Tax Stories: Recent Episodes

View Details

Par attiecīgajiem reformas plāniem jau rakstīju iepriekš. Gala variantā pieņemtās izmaiņas nedaudz atšķiras, tādēļ ir vērts uzskaitīt būtiskāko, kas ir zināms, ka ir pieņemts.

UIN - mazie nu plauks un zels!* standarta likme palielināta no 16 % līdz 17 %; * samazinātā likme palielināta no 6% līdz 7 %,

+ komplektā ar atceltu ierobežojumu, ka uzņēmumā nedrīkst būt vairāk par 10 darbiniekiem;
+ tātad vienīgais ierobežojums paliek EUR 300k gada apgrozījums, kad uzņēmums var baudīt samazināto likmi;

• pagarināts no 1 līdz 2 gadiem periods, kurā jaunreģistrēti uzņēmumi var piemērot 0 % UIN likmi.

PVN* 9 % PVN likme palielināta uz 12 %, piemērojot to:

+ naktsmītnes pakalpojumiem, kas atbilst tūrisma darbību reglamentējošajiem aktiem,
+ pasažieru pārvadājumiem,
+ mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai un drukātajām;

• grāmatām un ne-periodiskiem izdevumiem likme samazināta uz 5%;
• Atcelts PVN atbrīvojums centrālajai apkurei, karstajam ūdenim un malkai - tiem ar nākamo gadu piemēros standarta (21%) likmi. Lietuvas Finanšu ministrs komentēja, ka šis izņēmums nesasniedza savu mērķi, tādēļ plānots palielināt tiešā atbalsta mazāk turīgiem pasākumus. Apsveicami, ka Lietuvieši saklausījuši, ko jau sen saka PVN teorija - jāatbalsta mazāk turīgos caur tiešiem pabalstiem, ne PVN, jo no PVN atvieglojumiem lielāko labumu parasti gūst mazumtirdzniecība.

Jauns apdrošināšanas nodoklis* Jauns nodoklis gandrīz visām nedzīvības apdrošināšanas līgumu prēmijām. Nedzīvības apdrošināšanas iemaksām paredzēta 10 % nodokļa likme, izņemot OCTA, kā arī apdrošināšanu, kas sedz kultūraugu, augu un lauksaimniecības dzīvnieku veselību, kam nepiemēros šo nodokli.

Akcīzes nodoklis* Parlaments ir apstiprinājis arī akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros ir pievienots cukurs. Nodokļa likmes atšķirsies atkarībā no cukura satura:

+ 0,074 eiro par litru dzērieniem, kuros uz 100 ml ir 2,5–8 grami cukura;
+ 0,21 eiro par litru dzērieniem, kuros uz 100 ml ir 8 grami vai vairāk cukura;
+ 1,05 EUR par litru vai 4,30 EUR par kilogramu koncentrētiem dzērieniem.

• Dzērieni, kas satur tikai dabīgi sastopamu cukuru, piemēram, augļu vai piena cukuru, ir atbrīvoti no šī nodokļa. Tomēr dzērieni, kas saldināti ar augu izcelsmes cukura aizvietotājiem, tiks aplikti ar akcīzes nodokli, arī līdz 2,5 gramiem uz 100 ml.
• Lietuvieši prognozē, ka tur šādu dzērienu cenas varētu sadārdzināties par attiecīgi EUR 0,09 līdz EUR 0,25 par litru.
• Cukura saturoši dzērieni, kas eksportēti uz citu dalībvalsti, cukura saturoši dzērieni, ko izmanto pārtikas ražošanā, neiesaiņoti cukura saturoši dzērieni, kas ražoti ēdināšanas iestādēs, cukura saturoši dzērieni, ko izmanto farmaceitisko produktu ražošanā, medicīnas preces, uztura bagātinātāji, zīdaiņu maisījumi utt., ir atbrīvoti no šī akcīzes nodokļa.

• Salīdzinājumam - Latvijā bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes likmes ir faktiski identiskas. Vienīgās atšķirības:

  • pie mums apliek arī ar cukura saturu līdz 2,5 gr. uz 100 ml,
  • nav atsevišķas pozīcijas koncentrātiem,
  • Latvijai ir plaši neapliekamie izņēmumi - ar nodokli neapliek augļu un dārzeņu sulas un nektāru, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kas gatavotas no koncentrāta), ne vairāk kā 10% pievienotā cukura un kuri nesatur pārtikas piedevas un aromatizētājus, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, ūdeņus, kas bagātināti ar minerālvielām un vitamīniem, un bez cukura, citu saldinātāju vai aromatizētāju piedevas.

Lietuvas kolēģi prognozē, ka nākamajā ceturtdienā, 26.jūnijā tur pieņems arī manā iepriekšējā blogā par Lietuvu minētos grozījumus IIN un NĪN likumos. Kā jau minēju, par to visu sīkāk uz karstām pēdām - tai pašā dienā, 26.jūnijā paredzēts ierakstīt Tax Stories podkāsta sarunu ar Lietuvas VID vadītāju. Reģistrējieties, ja vēl neesat to paspējuši, lai nepalaistu neko svarīgu garām.

Subscribe now

View Details

Daudzi zin virsrakstā minēto stāstu - viss atkarīgs, kur liek komatu - pirms ‘nedrīkst’ vai aiz tā. Sākumā radās sajūta, ka VID kādam uzņēmumam vienkārši sajaucis, kur jāliek komatu. Tagad jau man ir pārliecība, ka attiecīgie ierēdņi ļoti labi apzinājās - jānogalina uzņēmumu vēl pirms audita uzsākšanas. Par to visu gan personīgi epastā, gan ar atsevišķu sūdzību informēju VID ģenerāldirektori. Bez rezultāta. Spriediet paši par to, kas notika:

• VID kādam uzņēmumam uzdeva jautājumus un saņēma uz tiem kopā ar advokātiem gatavotas izvērstas atbildes uz ~20 lpp.;
• nākamajā dienā pēc atbilžu saņemšanas (tātad, VID jau bija gatavs lēmums neatkarīgi no tā, ko skaidro uzņēmums) VID pieņēma lēmumu par nodokļu audita veikšanu;

• tajā pašā lēmumā VID arī nolēma apķīlāt gan uzņēmuma kontos esošo naudu, gan naudu, ko uzņēmuma klientiem jāmaksā uzņēmumam;

  • rezultāts - uzņēmumam ne tikai nav iespēju veikt komercdarbību, tam nav līdzekļu, lai norēķinātos ar darbiniekiem, piegādātājiem, arī advokātiem, bet vienam no klientiem (rūpnīca) uzņēmums bija vienīgais attiecīgo pakalpojumu sniedzējs;
  • VID ir tiesības tik agresīvi rīkoties, ja uzņēmums veic kādas darbības, lai izvairītos no atbildības (resp., nobēdzina mantu, u.tml.), bet šajā gadījumā neko tādu uzņēmums neveica;

  • lai pasargātu uzņēmumu, tiesa operatīvi ierosināja tiesiskās aizsardzības procesu (TAP); par šo faktu uzņēmums nekavējoties informēja gan VID, gan klientu (rūpnīcu);

  • likums paredz: nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai stājies spēkā tiesas lēmums par TAP ierosināšanu.

  • par TAP VID atbildēja ar (man trūkst vārdu, lai šo komentētu):

• rūpnīcai uzņēmums arī nosūtīja pirmstiesas brīdinājumu par parāda piedziņu, ja tas šādā situācijā samaksās VID, nevis uzņēmumam; rūpnīca samaksāja VID;

• visbeidzot, par piemērotajiem nodrošinājumiem pirms audita uzsākšanas VID ģenerāldirektore, atbildot uz uzņēmuma sūdzību, raksta, ka tiesiskā valstī pietiek ar aizdomām par izvairīšanos:

• VID vienkārši deva priekšroku sabiedrības interesēm pār uzņēmuma interesēm izdzīvot VID audita laikā..

• tālāk tiesāties ar VID vai rūpnīcu uzņēmumam aptrūkās līdzekļu. Šahs un mats.

Subscribe now

Kas notiek Latvijā?Liegta ne vien pieeja auditiem, bet dažkārt arī tiesaiEs nezinu vai uzņēmumam ir taisnība par nodokļu korektu vai nekorektu piemērošanu pēc būtības - situācija nav viennozīmīga. To mēs diemžēl diez vai uzzināsim. Lai arī kuram ir taisnība par nodokļu piemērošanu, uzņēmumam būtu tiesiskā valstī jāļauj izdzīvot ne vien nodokļu audita, bet arī tiesvedības laiku. Šobrīd mūsu sistēma ne vienmēr ļauj izdzīvot arī tiesvedības laikā (piemēram, ja VID nepiešķir uzrēķina nomaksas grafiku), par ko jau rakstīju citos blogos.

Problēmu jūra arī nodokļu kriminālprocesos Komplektā vēl nāk arī Nodokļu policijas pēdējā laika aktivitātes virzīt nodokļu lietas uz kriminālprocesu. Tur vispār bez īpašām ceremonijām notiek (vismaz manā nodokļu eksperta izpratnē) brīnumu lietas - uz izvērstiem paskaidrojumiem un lūgumu pieņemt par to lēmumu atnāk pretī 1 izmeklētāja teikums ar noraidījumu, bez jebkādas argumentācijas.

Kādēļ tā?Ja par izdzīvošanu audita laikā vai pieeju tiesai var pieņemt, ka VID ir spiediens pildīt valsts budžeta kasi, tad Nodokļu policijas aktivitātēm varētu būt cits skaidrojums - tas ir ceļa jūtīs pārejai no VID uz FM paspārni un izmeklētājiem, iespējams, tagad sevi jāpierāda jaunajam darba devējam. Taču tādējādi VID var panākt, ka komercdarbības vide kļūst pārāk apdraudēta.

Ko darīt?Protams, kā minimums vērsīsim Tiesībsarga uzmanību šādiem gadījumiem, kaut arī paša uzņēmuma asinsrite to neļauj, taču ar to var nepietikt. Vai, Tiesībsarga jau arī mums šobrīd vairs nav īsi pēc tam, kad viņš atļāvās publiski paust kritiku. Tādēļ aicinu pieteikties uzņēmumus vai biznesmeņus, kas būtu gatavi dibināt fondu un ziedot tam. Fonda mērķis - aizstāvēt tiesiskumu valstī, sedzot advokātu izmaksas nodokļu lietās, kas ir svarīgas no tiesiskuma saglabāšanas valstī viedokļa, bet kur attiecīgajam nodokļu maksātājam trūkst līdzekļu, lai sevi aizstāvētu. Par to varētu lemt fonda dibinātāju izveidota neatkarīga institūcija. Par šāda fonda pastāvēšanu Nīderlandē pēc turienes nodokļu administrācijas (ar AI palīdzību) izraisītā posta daudzām ģimenēm diskutējām Tax Stories podkāsta sarunā ar Anna Gunn.

Share

View Details

Eva Berlaus ir advokātu biroja Sorainen vadošā partnere. Būtībā, kopš augstskolas (LU, RGSL) Sorianen ir viņas vienīgā darba vieta. Krietni vēlāk Eva SSE ieguva arī MBA grādu. Apguvusi arī advokātu biroju vadības programmu Hārvardā. Pārsvarā strādā pie lielajiem M&A darījumiem, daudz pētījusi ESG un korporatīvās pārvaldības jautājumus. Fonda Esi dibinātāja. Kopā ar Evu pārrunātās tēmas:

PERSONĪGĀK

• Vai Evai ir vēlme un iespējas dzīvē būt arī vājai?
• Kādos brīžos Eva spēlē klavieres un ko?
• Kā Eva redz futbola saimniecību Latvijā vecāku acīm?
• Par fondu Esi.
• Par iedvesmas avotiem.

Subscribe now

PAR BIZNESU

• Par Sorainen 30 gados paveikto un nākotnes plāniem. Jaunākie publiskotie finanšu rādītāji liecina, ka Sorainen Latvijas biroja apgrozījums 2024.g. ir ap EUR 12m, bet nākamam lielākajiem konkurentiem – attiecīgi ap 7,5m un 6m.
• Par valsts pārvaldi un tās birokratizācijas samazināšanas iespējām. Kādēļ gan lielajiem investoriem nenodrošināt valsts pārvaldē key account menedžeri, kas būtu vienots saskarsmes punkts un ‘parūpētos par visu’?
• Ko par ģeopolitisko risku Baltijā saka investori, ar kuriem strādājusi Eva?
• Ko Latvijā varētu uzlabot cīņā par ārvalstu investīcijām?
• Par darbu ar eksportētājiem, palīdzot ieiet jaunos tirgos. Citiem palīdzi tikai ar juristu vai nodokļu konsultantu kontaktiem ārzemēs, bet citiem palīdz, ja klienta vārdā advokāts komunicē ar ārzemju konsultantiem. Kādi + un – katram no šiem variantiem?

Leave a comment

PAR NODOKĻIEM

• Ko Evas klienti saka par Latvijas vai Baltijas nodokļu sistēmu?
• Ar ko investoru acīs Latvijas nodokļi uzvar vai zaudē Igaunijai vai Lietuvai cīņā par investīcijām?
• Cik VID palīdz vai traucē biznesam?
• Runājām par valdes atbildību. Kā uzņēmumu vadītājiem pasargāt sevi? Piemēram, ja es esmu valdē, bet mana atbildības joma ir loģistika. Vai es atbildēšu par uzņēmuma nodokļu parādiem, ja grāmatvedis kaut ko salaidis dēlī?
• Runājām arī par uzņēmuma pārejas jautājumiem. VID, dzenoties pēc nodokļu parādiem, saskata uzņēmuma pāreju ārkārtīgi plaši interpretējot šo terminu. Tas viņiem arī nozīmē blakni, par ko viņi vismaz sākotnēji neiedomājās – tā kā uzņēmumu pāreja ir bez PVN un bez UIN, tad VID tagad ir grūti teikt, ka darījums nav uzņēmuma pāreja. Kur jābūt uzņēmuma pārejas robežai?

Refer a friend

View Details

Tas viss, protams, tikai mazajam biznesam ar apgrozījumu līdz PVN reģistrācijas slieksnim (EUR 50k). Tam, gan, nepieciešama speciāla reģistrācija VID. Ja kādam interesē šī jautājuma vēsturiskais fons - te ir saite uz pāris rakstiem par šo tēmu.

Kā ir šobrīd?Šobrīd, saņemot pakalpojumu no ārzemju IT platformas (Instagram, eBay, Amazon, u.tml.) pakalpojuma saņēmējam jāreģistrējas kā PVN maksātājam, kaut arī pakalpojums ir par nelielām summām. Tas automātiski nozīmē arī PVN piemērošanu pašam sniegtajiem iekšzemes pakalpojumiem vai pārdotajām precēm, kaut arī PVN reģistrācijas slieksnis nav sasniegts.

Kā būs ar 1.jūliju?Personai VID tiks piešķirts īpašs PVN reģistrācijas numurs, ko varēs izmantot tikai pārrobežu pakalpojumu un ES preču iegādes darījumu veikšanai, deklarēšanai VID un PVN samaksas mērķiem. Tādējādi nebūs jāpiemēro PVN par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, līdz pārdevējs sasniegs EUR 50k apgrozījumu. Šīm personām nebūs tiesības arī atskaitīt priekšnodokli. Tie, kas jau reģistrējušies kā PVN maksātāji, varēs iesniegt iesniegumu VID par izslēgšanu no PVN reģistra un pievienošanu īpašās kārtības PVN reģistrācijai.

Grozījumi PVN likumā tak bija jau decembrī!Kas tad vēl mainījies? Tiešām, jau decembra PVN likuma grozījumi paredz iepriekš minēto kārtību. Š.g. 29.maijā pieņemti grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Tie paredz, ka MUN maksātāju statusā reģistrētās personas nezaudēs savu statusu, ja tās reģistrēsies VID iepriekš minētajam īpašajam PVN režīmam. Tātad, vienkārši likumdevējs apķēries, ka MUN statuss tak nav savietojams ar PVN maksātāja statusu.

Kas notiks ar darījumiem līdz 1.jūlijam?Visticamāk, nekas. VID ir no Booking.com u.tml. pakalpojumu sniedzējiem saņemta informācija par dzīvokļu u.c. izīrējamo objektu īpašniekiem un viņu darījumiem. Taču, tā kā ar PVN risinājuma ieviešanu veicās samērā gausi, atšķirībā no kaimiņu valstīm, tad, iespējams, VID netrenkās attiecīgos PVN pārkāpējus. Tā ir tik mana prognoze.

View Details

7.nodaļa. Labdarība“Fēlikss, tu neticēsi, ar ko es šorīt satikos,” Reno ar savu nerimstošo entuziasmu iebrāzās Fēliksa birojā. Fēlikss tajā brīdī sēdēja savā krēslā un sapņaini skatījās pa logu. Pēc šī rīta sarunas ar Baronu atstāstīšanas Reno piebilda: “Nu, cerams, tavas nedienas būs cauri. Barons visu sarunās ar Fišu un viņš būs spiests iet shēmot citur un liks tevi mierā. Tev tikai mazliet jāpaciešas un viss atrisināsies.”

“Es arī ceru, ka man šis viss vairs drīz neskars, jo mēs ar Helēnu pārcelsimies uz Ņujorku. Kā velnu piemin..” un Fēlikss uzmeta acis savam telefonam, kas pēkšņi ievibrējās. “Jā, dārgā?” Pēc pāris minūšu klausīšanās Fēliksa skats arvien vairāk sadrūma. “Vai tas jau ir skaidrs vai vēl viņi kaut ko domās?” Fēlikss mēģināja iedrošināt mīļoto, lai viņa nezaudē cerību. “Nekas. Viss, kas notiek, notiek uz labu. Piedod, vakarā pārrunāsim sīkāk. Mīlu tevi.”

Tajā brīdī Fēliksa uzmanību novērsa klauvēšana pie viņa biroja durvīm.

“Jā, Luis, nāc iekšā,” Fēlikss pamāja.

“Kā iet, Fēlikss?”

“Viss ok, Luis. Iepazīsties - mans advokāts Reno. Mēs te spriežam, ka varbūt mums izdosies tikt no Fiša ātri vaļā. Vienīgi, tikko zvanīja Helēna, ka viņa laikam nedabūs to darbu UNESCO labdarības fondā Ņujorkā. Viņai tikko zvanīja, ka viņa ir nākamā aiz strīpas.”

Luis piegāja pie Reno un pasniedza roku. “Luis Vega. Es tikai skaļi domāju, bet varbūt varu viņai mazliet palīdzēt, ja nav par vēlu,” Luis paspieda Reno roku un pievērsās Fēliksam. “Emirātos ir labdarības fonds Jemenas bēgļu atbalstam. Tur notiekošā pilsoņu kara dēļ kopš 2015.gada ekonomika nokritusies uz pusi un miljoniem cilvēku pametuši valsti. Rezultātā ap 14 miljoniem cilvēku vajadzīga humānā palīdzība. Es kopā ar domubiedriem tajā fondā jau sen organizējamies, lai ieskaitītu prāvu summiņu. Varam to organizēt tā, ka Helēna varēs UNESCO potenciālajiem darba devējiem parādīt, ka tas noticis tieši ar viņas starpniecību. Tas būtu plusiņš, lai demonstrētu viņas finansējuma piesaistīšanas labdarībai spējas.”

“Par kādu summu ir runa?”

“Tas varētu būt vismaz septiņu ciparu skaitlis.”

“Luis, ja tas izdotos.. Tas nebūs plusiņš, tas varētu būt svarīgs ieraksts viņas CV arī jebkuram citam darbam, uz ko viņa vēlāk pretendētu, pat ja viņa nedabūs to UNESCO labdarības projekta darbu. Varu sagatavot tev dokumentus parakstīšanai. Tik atsūti man datus par to Emirātu fondu un no kuriem uzņēmumiem nāks nauda. Ceru, ka līdz tam nepārdomāsi.” Fēlikss izklausījās neviltoti priecīgs.

“Protams. Atsūtīšu tev divu labdarības organizāciju datus un summas, lai vari sakārtot papīrus un pārskaitīt. Tev ir pieeja manu uzņēmumu bankas kontu parolēm - vairāk no manas puses tev šim nekas nav vajadzīgs.”

“Helēna būs mūžam pateicīga tev. Ceru, šis būs izšķirošs arguments, kas palīdzēs mums pārcelties un sākt tur jaunu dzīvi, un tikt no šī kriminālā murga prom. Kad Helēna izstāstīs par šo ziedojumu saviem potenciālajiem darba devējiem, cerams, ka viņi pārskatīs savu lēmumu. Ja Helēna dabūs šo darbu, es te visu pārdošu un mums vairs vispār nevajadzēs uztraukties par Fišu un viņa sargsuņu kompāniju. Ļoti nesavtīgi, protams, taču ne līdz galam saprotu, kādēļ to dari. Jebkurā gadījumā, esam tavi parādnieki.”

“Viss ok, Fēlikss. Tiešām. Mums ar kompanjoniem Tuvajos Austrumos ir tālejošas biznesa intereses. Taču tā arī domāju, kā teicu – gribu pie reizes tev un Helēnai palīdzēt. It sevišķi, ja tas nenāk par labu tam Fišam. Labdarība jau arī ir sava veida brīvprātīgs nodoklis, kad ir sapelnīts pietiekoši daudz. Naudu esmu šai un arī nākamai dzīvei sapelnījis jau pietiekoši.”

“Redzi, viss sāk atrisināties,” Reno uzsita Fēliksam pa plecu un, paņēmis rokās savu telefonu, pamazām virzījās uz ārdurvīm. Pēkšņi Reno apstājās un viņa sejas izteiksme krasi mainījās: “Fēlikss, ziņu portāli ir pilni ar virsrakstiem – Rīgā savā auto nošauts kāds VID darbinieks. Pastāv aizdomas, ka tas esot Andris Barons..”

Reno pārdomāja par savu vēlēšanos pamest Fēliksa viesmīlīgās biroja telpas un atkal apsēdās biroja viesu krēslā. “Tās ir sliktas ziņas. Ja Fiša palīgs nodokļu administrācijā ir nošauts, tad viņam tur ir arī citi gali. Savukārt, mums ir zudis jebkāds pavediens – kurš vēl administrācijā strādā uz Fišu? Visticamāk, ka tagad viņš arī zina, ka es tev palīdzu šajā lietā. Un viens no viņa nākamajiem soļiem būs pie mums ciemos.”

“Wow! Es tik neteiktu, ka kaut kas draud arī tev, Reno. Fišs nāca pie manis un draudēja man. Turklāt, tu pats visu laiku atkārto, ka advokātu taču nevar personificēt ar viņa klientu.”

“Fēlikss, attopies. Mēs runājam par kriminālām aprindām, nevis tiesas zāli. Viņiem neeksistē likumi. Pareizāk, viņiem ir savējie. Izskatās, ka mums vairs nav izvēles. Tev jāpazvana Fišam un jāpiekrīt maksāt. Vismaz pagaidām. Es tikmēr došos uz Panamu – mēģināšu noskaidrot vai varam kaut ko izošņāt par Fiša uzņēmumiem tur. Viņi diez vai gaida, ka mēs ko tādu darīsim.”

“Ok, Reno. Paļaujos uz tavu intuīciju.”

“Starp citu, ziņās arī teikts, ka par tā nodokļu administrācijas ierēdņa slepkavību izmeklētāji jau sazīmējuši Fišu kā virzienu, ko pētīt,” Luis komentēja sava telefona ekrānā redzēto.

“Gan jau Fišam arī policijā vajadzīgie kontakti ir kabatā, pat, ja tas tiešām ir Fiša rokaspuišu darbs,” Fēlikss izklausījās skeptisks.

“Nu, slepkavību tik vienkārši nepaslaucīsi zem tepiķīša. Sevišķi tad, ja tā nav vienīgā.”

“Ko tu ar to domā, Reno?”

“Netālu no tā ierēdņa līķa atrasts vēl kāds. Pie tā kāda arī atrasts ierocis, ar ko nogalināts tas ierēdnis.”

“Ak, Dievs! Viss, es kravāju mantas. Vienalga, vai Helēna dabūs to darbu vai nē.”

“Uz kurieni?”

“Vēl nezinu, bet es jums abiem noteikti uzpīkstināšu, tiklīdz būsim galā.”

View Details

Kārlis Urbāns ir finansists, kas KPMG ilgu laiku atbildēja par M&A darījumiem, pirms tam turpat strādāja auditā. Tagad Kārlis ir Merito Partners grupas vadības komandā un atbild par finanšu piesaisti. Vēl pirms tam viņš rūpējies par Rigvir (pret-vēža zāļu ražotājs) biznesa attīstību, piesaistot investorus no Ķīnas; vēl pirms tam bija vadošajās pozīcijās Adam Auto un Amserv. Šajā sarunā diskutējām par:

• uzņēmēju klubiņu Aurum, kas varētu noderēt arī jums ar jaunu biznesa kontaktu dibināšanai un ideju ģenerēšanai;
• aikido un golfu;
• iekšējo mieru;

• iedvesmas avotiem, t.sk.

  • N.N.Taleb grāmata Melnais gulbis, par ko man nedēļas laikā atnāca ieteikumi no 2 neatkarīgiem avotiem - tā bija zīme, ka jāizlasa;
  • H.Rosling grāmata Factfulness;

  • efektivitāti:

  • KPI kā cilvēka vai uzņēmuma efektivitātes mērīšanu; arī valstij IKP konkrēts pieaugums (5x?) varētu būt labs mērķis;

    • kāpēc pensiju kapitālu jāiegulda mūsu pašu tirgū;
    • kāpēc šis ‘krīzes’ laiks investīcijām ir “fenomenāli labs”;
    • piemēri kā nodokļu atlaides dod labumu ekonomikas izaugsmei;

Galvenais - neaizmigt un neskatīties ārā pa logu, kā krīt sniegpārsliņas.

• kā Kārlis izmanto mākslīgo intelektu ikdienā;
• kā var efektīvāk veikt profesionālo pakalpojumu biznesu?
• LEAN;
• birokrātiju (vai mums ir ok, ka publiskais sektors uzņemas riskus), t.sk. VID un krīzi kā iespēju;

• par ko jādomā, kad pieņem lēmumu par investēšanu, gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem;

  • gan UIN sistēma, gan ieguldījumu konta IIN sistēma ir dāvana, ko mūsu cilvēkiem un biznesiem jāizmanto;
  • ja tu spēj investēt ar 20% uz 5 gadiem, tu jau to atlikto nodokli (UIN vai IIN) esi pilnībā atsitis;
  • vēža ārstēšanu, savlaicīgu identificēšanu (t.sk. Austrālijas labo piemēru), prevenciju un prasmi svinēt dzīvi;
  • pieredzi ar uzņēmumiem un biznesmeņiem no Ķīnas;
  • Baltiju investoru acīm - vai kaimiņiem zāle zaļāka, t.sk. salīdzinot nodokļu sistēmas; investori no Somijas saka, ka Latvijā ir nodokļu paradīze;
  • biznesa nodošanu nākamajām paaudzēm; tikai ap 13-15% uzņēmēju nākamās paaudzes ir gatavas pārņemt vecāku biznesu; ‘vienmēr nodošana notiek par vēlu’.

Vienmēr var vainot nodokļu sistēmu vai valdību. Spogulī par maz ambīciju - tā ir problēma.

View Details

6.nodaļa. Pelēkais purvs“Bļāviens, nu kā var būt tik vientiesīgi cilvēki!” pie sevis kabinetā klusi nošķendējās Barons, šķirstot datorā kārtējo jauno izmeklēšanas lietu. Jau sen bija iegājies, ka darbā nez kādēļ viņu sauca uzvārdā. Laikam tolaik, pirms gadiem 20 Nodokļu policijā bija pārāk daudz darbinieku ar vārdu Andris.

No dažādu banku atsūtītajiem kontu izrakstiem Barons varēja ātri savilkt kopā, ka diezgan primitīvi no viena uzņēmuma Latvijā aizskaitīta nauda uz kādu uzņēmumu Igaunijā, kurš izmeklētājiem zināms kā naudas atmazgātājs. Naudu aizskaita uz fiktīvu uzņēmumu ar bezpajumtnieku no Baltkrievijas valdē. No tā vēlāk izņemta skaidra nauda un atdota atpakaļ tam pašam Latvijas uzņēmumam. Maksāt atmazgātājiem procentus bija krietni lētāk, nekā nodokļus.

“Kā viņi tos bezpajumtniekus atrod?” pie blakus galda sēdošais Edgars Baronam pajautāja. Edgars Morss bija jauniņais šajā organizācijā. Viņš vienmēr vēlējies ķert sliktās baltās apkaklītes, tādēļ diezgan mērķtiecīgi vēl studiju laikā tēmēja uz vietu Nodokļu policijā. Jauniņos parasti sūtīja uz Izlūkošanas analītisko daļu. Tur viņam jau no paša sākuma patika sadarbība ar pieredzējušo Baronu. Neskatoties uz viņa smago raksturu, no viņa daudz ko ātri varēja iemācīties. Tāpēc Edgars arī palūdza iespēju ar viņu strādāt vienā kabinetā.

Barons, gan, no sākuma mazliet kurnēja, ka jāapmāca kārtējais jauniņais. “Neesmu jums nekāds tur mentors. Viņi atnāk, saprot, ka te nav debessmanna, un ātri notinas. Tie zaļknābji jau parasti policijā apsmērē tik degunu un aizlaižas, kur vairāk maksā. Rezultātā laiks apmācībām velti izšķiests.” Barons pie sevis sākumā vadībai noburkšķēja. Tomēr vēlāk vairs nekas tāds nebija dzirdēts no viņa puses, jo Edgars, taisnību sakot, izskatījās perspektīvs kadrs – ātri visu uztvēra, bija zinātkārs un strādīgs, īsi sakot – acis deg. Tāpēc Barons bija nolēmis tomēr vēlreiz riskēt un uzņemties rūpes par jauniņo un investēt savu laiku.

“Aizbrauc, pastaigā pa Minskas nomalēm – nekādu problēmu. Pa 100 eiro viņi tev vēl savu vecmāmiņu piedevām pārdos,” klusi noņurdēja Barons. “Līdz Minskai – 50 minūšu lidojums, kas maksā vēl 100 eiro.” Edgars piekrītoši pamāja ar galvu un turpināja studēt pie sava datora ekrāna lietas materiālos ieliktos kādas nodokļu shēmas dalībnieka atzīšanos par viņa prakses epizodēm:

“Daudzi tā dara, kas tur sevišķs! Viss vienkārši – atrodu interesentu, kas parasti ir normāli strādājošie uzņēmumi, nu tur kaut kāds SIA Mia. Mans uzņēmums, teiksim, Pūkainītis neeksistējošu pakalpojumu pārdod tam Mia. Pūkainītis saņem no šī Mia apmaksu. Pūkainītis paliks valstij par to līgumu parādā PVN. Tikmēr Latvijā pametam to Pūkainīti un taisīsim nākamo uzņēmumu nākamajiem darījumiem.

Alternatīva - no sākuma pārskaitu naudu no Pūkainītis uz Delaveras ofšoru. Agrāk ap vietējām bankām bija visādi starpnieki, kas ar ofšoru dibināšanu te pelnīja. Tagad, kad man vajag jaunu uzņēmumu, ievadu ChatGPT ‘kā labāk dibināt jaunu uzņēmumu Delaverā?’ un man piedāvā daudzus, kas ir gatavi par pāris simtiem dolāru man pārdot atslēgas uz paradīzi. Tad uz to jauno Delaveras uzņēmumu jāatver kontu bankā vai kādā Fintech uzņēmumā un jāizņem debetkarti, ar ko vēlāk dodos jebkur uz bankomātu.

Tad es no Pūkainītis vai no Delaveras ofšora izņemto skaidruci atdodu atpakaļ Mia šefam, bet paturu savus 10%. Parasti Mia tas vajadzīgs aplokšņu algām. PVN par fiktīvo pirkumu Mia dabū atpakaļ no valsts, bet pārējo pirkuma summu viņam atnesu skaidrā. Pēc būtības Mia risks minimāls, jo VID nodokļu auditus veic mazāk kā 0,5% uzņēmumiem. Nekas traks Mia un viņu vadībai nenotiek. Pat, ja VID auditori pieķer, tā līdz galam jau neviens VID vai pēc tam tiesā nav pārliecināts, vai tas darījums tiešām bija vai nebija – ar svecīti blakus jau neviens nestāvēja.”

“Kāds tam Mia labums – tas ir saņēmis atpakaļ visu savu naudu, tik par 10% mazāk?” Edgars nojauta atbildi, bet tomēr gribēja pārprasīt Baronam. “Ne gluži. Papildus skaidrucim, ko Mia var izmantot aplokšņu algām, vēl 11% no valstij izkrāptajiem 21% PVN Pūkainītis atdod atpakaļ Mia, ieturotpielīgtos 10%. Mia saņem no valsts visu Pūkainītis samaksāto PVN (21%). Atceries, ka no valsts viedokļa sanāk, ka Pūkainītis no Mia saņemto PVN jāiemaksā valstij - tad viss būtu ok. Taču Pūkainītis ieliek to PVN sev kabatā un pēc darījuma pazūd. Faktiski izkrāpējam Pūkainītis vietā katram darījumam jātaisa jaunu uzņēmumu. Vakarā apskaties Netflix filmu Lords of Scam - tur parādīts, cik vienkārši iespējams izkrāpt PVN milzu summas jebkur Eiropā un nebūt nav jābūt kādam nodokļu ģēnijam, lai to paveiktu. Tā kā Pūkainītis uzreiz pēc darījuma ir pazudis, mums vienīgā cerība atgūt naudu ir pie Mia - jāpierāda, ka Mia vajadzēja zināt, ka Pūkainītis ir nodokļu izkrāpējs.

Izmaksājot skaidruci algās un nesamaksājot par tām algas nodokļus, Mia ieguvums ir vairāk par 50% no šīs skaidrās naudas. Tad jau pie šādas pastāvīgas shēmas ar mazākām cenām Mia arī savus konkurentus var pamazām no tirgus izēst. Ieguvums milzīgs, ir vērts riskēt pie 0,5% varbūtības, ka uzņēmumu pārbaudīs. Paskaties, kādi mums sodi, ja pieķer, tad uzrēķina PVN un 30% soda naudu un 18% nokavējuma procentus. Ja tomēr sliktākā gadījumā ierosina kriminālprocesu, sods diezgan bieži var būt nosacīts, ka nemaz nav jāsēž.”

“Tad jau visa nodokļu sistēma ir nepareiza, ja reiz ir tik viegli izkrāpt nodokļus un risks ir tik neliels,” Edgars neslēpa izbrīnu. “Sistēmai nav ne vainas. Savādāk te pie mums administrācijā nebūtu pasaules centrs, kur mēs esam tie, kas var pārējos paraustīt kā marionetes aiz diedziņiem..” Edgars sarauca uzacis, jo Barona teiktais bija dažādi tulkojams, taču Edgars pārvarēja ziņkārību iztaujāt sīkāk viņu par Barona ambīcijām, bet lūdza Baronu paturpināt domu par tā izkrāpšanas gadījuma detaļām.

“Tālāk, lai aizmālētu acis, Pūkainītis ātri uztaisa reklāmiņu Mia. Pūkainītis droši vien kāds speciāls portāls uztaisīts, kur parādās šī Mia baneris un par to uztaisīts ekrānšāviņš kā pierādījums - viss it kā tīri, un nav nemaz tik viegli tādus pieķert. Pat ja pieķers, vēl aizskries pie labiem advokātiem un tad ej un cīnies pret tiem – tie skatās zem lupas uz katru kustību, ko mēs darām. Ja Pūkainītis pacenšas formāli kaut kādu reklāmiņu tomēr uztaisīt, tam izkrāpējam pat droši vien sāk likties - kas tur vispār krimināls, tas ir bizness – pārdot reklāmu dārgāk. Tad vēl pieskaiti uzņēmumu ienākuma nodokli, ko Mia nesamaksās par peļņu no saviem pārdošanas darījumiem, jo peļņas arī tam nav. Pateicoties šādiem fiktīviem izdevumiem vēl 25% ietaupīti.”

“Interesanti, ka ar mūsu jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kur par peļņu nodokli nav jāmaksā līdz tā izmaksāta dividendēs, šiem rēķinu zīmētājiem parādījusies negaidīta konkurence, kas ietekmē arī dokumentu zīmēšanas cenu. Uzņēmuma (kā Pūkainītis) īpašnieki labāk izmaksā sev dividendes, samaksā 25% uzņēmumu ienākuma nodokli un ar tām dividendēm maksā aplokšņu algas darbiniekiem. Ietaupījums uz darbaspēka nodokļiem būs tikpat milzīgs, bet nav jāraustās par to, vai tās fiktīvās pavadzīmes VID spēs pieķert. Valstij ar mazliet labāk – nāk vairāk iekšā gan PVN, gan uzņēmumu nodoklis, bet nu lielos nodokļus algām joprojām daudzi cenšas nemaksāt.” Izklausījās, ka Barons ir iekarsis un Edgaram ir gatavs visus nodokļu sistēmas caurumus izstāstīt.

“Šādi Mia-veidīgie biznesmeņi ir mūsu galvenā klientūra, nevis tie dokumentu zīmētāji, jo pie viņiem ir, ko paņemt. Tie ir reāli strādājoši uzņēmumi, nevis ēnas, kurām dzīties pakaļ un ko labākajā gadījumā varam tik censties iesēdināt. Protams, ja mums gadās pa rokai tie darījumu zīmētāji, tad ejam tiem arī pakaļ. Citreiz, kad izņemam tādam kompi, tad redzams, ka pārskaitījumi veikti dažādu darījuma pušu vārdā no vienas IP adreses, bet skaidrucis nāk atpakaļ caur uzņēmumu kādā no tuvajām kaimiņvalstīm vai no ofšora,” Barons centās Edgaram skaidrot lietu patieso būtību.

Edgars pamazām sāka saprast, kādēļ kabinetā pie sienas atrodas tik daudz apbalvojumu. Viens no tiem bija īpašs: “Triju zvaigžņu ordeņa virsniekam Andrim Baronam – pateicībā par nopelniem 20 gadu dienestā Nodokļu policijā.” Edgars uz Baronu skatījās kā uz savas jomas guru. Barons viņam nesen bija stāstīja, ka savā laikā sācis darbu no pašas VID apakšas kā ierindas inspektora palīgs, kas kopēja dokumentus. Taču, samērā ātri izburoties nodokļu likumiem un izprotot VID iekšējās IT un neformālo sakaru sistēmas, viņš diezgan strauji sāka virzīties pa karjeras kāpnēm. Kādā brīdī viņš saprata, ka VID kļūst mazliet garlaicīgi – pārāk sekli ūdeņi par pārāk mazām naudām. Savukārt, VID lietās redzētie personāži nereti atbrauca uz tikšanos, ja ne ar personīgo šoferi, tad vismaz ar svaiga izlaiduma BMW tonētiem stikliem no savas villas Jūrmalā. Tad Baronam atnāca piedāvājums iesaistīties Nodokļu policijā, kas pavēra skatu uz papildu plašumiem - uz dzīvi ārpus parastajiem vientiešiem. Nu viņš policijā varēja justies ne vien kā savas iestādes, bet arī noziedzīgās pasaules, praktiski - visas pasaules valdnieks. Ja vien viņš necēla galvu pārāk augstu un tika saglabāta subordinācija un dalīšanās ar gūtajiem labumiem.. Diez vai kāds no malas spēja iedomāties, cik augstu patiesībā bija jādalās..

Baronam pat nebija īpaši jāslēpjas, ka viņš bija savam amatam diezgan turīgs, ko viņš nevērīgi mēdza norakstīt uz turīgajiem radiem un plašo draugu loku. Edgars reiz uz Barona rokas pamanīja pulksteni, kas sākumā likās pat mazliet bērnišķīgs – ar divām zivtiņām starp jūraszālēm uz tā. Tā kā Edgaram vienmēr ir patikuši pulksteņi, viņš jau pirms kāda laika bija neuzkrītoši papētījis sīkās drukas uzrakstu uz tā: Jaeger Le-Coultre. Tālāk nebija jābūt ģēnijam, lai internetā apskatītos, ka tāds Šveices pulksteņa ietvars bija viscaur no baltā zelta, tie ziediņi pie zivīm bija no dimantiem, bet siksniņa bija no krokodila ādas, un viss kopā maksāja .. virs 160 000 eiro. Opā! Kā? Bravūras un lepna dzīvesstila pazīmes Edgars bija Baronā nu jau kādu laiku manījis. Taču Edgars nešaubījās, ka gan jau tam jābūt kādam normālam skaidrojumam.

Reno no draugiem neslēpa, ka viņa mīļākā glezna ir Valsts Mākslas muzejā atrodamais latviešu klasiķa Jaņa Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi”. Tajā attēlota sieviete, kas mazliet noliekusies skatās lejā uz pērtiķīti, kas ietērpts sarkanā kamzolī un micītē, un ir satvēris sievietes garās kaklarotas. Pastāv uzskats, ka pērtiķis simbolizē mākslinieku kā kalpu vai izklaidi sabiedrībai. “Vai nav skaisti? Mēs un šīs pasaules sīkumainība aiziesim, bet māksla paliks,” Reno filozofiski mēdza teikt Fēliksam, kad abi ik pa laikam pastaigājās pa Valsts Mākslas muzeju, lai pārrunātu jaunumus, izvēdinātu galvu vai apkopotu domas. Arī pašam Reno patika doma, ka cilvēks ir vien uzticīgs kalps savai skaistajai saimniecei - sabiedrībai.

Reno patika agri rīti. Bērni un sieva vēl guļ un ir iespēja netraucēti pievērsties darbam. Šorīt, gan, viņam nebija daudz laika pārdomām. Reno klusiņām paņēma sava melnā Citroen C6 atslēgas un ieskatījās Waze, ka no viņa mājas Jūrmalā līdz nodokļu administrācijas mājai nepieciešams teju stundas brauciens. C6 Reno iepatikās, kopš viņš redzēja ar to braucam Francijas prezidentu. Tas iedrošināja pamēģināt. Kopš tā laika Reno brauc ar šo auto un netaisījās neko šai ziņā mainīt, kaut arī to vairs neražo. Limuzīna līganā gaita nebija salīdzināma ne ar ko citu, ar ko viņam līdz šim bija nācies braukt.

Nodokļu administrācijas māju tautā mēdza saukt par Pelēko purvu. Atšķirībā no skaistā Rīgas centra ar pirms 800 gadiem tapušo Vecrīgu un UNESCO mantojumā ierakstīto Art Nouveau arhitektūru, ārpus pilsētas centra tapušās biroja ēkas parasti neizcēlās ar arhitektūras izdomu. Taču nodokļu administrācijas ēkai nelabvēlīgā aura radās ne jau dēļ fasādes pelēcīguma. Jau tās iegāde un tapšana bija apvīta ar shēmošanas auru. Biznesa aprindās runāja, ka pašā ēkā virkne ar darbiniekiem joprojām atrodas ne jau dēļ salīdzinoši pieticīgajām algām, bet gan tādēļ, lai šie darbinieki piesegtu nelegālos un puslegālos biznesa vides darboņus, no kuriem iespējams gūt labumu. Vienkāršā valodā, šie administrācijas darboņi bija jumts.

Jumts var izpausties vairākos veidos. Piemēram, nopludinot no administrācijas informāciju par attiecīgā uzņēmuma problēmām. Tad starpnieki var iet pie šī uzņēmuma un piedāvāt sakārtot lietas ar administrāciju, lai uzņēmumam šādu problēmu vairs nebūtu. Takse starpniekiem parasti svārstās ap 7% no nodokļu problēmas kopējās summas.

Jumts var ļaut vienkārši uzņēmumam nemaksāt nodokļus. Tad uzņēmums vienkārši atstāj zem kāda krūma mežā aploksnīti administrācijas cilvēkam vai drīzāk – viņa pielīgtam starpniekam. Katru mēnesi. Taču tas attiecīgajam uzņēmumam ir krietni lētāk, nekā maksāt nodokļus.

Jumts var arī būt, kad uzņēmums ir kaut ko nogrēkojies un tā darboņus pieķer ar nolaistām biksēm – krāpjoties ar nodokļiem vai dodot kukuļus ierēdņiem. Tad administrācijas cilvēkam šis uzņēmums ir īsā pavadiņā un parasti neviens neierosina uzņēmumam vai tā vadībai kriminālprocesu. Šādus gadījumus redzot praksē, Reno galvā skan citā nozīmē dzirdētā frāze: “Es būšu tavs vergs – darīšu visu, ko vēlies.” Parasti tas nozīmē konkrētu, regulāru ciparu skaidrā naudā. Skaidrs, ka Fēliksam bija piedraudēts ar jumta trešās versijas paveidu, kaut arī nolaisto bikšu viņa gadījumā īsti pat nebija.

Kādēļ jumtu parasti neaiztiek? Tādēļ, ka tas maksā kādam, kas ir ieinteresēts to saglabāt. Kam? To Reno kopā ar Fēliksu bija jānoskaidro, lai izjauktu labi ieeļļoto mehānismu, kas nu skāris viņus pašus.

Reno C6 agrā rīta stundā kursēja uz Pelēko purvu cita iemesla dēļ. “Labrīt, vai iespējams satikties ar Andri Baronu?” Reno ar smaidu uz lūpām painteresējās pie VID informācijas galdiņa pēc auto noparkošanas plašajā autostāvvietā.

“Kas lūdzu vaicā un kādā jautājumā? Vai viņš Jūs gaida?” laipni pavaicāja sekretāre.

“Nē, mums nekas nav sarunāts, bet viņš noteikti vēlēsies ar mani aprunāties. Pasakiet, ka jautājums ir par Fiša kungu. Es esmu advokāts Reno Grants.”

Simpātiskā sekretāre smaržoja pēc Versace. Reno sievai arī patika svaigie aromāti. Sekretāre uzmeta uz lūpām vienu no saviem dežūr-smaidiņiem, paskatījās datorā un uzgrieza numuru. “Andri, pie jums advokāts Reno Grants. Saistībā ar Fiša kungu..” “Viņš tūlīt pie jums nonāks,” sekretāre atteica, ieskatoties Reno tieši acīs.

Barons izskatījās paģiru nomākts. Reno, protams, zināja, ka pie vainas nav tikai paģiras. “Labrīt, atvainojos, ka bez pieteikšanās. Mani sauc Reno. Vai varam mazliet pastaigāties ārā pa autostāvvietu?”

“Es zinu, kas jūs esat. Ko jums vajag?” Barons neizskatījās diez ko ieinteresēts tērēt savu laiku.

“Es precīzi zinu, ko jūs darāt priekš Fiša un kāpēc,” nočukstēja Reno, mazliet pieliecoties klāt Baronam.

“Nesaprotu, par ko jūs runājiet.”

“Barona kungs, es daudz par jums zinu. Zinu par jūsu parādiem Fišam. Zinu, kurā kazino jūs vakar bijāt un uz kurām kailajām krūtīm blenzāt.”

“Vai tas tagad ir noziegums?”

“Nē, bet es arī zinu, kas ir Fišs. Es zinu, ka jūs palīdzat viņam ar pazudušā tirgotāja nodokļu shēmām - piesedziet tos, kas neiemaksā saņemto PVN valsts budžetā. Fišs apciemoja arī manu klientu. Es un mans klients šobrīd nevaram vēl izvēlēties vai taisnā ceļā no šejienes doties uz policiju vai korupcijas apkarošanas biroju.” No malas izskatījās, ka Barons tūlīt aizies ar sirdi – pleci sašļuka, visa apaļā seja pārklājusies vienos sviedros, pat krekla paduses acīmredzami bija iesvīdušas - viņš pie sevis nopriecājās, ka vismaz uzvilka žaketi. Barons skatījās apkārt, lai meklētu, kur apsēsties.

Barons no VID foajē pamazām stūrēja uz vientuļo galdiņu apmeklētāju uzņemšanas zāles stūrī un pieklusinātā balsī turpināja. “Ja vēl nezinājāt, mēs esam policija un kopā ar viņiem ikdienā strādājam.. Ok, esat sagrābstījuši no kaut kurienes kaut kādas informācijas druskas. Jā, man ir šādi tādi parādi, bet par pārējo viss ir pieņēmumi.”

Reno nelikās pārsteigts par Barona atbildi. “Labi, pārliecinājāt mani. Neiesim uz policiju. Tad tūdaļ uzrakstīšu jūsu vadībai un korupcijas uzraudzīšanas birojam, lai pievērš uzmanību – kurš ir auditējis Fiša uzņēmumus un ar ko tie nodarbojas. Esmu pārliecināts, ka tur materiālos parādīsies arī interesanti rēķini par maksājumiem uz Panamu. Gan jau no tiem uzņēmumiem daudzi formāli nav saistīti ar Fišu, taču varu nosaukt turienes uzņēmuma nosaukumu, kuram jāpievērš uzmanību - Jacob Trade. Maksājumi uz šo Panamas uzņēmumu droši vien parādīsies arī no citiem Latvijas uzņēmumiem, ar kuriem Fišam ir darījumi. Gan jau pamazām es uzzināšu arī par citiem biznesiem, kas ievilkti Fiša tīklos. Tos arī varēs administrācijas vadība un korupcijas novēršanas birojs pārbaudīt.”

“Ko jums vajag?” Barons jau nikni caur zobiem nošņāca uz Reno.

“Neko daudz. Tikai, lai jūs nododiet Fišam ziņu. Ka VID vadība sāk uzdot jautājumus par Fiša uzņēmumiem. Tāpēc viņam jābeidz uzspiest tās shēmas pret Fēliksu Blūmu. Lai liek Blūmu mierā. Pasakiet Fišam arī - ja Fišs aizmirsīs par Barona kunga parādiem, Barona kungs parūpēsies, lai VID failos jebkura saistība Fišam ar viņa mahinācijām pazustu no sistēmas. Pēc tam Barona kungam vajadzētu padomāt par pārcelšanos uz citu valsti un cita darba sameklēšanu. Tādu, kam nav saistības ar nodokļu administrāciju un policiju.”

Share Tax Stories

View Details

Lietas būtībaŠis, protams, nav jautājums tikai par Meta, bet par precedentu visai Eiropai un visai digitālā biznesa videi Eiropā. Turklāt, Itālijā jau sākas domino efekts, jo līdzīgi auditi veikti arī LinkedIn un X. Jau rakstīju, ka Itālijas administrācija nākusi klajā ar inovatīvu traktējumu, ka Facebook nemaz nesniedz tā lietotājiem savus pakalpojumus bez maksas. Tas pretī samaksas vietā saņem datus. Tātad, Facebook bija jāapliek attiecīgo samaksu ar PVN. Loģika - uzņēmums bez šiem lietotāju datiem nebūtu tik vērtīgs, cik ar šiem datiem. Šīs lietas dēļ š.g. 16.aprīlī Itālija vērsusies pie Eiropas komisijas ar lūgumu interpretēt PVN direktīvas normas, kā nosakāma pakalpojuma vērtība bartera gadījumos. Šāds biznesa princips IT jomā ir ierasta lieta daudziem.

Kas notiks ar šo strīdu tālāk?Procesuāli, uzrēķins ir veikts šogad. Nākamais solis - tiesa, jo Meta nevēlēsies radīt precedentu citām valstīm un iet uz vienošanos, kas iespējama jebkurā procesa stadijā. Itālijā, lai tiesātos, ir jāsamaksā 1/3 no uzrēķina, bet ir iespējas lūgt tiesnesi atlikt šo maksājumu. Paredzams, ka trīs tiesvedības instances Itālijā varētu aizņemt aptuveni 10 gadus.

Tiesību normas

ES PVN direktīvas pantu par darījuma vērtību varētu apkopot sekojoši: ..summa, kurai uzliek PVN, ir atlīdzība, kuru pārdevējs par darījumiem ir saņēmis vai saņems no pircēja, kas tieši saistītas ar šo darījumu cenām.

Latvijas PVN likumā konstrukcija ir līdzīga: Ar PVN apliekama vērtība, kuru pārdevējs saņem vai kuru tam būtu jāsaņem kā samaksu.

PVN Komitejas skaidrojumi nr.1Jau 2018.g. EK PVN Komiteja skaidroja (tie, protams, nav saistoši), ka vairumā gadījumu IT pakalpojumu sniedzēji pārdod datus (tieši vai pēc apstrādes) trešajām personām, kas tos izmanto lietotājiem pielāgotas reklāmas nolūkos. IT pakalpojuma sniegšana bez atlīdzības naudā, kas ļauj pakalpojuma sniedzējam izmantot sava klienta personas datus, nav ar PVN apliekams darījums, jo nav tiešas saiknes starp sniegto pakalpojumu un saņemto atlīdzību. Tomēr, ja tiktu konstatēts, ka pastāv pietiekama tieša saikne starp sniegtajiem IT pakalpojumiem un saņemtajiem klienta datiem, nepieprasot naudas atlīdzību, darījums būtu apliekams ar PVN. Šādā gadījumā apliekamā summa būtu pakalpojuma sniedzēja izmaksas par pakalpojuma sniegšanu klientam.

PVN Komitejas skaidrojumi nr.2Par tirgus cenu bartera darījumosŠ.g. aprīlī Itālija vērsās EK PVN Komitejā un lūdza skaidrot iepriekš minētās PVN direktīvas normas. Intuitīvi man no malas izskatās, ka Itālija mazliet novirzījusies no īstā ceļa, mēģinot piemērot normas par darījumu tirgus cenu, kas piemērojamas vien saistīto pušu darījumos. Minētajā dokumentā ar atsaucēm uz ES tiesu praksi arī apstiprināts, ka tirgus cenas pantu nedrīkst piemērot šajā gadījumā, jo tam nepieciešami 2 kritēriji, kas interpretējami šauri:

1. darījuma puses ir saistītas,
2. kādai no darījuma pusēm nav pilnas PVN atskaitīšanas tiesības.

Kā tad noteikt darījuma vērtību?Tādēļ Itālija uzdod arī otru jautājumu - kā noteikt vērtību, ja pants par tirgus vērtību saistīto pušu darījumos nav piemērojams un izmaksas arī neatspoguļo darījuma vērtību? Šajā sakarā dokumentā ir atsauces us ES tiesu praksi par to, ka pašizmaksa ir pēc iespējas tuvināma pirkuma cenai un tādējādi ietver gan tiešās ražošanas un izgatavošanas izmaksas, gan netiešās izmaksas, piemēram, finansēšanas izmaksas. Visticamāk, ka šogad būs attiecīgās EK PVN Komitejas atbildes. Gaidīsim.

View Details

5.nodaļa. Pūķa galvaFēlikss iesēdās savā Audi Q5 un bezmērķīgi braukāja pa Rīgas ielām, cenšoties sakopot domas par to, kā pēdējo 24h laikā dzīve sagriezusies kājām gaisā. Vēl no rīta viss izskatījās tik skaisti - Helēnas smaids gultā, visa biznesa ikrīta statistika pieaugoši zaļā krāsā, sarunāta spēle kopā ar draugiem netālajā Ozo golfa laukumā.. Vispār jau katrs rīts Fēliksam likās pozitīvs.. daudz pozitīvāks par tiem tūkstošiem cilvēku, kuriem viņš ik rītu pa ceļam uz biroju brauca garām.. “Cik labi būt kapu sētiņas šai pusē.. Jāizbauda katru mirkli..” Fēlikss pie sevis ik rītu nodomāja.

“Nu gan izbaudīju dienas noslēgumu birojā..” Fēlikss arvien nespēja nomierināties. Miegs, protams, viņam nebija nevienā acī, kaut arī bija vēls vakars. Cilvēki, gan, joprojām pulcējās pie dažādiem bāriem un restorāniem, kā jau piektdienās. Izmetis loku gar Jūrmalas pludmalēm Fēlikss atbrauca atpakaļ uz Rīgu un noparkoja auto centrā, starp operu un Brīvības pieminekli. Vairāk kā 800 gadu vecajā Vecrīgā vienmēr bija aktīva naktsdzīve, kas likās laba vieta vēlajai diennakts stundai, lai mazliet novirzītu domas no pēdējiem notikumiem. Nebija noslēpums, ka Pupu bārs bija visdažādāko aprindu iecienīta Vecrīgas vieta. Arī Fēliksam tur ik pa laikam patika iegriezties, ne vien lai paskatītos uz bāra letes dejojošu sieviešu atkailinātām krūtīm, bet arī dēļ lieliskā tur labi pagatavotā Whiskey Sour kokteiļa ar labu proporciju starp burbonu, svaigi spiestu citronu sulu un perfektu sīrupa piešprici.

“Pievienosim arī olas baltumu, kā parasti, Fēlikss?” bārmenis labi zināja savu darbiņu un viņa pastāvīgo klientu gaumi. Fēlikss necentās pārkliegt skaļo mūziku, vien pasmaidīja un parādīja uz augšu paceltu īkšķi.

“Šovakar nav pārāk daudz apmeklētāju?” viņš pieklājības pēc atbildēja bārmenim, kaut arī prāts nenesās uz pļāpāšanu.

“Vēl priekš dejām agrs,” bārmenis šķita labā noskaņojumā, mazliet ar šeikeri rokās piedancojot pie Fēliksa pienākušajai go-go dejojotājai. Viņas vienīgais apģērba gabals Fēliksam neatstāja daudz vaļas fantāzijai, taču Fēlikss neizskatījās pārāk ieinteresēts.

“Zini to džeku elegantā uzvalkā, kas apsēdies viens pats tur bāra stūrī?” Fēlikss atkal pievērsās bārmenim.

“Nē, bet viņš ik pa laikam kaut kur nozūd un pēc tam regulāri berzē savu degunu. Trīs reizes vari minēt – kādēļ?” un bārmenis zīmīgi ar rādītājpirkstu nobrauca gar savu degunu. “Viņš visu vakaru sūc dārgus viskijus un siekalojas ap mūsu dejotājām.”

“Izskatās vientuļš, bez laulības gredzena un ar nopietnām liekā svara problēmām.” Fēlikss mazliet garlaikoti pasmīnēja, vairāk pat skaļi domājot, nevis runājot vairs ar bārmeni. Tikmēr Fēliksa iemīļotā kokteiļa pirmie malki jau ļāva viņam patīkami atslābt. Fēlikss deva bārmenim zīmi, ka darbiņš padarīts lieliski un uzlika vienu naudas zīmi uz letes, bet otru – dejotājai aiz biksīšu lencītes. Tikmēr manāmi iedzērušais vīrs no stūra piecēlās un pamazām sāka peldēt uz kazino blakus zālē, kur pretstatā striptīza bāram, cilvēku vienmēr vakaros bija daudz.

Fēlikss paņēma savu kokteili un arī sekoja viņam. Lai gan pašam šobrīd nenesās prāts uz azartspēlēm, viņam patika vērot kazino azartisko publiku. Tipisks skats bija uz sievieti, kura centās pārliecināt savu partneri, ka šovakar laime varbūt meklējama citur, nevis pie kāršu galda. Kādā citā stūrī šķietami iereibis vīrs pie ruletes galda aktīvi darbojās, pirms katra grieziena izliekot pa visu galdu desmitiem likmes un pārsteidzoši visu laiku kaut ko vinnējot.

Fēlikss pats tikmēr nosēdās pie BlackJack galdiņa un nesteidzīgi veica nelielas likmes. Viņš nebija nekāds eksperts, bet pamata principi bija skaidri un pie tiem viņš arī pieturējās: jāskatās, kas izkrīt kāršu dalītājam. Ja viņam ir 7 vai vairāk punkti, tad labāk pašam ņemt klāt kārtis, kamēr sanāk vismaz 17. Pēc dažām izspēlētām partijām Fēlikss pēkšņi paņēma savus čipus, izņēma no kabatas telefonu un pagāja nostāk, kur mūzika nebija tik skaļa.

“Reno, sveiks! Vēl neguli?”

“Fēlikss, ir jau pāri pusnaktij! Kaut kas noticis?”

“Piedod, neieskatījos pulkstenī. Es tikko manīju striptīza klubā apgrozāmies kādu vīru.”

“Fēlikss, ko tu tur dari? Tev ir tik forša draudzene.”

“Nu, es ne par to. Man vajadzēja izvēdināt galvu. Izskatījās, ka tam vīram varētu būt kaut kāds sakars ar mūsu draugu Fišu.”

“Kāpēc tu tā domā?”

“Viņš pēc niekošanās ar pulverīti aizgāja uz kazino un pēc tam sēdēja pie ruletes galda - pakāsa palielas summas. Tad kādā brīdī manīju viņa asu vārdu pārmaiņu ar būdīgu čali ar noskūtu galvu un pūķa galvas tetovējumu uz kreisās rokas bicepsa. Man bija aizdomas, ka kaut kur biju redzējis tā čaļa tetovējumu un bingo – atcerējos. Tas bija viens no Fiša sargsuņiem, kas bija manā birojā. Atver Whatsapp - nosūtu tev foto, kur abi tērzē, un ne jau nu par vakardienas futbola spēli. Ja man jāliek naudu uz sarunas saturu, tad tas vīrs kādam ir parādā un Fiša sargsuns viņam par to atgādināja. Vai atpazīsti kādu no viņiem?”

“Jā, tas varētu būt Fiša rokaspuisis. Otru nezinu, bet arī liekas kaut kur redzēts.”

“Vari pārbaudīt, lūdzu?”

“Pagaidi mirkli.. Pamēģināšu, ko par to teiks mākslīgais intelekts.. "

“Tur tā uzreiz var atpazīt? Kas tā par programmu? Tas vispār ir legāli?”

“Fēlikss, tu neticēsi. Man izmeta bildi no nodokļu administrācijas mājas lapas. Tas izskatās pēc nodokļu administrācijas cilvēka. Ja tā, viņš pat varētu būt Fiša shēmu piesedzējs.”

Fēlikss mājās devās ar taksi – nav vajadzības lieki riskēt ar iespēju uzdāvināt ceļu policijai auto, kas to nosūtīs labdarībai uz Ukrainu. Tikmēr saule pār Vecrīgas baznīcu torņiem vēstīja, ka bija sākusies jauna diena. Diena, kurā Fēliksu gaidīja grūts lēmums – ko teikt Fišam?

Share Tax Stories

View Details

Kāpēc tas ir svarīgi? Teiksiet - abus gadījumus tak neapliek ar PVN - daļu/akciju pārdošana ir PVN izņēmums, bet uzņēmuma pāreja nav PVN objekts. Tomēr PVN sekas abos gadījumos ir atšķirīgas - daļu pārdošana ietekmē priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, savukārt uzņēmuma pāreja parasti ļauj turpināt visu tā, it kā pāreja nebūtu notikusi. Īpaši svarīgi ir saprast PVN piemērošanu holdingu uzņēmumiem, kam parasti ir ierobežotas PVN atskaitīšanas tiesības - par vispārējām izmaksām, kam nav tiešas saites ar neapliekamo daļu/akciju pārdošanas darījumu. Tādēļ rodas jautājums - vai šis varētu būt veids, kā saglabāt pilnas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ar PVN apliekamos biznesos?

Praktiskie pārejas piemēriNekustamais nav, taksometrs irInteresanti, ka no dažādām ES valstīm izskanēja viedokļi par nostabilizējušos praksi robežgadījumiem, kad pie mums vēl valda neskaidrība. Piemēram, nekustamā īpašuma pārdošana bez līgumiem nekvalificējas kā uzņēmuma pāreja, bet taksometra licence kvalificējas. Jautājums bez viennozīmīgas atbildes arī bija par to vai ar PVN neapliekama biznesa pāreja var kvalificēties kā uzņēmuma pāreja.

SpānijāSpānijas PVN eksperte padalījās ar nesenām 2 uzziņām, kur daļu/akciju pārdošana kvalificēta kā uzņēmuma pāreja. Tur, piemēram, tieši pateikts, ka ne komerctiesības, ne darba tiesības neietekmē PVN regulējumu. Tas rada interesantas pārdomas mūsu VID aktivitāšu iespējamai apstrīdēšanai, ko varētu pētīt detalizētāk, ja kādam tas interesēs. Jā PVN direktīvas normas par uzņēmuma pāreju ir izvēles normas. Tomēr, ja Latvija ir izvēlējusies šo konceptu ieviest, vai tās izpratne drīkst atšķirties no PVN direktīvas un ES tiesu prakses izpratnes? Viņa arī minēja, ka Spānijā arī daļu/akciju pārdošanu apliek kā nekustamā īpašuma pārdošanu (piemēro attiecīgo NĪ pārdošanas 7-10% nodevu), ja uzņēmumā nekustamais ir galvenais aktīvs.

Juridiskās izmaksasVēl interesanta nianse, ko ne vienmēr uzņēmumi atceras M&A (uzņēmumu pārdošanas) darījumos ir - vai drīkst atskaitīt priekšnodokli par saistītajām juridiskām izmaksām. Parasti, ja uzņēmuma pārdevēja šādas izmaksas nesedz pircējs, juridisko izmaksu priekšnodoklis var nebūt atskaitāms. Tāpēc tās labāk iekļaut šādās darījuma izmaksās, ko sedz pircējs. Arī te būs svarīgi, vai daļu/akciju pārdošana kvalificēsies kā uzņēmuma pāreja.

ES tiesu prakseSanāksmē apsprieda arī vairākas nu jau pasenas ES tiesu lietas, kas skar iepriekš minēto jautājumu: Zita Modes 2003.g. lieta, kā arī SKF 2009.g. lieta. SKF lietā ES tiesai bija uzdots jautājums par to vai ir atskaitāms ar meitas uzņēmumu (100% un 26,5%) kapitāla daļu atsavināšanu saistīto juridisko, vērtēšanas u.tml. pakalpojumu priekšnodoklis. SKF lietā tiesa, pretēji ģenerāladvokāta viedoklim, lēma, ka holdinga uzņēmumam piederošo meitas uzņēmumu kapitāla daļu pāreju drīkst kvalificēt kā uzņēmuma pāreju. Pamatojums tam bija holdinga uzņēmuma sniegtie ar PVN apliekamie vadības, administrēšanas un tirdzniecības politikas konsultāciju pakalpojumi meitām, kas holdingu padarīja par ‘miksētu holdingu’. Proti, tā vienīgās funkcijas nav tikai turēt meitu kapitāla daļas. SKF lietā minēti citu lietu spriedumi, kas apstiprina, ka tikai daļu/akciju turēšana holdinga kompānijā un to pārdošana joprojām ir ar PVN neapliekams (VAT-exempt) darījums.

SKF lietā vērtētā ES PVN 6.direktīva: Ja visus aktīvus vai to daļu nodod par atlīdzību vai bez tās, vai kā ieguldījumu uzņēmējsabiedrībā, dalībvalstis var uzskatīt, ka nav notikusi preču piegāde, un saņēmēju uzskata par tās personas tiesību pārņēmēju, kas preces nodevusi.

View Details

IIN* Visi gada ienākumi būs summēti (piemēram, darba alga, individuālā darbība, noma, īpašuma pārdošana). Tas būtībā nozīmē, ka, piemēram, pašnodarbinātajiem, kas piemēroja 15% vai 20%, tagad likme būtiski pieaugs - lielajiem ienākumiem vairāk kā 2x. * Netiek summēti (apliekami ar 15 % IIN):

+ ienākumi no sadalītās peļņas;
+ slimības, maternitātes, paternitātes, bērnu aprūpes un ilgtermiņa darba pabalsti;
+ ienākumi no akciju pārdošanas vai cita veida iegādes, kas nav iegādātas caur investīciju kontu un iegādātas pirms vairāk nekā 10 gadiem līdz to pārdošanas dienai;
+ dzīvības apdrošināšanas izmaksu daļa, kas ir vienāda ar samaksātajām iemaksām;
+ pensiju fonda izmaksu daļa, kas ir vienāda ar samaksātajām iemaksām.

• Paredzēti trīs progresīvā IIN grozi ar likmēm, kas līdzīgas mūsējām:

  • līdz 32 vidējām darba algām gadā (2025. gadā – 67 484,16 eiro) – 20 %;
  • no 32 līdz 60 VDA – 25 %;
  • virs 60 VDA (2025. gadā – 126 532,8 eiro) – 32 %.
  • Atceļ 36 % IIN likmi ienākumiem, kas pārsniedz 120 VDA.
  • Ierosināts aplikt ar nodokli tikai darbinieka labumu, kas pārsniedz 350 eiro gadā, ja darba devējs apmaksā brīvprātīgu veselības apdrošināšanu (iepriekš summa netika ierobežota). Mums šo limitu ar jauno gadu pacēla no EUR 426 uz 750.

Nekustamā īpašuma nodoklis* Nodokļa likme būs no 0,5 % līdz 3 %. Pašvaldību domes varēs lemt, kādas likmes piemērot. Tās var noteikt atvieglotas likmes, ņemot vērā īpašuma mērķi, izmantošanu, juridisko statusu, vērtību utt. Mājokļiem piemēros likmes no 0,1 % līdz 1 %. * Pašvaldības arī nosaka mājokļu ar NĪN neapliekamo slieksni (vērtību). Nekomerciālo telpu ar NĪN apjoms būs 20 000 eiro. * Atvieglojumi:

+ Nodoklis par galveno mājokli samazināts par 50 % no NĪN summas, kas aprēķināta, piemērojot noteiktās likmes galvenā mājokļa NĪN vērtībai (vai tās daļai), kas nepārsniedz 450 000 eiro.
+ Personām, kas audzina 3 un vairāk bērnus, kā arī bērnus ar invaliditāti, nodoklis par galveno dzīvojamo platību samazināts par 75 % no NĪN summas, kas nepārsniedz 450 000 eiro.

Akcīzes nodoklis* Ierosināts ar akcīzes nodokli aplikt saldinātiem dzērieniem, kuros ir tikai pievienotais cukurs, kura daudzums 100 mililitros dzēriena pārsniedz 2,5 gramus, vai kuros ir saldinātāji atbilstoši to cukura saturam (iepriekš tas bija 5 g uz 100 ml). Dzērienus, kuros ir dabiskie cukuri, piemēram, no augļiem vai piena, neapliks.

PVN* Ierosināts 9 % PVN likmi mainīt uz 12 %, piemērojot to:

+ naktsmītnes pakalpojumiem, kas atbilst tūrisma darbību reglamentējošajiem aktiem,
+ pasažieru pārvadājumiem,
+ mākslas un kultūras pasākumu apmeklēšanai un drukātajām un
+ elektroniskajām grāmatām.

UIN* Standarta likmi palielinās no 16 % līdz 17 %, samazinātā likme palielināsies no 6% līdz 7 %. * Plānots ieviest tūlītēju visa ilgtermiņa aktīva nolietojumu (piemēram, iekārtām, datortehnikai, programmatūrai, kravas automašīnām). * Uzņēmumi varēs atskaitīt līdz 2500 eiro gadā stipendijām, kas maksātas studentiem, kuri studē dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes vai matemātiku (STEM). * Plānots pagarināt periodu līdz 2 gadiem, kurā jaunreģistrēti uzņēmumi var piemērot 0 % UIN likmi.

Jauns apdrošināšanas nodoklis* Ierosināts jauns nodoklis no nedzīvības apdrošināšanas līgumu iemaksām. Lai gan tehniski nodokli aprēķinās un samaksās Lietuvā darbojošās apdrošināšanas sabiedrības, diez vai tās kautrēsies šo nodokli iekļaut pašizmaksā. Nedzīvības apdrošināšanas iemaksām paredzēta 10 % nodokļa likme, izņemot OCTA - 0%.

Blogs tapis, pateicoties Sorainen Lietuvas nodokļu prakses vadītājas atbalstam.

View Details

UIN Latvijā maksā salīdzinoši mazAttiecīgajā OECD pētījumā vidēji 123 apskatītajās valstīs un jurisdikcijās UIN ieņēmumi 2021.g. veido 16% no kopējā valsts budžeta nodokļu ieņēmumu pīrāga (OECD - 10%), kā arī 3,2% no IKP. Interesanti, ka, piemēram, izslavētajā zema UIN valstī Singapūrā UIN ieņēmumi valsts budžetā ienes virs 1/4 no visiem nodokļu ieņēmumiem.

• Latvijā - attiecīgi 2,2% (no kopējiem nodokļu ieņēmumiem) un 0,7% no IKP.
• Igaunijā - 4,9% un 1,6%.
• Lietuvā - 5,1% un 1,6%.

Efektīvās UIN likmes140 valstīs, kas parakstīja vienošanos par globālā minimālā UIN 15% efektīvās likmes apmērā ieviešanu vidējā nominālā UIN likme laikā no 2000.g. līdz 2024.g. kritusies no 28% uz 21%. OECD savā ziņojumā min, ka vidējā efektīvā UIN likme 2023.g. bijusi ap 17%, kas saskan ar Latvijas vidējo efektīvo likmi iepriekš iekopētajā OECD tabulā.

IgaunijāŠobrīd situācija kaimiņos ar UIN ir neskaidra - Igaunija jau ielikusi likumā, ka papildus 22% UIN likmei tā ieviesīs 2% aizsardzības nodokli, kas strādātu kā UIN ik-gada peļņai, kā mums bija līdz 2018.g. reformai. Taču kolēģi zināja teikt, ka turienes politiķi esot jau paziņojuši, ka neļaus dzimt šim vēl nedzimušajam bērnam.

LietuvāLietuvā šobrīd notiek plašas pārmaiņas, par kurām plašāk plānoju uzrakstīt jau tuvākajās dienās. Par tām jūnijā solījusies Tax Stories podkāstā izstāstīt Lietuvas VID vadītāja. Pārmaiņu galvenais fokuss ir IIN - progresivitātes grozu un likmju maiņa un visu ienākumu apvienošana zem vienotām likmēm. Rezultātā, piemēram, pašnodarbinātiem un kapitāla pieaugumam likmes varētu dubultoties. Taču zināms, ka arī UIN likmes varētu pieaugt par 1%, kaut arī šāds pieaugums jau bija šī gada sākumā.

LatvijāLatvijas valdība uz šo kaimiņu pārmaiņu vēju fona stoiciskā mierā pieturās pie paziņojuma nodokļus būtiski neaiztikt. Vēl vairāk, Finanšu ministrs Ašerādens Tax Stories minēja, ka varētu apsvērt UIN samazināšanu, lai veicinātu uzņēmumos uzkrātās peļņas ātrāku izmaksāšanu. Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav ieturējuma UIN dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām.

View Details

4.nodaļa. LuijsSatiksme vakarā Rīgas centrā nebija diez ko ātra – dienas beigās vienmēr bija problēmas tikt pāri Daugavas tiltiem prom no centra. Reno zināja, ka nāksies parastajos korķos pavadīt aptuveni pusstundu, braucot no Fēliksa biroja uz mājām Jūrmalā.

Nu tā, ko mēs zinām, Reno pie sevis prātoja. Mums ir Fiša kungs un mums ir Panamas ofšors Jacob Trade un tā konta numurs. Kamēr satiksme ir gliemeža ātrumā, paskatīsimies Google. Fišs. Latvijai netipisks uzvārds. Mārdijs Fišs – tenisists. Alberts Fišs – pirms vairāk kā 100 gadiem dzīvojušais sērijveida slepkava, izvarotājs un kanibāls, tautā saukts par Bruklinas vampīru. Par viņu ir raksts - “Man patīk bērni. Viņi ir garšīgi.” Brr. Ok, nekas prātīgs te neizlec. Paskatīsimies publiskajos reģistros. Arī nekas, pag..

“Hei Siri, piezvani Fēliksam Blūmam.”

“Zvanu Fēlikss Blūms, mobilais.” monotonā balsī atbildēja telefons.

“Fēlikss, čau, jau mājās? Klau, uzņēmumu reģistrā ir tāds Arturs Fišs, Fortune Casino Palace un Fortune Golf Resort Jūrmalā īpašnieks. Tas varētu būt kas pārbaudīšanas vērts – vai tas ir mūsu draugs? Neticu, gan, ka viņš tik atklāti lieto vizītkartes ar savu īsto uzvārdu.”

“Paldies, Reno, jāpārbauda. Tikmēr saņēmu interesantu zvanu no čoma Luija. Viņam izstāstīju savus šodienas piedzīvojumus un viņš neizklausījās pārsteigts.”

“Kas ir tavs čoms Luijs?”

“Luijs Vega. Viņam ir veiksmīgs biznesmenis no Panamas ar nelielām investīcijām arī pie mums, Latvijā. Nu jau aptuveni pusgadu viņš ir mans labs klients. Es viņam palīdzu saistībā ar naudas plūsmu plānošanu starp viņa dažādiem globālajiem biznesiem. Viņš mums varētu būt noderīgs atbalsts gan cīņā ar Fiša mafiju, gan arī ar daudziem lietderīgiem kontaktiem Rīgā. Viņš teica, ka ir šokā par šādiem uzbraucieniem biznesam un vēlas man palīdzēt. Domāju, ka viņš to drīzāk dara savās Latvijas biznesa interesēs, bet tagad jebkāda palīdzība noderētu.”

“No Panamas? Kā viņš te nokļuvis?”

“Kā jau parasti ārzemnieki te nokļūst - sievietes. Esot sapazinies ar latvieti kādā biznesa konferencē. Es, gan, viņa draudzeni tā arī nekad neesmu redzējis. Labi, man jāiet. Viņš tagad, starp citu, ir pie manis mājās, blakus istabā. Padošu ziņu, ja izdomāsim ko prātīgu, kā vēl rīkoties. Atā!”

“Dzērienu, Luij?” Fēlikss labprāt iejutās namatēva lomā savā ērtajā klasiski tumšā kabinetā ar bāru, mīkstiem dīvāniem un grāmatu plauktiem visapkārt gar sienām.

“Paldies, labprāt, Fēlikss. Tu jau zini, kas man garšo.”

“Jā, jā, martini - džins, vodka un vermuts, proporcijā 3:1:0,5, sakratīts, bet nesamaisīts. Klišejiski, gan..” Fēlikss pasmaidīja, bet centās būt viesmīlīgs. “Vai zini, kurā Džeimsa Bonda grāmatā tas kokteilis pirmo reizi parādījās?”

“Es tik zinu, ka tas nosaukts par godu aģentei Vesperai.”

“..un Vespera bija Casino Royale, vai ne?”

“Kad Helēnai jābūt mājās?”

“Kāda pusstunda mums vēl ir.”

“Es negribēju tevi daudz aizkavēt. Tik ienesu šos dokumentus. Nekas super-svarīgs, tas var pagaidīt līdz pirmdienai. Tu varētu tos pārbaudīt un ja viss ok, uz to bāzes veic maksājumus.”

“Protams. Tikai.. tā dēļ speciāli nāci pie manis uz mājām? Varēji jau elektroniski atsūtīt.”

“Nu.. jā, gribēju pie reizes apjautāties, kā tev iet ar to mafijas situāciju?”

“Paldies, Luij. Tādu baigo jaunumu nav, salīdzinoši ar to, ko jau pārrunājām. Un vārds mafija arī šķiet pārāk skaļš - gan jau vienkārši daži džeki nevar izdomāt normālu veidu, kā pelnīt. Iespējams, ka nemaz nevajadzēs tur nekādu palīdzību. Ja Helēna dabūs darbu ANO, mēs vispār pārcelsimies uz Ņujorku un būs miers. Tad es došos līdzi un šo Latvijas biznesu pat varētu pārdot. Varbūt tiešām viss, kas notiek, notiek uz labu.”

“Ko tad tu tur Ņujorkā darīsi? Pienesīsi viņai kafiju katru dienu?”

“Vēl nezinu. Varbūt konsultēšu latviešus, kas vēlas strādāt ASV. Taču man domas pagaidām lidinās kaut kur citur,” un Fēlikss pacēla gaisā savu roku un ar otru parādīja uz saderināšanās gredzenu.

“O, apsveicu! Ir jau nolikts datums?”

“Vēl nē. No sākuma jātiek galā ar viņas un manām darba lietām. Bet par mafiju.. ja tos tipiņus tā var saukt.. nu, nezinu. Laikam maksāšu pagaidām.”

“Mjā.. negribētu būt tavā vietā. Padod ziņu, ja varu kaut kā palīdzēt. Nu gan man jāskrien, Fēlikss. Paldies par martini.”

Fēlikss piegāja pie ārdurvīm, lai tās atvērtu, bet sāka grabēt dzīvokļa slēdzene - kāds slēdza vaļā ārdurvis un tās sāka vērties vaļā – pa durvīm nāca iekšā Helēna, kas aiz pārsteiguma nedaudz satrūkās.

“Čau, dārgais. Nezināju, ka tev ir ciemiņi.”

“Čau, dārgā, esiet pazīstami – mans klients un labs draugs Luijs Vega.”

Helēna galanti pastiepa roku: “Prieks iepazīties, Luij!”

Luijs, neveikli slēpdams apmulsumu, paspieda viņas roku un centās paspraukties viņai garām: “Prieks iepazīties, Helēna! Jau dodos prom. Daudz par jums esmu dzirdējis no Fēliksa. Un apsveicu ar saderināšanos!”

Helēna nedaudz piesarka, par ko Fēlikss mazliet pabrīnījās, jo tas nenotiek ar viņu bieži, bet nepievērsa tam uzmanību.

“Fēlikss, pie velna, kas notiek?” Helēna izklausījās nervoza, aizverot aiz sevis ārdurvis, kad Luijs jau bija prom.

“Mums bija biznesa tikšanās.”

“Tu zini, par ko es jautāju. Kas tas par jocīgu zvanu, ko no tevis iepriekš saņēmu?”

“Ā, tas. Nekas īpašs. Man.. zvanīja dzīvokļa apsardze, ka kāds ir ielauzies dzīvoklī. Pēc tam atzvanīja, ka viss tomēr esot kārtībā. Kas tev ar to Ņujorku un Āfriku? Ir kādi jaunumi?”

“Nē, vēl gaidu. Tur ir liels konkurss uz to vietu.”

“Vai zini tādu Fišu? Vai esi viņam vai kādam citam teikusi par saviem plāniem?”

“Nē, nezinu, bet mani plāni var būt zināmi tiem, kas seko manam Instagram profilam, protams. Tur es lieku daudz ko par saviem labdarības projektiem. Arī par ANO projektu Ņujorkā un viņu aktivitātēm Āfrikā. Kādēļ jautā? Un kas ir tas Fišs?”

“Kāds, kurš grib.. kļūt par klientu un uzdodas, ka šo to zina par tevi. Nepatīkams tips.”

“Un kāds tam sakars ar mani?”

“Varbūt tev jāpiebremzē savas aktivitātes soc-tīklos uz kādu brīdi, mīļā.”

“Jo?”

“Jo tas tips man šodien piedraudēja, ka Āfrika nav droša vieta tādām jaukām būtnēm kā tev.”

“Grib kļūt par klientu un pēc tam piedraudēja, tu saki? Kaut ko tu man nestāsti.” Helēna apsēdās uz turpat blakus esošā krēsla un kādu brīdi sēdēja klusēdama, mēģinot šo sagremot.

Tikmēr Fēlikss paņēma mašīnas un dzīvokļa atslēgas un klusi noteica: “Varbūt es viņu pārpratu. Man vajag iziet paelpot svaigu gaisu.”

Refer a friend

View Details

Vai kredītrēķins ir PVN ietekmējošs dokuments?Šīs tēmas sakarā diskusijas laikā parādījās interesanta tēze - PVN likums neregulē kredītrēķinus. Tiešām, atveriet PVN likumu un pameklējiet tur. Nav. PVN likums tikai paredz, ka pārdevējs nosūta pircējam “informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu”. Tad cik liela ietekme kredītrēķinam ir attiecībā uz PVN piemērošanu? Rēķinus un to saturu, savukārt, PVN likums apraksta izsmeļoši. Vai kredītrēķins, piemēram, nozīmē atteikšanos no civiltiesiska prasījuma vai tas ir tikai attiecīgam grāmatojumam nepieciešamais pamatojums?

Sliktie (zaudētie) parādi Kādēļ valstij tie nav izdevīgi?Likums paredz nosacījumus, kuriem izpildoties pārdevējs drīkst atgūt no valsts PVN par rēķinu, kuru pircējs nav apmaksājis. Savukārt, pircējam tad jāatmaksā atskaitīto priekšnodokli. Valstij šāda situācija, protams, nav izdevīga, jo pārdevējs atgūst no valsts PVN, bet pircējs droši vien nemaksā rēķinu, jo nespēj to samaksāt - tāpēc diez vai arī atmaksās valstij atskaitīto priekšnodokli. Tāpēc arī valsts maksimāli apgrūtina PVN atgūšanu par zaudētiem parādiem - parasti ir nepieciešams iztiesāties ar parādnieku un saņemt tiesu izpildītāja aktu par piedziņas neiespējamību.

ZviedrijāZviedrijā, piemēram, nosacījumi ir biznesam draudzīgāki - ir pietiekoši, ka ir ticams, ka parādniekam trūkst aktīvu, lai norēķinātos (piem., pieteikta maksātnespēja). Zviedrijā arī parādiem līdz EUR 90 pietiek ar kavētu apmaksas termiņu uz vismaz 8 mēnešiem un centieniem veikt piedziņu, lai to varētu uzskatīt par zaudētu parādu. Sliktos parādus drīkst pārdot (cedēt) piedziņas kompānijām - tas uzskatāms par atsevišķu darījumu, kas neietekmē PVN piemērošanu sākotnējā darījuma parādam (tāpat kā vairumā citu ES valstu).

Citur ESPVN ekspertu grupā apkopoti ES valstu zaudēto parādu nacionālie PVN regulējumi. Piemēram, citur darījuma puses nedrīkst būt saistītas. Atšķiras arī mazo parādu summas un termiņi. Ja kādam nepieciešams šāds apkopojums, labprāt padalīšos.

View Details

Foto - sapulču telpas Vīnē griesti.

PVN sekas, ja darījumam veiktas TP korekcijasPar to jau 2017.g. Eiropas Komisija uzdeva jautājumus PVN Komitejai, kā rezultātā tapuši šie skaidrojumi. Gadu vēlāk publiskots arī EK PVN ekspertu grupas viedoklis, kurā minēts, ka TP korekcijas nav PVN objekts. Vienīgais izņēmums - ja kādai no darījuma pusēm nav pilnas PVN atskaitīšanas tiesības un iespējams konstatēt tiešu saikni starp TP korekcijas rezultātā veikto maksājumu un konkrētu darījumu. Šī regulējuma pamatā ir ES PVN direktīvas 80. un 95.panti. Starp citu, saistīto personu definīcijas PVN un muitas vajadzībām var atšķirties no TP definīcijām.

Holdinga un meitu darījumiTipiska holdinga struktūraKādā ES tiesu lietā š.g. martā publiskots ģenerāladvokātes J.Kokott viedoklis. Lietā Zviedrijas māte sniedza vadības, finansēšanas, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, IT, personāla vadības u.c. pakalpojumus meitām, kopsummā par SEK 2,3m. Taču izdevumi holdingam (mātei) bija SEK 28m apmērā, no kuriem ap 1/2 bija ar PVN neapliekami (algas, u.c.), bet otra puse - apliekami.

Nav vienots darījums, kaut arī viens maksājumsĢA uzskata, ka 2,3m nav PVN vajadzībām uzskatāms par vienu darījumu, kaut arī par tiem bijis viens kopīgs maksājums.

ĢA: tā ir shēma!ĢA Kokott uzskata, ka grupa kopumā var mākslīgi samazināt savas PVN saistības, ja holdings iegādājas ar PVN apliekamu pakalpojumu un pārdod to meitai, kam nav PVN atskaitīšanas tiesību, par mazāku cenu. Tādēļ ĢA necenšas ierobežot holdinga PVN atskaitīšanas tiesības, bet apgalvo, ka darījuma cena ar meitām ir samazināta. Tādiem gadījumiem ir paredzēts PVN direktīvas 80.p., kas ļauj darījuma cenas vietā piemērot tirgus cenu, ja ir izvairīšanās no PVN risks.

Kā nosaka tirgus cenu?Tirgus cenu primāri nosaka salīdzināmos nekontrolētos darījumos, saskaņā ar PVN direktīvas 72.p. Ja šādu darījumu nav iespējams identificēt, drīkst piemērot holdinga izmaksas (interpretējot šo terminu šauri) kā pamatu. Te vēl jāgaida ES tiesas spriedumu, bet pēc ĢA loģikas sanāk, ka PVN piemērošanas vajadzībām SEK 2,3m var izrādīties tuvāk SEK 28m.

View Details

Arī šoreiz sanāksmē radās daudz atziņu un ideju, kas varētu noderēt gan mūsu klientiem, gan šī bloga lasītājiem. Bildē, starp citu, redzams, ka Franča Jozefa, Sisi, Mocarta u.c. kultūras un vēstures mantojuma aura Vīnē bija manāma ik uz soļa. Šajā sanāksmē apsprieda tādas tēmas kā:

• pastāvīgā iestāde,
• TC un PVN mijiedarbība,
• PVN sliktajiem parādiem,
• Degvielas kartes un e-uzlādes aplikācijas,
• kapitāla daļu pārdošana kā uzņēmuma pāreja, u.c.

Kamēr piedalījos sanāksmēVID Nodokļu policija ignorē ES tiesībasTikmēr VID notiek prātam grūti aptverami notikumi. VID Nodokļu un muitas policija kādā kriminālprocesā paziņoja, ka tā ignorēs BTI (Binding Tariff Information) - visā ES obligāti piemērojamu uzziņu par precei piemērojamu muitas kodu, jo VID viedoklis no tā atšķiras. Nodokļu policija laikam dzīvo kaut kur ārpus ES. Līdz brīdim, kamēr Eiropas Komisija uzsāks pārkāpuma procedūru pret Latviju.

VID uzņēmumam ‘izgriež rokas un apgriež skābekli’ vēl pirms auditaKādā citā lietā VID uzsāka uzņēmumam auditu un vienlaikus paziņoja auditējamā uzņēmuma lielākajiem klientiem, lai tiem maksā par uzņēmuma iespējamo (!) parādu VID, nevis pakalpojumu sniedzējam. Lieki teikt, ka ienākošie līdzekļi no būtiskākajiem avotiem ir uzņēmuma asinsrite, lai spētu samaksāt algas. Ja VID nenāks pie prāta, vismaz viens ražojošs uzņēmums apstāsies, nemaz nerunājot par paša auditējamā uzņēmuma aizsūtīšanu uz TAP vai maksātnespēju vēl pirms ir sācies VID audits. Saprotams, ka VID uzskata, ka audits jau ir gadījumos, kad diezgan droši, ka būs uzrēķins. Taču neatkarīgi no tā, kuram ir taisnība pēc būtības, es VID vietā nenogalinātu uzņēmumu vēl pirms gala sprieduma. It sevišķi, ja pats strīdus ābols nav viennozīmīgs.

VID auditi tālpārdošanas biznesāTe interesants aspekts parādījās no ES regulas par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu PVN jomā - tur aprakstīti gadījumi un kārtība, kā citas ES dalībvalsts administrācija drīkst veikt pārbaudes pie Latvijas uzņēmumiem. Principā, viņiem ir tiesības būt uzņēmuma telpās, bet tikai Latvijas VID pārbaudes ietvaros. Paši ārzemju administrācijas ierēdņi veikt pārbaudes Latvijā nedrīkst. Tas rada virkni interesantu jautājumu - kam šādos gadījumos ir tiesības piemērot nodokļu uzrēķinu un sodus, it sevišķi pārrobežu darījumos, kur piemēro OSS (one-stop shop) režīmu?

Pastāvīgā iestādeTerminoloģijaInteresanti, ka daudzās ES valstīs pat šis PVN sistēmas termins UIN vajadzībām ir identisks (pie mums tas ir atšķirīgs - UIN vajadzībām ir pastāvīgā pārstāvniecība).

Kādēļ pastāv šāds termins? Pastāvīgā iestāde jau tas pats ārzemju nodokļu maksātājs vien ir. Fakts vai ārzemju uzņēmuma darbība citā valstī ir pietiekoša, lai rastos PI risks, ir svarīga, lai vērtētu, kurā valstī ir pakalpojumu vai preču piegādes vieta. Šim jautājumam jāņem vērā arī attiecīgo ES regulu, kas nosaka, vai pakalpojumu saņēma ārvalsts uzņēmums vai tā pastāvīgā iestāde.

GAARVēl par terminoloģiju runājot - apspriedām arī GAAR (general anti-avoidance regulation) - vispārējo pret-izvairīšanās normu. Pie mums tā likumā pārņemta gluži tāpat, kā citās ES valstīs. Tā paredz administrācijas tiesības skatīties uz darījumu ekonomisko būtību kā prioritāro pār darījuma vai struktūras juridisko formu. TAČU, šis princips paredzēts tiešajiem nodokļiem, nevis PVN! Piemēram, ja paskatīsieties te Lielbritānijas GAAR regulējumu, kur uzskaitīti nodokļi, uz kuriem GAAR attiecas, PVN tur neatradīsiet.

PVN numuriInteresanti arī, ka no visas ES tikai Latvijā, Spānijā un Portugālē PI reģistrē atsevišķus PVN numurus. Tas Latvijā var novest pie traģikomiskas situācijas, ka PVN numurs te ir gan ārvalsts uzņēmumam, gan pastāvīgai iestādei.

Turpinājums - kādā no nākamajiem blogiem.

View Details

3.nodaļa. PlānsFēlikss kādu laiciņu klusi sēdēja biroja krēslā un izskatījās, ka viņš centās sagremot - kas tikko notika.

“Wow, Fēlikss, kas tas bija?” klusumu pārtrauca Reno.

“Tu par Helēnu vai tiem izspiedējiem?”

“Par abiem.”

“Par tiem džekiem es nebiju pārsteigts. Pilsētā jau runā par viņiem. Es šādus gadījumus biju dzirdējis no citiem biznesmeņiem. Es ar pāris no tiem iepriekš jau aprunājos, jo pirms dažām nedēļām no anonīma sūtītāja man atnāca e-pasts. Panāc un paskaties uz šo saraksti manā datorā:

“No: Help911

Kam: Fēlikss Blūms

Par: Formalitātes

Labdien, Fēlikss!

No sirds apsveicu ar kārtējo labo finanšu gadu. Nu vienīgi jānokārto dažas formalitātes. Nepieciešams satikties un pārrunāt iespējas nedaudz dalīties tavā laimē.

Ar cieņu,

KG”

Fēlikss toreiz, neko daudz nedomājot, uzklikšķināja pogu atbildēt un nosūtīja īsu ziņu:

“No: Fēlikss Blūms

Kam: Help911

Par: re. Formalitātes

Ej ellē!”

“Formalitātes? Un tie KG varētu būt īsti iniciāļi?”

“Pieklājīgs veids, kā pateikt, ka jāiet shēmā. Vismaz pāris man zināmie biznesmeņi, kam bijušas šādas problēmas, viņiem maksā. Nezinu, kādēļ. Varbūt viņiem ir skeleti skapī. Man tādu nav - visticamāk, tādēļ viņi ķērās pie fiziskiem draudiem. Par tiem iniciāļiem gan nezinu.”

“Kas rakstīts tai aploksnē, starp citu?”

“Tur ir jau detalizētāk par to shēmu.”

“Ko domā ar to darīt? Rītdiena ātri pienāks.”

“Tagad galvā neliels ķīselis ar kaudzi jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Kas ir viņu aizmugure, lai tik bravūrīgi uzvestos? Kas tas par triku ar Helēnu? Ziņot policijai? Citi biznesmeņi mēļo, ka policija, nodokļu administrācija un pat kaut kādi politiķi ir viņiem kabatā.”

Reno sadrūma. “Var sanākt tā, kā Krievijā Magņitska gadījumā. Esi dzirdējis par to nodokļu advokātu? Viņš noziņoja turienes administrācijai par USD 230 milj. nodokļu shēmu. Kad kāds Krievijas uzņēmums bija samaksājis šo summu kā uzņēmumu ienākuma nodokli, ar falsificētiem dokumentiem pārņēma īpašuma tiesības uz to un tiesā pierādīja darījumus, kuru rezultātā uzņēmumam veidojās jau vairs nevis peļņa, bet gan zaudējumi. Tāpēc uzņēmums koriģēja deklarācijas un paprasīja valsts budžetam atmaksāt nekorekti samaksāto nodokli. Valsts visu to summu atmaksāja dienas laikā! Taču tas vēl nav viss - pēc tam bija trakākais. Tā vietā, lai ķertu shēmas organizētājus, iesēdināja pašu ziņotāju - advokātu Magņitski un viņš cietumā mīklainos apstākļos nomira. Tomēr negribu tevi lieki sabaidīt - pie mums nav dzirdēts, ka būtu tik traka tā korupcija, lai arī kāda aizmugure ir tiem zēniem. Domāju, ka vismaz korupcijas uzraugiem vajadzētu ziņot. Par policiju padomāsim.”

“Un tad mūžīgi skatīties atpakaļ pār plecu un baidīties par to, kurā brīdī tie gorillas atkal klauvēs man pie durvīm? Nav labākā perspektīva, paldies. Tad jau varbūt tomēr labāk piekrist tam noziedznieku piedāvājumam? Ja neņem vērā to daļu, ko man jāmaksā uz viņu ofšoru, pārējā daļā jau zaudēs valsts, nevis es. Turklāt viņi sola tos maksājumus uz ofšoru samazināt ar laiku. Vienīgi, tad es arī kļūšu par noziedznieku, tādu pašu kā viņi. Ja samaksāšu, droši vien būšu viņiem uz āķa un maksāšu bezgalīgi. Arī nav lieliska perspektīva. Izskatās, ka man būs nepieciešama tava palīdzība.”

“Tu jau zini, Fēlikss. Es vairs nepraktizēju. Varu iedot rekomendācijas par labākiem kandidātiem.”

“Man esi vajadzīgs tieši tu. Maksāšu, cik prasīsi. Labāk tad jau tev, nevis tiem izspiedējiem,” Fēlikss nelikās mierā.

“Atvaino. Zini, manā dzīvē šobrīd prioritāte ir ģimene un atpūta ar kokteilīti rokās pie okeāna. Esmu jau pietiekoši sev nopelnījis.”

“Ceru, ka saproti, ka te runa nav par mani, bet par iepuvušu sistēmu.. Tas tevi neuztrauc?”

“Ha.. zini pareizās pogas, Fēlikss, uz kurām spiest. Man tiešām riebjas šādi darboņi. Ok, es padomāšu par to. Esam pazīstami jau kopš studiju laikiem – droši vien, ka nevaru tevi vienu pamest šādā situācijā.”

Fēlikss tajā mirklī nedaudz aizsapņojās, atceroties, ka viņi pirmo reizi ar Reno satikās pirms gadiem divdesmit, kad Fēlikss tikai dibināja savu uzņēmumu un līdz šī brīža biznesa impērijai vēl bija gaismas gadi ejami. Kopš tā laika Reno vienmēr bijis viņam blakus sarežģītos dzīves brīžos. Toreiz, kad iepazīšanās brīdī advokātu biroja tikšanās telpā ienāca Fēliksam ieteiktais, vēl tikai perspektīvais nodokļu lietu advokāts Reno Grants, Fēlikss bija pārsteigts. Advokāts, neskatoties uz lepno uzvalku, vizuāli atgādināja Parīzes Dievmātes katedrāles zvaniķi Kvazimodo - gandrīz liliputa auguma, tā ap pusotru metru, ar kupri uz muguras. “Tas, kurš bijis salauzts un pēc tam slikti salikts atkal kopā,” Fēlikss toreiz ienāca prātā citāts no slavenā Igo romāna.

Fēlikss bija dzirdējis, ka daudzi Reno sauc par apbrīnojamu vīru, jo viņš esot cīnītājs, mūžīgs optimists, staigājoša enciklopēdija, lepns par savu Latgales izcelsmi. Viņa fiziskā traģēdija izvērtās par viņa priekšrocību, kas, pavadot daudzus gadus slimnīcā, ļāva koncentrēties uz grāmatu lasīšanu fizisko aktivitāšu vietā. Tādēļ viņš dzīvē izsitās tālāk, kā vairums līdzgaitnieku.

Pārvēršot savu fizisko defektu par efektu – izcilām prāta spējām, Reno Fēliksam arī atgādināja YouTube populāro Niku Vujačiču. Niks piedzima bez kājām un rokām, jaunībā ārkārtīgi pārdzīvojot savu vietu dzīvē, līdz kādā brīdī viņu skolā uzaicināja pastāstīt par savu iekšējo pasauli. Tā izrādījās tik skaista, ka daudzi klausītāji apbrīnā un aizkustinājumā apraudājās. Tad Niks saprata, ka daudzus iedvesmo viņa stāsti par to, ka pārējiem jāvar katram savas grūtības, ja reiz Niks var. Ar laiku Niks kļuva par pasaulē vienu no pieprasītākajiem iedvesmas stāstniekiem.

Jau pašā pirmās sarunas ar Fēliksu sākumā Reno izrādījās pārsteidzoši atklāts un sirsnīgs. Tādēļ iepazīšanās saruna bija nesteidzīga un patīkama, kā bērnības draugiem satiekoties. Abi izrādījās gandrīz vienaudži un ātri atrada kopīgu valodu. Kā nekā, Fēliksam bija padomā ilgtermiņa sadarbība, tādēļ bija svarīgi jau pašā sākumā noskaidrot, vai abi varētu labi saprasties. Atbildot uz Fēliksa neslēpto izbrīnu par Reno izskatu, advokāts pastāstīja, ka septiņu gadu vecumā viņš saslima ar kaulu tuberkulozi. Rezultātā viņš uz mūžu palika maza auguma, ne vien ar kupri, bet arī klibu kāju, kas mazliet velkas nopakaļ pirmajai un kam nepieciešami ortopēdiskie apavi.

“Mamma mēļoja, ka Grantu dzimtā esot lāsts, jo kāds no seniem ģimenes atzariem izdarījis ko ļoti sliktu. Tādēļ iepriekšējās paaudzēs mūsu dzimtā visi pirmie bērni nomira. Mana ģimene esot pirmā paaudze, kur es kā vecākais bērns esmu izķepurojies. Varbūt tāpēc mani nosauca Latgalei netipiskā vārdā, lai izlauztos no apburtā loka. Tāds kā protesta un cīņas žests. Diemžēl šis lāsts turpinājās maniem bērniem – mans pirmdzimtais saules stariņš nu jau kādu laiku vēro mani no mākoņa maliņas. Tas mainīja manu pasaules uztveri – jāizmanto to īso brīdi jēdzīgi, kamēr esam te, šajā pusē,” abu sākotnējās tikšanās reizes bija ievirzījusies negaidīti personīgā gultnē.

Reno jau toreiz izklausījās pašpietiekams un lieliski motivēts: “Nav skaidrs, kas tieši mani bērnībā izglāba no tuberkulozes. Daudzi laukos eksperimentēja ar tautas medicīnu papildus ārstu norādījumiem. Arī mamma bija pārliecināta par savām tautas metodēm - viņa rīvēja naglas un lika metāla skaidas rupjmaizē, lai es tās ēstu. Toreiz pa kluso tās lasīju un spļāvu ārā, bet ne vienmēr tas bija iespējams. Viņa stāvēja blakus un uzmanīja, lai rūpīgi ievēroju viņas norādes. Mani četri brāļi, neskatoties uz ģimenes trūcīgumu, paši bērnībā uzmeistaroja ratiņus un mani visur vadāja sev līdz. Veda vairākus kilometrus uz skolu un atpakaļ. Kopumā nodzīvoju slimnīcās un sanatorijās aptuveni 15 bērnības gadus. Kad kļuvu fiziski tāds, kāds nu esmu, jau agri sapratu, ka tikai ar galvu spēšu pelnīt.”

Fēlikss nesen apmeklētā Nordic Business Forum konferencē dzirdēja kādu pētnieci no ASV, kas minēja, ka vieni no veiksmīgākajiem ASV ir ieceļotāji pirmajā paaudzē, bet viņu nākamā paaudze vairs nav tik motivēta un veiksmīga. Daudzi latvieši, kas nākuši no komunistiskās sistēmas ārprāta un trūkuma, vēl ļoti labi saprot, ka darīs visu, lai saviem bērniem nekad nebūtu kas tāds vēlreiz jāpiedzīvo. Reiz Reno esot sev to nosolījis arī par saviem bērniem. Nesen, gan, Fēlikss kopā ar Reno pie viskija glāzes Fēliksa biroja balkoniņā sēžot un vērojot skatu uz saulrietu pār Rīgas jumtiem, bija apsprieduši arī monētas otru pusi - bērnu pārticība tagad, kad nekā dzīvē tā īsti netrūkst, lika uztraukties par jaunās paaudzes motivāciju.

Fēliksa domas drīz vien atgriezās realitātē: “Ja piekritīsi man palīdzēt, būs nepieciešams labs plāns. Tev ir priekšlikumi? Pirmkārt, es netaisos iesaistīties tai viņu shēmā.”

“Viņi neliksies mierā,” prātoja Reno. “Baidos, ka viņiem piedurknē paslēptas vēl negantākas sviras, kā piespiest turīgākos uzņēmējus maksāt. Ja esi gatavs iet ne tikai pret šiem cilvēkiem, bet arī visu sistēmu, tad tā nezāle būtu jāravē ar visām saknēm. Ko tu pats domā, ko vajadzētu darīt?” pajautāja Reno un iesēdās domāšanas dīvāniņā, ko Fēliksa birojā bija ieteikusi Helēna, kas aizrāvās ar psiholoģiju. Reno, gan, vienmēr bija aizdomas, ka tas nebija vienīgais iemesls, kādēļ dīvāniņš parādījies Fēliksa kabinetā.

“Tieši tā - es gribu, lai tu parocies zem viņiem, atrodi pierādījumus, kas ļautu viņus turēt īsā pavadiņā un atšūt, ja tie atkal nāks man virsū, vai vēl labāk - dabūt viņus aiz restēm. Tu labi zini, ka esmu gadu desmitiem veidojis šo biznesu un netaisos ar to riskēt. ”

“Varbūt tad labāk aprunājies ar kādu detektīvu?”

“Mums jātur šo situāciju pēc iespējas šaurā lokā, jo es nezinu, ar ko vēl viņi ir saistīti. Turklāt, man nepieciešams kāds, kas labi saprot viņu shēmas. Vajadzīgs nodokļu spečuks.”

“Nodokļu? Viņi ir prasti naudas izspiedēji.”

“Izspiedēji - jā, bet ne parasti. Tie kretīni nemaz neslēpa, ka viņiem ir saistība ar trīs burtu kombināciju – VID, Valsts ieņēmumu dienestu. Pats redzēji, ka viņi grib mani ieraut nodokļu shēmā. Man gudri jāatrod izeju tur, kur šķietami tādas nav.”

“Pamodelēsim situāciju. Diezgan droši, ka viņiem kādi VID darbinieki ir kabatā. Ja viņiem kas nepatiks, tavam uzņēmumam vienmēr būs risks, ka no VID var atnākt uzrēķins par nodokļiem, kas no tām shēmām ar fiktīviem uzņēmumiem ir jāsamaksā valstij. Tam sekas - ka tev nebūs labu pretargumentu un tāpēc jebkurā brīdī tevi varēs iesēdināt. Tajā brīdī mafijas džekiem jau būs iestaigāta taciņa uz tavu naudas maku un nāksies pildīt kārtējās viņu prasības,” domīgi atbildēja advokāts. “Izskatās labi pārdomāta shēma, ko visdrīzāk viņi ir atstrādājuši ne vienam vien uzņēmumam.”

“Viņi neliksies mierā, tur es tev piekrītu. Miljons dolāru jautājums tik paliek - ko darīt?”

“Ja tiešām vēlies ar šo cīnīties, tad varbūt piekrīti maksāt?”

“Esi jucis? Kādēļ?”

“Mēģināsim tad iet pakaļ naudai un iesaistītajiem cilvēkiem. Tad arī varēsim izsekot blēžiem un mums būs pierādījumi, ja paveiksies.”

“Kā tu to domā?”

“Maksājumi, grāmatojumi tavā uzņēmumā, iesaistītie cilvēki un darbības nodokļu administrācijā ar deklarācijām – viss atstās pēdas. Tas būs mūsu dosjē par viņiem sākums. Man kā tavam advokātam ir tiesības iet uz administrāciju un iepazīties ar tava uzņēmuma lietas materiāliem – varbūt arī tur kas interesants izlēks. Piemēram, tā mēs redzēsim uzvārdus, kas ir ‘veikuši auditu’, ja tāds vēlāk būs. Varēsim pasekot šiem auditoriem, viņu sakariem. Derētu arī mums pašiem izveidot kādu uzticamu kontaktu šai iestādē.”

“Mums arī jāpameklē, kam varam uzticēties, ārpus nodokļu administrācijas.”

“Protams. Jāpavēro arī nodokļu policiju – cik daudz viņi par šo zina un ir vai nav iesaistīti. Par Jacobs Trade ofšoru arī jāmēģina iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Varam tam nolīgt kādus juristus no Panamas. Fiktīvajos uzņēmumos kā pārstāvji būs nominālie ieliktņi. Šādi darboņi arī mēdz atstāt pēdas. Piemēram, jaunu auto reģistrācijai iesniedzot pilnvaras vai iesniedzot pilnvaras bankās, lai tiktu klāt kontiem. Man kā tavam advokātam ir plašas tiesības tikt klāt daudziem dokumentiem. Ar to viņi diez vai rēķinājās. Tur arī varam sākt šo visu šķetināt, kur vien tiksim klāt. Nebūtu slikti tikt klāt arī blēžu datoriem - tagad ir labas speciālas meklēšanas programmas, kas ļauj ātri datoros vai serveros atrast nepieciešamos pierādījumus, bet daudz kas no tā visa pagaidām izskatās kā neiespējamā misija.”

“Turklāt, mēs esam tikai divi,” lēnām novilka Fēlikss. “Bet labi, tad darām tā - piekrītam maksāt. Šķiet, ka man nav izvēles. Tādējādi iegūsim laiku viņu atmaskošanai. Tad varēsim mierīgāk strādāt pie to visu shēmu atmaskošanas. Parunāšu arī ar draugiem – varbūt izdosies savākt lielākus līdzekļus šai cīņai, nekā es viens to spētu pacelt. Ja beigās nepanāksim viņu iesēdināšanu, tad vismaz varēsim izbarot viņus žurnālistiem,” noteica Fēlikss, kaut arī pārliecību viņa balsī Reno īsti nesaklausīja. “Starp citu, ko domā par to viņu izgājienu ar Helēnu – kas tas bija?”

“Nezinu, mana pirmā reakcija būtu - deep fake, dziļviltojums. Tas arī nozīmē, ka viņiem ir labs un kreatīvs IT atbalsts.”

“Pat ja tā, man būs jāizrunājas ar Helēnu, vai viņa kaut ko domā par došanos uz Āfriku. Ja tā, tad no kurienes to zināja Fišs? Turklāt – ātrāk par mani. Klau, bet ja ar Helēnu tas bija tikai tehnoloģiju triks, tad jau mums īsti no viņiem nav jābaidās. Tad draudi pagaidām izskatās tik pēc blefa.”

Reno, ejot ārā no Fēliksa biroja, paņēma no galda Fiša atstāto vizītkarti un tūlīt nometa to atpakaļ, it kā būtu ko pretīgu paņēmis rokās. “Ar šiem zēniem, tik lielām summām un tik atstrādātas sistēmas noteikti mums jābūt uzmanīgiem, jo te izskatās iesaistīti daudzi. Tenku portālos nesen bija izlauzusies ziņa par šīs vai citas līdzīgas mafijas metodēm. Kādi tērēti izspiedēji ielauzās kāda biznesmeņa mājās, spīdzināja viņa sievu un aplēja viņu ar etiķskābi, bet beigās uz skapīša uzrakstīja ar lūpu krāsu sveicienu bosam.”

Refer a friend

View Details

Digitālie čeki praksēTiešām, ja iebrauksiet uzpildīties Circle K, tad ir samērā ērta aplikācija, kur varat gan norēķināties par iegādāto degvielu, gan turpat saņemt arī čeku. Ar līdzīgiem paziņojumiem klajā nākuši lielie mazumtirgotāji - Rimi un Maxima. Arī taksometru norēķinos jau ierasts iztikt bez papīra čekiem.

Kāds tam ir juridiskais pamatojums?Ja pameklēsiet attiecīgus skaidrojumus VID mājas lapā - tad tur neko speciālu par digitāliem vai elektroniskiem čekiem diez vai atradīsiet. VID 2023.g. beigās publicējis vien vispārīgu metodiku par kases čekiem grāmatvedībā. Velkam ar pirkstu līdzi prasībām - vai ir kāda, ko ar digitālo čeku nevaram izpildīt? Šķiet, ka nē. Arī attiecīgie MK noteikumi par kases aparātiem pēdējo reizi grozīti vien 2020.gadā. Juridisko pamatojumu digitālajiem čekiem varētu meklēt tajos pašos MK noteikumos par kases aparātiem - ja kases čekā nav norādīti visi noteiktie rekvizīti, pārdevējs pēc pircēja pieprasījuma izsniedz noformētu attaisnojuma dokumentu.

Kā tas strādā praksē?Lūdzu nejaukt - kases aparātu lietošanu neviens nav atcēlis. Taču izskattās, ka principā tiesību akti jau šobrīd pieļauj elektronisku čeku izsniegšanu papīra čeku vietā. Tātad, pārdevējs reģistrē darījumu kases aparātā vai sistēmā, tik pircējs jau parasti neko vairāk par aplikācijā pieejamo čeku nevēlas. Kā jau rakstīju, veicot bezskaidras naudas norēķinus, ir iespējams identificēt pircēju - tādēļ pircēja rekvizītus speciāli rakstīt čekā nav nepieciešams. Ja reiz kā attaisnojuma dokumentu varam likt elektronisku rēķinu, tad kādēļ ne digitālu čeku, ja par pirkumu maksāts ar uzņēmuma kredītkarti? Ja vēlēsies, pārdevējs varēs sagatavot attiecīgu attaisnojuma dokumentu, pēc vienošanās - papīra vai elektroniskā formā. Digitālie čeki tāpēc balstās uz vairākiem vaļiem:

1. pircēja identificēšanu (lai nepieciešamības gadījumā iespējams noformēt attaisnojuma dokumentu papildus digitālajam čekam),
2. iespēju izdrukāt papīra formāta čeku (vai papildus kvīti ar čekā trūkstošajiem rekvizītiem - tai nav jābūt VID reģistrētai vai kopsavilkuma rēķinu), ja nu kādam tas nepieciešams.

Pāriet no čekiem uz e-čekiem esot pārāk dārgiLabas ziņas kases aparātu sertificēšanas un apkalpošanas bizītim. Likuma attiecīgajā pantā viss pa vecam - kases aparātus sertificē un apkalpo 79 speciāli uzņēmumi, kurus pārbauda 3 (!) uzņēmumi. Tik paliek jautājums - kurš pārbauda 3 pārbaudītājus un kādēļ vispār kaut ko jāpārbauda, ja to vietā iespējams lietot parastus printerus, ja čeks reģistrēts VID datu bāzēs vai blokķēdes sistēmā? Taču direktores komentāri par šo minētajā DB rakstā neizskatījās cerīgi, ka te sistēma drīz sakārtosies - esot dārgi, ziniet! Te laikam skaitītas tiešās izmaksas, nevis, piemēram, no pelēkās mazumtirdzniecības iekasētie nodokļi. Īsi sakot, valsts kādai nelielai čupiņai uzņēmumu sagādājusi pamatīgu reiz nolobētu biznesu, par ko mēs visi maksājam.

View Details

2.nodaļa. DraudiFēliksa birojs vairāk atgādināja nevis finanšu konsultanta biroju, bet gan kādu SPA salonu, ar klusiem, gariem tumšas japāņu motīvu apdares, bet gaumīgi izgaismotiem koridoriem un noslēpumainiem, moderni aprīkotiem kabinetiem, kuri ir piedzīvojuši tik daudz pilsētā notiekošo.

“Velns, sekretāre jau prom,” pie sevis nomurmināja Fēlikss. Viņš paskatījās uz tukšo sekretāres vietu cauri sava kabineta stiklam, kas bosam ļāva labi redzēt biroja klientu zonu. Tad bez klauvēšanas ienāca viņi, visi uztrenētas miesasbūves – četri tetovēti tēvaiņi ar noskūtām galvām, tērpušies viscaur melnā.

“Kā varu palīdzēt?”

“Apsēdies, Fēlikss. Redzu, ka tev ir garšīgs dzēriens. Lieliski. Ceru, ka pacienāsi.” Svešajam runātājam bija zema balss.

Latvijā labi zināmais un cienītais finansists Fēlikss Blūms apsēdās pie sava Rīgas biroja darbagalda un, apstulbis no negaidītās ielaušanās, novēroja notikušo, kā zemē iemiets. Fēlikss priekš saviem 43 gadiem bija labā fiziskā formā, jo regulāri gāja uz svaru zāli, taču negaidītie viesi bija acīmredzami fiziski pārāki. Gan viņu muskuļu masas ziņā, gan skaitliskā ziņā.

Krēsls nedaudz iečīkstējās, runasvīram apsēžoties. Pārējie gorillas palika aiz viņa kājās stāvot.

“Slikti, ka Fēlikss tomēr birojā nesalika tās novērošanas kameras, kas savienotas ar apsardzi,” Reno pie sevis nodomāja. Reno mazliet atvilka ausi no durvīm un bija gatavs tam, ka tās jebkurā brīdī var atsprāgt. “Bļāviens,” Reno nodomāja, “mans viskijs. Aizmirsu to uz galda.”

“Vēl viena glāze? Vai tev ir ciemiņš?” galvenais centās izklausīties draudzīgs.

“Eh, nē, viņš aizgāja. Bija pie stūres.” Fēlikss joprojām diezgan samulsis nomurmināja.

“Protams.”

Ledus Fēliksa glāzē iegrabējās, kad viņš nolēma mēģināt nomierināties un samitrināt lūpas. Viņš vīrietim nepiedāvāja dzērienu. “Tad vēlreiz. Kā es varu jums palīdzēt?”

“Ak, manas manieres.. Ļauj man iepazīstināt ar sevi. Mani sauc Fišs. Neuztraucies par šiem trīs kungiem, viņu vārdi šobrīd nav svarīgi. Man tev ir biznesa piedāvājums.”

“Nezināju, ka mēs jau uz ‘tu’. Kāds bizness? Saprotu, ka diez vai jums nepieciešamas finanšu konsultācijas? Birojs jau šodien slēgts.”

Reno pamēģināja notiekošo vērot pa atslēgas caurumu. “Fēlikss bija labi pazīstams Latvijas finanšu aprindās. Taču, ja vēlies viņa pakalpojumus, tu neierodies bez brīdinājuma ar gorillām pilnu auto. Fēlikss ir biroja cilvēks, ne jau ielu cīnītājs,” nodomāja Reno.

“He, mēs to tavu biroju tikko atkal atvērām. Nē, man nav vajadzīgs padoms. Tev ir jauks birojs. Un jauka draudzene. Tāpēc tev būs tagad jāielāgo divas lietas. Pirmā. Ja vēlies turpināt savu biznesu, pierakstiet šo bankas konta numuru. Tas pieder Panamas uzņēmumam Jacob Trade, kur tev būs jāmaksā zināmu nodokli.. Ļauj man ātri veikt vienu tālruņa zvanu. Paga, tā.. Es ieslēgšu skaļruni.. Helēna, dārgā, nodod sveicienu savam puisim.”

“Fēliks, viņi ielauzās mūsu dzīvoklī un tur mani sasietu! Kas notiek?” Fēlikss nevarēja šo balsi sajaukt ne ar vienu citu. Arī Reno tā bija labi pazīstama, kopš nesen Fēlikss ar Helēnu svinēja pusgada pazīšanos.

“Helēna!” Fēlikss izklausījās panikā.

Fišs iesmējās. “Neuztraucies, Helēna, dārgā, viss būs kārtībā. Viss būs labi, Fēlikss, vai ne? Tu taču visu izdarīsi pareizi?” Zvans aprāvās.

“Ja tu vai tavi rokaspuiši viņai ko nodarīsiet..” Felikss aiz dusmām piesarka.

Fišs ātri kaut ko uzrakstīja telefonā un tad noskanēja īsziņai tipiskā švīkstoņa.

“Viņa arī drīz dosies strādāt uz Āfriku. Tā nav pārāk droša vieta.” Pēc neilga klusuma brīža Fišs iesmejas: “Izskatās, ka mēs zinām daudz par tevi!”

“Izdzimteņi, es visu izdarīšu, ko prasiet, tikai neiesaistiet tajā Helēnu,” caur sakostiem zobiem Fēlikss nomurmināja. “Ko tieši, pie velna, tev vajag?”

“Nodokļu administrācijā runā, ka tavs uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī. Nu ko, apsveicu! Bet tici man, biznesa nebūs un varbūt šis tas svarīgāks par biznesu arī nebūs, ja tuvākā laikā mūsu kontā neieripos mūsu prasītā naudiņa. Regulāri.”

“Gribat uzsēdināt uz adatas?”

“Paga, noklausies visu līdz galam. Es teicu - divas lietas. Pirmā - ko jau minēju. Jā, būs jāmaksā uz Jacob Trade regulāri. Par otro izlasi mierīgi šo te. Te viss rakstīts.” Fišs iedeva Fēliksam aploksni. “Īsumā tik izstāstīšu, ka varēsi iesniegt nodokļu administrācijai deklarācijas par fiktīviem, neesošiem pirktiem pakalpojumiem. Tādā veidā valsts tev būs parādā pievienotās vērtības nodokli, jo tev pēc tam visi pārdošanas darījumi iet uz ārzemēm. Naudu, ko samaksāt par tiem pakalpojumiem, saņemsi no mūsu ofšora uzņēmuma, arī kā par pakalpojumiem. Cik saņemsi, tik pārskaitīsi tālāk, pieliekot tik klāt no sevis to pievienotās vērtības nodokli, bet arī to saņemsi atpakaļ no valsts. Te tev viss pa nullēm sanāks. Tik jāizlaiž sev cauri mūsu naudu. Nekas traks.”

“Skaidrs. Pēc tam tie jūsu pakalpojumu sniedzēji Latvijā no mana uzņēmuma saņemto nodokli paturēs sev, nevis nomaksās valstij, un pazudīs ofšoros ar visu valstij pienākošos naudu? Tur tā sāls? Vai man administrācija neuzbruks, redzot, ka regulāri veicu darījumus ar ik pa laikam pazudušiem tirgotājiem?”

“Par to lai tev galva nesāp - par to jau parūpēsimies mēs. Tev tik jāzina, ka tavas deklarācijas neviens administrācijā par šiem darījumiem nepārbaudīs. Ja būsi labs sadarbības partneris, ar laiku varēsi maksāt mums uz Jacob Trade mazāk vai pat nemaz - mums pietiks ar to valstij neiemaksāto nodokli,” Fišs izklausījās apmierināts ar sevi.

“Esmu jau dzirdējis, ka jums ir iespaidīga aizmugure. Kaut kādi 90ie gadi atgriezušies..” nolemtā balsī nomurmināja Fēlikss.

“Jā, visi mums klausa, jo labi zinām visu par mūsu klientiem un protam mīļi palūgt. Rēķinus maksājumiem uz Jacob Trade mēs tev sūtīsim ik mēnesi. Tur nebūs nekas lielāks par piecciparu skaitli, tā kā nesatraucies - viss tev ir paceļams. Tev ir laiks pārdomām līdz rītam, Fēlikss,” Fišs nevērīgi izmeta un piecēlās, lai virzītos uz durvīm.

Draudi Helēnai un uzņēmumam likās pārliecinoši argumenti. Fēlikss piekāpīgi novilka: “Jā, sapratu. Laiks līdz rītam.”

Cik strauji viņi uzradās, tik strauji arī aizgāja. Tik aizejot Fišs nevīžīgi noteica: “Te būs mana vizītkarte. Ja kas, zvani.”

“Fišs, drošības pakalpojumi,” lēnām izlasīja Fēlikss.

Tiklīdz nelūgtie viesi bija prom, Reno iznāca no blakus kabineta, bet Fēlikss viņu ignorēja un nekavējoties paķēra telefonu, nospieda uz favorītu sadaļas augšējās rindiņas un nolika telefonu uz galda, ieslēdzot skaļruni.

“Jā, dārgais! Kā iet?” atskanēja Helēnas pacilāta balss.

“Kā man iet? Kā iet tev? Viss kārtībā tagad? Viņi ir prom?”

“Par ko tu runā? Kādi viņi?” Fēliksa draudzenes balsī bija neizpratne.

Nu neizpratne bija arī Fēliksam “Pie tevis dzīvoklī nebija neviens ielauzies?”

“Dārgais, es šodien vēl neesmu bijusi atpakaļ dzīvoklī, kopš no rīta abi kopā aizbraucām uz pilsētas centru. Vai kas noticis?”

“Viss ok, aizmirsti, laikam kaut ko sajaucu,” apmulsumu balsī gan Fēlikss nespēja noslēpt. “Līdz vakaram, dārgā! Ā, pagaidi.. vēl viens īss jautājums – vai plāno kaut ko darīt Āfrikā?”

Pēc neilga minstināšanās brīža atskanēja “Jā, par to vakarā mājās gribēju ar tevi parunāt. Ja es dabūšu to ANO darbu Ņujorkā, tad viņiem Āfrikā būs jāpalīdz ar vairākiem labdarības projektiem. Bet kā tu zini?”

“Parunāsim vakarā, dārgā..” lēnām novilka Fēlikss un pārtrauca sarunu.

Refer a friend

Nodokļu sistēma nevar palikt tāda, kāda tā ir šobrīd. Cilvēki un tehnoloģijas ir gatavi pārejai uz nodokļu pasaules Netflix – pārejai uz vienkāršu, automatizētu sistēmu, iekasējot tikai tik daudz, cik nepieciešams, bez izkrāpšanas iespējām. Kas attiecas uz šo stāstu – spriediet paši, kas ir patiesība, taču lielākā daļa iedvesmas nāk no realitātes.

Ievērojams nodokļu advokāts Reno Grants palīdz uzņēmējam Fēliksam Blūmam, kurš saskaras ar naudas izspiedējiem un korumpētiem nodokļu ierēdņiem un nolemj ar viņiem cīnīties. Abi apzinās, ka korupcija ir daudz dziļāka, nekā viņi domāja – ierēdņi ir tikai marionetes kāda cita rokās. Lai meklētu taisnību, abi dzenas pēc ārzonas zirnekļa tīkla, jo uz spēles ir likts viss, kas Fēliksam dārgs. Spēles noteikumi – kurš skries ātrāk: noziedznieki un varas iestādes, kas vēlas apklusināt nemierniekus, vai duets, kurš arvien vairāk atklāj, kā tīmeklis darbojas. Tātad, sākas pakaļdzīšanās, tikai kurš ir kaķis un kurš ir pele?

View Details

1. Startapu darbaspēks2020.g. pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, ieviešot šādiem uzņēmumiem būtiskus nodokļu atvieglojumus. Pēc šo grozījumu pieņemšanas toreiz aprunājos ar leģendāro Dienas Biznesa žurnālistu Māri Ķirsonu, ka uz attiecīgo grozījumu pieņemšanas brīdi reģistrēti vien seši jaunuzņēmumi. Šī gada martā EM ziņo, ka Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu veido 626 jaunuzņēmumi. Ko paredz minētie startapu (tas var būt pat ar pilnībā privātu kapitālu, ja vien tas pierāda, ka tā produkts ir inovatīvs) nodokļu atvieglojumi līdz 5 gadiem?

2. 45% no samaksātās algas un nodokļiem valsts atmaksā jaunuzņēmumam atpakaļ; vai

3. samaksājot VSAOI no 2 minimālām mēneša algām (2x740), bet atlikušajai algas daļai vismaz 10% VSAOI - tad algai nepiemēro IIN.

4. OpcijasNesenajā sarunā ar startapu biznesa ekspertu Miku Kramu viņš minēja, ka startapu pasaulē ievērojamā aptaujā Lielbritānijā (Index) Latvijas opciju nodokļu sistēma atzīta par pasaulē šobrīd pievilcīgāko. Šī sistēma, protams, interesē visus uzņēmumus. Opciju sistēma būtībā paredz iespēju darbiniekiem gada bonusa daļu veidot atkarīgu no uzņēmuma rezultātiem un transformēt algu uz attiecīgi dividendēm vai kapitāla pieaugumu.

5. Nodokļu sistēma kopumāPieliekam klāt Tax Foundation ASV aptauju, kas atzīst Latvijas nodokļu sistēmu kā otru konkurētspējīgāko pasaulē. Tur lielāko lomu spēlē UIN sistēma ar atlikto UIN maksājumu, t.sk. peļņai, ko uzņēmums investē ārzemēs. Ņemot vērā, ka Igaunijā jau šogad UIN likme palielinājusies par 2%, bet nākamgad palielināsies vēl par 2%, tad nav jābūt gaišreģim, lai nākamā gadā prognozētu Latviju jau šīs tabulas 1.vietā pasaulē.

6. Reāli iekasētais UINTāpat ir vērā ņemams fakts, ka OECD svaigākajā pētījumā (tabulā zemāk) konstatēts, ka Latvijā UIN iekasē vismazāk pasaulē (izņemot dažus ofšorus, kur to neiekasē vispār).

7. CeļotājiNeaizmirsīsim arī 15% IIN nomad vīzu īpašniekiem iespēju.

8. Elastīga nodokļu rezidenceParasti nodokļu rezidences regulējuma dēļ ir vienkārši to iegūt, bet sarežģīti tikt no tās vaļā. Tikai ne Latvijas gadījumā, kur atliek vien neuzturēties 1/2 gadu Latvijā, lai vairs nebūtu te jāmaksā nodokļus. Starp citu, daudzi ir dzirdējuši par Igaunijas e-rezidences programmu, kaut arī tas ir vien marketinga triks un nedod pilnīgi nekādas nodokļu priekšrocības.

9. Dividendes vs. atalgojumsVēl uzskatu par priekšrocību mazajiem biznesiem, ka VID šobrīd ļauj būtiskāko daļu peļņas izmaksāt dividendēs, ja vien atalgojums ir saprāta robežās.

10. Mums nav turīguma un mantošanas nodokļi9. Atcelts 3% IIN ārzemniekiemKripto biznesa vides veidošanai Latvijā svarīgi, ka tikko atcelts 3% IIN ārzemniekiem, kas gūst ienākumu no Latvijas avota (piemēram, no Latvijā licencētām kripto biržām).

11. VIDŠis punkts droši vien daudziem liksies negaidīts, tomēr no daudziem avotiem dzirdēts, ka EDS, automatizēšana un tehnoloģijas Latvijas administrācijā ir augstā līmenī. Ar jauno ģenerāldirektori ir cerība, ka arī tradicionāli negatīvie jautājumi administrācijā strauji uzlabosies.

Ir jau vēl..Holdinga kompāniju UIN atbrīvojums kapitāla pieaugumam, ja tas tur kapitāla daļas vismaz 3 gadus, Latvijā nav arī gandrīz nekādu ieturējuma nodokļu, SEZ un brīvostas, TC dokumentācija angļu valodā, bezmaksas uzziņas, 10% IIN īrei un nomai, MUN un saimnieciskās darbības konta automātiskā norēķinu sistēma, u.tt. vieš cerības, ka biznesa vidi Latvijā nu var uzskatīt par pietiekoši pievilcīgu, lai pati valsts nu kļūtu par vienu startapu ar strauju IKP pieauguma izrāvienu.

View Details

Matīss Kaļāns ir mans bijušais kolēģis KPMG un čoms, ar kuru vienmēr prieks aprunāties. Matīss ir strādājis arī Swedbank kā vice-prezidents, kas atbild par korporatīvām finansēm, dažādos startapos, t.sk. Aerodium, bet šobrīd darbojas Oferta Finance, kas MVU palīdz atrast finansēšanas risinājumus.

Svētā Valentīna dienā runājām par:

Par attiecībām un dzīvi dzīves virzītājspēkiem un priestera Richard Rohr grāmatu Kritiens Augšup:*

+ ja pirmo dzīves pusi cilvēks ceļas pa karjeras kāpnēm, mācās un aug, tad otrajā pusē viņš sāk pievērsties jautājumam - kam tas viss vajadzīgs; tie, kas palaidīs 30.-40.gadnieku dzīves ritmu, pat caur kritienu un kļūdām spēs ieraudzīt labākas, plašākas, garīgi piepildītas dzīves iespējas;

• kā atrast līdzsvaru vienlaikus būt par 5 bērnu tēvu, par labu otro pusīti savai sievietei un būt veiksmīgam biznesā?
• vai iespējams ikdienā sadzīvot ar bērnu zaudēšanu un Michael Newton grāmatu Dvēseļu Ceļojums;

• dzīves un biznesa iedvesmas avotiem,

  • grāmatām - Nassim Taleb un viņa Incerto sērijas grāmatas Skin in the Game: Hidden Asymmetries in Daily Life un The Black Swan: The Impact of the Highly Improbable; Paulo Coelho; Imants Ziedonis;
  • podkāstu - Joe Rogan Experience;
  • filmām - Matrix, Mākoņu Atlants, Durvis Aizveras;

Par biznesu un ekonomiku* Latvijā samazinās klientu skaits (demogrāfija) un aug izmaksas (valsts parāds, valsts aparāta uzturēšana); biznesā šādas tendences noved pie bankrota; * kad ir pareizi maksāt nodokļus un kad nē; * ar IIN neapliekamā minimuma mērķim vajadzētu būt EUR 3000 mēnesī; * par progresīvo IIN; * par bijību uzņemties riskus, gan runājot par finansēšanu, par biznesu, par valsts sektoru; * nav runa tikai par valsts aparāta samazināšanu vien; jādomā par redzējuma maiņu, ne vien ekseļa domāšanu (vs. veselo saprātu) un biznesa nemitīgu kontrolēšanu (vs. palīdzēšanu); * par lēmumu pieņemšanas decentralizāciju, arī biznesa komandās; * kādam jābūt Latvijas mērķim? * katrs savās biznesa komandās varētu kopā runāt - kas ir mūsu galvenais izaicinājums un kādi tam ir risinājumi?

+ pastāvīgi jāmācās no biznesa līderiem - Simona Sineka, Robina Šarmas, Bruce Grierson un viņa grāmatas U-Turn: What If You Woke Up One Morning and Realized You Were Living the Wrong Life?; *Heidi Gardener* Smart Collaboration;
+ tagad arvien svarīgāk kļūst būt par ģenerālistu, ne specializēties;
+ emocionālie aspekti cilvēkiem biznesā kļūst arvien svarīgāki;

• par pārdošanu un uzņēmēju gēniem;

• nodokļi ir psiholoģisks jautājums:

  • ja to pašu var darīt savādāk ar mazāku nodokļu slogu, cilvēks tā arī darīs;
  • ieguvumam no nodokļu maksāšanas jābūt lielākam, kā no nemaksāšanas.
  • Latvijā ir pārāk sarežģīta nodokļu sistēma;
  • vai mums derētu atklātība par katra cilvēka samaksātajiem nodokļiem?

Lūdzu apsveriet iespēju līdz 30% no dividenžu UIN vietā ziedot:

• Latvijas Golfa Federācijai, lai palīdzētu golfam Latvijā ieņemt to vietu sportā, kur tas ir pārējā attīstītajā pasaulē, kā arī jaunajiem golfa talantiem kļūt par golfa zvaigznēm, ar kurām mēs visi leposimies;
• Uzņēmēji Mieram, lai palīdzētu Ukrainai cīņā par savu un mūsu brīvību - kopš kara sākuma Latvijas biznesi jau ziedojuši teju EUR 12 milj., bet UM finanšu pārskatus auditēja KPMG.

View Details

Iepriekšējā nedēļa pagāja lieliskā Superbowl zīmē, kur 30 sekundes reklāmas maksā nieka USD 8 milj. (bildē redzams kadrs no vienas no šādām reklāmām - TurboTax, kas nozīmē, ka ASV nodokļu deklarāciju sniegšana joprojām ir milzīgs bizness). Grāmatā Many Happy Returns Thomas M.Bloch stāsta par pēc 2.pasaules kara ASV izveidoto grāmatvedības uzņēmumu H&R Block, kas vēlāk tā ziedu laikos gatavojis IIN deklarācijas katram 7. ASV iedzīvotājam. Taču vismaz mums svarīgāks notikums bija citā arēnā - pēc ilga PVN strīda klientam pozitīvs tiesas spriedums.

Kas notika?Stāsts parastais - VID uzrēķināja Latvijas uzņēmumam (preču pircējam) PVN, UIN un soda sankcijas par it kā neesošiem iekšzemes darījumiem par no Latvijas uzņēmumiem iegādātām precēm (telefoniem, planšetēm). VID apgalvoja, ka piegādes notikušas atarp A un C, bet B pa vidu nebija vajadzīgs, tādēļ “darījumiem ir simulatīvs raksturs, tie noformēti ļaunprātīgos nolūkos.” Tieši ļaunprātība (vai zināšana par to) šādos gadījumos būtībā ir VID galvenais ierocis, kad ir pierādīts, ka preču kustība ir notikusi.

Atšķirības no pircēja ierastā biznesaParasti preces nāca uz pircēja noliktavu Rīgā no Lietuvas, bet šoreiz bija otrādi - tas Latvijā iegādātās preces no pārdevēja noliktavas nosūtīja uz Lietuvu. Arī strīdus preču sortiments atšķīrās no ierastā. Par minētajām atšķirībām tiesa korekti pateica, ka tas vien neko nenozīmē, savādāk uzņēmumi nevarētu pievērsties jauniem darbības veidiem.

Transfertcenas kā pierādījumsNeparasti, ka tiesa samērā plaši analizē kopējo pircēja grupas struktūru un ņēma vērā, ka preces pēc to iegādes piegādātas mātes uzņēmumam Lietuvā. Tādēļ tiesa skatījās uz uzņēmumu grupas kopīgām interesēm, ne vien Latvijas uzņēmuma kā starpnieka (nelielo) peļņu. Tādēļ labi, ka uzņēmumiem ir šī dokumentācija un ka tā atbilst praksei. Tomēr bija arī citi, vienkāršāki argumenti, kādēļ nenostrādāja VID mantra par to, ka starpnieks nebija vajadzīgs - varēja taču pa taisno pārdot: puses drīkst izvēlēties darījuma struktūru. VID arī apgalvoja, ka darījumi noformēti caur grupas Latvijas uzņēmumu, lai tas ar peļņu samazinātu iepriekšējo gadu zaudējumus. Taču pašu TC aprēķinu VID nav apstrīdējis. Protams, vieglāk uzbrukt visam darījumam, nevis tikai darījuma cenai, bet tiesa uz šādu absurdu nepavilkās.

Kur ir nodokļu labums?Lai būtu loģika ļaunprātībai, ir nepieciešams kāds izkrāptu nodokļu labums, ko no attiecīgā darījuma iegūst kāda no pusēm (vai trešā persona, ja pircējs par to zin). Šis jautājums bieži VID pieklibo nodokļu lietās. Parasti tādos gadījumos VID mēdz apgalvot, ka priekšnodokļa atskaitīšana ir nodokļu labums. Taču tā tas noteikti nav, jo priekšnodokļa atskaitīšana (arī pārmaksas atgūšana) garantē vien PVN vienu no tā pastāvēšanas pamata principiem - PVN neitralitāti.

Citas noderīgas atziņas spriedumā Starpniekam kā jebkuram komersantam darījumu īstenošanas procesā ir jābūt saviem mērķiem un lomai, tas darījumos nevar tikt iesaistīts mākslīgi, izmantojot vien tā rekvizītus, bet faktiski neveicot nekādas darbības. * Apstāklis, ka pieteicējai tika norādīta preču cena, par kuru savā starpā vienojās preču pārdevējs un gala saņēmējs (Lietuvā), nav nekas netipisks, jo pieteicēja darījumos piedalījās tieši gala saņēmēja interesēs, par to saņemot atlīdzību preču uzcenojuma veidā. * Tad, ja preču piegāžu esība pamatlietā ir pierādīta, to, ka darījumu ķēde, kurā šīs piegādes veiktas, šķiet neracionāla no saimnieciskā skatpunkta vai nav saprātīgi pamatota, tāpat kā to, ka kāds no šīs ķēdes dalībniekiem nav izpildījis savas nodokļu saistības, pašu par sevi nevar uzskatīt par krāpšanu. * Uzņēmējdarbības vide ir ļoti dinamiska un uzņēmumu rīcībā ne vienmēr ir pietiekami apgrozāmie līdzekļi, lai pilnībā norēķinātos par precēm. Tieši tāpēc darījumu dalībnieki var vienoties par konkrētajai situācijai atbilstošu risinājumu. Līdz ar to atkāpes no ierastās darījumu kārtības nav automātiski vērtējamas kā ļaunprātīga rīcība*.

Par ko reāli bija strīds?Izlasot visu iepriekš stāstīto daudziem var rasties neizpratne - kādēļ VID vispār veica uzrēķinu šādā situācijā? Atbilde atrodama sprieduma beigās. Piegāžu ķēdē pirms šeit izskatītajiem darījumiem ir notikusi PVN izkrāpšana, par ko ir kriminālprocess. Tas, starp citu ir tikai process - sprieduma (izkrāpšanas) jau vēl uz VID audita brīdi nemaz nav! Tādēļ VID mēģina izlīdzēties ar dažādiem blakus argumentiem. VID lietā norāda, ka nav identificējama pārdevēja rēķinos norādīto preču izcelsme. Tādēļ šķietami loģiski, ka VID iet pa visu perimetru. Uz ko tiesa korekti norāda, ka kriminālprocesa materiālos nav sniegta informācija ne par pircēju, ne par tā māti Lietuvā, kuru varētu attiecināt uz šo uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos fiktīvu darījumu ķēdes noformēšanā.

Netaisnīga iedzīvošanās?Vēl viens jautājums, kam Latvijas tiesu praksē diemžēl neviens nepievērš uzmanību - kas, ja visos darījumu ķēdes posmos VID piedzīs PVN? Tad tā vietā, lai iekasētu nodokli par attiecīgajā darījumu ķēdes posmā pievienoto vērtību, VID iekasē PVN par visu attiecīgā darījuma cenu. Tas jau izskatās pēc valsts netaisnīgas iedzīvošanās. Taču neviens, izņemot VID, jau kopīgo bildi neredz - tiesā tik parasti analizē kādu atsevišķu darījumu starp divām personām, nevis visu ceļu līdz patēriņam.

Temīdai der tik dziļas kabatasVID šoreiz uzdūrās uzņēmumam ar spējām samaksāt visus lielos VID uzrēķinus un nolīgt dārgus advokātus cīņai par taisnību. Mūsu sistēma, kā jau rakstīju, principā neparedz uzņēmuma iespēju tiesāties, ja tam nav nodrošinājuma, lai saņemtu VID uzrēķina samaksas grafiku uz 5 gadiem. Arī tiesas parasti nepiekrīt pagaidu noregulējumam. Klients bija pacietīgs un pēc negatīviem 1. un 2. instanču spriedumiem sagaidīja Senāta un pēc tam arī apgabaltiesas sev pozitīvos verdiktus.

Teorētiski turpinājums vēl iespējams, bet..Spriedums vēl ir apstrīdams Senātā. Taču, tā kā lieta tur jau ir bijusi, tad VID var vien paildzināt agoniju lietā - laiku, par ko klients no valsts (mums visiem) pelnīs 11% gadā. Jau šobrīd procentos vien VID samaksās sešciparu skaitli. Mūsdienās uz katra stūra nemētājas iespēja investēt uz tādiem procentiem. :) Arī advokātu izdevumus nāksies kompensēt.

View Details

Par ko ir grāmata?Grāmata rada iedvesmu - lai arī cik mēs katrs ikdienā pelnām, kaut nedaudz no tā jāiegulda tā, ka tas nes naudu kabatā, nevis ņem no tās ārā. Galvenais, lai kļūtu bagāts, ir pēc iespējas ātrāk pārvērst nopelnītos ienākumus par investīcijām. Grāmatā diezgan daudz atziņu bija arī saistītas ar nodokļiem un ekonomiku kopumā. Visā pasaulē, ne vien pie mums, ar lielākajiem nodokļiem apliek darbaspēka ienākumus. Tādēļ, lai sasniegtu finansiālu neatkarību un strādātu vien sava prieka pēc, autors aicina pēc iespējas pievērsties savam biznesam, it sevišķi tādam, kas nes pasīvos ienākumus (nomas un īres maksas, procentus un dividendes). Tiem arī parasti piemēro mazākos nodokļus. Arī Latvijā mazākā nodokļu likme (10%) ir īres un nomas maksām.

Nabagais tētisAtziņas veiksmīgi iepītas stāstos, g.k. par nabago tēti, kurš pēc dažādu labu skolu beigšanas iestrēga vāveres ritenī. Strādā, lai nopelnītu naudu, tad ļaujies emocijām un nopērc vairāk, kā arī bailēm, ka varētu nepietikt un tad sāc strādāt vairāk. Autors par šo dzīves modeli iesmēja ar saīsinājumu, ka nabagam tētim ir JOB - just over broke - strādā algotu darbu un knapi spēj samaksāt rēķinus. Interesants bija salīdzinājums, ka algots darbs faktiski nozīmē, ka cilvēks no janvāra līdz maijam katru gadu strādā priekš valsts (jo attiecīgā proporcijā maksā nodokļus) un vien pārējo - sev. Patiesībā, vispirms jūs strādājat darba devējam, tad valdībai un tad bankai.

Bagātais tētisPretstatam, bagātais (drauga) tētis simbolizē biznesu, pretstatā darbaspēka ienākumiem. Viņam nav augstskolu ar skaļiem vārdiem diploma, bet viņš ir apsviedīgs, nebaidās uzņemties saprātīgus riskus un pieļaut kļūdas, kā arī ātri pieņemt lēmumus, izmantojot izdevības.

Kā pāriet no nabagā tēta modeļa uz bagāto? Nav svarīgi, cik daudz naudas jūs nopelnāt. Svarīgi, cik daudz jūs paturiet sev un regulāri ieguldiet aktīvos, kas nes kabatā naudu, nevis no tās izņem. * Sāciet ar maziem līdzekļiem un palieliniet savu portfeli, nopelnītos pasīvos ienākumus (nomas un īres maksas, procentus un dividendes) pēc to saņemšanas ieguldot atpakaļ investīciju pamatsummā (pirms nodokļu nomaksas par tiem), no kuras vēlāk nāks atpakaļ arvien lielāki pasīvie ienākumi. Mūsu ieguldījuma konta IIN un UIN mehānismi ir kā radīti šādām vajadzībām. * Naudas un investēšanas pratību jāmāca jau saviem bērniem skolas laikā. Skolas māca, kā kļūt par labu darbinieku, nevis par labu biznesmeni. * Jūsu bizness ir saistīts vien ar jūsu aktīvu aili, nevis ar jūsu ienākumiem. * Hamburgeru pārdošana un automašīnu mazgāšana patiesībā ir nekustamā īpašuma bizness. * Lietderīgie* aktīvi iedalās sekojošās kategorijās:

+ uzņēmumi,
+ akcijas
+ obligācijas
+ nekustamais īpašums
+ parādzīmes
+ autoratlīdzības no intelektuālā īpašuma
+ jebkurš cits īpašums, kas nes ienākumus

• Bagāti cilvēki pērk luksuss preces pēdējās, bet nabadzīgie cilvēki tās pērk pirmās.
• 90% pērk gadžetus un veic tml. maznozīmīgus tēriņus, bet tikai 10% - biznesa grāmatas.
• Vajadzīgs vienkārši rīkoties - eji un runā ar cilvēkiem.

Valdība pret biznesuValdībai ir atšķirīgi mērķi, nekā uzņēmumiem.

• Valdība, jo vairāk tērē, jo lielāku budžetu tā saņems nākamā gadā, jo vairāk darbinieku viņi var algot, jo lielāka un respektablāka organizācija tā kļūst. Valdības ierēdņi domā, ka vairums uzņēmēju ir krāpnieki.
• Biznesam tas ir gluži pretēji - jo mazāk viņi lieki tērē, jo respektablāka organizācija tā kļūst investoru acīs. Bizness savukārt domā, ka valdības ierēdņi ir slinki.

Par nodokļiemSākotnēji nodokļu jomā pastāvēja Robina Huda teorija - jāatņemt naudu bagātajiem un jāatdot nabadzīgajiem, bet galu galā sanāca otrādi. Tad autors uzskaitīja piemērus, kā zem biznesa izdevumu šiltes iespējams tērēties arī personīgām vajadzībām - braukt ceļojumos kā komandējumos, u.tml. Tā ir ļoti vienkāršota un agresīva pieeja. Iespējams, ASV uz to skatās liberālāk, bet te tas izklausās naivi un neprofesionāli.

10 soļi līdz finanšu neatkarībai1. Svarīgi atrast lielo mērķi, kas ir ambiciozs un izaicinošs, brīžiem pat var likties nereāls. 2. Ikdienas izvēles - pirms ieguldīt nekustamajā īpašumā un akcijās, investējiet sevī, mācībās - semināros, audiogrāmatās un podkāstos. 3. Prātīgi izvēlies draugus (ar pozitīvu attieksmi pret dzīvi un no kuriem ir daudz, ko vari mācīties) - uzklausi, ko viņi stāsta par to, kā viņi kļuva bagāti. 4. Apgūsti kādu jaunu formulu (iemācies ko jaunu un izmēģini to dzīvē) un tad apgūsti atkal ko jaunu. Atrod kādu biznesa grāmatu un rīkojieties tā, kā tajā teikts. 5. Vispirms samaksā sev. Ja kā prioritāti liec savas vajadzības (nopirkt semināru, nevis samaksāt bankai), tad arī šādas situācijas liks kustēties - atrast veidu, kā samaksāt arī pārējiem. 6. Vispirms samaksā savam brokerim - laba padoma spēks. Izmantot investīciju brokerus var šķist dārgi, bet profesionāls padoms parasti atmaksājas ar uzviju. Cerams, ka tas pats attiecas arī uz nodokļu padomiem. :) 7. Esi indiāņu devējs (kāds, kas iedod dāvanu, bet pēc tam to paņem atpakaļ, jo sagaida, ka dāvanas būs abpusējas) - te domāts cilvēks, kas ātri atgūsti sākotnējo ieguldījumu, lai turpmākie ienākumi būtu bezmaksas nauda. Vērtspapīrus un ieguldījumus jaunuzņēmumos jātur apmēram gadu un nekustamo īpašumu - apmēram 7 gadus. 8. Izmanto tikai pasīvos ienākumus no aktīviem, lai iegādātos luksusa preces - koncentrēšanās spēks neļauties mirkļa emocijām un kontrolēt tēriņus. 9. Izvēlies varoņus - seko labajiem piemēriem, kas iedvesmo. 10. Māciet, ziedojiet un jūs saņemsiet daudz vairāk pretī - dāvināšanas spēks.

Kāda ir Jūsu pieredze?Ja esat saskārušies ar šo grāmatu vai tajā minēto stratēģiju efektivitāti, droši padalieties ar pārējiem lasītājiem komentāru sadaļā.

View Details

Bergs blogoNesen tiešām cienījamais blogeris Bergs izteicās par ‘dubultās aplikšanas ar nodokļiem’ problēmu, kas neesot Latvijas rezidentiem. “Problēmu varētu atrisināt, izmainot likumdošanā dividenžu nodokļa klasifikāciju, bet tas prasa likuma izmaiņas Saeimā.“ Mēģināšu skaidrot, ko nozīmē šādas izmaiņas un kādēļ šādā gadījumā nepastāv dubulta aplikšana ar nodokļiem.

UIN deja ar IIN Pirms 2018.g. mums bija sistēma, kur uzņēmumu peļņu mazliet (15%) aplika ar UIN un mazliet (10%) ar IIN. Tad pie Reiznieces kundzes caur mūsu uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām nāca latvju uzņēmēji, kas teica: gribam UIN kā Igaunijā. Reizniece piekrita un nu mums visu peļņu vien apliek ar 20% UIN (kad vispār apliek), bet IIN nav jāmaksā (t.i., līdz šim nebija IIN, līdz ieviesa 3% ienākumiem virs 200k).

Ko 2018.g. reforma nozīmē nerezidentiem?ASV un jebkuras citas valsts investoriem mūsu 2018.g. reforma nozīmē, ka viņi kā citu valstu nodokļu rezidenti pirms 2018.g. varēja savā valstī samazināt tur maksājamo IIN par Latvijā samaksātajiem 10% vai arī nemaksāt Latvijā IIN vispār par no Latvijas uzņēmuma saņemtajām dividendēm. Pēc reformas palielinājās UIN daļa uz 20% - to, protams, nekādi uz ārzemju investoriem attiecināt nav iespējams.

Ko nozīmē vēlamās likuma izmaiņas?Pēc būtības vēlme pielabot likumu nozīmē mūsu UIN sistēmas korekcijas, lai samazinātu UIN un ieviestu IIN, kuru ārzemniekiem te nav jāmaksā vai par kuru viņi varētu savā valstī samazināt IIN, kad te IIN ir maksājams. Piemēram, 20%+0% atkal pārvēršot par 15%+10% vai tml.

Ok, pieņemsim, ka attiecīgie grozījumi paredzēs, ka ārzemniekiem te ir jāmaksā arī IIN par no Latvijas uzņēmumiem saņemtajām dividendēm. Tas ir viegli izdarāms. Taču tad parādās nākamā problēma - ārzemniekus vien diskriminēt nevar. Tātad, tādu pat sistēmu jāpiemēro arī Latvijas nodokļu rezidentiem. Tas pēc būtības nozīmē atgriešanos pie sistēmas, kas mums bija pirms 2018.g. Tikai, ja toreiz vismaz katru gadu UIN maksāja, tad tagad vēl vairāk samazinātos UIN daļa.. Ar UIN mēs jau tāpat balansējam uz naža asmens nokļūt ofšoru sarakstos. Kādēļ?

Cik daudz reāli Latvijā maksā UIN?Ceru, ka cienījamie ASV investori spēj paņemt palielināmo stiklu un saskatīt Latvijas niecīgo reāli samaksātā UIN proporciju pret visiem nodokļu ieņēmumiem, saskaņā ar OECD 2024.g. ziņojumu par UIN sistēmām. Mazāk UIN maksā vien valstīs, kas nemaz nav valstis un kuru saīsinājuma atšifrējumu vēl jāpameklē - Bahamas, Vanuatu, Tokelau, Nauru. Vai šādā situācijā FM uzdrošināsies samazināt UIN vēl vairāk? Ašeradena kungs Tax Stories podkāstā teica, ka jā. Tā ārvalstniekiem varētu būt laba ziņa.

Bet Igaunija taču nāca pretī!Igaunija taču mainīja sistēmu no 20% uz 14% UIN un 7% IIN.. Par šo izmaiņu iemesliem tagad grūti spriest, bet skaidrs, ka šobrīd arī Igaunija atgriezusies pie 22%+0% UIN (24% ar nākamo gadu), bet 14%+7% sistēma ir atcelta.

Sausais atlikumsTeorētiski ārzemnieku prasītais ir realizējams, taču tas prasītu Igaunijas (14%/7% vai tml.) modeļa ieviešanu. UIN proporcija kopējo iekasēto nodokļu grozā samazinātos vēl vairāk, bet no kopējo nodokļu ieņēmumu viedokļa no šādām pārmaiņām valstij vajadzētu būt pat labāk, jo no budžetā nemaksājošā UIN slogs tādējādi daļēji pārcelsies uz maksājamo IIN. Mazliet jau apnicis pārņemt igauņu sistēmas, ko viņi ir atzinuši par sev nelietderīgām, bet izdarāms tas ir. Kaut vai lai piekāptos ārvalstu investoriem, kam mums pēc definīcijas vienmēr jāpiekāpjas, jo mēs esam atkarīgi no ārvalstu investīcijām un eksporta. Tomēr tas nozīmēs arī lielāku IIN vietējiem. Tā kā, nekā vienkārša šajā UIN korekcijā, protams, nav.

Latvija - ofšors?Taču no dubultas aplikšanas ar nodokļiem šī brīža sistēmā nav ne smakas, jo cienījamie ASV investori norūpējušies par IIN, bet Latvijā IIN nav jāmaksā. Efektīvā UIN likme Latvijā ir ap 18%. Tomēr, mani vairāk interesē, kas notiek, ja Latvijas uzņēmums iegulda ārzemju (BVI, Panamas, Delavēras, u.c.) meitas uzņēmumā. Kurš izsekos, kā peļņu, par kuru Latvijā nav samaksāts UIN, tērē šīs meitas. Un vai kādreiz ir plānots, ka šī nauda atgriezīsies Latvijā un par to tiks jebkad Latvijā samaksāts UIN? Un ja ar šo peļņu ārzemēs rodas jauna peļņa, kas tur aplikta ar jebko mazāku par Latvijas 20% UIN, tad tur ir izdevīgāk ieguldīt Latvijas peļņu, nekā Latvijā. Nemaz nerunāsim par to, ka šī brīža UIN sistēma uzliek pastiprinātu spiedienu uz transfertcenām, lai spēlējoties ar līgumiem un cenām nenotiktu slēpta peļņas izmaksa no Latvijas uzņēmumiem. Līdz ar to uzņēmumiem gaidāmas asas cīņas ar VID. Te blogs - kādēļ pētnieciskās organizācijas Latviju uzskata par ofšoru un ko tādēļ varētu darīt.

Kādēļ kost rokā, kas baro?It kā jau pašnāvnieciski nostāties pretī maksāt spējīgu potenciālu klientu viedoklim, taču gan jau būsiet pamanījuši, ka te tomēr cenšos pieturēties pie objektīva viedokļa, neatkarīgi no naudas lietām. Taču šajā gadījumā pat iespējams kompromisa modelis, tik ne tik vienkārši, kā ārzemju nodokļu rezidenti ir iedomājušies. ASV ir vēl papildus rozīnīte - ASV ir gandrīz vienīgā valsts pasaulē, kas nodokļu rezidencei piemēro citus (pilsonības) principus, kas nepadara viņu dzīvi vieglāku būtībā jebkur ārpus ASV. Bet Berga blogus lasīt vienmēr ir interesanti un noderīgi! Rekomendēju.

View Details

Ko nozīmē Gini koeficients?Te ir Delfi raksts, kas iezīmē problēmu - Latvijā ir augsta (3.sliktākā ES) nevienlīdzība (Gini koeficients - 34%). Ko tie 34% nozīmē? Gini koeficients 0 nozīmē, ka visiem ir vienlīdzīgi ienākumi un labklājība, bet 100% - ka visi ienākumi un aktīvi (manta) koncentrējušies vienas personas rokās.

Par divām valstīm ar vienādu GiniVakardienas lekcijā man iekrita acīs (un ausīs) interesants piemērs. Iedomāsimies valsti, kur 99% iedzīvotāju ir ar vienlīdzīgiem ienākumiem un 1% dzīvo būtiski sliktāk, bet otrā valstī arī 99% iedzīvotāju ir ar vienlīdzīgiem ienākumiem, bet 1% dzīvo būtiski labāk par pārējiem. Gini koeficients abos gadījumos būtu vienāds, taču risināmās problēmas abās valstīs būtu krasi atšķirīgas. Šķiet, ka attiecīgais profesors ar to gribēja teikt, ka uz Gini koeficientu vien skatīties nevajadzētu.

Vai pie vainas nodokļi?Pēc tam Delfi rakstā apspriež, ka pie vainas varētu būt mūsu nodokļu sistēma. Paskatīsimies uz tabulu, kā pēc Gini koeficienta sarindotas ES valstis. Man iekrita acīs Slovākija (21,6%) un Igaunija (31,8%) - abas ir Pasaules Bankas Gini saraksta pretpolos. Tomēr abām ir t.s. plakanā ienākumu nodokļu sistēma - atšķirība uz koeficienta mērīšanas laiku 2023.g. bija tikai 1%: Slovākijā IIN un UIN bija 19% likme, bet Igaunijā - 20%. Tad jau diez vai Gini koeficientam ir tiešs sakars ar nodokļiem.

Nodokļu vietā pabalstiVēl vakardienas lekcijā manīju, ka profesore pie tendencēm minēja, ka arvien vairāk valstu ievieš t.s. plakanās IIN sistēmas progresīvo vietā. Viņa arī piebilda, ka tādos gadījumos nevienlīdzību novērš ar mērķētiem pabalstiem. Atbalsta pasākumus nodokļu progresivitātes vietā ievieš, ja to izmaksu sistēma ir pietiekoši efektīva. Tomēr no grāmatas apkopojuma izskatās, ka progresīvā IIN sistēma pastāv gandrīz visās apskatītajās valstīs.

Mantošanas nodokļiInteresanta tēze izskanēja arī par šo nodokli, ka cilvēki tīri psiholoģiski pretojas šādam nodoklim. Viņi labāk dzīves laikā samaksātu lielāku IIN likmi saviem ienākumiem, nekā uzliktu nodokļu slogu savai ģimenei, kas saņems mantojumu.

Viss sākas ar konstitūcijuNevienlīdzības sakarā izcelti divi pamatprincipi (vienlīdzība un nediskriminācija), kā arī divi nodokļu principi (pienākumam maksāt jābūt tikai uz likumu balstītam un tam jābūt atbilstošam spējām samaksāt).

GrāmataNu jau atkārtoti uz nodokļu pētniecības skatuves kāpis Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis. Šoreiz - ar Latvijas pienesumu sākumā minētajai grāmatai par nodokļiem un nevienlīdzību. Uz šo nacionālo ziņojumu bāzes drīz IBFD publicēs attiecīgo grāmatu. Taču profesores de la Feria apkopojums par galvenajiem secinājumiem publiskots jau tagad. Kopumā, izskrienot abiem dokumentiem vien pa diagonāli, kritiskas novirzes Latvijas sadaļā no civilizētās pasaules neiekrita acīs. Par šo tēmu noteikti parakšos dziļāk. Daudz vairāk par šo visu februāra beigās izstāstīs pati profesore, kad nu jau atkārtoti piedalīsies Tax Stories podkāstā. Tikmēr te iespējams noklausīties mūsu iepriekšējo sarunu ar profesori, kas ierakstīta pirms pāris gadiem.

View Details

Jorens Jaunozols ir Sorainen partneris, kas atbild par nekustamā īpašuma jomu. Nodokļu un nekustamā īpašuma jomas bieži pārklājas, bet ar Jorenu man vienmēr arī prieks aprunāties kā ar draugu.

Šai sarunā runājām par:

• viņa suņuku Zigi, kas bieži dzīvojas Sorainen birojā;
• golfu;
• kāpu zonas apbūvi - kādēļ gan ne?
• teātri;
• iedvesmas podkāstiem un grāmatām;
• humoru;
• vēzi;
• Trampu;
• Liepāju;
• biznesa vadīšanas principiem;
• kā Jorens rūpējas par klientiem;
• Rīgas tukšajiem skatlogiem;
• dzīvokļu tirgus salīdzinājumu Baltijā;
• nekustamā īpašuma nodokli;
• investīciju piesaistīšanu Latvijai, u.c.

View Details

A ja nu nav vainīgs?Ja nu personai X ar VID uzrēķinu nav naudas to samaksāt un ar VID vienoties arī neizdodas, jo VID dažreiz prasības nodrošinājumam mēdz būt stingrākas, kā bankā? Tomēr personai X šķiet, ka VID uzrēķins ir nepamatots un tādēļ tas apstrīdēts tiesā. Taču tiesas process velkas gadiem. Saprātīgs risinājums šādos gadījumos būtu pagaidu noregulējums tiesā. Proti, tiesai būtu jāpasaka VID šādos gadījumos: pieturiet zirgus, neskrieniet, sagaidīsim tiesas iznākumu un tad ejiet pie parādnieka X ar savu piedziņu. Ja uzvarēsiet tiesu, protams. Taču tiesa tā parasti nesaka - tikt pie pagaidu noregulējuma šķiet vēl retāk iespējams, kā pie normāla VID grafika, ja nav mantas, ko ieķīlāt. Tikmēr persona X formāli visa tiesas procesa laikā ir parādnieks valstij. Un valsts (VID) nekavējās aizvilkt šādu parādnieku uz maksātnespēju. Taču, ja nu VID tiesu neuzvar? Bet personas X manta izpļakarēta, ja (juridiskā) persona X vispār līdz pozitīvā sprieduma brīdim nav likvidēta. Tieši šāds scenārijs man jau praksē pirms daudziem gadiem piepildījās kādam ražojošam uzņēmumam - Augstākajā tiesā bija pozitīvs spriedums PVN uzrēķina lietā .. pāris dienas pēc šī uzņēmuma svītrošanas no Uzņēmumu reģistra. Proti, vēstnesis atskrēja ar pozitīvu ziņu, ka notiesātais ir attaisnots, bet tam jau galva grozā blakus giljotīnai.

Avanti! (Uz priekšu!)Nesen atkal saskāros ar līdzīgu situāciju komplektā ar interesantu jautājumu - cik šī kārtība ir godīga, jeb - vai tā atbilst Satversmei? Vēl interesants papildus jautājums - kādēļ uzņēmumu jālaiž šādā situācijā uz maksātnespēju, ja tas ir sniedzis nodrošinājumu, bet nevienojas ar VID par grafiku? Citiem vārdiem - kādēļ naudai strīda laikā jābūt pie valsts, ja tai ir sniegts prasījuma nodrošinājums?

Ko saka Eiropa?Eiropā, šķiet, ir valstis, kur ir vieglāk saņemt atbrīvojumu no uzrēķina nomaksas, ja persona var demonstrēt, ka maksājums var radīt draudus nodokļu maksātāja pastāvēšanai: Vācija, Austrija, Nīderlande, Luksemburga un Zviedrija. Pārējās tas šķiet sarežģītāk izdarāms. Taču diez vai tur iespējama situācija, ka uzņēmums neizdzīvo līdz tiesas spriedumam.

Tikmēr kaimiņos..Kolēģi Lietuvā saka, ka tur vispār nav jāmaksā uzrēķinu, kamēr notiek tiesā strīds. Vēl vairāk - kaimiņos pat uzņēmumam nav jāsniedz nekādu nodrošinājumu nodokļu administrācijai, kamēr notiek tiesvedība! Lietuvā ir līdzīga norma, kā pie mums - administrācija var rīkoties un pati uzlikt nodrošinājumus, ja tā sajūt nodokļu maksātāja straujas kustības, ka tas vēlas nobēdzināt līdzekļus un tādējādi izvairīties no potenciālās atbildības. Vai nav biznesam draudzīgāka vide - ļaut tam strādāt UN IZDZĪVOT līdz strīda gala noregulējumam? Lai nodokļu maksātāji to neizmantotu ļaunprātīgi, pastāv procenti, ko jāmaksā strīda zaudēšanas gadījumā.

Ko darīt?Korekts risinājums būtu, ja tiesas sāktu šādos gadījumos ļaut piemērot pagaidu noregulējumu. Kamēr tā nenotiek, ir pamats dot šo jautājumu vērtēt Satversmes tiesai. Lūdzu padodiet ziņu, ja esat saskārušies ar līdzīgām situācijām - varbūt varam apvienot spēkus cīņā par taisnību.

View Details

Paldies draugiem u.c. lasītājiemPirms dažām dienām man Whatsapp ieripoja attiecīgais BBC raksts, ko piespēlēja čoms, kurš, starp citu, nesen ļoti interesanti ‘Kā uz Delnas’ podkāstā stāstīja saistībā ar Rail Baltica par to, ka vien 0,5% no lielajiem infrastruktūras objektiem pasaulē iekļaujas sākotnēji plānotajā budžetā.

Kas notika?Sankcionētais oligarhs esot nogrēkojies, investējot hedž-fondā (atšķirībā no parastajiem ieguldījumu fondiem, hedž-fondi izmanto agresīvākas stratēģijas). Investīcijas veiktas caur uzņēmumu BVI, bet pārvaldītas no Londonas - viņa biznesa partneris tur pieņēmis stratēģiskos lēmumus par investīcijām. Tas nekas, ka pa vidu vēl bija arī uzņēmums Ņujorkā. Tam drīkst skatīties cauri, it sevišķi, ja tās vienīgais klients esot bijis Abramoviča kungs, bet tas pats investīciju pārvaldnieks (Švidlera kungs) nemainīgi g.k. atradās Londonā. Tas esot negaidīti uzpeldējis no kādas tiesu lietas ASV. Gandrīz 20 gadu laikā ap USD 6bn ieguldījums ģenerēja tā īpašniekam nepilnus USD 4bn peļņu.

Double IrishŠis galīgi nav jauns princips - uz tā, piemēram, ilgu laiku balstījās Īrijas (Double Irish) struktūras, kur Īrijas uzņēmumam ar menedžmentu ārzonā nodokļu rezidence skaitījās ārzonā. Rezultātā UIN uzņēmums nemaksāja ne Īrijā, ne, protams, ārzonā. Īrijā šo caurumu aizvēra, bet vispār problēma nekur nepazuda.

Te vienmēr centrālais jautājums - kā katrā atsevišķā uzņēmumā pierādīt efektīvo vadības vietu, kur pieņemti būtiskie stratēģiskie un vadības, kontroles lēmumi. Ofšoros jau pilnīgi noteikti nekādi vadības lēmumi netiek pieņemti. Gandrīz nekad. Formālie - jā, efektīvie - nē.

Tas pats notiek LatvijāFascinē dažādi mediju raksti par kārtējiem Ventspils u.tml. strīdiem par pilnvarām un direktoriem uzņēmumos Šveicē, Jaunzēlandē vai kādā citā pasaules nostūrī, kur visi centrālie personāži meklējami Latvijā. VIDs tikmēr uz to pusi nemaz neskatās un uzbrūk bērnudārzam par EUR 37k par strīdu vai tā skolotāju uztamborētās lellītes ir autortiesību objekts.

ES, rokas nost no Latvijas budžeta!Jā, par t.s. place of effective management jau rakstīju, ka vairāku ES valstu nodokļu administrācijas atvēzējušās uz dažu Latvijas uzņēmumu UIN. Jo tos vada menedžments no ārzemēm. Paredzams, gan, ka citu valstu administrācijas diez panāks iecerēto, jo tās diez vai ir piefiksējušas, ka no nodokļu konvencijām Latvijas FM apzināti ņēma ārā šo (vadības atrašanās vietas) uzņēmumu rezidences kritēriju. Tas darīts apzinoties, ka Latvijā investīcijas g.k. plūst iekšā un Latvijas uzņēmumos tādēļ bieži liek ārzemju valdi.

Jautājums arī, kad VID sāks skatīties uz uzņēmumiem BVI (vai Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Nīderlandē, Šveicē, Delaverā, u.tt.) ārzemēs - vai tos reāli nepārvalda no Latvijas un vai tādēļ Latvijā nav par tiem maksājams UIN?

Rita de la Feria komentārs BBCCienījamā profesore minētajā BBC rakstā komentēja šo situāciju tā, ka pierādījumi, ka UK rezidents, piemēram, Švidlera kungs, pieņēma “stratēģiski svarīgus lēmumus” par riska ieguldījumu fonda investīcijām, bija skaidra norāde, ka par šo peļņu būtu jāmaksā nodokļus UK.

Kā ar noilgumu?BBC minēto apaļīgo nodokļu ciparu sarēķinājis par periodu kopš 1999.gada. Kā zināms, pie mums un citur noilgums parasti ir 3-5 gadi. Taču ne gadījumā, ja ierosināts kriminālprocess - tad UK izmeklēšana var skatīties līdz pat 20 gadus vecus notikumus. Pēc BBC aprēķiniem tādējādi nesamaksātais nodoklis varētu būt ap 0,5bn, bet kopā ar sankcijām - no 700k līdz pat >1bn.

Turpinājums sekosVispār sankcionētajam oligarham nepatikšanas ar nodokļiem varētu būt daudz plašākā mērogā, kā par kārtējo datu noplūdi, šoreiz no viņu pārstāvošā biroja Kiprā, ziņo šie žurnālisti un plašāk par datu noplūdi Kiprā - arī šie. Vēlāk mēģināsim pašķetināt arī oligarha PVN ietaupīšanas jahtai shēmu - cik korekta tā šķiet. Tajā pat BBC rakstā minēts, ka slavenā Abramoviča jahta, kas redzēta arī Rīgā, nu piederot Švidleram. Te noteikti būs vairākas sērijas šim stāstam, sevišķi tādēļ, ka pats investīciju pārvaldnieks BBC komentējis, ka žurnālisti šo visu esot izrāvuši no konteksta, neredzot lielo bildi.

View Details

Atļāvāmies pasūdzēties Eiropas Komisijai par akcīzi kafijai. Akcīzes ieviešanai jābūt pamatotai ar kādu veselības vai citu sabiedrībai svarīgu iemeslu, bet kafijas akcīzi Latvijā ieviesa vien aiz fiskāliem apsvērumiem. Sūdzība EK tapa sadarbībā ar King Coffee Service.

Kādēļ Latvijā ir akcīze kafijai?Lai gan akcīze kafijai ir t.s. brīvprātīgs objekts, arī to regulē attiecīgās ES direktīvas un ES tiesu prakse. Jā, Latvija drīkst izvēlēties būt starp tām sešām ES valstīm, kas piemēro akcīzi kafijai. Taču, tas ir neapstrīdams fakts (ko var konstatēt no likumprojekta anotācijas), ka akcīzes kafijai pieņemšanas brīdī nebija citu apsvērumu, kā vien šādi iekasēt naudu valsts budžetā. Šādu iemeslu pat publiski Delfi rakstā neslēpj FM.

Kādam jābūt iemeslam akcīzes ieviešanai?Tā akcīzei nevajadzētu strādāt. Ne attiecībā uz brīvprātīgiem, ne obligātiem objektiem. Lai apliktu kādu objektu ar akcīzi, jābūt dokumentētam sabiedrībai svarīgam iemeslam. Vēl arī jautājums - vai kafijai šādu sabiedrībai svarīgu iemeslu pat teorētiski iespējams atrast. Taču tas šajā gadījumā pat nav svarīgi - likuma pieņemšanas brīdī (pirms >20 gadiem) šāds iemesls nav bijis.

1992.g. direktīvā kafija - luksuss precePubliski mazliet par šo tēmu sākām diskutēt ar profesori Rita de la Feria. Turpat iepriekšējā blogā par šo tēmu arī rakstīts sīkāk par attiecīgo ES tiesas spriedumu, vismaz kā mēs to saprotam, kas pamato iepriekš minēto pieeju. Arī profesore publiski norādīja, ka kafija ir novecojis akcīzes objekts, jo to ieviešanas brīdī uzskatīja par luksuss preci. Savukārt šī brīža akcīzes objektu uzskaitījumā, atšķirībā no 1992.g. direktīvas, jaunajā ES direktīvā kafijas nemaz nav. Ok, valstis joprojām drīkst ieviest brīvprātīgos akcīzes objektus, arī kafiju. Tomēr tad nepieciešams vismaz attiecīgs pētījums un pamatojums, kas nav fiskāli apsvērumi.

Zinātnieki vēl strīdas par ietekmi uz veselībuTe ir manabalss.lv iniciatīva vākt parakstus, lai ierosinātu Saeimas komisijai lemt par akcīzes kafijai atcelšanu (tur vēl iespējams parakstīties). Tur ir vērtīgi 2023.g. apkopoti materiāli par svaigākajiem pētījumiem par kafijas ietekmi uz veselību. No tiem izskatās, ka es drīzāk turpināšu dzert kafiju, nevis atturēšos no tās. Jā, 1991.g. PVO klasificēja kafiju kā "iespējami kancerogēnu cilvēkiem". Taču 2016.g. PVO mainīja viedokli un kafijas klasifikāciju: "rūpīgi pārskatot vairāk nekā 1000 pētījumu, tika konstatēts, ka nav pietiekami pārliecinošu pētījumu, kas pierādītu kafijas iespējamo kancerogēno iedarbību uz cilvēkiem".

Tad kādēļ akcīze kafijai?Tātad, kafija nav luksuss prece un nav kancerogēna. Tad kādēļ pastāv akcīze kafijai? Taču galvenais - vai tagad akcīzes nodokļa likums kļūs par tādu universālu nodokli, ar ko varēs aplikt jebko, kad vien valstij aptrūksies nauda? Ja papēta iekasēto nodokļu valsts budžeta pīrāgu, salīdzinoši ar citām OECD valstīm (vidēji ap 7% no visiem nodokļu ieņēmumiem), mums akcīzes īpatsvars jau ir lielāks - ap 11%. Turklāt, te nedaudz paķidājām profesores de la Feria rakstu par to, ka pēc būtības arī auto reģistrācijas nodokļi ir to lietošanas (akcīzes) nodokļi. Tātad, akcīzes īpatsvars ir vēl lielāks Latvijas nodokļu pīrāgā.

Būtisks pelēkais tirgusNozares spēlētāji gaužas arī par to, ka akcīzes kafijai blakne ir, ka liela daļa šo nodokli nemaksā un neatskaitās. Rezultātā atkal cieš godīgie - viņiem grūti konkurēt ar pelēko sektoru. Kafijas akcīzes tirgus arī šķiet pārāk mazs, lai VID aktīvi vēlētos to sakārtot. Tāpat kā ar dabas resursu nodokli u.c. mazajiem nodoklīšiem. Maksā vien tie, kas to dara labprātīgi.

No statistikas par 2022.g. redzams, ka 84% kafijas akcīzes samaksā vien 20 uzņēmumi. Kopā tajā pat gadā akcīzes nodokļa par kafiju maksātāju skaits bija ap 250.

Ak šīs pelēkās balkona (online) durvis..Nemaz nerunāsim te par iespējām ieiet interneta veikalu dzīlēs un saņemt kafiju sev tuvākajā pakomātā vai pie mājas durvīm bez akcīzes. It kā piegādātājam jāmaksā arī par tādām piegādēm, bet vai maksā? Varbūt lielākie online tirgotāji ir informēti par šādu Latvijas īpatnību - pienākumu te maksāt akcīzi, bet pārējie.. Kā VID plāno konstatēt online tirgotāju nesamaksāto akcīzi un kā tikt klāt online tirgotājiem, kas te nemaksā kafijas akcīzi? Kosmoss. Ja online veikals nav parūpējies Latvijā akcīzes nomaksai iecelt pārstāvi, vai jūs zinājāt, ka jūs katrs kā pircējs esiet atbildīgi par akcīzi par katru saņemto kafijas paku? Tikai, kā es kā pircējs varu zināt vai pārdevējs ir samaksājis akcīzi? Kārtējās prasības vien papīra smērēšanai, kas praksē nestrādā. Varbūt VID jāveido kafijas policiju, jo kafija ir gandrīz katrā mājā.

Lieka birokrātijaKādam no mūsu klientiem nācās gadiem strīdēties ar VID, jo akcīzes preču noliktavas dokumentācijā mēdz veidoties nesakritības dēļ kafijas akcīzes pārvietošanas un glabāšanas regulējuma nesakritībām Latvijā un ES. Piemēram, ja Latvijas noliktavā tur kafiju ES tirgum, to ne vienmēr novieto akcīzes preču noliktavā vai to novieto akcīzes noliktavā bez speciālas atļaujas glabāt kafiju. Tādējādi nepamatoti šādai kafijai jāpiemēro atliktā nodokļa režīmu. Tehniski - pārkāpums, kas iesaistītajiem var maksāt licences un sodus. Par ko? Arī šādi apstākļi ir laba augsne pelēkajam tirgum.

Latvijā 2.lielākie nodokļi kafijai ESTabulā - akcīze un PVN kafijai ES, ja pieņemta pašizmaksa ir EUR 10/kg. Ap 1/2 no ES valstīm kafijai piemēro samazināto PVN likmi.

Kas ideālā gadījumā notiks tālāk?Ja EK piekritīs mūsu viedoklim un konstatēs ES tiesību normu pārkāpumu, tā nosūtīs paziņojumu Latvijai, kurai divu mēnešu laikā ir jāsniedz skaidrojumu vai jāgroza likumu. Ja Latvija to nedarīs, EK var iesūdzēt Latviju ES tiesā. Tomēr jāatzīst, ka šāds sūdzību mehānisms praksē nostrādā ļoti retos gadījumos.

P.s. Droši pakomentējiet, ja redzat jūs interesējošu nodokļu tēmu, ko būtu vērts komentēt kādā no nākamajiem blogiem, vai arī ir kāds cilvēks, kuru vēlaties dzirdēt kādā no nākamajiem podkāstiem.

Leave a comment

View Details

Grāmatu klubiņš vieno Piefiksēju dažas atziņas priekš sevis par sava (nodokļu) biznesa vadīšanu. Varbūt šis tas noder arī jums. Starp citu, grāmatu klubiņš strādā lieliski kā iedvesmas avots. Pat mani bērni labprāt mājas grāmatu klubiņā piedalās. Tas var lieliski saliedēt arī komandu darbā vai būt vienojošs elements, lai reizi mēnesī satiktos ar draugiem, piemēram.

Par ko ir grāmata?Grāmata ir par Silīcija Ielejas IT biznesa vadītāja pārdomām, stūrējot startapu, bet pēc tam - lielu kuģi cauri ASV biržai, par vadības formulu, kas viņu aizveda līdz panākumiem. Te ir 1h podkāsts par šo grāmatu. Grāmatās, protams, katrs paņem pa druskai ko sev tuvāku. Sev piefiksēju šādus domu graudus (centos nepārrakstīt citās biznesa menedžmenta grāmatās redzēto).

Par drosmi pieņemt lēmumusGrāmata būtībā ir par iedvesmu un drosmi. Pieņemt lēmumus, kas iet pret straumi vai virzienā, kur neviens vēl nav kāju spēris. Pat, ja ir nepilnīga informācija un augsts risks. Sevišķi, kad biržā tava uzņēmuma akciju cena nokrīt no USD 6 uz USD 0,3 un jātiek galā ar stratēģisko virzienu korekcijām. Tai pat laikā lielākais klients pasaka, ka dodas pie cita pakalpojumu sniedzēja. Kā no tā visa izrullēt sveikam un veselam, turklāt - uz viļņa? Šādos gadījumos ir labi sev pajautāt - kas var būt sliktākais, kas var notikt.

Konsekvence lēmumosPiemēram, ko darīt, kad pie 20% augoša tirgus ienāk prasības pieņemt klāt 5 jaunus darbiniekus, bet pie tikpat daudz krītoša tirgus neviens nepiekrīt samazināt darbinieku skaitu. Ben Horowitz uzskata, ka vadītājam jābūt konsekventam abās situācijās – gan izaugsmes, gan lejupslīdes laikā. Jāpieņem lēmumu ātri un izskaidro komandas locekļiem, kāpēc tas tiek darīts. Atlaižot cilvēkus, jādara to vienā piegājienā, nevis pakāpeniski, lai nenoteiktība nepārvēršas par ilgstošu demotivāciju. Atlikušo komandu jāinformē, ka atlaišanas bija nepieciešamas un ka uzņēmums tagad ir stabils.

Citiem vārdiem, no biznesa īpašnieka viedokļa - kāpēc man jādalās ar citiem (bonusi) labos laikos, bet jāmaksā par ziepēm sliktos? T.i. cilvēki uzņēmumā vēlas, lai dalos ar peļņu, neuzņemoties riskus.

CEO jāapmāca vadības komanduVadītājam jāapmāca savu komandu - tas ātri vien atspoguļosies finanšu rezultātos. Komandai arī jābūt skaidrai vīzijai, kurp dodamies un ko no viņiem sagaida.

Info jānāk arī pretējā virzienāCEO jājautā kolēģiem - sakiet, ko mēs vēl nedarām, ko vajadzētu? Brīva un godīga info cirkulēšana palīdz uzņēmumam. Sliktas ziņas ātri izplatās uzņēmumā, tādēļ tās jākomunicē nekavējoties.

Par algas palielinājumu prasībāmBen Horowitz uzskata, ka uzņēmumā nedrīkst palielināt darbinieka algu, ja viņš/viņa atnāk ar piedāvājumu no cita darba devēja, jo tas radīs precedentu citiem, ka šis ir veids, kā to panākt. Jo šādas ziņas izplatās ātri darbinieku vidū un citi drīz vien darīs to pašu arī, ja nemaz nevēlas mainīt darbu. Tas rada vidi, kurā atalgojums tiek balstīts nevis uz nopelniem un ikgada novērtējuma sistēmu, bet uz draudiem aiziet. Ja uzņēmums palielina algu kādam tikai tāpēc, ka viņš saņēmis piedāvājumu no citas vietas, tas var radīt neapmierinātību pārējā komandā. Nereti tie, kas nāk ar šādu prasību, jau ir nobrieduši iet un nedaudz vēlāk tik un tā aiziet. Ja viņš/viņa jau izlēmis aiziet, jāļauj iet un jāmeklē cilvēkus, kuri patiesi vēlas būt komandā. Iespējams, kaut kas nav kārtībā ar novērtējuma un atalgojuma sistēmu, kam aktīvi jāmeklē risinājumu.

Amerikā savādāks darba tirgus un kultūraNebūt ne viss grāmatā ir noderīgs biznesam Eiropā. Mums nestāv vēl 20 citi talanti rindā, ja darbā pieņemtais talants nepiepilda mūsu cerības pa visiem 100%.

Departamenti, kas konfliktēPar šo bija labs piemērs, kā Ben atrisināja šādas nesaskaņas starp uzņēmuma nodaļām. Ideja nāca pēc Freaky Friday filmas noskatīšanās, kur māte ar meitu nesaprotas, līdz.. viņas samainās vietām viena ar otru. Kad viņš ļāva šiem departamentiem pabūt mainītās lomās - pastrādāt otra darbus, radās izpratne un sadarbība.

Konsultanti var nogalināt darījumuInteresants stāsts bija arī par EY aroganci, kur darījuma noteikumus var dažādi tulkot. Kaut arī puses bija vienisprātis par tulkojumu, EY pieprasīja līguma grozījumus starp lieliem uzņēmumiem 48h laikā. Darījuma puses to paveica, bet tas skaidri norādīja uz juridisku analfabētismu un augstprātību attiecīgajā tirgū. Tas tikai parāda perspektīvu, ka tas droši vien ir cilvēku dabā - neuzņemties riskus. Tādēļ tas nav tikai novērojams pie mums banku vai ierēdņu vidē, kur vien puse var darboties no spēka pozīcijām.

Izdzīvošanas režīmsBen Horowitz grāmatā ar piemēriem cenšas nodalīt labu un sliktu menedžeri, kā arī miera laika un kara laika CEO. Būtībā, lai sasniegtu nebijušus panākumus, uzņēmumam dažreiz jāpārorientējas - jādarbojas kara laika, jeb izdzīvošanas, krīzes, jeb startapu režīmā. Ar domu, ka pēc nedēļas vai mēneša viss var beigties, ja nerīkošos aktīvi tagad. Taču īpaši svarīga šāda attieksme, kad uzņēmums saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – piemēram, finansiālām problēmām, sīvu konkurenci vai eksistenciālām briesmām. Tad var domāt par darbinieku atlaišanu, projektu apturēšanu vai pat radikālu biznesa modeļa maiņu. Kara laika vadītājs ignorē visu, kas nav kritiski svarīgi. Ilgtermiņā tas, protams, var izraisīt izdegšanu un negatīvu kultūru.

P.s. Šodien, starp citu, atbalstām Startup House un jaunuzņēmumus ar bezmaksas juridiskām un nodokļu konsultācijām visas šodienas laikā. Pirmajā konsultācijā jau noderēja šajā blogā par nodokļu atlaidēm startapiem rakstītais. Varbūt vēl kādam noderēs.

View Details

Nejauši uzdūros nodokļu vēstures grāmatas Satversmes tiesneša Jāņa Neimaņa sadaļai par Latvijas vēsturi. Mēģināju te piefiksēt sev interesantus faktus - varbūt vēl kādam tas interesēs.

Nodokļu un vēlēšanu tiesību saistība LatvijāJau 19.gs. 2.pusē vēlētājus, atkarībā no samaksāto nodokļu apmēra, iedalīja 3 klasēs un katru no tām vēlēšanu rezultātā pārstāvēja attiecīgajā pašvaldībā. Nodokļu parādniekiem nebija tiesību balsot. Vēlēšanu tiesības bija arī juridiskām personām, kas maksāja nodokļus.1 Savukārt, Rīgā 19.gs., tiesības būt ievēlētiem bija atkarīgas gan no tā vai samaksāts noteikts nodokļu apmērs, gan no īpašuma tiesībām. Rezultātā vien 1% pilsoņu Rīgā bija tiesības būt ievēlētiem un nabadzīgākiem nebija cerību sagaidīt viņu interesēs pieņemtus likumus.

No taxation without representation Kā zināms, virsrakstā minēto saukli 18.gs. lietoja ASV, lai protestētu pret Britu uzspiesto nodokļu sistēmu. Tur doma bija - nemaksāsim nodokļus, ja mūs nepārstāv parlamentā (pārstāv tikai Briti). Citiem vārdiem - mums arī jābūt teikšanai parlamentā, kā jāveido nodokļu sistēmu, ja reiz maksājam nodokļus. Tādējādi arī tur, gan - neoficiāli, vēlēšanu tiesības centās sasaistīt ar nodokļu nomaksu. Kas notika tālāk, mēs visi zinām: 1775-1783 Amerikas revolūcija. Tāpēc virsrakstā minētais sauklis saistīts ar ASV cīņu par neatkarību.

CilvēktiesībasVēlēšanu saistība ar īpašumu vai nodokļiem ASV u.c. izzuda 19.-20.gs. demokrātijas principu evolūcijas rezultātā - dēļ taisnīguma un vienlīdzības visiem. Studentiem, pensionāriem un bezdarbniekiem arī jābūt pārstāvētiem parlamentā. Tādēļ arī valstis cenšas nodrošināt pakalpojumus visiem, neatkarīgi no samaksāto nodokļu apmēra. Kā parasti, visi principi galu galā atduras pret cilvēktiesībām.

UIN iedīgļi19.gs. beigās Latvijas teritorijā saimniekoja Cariskā Krievija, kas uzņēmumiem piekopa nodokļu politiku, kas atbalstīja vietējos ražotājus un eksportētājus. Tādēļ daudziem vispār nepiemēroja nodokļus, bet citiem piemēroja ik gada licences maksu, kas bija izdevīgi lielākiem uzņēmumiem. Pēc tam parādījās 3-5% nodoklis uzņēmumu peļņai, pret kuru iebilda, jo peļņa ir komercnoslēpums.

Neatkarības sākumsKopumā par nodokļu vēsturi pirms neatkarības iegūšanas 1918.g. rodas iespaids, ka mēģināja piemērot nodokļus visam iespējamam, kur vien varēja tos piemērot un tik daudz, lai neizsauktu uguni uz sevi. Piemēram, 19.gs. aplika visu pēc kārtas: noliktavas, sabiedriskā transporta organizēšanu, sabiedriskās pirts un krodziņu īpašumtiesības, prāmju un tiltu izmantošanu, suņu, zirgu vai velosipēdu turēšanu, utt. 1918.g. Cariskās Krievijas akcīzes un tirdzniecības nodokļiem, zīmognodevai, mantojuma un dāvinājuma nodoklim un zemesgrāmatu nodaļas nodevai klāt nāca arī vienu reizi maksājams kara (peļņas) nodoklis, kā arī nodoklis par valūtas maiņu, lai nostiprinātu Latvijas rubli. Interesanti, ka dažu luksuss preču imports bija aizliegts.

Cik ilgi plūksim zoss spalvas?Citiem vārdiem, jau toreiz plūca zosi, cik vien iespējams, lai izraisītu pēc iespējas mazāku tās šņākšanu2. Laikam pirmais, kas publiskoja šādu nodokļu analoģiju ar zoss plūkšanu bija Francijas finanšu ministrs Colbert, kas 17.gs. strādāja pie karaļa Luisa XIV. Brīžiem liekas, ka nekur tālu no šī 17.gs. zoss plūkšanas principa neesam tikuši. Iekasējam tik, cik tauta un uzņēmumi varētu pacelt bez šņākšanas vai košanas pretī. Gribētos tikt līdz Šveices līmenim, kur viņi saka, ka varētu jau pacelt nodokļus, bet kur to naudu pēc tam valsts liks? Jeb, ja ieviestu 20% PVN līdzšinējo 8% vietā, varētu atteikties no pārējiem federālajiem nodokļiem.

1. gada Padomju nodokļi LatvijāDaudzi varbūt piemirsuši, bet šī gada sākumā Latviju pārņēma Padomju vara. Lai nostiprinātu valsts īpašuma tiesības un apspiestu privātos īpašniekus, šī vara ieviesa augstu progresīvo IIN, t.sk. īpašumiem. Kolhoziem bija daudz mazāki nodokļi, kā privāto zemju īpašniekiem un tiem, kas tur strādāja. Šie divi, gan, tad arī bija vienīgie nodokļi - pārējo nodrošināja Padomju Krievijas aizdevumi un subsīdijas. Jau toreiz bija noteikts, cik drēbju un pārtikas drīkstēja tirgot vienai personai. Pārējo bija jānodod speciālām komisijām. Būtībā - konfiscējošs nodoklis.

Neatkarība v.2.0 1919.g. beigāsIIN & NĪNPar laimi, šis murgs drīz vien beidzās. 1919.g. beigās neatkarīgās valsts nodokļu sistēma sākās ar IIN un NĪN. Latgalē NĪN bija uz 1/2 mazāks, kā citur.

Baznīcas nodoklisBaznīcas nodokli aizstāja ar brīvprātīga maksājuma iespēju, kas tomēr nevarēja būt mazāks par minimālo, saskaņā ar cilvēku turīguma kategorijām.

1920.g. IIN reformaJaunais IIN ieviesa 6 IIN maksātāju kategorijas, atkarībā no vecuma, dzimuma un profesijas. 1928.g., savukārt, lauksaimniecībā, zvejniecībā un mežsaimniecībā strādājošos atbrīvoja no IIN, lai veicinātu šo jomu attīstību.

Mazie nodokļiTad šo nodokļu klāstu papildināja loteriju un azartspēļu kāršu, naftas produktu, kā arī luksusa preču nodokļi. 1927.g. tomēr nodokli petrolejai atcēla, lai atbalstītu lētāku apgaismojumu mazturīgajiem, bet fabrikām un auto lietotājiem samazināja nodokli eļļām, lai attiecīgi vairāk ražotu un brauktu.

Tirdzniecības un ražošanas nodoklis1924.g. ieviesa tirdzniecības un ražošanas nodokli uzņēmumiem. Tomēr arī te zemnieku un zvejnieku uzņēmumiem piemēroja atbrīvojumu, lai nepalielinātu cenas un atbalstītu eksportu.

Krīzes novēršanas nodoklisTo ieviesa 1931.g. pēc Lielās depresijas visiem, kas maksāja IIN un NĪN. Valsts un pašvaldību ierēdņiem to nepiemēroja, bet viņiem samazināja atalgojumu.

Ierēdņu nodoklisŠādu ieviesa tiem valsts un pašvaldību ierēdņiem, kuru atalgojums vai pensija pārsniedza noteiktu summu.

Ieķīlāšanas municipālais nodoklisVienā jautājumā, gan, kāds no cienījamiem autoriem nošāvis greizi, apgalvojot, ka 1920.gadu sākumā Latvijā ieviesa PVN. Tad mēs papildus Ziemassvētku eglīšu stāstam varētu lepoties ar šī nodokļa izgudrotāju stāstu. Visticamāk, te kaut kas pazudis tulkojumā, jo arī nodokļa skaidrojums ir PVN būtībai neatbilstošs - apliek nekustamā īpašuma ķīlas.

PVN radās 1954.g. FrancijāCik zināms, PVN izgudroja Francijas ekonomists Maurice Lauré, kas toreiz vadīja Francijas nodokļu administrāciju, vien 1954.g., lai novērstu dažādu nodokļu akumulēšanu dažādos ražošanas ciklos.

Pašvaldību fantāzijas1920.gadu sākumā pašvaldībām bija dota vaļa izdomai un tās arī izdomāja: dzīvokļa nodoklis, īres nodoklis, viesu namu nodoklis, izklaides nodoklis, gaļas sanitārās uzraudzības nodoklis un citi nodokļi.

VID audits Ja uzņēmuma nodokļu pārbaudes rezultātā administrācija uzskatīja, ka no grāmatvedības nav pietiekošu datu nodokļu aprēķinam, tā varēja vidējos datus ņemt no līdzīgiem uzņēmumiem. Ziņošanas kultūra veiPersonām, kas identificēja nodokļu pārkāpējus, izmaksāja līdz 30% no uzliktā naudas soda.

Iespējams, vēlāk paturpināsim šo tēmu.

Share Tax Stories

1A. Urtāns et al., Nodokļi, nodevas un muita Latvijā (A. Urtāna ed., RTU izdevniecība 2008).

J. Neimanis, Chapter 22: Latvia in History and Taxation: The Dialectical Relationship between Taxation and the Political Balance of Power (P. Essers ed., IBFD 2023).

2"The art of taxation consists in so plucking the goose as to obtain the largest amount of feathers with the least possible amount of hissing."

View Details

Latvijas uzņēmums ārzemēs – kādi ir riski?Interesentiem - te ir links uz blogu par Latvijas uzņēmuma UIN saistībām ārzemēs, ja būtiskie vadības lēmumi pieņemti tur. Šajā lietā Latvijas uzņēmuma vadība paļāvās nereti kultivētajam mītam, ka ir viegli pārcelt uzņēmumu no Latvijas uz citu valsti un noformēja savu biznesu kā Lietuvas uzņēmuma biznesu. Taču darbus turpināja veikt Latvijā, ar Latvijā esošiem darbiniekiem. Formējot komandējumus no Lietuvas uz Latviju.

VID Nodokļu policijas apsūdzībaPamazām sāku lobīt situācijas būtību, kas aprakstīta attiecīgajā lēmumā tikai kriminālistiem raksturīgajā valodā. “X kā atbildīgā Latvijas uzņēmuma Y amatpersona, visticamāk izdarīja noziedzīgus nodarījumus, t.i. grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšana lielā apmērā un ar nodokli apliekamo objektu slēpšana.”

Darba samaksas neuzrādīšana grāmatvedībāLatviešu valodā tas tulkojams tā, ka algas jau maksātas. Ne tikai maksātas, bet arī uzskaitītas grāmatvedībā un pat visi nodokļi par algām maksāti. Tikai nepareizās valsts budžetā.

Ar nodokli apliekamā objekta slēpšanaŠis formulējums, protams, arī jocīgs. Sevišķi tādēļ, ka algas maksātas ar bezskaidras naudas norēķiniem. VID Nodokļu policijai viegli no Lietuvas administrācijas iegūstama informācija par slēpto objektu - Lietuvā samaksātajām algām. Turklāt, te pie prasmīgiem VID darbiniekiem Latvijas uzņēmumam sagaidāmas problēmas pa pilnu perimetru - arī Latvijas UIN un PVN par Lietuvas uzņēmuma te veiktajiem darījumiem.

Dubultās nodokļu aplikšanas problēma un risinājumiVairumā gadījumu to pašu ienākumu dubulta aplikšana ar nodokļiem ir novēršama. Tomēr, šajā gadījumā Latvijas uzņēmuma vadītāji nepareizi bija iedomājušies, ka pietiks Latvijas VID parādīt, ka nodokļi par darbiniekiem samaksāti Lietuvā. Latvijas VID tas diezgan korekti neinteresē, kur maksāti nodokļi par darbiniekiem, par kuriem nodokļus bija jāmaksā Latvijā. Tādēļ šajā gadījumā vienīgais dubultās aplikšanas novēršanas mehānisms ir samaksāt Latvijā un atprasīt Lietuvā kļūdaini maksātos nodokļus. Tikai.. Lietuvā jau iestājies noilgums.

RezultātāSamaksāti nodokļi gan Lietuvā, gan Latvijā + kriminālprocess. Viss, lai iegūtu salīdzinoši nelielu priekšrocību no komandējuma naudām. Kārtējais pierādījums, ka no sākuma 7x jānomēra (kopā ar profesionāliem padomdevējiem) un pēc tam tik jāgriež. It sevišķi pārrobežu gadījumos. Un kritiski jāvērtē medijos kultivētus mītus par vienkāršu uzņēmumu pārcelšanu uz citu valsti.

Jā, bet..‘Bet tajā citā valstī jau bija padomdevēji un pat profesionālu pakalpojumu sniedzēji - grāmatveži un nominālie direktori.’ Viņi parasti redz savas valsts prasības, bet ne prasības valstī, no kuras nākat. Un no nomināliem direktoriem (kas dara un paraksta tikai to, ko reālie biznesa vadītāji lūdz) mūsdienās visā Eiropā jābēg kā no uguns.

Ko Latvijas uzņēmuma amatpersonas var darīt?Viņiem atliek vien skatīties uz pirkstiem VID darbiniekiem un gaidīt viņu kļūdas. Piemēram, dokumentos redzams, ka VID Nodokļu policija raksta, ka darījumi starp Latvijas un Lietuvas uzņēmumiem nav notikuši. Ir divu juridisku personu noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko Lietuvas uzņēmums izpilda ar saviem darbiniekiem. Juridiski darījums pastāv un pasūtītie darbi ir izdarīti. Cits jautājums, kur un kā par to maksājami nodokļi, pēc to ekonomiskās būtības, nevis juridiskās formas.

View Details

Kas notika?Papildus tam, Trampas izteica draudus gatavot pretpasākumus valstīm, kas ir ieviesušas t.s. digitālo pakalpojumu nodokli (DST). Par šādu Trampa rīcību jau pirmajās stundās pēc inaugurācijas pirmdien plaši ziņoja mediji, t.sk. Reuters un šodien arī Financial Times.

Secinājumi īsumāNeskatoties uz minētajiem paziņojumiem, Trampa paziņojums šķiet vien jau sen uzvārīta, tagad mazliet pasildīta zupa, jo globālais minimālais 15% UIN veiksmīgi darbosies arī bez ASV iesaistes, jo ASV uzņēmumu peļņu apliks ar UIN ārpus ASV. Savukārt ASV digitālie IT/e-komercijas milži vienotas sistēmas vietā maksās sadrumstalotas dažādu valstu DST nodokļus. Kāpēc tā un ko tas nozīmē mums?

Kas Trampa prāt neattieksies uz ASV?Pastāv divas salīdzinoši jaunas, OECD izstrādātas, starptautiskās nodokļu sistēmas, ko ieviesušas vai plāno ieviest daudzas valstis - Pīlārs 1 un Pīlārs 2. Tātad, ASV nepiedalīšoties abās.

Pīlārs 2: Globālais minimālais UINGlobālā minimālā UIN sistēma - tā ir ar 2024.g. ieviesta 27 ES dalībvalstīs un 6 valstīs ārpus ES. Ar katru gadu šo dalībvalstu skaits palielinās. Te var pārbaudīt šī projekta ieviešanas globālo situāciju dažādos kontinentos un valstīs, pēc situācijas uz 2024.g. decembri. (Pīlārs 2)

Pīlārs 1: Nodoklis digitālajiem gigantiemPastāv (manuprāt - pamatots) uzskats, ka lielās e-komercijas kompānijas pelna dažādu valstu tirgos bez jebkādas reģistrācijas un tādēļ - bez nodokļu nomaksas. Tas vairumā gadījumu nav gluži tā, jo patēriņa nodokļi parasti ir maksājami, bet ne UIN. Tad jaunā sistēma (Pīlārs 1) plāno piemērot UIN patēriņa valstīs ar. Lielā mērā tas attieksies uz ASV bāzētām IT kompānijām.

Par PVN ar vēl notiek interesanta attīstība, jo Itālijā nodokļu administrācija uzskata, ka Facebook (Meta) saņem atlīdzību par saviem bezmaksas pakalpojumiem, bet tikai graudā (dati) - uzņēmums būtu daudz mazāk vērts bez tiem - tam arī jāveido ar PVN apliekamo vērtību.

Vai Trampa paziņojumam ir nozīme Pīlāram 2?Attiecībā uz Pīlāru 2 (15% globālo UIN) droši vien Trampa paziņojumam vispār nebūs nekādas būtiskas nozīmes. Tas tik nozīmē, ka ASV šo sistēmu neieviesīs, bet tas bija jau sen skaidrs. To Tax Stories sarunā prognozēja arī OECD šo abu Pīlāru tēvs Pascal Saint-Amans. Tā kā ES u.c. Pīlārs 2 jau ir ieviests, tad vienkārši ASV uzņēmumu peļņa apliksies ārpus ASV, ja visā grupā kopējais efektīvais UIN ir mazāks par 15%. Tāpēc te Trampam būs teju neiespējami ko likt pretī, bet nu sekosim līdzi notikumiem.

Piemēram, pieņemsim, ka Latvijā dzīvo kāds mītisks dzīvnieks ar uzņēmumu Delavērā. Ja uzņēmuma grupas Delaveras uzņēmums maksā mazāk par 15% efektīvo UIN likmi, tad par to būs UIN jāsamaksā citur, visticamāk, Latvijā.

Vai Trampa paziņojumam ir nozīme Pīlāram 1?Te jau Trampa izteikumiem var būt būtiska nozīme. Taču, ne jau tam, ka ASV nespēlēsies ar pārējiem vienā smilškastē. Tas jau sen bija zināms, faktiski uzreiz pēc projekta parādīšanās. Tādēļ Pīlāra 1 vietā daudzas valstis, t.sk. ES, ieviesušas t.s. digitālo pakalpojumu nodokli. Drīzāk nozīme var būt Trampa izteiktajiem draudiem gatavot pretpasākumus valstīm, kas šādu nodokli ir ieviesušas. Latvijā tāda nav, bet vismaz 11 valstīs Eiropā un daudzās ārpus tās ir 3-7,5% nodoklis (DST).

Kas notiks tālāk? EiropāDroši vien nekas īpašs. Lielās valstis turpinās piemērot digitālo pakalpojumu nodokli ASV IT milžiem. Iespējams, Tramps ķersies klāt vecajam labajam trikam ar importa tarifiem Francijas šampim, to paplašinot uz iepriekš iekopētā saraksta valstu ražojumiem. Tik ASV iedzinuši sevi stūrī, jo IT milžiem tagad jātiek galā ar n-tām DST sistēmām, nevis vienoto Pīlāru 1.

LatvijāMazās valstis, tādas kā Latvija, kur šobrīd drošības jautājumi svarīgāki par valsts kases maciņa biezumu, baidīsies DST ieviest. Visu laiku, visticamāk, cerējām uz kādu ES vienotu pieeju. Tas mums būtu labākais risinājums. Izskatās, ka nebūs, bet varbūt tagad Trampa svaigais paziņojums uzjundīs ES birokrātu asinis. Tikai, ko mēs tādu ražojam, par ko būtu jābaidās no ASV importa tarifiem? Un, galu galā, vai UIN uzņēmumiem, kur tie nopelna patēriņa tirgū, nav vienkārši taisnīga? Tik taisnīgi būtu arī, ka par Latvijā u.c. samaksāto nodokli IT/e-komercijas uzņēmuma grupā samazina UIN. Tagad ar dažādām DST sistēmām tas varētu būt sarežģītāk attiecināms uz UIN.

Balsojuma par IIN rezultātsStarp citu, runājot par taisnigumu, iepriekš blogā publicētais balsojums par taisnīgu IIN sistēmu rāda šādu rezultātu. Tātad, nebūt ne man vienam pagaidām neizdodas rast progresīvās IIN sistēmas taisnīguma pamatojumu.

View Details

PVN plaisa Latvijā EK ziņojumāLatvija svaigi publicētajā EK pārskatā (par 2022.g.) minēta kā viens no spilgtākajiem veiksmes stāstiem – no 2013. līdz 2022. gadam Latvijai ir izdevies samazināt PVN plaisas rādītāju no 25% līdz 5,1%, bet 21.-22.g. - no 10,2% uz 5,1%. ES vidējais rādītājs ir 7%. Vienīgi, pirms sajūsmā sitam plaukstas, atcerēsimies, ka 5,1% naudas izteiksmē nozīmē ap EUR 193 miljoniem gadā. Ja pareizi atceros, tā ir aptuveni tāda pat summa, ko FM rēķināja kā potenciālos PVN budžeta ieņēmumus, ja paceltu PVN likmi par 1%. Interesanti, ka EK prognoze PVN plaisai Latvijā 2023.g. ir būtiski lielāka - 8,9% (ap 337 milj.).

Kādi faktori ietekmēja PVN plaisas sarukumu?Kā Eiropas komisijas dokumentā skaidroti šie Latvijas panākumi? 2016.g. ieviests vietējais reversais PVN elektronikai (te - intervija ar vienu no galvenajiem šīs idejas virzītājspēkiem - Ivaru Putniņu). 2018.g. Pasaules Banka palīdzējusi uzlabot PVN atskaišu un audita sistēmas, paplašinoties VID tiesībām. Turklāt 2021. gadā Latvijas iestādes paziņoja, ka no 2025. gada noteiktiem darījumiem būs obligāti jāizraksta e-rēķini saskaņā ar Eiropas publiskā iepirkuma tiešsaistes (Peppol) standartu, bet no 2026.g. - B2B darījumiem.

Kur slēpjas lielākie PVN izkrāpšanas riski ES?Toties lielākais risks uztrāpīties uz PVN izkrāpšanas darījumiem ES ir Rumānijā, Maltā, Slovākijā un Lietuvā (14,6%, bet šo kaimiņu ciparu pārvēršot naudā sanāk nepilns 1 miljards). ES rūpju bērnam Rumānijai ir arī sliktākie rādītāji EDS (internets saziņai ar administrāciju) lietošanā - vien 17% to lieto, bet Latvijā - augstākais rādītājs starp analizētajām valstīm (84%).

Citi labie paraugi: Polija un UngārijaBiznesam labākas ziņas ir no mums svarīgā tirgus - Polijas, kas kopā ar Latviju un Ungāriju (2,3% plaisa) izcelti kā pēdējās desmitgades veiksmīgākie paraugi. Par Ungāriju, starp citu, jau rakstīju sajūsmas stāstu par viņu VID automatizāciju pēc kārtējās ES PVN grupas sanāksmes. EK uzsver, ka Ungārijā:

• jau kopš 2014.gada ieviesti online kases aparāti, kuru ieviešana pie mums ne vien uzlabotu PVN iekasēšanu, bet neļautu parazitēt bezjēdzīgajai kases aparātu sertificēšanas rūpalai.
• 2024.g. jūlijā Ungārija gāja vēl soli tālāk - ieviesa ePG sistēmu: e-čekus.
• 2015.g. Ungārija sāka kontrolēt (fiksēt) ceļu satiksmi robežas šķērsošanas punktos.
• Darījumu PVN deklarēšana reālā laikā (kad tie notiek) ieviesta jau 2018.g., bet 2024.g. ieviesta ePVN platforma, kas esot plašāka par OECD proponēto SAF-T.

Šķiet labs mājasdarbu saraksts arī mumsStarp citu, kādā neformālā sarunā tieši SAF-T sistēmu Jaunzemes kundze uzskatīja kā Latvijas galveno PVN plaisas samazināšanas veiksmes faktoru.

Latvija - ‘1.vietā’ (ar maksātā PVN pieaugumu)Nē, tas nav kādas partijas reklāma, tas ir fakts, ja skatāmies uz zemāk no attiecīgā EK ziņojuma iekopēto tabulu par efektīvās PVN likmes kāpumu (salīdzinot 21. ar 22.gadu). Kā šo tabulu saprast? Polijā (lielākais efektīvās PVN likmes kritums ES) 22.gadā Ukrainas kara izraisītās inflācijas ietekmē daudzām pozīcijām (g.k. pārtikai un energo-resursiem) samazināja PVN. Tādēļ tur samazinājās efektīvā PVN bāze. Pie mums to nedarīja, tādēļ inflācijas (ar 17% tā bija 3.lielākā ES) ietekmē PVN bāze (un tādēļ - efektīvā likme) palielinājās. Visvairāk ES. Rezultātā 2022.gadā PVN ieņēmumi valsts budžetā palielinājās par 26%, salīdzinoši ar 21.g.

Tūrisms pēc Covid - arī ‘1.vietā’Latvijas tūrisma un viesmīlības nozare ir atveseļojusies vislēnāk no visām ES dalībvalstīm, un 2022. gadā ieceļotāju skaits sasniedza tikai 54,4% no pirms-pandēmijas līmeņa (2019.g.).

E-komercija = mazāk skaidras naudasPēdējos gados palielinājies e-komercijas īpatsvars ekonomikā, kas nozīmē, ka arvien vairāk naudas pāriet uz vieglāk uzraugāmu sfēru, salīdzinoši ar norēķiniem skaidrā naudā. Biznesa daļa e-pārdošanas sektorā palielinājās no 13% no biznesu kopējā apgrozījuma 2018.g. uz 18% - 2022.g.

Izdevumi uz biznesa un privātas izmantošanas robežasŠī ir interesanta tabula, kur redzams, ka daudzas ES valstis ir striktākas ar priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežošanu, ja ir risks, ka attiecīgos izdevumus iespējams izmantot arī privātiem mērķiem. Latvija šai ziņā izskatās salīdzinoši liberāla. Piemēram, attiecībā uz auto iegādēm PVN vispār nav atskaitāms 14 ES valstīs, bet ir pilnībā atskaitāms - četrās.

Komerc-telpu nomu tik 6 ES valstīs apliekCitā tabulā šajā ziņojumā redzams, ka vien 6 valstīs (t.sk. Latvijā) komerctelpu noma ir apliekama ar PVN. Pārējās valstīs darījuma pusēm ir iespējams izvēlēties - vai aplikt ar PVN. Ja nomnieks veic ar PVN apliekamu biznesu, puses izvēlēsies nomu aplikt. Taču, ja nomnieks ir, piemēram, bankas vai apdrošinātāji, tad izdevīgāk būs neaplikt, jo viņiem PVN nav atskaitāms. Par šo tēmu ieinteresētajām pusēm derētu runāt ar FM.

View Details

Ja atrastos kāds interesents, labprāt šo jautājumu aiznestu testēt uz Satversmes tiesu, kamēr vēl nav pagājuši 6 mēneši kopš jaunās IIN progresivitātes.

Mūsu jaunā progresīvā IIN pasauleNu jau pāris nedēļas mēģinām sadzīvot ar jauno IIN dalījumu, ka:

• līdz 6120 gadā neapliekas ar IIN (pensionāriem - līdz 12 000 gadā);
• no 6120 līdz 105 300 gadā apliekas ar 25,5%;
• no 105 300 līdz 200 000 gadā - ar 33%;
• virs 200 000 gadā - 36% (33 + 3).

Cik godīgas ir citas IIN likmes?Īres maksas un MUNArvien aktuālāks šajā kontekstā varētu būt jautājums - cik godīga ir sistēma ar 10% IIN īres maksām? Jā, bet izīrētāji nevar atskaitīt izdevumus. Tad kādēļ MUN ir 25%, ja tie arī nevar atskaitīt izdevumus? Īres maksas vajadzēja legalizēt, lai izīrētāji vismaz kaut ko sāk maksāt. Taču tagad ar Booking un Airbnb ziņošanu VID un mākslīgo intelektu VID nevajadzētu būt problēmām izskaitļot izīrētājus. Un vai MUN maksātājus nevajag izvilkt no ēnām? Šodien vedīšu dēlu uz treniņu - par telpām jāmaksā kasē, bet trenerim skaidrucī.

PatentmaksaPatentmaksa ir EUR 17 gadā! Bet šo varbūt nav jāaiztiek, jo tas attiecas vien uz pensionāriem un invalīdiem, kas nodarbojas ar, piemēram, apģērbu un apavu izgatavošanu, līdz apgrozījumam EUR 3k gadā. Tikai te vispār gribētos redzēt sistēmas uzturēšanas izmaksas - vai lētāk (un morāli pareizāk) nav atteikties no šīs sistēmas.

Caurumi nerezidentiemKādēļ nerezidentiem IIN var būt vien 3% par nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanu? Ok, no bruto summas, bet arī MUN un īres IIN ir no bruto summas. Turklāt, nerezidentiem IIN un UIN samaksa dažreiz var būt brīvprātīga - ofšors var pārdot ofšoram kapitāla daļas uzņēmumā, kuram pieder nekustamais īpašums Latvijā. Skandināvi, protams, samaksās, kad jāmaksā, bet nav kontroles mehānisma, bet pārējie? Tam nepieciešams nekustamo īpašumu PLG reģistrs ar iespēju mainīt PLG, ja pierāda, ka samaksāts kapitāla pieauguma nodoklis.

Gandrīz katra trešā IIN sistēma - kaitīga Nesen arī rakstīju par dažādiem citu ES valstu IIN režīmiem, lai piesaistītu cilvēkus, kas gatavi pārcelties. Šai ziņā Latvijas 15% IIN nomad vīzu ieguvējiem īsti nekonkurē ar grandu IIN pārvilināšanas režīmiem. Interesanti, ka ir ES Uzvedības Kodekss (ko apstiprināja Ecofin 1997.g.), kur vērtēti 700 dažādi IIN režīmi - 200 no tiem atzīti par kaitīgiem (sīkāk par to - van Thiel, (2022) Harmful Tax Competition and the Code of Conduct for Business Taxation).

Caurumi rezidentiemZemāk iekopēju Vox video, kur viņi norāda uz veidu, kā bez nodokļiem dzīvo turīgā pasaule. Proti, pēc tam, kad izveidots liels iegādāto akciju portfelis, turīgie iet uz banku un aizņemas, ieķīlājot akcijas vai jebkuru citu īpašumu. Tik tālu viss ok - par šo naudu jāmaksā vien %, tāpēc arī pie mums tas varētu šķist kā likuma caurums. Taču, kaut kad šo aizdevumu būs arī jāatmaksā - no kurienes tam radīsies nauda bez nodokļiem?

• Atkal aizņemties, lai samaksātu parādu, un tā līdz aiziešanai uz citiem medību laukiem? Mantošanas nodokļa pie mums nav, tik neliela nodeva. Ja kapitāla aktīvs iegūts mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Tātad, mantinieki var iegūt aktīvus ar palielinātu vērtību un pārdot šos aktīvus bez IIN (nav pieauguma)!

Šajā brīdī kā lai neatceras Tomas Piketī bestsellera 21.gs. kapitāls ieteikumu, ka atdeve no aktīviem parasti ir lielāka par ekonomikas pieaugumu, tādēļ nevienlīdzība tikai pieaugs. Tas nozīmē, ka bagātajiem bagātība uzkrājas ātrāk nekā darbiniekiem aug algas. Tādēļ viņš piedāvā ikgada 1-2% IIN neto turīgumam (turīguma pieaugumam).

• Ja saņem dividendes vai īres maksas, tad tām IIN ir attiecīgi 3% (jaunā likme ienākumiem virs EUR 200k gadā) un 10%.
• Nemaz nerunāsim par to, ka algu saņēmējiem vēl jāmaksā arī VSAOI un solidaritātes nodokli (kas pēc savas būtības ir vēl viens IIN, ko tikai neviens oficiāli nav atzinis par tādu). Pat Satversmes tiesas tiesnesis 2023.g. izdotajā grāmatā The Dialectical Relationship between Taxation and the Political Balance of Power norādījis solidaritātes nodokli starp nodokļiem, kas apdraud demokrātiju un tiesiskumu:

“Demokrātiju un tiesiskumu apdraudēja šādi apstākļi: .. skaidrības trūkums par solidaritātes nodokli, tā nepieciešamību un no tā izrietošo ieņēmumu izlietojumu”.

Turīgajiem jāmaksā vairāk un viņi maksāPiekrītu, ka turīgiem jāmaksā vairāk, kā tiem, kam nav dzīvē tik ļoti veicies. Tik par to jau neviens nestrīdas. Turīgie jau maksā vairāk: 25% no 200k ir 2x vairāk, kā 25% no 100k. Varbūt tas ir drīzāk jautājums par to, ka vairākums ievēlē politiķus? Taču turīgie vairāk lobē izmaiņas. Šis patiesībā ir politisks jautājums un prasa daudz lielāku izpēti par šādu samērā virspusēju blogu. Jā, turīgie algo konsultantus, lai izmantotu legālus veidus maksāt mazāk. Taču tas vairs nav jautājums par progresivitātes likmju un IIN likmju kopumā taisnīgumu. Un vai tās nav katra tiesības - izmantot likumā paredzētos veidus maksāt tik, cik likums paredz? Atkal - tad jāver nevēlamos logus, caurumus utt ciet, nevis jāpiemēro dažādas likmes.

Kāpēc Igaunijā visiem vienāda likme?Vēl kāds arguments par labu IIN progresivitātei - valstis ar progresīvo IIN iekasē vairāk un tāpēc dzīvo labāk. Bet tad kā Igaunija ar visiem piemērojamu vienotu IIN likmi iekasē vairāk IIN, nekā mēs ar vairāk cilvēkiem un progresīvo IIN? Varbūt Igaunija iekasētu vēl vairāk, ja tur būtu progresīvais IIN? Neesmu nevienā pusē, tik skaļi domāju un cenšos meklēt zinātniskākus skaidrojumus, kas pārsniedz spekulācijas. Šai ziņā jāapbrīno Igaunijas spēju būt par Donkihotiem, kas iet cīņā pret vējdzirnavām (vairumu pārējās pasaules, kas piemēro IIN progresivitāti). Tik neaizmirsīsim, ka investoriem ir svarīga sistēmas vienkāršība un uz investoriem lielā mērā balstās ekonomikas izaugsme. Kādreiz vergturība un sievietes bez tiesībām balsot arī pastāvēja gandrīz visur.

Padomāsim ar piemēriemQuora uzdūros labai diskusijai par šo tēmu. Tur bija šāds piemērs: trīs cilvēkiem ir katram pa 5 āboliem, no kuriem viņi atdod vienu valstij. Kādēļ ceturtajam, kuram ir 50 āboli, būtu jāatdod valstij vairāk par 10 āboliem? Turpat Quora bija arī cits loģisks piemērs. Ja kādam ir 100k ienākumi, par kuriem viņš maksā 25%, vai tiešām viņš būs de-motivēts nopelnīt miljonu, ja viņam no tā jāmaksā 40%? Vai es labāk izvēlētos pelnīt 100k, nevis miljonu, jo par to ir mazāka IIN likme? Diez vai. Taču par to jau nav runa. Jautājums ir - vai dažādas likmes (t.sk. caurumi) ir godīgas?

EzotērikaCits redzētais arguments - turīgākiem viens eiro nav tik svarīgs un vērtīgs, kā mazāk turīgiem. Ok, bet ar to pašu likmi turīgie samaksās vairāk nodokļos. Turklāt, turīgie var kļūt turīgi dēļ tā, ka vairāk izmanto sabiedrībā veidoto infrastruktūru, nekā mazāk turīgie. Minētajā Quora forumā par šo bija labi pateikts: “Viņam ir mašīna, ko nozagt, un māja, kas var nodegt. Viņam karā ir ko zaudēt. Viņa uzņēmumam ir nepieciešami ceļi, sliedes un lidostas, lai piegādātu preces. Viņam ir vajadzīgi labi izglītoti strādnieki. Viņam var būt iemesls baidīties no ārvalstu konkurences ar savu biznesu vai uzņēmumiem, kuros viņš iegulda. Viņš var vēlēties juridisku aizsardzību savām idejām vai juridisku iejaukšanos pret konkurentiem.”

Taisnība. Tik kā aprēķināt vai tas pamato lielāku likmi? Te mēs, šķiet, ieejam kādā ezotēriskā zonā, kur maz pierādījumu, jo tikpat labi var apgalvot, ka turīgie ir turīgāki, jo ceļas 5 no rīta, jo pietika disciplīnas vai prāta mācīties, kamēr citi spēlē datorspēles vai tirgo džinsus un ‘pelna naudu’, vai piespiež sevi pastrādāt lidmašīnā, kamēr pārējie skatās filmas.

Par Bobu DilanuStarp citu, runājot par filmām, iesaku noskatīties lielisku jauno filmu par Bobu Dilanu - tur labi redzams, ko nozīmē aizraušanās, pat mīlestība pret to, ko dari. Kā teica mans brālis, tā ir viena no retajām filmām par mūzikas zvaigznēm, kas necīnās filmā ar atkarībām. Ja vien totālu nodošanos mūzikai neuzskata par atkarību. Piemēram, Latvijā Kurši biznesa īpašnieks šķiet šāds darba fanātiķis, pozitīvā nozīmē. Tādu cilvēku un stāstu ir daudz.

Visbeidzot..Ok, pieņemsim, ka vienkārši turīgajiem ir dzīvē paveicies, jo īstajā brīdī gadījusies pie rokas īstā grāmata vai padomdevējs. Iespējams.. Taču tikpat iespējams, ka atstājot vairāk naudas šo veiksmīgo un izdarīgo rokās, radīsies vairāk darba vietas un ekonomika (un labums pārējiem) plauks vēl vairāk.

Lai nebūtu tikai emocijasIeskatīsimies grāmatā par cilvēku pamata tiesībām - Lenaerts, Van Nuffel, Corthaut, (2021) EU Constitutional Law. Tur minēts, ka atbilstoši vienlīdzības principam “salīdzināmas situācijas nedrīkst traktēt atšķirīgi un dažādās situācijās nedrīkst izturēties vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota”. Objektīvi pamatota.. Taču šis var pavērt pandoras lādi - cik pamatoti ir visdažādākie nodokļu atvieglojumi? Reiz EK bija aprēķinājusi, ka Latvijā PVN likme varētu būt 15%, lai iekasētu to pašu summu, ko tā iekasē, ja tā atteiktos no izņēmumiem.

Grāmata un multenePar nevienlīdzības tēmu februārī būs Tax Stories podkāsta saruna ar nodokļu profesori Rita de la Feria - par viņas jauno grāmatu ‘Taxation and Inequalities’ (Nodokļi un nevienlīdzības). Pēc šīs sarunas gan jau atkal būs iemesls paturpināt šo tēmu. Tikmēr, lai iesildītos sarunai, varam pabaudīt klasisko stāstu, kas progresīvo IIN skaidro ar alu:

Off topic.. Tikko vīlos par mūsu sabiedrības vispārīgo nodokļu pratību. RSU maģistratūras eksāmenā nejauši redzēju šādu jautājumu: Kāds ir mikrouzņēmumu nodokļa maksājuma apmērs? (Izvēlieties vienu atbildi:)

1. Procentuāls maksājums no uzņēmuma peļņas.
2. Nodoklis tiek aprēķināts, pamatojoties uz ienākumiem un izdevumiem.
3. Nodoklis tiek maksāts tikai tad, ja uzņēmums gūst peļņu.
4. Fiksēta naudas summa, ko nosaka valsts.

Tad nu studenti pēc tam apsprieda, ka ChatGPT esot teicis, ka MUN likme ir 15%, bet kāds zinošs jurists studentam teicis, ka noteikti jāmaksā fiksētu naudas summu. :) Sākumā likās, ka tas ir t.s. trick question, bet nebija iespēju atzīmēt, ka neviena atbilde nav pareiza..

View Details

Reiz vecos laikos....kad tie labie gadi bij, vienam kaķī­tim bij dzirnavas. Viņas gāja dien' un nakti: murra, murra, murr ... Tur bija riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi, tas bij vecos labos laikos, kad tie labie gadi bij. Kaķītis dzirnavās ielika savu sirdi un dvēseli, un nepārdzīvoja, ka naudas nebija daudz, jo dzirnavas (šajā gadījumā - bērnudārzs) radīja prieku.

Tad kādu dienu....kāds klauvē pie durvīm. Nedaudz pārfrāzējot klasiķus no Bermudu Divstūra: Tuk, tuk, pie tavām durvīm, melnais kaķis jau klauvē. Nodokļu kontrole, ziniet..

Kaķītis satraucies....jo nezina, ko tādos gadījumos drīkst un ko nē. Kaķītis jau morāli brieda nepatikšanām, jo no melnā kaķa bija jau iepriekš saņēmis jautājumus - ko un kā viņš kopā ar rūķiem dara dzirnaviņās.

Tāpēc kaķītis pasauca palīgusPalīgi paskatījās lietas būtību - jautājums neesot viennozīmīgs. Tādēļ viņi pamatīgi piestrādāja, lai detalizēti (uz 40 lpp) izskaidrotu melnajam situāciju ar dzirnaviņu biznesu. Kamēr palīgi gatavo skaidrojumus, melnais kaķis jau paspējis izrunājies ar kaķīša rūķiem.

PaziņojumsKad kaķītis atver dzirnaviņu durvis, melnais kaķis saka, ka tas atnesis paziņojumu par konstatētām neatbilstībām. Kaķītis izlasa paziņojumu un noplāta rokas: “Kā tad tā? Paziņojumā par tiem mūsu skaidrojumiem nekā..” It kā skaidrojumi nav bijuši. Puff.. Tā kā klasiskajā Harija Potera filmas epizodē saka, ka tāda ir dzīve.. dzīvo, dzīvo un te pēkšņi.. puff..

Kaķītis noņēma cepuri un uztaisīja lūdzošo skatu..Viņš nodomāja, ka ar saviem skaidrojumiem trāpījies uz kādu ne visai izprotošu melnā kaķa komandas velnu, kas uztraucas vien par lielās lādes ar naudu piepildīšanu. Tādēļ kaķītis palūdza melnajam kaķim tikšanos ar kādu citu kompetentu viņa komandas velnu, kas tomēr vēlētos iedziļināties problēmas būtībā.

Cirks pēc paziņojumaTāda tikšanās notika. Pie sarunu galda sēdēja trīs velni.. tie paši, kas līdz šim strādājuši ar dzirnaviņu jautājumiem. Vēl trakāk - pēc ilgas stāstīšanas šiem 3 velniem par to, kāpēc dzirnaviņās viss ir spodri un kārtīgi, velni noplātīja rokas un teica: “Ziniet, procedūra ir tāda, ka šobrīd mēs vairs neko te nevaram mainīt.” Kaķītim palīgi čukstēja ausī, ka tie ir meli, bet kaķītis tik un tā bija neizpratnē: “Tad kādēļ mēs vispār tikāmies?”

Tālāk - pie ķēniņa un viņa Ilzītes..Kaķītis pat būtu gatavas piekāpties un netērēt līdzekļus strīdam ar melno kaķi, ja būtu iespēja vienoties par melnā kaķa izpratnē korektāku pieeju turpmākam dzirnavu darbam, nepiemērojot dzirnaviņām nepaceļamu EUR 37k rēķinu. Tomēr beigu beigās šādu rēķinu kaķītis saņēma. “To, protams, jāpārsūdz ķēniņam,” viņam ausī čukstēja palīgi, “arī viena cita aspekta dēļ.”

Kādēļ rēķinā minēta ‘izvairīšanās’?“Līdz ar to konstatēts, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas..” Ar šādu izteikumu paziņojumā un pēc tam arī rēķinā, iespējams, melnais kaķis vēlas atstāt sev iespēju iet ar attiecīgo lietu uz kriminālprocesu. Jo likumā paredzēts, ka tam ir pienākums (!) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

Par ko paredzēta kriminālatbildība?Krimināllikumā pamata norma par apzinātiem nodokļu pārkāpumiem vismaz EUR 35k apmērā skan šādi:

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu..

Tātad, ar šādu rēķinu, kas nav apstrīdēts, jau spēkā stājas konstatējums, ka ir notikusi izvairīšanās! Gotcha, jeb latviski - noķerts! Tātad, nav variantu - jāapstrīd. Teiksiet - tas tik 2k virs limita. Vienojies par sankciju samazināšanu un nomaksas grafiku un turpini vien malt savus riekstu un mandeļu gaņģus. Te - Tax Stories podkāsta saruna par notiesājošu spriedumu biznesam par 28,5k nesamaksātiem nodokļiem (kas toreiz bija 3,5k virs limita):

Ne jau melnais kaķis & co. vien ir pie vainasTomēr skaidrs, ka šajā situācijā viss nav ne balts, ne melns. Neba kaķītis pats izdomāja attiecīgo pieeju jautājumam, kas nav viennozīmīgs. Vai nav laiks arī oportūnistiskiem biznesu grāmatvežiem un konsultantiem padomāt par savas civiltiesiskās atbildības pamatīgāku apdrošināšanu? Ja ir šaubas, kaķītim vajadzētu vismaz nodrošināties ar uzziņu, ka ar attiecīgo pieeju viss ir ok.

Kā tas viss (cerams) beigsies..«Tev taisnība, kaķīt,» ķēniņš domīgi teica. «Reiz es gribēju pakārt laupītāju, bet tas sāpēja viņa mātei. Un mātes bēdas sāpēja viņa māsai, un meitas sāpes sāpēja viņas dārzam: puķes novīta un ābeles nobirdināja nega­tavus augļus, jo meita ziedā aiz bēdām aizmirsa viņas apliet. Tad es piedevu laupītājam tāpēc, ka negribēju vairot sāpes pasaulē.» .. «Bet dzirnavas tev tomēr jādabū atpakaļ. Melderis tu esi, un es cita labāka amata tev nevaru izdomāt.» ķēniņš teica uz kaķīti. Un tā notika. Kaķītis dabūja atpakaļ savas dzirnavi­ņas. Velni aizrāva melno runci ar visu naudas lādi purvā, jo dzīve dzirnavās viņiem palika nedroša. Un kaķītis atkal stāvēja savās dzirnavās baltā kažokā. Un gāja atkal vaļā riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi - murr-murr-murr...

View Details

Acis nepamirkšķinot..Cīņa starp valstīm par uzņēmumu UIN pieņemas spēkā. No malas pagaidām izskatās, ka šim citas ES valsts (nosauksim to par Vāciju) VID šī bloga sākumā minētajā situācijā ir taisnība. Ja Latvijas uzņēmumu būtībā vada no ārzemēm (ikdienišķos vadības lēmumus pieņem tur), pastāv būtisks risks, ka uzņēmumu uzskatīs par, šajā gadījumā - Vācijas nodokļu rezidentu vai tam konstatēs Latvijas uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību Vācijā. Pirmajā gadījumā Vācijā apliksies visa Latvijas uzņēmuma peļņa, otrajā - uz Vācijā veiktajām darbībām attiecināmā. Daudzās valstīs uzņēmuma nodokļu rezidenci nosaka, saskaņā ar vadības efektīvās atrašanās vietas kritēriju, nevis reģistrācijas kritēriju, kā Latvijā.

Tālāk sākas jautrībaJo uzņēmums var nonākt dubultas aplikšanas ar nodokļiem situācijā. Tajā brīdī Latvijas VID vēl parasti nav aptvēris, ka to apzaga gaišā dienas laikā un tas nereti vēl visādi palīdz šim Vācijas VID nākt uz Latvijas uzņēmumu un iegūt pierādījumus.. Kad VID nāks apskaidrība, tas sapratīs, ka Vācijas VID ir nevis vienā pusē ar Latvijas VID, bet pretējās. Tad būs MAP process (abu valstu nodokļu administrācijas sēžas pie galda, lai izvillotos - kam lielākas tiesības uz uzņēmuma naudu). Cerams, ka uzņēmumam būs uzkrāti pietiekoši tauciņi, lai to visu tikmēr pārdzīvotu. Un ja administrācijas nevienojas? Tad nodokļu konvencija atklātā tekstā pasaka - dubultā aplikšana. Bad luck.

Var sanākt arī otrādiNereti redzēti medijos skaļi paziņojumi par spožiem Latvijas biznesmeņiem, kas no šejienes pārvalda uzņēmumus ārzemēs. Sistēma ar galvenajiem lēmumu pieņēmējiem strādā gandrīz visā pasaulē vienādi. Šajā gadījumā - uz otru pusi. Proti, uzņēmumam ārzemēs, piemēram, Nīderlandē ar direktoriem un dokumentētiem lēmumiem tur, skaidri redzams, ka visu uzņēmumu grupu pārvalda cilvēki no Latvijas. Tad, savukārt, Latvijas VID tikpat labi kādreiz var apķerties, ka tas var iet pēc Nīderlandes u.c. ārzemju uzņēmumu UIN. Vācijas gadījumā Vācijas administrācija visu sākotnējo izpēti veica kādu 1/2 gadu pie sevis Vācijā un tikai pēc tam nāca uz Latviju.

Catch me, if you can..Kāds teiks - droši, lai Latvijas VID iet un ķer vēju.. Delaverā, Nīderlandē, Kiprā.. Mums viss ir mākonī. Uzpūtīs vējš un mākonis izgaisīs. Taču pie pietiekoši interesantām summām VID var atnākt arī pie lēmumu pieņēmējiem Latvijā un izņemt viņu serverus, izprasīt paroles uz mākoņos sakrātiem datiem. Pat tādi IT profi kā Facebook no šādām darbībām nebija pasargāti un tagad Itālijā gaida potenciālu EUR 1bn PVN uzrēķina lietas risinājumu. Nuix u.c. VID rīcībā esošās big data apstrādes programmas ļaus ātri izfiltrēt apjomīgu datu un sarakstes interesantākos momentus. Un tad sekos tiesas.. 5 gados lielās lietās nekas nenotiek. Vēl pa vidu arī nodokļu advokāti un konsultanti pamatīgi nopelnīs, jo pārrobežu pārbaudes un strīdi ir viņiem īpaši salds kumosiņš, bet uzņēmumiem - ne visai.

Lūdzu, neesiet naivi!Jebkurai pārrobežu kustībai nepieciešama ekonomiskā būtība. Ja atnāk džeki no Luksemburgas ar fancy izkārtni: Fiduciary services un lozungu “Pie mums varat dabūt gan SPV, gan direktorus ar visu ekonomisko būtību” tā nereti ir vien acu aizmālēšana cilvēkiem ar īstermiņa domāšanu. Tur nopelnīs pakalpojumu sniedzēji, bet parasti uzņēmumam drošības pret nodokļu riskiem no tā nebūs ne tik, cik melns aiz naga. Ok, varbūt mazliet melns būs, bet vai ar to pietiks, lai lielās lietās tiesa nominālajiem direktoriem neskatītos cauri? Ja paveiksies un izdosies atkauties no uzņēmumu nodokļu rezidences riska, par PE un transferpricing jautājumiem nu katrai valstij ir goda lieta patracināt starptautiskos uzņēmumus.

View Details

SwitzerlandPITSome cantons offer a flat PIT rate for people who do not work in Switzerland and are not Swiss citizens, without applying PIT on capital gains. PIT in this regime is applied as a % of shared expenses. For example, if the canton estimates that a person's lifestyle in Switzerland involves spending EUR 1m per year and the average such PIT is 20%, then the person will pay 200k. Typically, the lifestyle calculation includes: housing expenses, transport, clothing, food, insurance and health services, education and childcare, travel and entertainment, including hobbies and restaurants, etc. daily expenses. The canton compiles information from interviews, bank statements and market estimates.

Wealth taxIn addition, wealth tax must be paid. Its amount is 0.5%, and its base is 20x the person's lifestyle. In our example - 0.5% of 20x 1m = 100k.

SocialAdditionally, social security contributions must be paid - around EUR 25k francs per year.

SummaryThen the total tax payment would be around 325k francs. If income outside Switzerland is significant, but lifestyle expenses are reasonable, this could be an interesting option.

ItalySome time ago, the Italians came to the conclusion that their tax regime was inefficient and the tax burden was high. Wealthy people, ideas and investors did not come, and young entrepreneurs left. At that moment, politicians decided that more wealthy people should come to the country, which, in turn, would stimulate the economy with demand for real estate, design, gastronomy, etc. Therefore, a regime has been created in Italy, according to which wealthy and economically active people who move to this country are essentially exempt from Italian taxes for 15 years. Such people are subject to an annual payment of around EUR 100k per year, while the rest of their income is taxed according to the rules of the country where the income originates. This is a classic territorial regime. Of course, there are additional rules to prevent abuse that you should pay attention to before settling happily in Italy. The regime has proven so popular in recent years that in professional conferences many joke that Milan cannot accept new residents.

SpainIn Spain, the rules can vary depending on the region, but it is common for Spanish hotspots to use the so-called Beckham rule. It offers two advantages: up to EUR 600k of income earned is taxed at 24%, and income earned outside Spain is not taxed in Spain. The regime aims to attract people to the country who want to start or continue their business there. This applies not only to the wealthy, but to anyone who is commercially active and meets the minimum requirements.

PortugalA new tax incentive system has been created for research and innovation - a list of professions that support research, education and innovation has been created. Qualified individuals must register with the state authorities and receive proof that they are actually working in this sector. These individuals pay 20% income tax on income earned in Portugal, and income earned from sources outside Portugal is tax-free.

CyprusIf we open a map of Europe, we see that Cyprus is geographically very close to troubled spots - Israel, Syria, Lebanon. However, this has not reduced the influx of people and investment to this rocky island. Cyprus offers tax residency to individuals who stay there for at least 60 days a year, but do not spend more than 183 days in any other country and who are not considered tax residents by any other country. This is attractive to an internationally mobile society, as taxes are favorable and permanent presence is not required. In addition, Cyprus has a permanent non-resident regime, which provides for the non-taxation of PIT on interest and dividends earned by non-residents outside Cyprus.

Each case is individualSo, in Switzerland, a person whose income and living expenses are one million francs (i.e. a little over EUR 1m) would pay around 325,000 francs in taxes. In Latvia, a person who earns and spends one million euros would normally pay at least 285,000 euros in 2025, if we do not take into account social contributions. In turn, if the taxable income is two million euros, the tax would be at least 570,000 euros. Of course, here we will often compare apples with pears, but still..

This blog was made thanks to this article by my colleague Kart Kelder. She, by the way, was the very first guest to Tax Stories podcast.

View Details

ŠveiceIINDažos no kantoniem tiem cilvēkiem, kas nestrādā Šveicē un nav Šveices pilsoņi, piedāvāta vienota IIN likme, nepiemērojot IIN kapitāla pieaugumam. IIN šajā režīmā piemēro kā % no kopīgiem izdevumiem. Piemēram, ja kantons aplēš, ka personas dzīvesstils Šveicē paredz EUR 1m izdevumus gadā un vidējais šāds IIN ir 20%, tad persona maksās 200k. Tipiski dzīvesstila aprēķinā iekļauj: dzīvesvietas izdevumus, transports, apģērbs, pārtika, apdrošināšanas un veselības pakalpojumi, izglītība un bērnu aprūpe, ceļošana un izklaide, t.sk. hobiji un restorāni, u.c. ikdienas tēriņi. Kantons informāciju apkopo no intervijām, kontu izrakstiem un tirgus aplēsēm.

Turīguma nodoklisPapildus jāmaksā arī turīguma nodokli. Tā apmērs ir 0,5%, bet tā bāze - 20x personas dzīvesstils. Mūsu piemērā - 0,5% no 20x 1m = 100k.

SociālaisPapildus jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas - ap EUR 25k franku gadā.

KopsavilkumsTad kopā sanāk nodokļos samaksāt ap 325k franku. Ja ienākumi ārpus Šveices ir būtiski, bet dzīvesstila izdevumi ir saprātīgi, šis varētu būt interesants variants.

ItālijaPirms kāda laika itāļi nonāca pie secinājuma, ka viņu nodokļu režīms ir neefektīvs un nodokļu slogs ir augsts. Nenāca turīgi cilvēki, idejas un investori, un jaunie uzņēmēji devās prom. Tajā brīdī politiķi nolēma, ka valstī jāierodas vairāk turīgiem cilvēkiem, kas, savukārt, stimulētu ekonomiku ar pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem, dizaina, gastronomijas utt. Tādēļ Itālijā ir tapis režīms, saskaņā ar kuru turīgie un ekonomiski aktīvie cilvēki, kas pārceļas uz dzīvi uz šo valsti, ir būtībā atbrīvoti no Itālijas nodokļiem uz 15 gadiem. Šādiem cilvēkiem piemēro ikgada maksājumu - aptuveni EUR 100k gadā (EUR 200k kopš 2024.g. augusta), bet pārējie ienākumi tiek aplikti ar nodokli saskaņā ar ienākumu rašanās valsts noteikumiem. Tas ir klasisks teritoriālais režīms. Protams, ir piemērojami papildu noteikumi, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem jums jāpievērš uzmanību pirms laimīgas apmešanās Itālijā. Režīms pēdējos gados ir izrādījies tik populārs, ka profesionālajās konferencēs joko, ka Milāna nevar uzņemt jaunus iedzīvotājus.

SpānijaSpānijā noteikumi var atšķirties atkarībā no reģiona, bet nereti Spānijas karstie punkti izmanto tā saukto Bekhema likumu. Tas piedāvā divas priekšrocības: līdz EUR 600k no gūtajiem ienākumiem tiek aplikti ar 24% nodokli, un ienākumi, kas gūti ārpus Spānijas, Spānijā nav apliekami ar nodokļiem. Režīma mērķis ir piesaistīt valstij cilvēkus, kuri vēlas tur uzsākt vai turpināt savu komercdarbību. Tas attiecas ne tikai uz turīgajiem, bet uz visiem, kas ir komerciāli aktīvi un atbilst minimālajām prasībām.

PortugālePētniecības un inovāciju jomā izveidota jauna nodokļu atvieglojumu sistēma - izveidots to profesiju saraksts, kas atbalsta pētniecību, izglītību un inovācijas. Kvalificētām personām ir jāreģistrējas valsts iestādēs un jāsaņem pierādījums, ka viņi patiešām darbojas šajā nozarē. Šīs personas maksā 20% ienākuma nodokli par ienākumiem, kas gūti Portugālē, un ienākumi, kas gūti no avotiem ārpus Portugāles, ir bez nodokļiem.

Kipra Ja atveram Eiropas karti, redzams, ka Kipra ģeogrāfiski ir ļoti tuvu nemierīgajiem punktiem - Izraēlai, Palestīnai, Sīrijai, Libānai. Tomēr tas nav mazinājis cilvēku un investīciju pieplūdumu šai akmeņainajai salai. Kipra piedāvā nodokļu rezidenci personām, kuras tur uzturas vismaz 60 dienas gadā, bet nevienā citā valstī nepavada vairāk par 183 dienām un kuras neviena cita valsts neuzskata par nodokļu rezidentiem. Tas ir pievilcīgi starptautiski mobilajai sabiedrībai, jo nodokļi ir labvēlīgi un pastāvīga klātbūtne nav nepieciešama. Turklāt Kiprā ir pastāvīgs nerezidentu režīms, kas paredz neaplikt ar IIN procentus un dividendes, ko nerezidenti nopelnījuši ārpus Kipras.

MaltaKāds lasītājs atsūtīja komentāru, ka šis saraksts ir nepilnvērtīgs bez Maltas. Tā varētu būt, bet sistēma ir sarežģīta, ar iespēju nonākt pie nevēlama rezultāta. Piemēram, uzturēšanās atļauju programmas var nepalīdzēt nodokļu rezidences jautājumā. Proti, programma piedāvā iemaksāt salīdzinoši nelielu ikgada fiksētu nodokļa summu par ārvalstīs gūto ienākumu, kas pārcelts uz Maltu. Pārējie ārvalstīs gūtie ienākumi Maltā neapliekas. Papildus nosacījumi - jāiegādājas arī nekustamo īpašumu (vai to jāīrē) un jāiegādājas veselības apdrošināšanas polisi. Taču nodokļu rezidencei tas var nepalīdzēt. Ja cilvēks (it sevišķi - ar ģimeni) pārsvarā uzturas ārpus Maltas, viņš var ar visu Maltas uzturēšanās atļauju kļūt par šīs citas valsts nodokļu rezidentu. Jā, noteikumi paredz, ka citā valstī nedrīkst uzturēties vairāk par 183 dienām gadā, bet nekur nav teikts, cik jāuzturas Maltā. 1 dienu? Rezultātā var sanākt maksāt nodokļus no ienākumiem gan Maltā, gan citur. Bet ok, fiksēts neliels nodoklis vai neliela % likme ārpus Maltas nopelnītajam noteikti daudzos gadījumos var būt ļoti atraktīvi.

Katrs gadījums - individuālsTātad, Šveicē cilvēks, kura ienākumi un uzturēšanās izdevumi ir miljons franku (t.i. nedaudz virs EUR 1m), nodokļos samaksātu ap 325 000 franku. Latvijā cilvēks, kurš nopelna un tērē vienu miljonu eiro, 2025. gadā maksātu vismaz 285 000 eiro, ja neņemam vērā sociālo. Savukārt, ja apliekamais ienākums ir divi miljoni eiro, nodoklis būtu vismaz 570 000 eiro. Protams, te nereti sanāks salīdzināt ābolus ar bumbieriem un katram noteikumam daudz detalizētāk jāvelk līdzi ar pirkstu, bet tomēr tendences te skaidri redzamas.

Blogs tapis pateicoties šim kolēģes Kart Kelder rakstam. Viņa, starp citu, bija viesis pašā pirmajā Tax Stories podkāsta sarunā.

View Details

Ch-ch-ch-ch-changes
Turn and face the strange

David Bowie

PITThere was a separate blog about the draft personal income tax changes - as predicted, it has all materialized in the law.

PensionsThe dogs barked, but the caravan moved on. From January 1, 2025 to December 31, 2028, 1% of pension contribution rates has been transferred from the 2nd pension pillar to the state unfunded pension scheme (pension pillar 1).

Minimum wageThe amendments provide that in 2025 the minimum monthly wage within normal working hours is EUR 740.

VSAOIThe amendments to the law on the social security contributions provide that the special tax regime of the transitional period for royalty recipients has been extended until December 31, 2027. The maximum amount of the VSAOI and the voluntary contribution object has been increased to EUR 105,300 for the next three years (from 2025 to 2027).

VATRelatively extensive amendments have been adopted related to VAT, which you can read more about in the September Tax Bulletin. In short, the amendments to the VAT law address the following issues:

• to exclude the current deadline set in the VAT Law for applying the reduced VAT rate of 12% to food supplies (fresh fruits, berries and vegetables, etc.), thus turning the temporary norm into an indefinite one;
• on the right not to register in the VAT register (EUR 50k threshold) - with the amendments, unfortunately, no solution was found for those who work with Booking, etc., which I wrote about;
• place of provision of services for virtual cultural and sports events;
• place of provision of services for electronically provided services;
• application of VAT exemption for certain services;
• acquisition of goods in the EU territory in relation to supplies to the armed forces;
• 0% VAT for diplomats and consular officers;
• 0% VAT for the export of goods for humanitarian aid and charity purposes;
• the conditions that must be met in order to register in the SRS VAT register as a fiscal representative have been added to the VAT Law;
• the conditions for obtaining a permit for the application of a special VAT regime for import of goods have been supplemented;
• a special VAT regime for used goods, works of art, etc. (including in the trade of used cars);
• luxury cars;
• the right of suppliers from other EU Member States and third countries not to register in the VAT register.

Excise dutyThe amendments provide for:

• changes in excise duty rates and application starting from 01.01.2025, as well as in 2025, 2026 and 2027:
• increase excise duty rates on petroleum products and natural gas used as fuel or heating fuel;
• abolish the excise duty exemption for petroleum products used in electricity generation, setting the tax rate as for petroleum products used as heating fuel;
• increase the excise duty rate on non-alcoholic beverages;
• increase excise duty rates on alcoholic beverages;
• increase excise tax rates on tobacco products;
• set a fuel limit of no more than 200 liters for commercial vehicles entering from a third country in standard tanks.

E-invoicesOn 1.1.2025, the relevant amendments to the Accounting Law came into force, which was already covered in a separate blog.

MUNThe micro-business tax law specifies several details.

• If a MUN payer de-registers and registers economic activity in the usual manner, he/she cannot register for the MUN regime again in the same year.
• An opportunity has been introduced as of 1.1.2026 to register as a MUN payer for 1 or more quarters.
• If a MUN payer has no turnover for 2 consecutive years, he/she loses the status of a MUN taxpayer with the following month.

DRNThe amendments to the natural resources tax law provide for an increase in tax rates for coal, coke and lignite.

TEN and UVTNThe amendments to the car taxes law provide for an increase in all TEN rates by 10% starting from 2025, setting the TEN payment deadline as January 31 of the year following the calendar year, and increasing UVTN rates by 10% starting from 2027.

New SRS LawIt will enter into force on 1.1.2026, making the law as short and easy to understand as possible. The main changes are regarding the transfer of the functions and tasks of the SRS Internal Security Department to KNAB - anti-corruption office (as of 1.1.2025), as well as the establishment of the Tax and Customs Police and the institutional jurisdiction (subordination) of its functions to the Ministry of Finance. More details on this can be found in the November Tax Bulletin. Other related laws have also been amended, and a new Tax and Customs Police Law will enter into force on 1.1.2026.

Taxes and FeesThere are 4 different laws on amendments here.

1. The most recent of them were considered in the parliament in the 1st reading on January 9th - more details about them will be in the January Tax Bulletin.
2. The others were adopted respectively on 24 October (effective from 20.11.2024 - on TAP and insolvency issues - the amendments will ensure the fulfillment of Latvia's obligations towards the EU, ensuring compliance of national regulation with the Directive on Restructuring and Insolvency and mutually aligning it with the regulation of the Insolvency Law),
3. adopted on 31 October (effective from 1.1.2026, in connection with the new SRS Law, as explained above) and
4. on 4 December - these amendments are described in more detail in the October Tax Bulletin, but it is worth listing the most significant of them here:

5. On providing information to the SRS on cash deposits made by individuals:

   • it is envisaged that credit institutions and payment service providers will provide the SRS with information on:

     • cash amounts of 7,000 euros or more deposited into the payment account of clients - individuals who are residents of Latvia; and for
     • clients whose total debit or credit turnover of demand deposit accounts and payment accounts for the previous year is 15,000 euros or more;
     • Regarding non-cash payments:

   • the taxpayer is obliged to ensure the possibility of paying for services and transactions carried out in retail trade also in non-cash if the turnover of the previous reporting year at the taxpayer's legal address or its structural unit, or at a vending machine whose installation address does not coincide with the taxpayer's legal address or its structural unit, exceeds 50,000 euros;

   • Regarding the area of ​​commercial passenger (taxi) transportation:

   • regulations have been established regarding the SRS's right to suspend the taxpayer's economic activity if the carrier carries out commercial transportation by taxi or car and violates the terms of service provision of the website or mobile application and does not ensure the sending of data to the SRS;

   • a natural or legal person who carries out commercial passenger transport by taxi or car may be deprived of the right to use the particular vehicle in commercial passenger transport by taxi and car for a period of up to two years or without it, or by depriving the right to carry out commercial passenger transport by taxi and car for a period of up to two years or without it;
   • The same additions are included in relation to the performance of unauthorized transactions if the taxpayer's economic activity has been suspended and in relation to non-compliance with the requirements for the use of electronic devices and equipment for recording payments;
   • A legal person may also be liable for evasion of payment of taxes and similar payments,

   • Regarding measures in the construction sector:

   • to lower the threshold for the introduction of EDLUS from 350,000 euros to 170,000 euros, as it has been established that even in construction works whose value is less than 350,000 euros, it is necessary to use EDLUS in order to reduce the number of undeclared working hours at the construction site;

   • and with 1.1.2026. reduce the reliability range of the EDLUS database data from 20% to 15%, which means that EDLUS data on the working hours of a person employed on a construction site within a calendar month may differ by no more than 15% from the actually counted working hours used to calculate wages for work on a construction site.

Annual Reports LawOn 17 October 2024, amendments to the Annual Reports and Consolidated Annual Reports Law entered into force, within which the threshold values ​​of the size criteria for micro-enterprises, small, medium-sized and large enterprises (balance sheet total and net turnover) have been adjusted. In accordance with the adoption of amendments to the Accounting Directive 2013/34/EU, they are increased by 25%.

New Solidarity Contribution LawIt entered into force on 1.1.2025. The solidarity contributions will apply to the period from 2025 to 2027. The increase in contributions will be possible directly by making solidarity contributions to the state budget, or indirectly, by significantly increasing lending volumes and thus also economic activity and the budget revenue. The solidarity contribution base is determined by net interest income, or the difference between interest income and interest expenses of credit institutions. Similar to Lithuania, the contribution rate is 60% of the net interest income of the payment period, which significantly exceeds the average annual net interest income before the rapid increase in the Euribor rate. At the same time, a discount model is also offered, tied to the growth rate of credit institutions' lending. The discount can reach even 100% of the contribution payable, if the credit institution's lending volumes increase significantly.

Gambling and lotteriesAmendments to the relevant tax law provide for rate increases from 1.1.2025. In turn, the amendments to the Gambling and Lottery Law provide, among other things, that quarterly reports will no longer have to be submitted to the SRS, but only to the Lottery and Gambling Supervisory Inspectorate.

View Details

Kas bija Latvijas pirmais nodoklis?Pēc 1.pasaules kara Latvija bija zaudējusi am 1 milj. cilvēku (iedzīvotāju skaits samazinājās no ~2,5 uz ~1,6 milj). Visas saimniecības nozares bija sagrautas (patīk, ka tolaik ekonomiku sauca par saimniecību). Pirmie līdzekļi, kas ienāca jaun-izveidotās valsts kasē, bija ziedojumi. Arī kopīgas valsts kases nebija. Valsts budžeta nebija līdz pat 1920.g., bet pirmais likums par to pieņemts vien 1923.g. Tādēļ pirmais, ko darīja valsts, lai varētu pildīt savas funkcijas - uz 5% gadā aizņēmās, kā arī piemēroja akcīzes nodokli tabakai un alkoholam.

Budžets līdz 1934.g.Valsts ieņēmumi 20.gados pārsniedza izdevumus, bet lielās depresijas laikā 30.gadu sākumā - pirmo reizi valsts tērēja vairāk, kā iekasēja. Tomēr pirmajos 3 valsts pastāvēšanas gados reāli pastāvēja budžeta deficīts, jo tā apjomu sedza ar Latvijas rubļu emisiju. Nodokļi tomēr veidoja vien daļu no valsts budžeta ieņēmumiem (18/20.g. - 13%; pēc tam attiecīgi - 17, 47, 47, 50, 55, 58, 55, 57, 49, 57, 58, 61, 54%). Pārējās budžeta ieņēmumu pozīcijas veidoja:

• nodevas u.c. atlīdzības (to īpatsvars auga no 0,6% 2018/20.g. līdz 7% 33./34.g.);
• valsts monopoli, g.k. spirta, tabakas, linu, cukura, pasts, telefons, radio, gāzi, elektrību (0,1 - 23%);
• valsts meži, zemes, ūdeņi un ēkas (0,2 - 2,6%);
• valsts uzņēmumi (0 - 0,6%);
• valsts kredītiestāžu un kapitālu peļņa (0 - 1,2%; peļņa bija, bet to g.k. neizmaksāja);
• valsts aktīvu realizācija (0,2 - 0,9%);
• aizņēmumi (85 - 5%, bet valsts aizņēmusies vien 6 no 14 gadiem);
• dažādi (1,7 - 6,6%).

Kādēļ toreiz monopoli faktiski bija nodoklis?Valsts monopoli ļāva valstij kontrolēt šo preču cenas un piegādi, tādējādi gūstot ievērojamus ienākumus. Šie monopoli darbojās līdzīgi nodokļiem, jo iedzīvotājiem bija jāmaksā augstākas cenas par šīm precēm, kas faktiski bija papildu maksājums valstij caur attiecīgo uzņēmumu peļņu. Tādējādi minēto monopolu peļņa, ja tā pārsniedz brīvā tirgus %, pēc būtības bija nodoklis. Ne tikai Latvijā. 29./30.g. linu monopols strādāja ar zaudējumiem valstij, jo valsts maksāja linu ražotājiem lielākas cenas, nekā pasaules tirgos. Valsts monopoli bieži radīja sabiedrības pretestību, sākot no publiskiem protestiem līdz pat nelegālai preču tirdzniecībai. Iedzīvotāji bija neapmierināti ar augstākām cenām un ierobežotu piekļuvi noteiktām precēm, ko izraisīja monopolu kontrole.

Pašvaldību nodokļi1930.g. lauku pašvaldībām nodokļi ienesa Ls ~14 milj, pilsētu pašvaldībām - Ls ~21 milj, bet valstij - Ls ~170 milj.

• 1930.g. sākumā ap 93% lauku pašvaldību ieņēmumu veidoja nodokļi. No tiem lielākais (ap 55% no visiem ieņēmumiem) - lauku nekustamas mantas nodoklis. Ap 32% no visiem ieņēmumiem veidoja personīgais nodoklis, kas Ulmaņa laikā kļuva par pašvaldības nodokli.

• Pilsētās nodokļi veidoja vien ap 45% ieņēmumu - g.k. valsts pārdalītie ienākuma, tirdzniecības un rūpniecības, kā arī pilsētu nekustamās mantas nodokļi. Pašām pilsētām bija 24 savi mazie nodoklīši, no kuriem būtiskākie bija:

  • tirgus,
  • izpriecu,
  • dzīvokļu,
  • traktieru,
  • kravu,
  • tirdzniecības uzņēmumu telpu,
  • gaļas sanitārās pārraudzības, utt.

Šī bija 1.brīvvalsts laika Latgales izpratne par ielu. Konversācijas vārdnīcā publicēta liecība mūsu progresam - vēl ne tik sen gandrīz nekas no šī brīža labklājības nepastāvēja.

Kā sākās Latvijas nosaukums?Kas ir lat vārdā Latvija (jeb let vāciskajā nosaukumā Lettland)? Latviešu Indriķa hronikā 1206.g. Latviju sauca Lettigallia, bet 1209.g. - Letthia. Konversācijas vārdnīca šo skaidro tā, ka J.Alunāns 1857.g. izdomājis darbības vārdu lāt (kas veidots no vārdiem salikt, no krievu val. - ладить), no kā viņš izveido Latva. Tātad, mūsu nacionālā vēsturiskā identitāte sanāk - mēs esam tie, kas prot salikt, kaut ko izveidot, būt mierā. Protams, tas neatbild uz jautājumu, kā Letthia ieguva savu nosaukumu 13.gs.

P.s. Kā sākās Latvijas Darba kamera?Pēc Ulmaņa apvērsuma, 1936.g. maijā darbu uzsāka LDDK priekštecis - Latvijas Darba kamera. Tā pārstāvēja algoto darbaspēku pilsētās. Laukstrādniekus pārstāvēja Lauksaimniecības kamera. Par Darba kameras pirmo ģenerālsekretāru kļuva Alberts Kleinhofs. Par šo savu dzīves posmu viņš sarakstīja un 1991.g. Wallingford (ASV) izdeva grāmatu Pāri mašīnām stāv cilvēks (grāmatas nosaukumā ir citāts no K.Ulmaņa runas). Pats Alberts 2.pasaules kara laikā pārcēlās uz dzīvi ASV. Tagad daļu no viņa zemes Zemgalē mantojis šī bloga autors..

View Details

Kas notika?Advokātu birojam (AB) tika uzlikts pienākums sniegt visu dokumentāciju par tās attiecībām ar klientu saistībā ar noteiktu korporatīvu ieguldījuma struktūru izveidošanu, sīki aprakstīt darījumus, par kuriem tā attiecīgi konsultējusi, paskaidrot klienta iesaistīšanos šajos procesos un identificēt tās sarunu partnerus. Šo rīkojumu nodokļu pārvalde (NP) izdeva pēc citas ES valsts nodokļu administrācijas pieprasījuma. AB bija atteikusies nodot iepriekš prasīto informāciju un dokumentus. AB apgalvoja, ka tādējādi tiktu izpausts advokāta noslēpums, kas ir saistošs AB. Šajā gadījumā attiecīgās konsultācijas turklāt netika sniegtas nodokļu jomā. Strīdīgajā rīkojumā NP par neizpildi piemēroja AB naudas sodu un apgalvoja, ka AB nevar atsaukties uz advokāta noslēpumu. Lieta nonāca tiesā un pēc tam - ES tiesā.

Ko par to saka Latvijas likums?Advokatūras likums nosaka, ka:

• zvērināti advokāti nedrīkst izpaust no un par klientu iegūto informāciju pat pēc tam, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir noslēgusies;
• valsts un pašvaldību institūcijām jāgarantē advokātu neatkarība, un tām ir aizliegts pieprasīt ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu vai saturu.

Tādējādi mēs pat nedrīkstam VID apstiprināt vai noliegt vai VID norādītais klients ir vai nav mūsu klients, nemaz nerunājot par jebkādu palīdzības saturu.

Ko teica ES tiesa?Par šo situāciju š.g. 26.septembrī lēma ES tiesa. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un ES Pamat-tiesību hartu, minētais ES tiesas spriedums pasaka, ka:

• Lēmums, ar ko advokātam pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts iestādei saistībā ar informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kura paredzēta par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, tiek uzdots sniegt visu dokumentāciju un informāciju, kas saistīta ar advokāta attiecībām ar tā klientu un kas attiecas uz šo konsultāciju, ir iejaukšanās tiesībās uz advokāta un klienta saziņas neaizskaramību.
• Faktiski personas, kas konsultējas ar advokātu, var pamatoti sagaidīt, ka viņu saziņa paliek privāta un konfidenciāla. Tāpēc, izņemot ārkārtas situācijas, šīm personām jābūt tiesiskajai paļāvībai, ka viņu advokāts bez viņu piekrišanas nevienam neizpaudīs informāciju, ka tās ir konsultējušās ar šo advokātu.
• No minētajiem apsvērumiem izriet, ka advokāta juridiskajām konsultācijām, lai arī kādā tiesību jomā tās tiktu sniegtas, ir piemērojama ar Hartas garantētā pastiprinātā aizsardzība attiecībā uz advokāta un klienta saziņu.
• Faktiski no minētās direktīvas izriet, ka atbilstīgi Hartai katrai dalībvalstij, īstenojot valsts procedūras saistībā ar šo informācijas vākšanu, ir pienākums garantēt advokāta un viņa klienta saziņas pastiprinātu aizsardzību.
• Advokāta un viņa klienta saziņas pastiprināta aizsardzība ir piemērojama, neatkarīgi no tā, kādā tiesību jomā advokāts konsultē vai pārstāv savu klientu.
• Pat nacionālā likuma normas, kas noteiktos gadījumos paredz atkāpi no advokāta-klienta noslēpuma, nav atbilstošas iepriekš minētajām ES tiesību normām.

View Details

Iedomāsimies scenāriju.. VID konstatējis, ka uzņēmums nav valstij korekti samaksājis nodokļus EUR 35k apmērā. * Lieta tādējādi var nonākt pie VID Nodokļu un muitas policijas, kā rezultātā tapis kriminālprocess. * Kriminālprocesa gaitā procesa virzītājs kā nodrošinājumu nolemj arestēt kapitāla daļas. Tik tālu viss notiek arī pēc pašreizējā likuma. * Jauno grozījumu projekts paredz, ka “Lai nodrošinātu uzraudzību pār arestētajām kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļām (akcijām) vai pajām, tās var nodot pārvaldīšanā.” Nodrošinātu uzraudzību.. hmm.. Kāds tagad sēdēs un uzraudzīs.. Šis agresīvais vērotājs būs.. Possessor. Pirms tiesas šādu procesa virzītāja lēmumu (par daļu nodošanu Possessor) būs jāapstiprina izmeklēšanas tiesnesim. * “Arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt no fiziskām un juridiskām personām un to institūcijām, kā arī publiskām institūcijām pārvaldnieka pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.” Tātad, Possessor varēs iegūt visu info par uzņēmuma biznesu, struktūru, komercnoslēpumiem. * Possessor būs visas akcionāra tiesības, izņemot tiesības uz dividendi. * “Arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju pārvaldnieks informē procesa virzītāju par risku, ka kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības kapitāla daļas (akcijas) vai pajas varētu zaudēt savu vērtību. Procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāla daļu (akciju) vai paju īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu var pieņemt lēmumu par kapitāla daļu (akciju) vai paju nodošanu realizācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” * Ups, samazinoties Possessor pārvaldīšanā nonākušo daļu vai akciju vērtībai pēkšņi jūsu uzņēmuma daļas var nonākt izsolē. Te vēl parādās jautājums - vai Possessor varēs uzskatīt par likumīgo valdītāju? * Tas viss - kamēr vēl nav spēkā stājies spriedums, ka ir tiešām noticis noziegums. Pat ja noziegums ir noticis, bet EUR 35k vērtībā.. Potenciāli - jau no 1.1.2025., ja likumprojekts steidzamības kārtībā 2x izies cauri Saeimas sēžu zālei. * Līdz ar to kļūs aktuāli - pie kādiem nosacījumiem drīkst uzlikt arestu daļām? To drīkst piemērot, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam (piemēram, valstij) nodarītā kaitējuma kompensācijas piedziņu. * Gan jau valsts šo mehānismu neizmantos pārāk plaši.. Taču Possessor aprēķini par to neliecina - tikai šobrīd arestēto daļu un akciju (17 uzņēmumos) pārvaldīšanai gadā nepieciešami virs EUR 1,5 milj. gadā*, ar atrunām, kas nozīmē, ka faktiskie izdevumi būs lielāki.

Ceru, ka esmu ko pārpratis..

View Details

Vienošanās Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt VID (sauksim ērtības labad tā arī Lietuvas nodokļu administrāciju) uzrēķinam, to Lietuvā ir iespējams apstrīdēt nodokļu strīdu komisijai. Par to jau rakstīju iepriekš.

Tomēr visa strīda laikā tur pastāv arī cita procedūra - izlīgums. Izlīgums Lietuvā nebūt nav tas pats, kas vienošanās Latvijas likumā Par nodokļiem un nodevām. Latvijas likumā paredzētais mehānisms ir vien izlīguma imitācija, jo Latvijas gadījumā ir jāpiekrīt VID uzrēķinam, lai slēgtu vienošanos. Tas ir izdevīgi vien retos gadījumos, kad VID ir taisnība vai mīļā miera, izmaksu vai citu iemeslu dēļ nav vērts strīdēties. Tad Latvijas VID samazina uzrēķinam piemērotās sankcijas.

IzlīgumsLietuvas gadījumā ir savādāk - iespējama reāla vienošanās par uzrēķināto nodokli, ja katrai no pusēm trūkst pietiekošu pierādījumu summas aprēķinam. Tas var pamatot pušu satikšanos kaut kur pa vidu par nodokļu uzrēķina summu.

Izlīgums Lietuvā iespējams jebkurā strīda stadijā, to ierosināt var katra no pusēm. Par to, vai uzsākt izlīgumu, lemj speciāla izlīgumu komisija, kas sastāv no 7 VID augsta ranga darbiniekiem. Arī mūsu biroja Lietuvas nodokļu partnere bija šīs komisijas sastāvā, kad viņa vēl pirms vairāk kā 10 gadiem bija turienes VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes vadības komandā.

Kā tad ar korupcijas riskiem?Korupcijas risku mazināšanai visas sanāksmes protokolē, lēmumus - argumentē un pieņem ar balsu vairākumu. Digitālajā laikmetā nevajadzētu būt problēmām visas sarunas automātiski dokumentēt. VID darba grupas sastāvs periodiski mainās.

Par ko parasti izlīgst?Fiziskās personas Pārrunas ar privātpersonām parasti tiek veiktas, kad nodokļu maksātāji nevar pamatot izdevumu segšanai saņemtos ienākumu avotus, t.i. aizdevumus saviem uzņēmumiem vai mājas būvniecībai nepieciešamos līdzekļus. Šādos gadījumos tiek izvērtēti nodokļu maksātāja un viņa ģimenes kopējie ienākumi un izdevumi ne tikai par apskatāmo periodu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, lai noteiktu, kādi uzkrājumi viņam varētu būt bijuši un cik liela daļa no nodokļu maksātāja ienākumiem varētu būt gūti ar nodokli neapliekamā ienākuma veidā. * Nereti fiziskās personas, kas iesaistās nekustamā īpašuma attīstīšanas, būvēšanas vai remonta darījumos, nepiemērojot pārdošanai PVN, kur to bija jāpiemēro. * Strīdi rodas, kad, pēc VID ieskata, iedzīvotājs fiktīvi deklarē dzīvesvietu*, lai izmantotu IIN atvieglojumu un nemaksātu nodokļus no ienākumiem, kas gūti par nekustamā īpašuma pārdošanu. Iedzīvotāji, kuri uz neilgu laiku deklarē savu dzīvesvietu mājā/dzīvoklī, šo atvieglojumu cenšas izmantot tieši pirms šī nekustamā īpašuma pārdošanas. Nodokļu administrators kritiski vērtē sistemātiskas izmaiņas dzīvesvietas deklarācijā saistībā ar attiecīgā dzīvokļa/mājas pārdošanu, taču neizslēdz iespēju, ka šādas izmaiņas var nebūt saistītas tikai ar vēlmi gūt labumu no IIN, tāpēc strīds tiek risināts sarunu ceļā.

Juridiskās personas Biežākie izlīgumi ar juridiskajām personām ir saistīti ar PVN, kur nodokļu maksātāji strīdas par PVN atskaitīšanas pamatotību vai PVN 0 likmes piemērošanu, ja nodokļu administrācija ir konstatējusi, ka nodokļu maksātājs zināja vai tam vajadzēja zināt par darījumu partneru negodprātīgu rīcību. * Sarunas notiek arī gadījumos, kad nodokļu administrācija piemēro ekonomiskās būtības pārsvara pār juridisko formu principu vai nosaka nodokļus pēc paša vērtējuma, bet tai nav neapgāžamu pierādījumu par tās aprēķināto nodokļa summu. * Ja kontroles laikā konstatēts, ka darījumi starp saistītajām personām tiek veikti, neievērojot nesaistītu pušu darījuma principu, pēc sarunām ar nodokļu maksātāju VID vienojas par atbilstošas ​​cenu noteikšanas metodes izvēli. Sarunu laikā tiek pārrunāts, vai visi izvēlētie salīdzinošie darījumi ir atbilstoši konkrētajā situācijā. Tādējādi tiek meklēts kompromiss un panākta vienošanās par papildus maksājamo UIN apmēru. * Piemērojot ekonomiskās būtības pārsvara pār juridisko formu principu, VID uzrēķina papildus nodokļus, kad Sabiedrība darba līgumu vietā slēdz pakalpojumu līgumus. Sarunu laikā tiek izvērtēti un apspriesti visi faktiskie apstākļi, t.i. kā tika noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu, vai pakalpojumu sniedzējs sniedz šādus pakalpojumus tikai vienai juridiskai personai, kādas bija padotības attiecības, kā tika izrakstīti rēķini par veiktajiem uzdevumiem, kā tika apmaksāti pakalpojumi, utt. Sarunu gaitā VID meklē kompromisu un vienojas ne tikai par izmaksājamo summu, bet arī par to, kā nodokļu maksātājam būtu jāuzvedas šādās situācijās nākotnē. * Par PVN atskaitīšanas pamatotību* VID Lietuvā, iespējams, visvairāk strīdas ar juridiskām personām. Šādi strīdi ietver preču patēriņu privātām vajadzībām, PVN atskaitīšanu par iegādātajām precēm un pakalpojumiem, kas nav saistīti ar ar PVN apliekamām darbībām, PVN atskaitīšanas izmantošanu, pamatojoties uz rēķiniem, kas formalizēja faktiski nenotikušus saimnieciskos darījumus. Atsevišķos gadījumos kontroles darbību laikā savāktie pierādījumi tiesā var tikt neviennozīmīgi izvērtēti pēc pastāvošās nodokļu strīdu prakses, tāpēc VID piekrīt nodokļu strīdu izbeigt sarunu ceļā.

StatistikaStatistikas dati par Lietuvas VID 2023. gadā noslēgtajiem izlīgumiem:

Konteksts ar lielajiem nodokļu maksātājiemTe ir vēl viena interesanta OECD statistika no svaigākā (2023.g.) ziņojuma par nodokļu administrācijām: varbūt tieši pro-aktīvākas sarunu procedūras Latvijā lielo nodokļu maksātāju auditu uzrēķini veido ap 60% no visiem uzrēķiniem, bet Lietuvā - tikai ap 10%? Kolēģe Lietuvā minēja, ka tā ir ierasta prakse, ka lielie nodokļu maksātāji iet ciemos pie VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes vadības, lai aprunātos kā iet, kas traucē un ko varētu uzlabot. Vienkārši tāpat, bez iemesla.

View Details

Ģenerāl-advokāte no Vācijas Kokott savā uzstāšanās reizē minēja, ka ES tiesa rūpīgi ievēro OECD ieteiktās interpretācijas (soft law). Viņa pauda arī provokatīvu frāzi:

nodokļu konvencijas nevar padarīt nodokļu maksātāja situāciju sliktāku, kā tas paredzēts konvencijas pušu likumos, līdz brīdim, kad atnāca OECD BEPS programma.

Par holdingiem

Te droši vien ģenerāl-advokāte domāja pret-izvairīšanās normas. Piemēram, nu jau nevienam nav pārsteigums, cik skrupulozi jau ES valstu nacionālās tiesas, nemaz nerunājot par ES tiesu, skatās uz holdinga kompānijām (skatās tām cauri, jeb - nereti ignorē tās). Vienīgi, kopā ar pāris nodokļu prakšu vadītājiem no Londonas spriedām, ka grūti nošķirt patiesā labuma guvēja (beneficial ownership) principu no ļaunprātīgas izvairīšanās (abuse). Tomēr nu jau visiem skaidrs, ka sazīmētas uzņēmumu kastītes ar nomināliem direktoriem un grāmatvežiem bez ekonomiskās būtības nedod tiesības uz nodokļu konvencijas aizsardzību.

Redzot, cik ļoti ir iecienīti arī Latvijā dažādi holdingi Luksemburgā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Kiprā vai Delaverā, ieteiktu uzņēmumiem nopietni pievērsties šim jautājumam. Sevišķi, ja jau iepriekš noteikts, ka holdingā saņemtajai naudai jāplūst tālāk uz akcionāriem.

Ja holdingu ignorē?

Jau iepriekš rakstīju par Lietuvas tiesas spriedumu, kas noteica, ka Lietuvas uzņēmuma izmaksātās dividendes uz Igaunijas holdingu pēc ekonomiskās būtības uzskatāmas par izmaksātām Igaunijas holdinga akcionāriem - fiziskām personām no Lietuvas. Tādēļ arī akcionāriem bija jāmaksā IIN par saņemtām dividendēm, kaut arī nauda joprojām atradās Igaunijas holdingā.

• Līdzīgu lietu izskatīja arī IFA konferencē, ar atziņu, ka, ja darījumā A-B-C uzņēmumu B ignorē, drīkst piemērot nodokļu konvenciju starp A un C.
• No Polijas ES tiesā šobrīd esot ap 200 lietām par nekustamā īpašuma investīcijām no ASV un Kanādas investīciju fondiem caur Luksemburgas un Nīderlandes holdingiem par aizdevēju pārkvalificēšanu un naudas plūsmas būtības vērtējumu.

Par direktoru/akcionāru atalgojumu

Sakarā ar lielajām atšķirībām (kas ar jauno gadu vēl palielināsies) starp dividendēm un atalgojumam piemērojamiem nodokļiem arī Latvijā nereti redzēts, ka SIA vienīgais akcionārs labākajā gadījumā saņem SIA minimālo algu un maksā visu SIA nopelnīto dividendēs. Kādā līdzīgā lietā Nīderlandē bija atsauce uz tās 1997.g. likumu, kas diezgan loģiski nosaka, ka darbiniekam ar būtisku līdzdalību uzņēmuma kapitālā atalgojumam jābūt vismaz 70% no tirgus līmeņa atalgojuma līdzīgā pozīcijā.

Par digitālo pakalpojumu nodokļiem

Konferencē arī sprieda, ka digitālo pakalpojumu nodokļi savā būtībā ir ienākuma nodokļi, tādēļ tiem arī būs piemērojamas nodokļu konvencijas. Kopējais ekspertu vaibs bija, ka jau sen skaidrs, ka digitālie milži nepietiekoši maksā nodokļus patēriņa valstīs, tāpēc šāds nodoklis augs kā sēnes pēc lietus, zinot, ka OECD Pīlāra 1 projekts ir pamatīgi iestrēdzis vai nomiris. Vienīgi šaubos, ka mūsu ģeopolitiskos apstākļos Latvijai pietiks drosmes pieņemt nodokli, kas būtībā vērsts pret ASV uzņēmumiem. Lai gan FM kādreiz dzirdēju, ka viņi sagaida ES attiecīgu iniciatīvu, konferencē nekas neliecināja, ka tāda sagaidāma.

Eiropā DST jau ir ieviests 11 valstīs (no kurām 9 - ES), kur nodokļa likme: 1,5-5%. DST ir ieviests Amerikas kontinentos - 6, Āzijā - 9, Āfrikā un Tuvajos Austrumos - 7 valstīs.

Par advokātu imunitāti

Šai sakarā konferencē sprieda par ES tiesu lietām saistībā ar t.s. DDAC6 direktīvu - pienākumu ziņot par aizdomīgām nodokļu ietaupīšanas metodēm. Arī šajā ziņā visi bija vienprātīgi secinājuši, ka advokātu informācija ir administrācijai neaizsniedzama. Vienīgi ir tiesu prakse, kas apliecina, ka advokātu biroji aiz viņu imunitātes un konfidencialitātes nedrīkst slēpties attiecībā uz viņu pašu nodokļu nomaksas pārbaudēm. Arī mums nesen atnāca no VID jocīga vēstule ar lūgumu sniegt informāciju un dokumentus par kādu no klientiem. Pieklājīgi atteicām un izskaidrojām likumā paredzēto:

Advokāti nedrīkst izpaust no un par klientu iegūto informāciju pat pēc tam, kad juridiskās palīdzības sniegšana ir noslēgusies.

Valsts un pašvaldību institūcijām jāgarantē advokātu neatkarība, un tām ir aizliegts pieprasīt ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu vai saturu.

View Details

Par OECD redzējumu

Allaž atraktīvais OECD nodokļu politikas vadības runasvīrs Achim Pross runāja par aktualitātēm viņa skatījumā: caurspīdīgums, noziedzība (viņi redz mazos un vidējos uzņēmumus ar divām paralēlām grāmatvedībām kā vienu no būtiskākajiem iemesliem pelēkai ekonomikai), TP vadlīniju uzlabošana, noteiktības (paredzamības) uzlabošana uzņēmumiem, darbs ar valstu administrācijām, patēriņa nodokļu labāko prakšu apkopošana, vides nodokļi.

• 59 jurisdikcijas vienojušās ar 2027.g. ieviest ziņošanu par darījumiem ar kripto nodokļu administrācijām (parakstīšanas ceremonija plānota š.g. novembrī).
• Lai gan par Pīlāru 1 (digitālajam biznesam) daudzi saka, ka projekts ir nomiris nedzīvs, OECD uzskata, ka vismaz daļa no projekta ir kā labs auto - sarežģīts, bet pildīs savu funkciju ļoti labi, atšķirībā no daudziem arvien vairāk katras valsts ieviestiem dažādiem digitālo pakalpojumu nodokļiem.
• Vēl viens projekts uz OECD darba galda šobrīd ir G20 valstu lūgums pievērsties nekustamā īpašuma patiesā labuma guvēju atklāšanai globālā nodokļu administrāciju līmenī.
• Arvien skaļāki jautājumi arī OECD dienas kārtībā parādās par cilvēktiesībām un privātumu, kontekstā ar informācijas apjomu, kas no bankām un citām organizācijām nonāk nodokļu administrāciju rokās. Tie iet roku rokā ar informācijas izpaušanas no administrācijas puses arvien striktāku kriminalizēšanu.
• OECD iezīmēja ilgtermiņa vīziju, uz kuru vajadzētu tiekties nodokļu administrācijām: nodokļu piemērošana reālā laikā - kopā ar online nodokļu atskaitēm, administrāciju un uzņēmumu sistēmu integrācija un to uzlabošana, nevis audits.
• Par Pīlāru 2 uzņēmumi gatavojas pirmajiem ziņojumiem - par 2024.g., bet gatavojas arī OECD, kas plāno veidot uzņēmumiem portālu, kas atvieglos deklarēšanu un izpratni par prasībām.

Par transfertcenām

Starp citu, konferenci izdaiļoja Philip Baker, ar kuru iepriekš izdevās aprunāties arī Tax Stories podkāstā. Viens no viņa spilgtākajiem citātiem konferencē bija:

..es pārstāju ticēt transfertcenu principa nepieciešamībai tad, kad pārstāju ticēt zobu fejai.

Viņš uzsvēra, ka vienīgie, kas no tā iegūst, ir nodokļu konsultanti. Starp citu, līdzīgās domās bija arī profesori Michael Keen un Joel Slemrod (kas arī viesojās TS podkāstā), kas savā grāmatā par nodokļu stāstiem no vēstures minēja transfertcenas kā principu, par kuru mūsu bērni vai mazbērni pasmiesies, ka mums tāds ir bijis.

Turpinājums sekos.. ar būtiskākajām pēdējā gada ES tiesu lietām ģenerāladvokātes Kokott skatījumā u.c. jaunumiem.

View Details

Par investīciju aizsardzību

Esot pat bijis precedents, ka ir atgūts PVN ar valsts noslēgto investīciju aizsardzības līgumu palīdzību. Taču daudzās lietās līgumu nepiemēroja tad, ja izrādījās, ka uzņēmumam nav bijusi ekonomiskā būtība. Konferencē vērtēja vairākas lietas, kurās valsts zaudēja, jo ieviesa nodokļus, ar kuriem uzņēmumi nebija rēķinājušies, ieguldot attiecīgajā valstī. Tādēļ nodokļu administrācijas parasti baidās no investīciju aizsardzības lietām. Vienīgi tagad ES ietvaros bijis pavērsiens, kur dēļ attiecīgas ES tiesu lietas atzīts, ka ES ietvaros šādi līgumi nav piemērojami, bet tikai ES attiecībās ar valsti ārpus ES. Tās visas parasti lielas lietas, kurās izmaksas var būt miljonos.

• Piemēram, Vodafone pret Indiju, Cain Energy pret Indiju pēc investīciju veikšanas ieviestie papildus nodokļi atzīti par prettiesiskiem.
• 2022.g. Lone Star lietā pret Koreju Tribunāls atteica uzņēmumam līguma aizsardzību, jo tam trūka ekonomiskās būtības Beļģijā.
• Archer Daniel pret Meksiku lietā valsts ieviesa 20% nodokli cukuru saturošiem dzērieniem, izņemot, ja dzēriens satur cukurniedru cukuru. Meksika lietu zaudēja tieši dēļ investīciju aizsardzības līguma.
• Goetz pret Burundi lietā beznodokļu zonas režīmu atcēla pirms paredzētā termiņa un te arī Tribunāls saskatīja investīciju aizsardzības līguma pārkāpumu.

Par Yukos

Šai kontekstā tika apspriesta Yukos lieta Krievijā, kur attiecīgais Tribunāls nosprieda, ka Krievijai jāmaksā uzņēmumam lielāko jebkad piespriesto summu - USD 47 miljardus. Krievijas administrācija bija nospriedusi, ka uzņēmums dēļ peļņas mākslīgas pārcelšanas uz beznodokļu zonu (ar nekorektu cenu palīdzību saistīto pušu darījumos) bija parādā valstij 24 miljardus USD un faktiski centās atņemt uzņēmumu. Uzņēmumam bija holdings Kiprā. Piesaistītie gaišākie nodokļu prāti uzskatīja, ka Kipras holdings nepiešķir uzņēmumam tiesības uz investīciju aizsardzības līguma aizsardzību. Tomēr uzņēmumam palīgā nāca vēl viens - Enerģētikas līgums, kur arī ir norma par nodokļu piemērošanu.

View Details

IFA kongresā reizi gadā sanāk kopā raiba publika - konsultanti, tiesneši, ES tiesas ģenerāladvokāti, nodokļu administrāciju, OECD un Eiropas komisijas pārstāvji un protams – zinātnieki, kopumā virs 1200 cilvēku no 80 valstīm. Šos kongresus ar lielu patiku apmeklēju jau kopš 2010.g. un vairumā gadījumu biju vienīgais pārstāvis no Latvijas. Par kongresa neformālo daļu varat pasekot līdzi Instagram kontam TaxStoriesLatvia. Te turpmāk – piezīmes par kongresa saturisko pusi un kas no tā varētu būt noderīgs Latvijas biznesam, cik nu vispār iespējams pārstāstīt nedēļu garu kongresu.

Agresīvu shēmu publiskošana

Man patika, ka dažas valstis (Lielbritānija, Peru) publicē agresīvu shēmu sarakstu. Tas dod nodokļu maksātājiem tiesisko noteiktību – kur varētu būt nodokļu administrācijas izpratnē sarkanās plānošanas līnijas, ko nevajadzētu šķērsot. Tas varētu būt arī labs paraugs arī mūsu VID. Kā zināms, VID viedoklim nav obligāti jāpiekrīt, bet to ir svarīgi zināt.

Audita starp-lēmumi un līgumi

Vācijā pirms audita lēmuma tagad administrācija var audita laikā izsniegt daļējas slēgšanas paziņojumu – tas var palīdzēt pusēm pēc iespējas ātri radīt tiesisko noteiktību. Tas jau audita laikā nostiprina administrācijas izpratni par daļu no faktiem vai viedokli par piemērojamiem nodokļiem, ko drīkst apstrīdēt. Iespējama arī vienošanās par faktiem, bet to nepiemēro pārrobežu darījumiem.

Starptautiskie strīdi

Kopš 1995.gada ES strīdu risināšanai piemērojama Arbitrāžas konvencija, bet tikai transfertcenu jautājumos. Kopš 2019.g. pārrobežu strīdos izskatāmo jautājumu loks ir paplašināts arī uz citiem nodokļu konvenciju jautājumiem.

Turīguma nodoklis

Tas ir ieviests Norvēģijā, Kolumbijā, Spānijā un Šveicē. Ja atceramies, tieši to arī savā bestsellerī 21.gs. kapitāls piedāvāja Piketī – progresīvo nodokli kapitālam. Diez vai tā ir sakritība, ka pirms gada intervijā Tax Stories podkāstam bijušais OECD nodokļu šefs Pascal Saint-Amans ieminējās, ka nākamais lielais OECD projekts varētu skart fiziskās personas. Kongresā izskanēja doma par 2% minimālo nodokli tiem aktīviem, kam ienākuma nodokļi nav piemēroti, t.sk. nerealizētam kapitāla pieaugumam. Līdzīgā virzienā esot vilcis arī ekonomists Gabriel Zucman. Pēc aplēsēm šāds nodoklis varētu atnest dažādu valstu kasēm ap USD 250 miljardu gadā. Vienīgā ķibele – lielākā daļa miljonāru dzīvo vai apsver dzīvošanu ASV, kas, maigi izsakoties, bijusi samērā atturīga pret OECD aktivitātēm.

Vēl par Šveici runājot..

Kāds Šveicietis, starp citu, ieminējās, ka viņi varētu atteikties no visiem citiem nodokļiem, ja viņi palielinātu PVN no 8,5% uz 20%. Vēlāk kāds Šveices Finanšu ministrijas pārstāvis to ar smaidu uz lūpām vispārīgi apstiprināja, piebilzdams, ka tas attiektos tik uz federālajiem, ne kantonu nodokļiem.

Par nodokļiem un morāli

Pie sarunas par cilvēku mobilitāti, kā arī miljonāru vēlmi pārcelties uz Singapūru, Emirātiem vai ASV u.c. patika replika par Japānu. Tur nodokļu slogs ir ļoti augsts – piemēram, mantošanai nodokļi var sasniegt pat 55%. Tomēr nav dzirdēts, ka Japānas kompānijas veidotu kādas sarežģītas nodokļu strukturēšanas shēmas. Tas neatbilst viņu kultūrai. Būs par to kādreiz jāuzaicina uz Tax Stories podkāstu parunāties kādu no Japānas.

Par Tax Stories

Starp citu, vairs galīgi nebija tā, ka šis podkāsts nodokļu ekspertu vidū ir nevienam nepazīstams. Pat ASV viens no lielajiem nodokļu medijiem Tax Notes IFA kongresa laikā ierakstīja sarunu savam podkāstam – par Baltijas nodokļiem un Tax Stories. Mēneša laikā publiskošot.

Vēl par mantošanu

Nodokļu reformas ietvaros Latvijā bija apspriests 3% mantošanas nodoklis, ja mantojuma vērtība pārsniedz EUR ½ milj., tomēr ideja kaut kur nogrima tulkojumā. Lai gan mantošanas nodoklis nav pasaulē īpaši populārs, tam ir sava loģika, lai nepieļautu turīguma akumulēšanos dinastijās. Austrumeiropā līdz tam, gan, vēl patālu.

Par PLG

Arvien vairāk gan uzņēmumiem, gan nekustamajam īpašumam, gan kripto nodokļu administrācijas visā pasaulē vēlas zināt to patiesā labuma guvējus. Arvien lielāka interese administrācijām ir arī par citiem slēptajiem tirgiem. Piemēram, par datorspēļu apgreidu (ieroču, apģērbu, prasmju u.c. uzlabojumiem) tirgus lēšams ap USD 50 miljardu gadā. Kripto – ap USD 2 triljoni, kas esot virs 1,5% no visu pasaulē pieejamo aktīvu (ap USD 120 triljoni) apjoma! Konferencē nosauktos ciparus neesmu pārbaudījis.

Valsts pamešanas nodoklis (exit tax)

Šāds nodoklis ES fiziskām personām esot tikai Rietumeiropā. Uzņēmumiem, pārceļoties uz citu valsti, šādu nodokli visā ES (arī Latvijā) uzliek par pienākumu t.s. ATAD (pret-izvairīšanās) direktīva. Vācijā, piemēram, exit tax ir 28%, ko piemēro g.k. kapitāla daļām.

Par nodokļu rezidenci

Dienvidāfrikā šķiet diezgan interesants režīms tiem, kas vēlas pārcelties uz dzīvi tur uz dažiem gadiem (līdz pat 5), bet nekļūt tur par nodokļu rezidentu. Puiši no Anglijas, ar ko spēlēju skaistajā Pear Valey laukumā golfu, sprieda, ka no Londonas uz Dienvidāfriku esot vismaz 5 tiešie reisi dienā. Vai tam ir kāds sakars ar to, ka Dienvidāfrikā neapliekot ar nodokļiem ārzemju (t.sk. Latvijas) pensijas – nezinu.

Par caurumiem

Tad sanāk, ka Latvijā var gadiem veikt biznesu, kur SIA nemaksā UIN, tad SIA akcionārs var pārcelties uz dzīvi uz dažiem gadiem Dienvidāfrikā vai citur un nekļūt par turienes rezidentu. Patiesībā - nebūt par nodokļu rezidentu nekur. Latvijā nav arī valsts pamešanas nodokļa fiziskām personām. Tad šis SIA kapitāla daļu īpašnieks var pārdot SIA kapitāla daļas un nemaksāt ne centu ienākuma nodokļos. Ne Latvijā, ne kur citur. Karaliski. Gan jau mēs, Latvijā palicēji, pa visiem viņu vietā sametīsimies un samaksāsim.

Par Emirātiem

Jā, Emirātos (runājot, ka tikai pagaidām) nav IIN. Taču jaunais 9% UIN attiecas arī uz fiziskām personām, ja tās veic biznesu. Jocīgs šķiet 90 dienu rezidences apliecības izsniegšanas pamatojums – kā tas iet kopā ar mūsu nodokļu konvenciju. Skaidrākas ir 183 dienu rezidences apliecības.

Par Spāniju

Konferencē no skatuves teica, ka Spānijā 6 gadus pēc pārcelšanās uz turieni ārvalstīs gūtos ienākumus Spānijā neapliek. Taču nodokļi var būt piemērojami, ja pārceļas dzīvot Spānijas ietvaros no vienas tās daļas uz citu.

Par nokavējuma naudu

Apspriežoties ar nodokļu ekspertu no Brazīlijas, kas specializējies uz nodokļu maksātājiem piemērojamām sankcijām, viņam mūsu 18% nokavējuma nauda likās kā otra soda nauda. Pat iespējams – lielāka, jo 18% rēķina ik gadu (piemēram, ja uzrēķins ir par 3 vai 5 gadiem). Nez, kā tas iet kopā ar dubultās sodīšanas aizliegumu. Meksikā, starp citu, piemērojot soda naudu papildus nokavējuma naudai nodokļu administrācijai, ja tā ir kļūdījusies.

Par caurspīdīgumu

Arvien lielāka tendence ir, ka uzņēmumi paši publisko brīvprātīgus nodokļu nomaksas ziņojumus, lai mazinātu reputācijas riskus un skaidrotu savus samaksātos nodokļus. Konferencē izskanēja loģisks priekšlikums, ka šos ziņojumus varētu izmantot arī nodokļu administrācijas lai vairotu izpratni par saviem klientiem.

Par vienkāršību

Turpat izskanēja arī pieņēmums (arī, šķiet, loģisks), ka nodokļu likumu sarežģītība korelē ar valsts attīstības līmeni (ar domu, ka attīstītajās valstīs nekas nav vienkārši ar nodokļiem).

Par strīdu novēršanu

No otras puses, nodokļu sistēmas vienkāršošana izskanēja kā veids, kā samazināt strīdu skaitu. Te droši vien būtu vietā pieminēt Igaunijas kolēģu sūkstīšanos par nelielo strīdu skaitu, salīdzinoši ar Latvijas kolēģiem. Šo pieņēmumu, gan, būtu jāpārbauda ar objektīvākiem cipariem. Protams, uzziņas arī rada tiesisko noteiktību. Arī nodokļu risku apdrošināšana var palīdzēt nodrošināties pret nodokļu negadījumiem. Par šādu apdrošināšanu man bija atsevišķs blogs.

Par nodokļu normu tapšanu

Pārsteidza Brazīlijas kolēģe, kas teica, ka viņa ir advokāte, bet viņai atalgojumu maksā tikai Finanšu ministrija. Viņas uzdevums ir izskatīt katru likumprojektu, kas skar nodokļus, un sniegt par tiem savu atzinumu, ko publisko. Līdzīga sistēma esot arī Nīderlandē. Arī šāda nianse var uzlabot sistēmas kvalitāti un samazināt strīdu skaitu.

Par strīdu dalības maksu

Kanādā, apstrīdot administrācijas lēmumus, lielie nodokļu maksātāji strīda laikā iesaldē vien 50% no uzrēķina. Dienvidāfrikā, savukārt, jāiesaldē vēl mazāk - 30% no uzrēķina. Tas nonāk valsts budžetā. Līdz ar to, tur ir vilkme palielināties nodokļu strīdu skaitam uz gada beigām, jo valsts budžeta izpilde saistīta ar ierēdņu atalgojumu. Neesmu pētījis, kur nonāk Latvijas 100% uzrēķinu priekšapmaksa un vai tam ir korelācija ar VID atalgojumu. Vienīgi, agri vai vēlu nepamatotus uzrēķinus jāatmaksā. Ar procentiem.

Par strīdēšanos

Katru gadu šajos kongresos patīk kolorītie Francijas Augstākās tiesas tiesneša izteikumi. Šoreiz par strīdiem viņš izmeta frāzi – ja vēlaties labu risinājumu, vienkārši ieklausieties, kas sakāms katram no lietas dalībniekiem.

Par mākslīgo intelektu

Konferencē prognozēja, ka AI veicinās nodokļu sistēmu saskaņotību starp valstīm un tādēļ – aizvien mazāk caurumu visu valstu sistēmās. Somijas administrācijas pārstāve minēja, ka viņu 5000 darbiniekiem būtu jāpieņem klāt vēl 4000, ja viņi atteiktos no AI pieņemtiem lēmumiem.

Turpinājums sekos..

View Details

Rudens pavasara golfs SpānijāDigitalizācija un Covid paātrināja, ka latviešiem, kā gājputniem, nav problēmu rudenī iesēsties lidmašīnā un turpināt golfa sezonu Emirātos vai Spānijā. Ārpus golfa brīvajā laikā var no turienes arī pastrādāt. Ilgstoši. Tā, ka bērnus var iekārtot vietējā dārziņā vai paņemt līdzi ukraiņu aukli.

Latviešu bizness pārtop par starptautiskuTie, kas nespēlē šo aizraujošo spēli, mēdz iesaistīties arvien starptautiskākos IT biznesos, kam arvien mazāk sasaistes ar Latviju. Kompānija Delaverā, bet IT stafs paliek arvien starptautiskāks. Kara dēļ ukraiņu IT armija strādā kur nu kurais. Ar VPN vispār grūti pat tam izsekot. Kripto tēmā nemaz nelīdīsim, pagaidām.

Ar vienu kāju kaimiņosSituācijas var būt daudz un dažādas - nemaz nav jāskatās uz tālām zemēm. Daudzi mēdz flirtēt ar Igaunijas un Lietuvas nodokļu rezidences statusiem, izliekoties uz papīra par nodokļu rezidentiem kaimiņos. Turklāt, nereti - ne ļaunprātīgi, jo Baltijas uzņēmumam ir nepieciešams, ka cilvēks pavada līdzīgu laiku katrā no Baltijas valstīm.

Dažādie prombūtnes terminiŠai ziņā lietoti dažādi termini - strādāšana no mājām, workation, nomadi, attālināts darbs. Tiem katram var būt dažādas darbaspēka nodokļu un UIN sekas. Tomēr primāri jāsāk ar nodokļu rezidenci, jo nodokļu rezidences statuss dod valstij tiesības uz visas pasaules ienākumu aplikšanu, ja nav nekādu izņēmumu. Tāpēc paturpināšu iepriekšējo blogu ar mazliet sarežģītākiem mītiem šajā sakarā.

Tipiska fabulaOk, man nav deklarētās dzīvesvietas Latvijā, turklāt 183 dienas ES teritorijā (arī Latvijā) neviens neuzskaita, jo ES ietvaros nav iekšējo robežu. Esmu saņēmis Maltas nodokļu rezidences apliecību. Bankas kontu man Latvijā nav, bet ārzemēs esošajiem man deklarēta Maltas rezidence. Tāpēc man Latvijā nav nekādu nodokļu saistību, vai ne?

Problēma ar ES robežāmNe vienmēr. Tas, ka 183 dienas Latvijā neviens neuzskaita, nenozīmē, ka to drīkst ignorēt. Ja VID sāks rakt, būs jāceļ augšā dažādi netiešie pierādījumi par dienu skaitu. Lidmašīnas biļetes te diez vai derēs, tāpat kā tramvaja biļetes neko nepierāda. Var nākties celt augšā pierādījumus par izdevumiem - kredītkaršu darījumu izrakstus, komunālo maksājumu rēķinus, utt.

Man taču ir ārzemēs izsniegta rezidences apliecībaMaltas rezidences apliecība vēl nav nekāds drošības garants. Ja VID pierādīs 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā Latvijā, tad, neskatoties uz apliecību, nāksies iet attiecīgajā nodokļu konvencijā uzskaitītajiem kritērijiem, kā minēju iepriekšējā blogā. Tādēļ ieteiktu nespēlēties ar uguni - nebalansēt uz kritēriju robežas. Pat, ja cīņu ar administrāciju uzvarēsiet, tā var būt ilgstoša un padārga cīņa.

Man bankā deklarēta Maltas rezidence, tāpēc VID neko neredzēsLīdz Latvijas nodokļu rezidences pierādīšanas brīdim. Tad var nākties VID atklāt banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontus, aktīvus, t.sk. kripto, utt. Kad bankas u.c. uzzinās par Latvijas rezidenci, viņiem būs pienākums katru gadu ziņot VID par kontu stāvokli uz gada beigām, kontos saņemtajiem pasīvajiem ienākumiem (%, dividendes), utt. Vēl arī jārēķinās, ka bankas nebūs mierā, ka iepriekš tās maldinātas nodokļu rezidences jautājumā. Savukārt, no VID puses jau vairs nav nekāds retums, ka par nesamaksātiem nodokļiem virs EUR 35k tiek ierosināts kriminālprocess.

Ja tomēr jādzīvo ar vienu kāju tur, otru te..Tādēļ jau iepriekšējā blogā ieteicu ielādēt kādu no aplikācijām, kas pēc GPS datiem uzskaita dienas automātiski. Ja tomēr dzīve spiež dzīvot uz naža asmens, par šīm lietām jāsāk laikus piedomāt un iekārtot kādu aizsardzības dokumentu mapīti. Ja VID galu galā pierādīs Latvijas nodokļu rezidenci pēc konvencijas kritērijiem, tad Maltas sertifikāts Latvijā neko vairs nepalīdz, bet tikai var radīt dubultās aplikšanas ar nodokļiem riskus.

Starp citu..Dzīvē vēl arī nav nācies redzēt nevienu personu, kas nekvalificējas kā nodokļu rezidents nevienā no pasaules valstīm. Par deklarēto dzīvesvietu arī varētu būt neviennozīmīga diskusija - vai cilvēkam tās vienmēr ir tiesības to deklarēt un nekad nav pienākuma?

View Details

Pascal Saint-Amans has been a significant figure in international tax policy, now a partner at Brunswick, ex-director of OECD Centre for Tax Policy and Administration.

The discussion for the 1st time in Tax Stories history was not recorded online, but took place in Singapore, during WTS Global annual conference. Thus, the CEO of WTS Global Wim Wuyts participated in the discussion as well. BTW, a separate Tax Stories interview with Wim is available here.

There is some magic around the number 50 this time. Both Pascal and Wim are present in the ITR Global Tax 50 list of the most influential tax people in the world. This is episode no.50 of Tax Stories podcast. And the episode has been released as a nice present on my 50th birthday..

In the interview we discussed: His book on offshores - Paradis Fiscaux* (just in French so far);

+ Pascal offers there to have a look in the kitchen of the largest tax decisions globally - US tax reform, both Pillars, etc.

• his new role at Brunswick to help companies to present their financial statements and tax reporting in a reader friendly language;

  • for more than 10 years there is a public attention to taxation of large companies;
  • companies now must not only pay more attention to taxation, but pay attention to explaining it to a larger public;
  • tax people know the law, but public just considers fairness - so, there is a gap that need to be bridged.

  • Success of development of Singapore;

  • the ease of doing business in Singapore has been impressive;

  • the low taxation system has been only a part of the story;

  • AI and taxing data;

  • there was a debate that extracting data is the new gold, like people used to extract minerals, and we should tax that new gold;

  • actually the value is in processing the data, and still have no magic recipe how to tax that;
  • Pillar 1 is the most likely solution with taxing consumption markets - as the market of the final customers is something companies cannot shift;
  • Pillar 1 vs digital services tax (or significant economic presence);
  • AI will replace the lower value jobs;

  • ESG - the US vs. Europe;

  • Currently about 60% of carbon emissions are not priced at all;

  • Taxation of carbon is regressive, so it is politically very difficult to implement;
  • But CBAM and other initiatives sets Europe as an example for the others;
  • US with subsidies will hurt the rest of the world as many move to the US;
  • Pascal also explained why there is no global solution on this - countries are not ready, although it’s an important issue; there is an emergency, but it’s not addressed like that, but it will come.

  • A look into the future, 5-10 years from now on;

  • PIT, VAT and tax collection might be 3 big issues for OECD to resolve;

  • With Pillar 1 & 2 tax administrations will get more information and money and will be able to relax and be more friendly to businesses;
  • There are unprecedented inequality in the world; taxes will try to make it right, mainly with taxes on capital - inheritance taxes (Pascal doesn’t believe in wealth tax) and on capital income - dividends and capital gains;
  • Brasil who is in charge of G20 as of December will put tackling inequality high in their agenda; there might be a push towards addressing those issues at the UN as well;
  • VAT is a tax that works pretty well; digitalization is the best way to fight the grey economy;
  • AI should be the best help to the tax authorities with collection;

  • For in-house professionals one way to reduce the anxiety caused by all the changes might be to learn more about tax policy - to understand better how the rule was built and where it is heading;

  • tax issues at some point will move to the board rooms and will be a part of the policy conversation, especially with ESG topics; tax experts thus will handle much more than just compliance;

  • Insights for future leaders - thinking out of box might be the receipt.

  • About 9-10k companies within the Pillar 2 threshold of EUR 750 mil. represent around 85% of all the profits made globally.

  • Besides, Subject to tax rules of Pillar 2 do not have a minimum threshold - it is imposing 9% on all businesses, including the out-of-scope; that’s why countries like UAE and Barbados are imposing 9% CIT;

  • Regarding countries or tax administrations as examples for others:

  • tax administrations are reluctant to be benchmarked, but some data can be found in the FTA report;

  • regarding tax systems countries first need to look - what does it finance (what’s the level of satisfaction of people with the public spending), and then examine if it’s compatible with the selected social model (Scandinavia vs. US, etc); then a selection can be made between regressive VAT and progressive income taxes.

    • France, for example, that is obsessed with equality issues has more progressive taxes, is collecting about 47% of GDP in taxes and still not satisfied with its system.

Video interview available on WTS web page.

View Details

Andris ir EIS Group (San Francisco) viceprezidents. Runājām - kā viņam izdevās tik augstu pakāpties; arī par golfu, ceļošanas un darba pieredzi ASV un citur, mazliet arī par nodokļiem, protams.

Ar Andri runājām:

Par personīgo telpu par podkāstiem - kādēļ viņš klausās Džordanu Pītersonu; * par golfu; * kādēļ Andris nelieto soc-tīklus, bet lieto Duo Lingo un Chess.com, Katanu, u.c. galda spēlēm; * iecienītākajiem ceļošanas galamērķiem un stāstu par to, kā Andris nonāca Meksikas narkotiku ceļu patruļas ielenkumā; * Anna Kareņina* u.c. vecākas grāmatas ir joprojām aktuālas, jo cilvēciskā būtība nav mainījusies, kaut arī braucam ar lidmašīnām, ne vairs pajūgiem;

Par biznesu HR principiem, pieņemot cilvēkus darbā; * kā ASV investori skatās uz Baltiju un tās IT nozari, salīdzinot biznesa vides šeit un tur, t.sk. nodokļus; * dēļ nodokļiem, izglītības un darbinieku čakluma viens no izdevīgākajiem birojiem EIS Group bija Baltkrievijas birojs, pirms to dēļ kara aizvēra; * pie mums (bet arī citur) varbūt ir augstas gaidas, sevišķi jauniešu vidū, kas ne vienmēr saprot, ka kalna galā vairumā gadījumu iespējams nonākt vien ar 15-20 gadu smagu kāpšanu; * Andris ir gājis prom no Exigen Insurance Solutions (EIS) Group*, bet atgriezās dēļ komandas, ar ko kopā ir patīkami strādāt, saskatīt mērķi un izbaudīt procesu; padotie jau ilgstoši strādājot kopā vairāk ir kā draugi; * vai apdrošināšana virzās prevencijas virzienā? * grūtākais biznesā - atrast veselīgu balansu starp cenu, laiku un kvalitāti, tāpēc ne vienmēr jāievēro principu ‘Very good is bad’ (t.i., ne vienmēr attaisnojama iešana uz izcilību); * kādēļ AI var kļūt ar katru gadu dumjāks, nevis gudrāks; kā AI gan piedalās izkrāpšanā apdrošināšanas jomā un arī palīdz tādus gadījumus atrast; nākotnē visur vajadzēs vārtu sargus, kas pārbauda informācijas patiesumu;

Par nodokļiem* nodokļu jomā valstij būtu pēc iespējas jāinvestē sistēmu automatizēšanā; VID jākļūst par IT uzņēmumu; skaidra nauda ir nelegālas izcelsmes naudas pazīme, tādēļ no tās būtu jātiek vaļā (nevis aizliedzot, bet dodot priekšrocības tiem, kas to nelieto); * problēma - kā dabūt uzņēmēju atbalstu būtiskākām pārmaiņām, jo nemaksātājiem tās nav izdevīgas; * piemēram, varētu domāt par caurspīdīgāku sistēmu, kur var gūt pārliecību par lietderīgu, saimniecisku iekasēto nodokļu izmantošanu; piemēram, kā liturģija Senajā Grieķijā; * salīdzinoši ar ASV, pie mums ir izcils slimnīcu un imigrācijas dienesta serviss - apzināšanās par to arī ļautu daudziem paskatīties uz savu nodokļu maksāšanas politiku savādāk; * mazliet arī par akciju opciju plāniem.

View Details

Leopoldo Parada is an associate professor in tax law at the University of Leeds in UK. He has been recognised as one of the most promising tax policy experts worldwide.

In the podcast we discussed: his extravagant haircut and why he did not become a professional football player like he initially wanted to be; * his homeland - Chile, and ‘10-cents war’ with Bolivia and Peru as a result of taxation there; * a book One Hundred Years of Solitude* by Gabriel Garcia Marquez that changed Leopoldo’s life by inspiring to look at the creative side of life, and develop his own style of writing - to create emotions, be simple & don’t be afraid to entertain; * Jorge Luis Borges is another book author he admires, especially his book The Aleph and Other Stories; Ficciones is widely regarded as one of Borges' greatest contributions to literature. He got a special Edgar Allan Poe Award "for distinguished contribution to the mystery genre". * reasons for moving from private practice to academia, but he suggests to his students to go and practice; * his brand new book (2nd edition): “Double Non-Taxation and the Use of Hybrid Entities” - still a relevant topic, because countries don’t coordinate how they treat corporate structures and transactions for tax purposes; * the US generally has not changed anything material because of BEPS and Pillar 2; the US won’t implement Pillar 1 either; so digital services taxes may now blossom around the world - the US companies will face many different systems now; * how to limit trade with Russia so their missiles against Ukraine don’t get financed; banning trade would be more effective than a tax, but then it should be adopted on an EU level, not on a national level; * helping with tax reforms in Indonesia (seems like Latvia has the same problem re. unnecessary double % limitation) and Curacao; * double standarts in the UK and US about what a tax haven really is; * why Pillar 2 might not be so beneficial to developing countries; more subsidies may pop up instead of tax incentives; a premise that tax incentives do not attract investments ir false; * UN vs OECD as a self-announced fashion designer of tax systems; * it’s cool and fashionable nowadays to talk about tax.

View Details

This is a nice example of how quickly the AI progresses. AI created a conversation about the 'Tax Stories' podcast and blogs on Substack. Can you tell the difference if it's run by real people?

Dalies un iegūstiPārsūti šo QR kodu uz Tax Stories Substack kontu draugam, ieliec cc janis.taukacs@sorainen.com un saņem uzaicinājumu uz nodokļu Whatsapp grupu (jaunumi, komentāri, jautājumi).

View Details

Arnolds Čulkstēns ir SEB Life and Pensions Baltic SE vadītājs, bijis SEB sistēmā nu jau 20 gadus. Runājām par golfu, SE komercdarbības formu un šī brīža aktualitāti - pensiju sistēmas rentgenu.

Sarunas video - te. Cita starpā runājām par:

Personīgiem jautājumiem:

• stabilitātes atslēgu;
• SSE Riga;
• “Ja tev golfā iet vai neiet, nebaidies - pāries.”
• Saimonu Sineku un aizraušanos ar uzvedības psiholoģiju;

Biznesu:

• kāpēc SEB Life and Pensions Baltic kļuva par SE, kādi tam + un -, runājām par pārrobežu apvienošanās procesu;
• apdrošināšanas prēmiju nodokli;
• biznesa vides atšķirības Baltijā, strādājot visās 3 valstīs,
• Zviedrijas akcionāru skats uz Baltiju;
• lielākām algām tagad izdevīgāk būt Igaunijā, bet visneizdevīgāk - Latvijā;
• nevēlēšanās uzņemties riskus un vēsturiskā atmiņa kā Latvijas biznesa vides lielās problēmas, lai ekonomika attīstītos straujāk;

Nodokļiem un pensijām:

• Latvijā pensijai brīvprātīgi sāk krāt vidēji tik 55 gadu vecumā un tikai ap 18%;
• Latvija var būt dinamiskāki kā Skandināvi - tā ir mūsu priekšrocība;
• Zviedrijā brīvprātīgās iemaksas uzkrājumos nokritās, kad pirms 15 gadiem tam atcēla nodokļu atlaides, tāpēc tur šobrīd debatē par to atjaunošanu;
• VSAOI ir apdrošināšana, ne nodoklis;
• VSAOI sistēma balstīta uz tolaik Top5 pasaulē, modernu Čīles sistēmu, ko ieteica Pasaules banka; šobrīd pēc sistēmas reitinga esam 3.desmitā;
• Zviedrijā pensiju padome nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, neatkarīgi no politiskā cikla;
• protams, Arnolds komentēja arī šī brīža karstāko pensiju tematu - 1% pārlikšanu no P2L uz P1L;
• neatkarīgi no tā 1% pārlikšanas uz P1L, pie šī brīža demogrāfijas tendencēm pensionāri varētu cerēt uz vien 1/3 no saviem šī brīža ienākumiem pensijas vecumā (sistēmā paredzēto 60-70% vietā);
• sabiedrības novecošanās ir visas Eiropas problēma, ne tikai pie mums;
• Arnolds beigās atbildēja arī uz TS klausītāju jautājumiem.

View Details

Vārds ‘halucinācijas’ nāk prātā saistībā ar mākslīgā intelekta rīkiem - kur tas nepiedāvā atsauci uz avotu, bieži vien tas ar lielu pārliecību apgalvo kaut ko, kas ir izdomājumi. Tas pats vārds nāk prātā, novērojot pēdējā laika novērojumus jautājumos par fizisko personu nodokļu rezidenci. Varu saprast arī VID arvien stingrāku nostāju šajā jautājumā, it sevišķi, kad runa ir par slideniem gadījumiem, kas flirtē uz Latvijas un Igaunijas vai Emirātu robežas. Tomēr šis jautājums jau sāk traucēt nopietniem biznesiem, kuru valdes locekļi, piemēram, dzīvo ārzemēs, bet deklarējuši (vai dažādu iemeslu dēļ nav de-reģistrējuši) Latvijas PMLP pastāvīgo dzīvesvietu.

Halucinācija Nr.1 - deklarēta dzīvesvieta nosaka rezidenciJā, Latvijā pavadītas 183 dienas jebkuros 12 mēnešos vai deklarēta dzīvesvieta ir Latvijas likumā paredzētie nodokļu rezidences kritēriji. Taču, ja piepildoties kādam no tiem persona ir arī citas valsts nodokļu rezidents, tik pēc nodokļu konvencijas kritērijiem (cietiem, kā uzskaitīju tos zemāk) izšķirams, kuras valsts rezidents ir attiecīgā persona. Persona vienlaikus nevar būt vairāku valstu nodokļu rezidents. Izņēmums - ja Latvijai ar attiecīgo valsti nav nodokļu konvencijas, tad gan dubultā aplikšana ar nodokļiem ir iespējama.

Halucinācija Nr.2 - nodokļu rezidence ir reģistrējama VIDAr nodokļu rezidenci ir kā ar būšanu stāvoklī - vai nu tu esi vai nē. Trešā varianta nav. Un jebkāda reģistrācija vai nereģistrēšana nemaina šo faktu. Ar nodokļu rezidenci ir tieši tāpat - tā nav atkarīga no tā vai persona ir to reģistrējusi VID.

VID mājas lapā rakstīts: Ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents, VID iesniedz: 1) iesniegumu par rezidences statusa maiņu, 2) jaunās nodokļu rezidences valsts rezidences apliecību. Pēc to izskatīšanas VID izlems vai veikt izmaiņas savā sistēmā!

Nav šādu normatīvo aktu, kas nosaka, ka vispār kaut ko būtu pie nodokļu rezidences maiņas jāiesniedz VID. Vēl jo vairāk - nav nekāda juridiski saistoša spēka tam, ko un kā savās datu bāzēs ieraksta VID. Visbeidzot, ļoti retos gadījumos mēdz gadīties, kad persona var nebūt nevienas valsts nodokļu rezidents. Pat no loģikas viedokļa, kādu tad apliecību jāiesniedz VID? Tādā gadījumā VID ir tiesīgs tik pārbaudīt vai persona pēc Latvijas likumā noteiktiem 2 kritērijiem ir Latvijas nodokļu rezidents. Nav arī nevienam tiesību normās noteikta pienākuma reģistrēt VID faktu, ka sevi vairs neuzskatu par Latvijas nodokļu rezidentu un ar kuru datumu es tā uzskatu. Tā visa šķiet vien samērā patvaļīga konvencijas interpretācija.

Halucinācija Nr.3 - man jāpierāda, ka neesmu LV rezidentsLoģiski, ka citreiz pat nav iespējams pierādīt negatīvu faktu, šajā gadījumā - ka neesmu zilonis (Latvijas nodokļu rezidents). Ko es darītu, ja Zimbabve mani uzskatītu par savas valsts rezidentu? Neko. Ignorētu. Kamēr vien tās ir kādas nevienam nesaistošas vēstules. Tomēr vienlaikus krātu (elektroniskā) mapītē pierādījumus. Ja tas būtu administratīvais akts, tad es to apstrīdētu tiesā un pēc tam piedzītu zaudējumus. Tik Latvijā ar to zaudējumu piedziņu tā čābiski pagaidām. Pēdējā tiesu praksē redzēju mistiskus EUR 60/h, ko varēja piedzīt. Novēlu veiksmi atrast par tādu taksi labu advokātu. Man tādējādi tomēr būs jācenšas pierādīt, ka neesmu Latvijas nodokļu rezidents, ja VID ar administratīvo aktu apgalvos pretējo.

Halucinācija Nr.4 - rezidences kritērijiVID mājas lapā rakstīts: “Nosakot fiziskās personas rezidenta statusu Latvijas nodokļu normatīvo aktu piemērošanai, izvērtē:

• vai personas ģimenes (laulātā, bērnu) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
• vai personai pieder nekustamais īpašums (vai persona īrē nekustamo īpašumu) ārvalstī;
• vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī.”

Šie ir no konteksta izrauti daži kritēriji un neviens Latvijas normatīvais akts tādus neparedz, ja persona nav kādas citas valsts nodokļu rezidents un tādēļ piemērojams tikai Latvijas likums, ne konvencija. Savukārt, ja piemērojama nodokļu konvencija (t.i., ja persona vienlaikus ir 2 valstu nodokļu rezidents), tad to, kurai no šīm valstīm ir tiesības uz personas nodokļiem, noteiks sekojoši secīgi piemērojami kritēriji. Proti, pie katra nākamā kritērija var iet tikai tad, ja nepiepildās augstāk uzskaitītais no tiem. Katru no kritērijiem skaidro apjomīgi ekspertu komentāri, no kuriem galvenie - OECD Modeļa konvencijas komentāri un atzītākā eksperta Klaus Vogel komentāri.

• pastāvīgā dzīvesvieta;
• ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs) - droši vien šo iepriekš citētajā uzskaitījumā VID centās skaidrot detalizētāk, taču šāds skaidrojums ir nekorekti formulēts un nepilnīgs;
• ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kas tai ir ierastā mītnes zeme;
• ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
• ja šī persona ir abu valstu pilsonis vai nav nevienas šīs valsts pilsonis, līgumslēdzēju valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

Daži praktiski ieteikumi Iesaku pasekot, kuras valsts nodokļu rezidenci norādiet savai bankai. Ja bankai Kanādā (vai arī Revolut* Lietuvā) norādiet, ka esat Latvijas nodokļu rezidents, informācija par Jūsu kontu atplūdīs automātiski no tās valsts uz Latvijas VID. Tāpēc redzēts, ka klienti paši grēko, nekorekti norādot bankai savu rezidenci. Piemēram, kļūdaini uzskatot, ka ir Latvijas rezidents, ja ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, bet pats pastāvīgi uzturas ārzemēs. * Latvietim atstāt deklarēto dzīvesvietu Latvijā bija loģiski un pareizi, jo tādējādi persona norādīja vietu, kur valsts viņu var sasniegt. Tomēr, izbraucot dzīvot ilgstoši citur, ieteiktu PMLP mājas lapā de-reģistrēt dzīvesvietu, jo 1) PMLP ir iespējams reģistrēt dzīvesvietu ārzemēs, un 2) Latvija.lv labāk reģistrēt oficiālo elektronisko adresi un tad vairs nebūs problēmas ar ierakstītu vēstuļu izņemšanu Latvijas Pastā u.tml. * Latvijā pagaidām ir liberāli nodokļu rezidences kritēriji. ja nepiepildās abi no tiem, persona nav te nodokļu rezidents. Viss. Citur ir noteikts laika periods (3 gadi u.tml.), kurā joprojām var personu uzskatīt par nodokļu rezidentu, kaut arī viņš/viņa ir pametis attiecīgo valsti. Tāpēc pat redzēti gadījumi, kad persona pārceļas uz kādu laiku uz citu valsti, ja nākotnē plānoti lielāki personīgi darījumi. * Ja daudz ceļojiet, ielādējiet kādu no neskaitāmām aplikācijām, kas pēc GPS datiem uzskaita, kurā valstī cik dienas jūs pavadiet. Tad būs viegli pierādīt nodokļu rezidenci, ja kāds par to interesēsies. * Tie, kam izsniegtas uzturēšanās atļaujas, automātiski kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem, jo viņiem atļaujas saņemšanai nepieciešams deklarēt Latvijā pastāvīgo dzīvesvietu. Tomēr tas parasti nenozīmē, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem, ja viņi un viņu ģimenes pastāvīgi dzīvo ārpus Latvijas.

View Details

Par mākslīgo intelektuNicole Büttner, Merantix Momentum dibinātāja un CEO, Vācija

• Cilvēki šobrīd ir liminality situācijā - pa vidu, kad vairs neatrodies uz iepriekšējā pakāpiena, bet vēl neesi uz nākamā.
• Pētījumi pierāda, ka cilvēkiem interesē cilvēki, tāpēc nav paredzams, ka online bizness aizvietos cilvēku komunikāciju.
• Nākotnē nodokļu prakšu vadītājiem (gan biznesā, gan konsultācijās) varētu būt izvēlēties atbilstošākos AI rīkus, visticamāk - strādājot ar virkni no tiem.
• Jauna AI tendence - aģenti: avatari, kas sarunājas ar klientu, balstoties uz ar to sasaistīto datu bāzi. Bildē zemāk - šādu pakalpojumu ieviešanas platformas.

plAIground - WTS nodokļu AI rīks Pirmās šī rīka lietošanas atsauksmes ir pozitīvas. Piemēram, kāds starptautiska mazumtirdzniecības veikalu tīkla nodokļu šefs Vācijā stāstīja par savu pieredzi ar 40 lpp. jauno iepakojuma nodokļa likumu Polijā. Viņš ielādēja plAIground šo likumu (poļu valodā) un tad uzdeva par to jautājumus savā (vācu) valodā. Atbildes viņš pārbaudei nosūtīja Polijas nodokļu advokātiem, kas apstiprināja, ka visas atbildes ir korektas. * Vēl plAIground var palīdzēt noskaidrot nodokļu piemērošanu jebkurā situācijā jebkurā pasaules valstī. Piemēram, piesaistot to mājas lapai vai konkrētiem dokumentiem. Pamatojoties uz OECD apkopotajiem materiāliem šis rīks nokomentēs arī, piemēram, transfertcenu prasības jebkurā pasaules valstī, vai algas nodokļu vai e-rēķinu prasības ES valstīs. Šajā plAIground sadaļā atrodams gan īss video par šo rīku, gan kontakti tālākai komunikācijai. * Sorainen Baltijā ir 24 šī AI rīka licences. Tādējādi jau šobrīd iespējams šajā datu bāzē uzzināt atbildes uz nodokļu jautājumiem par jebkuru valsti pasaulē. Tas, protams, neaizvieto profesionālu konsultāciju, bet, piemēram, var ļaut vērsties pie konsultantiem ar jau daudz precīzākiem jautājumiem vai vienkārši lūgt viedokļa apstiprināšanu. plAIground licences pieejamas arī mūsu klientiem. * WTS septembrī Euromoney ITR Awards ceremonijā Londonā ieguva Eiropas labākā nodokļu tehnoloģiju uzņēmuma apbalvojumu. Globālā Microsoft* vadība uzaicināja WTS nodemonstrēt viņiem plAIground. * Šo AI rīku autori prognozēja, ka nākotnē uzņēmumi varētu labprātāk dalīties ar nodokļu administrācijām ar dokumentiem un informāciju, ja vien viņi caurspīdīgumam pretī saņem pārliecību, ka administrācija viņus neaiztiks ar informācijas pieprasījumiem un auditu, vai auditu gadījumā - būtiski samazinātu auditu laiku. * Hongkongas nodokļu administrācija ar 1.1.2025. ieviesīšot nodokļu maksātāju portālu, kas balstīts uz AI rīkiem.

Achim Pross, OECD Nodokļu politikas centrs Kā daļa no jaunākajām tendencēm, Michelin grupa ir publicējusi savu pirmo nodokļu pārredzamības ziņojumu. Šajā ziņojumā ir izklāstīta grupas nodokļu politika un stratēģija, kā arī tās kvantitatīvā globālā nodokļu ietekme. * Plānots, ka ziņojumi par katru valsti (country-by-country reports*) būs publiski nākamgad. * Uzņēmumiem jāsakopj savas struktūras, sevišķi, ja pēc M&A darījumiem parādījušies lieki starpposmi. * Pāreja uz zaļo ekonomiku ir sarežģīta, jo neviens nevēlas par to maksāt.

Francijas nodokļu administrācijas pārstāve* Lielākie izaicinājumi: AI, klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošanās. * 2023.g. - ap 5400 nodokļu normu grozījumu, šogad - vēl vairāk. * Ja redz nesakritības, tūdaļ informē nodokļu maksātājus. * Ar online e-rēķiniem plāno automātiski arī aizpildīt PVN deklarācijas. * Viņiem ir cilvēki, kas palīdz Francijas biznesiem ar iekļūšanu citu valstu tirgos un palīdz ārvalstu investoriem ienākt Francijā. * Nepiemēro sankcijas, ja uzdod jautājumus, kuru rezultātā jāmaksā nodokli. * Diskusijas komentāros:

+ Austrijā - daudz strīdu par ārvalstu pensiju un investīciju ienākumu aplikšanu.
+ Beļģijā administrācija baidās izsniegt uzziņas par Pillar 2 - pārāk sarežģīti.
+ Norvēģijā ievieš 25% nodokli uzkrājumiem.

Pascal Saint-Amans Pēc 2.pasaules kara, līdz pat 1980.g. Dienvidslāvijā dzīvoja komunistu līderis Tito. Kad viņš nomira, viņu ilgi turēja ledusskapī, jo baidījās paziņot, ka viņš ir miris. Pascal domā, ka arī Pillar 1 projekts ir kā Tito - miris, bet neviens nevēlas to skaļi paziņot. Ungārija un daudzas citas valstis tā vietā ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli. Viņš prognozēja, ka valstis, kam svarīgi saglabāt ar ASV labas attiecības (dēļ NATO?), neuzdrošināsies ieviest šādu nodokli (DST). Transfertcenas nenodrošina pietiekošu peļņas attiecināšanu uz patēriņa valstīm. * Ap Pillar 2 projektu joprojām valda sarežģītība un nenoteiktība. Administrācijas ir tikpat sabijušās no tā, kā nodokļu maksātāji. * OECD nepieciešams konsensus lēmumu pieņemšanai, bet ANO - nē. Tādēļ ANO turpmāk varētu būt agresīvāks nodokļu politikas veidošanas jomā. * ES pēdējos 15 gadus ir sekojis OECD nodokļu politikas jomā. Tagad - krustcelēs, jo 1.reizi veidojas parāds dēļ covid. CBAM u.c. CO2 nodokļu aktivitātes varētu būt viens no būtiskākajiem ES turpmākās nodokļu politikas stūrakmeņiem. * Apple* lieta arī parāda tendenci - juridiskie (transfertcenu) argumenti zaudē ekonomiskai būtībai, taisnīguma principiem.

View Details

Velns BŪS detaļāsPārējiem (B2B) jaunās prasības iekšzemes darījumiem būs piemērojamas vien ar 1.1.26. Mēģināšu te nelietot svešvārdus vai saīsinājumus, vai arī mēģināšu tos skaidrot. Pats likumprojekts, starp citu, ir ļoti lakonisks. Likumprojektā attiecībā par elektronisko rēķinu nosūtīšanas veidu, kas ir visu uzņēmumu lielākā interese un arī bažas, ir paredzēts: MK nosaka strukturēta elektroniskā rēķina aprites kārtību. [..] MKšos noteikumus ir pienākums izdot līdz 2025.gada 1.jūlijam.

Ko nozīmē strukturēts rēķins?Strukturēts rēķins nozīmē, ka rēķins speciālā mašīn-lasīšanas (XML) formātā ir automātiski nolasāms VID pusē. Word, pdf vai citi ierastie rēķini neskaitīsies kā (strukturētie) e-rēķini.

Uz ko attieksies jaunās prasības?Tās piemērojamas visiem, uz ko attiecas grāmatvedības likums – uzņēmumiem, saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskām personām), PVN reģistrētām personām. Likumprojektā paredzēts, ka arī brīvprātīgi uzņēmumi drīkstēs vienoties pievienoties šai sistēmai arī pārrobežu darījumiem. Prasība izrakstīt elektroniskos rēķinus neattieksies uz tiem darījumiem, par kuriem ir izrakstāms kases čeks, ja rēķins tiek izrakstīts ar Nacionālā veselības dienesta sistēmas palīdzību un uz valsts drošības iestāžu darījumiem.

3 veidi, kā iesniegt e-rēķinus

1. E-adrese (valsts vienotais portāls Latvija.lv) – bezmaksas risinājums; identifikācija ar e-parakstu, internetbanku vai Smart-ID;

2. E-rēķinu pakalpojumu sniedzēji, arī no grāmatvedības programmas (parasti šis būs maksas pakalpojums – jāvērtē katra pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu)

3. EDS

Kas ir PEPPOL standarts?Tas ir ES veidots tīkls e-rēķinu apmaiņai, ko paredzēts atļaut arī Latvijā. Tajā jau tagad notiek miljoniem darījumu. Būtībā PEPPOL savieno pārdevēja piekļuves e-rēķinu sistēmai punktu ar pircēja šādu pat punktu.

E-rēķinu projekta mērķisJaunākajā Tax Stories sarunā ar VID ģenerāldirektori viņa minēja, ka virkne lielo uzņēmumu gaida šī projekta spēkā stāšanos, jo tas varētu vienādot konkurenci un samazināt pelēko sektoru. Projekta aprakstā minēts, ka rēķinu digitalizācija un automatizācija nodrošinās ievērojamus izmaksu ietaupījumus Latvijas biznesiem. Ziņojumā norādīts, ka e-rēķinu apstrādes izmaksas ir 2x zemākas, kā papīra rēķinu digitalizācija un apstrāde. Plānots, ka e-rēķini samazinās arī kļūdu rēķinos iespējamību.

Ko šis nozīmē praktiski?Pagaidām vienīgā pamatotā likumprojekta kritika šķiet par neskaidrību par rēķinu tehniskajām prasībām. Par to ieviešanas galvassāpes un izmaksas varētu rasties uzņēmumu IT komandām un grāmatvežiem saistībā ar iekšējo procesu pārveidošanu. Ja ir vēlme ieviest piemērošanu brīvprātīgi, par to būtu jāvienojas līgumos. Vēl lielākas bažas par lielu administratīvo slogu palielina likumprojekta teikums, ka B2B uzņēmumiem jāvienojas par iepriekš minētajiem (bet MK noteikumos paredzētiem!) e-rēķinu piegādes kanāliem. Taču līdz 26.g. vēl varētu būt pietiekoši daudz laika sagatavoties. Grāmatvedības likuma grozījumi nemaina nodokļu piemērošanas kārtību.

Laika nav daudzJa MK pieņems attiecīgos noteikumus iepriekš noteiktā 1.7.25. termiņa beigās, uzņēmējus gaida izaicinājumi tikai pusgada laikā ieviest atbilstoši funkcionējošus papildinājumus to grāmatvedības sistēmām. Arī citu dalībvalstu pieredze liecina, ka bieži vien uzņēmējiem ir būtiskas problēmas, ko rada nepietiekamā grāmatvedības programmatūras apkalpojošo uzņēmumu kapacitāte. Cerams, likumdevējs pēc iespējas drīz precizēs arī, kādu informāciju būs iespējams iekļaut jaunajā e-rēķinā (piemēram, rēķina pielikumi, dažādu pozīciju detalizēti apraksti), kā arī precizēs rēķina izrakstīšanas termiņus. No otras puses, nekas neliecina, ka rēķinu saturā un izrakstīšanas termiņos šobrīd plānotas kādas izmaiņas.

Cerams, nekāpsim uz tiem pašiem grābekļiemTaksometru online čeku eksperiments parādīja, ka ar ieviešanu īsā brīdī bija bardaks un panika – cerams, šoreiz viss būs pārdomātāk. Starp citu, ļoti ceru arī, ka VID pie e-rēķiniem neapstāsies un ieviesīs arī e-čekus, kas ļaus atteikties no kases aparātu sertifikācijas šausmām un korupcijas riskiem.

View Details

Ģenerāldirektore bērnībā sapņoja kļūt par stjuarti, oficianti vai filozofi. Runājām par gaidāmiem uzlabojumiem, sapni par mazu un efektīvu VID, grāmatām, lietām, ar ko jau tagad varam lepoties. Te - visa saruna arī video.

Cita starpā podkāstā apspriedām:

• grāmatas un Umberto Eko;
• ar ko mēs varam lepoties Latvijā un VID;
• VID ir tikai starpnieks, kas aiznes mūsu naudu līdz kareivim, skolotājam vai policistam;
• ierēdņiem arī jābūt iniciatīvai grozīt likumu, ja ir sistēmiska problēma;
• 2023.g. VID izmaksas nodokļu iekasēšanai ir EUR 1,08, lai iekasētu EUR 100, bet 2024.g. statistika rāda jau EUR 0,93 (Lietuvā - 0,43-0,48, bet viņiem nav muita un policija, uz ko mums strādā ap 1300 cilvēku + VID neraksturīgās funkcijas - AML, grāmatvežu uzraudzība);
• grāmatu The Road to Freedom: Economics and the Good Society by Joseph E Stiglitz un kāpēc maksāt nodokļus, ja nodokļu nauda tiek izpļekarēta un ir tik daudz frīraideru, kas bauda visus tos pašus labumus, ko tie, kas maksā nodokļus?
• katrs smēķētājs, kas izsmēķē cigareti, uzreiz iemaksā valstij ap 10 centiem, jeb ap EUR 200 milj. g.
• VID veidojas laba sadarbība ar CSP un PMLP; rezultātā VID redz, ka ap 50k cilvēku darbspējīgā vecumā ienākumi gadā ir zem EUR 1k!
• iespējams, VID atradīs veidu, kā visai sabiedrībai izvairīties no vispārējās deklarēšanas sistēmas, ja VID izdosies mēģinājumi uzrunāt šaurākus cilvēku lokus, kam redzamas nesakritības; ir ok tādos gadījumos vienkārši īsi paskaidrot EDS šīs nesakritības;
• VID cītīgi strādā, lai iekasētu vismaz daļu no EUR 2 miljardus (pēc A.Sauas pētījuma) no ēnu ekonomikas, lai vienādotu konkurenci un tādējādi atvieglotu dzīvi tiem, kas maksā;
• ap 10k cilvēku nav deklarējuši kapitāla pieaugumu no nekustamā īpašuma pārdošanas;
• ap 3600 reģistrējušies veselības inspekcijā kā skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, bet nav ne darba ņēmēji, ne saimnieciskās darbības veicēji;
• VID varētu uzrunāt ap 200+ būvniecības uzņēmumus, kas atrodas B reitingā tikai dēļ atalgojuma;
• vai un kā ir jēga ziņot par nemaksātājiem vai ja izspiež no biznesa naudu;
• kādēļ vērts zvanīt uz VID darbinieku dienesta, nevis mobilajiem telefoniem;

• par sarakstu ar idejām administratīvā sloga mazināšanai; piemēram,

  • automātisku saimnieciskās darbības veicēju reģistrāciju;
  • šogad uzlabojās PVN atmaksas vidējais rādītājs no 12 dienām uz 5-6 un A reitingam ātrāk;
  • IIN gada deklarācija ir priekš-aizpildīta tā, ka vairumā gadījumu IIN deklarācija iesniedzama pāris min.;
  • uz nākamā gada IIN deklarācijas iesniegšanas brīdi būs jauna aplikācija attaisnoto izdevumu skanēšanai;
  • uzņēmējiem, kas strādā ar valsti vietējo darījumu elektroniskie online rēķini būs jau no 1.1.25., bet B2B - no 1.1.26. (e-adrese, PEPPOL, vai caur EDS);
  • kā VID plāno izmantot mākslīgo intelektu;
  • par ko digitalizācijas jomā VID var lepoties ES mērogā un ko Igaunijas VID no mums vēlas kopēt;
  • par izlīgumiem strīdos - nebūs, bet varētu būt konsultatīvo institūciju nodokļu jautājumos;
  • vīziju par nodokļu konsultantu lomu.

View Details

VID tikai korekti izpilda likuma prasībuBlogs par šo problemātiku atrodams te, bet te otrs - par ES direktīvu, saskaņā ar kuru platformas šogad sāka ziņot VID par to lietotājiem. VID nevarēja nereaģēt - tas sāka sazināties un lūgt platformu lietotājus - biznesus, kas tajās reklamējas, reģistrēties kā PVN maksātājiem. Jo likums paredz šādu kārtību. Šai ziņā viss korekti no VID puses.

Rezultāts - jāapliek ar PVN vietējos darījumusProblēma mazajam biznesam palika - dēļ darījumiem ar ārzemju platformām jāmaksā grāmatvežiem par PVN reģistrāciju un deklarācijām, taču sāpīgākais - jāapliek ar PVN vietējos darījumus, kaut arī nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis.

Atkal Igauņi biznesam draudzīgākiPar šo Igaunijas kolēģi padalījās, ka viņiem ir likumā iestrādāts risinājums - PVN reģistrācija ar ierobežotu atbildību. Šo risinājumu derētu FM nokopēt arī Latvijā un virzīt uz Saeimu apstiprināšanai. Protams, atbildīgs alternatīvs risinājums būtu attiecīgajām platformām reģistrēties kā PVN maksātājam katrā no ES dalībvalstīm.

Ko paredz Igaunijas risinājums?PVN reģistrācijas slieksnis, biznesam saņemot no citām ES valstīm pakalpojumu, Igaunijā nav no pirmā eiro, bet gan tikai pārsniedzot EUR 10 000 gadā slieksni. Pēc reģistrācijas šāds bizness (kas reģistrējis PVN numuru ar ierobežotu atbildību) piemēro PVN tikai pārrobežu darījumam ar attiecīgo platformas pakalpojumu sniedzēju, bet ne vietējam darījumam.

P.s. par 10% IIN un godīgu konkurenciDaudziem droši vien nepatiks šis komentārs - nav skaidra FM izvēle saglabāt 10% IIN īres maksām, kur pārējiem ienākumu veidiem tagad IIN vai UIN ir g.k. robežās starp 20% līdz 25,5%. Sākotnēji bija doma, ka izīrētāji nereģistrēsies vispār, bet tagad ir direktīva, kas par izīrētājiem ziņo VID + nāk arī no bankām info par kontu apgrozījumiem. Nav skaidrs, kādēļ pasīvajam ienākumam būtu jāpiemēro mazāku IIN, kā tiem, kas 8h dienā stāv pie virpas.

View Details

MK portālā publicētā IIN likumprojekta saskaņošanas termiņš beidzas šodien, 1.oktobrī, bet likuma stāšanās spēkā laiks paredzēts nemainīgs - 1.1.2025. Kas likumprojektā šķiet būtiskākais?

Nenogurstoši turpināšu uzsvērt, ka šis likums (un arī tā grozījumi) ir pārlieku sarežģīts, balansējot uz robežas, kad varētu virkni normu atzīt kā konstitūcijai neatbilstošas.

• 25,5% limits (summa, līdz kurai piemērojama šī likme) sasiets ar VSAOI griestiem (plānots: EUR 105 300). Apliekamam ienākumam virs šī limita (rēķinot ik mēnesi summas limita 1/12 daļu) jāpiemēro 33%. Turpat uzskaitīti ienākumu veidi, kam nepiemēro šīs likmes:

  • ienākumam no kapitāla, t.sk. kapitāla pieaugumam - piemēros 25,5% neatkarīgi no summas;

    • NB! 20% likme (līdz pat 2027.g.) paliek pārejas noteikumos kapitāla pieaugumam no darījumiem, kuri uzsākti 2024.gadā - par šādiem darījumiem jābūt iesniegtai deklarācijai par ienākumu no kapitāla pieauguma;
      • IIN 10% likme paliek spēkā;
      • ienākums nerezidentiem no Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas - paliek 3% likme;
      • ienākumam no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības Latvijā - 25,5%;
      • procentu un maksas par intelektuālo īpašumu izmaksai nerezidentiem - 5%;
      • MUN likme paliek 25%, cerams, ka tikai pagaidām;
      • ienākumam pielīdzināmiem aizdevumiem likmes nemainās - (25,5% vai 33% pamatlikme un 22% papild-likme);
      • sezonas laukstrādniekiem - 15%;
      • nomad vīzu saņēmējiem - 15%.
    • 3% likmi paredzēts maksāt pēc gada deklarācijas iesniegšanas no sekojošu ienākumu pārsnieguma virs EUR 200k:

  • gada ar IIN apliekamie ienākumi, t.sk. ienākumus no kapitāla pieauguma un ienākumi no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums;

  • sekojoši ienākumi, kam līdz šim bija piemērots IIN atbrīvojums: dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes, likvidācijas kvota.

  • Tāpat drosmīgs, bet korekts lēmums pieņemts (vēl, protams, likumprojektam jāiet cauri Saeimas gaņģiem) attiecībā uz pensionāru neapliekamo minimumu - EUR 1000 mēnesī, jeb EUR 12 000 gadā.

  • Visiem pārējiem neapliekamais minimums diferencētā vietā - kā iepriekš ziņots:

    • 2025.g. - EUR 510;
    • 2026.g. - EUR 550;
    • no 2027.g. - EUR 570/mēn.
    • Arī profesionālo sportistu likme palielināsies uz 25,5%.
    • Izložu un azartspēļu laimestiem virs EUR 3000: 25,5% (līdz EUR 105 300) - 33% (virs EUR 105 300) - 36% (virs EUR 200 000). Laimētājam pašam būs jāpaseko vai laimestiem piemērotas korektas likmes un nepieciešamības gadījumā jāpiemaksā IIN, iesniedzot gada deklarāciju.
    • Koplīgumi varētu palikt arvien populārāki, jo no EUR 480 uz 700 gadā pacelts limits devēja apmaksātiem ar IIN neapliekamiem darba koplīgumā noteiktiem izdevumiem: darbinieka ēdināšanas, ārstniecības, saistītiem ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas un transporta. Šāds izņēmums no IIN piemērojams, ja šādi izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja gada kopējā bruto algu fonda.
    • Nelielas izmaiņas skars arī ar IIN neapliekamās summas:

  • konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas) - līdz EUR 1500 gadā (un vairs nedalīs vietējās un starptautiskās);

  • bēru un bērna piedzimšanas pabalstu limiti paaugstināti no EUR 250 uz EUR 500;
  • darba devēju dāvanas limits pacelts no EUR 15 uz EUR 100 gadā.
  • Čeku loterijas kampaņa laikam beigusies neveiksmīgi un tādēļ tiek atcelta.
  • Izslēgts 3.kritērijs IIN atbrīvojumam, ja pārdod lauksaimniecības zemi.
  • Tiem, kas pakļauti citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai limita pārsniegums apliekams ar 33%, ne vairs 31%.
  • Arī izmaksām uz ofšoriem 23% likme palielināta uz 25,5%.
  • Lai segtu gada zaudējumus, var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju līdz nākamā gada 1. februārim, ne vairs sākot ar 1.martu.
  • Ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus arī 2024.-29.g. saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts vai ES atbalsts lauksaimniecībai, t.sk. līdzvērtīgus atbalsta maksājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un ES fondu līdzekļiem.
  • Samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas pagaidu režīms pagarināts līdz 2027.g. beigām.

View Details

Arī šogad zāle, kurā ietilpst 6500 cilvēku, bija klausītāju pilna. 49 valstu pārstāvji klātienē un vēl tūkstošiem no 35 valstīm - online. Protams, nav izstāstāms divās NBF dienās piedzīvotais, bet nu vismaz.. Šī gada tēma bija drosmīga līderība.

Adam Grant: attīstot potenciālu Pēc jaunākās grāmatas Apslēptais Potenciāls* izdošanas tieši par cilvēku un organizāciju neizmantoto iespēju atklāšanu Adam arī stāstīja. * Grāmatā, starp citu, atsaucas uz pētījumu, kura rezultātā pierādīts, ka dzīvē veiksmīgāki ir tie, kam bērnudārzā vai skolas pirmajās klasēs mācību uzsvars bija uz sabiedriskām, nevis akadēmiskām prasmēm - uzņemties iniciatīvu un uzdot jautājumus, darbu komandā ar vienaudžiem, rast risinājumus problēmām, koncentrēties. * Grāmatā, starp citu, viņš arī analizēja Somijas ilgstošu atrašanos izglītības rangu augšpusē (pec tam arī Igaunijas). Viens no secinājumiem - Somi pievēršas visu bērnu attīstīšanai, nevis g.k. labāko, kā tas mēdz būt ASV. * Piemēram, ka sapulcēs HIPPO (highest paid person opinion) jāizsakās pēdējam, lai neietekmētu pārējo viedokļus. * Sapulces var būt produktīvākas, ja tās vada katru reizi kāds cits. * Komandās var būt drošāks un atklātāks mikroklimats un godīgāka attieksme, ja līderis atzīst savas vājības; komanda tās tāpat jau zin.

Liz Wiseman: ģēnijs vai ģēnija veidotājs?* Patika Liz stāsts par NBA basketbola leģendu Magic Johnson - kā viņš transformējās no punktu mašīnas (skolas laikā mēdza būt, ka gūst 50 no komandas 54 punktiem) par spēlētāju, kas palīdz citiem kļūt par labākiem spēlētājiem. Tieši tas viņu padarīja par leģendu.

+ Vai mēs savās biznesa komandās vēlamies būt punktu mašīnas vai piespēļu dalītāji, kas palīdz uzplaukt citiem?
+ Vai mēs katrs esam tie, kas palīdz citiem realizēt savu potenciālu vai ar savu ego neveicinām komandas biedru uzplaukšanu?
+ Mikro-menedžments, norādes par to, kas darāms, nevis uzticēšanās, ir egocentriski.

• Kad cilvēkam identificēta kāda stiprā puse, jāpalīdz to attīstīt vēl vairāk.
• Ja agrāk līderi rādīja komandai ceļu, tad tagad visai komandai savstarpēji jāuzticas un jāmācās, lai kopīgi saprastu virzienu, kur doties.
• Protams, arī par šo tēmu autorei ir savs bestsellers.

Sanna Suvanto-Harsaae: izbaudiet* Pasmiešanās par sevi un kļūdām ir vērtīga, lai radītu uzticēšanās mikroklimatu komandā. * Uzticēšanās, prieks, izbaudīšana rada augstāku motivāciju komandā un tāpēc - lielākas izredzes sasniegt izvirzītos mērķus un pat lielāku iespēju būt pelnošākiem. * Izmetiet miskastē darba aprakstu - to vietā veidojiet atbildības aprakstu.

Morten Hansen: jāprot teikt ‘nē’* Morten pamatoja savas atziņas ar stāstu par divām komandām, kas 1911.g. centās sasniegt Dienvidpolu - Amundsen komandai tas izdevās, bet Scott komanda palika Antarktikā uz visiem laikiem. Kāda bija atšķirība starp šīm komandām? * Scott komanda izvēlējās dalīt riskus un paņēma pa katram no dažādiem pārvietošanās veidiem, bet Amundsen pēc to analīzes fokusējās tikai uz vienu (suņiem). * Amundsen komanda izrēķināja, cik tai katru dienu jānoiet un ar dzelžainu disciplīnu turējās pie plāna.

+ Transformējot šo atziņu uz biznesu, Morten apgalvoja, ka pat augošā tirgū jāprot pateikt nē un soļot ieplānotajā tempā. Tie, kas tirgus pacēlumā strauji audzē kapacitāti - ko viņi ar to papildus kapacitāti darīs, kad tirgus nokritīsies?

• Kreativitāti jātur grožos - ja tās ir par maz, rodas birokrātija bez risku uzņemšanās un bez idejām; ja par daudz - rodas bardaks.
• Jāatbrīvojas no individuālistiem, kas bojā komandas garu, kaut arī viņi ir zvaigznes.
• Arī Morten atziņas apkopotas viņa populārajās grāmatās.

Steven Van Bellegham: klientiem svarīgi justies labi* Biznesam jābūt kā šiem putniņiem (vardeļi) uz degunradža, kas viņu brīdina par cilvēku (briesmu) tuvošanos - vienmēr jābūt klāt pie sava klienta, netraucējot tam, un īstajā brīdī jādod pievienoto vērtību. * Patika doma, ka ziņu portāli dzīvo no negatīvām ziņām, taču 95% cilvēkiem, arī klientiem patīk lietas, kas liek justies labi. Tāpēc arī Top Gun filma, piemēram, bija viena no veiksmīgākajām pēdējā laikā - tā liek justies labi. * Atlantis viesnīcā Dubajā menedžments sāk rītu, 15 min. pārrunājot iepriekšējā dienā no klientiem saņemtos jautājumus. Ja tie atkārtojas, tiek attiecīgi pielāgoti procesi.

Will Guidara: nesaprātīga pieredze Šis negaidīti, šķiet, bija visas konferences svarīgākais stāsts - kā iet to ekstra jūdzi, kas nošķir labu pakalpojumu no izcila. Will gadījumā tas bija labs restorāns Ņujorkā, ko viņš pārvērta par pasaules Top50, bet pēc tam - par Nr.1 restorānu pasaulē. Kā? * Will teica, ka jā, ēdiens restorānā ir izcils, bet cilvēki pēc laika neatceras, ko viņi tur ir baudījuši. Viņi atceras sajūtas, emocijas. Tās rada it kā sīkumi, negaidīti pārsteigumi. * Will biznesā svarīgs moments bija, kad kopā ar visiem darbiniekiem apkopoja pieskāriena punktus, kad klients saskarās ar viņa servisu. Viņi identificēja ap 120 tādus un tad sprieda, kā katru no tiem iespējams uzlabot. * Visi pārdod preces vai pakalpojumus, taču visi var būt arī viesmīlības biznesā, kas nāk tam papildus kā klienta pieredze. * Tādā veidā viņi investē attiecībās. To var darīt ne tikai ar klientiem, bet arī ar kolēģiem, ģimeni un draugiem. * Sīkāk par šo stāstu - viņa grāmatā Unreasonable Hospitality*.

Björn Wahlroos: par ES stagnāciju* Pārliekā birokrātija un pārregulēšana Eiropā norāda uz līderības vakuumu. ES vadošajās pozīcijās nepieciešami vizionāri. * Viņš uzskata, ka pēc Eiropas parlamenta vēlēšanām par ievēlētajiem deputātiem vairs neko nedzird, jo ievēlē tos, ko vietējie politiķi mājās vairs nevēlas redzēt.

Mario Draghi: ES attīstības vīzija Teorijā 450 milj. cilvēku tirgus ES ir liels, bet tas joprojām ir fragmentēts. Ja ES ir piešķirts atbalsts kādu inovāciju izpētei, to piešķir 27 valstīm, nevis vienai organizācijai, kas apvienotu 27 valstu labākos pētniekus. Tāpēc ir nereāli ES konkurēt ar ASV vai Ķīnu. * ES ir pārāk maz investīciju R&D, salīdzinot ar ASV. Tāpēc ES jānodrošina grantus un nodokļu atlaides tieši šai jomai, sevišķi saistībā ar mikročipu ražošanu. * ASV, Ķīnā vai Indijā labu inovāciju ir viegli mērogot (scale) - paplašināties uz visu attiecīgās valsts tirgu. ES tam nepieciešams pārvarēt 27 dažādus regulējumus, t.sk. izpildīt nodokļu prasības (tax compliance*). Tādēļ uzņēmumiem jābūt iespējai strādāt ES bez nepieciešamības reģistrēties katrā no 27 dalībvalstīm. * Grūti konkurēt ar ASV, kad ES elektrības cenas ir 2-3x augstākas, bet gāzes - pat 4-5x. Viens no iemesliem - enerģētikai piemērotie nodokļi. ASV nepiemēro federālos nodokļus ne elektrības, ne gāzes patēriņam. Tādēļ Draghi rekomendē noteikt visā ES maksimālos piemērojamos nodokļus šim sektoram. * Pārmetumi izteikti arī kapitāla tirgu attīstības virzienā. Lai gan ieturējuma nodokļu jomā panākts progress (te domāta FASTER direktīva), nodokļu un maksātnespējas režīmi visā ES paliek nesaskaņoti un kavē šo attīstību. Kā būtiska iespēja mājsaimniecību uzkrājumu produktīvākai ieguldīšanai varētu veiksmīgāk izmantot pensiju 2.līmeņa līdzekļus. * ES ap 80% pirkumu militārām vajadzībām nāk no ASV. ES jāmēģina pašiem ražot. * Uzrunā principā viņš g.k. pieskārās atziņām no sava 9.septembra ziņojuma ES parlamentam par izpētes rezultātiem par ES konkurētspējas attīstības vīziju. Ja ES plānos šo stratēģiju ieviest, šīs varētu būt labas vadlīnijas arī jebkuru nodokļu pārmaiņu sakarā.

Bozoma Saint John: brands var izglābt biznesu Kolorīta personība marketinga jomā. Viņa atļāvās pasmieties par rebranding* stratēģijām - ieteica bārdainam vīrietim noskūt bārdu un tad paskatīties vai pārējie viņu uztvers kā to pašu vīrieti. * Ja cilvēks konferencē staigā pa zāli un vienam saka, ka viņš ir no Zviedrijas, bet citam - no Turcijas, galu galā viņš zaudēs uzticēšanos. Tāpat arī ziņām par uzņēmumu (specifiskām vērtībām) jābūt konsekventām, lai cilvēki uzticētos. * Brands (reputācija) uzņēmumu var izglābt, ja kas biznesā noiet greizi.

Chris Voss: nes pārmaiņas cilvēkos Bestsellera Never Split the Difference* autors kādreiz FBI vārdā veda pārrunas ar teroristiem, kas bija sagrābuši ķīlniekus. Viņš stāstīja par kādu ķīlnieku krīzi, kur izdevās ķīlnieku atbrīvot ar iejūtīgumu, empātiju. * Šī stratēģija piemērojama jebkurās pārrunās. No sākuma jāpajautā otrai sarunu pusei, ko viņi jūt, mīl, kas viņiem patīk par.. Tas nereti noved pie tā, ka sarunu biedrs vairāk atklājas par sevi, savu pasaules redzējumu, vērtībām un emocijām. Tad var atkārtot galveno no sarunu partnera dzirdēto, līdz viņš/viņa piekrīt un var justies saprasts/-a. * Pārliecināšanas spējas vien nepadara cilvēku par labu sarunu partneri. Īstermiņā šķietams ar pārliecināšanu panākts ieguvums tādējādi var ilgtermiņā dot pretēju efektu, jo sarunu biedrs pēc tam var pārdomāt un tādējādi mazinās savstarpējā uzticēšanās.

Brené Brown: palīgs saprast emocijas* Mīlestībā, tāpat kā biznesā mēs esam ievainojami un tāpēc drosmīgi, jo nav paredzams rezultāts. Tas tomēr neattur teikt ‘es tevi mīlu’ pirmajam, neatkarīgi no reakcijas. * Cilvēki joprojām nav emocionāli atkopušies kopš Covid krīzes. Lai pārciestu šo un pārējās nenoteiktības, papildus jāmācās par emocionālo veselību. * Sanāksmēs Brene iesaka katram sākt īsi, ar 2-3 vārdiem par savām sajūtām tajā brīdī. Ja ‘izlec’ kas negaidīts, viņa pēc sapulces 1:1 aprunājas. * Viņa ir arī populāru podkāstu un grāmatu autore, kas visi atrodami te.

View Details

Ofšoru problēmaWTS un Tax Stories sarunā ar bijušo OECD nodokļu politikas šefu Pascal Saint-Amans dzirdējām, ka ap 95% ofšoru uzņēmumu peļņai piemēros globālo minimālo 15% UIN. Daudz esmu jau arī TS blogos rakstījis par ofšoriem un ko ar tiem varētu darīt. Te TS runājām ar Orsted nodokļu šefu, ka caurspīdīgums ir tendence, ar ko jārēķinās modernām kompānijām un daudzas to dara jau brīvprātīgi. Tikko publicēts kārtējais lieliskais Tax Policy Associates (TPA) blogs, kur arī tā autori ofšorus joprojām uzskata par problemātisko jomu. Lielbritānijā tos joprojām nesmādē, lai izvairītos gan no nodokļiem, gan sankcijām, kā arī lai paslēptu noziedzīgi iegūtu naudu. Tomēr, atšķirībā no citām līdzīgām publikācijām, TPA piedāvā arī risinājumu. Tādu, kas noderētu arī pie mums.

10% nodevaTPA apgalvo, ka nepieciešams caurspīdīgums visiem uzņēmumiem (arī trastiem, personālsabiedrībām u.c. veidojumiem) pasaulē. Tas nozīmētu publiskotu informāciju par uzņēmuma akcionāriem, direktoriem, patiesā labuma guvējiem (PLG) un pat finanšu pārskatiem. Tiem, kas to nedara, būtu piemērojama 10% caurspīdīguma nodeva visiem maksājumiem no Latvijas uz uzņēmumu, kam nav zināms PLG, ja adoptējam minēto priekšlikumu Latvijas apstākļiem. Līdzīgi kā ar ieturējuma nodokli, par šo nodevu atbildīgais būtu izmaksātājs, bet nodevas maksātājs būtu maksājuma saņēmējs ārzemēs. Te droši vien nebūtu FM pamata berzēt rokas par milzu summām - šim pasākumam būs veiksmīgs rezultāts, ja nodokli maksās pēc iespējas mazāk.

Mums jau ir PLG un nodoklis maksājumiem uz ofšoriem!?Tiesa, uzņēmumu PLG Latvijā ir reģistrējami un arī nodoklis maksājumiem uz ofšoriem pastāv. Taču te runa ir par daudz plašāku risinājumu - visiem maksājumiem ārzemju saņēmējiem piemērojams nodoklis, ja par maksājuma saņēmēju nav zināms PLG. Turklāt, Latvijas nodoklis piemērojams ļoti limitētam ofšoru uzskaitījumam - vairums ofšoru priekš Latvijas nav ofšori. Ar minēto TPA priekšlikumu nebūtu svarīga saņēmēja jurisdikcija, bet gan saņēmēja un tā PLG caurspīdīgums. Starp citu, nez, kā iet VID ar atļaujām neieturēt nodokli no maksājumiem uz Krieviju - joprojām brīvi izsniedz vairumam prasītāju? Pakomentējiet, lūdzu, ja kādam ir info.

Info apmaiņa ar VID un policiju - neefektīvaTeorijā VID un izmeklētājiem vajadzētu nonākt info par PLG tiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ofšoros, kas nav ES un Latvijas Melnajā sarakstā. Taču praksē process ir lēns - VID jāpieprasa info par katru uzņēmumu atsevišķi un šādu pieprasījumu saņēmēji nav naski atbildētāji. Tikmēr attiecīgie ofšori var pārnest aktīvus uz citu ofšoru.. Te ir raksts par ofšoru trastiem, kuru dibināšanas dokumentācijā iestrādāts, ka tos likvidē un pārceļ uz citu ofšoru, tiklīdz tie saņem info pieprasījumu no kādas nodokļu administrācijas.

Publiskie iepirkumiUzņēmumi, kam nav zināmi PLG (izņemot biržā kotētos) nedrīkstētu piedalīties arī publiskos iepirkumos. TPA uzskata, ka, ja Lielbritānija ieviestu šādu maksājumu, tad pārējās valstis būtu ieinteresētas ieviest minētās korporatīvā caurspīdīguma prasības. Pretējā gadījumā būtu piemērojams nodoklis, par iedvesmu idejai ņemot ASV FATCA modeli. Šis ir viegli ieviešams pasākums.

Publisko iepirkumu problēmaNeredzu nevienu iemeslu valstij vai pašvaldībām ļaut publiskos iepirkumos maksāt nodokļu maksātāju naudu kādam, kas nespēj uzrādīt maksājuma saņēmēja PLG. Kāds teiks - ok, ir zināmi PLG - kas tālāk? Te, piemēram, te ir raksts par to, kā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2021.g. izvēlējās un, visticamāk, ka Ukrainas kara laikā turpina maksāt EUR 680 000 gadā telpu nomas maksu uzņēmumam, kura PLG ir Krievijas, Izraēlas un Dominikānas (!) pilsoņi. Vai tas ir pārkāpums? Juridiski - diez vai. Taču tad vismaz ir informācija par PLG u.c. apstākļiem, kad iestādes un uzņēmumi var pieņemt lēmumu - vai viņi saskata kādu likuma vai morālo normu pārkāpumu, lai veiktu darījumu.

Sekas?Kopā ar jau šobrīd spēkā esošo kriminālatbildību par nepatiesi norādītiem PLG šis viss varētu strādāt. TPA arī piedāvā, ka šādiem meļiem būtu piemērojama papildus nodokļa likme ar atpakaļejošu spēku. Arī bankām u.c. AML komandām būtu vieglāk strādāt ar caurspīdīgiem reģistriem. Jau šobrīd daudz-kur ziņo, kuri no pasaules uzņēmumu reģistriem apkopo un piedāvā minēto info online. Latvija ir viena no 35 šādām valstīm, kuras rezidentiem tad Lielbritānija automātiski nepiemērotu šādu nodokli, ja tādu ieviesīs. Jācer, protams, ka šo ideju ieviesīs ar kādu starptautisku risinājumu. Pasapņojot vēl solīti tālāk - ideālā gadījumā būtu pasaulē vienots uzņēmumu vai pat visu aktīvu reģistrs.

Zilonis istabā & jauna AML direktīvaCiti uzņēmumus ofšoros u.c. teritorijās atver dēļ privātuma. Turklāt, samērā nesen arī ES tiesa lēma par labu uzņēmumu (PLG) reģistru privātumam. Tomēr š.g. 31.maijā tapusi jauna ES AML direktīva, ko ES valstīm jāievieš līdz 10.07.27. Direktīvā, cita starpā, paredzēts, ka tādas iestādes, kā ES prokuratūra EPPO un izmeklētāji (OLAF) tiks klāt visu ES valstu uzņēmumu (trastu, u.c. veidojumu ES) PLG reģistriem tiešsaistē. Tāpat arī personas ar likumīgām interesēm - žurnālisti, NVO, 3.valstu iestādes. Šīs tiesības jāīsteno ES valstīm jau līdz 10.07.25. UR būs tiesības pārbaudīt iesniegto PLG datu patiesumu, t.sk. šaubu gadījumā viesoties uzņēmumu deklarētajās adresēs. Interesanti arī, ka līdz 10.07.29. jāievieš iespēju piekļūt vienotā sistēmā visas ES nekustamo īpašumu reģistriem.

View Details

The expected amendments are as followsMinimum monthly wage:* 2024: EUR 700 * 2025: EUR 740 * 2026: EUR 780 * 2027: EUR 820 * 2028: EUR 860

Fixed monthly tax-free minimum - for all from 1.1.2025:* 2025: EUR 510 (pensioners: EUR 650) * 2026: EUR 550 * 2027: EUR 570

Personal income tax rates:* 25.5% - for all income up to EUR 105,300 p.a.; * 33% - above EUR 105 300 p.a.; * an additional 3% rate (to be applied through the annual PIT return) will apply to all income of Latvian residents above EUR 200 000; * 10% PIT rate for rental income stays.

There is not much media coverage that the new rates will apply to all income, including salaries, interest, dividends, royalties, capital gains, etc. The exemption to dividends from companies will stay except 3% to the income above EUR 200k p.a.

1% of Tier 2 pensions will be redirected to Tier 1.The other changes the MoF presentation provides (only the most important ones):* an increase of the tax relief for collective agreements up to EUR 700 p.a.; * simplification of the mico-business tax - it is not explained here further; * transport usage tax will increase +10%; * company car tax will increase +10% as of 2027; * lottery tax will increase from 10% to 15% as of 2027; * gambling tax will increase +20% as of 2027; * the natural resources tax on coal and coke will increase; * revision of the excise tax on fuel, petroleum products, non-alcoholic beverages with sugar up to 8 gr., alcohol, tobacco products;

I understand from the MoF presentation that it does not intend to touch on any other issues (VAT, CIT, solidarity tax, etc.). Here are all the Baltic tax rates for 2024.

View Details

Te arī neliels video-ieskats sarunā:

Māris Jurušs ir RTU profesors, ekonomikas zinātņu doktors, visu dzīvi strādājis ar nodokļiem, t.sk. EM, Latvijas Dzelzceļš, PWC, FM, neskaitāmu publikāciju un Nodokļu podkāsta un 2 grāmatu autors: Nodokļi un Nodokļu plānošana Latvijā un starptautiskā vidē. Māris bijis akcīzes nodokļa likuma autors.

Sarunā ar Māri šoreiz vairāk diskutējām par nodokļiem, mazāk par dzīvi un biznesu, jo likās grēks laist garām iespēju parunāt par nodokļiem ar zinātnieku. Cita starpā runājām par:

• grāmatās Māris cenšas analizēt nodokļu saknes - kāpēc tie ir tādi, kā pie mums, un kādiem tiem vajadzētu būt.
• IIN progresivitātes pamatojumu;
• kādēļ nevajadzētu celt PVN;
• jauno VID ģenerāldirektori - tās ir biznesam labas ziņas;
• jauno nodokļu reformu;
• ilgtspēju nodokļu jomā - mūsu bērniem;
• Taivānu un citu domāšanu par vērtībām, sabiedrību;
• par nekustamā īpašuma nodokli;
• ēnu ekonomiku un skaidro naudu;
• arī par filmām Minority Report un Meet Joe Black;
• mākslīgo intelektu un digitalizāciju; vai drīz VID varēs deklarēt nodokļus mūsu vietā?

View Details

Arī ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumamJau rakstīju par FM plānoto nodokļu reformas variantu, ko virzīs uz Saeimu apstiprināšanai. Taču kā zināms pārsteigums nāca ziņa, ka šīs pat likmes piemēros arī ienākumiem no kapitāla (dividendēm, procentiem) un kapitāla pieaugumam. Atgādināšu, ka ar 1.1.25. plānotās likmes ir sekojošas:

• 25,5% - līdz EUR 105 300 g.;
• 33% - EUR 105 300 - 200 000;
• papildus 3% (piemēros caur gada deklarāciju) - ienākumiem virs EUR 200 000 g.

Iespējamās zāles pret jaunajām galvassāpēmSIADaudzi varētu fizisko personu ieguldījumus pārstrukturēt uz SIA ieguldījumiem. SIA joprojām saglabāsies 20% UIN likme un izmaksātās dividendes ar IIN vairs neapliksies, izņemot 3% papildlikmi, ja gada ienākumi pārsniedz EUR 200 000.

Izmaksas jau šogadDaudzi varētu pasteidzināt potenciālos darījumus un veikt tos jau šogad. Tādējādi būs iespējams realizēt kapitāla pieaugumu ar 20% IIN likmi, nevis 25,5 - 33 - 36% likmi.

Nodokļu rezidences maiņaNākotnē daudz lielāks svars varētu būt šim jautājumam vai jebkurai nodokļu sloga pārstrukturēšanai. Piemēram, pārceļoties uz gadiņu padzīvot pie mūsu Ziemeļu kaimiņiem, šobrīd tur ir 20% IIN lime, nākamgad - 22%, bet no 26.g. būs 24%. Starp citu, arī par pāreju uz 22% Igauņiem notiek aktīvas kustības, lai izmaksātu uzkrāto peļņu jau šogad (piemēram, mainot finanšu gadu vai atpērkot savas akcijas).

Lietuvai - 16% UINDienvidu kaimiņi, savukārt, jau pasen izsludinājuši savu reformu - pacelt UIN par 1% uz 16%. Joprojām plānots saglabāt esošo sistēmu, ka šāda Lietuvas uzņēmuma dividendes, kas izmaksātas Latvijas rezidentam (fiziskai personai) ar Latvijas IIN vairs neapliekas. Neaizmirsīsim, ka visiem šiem mehānismiem, protams, ir pret-izvairīšanās normas.

View Details

Daudz dzirdēti pārmetumi VID par viņu kuplo darbinieku skaitu. Taču maz kas ir aizdomājies, ka kādam ir jāapsaimnieko to likumdošanas šedevru, ko sauc par nodokļu likumiem. Šajā sakarā radās virkne pārdomu.

Tiesību normai jābūt formulētai tik precīzi un skaidri, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas..

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.2014-34-01.

Situācijai atbilstoši likumiVID izdod vadlīnijas par nodokļu piemērošanu konkrētās situācijās. Kādēļ gan likumus nevarētu rakstīt šādā formā? Piemēram, likums par IIN kapitāla pieaugumam no akciju atsavināšanas. Kur teikts, ka likumam jābūt garam? To atšķirs tie, kam svarīga konkrētā situācija, nevis viss likums kopā.

VIDeoVID, savukārt, lai aizstātu privātos konsultantus, varētu veidot informatīvus materiālus video vai audio formātā. Toms Kreicbergs ir labs piemērs, kā viens eksperts var izgatavot kvalitatīvu video par nodokļiem, ieguldot indeksu fondos.

Kādēļ vienai situācijai dažādi režīmi?Tomēr, domājot par vienkāršošanu, nav runa tikai par tehniskiem uzlabojumiem. Runājot, piemēram, par tiem pašiem privātpersonu ieguldījumiem akcijās, obligācijās vai indeksu fondos - kādēļ nepieciešami 2 režīmi: vispārējais un ieguldījumu konts, ko jāreģistrē VID?

DiskriminācijaTe pat saskatāma diskriminācija, jo ieguldījuma konta gadījumā drīkst izmantot zaudējumus neierobežoti, bet vispārējā sistēmā - tik gada laikā.

Dažādas likmes = shēmasInteresanti arī, kas notiks ar IIN likmēm ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma. Ja tam piemēros jaunās IIN likmes (25,5% - 33% - 36%), sevišķi ieguldītājiem, kas operē ar lielām summām, būs vēlme strādāt caur SIA, ne ieguldījuma kontu. Arī likmju atšķirības iet no vienkāršošanas pretējā virzienā. To jau sen sapratuši Igauņi - tādēļ viņiem ir ne vien plakana IIN likme, bet tā neatšķiras no pārējo nodokļu likmē. Tad arī nav iemesla shēmot.

Executive summaryVēl par Igauņiem dzirdēju no klienta, ka viņi praktizē ļoti labu lietu ar VID lēmumiem u.c. dokumentiem. Proti, pirms rakstīt visu garo penteri ar atsaucēm uz neskaitāmiem pantiem, viņi sākumā pāris teikumos cilvēku valodā pasaka, ko viņi ar to dokumentu vēlas pateikt. Tad nespeciālistam nav jālasa visu dokumentu, lai izlobītu esenci. Pārējo jau var lasīt speciālisti.

Diferencētais IINJāuzteic FM par drosmi beidzot tikt vaļā no šī monstra, kas neļāva ne vien ikdienas cilvēkam spēt aprēķināt savu algu, bet pat grāmatvežiem radīja grūtības atbildēt uz viņu klientu jautājumiem.

Vienkāršība - pluss investoru acīsVienkārša nodokļu sistēma var būt liels pluss ārzemju investoru acīs. Šobrīd nodokļu menedžeri no visas pasaules vienā balsī sūdzas, ka viņiem lielākais izaicinājums ir tikt galā ar visām nodokļu prasībām, nevis kaut ko ietaupīt.

SDI kontsLieki teikt, ka mūsu automātiskā nodokļu norēķinu sistēma (SDI konts) mazajam biznesam plauktu, ja tā izmantošana būtu vienkāršāka (reģistrācija ar pāris klikšķiem telefonā).

View Details

Īss video ieskats sarunā:

Cita starpā ar Andri runājām:

Par Andri* par misiju - padarīt Latviju par rūpnieciski attīstītu valsti; nav svarīgi, ka uzbūvētā rūpnīca piederēs Andrim - tā būs Latvijā; * kāda motivācija ziedot un vai nodokļu atlaides to ietekmē; * labākajām ceļošanas pieredzēm; * stress visvairāk par biznesu ir nevis Andrim, bet viņa sievai; * par to, ka nav bail kļūdīties;

Par Andra biznesu* kā mākslīgo intelektu var izmantot šajā biznesā; * darbiniekus motivē trakas lietas; * par pieredzi, strādājot ar konsultantiem;

Par nodokļu politiku* nodokļu slogs pie mums nav maziņš, bet ir ok, ja visi tos maksā; * kā varētu dalīt UIN maksātājus;

Par ēnu ekonomiku* kā būtu jācīnās ar ēnu ekonomiku, lai būtu godīgāka konkurence; * problēma - darbinieku ļaunprātības ar slimības lapām; * tiesu iepildītāju piedziņas - iemesls aplokšņu algām; * kā darbinieki krāpjas ar pabalstiem; * kā Stiga RM tika vaļā no PVN shēmotāju piedāvājumiem; * kā vajadzētu atalgot viesstrādniekus pārbaudes periodā;

Par VID darbinieku noziegumu* par VID darbinieku veikto EUR 100k kukuļa izspiešanas (pēc konkurenta pasūtījuma) lietu;

+ tādējādi bija apdraudētas ap EUR 70 milj. investīcijas;
+ tie paši cilvēki figurē arī citos gadījumos, tikai tur cilvēki maksāja, jo bija skeleti skapī;
+ vai tādas izspiešanas varētu turpināties;
+ kā iespējams legalizēt daudzus gadus uzkrātos noziedzīgos līdzekļus;
+ par šo gadījumu nesen izdoto grāmatu;
+ kā notiek procesuālie eksperimenti (kā KNAB uzdevumā Andrim bija kā aktierim jāspēlē dažādas lomās, lai pierādītu korumpētā VID Nodokļu policijas ierēdņa vainu);
+ ko Andris iesaka citiem, ja nu kāds ar ko tādu saskarās.

View Details

Kāpēc tas ir svarīgi arī pie mums?Tā droši vien ir galvenā mācība no šīs lietas - nelikumīga valsts atbalsta jautājumus nodokļu kontekstā pie mums nav pieņemts cilāt, taču sekas var būt smagas. Uzņēmumam šādos gadījumos var nākties atmaksāt valstij tā gūto (nodokļu) labumu pat tad, ja visas tiesību aktu un 2 uzziņu (!) prasības ir rūpīgi izpildītas. Šī ir tikai viena no daudzām (Fiat, u.c.) lietām, kur nodokļu labumu piešķiršanu (ar uzziņām apstiprinātu) apšauba Eiropas Komisija, balstoties uz ES Līguma 107.p. (par šo ir labi OECD skaidrojumi):

“..ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

Kādu valsts atbalstu guva Apple?Apple struktūra ĪrijāLieta pat ES līmenī nebija viennozīmīga, jo iepriekšējās instances ES (Vispārējā) tiesa lēma par labu uzņēmumam. Uzziņās Īrijas administrācija apstiprināja 2 dažādiem Apple grupas uzņēmumiem, ka atbilst tiesību aktiem sistēma, kur Īrijā reģistrēts uzņēmums nav Īrijas nodokļu rezidents. Intelektuālais īpašums Apple produktu tirdzniecībai ārpus ASV piederēja abiem Īrijas uzņēmumiem.

FiliālesĪrijas uzņēmumiem bija arī filiāles Īrijā. Viena no tām atbildēja par Apple produktu iepirkumiem un pārdošanu, loģistiku un pēc-pārdošanas apkalpošanu noteiktos reģionos ārpus ASV. Otra filiāle bija atbildīga par noteikta sortimenta Apple datoru ražošanu un salikšanu, kā arī to piegādi saistītām personām EMEIA reģionā.

Izmaksu dalīšanas līgumsMātes uzņēmums ASV un tā divas Īrijas meitas bija noslēgušas izmaksu dalīšanas līgumu, g.k. par grupas R&D izmaksām. Māte ASV, saskaņā ar šo līgumu, palika nemateriālo vērtību īpašniece, kaut arī izmaksas tika dalītas ar Īrijas meitām. Taču māte piešķīra šīm meitām licences, par kurām nav jāmaksā atlīdzību. Šīs licences ļāva meitām ražot un tirgot Apple produkciju noteiktajos reģionos. Abām līguma pusēm bija jāsedz izmaksas par saistītajiem riskiem, g.k. attiecībā uz intelektuālā īpašuma attīstīšanu.

Kur EK saskatīja atbalstu?Eiropas Komisija neapstrīdēja Īrijas uzņēmumu nodokļu rezidenci, bet gan apgalvoja, ka nerezidentu ienākums bija apliekams Īrijā. Interesanti, ka EK nepiemēroja OECD vadlīnijas par pastāvīgās pārstāvniecības apliekamā ienākuma noteikšanu (peļņas attiecināšanu).

EK nepiekrita, ka nodokļu aprēķinu vajadzībām intelektuālā īpašuma licences bija iegrāmatotas Īrijas uzņēmumu galvenajās mītnes vietās ārpus Īrijas, nevis viņu Īrijas filiālēs. Tādējādi Īrija ar uzziņām nepamatoti atteikusies no ar nodokli apliekamas peļņas.

Uzņēmuma nodokļu rezidence?Esam pieraduši runāt par fizisko personu nodokļu rezidenci, bet arī uzņēmumiem tāda ir. Latvijā uzņēmums ir nodokļu rezidents, ja tam bija jāreģistrējas Latvijā. Šādus pat noteikumus 2015.g. ieviesa arī Īrija. Taču pirms tam Īrijā uzņēmumu rezidenci noteica pēc uzņēmuma vadības un kontroles atrašanās vietas. Tas parasti nozīmē uzņēmuma politikas, investīciju lēmumu vietu, svarīgāko līgumu satura noteikšanas vietu, vadības pastāvīgo dzīvesvietu, utt. Tā, piemēram, ja Īrijas uzņēmuma vadība līdz 2015.g. atrodas, teiksim, BVI, tad parasti peļņu neapliek ne Īrijā, ne BVI. Nodokļu konvencijas vēl var paredzēt citus noteikumus, kas atšķiras no iepriekš minētajiem.

Paldies par laikus atsūtīto ziņu par Apple spriedumu mūsu ES tiesību ekspertei.

View Details

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar jauno gadu.

Sadalīšana termiņos = nav parādaNeizpildītās saistības nodokļu jomā neattiecas uz nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums.

Līdz EUR 40 nav vērts piedzītLikumprojekta anotācijā norādīts, ka nodokļu parādu vidējās piedziņas izmaksas ir ap 2,5 cilvēkstundas, jeb ap EUR 40. Tādēļ neesot saimnieciski saprātīgi piedzīt mazākus nodokļu parādus. Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023.gada 11 mēnešos ir EUR 6 502 400 un nostrādātās faktiskās stundas ir 420 432, kā rezultātā piedziņas procesā vienas cilvēkstundas izmaksas ir EUR 15.

Nokavējuma naudas - 2x mēnesīParedzēts, ka par samaksas termiņa nokavējumu aprēķinās nokavējuma naudu 2 reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15.datumā. Tas nozīmē, ja 1.datumā ir aprēķināta konkrēta nokavējuma naudas summa, tad šīs summas apmērs ir fiksēts līdz pat 14.datumam, un maksātājam ir pienākums samaksāt tikai šo fiksēto nokavējuma naudas summu. Šis risinājums novērsīs situācijas, ka aprēķinātā nokavējuma nauda varētu mainīties, ja nodokļa maksājums valsts budžetā neienāk tajā pašā dienā, kad skaitīta nauda, radot nodokļu maksātājam pienākumu veikt maksājumu vēlreiz, lai samaksātu nokavējuma naudu par vienu dienu. Līdz ar šo jauno kārtību vairs nepiemēros normu, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis 5 darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Aptuveni 70 % no maksātāju jautājumiem un sūdzībām esot tieši par nokavējuma naudas aprēķinu.

Nokavējuma naudu nerēķinās par precizētām deklarācijām, ja..Nokavējuma naudu neaprēķinās, ja izpildīsies abi turpmāk minētie nosacījumi:
1) noteiktajā termiņā ir saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā vismaz tādā apmērā, kādā nodoklis deklarēts ar iesniegto deklarācijas precizējumu;
2) uz deklarācijas precizēšanas brīdi šī iemaksa nav izmantota citu saistību segšanai.

Nokavējuma naudu neaprēķinās par kavētu deklarāciju, ja..Ja deklarācija ir iesniegta, pārkāpjot noteikto iesniegšanas termiņu, tad par samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudu neaprēķina, ja no nodokļu maksātāja līdz maksāšanas termiņam saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdī nav izmantota citu saistību segšanai. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka par regulāru deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējumu VID var ķerties klāt administratīviem sodiem.

VID varēs ierobežot piekļuvi domēnam un IP adresēmLikumprojektu paredzēts papildināt ar VID tiesībām pieņemt lēmumu par to, ka Latvijā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai IP adresei, ja apturēta saimnieciskā darbība. Šobrīd likumā ir jau paredzētas VID tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un lēmumu par lieguma uzlikšanu domēna vārda lietošanas tiesību nodošanai. Anotācijā minēts, ka likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus ".lv" zonas.

Par informācijas uzskaiti būvlaukumā Likumā veikta virkne tehnisku korekciju, t.sk. prasība par VID nodokļu maksātāja reģistrācijas koda (ko VID piešķir ārzemniekiem, kam nav personas koda) vai VID piešķirtā PVN maksātāja reģistrācijas numura iekļaušanu VEDLUDB, ko jāpiemēro ar 2025.gada 1.martu.

Par muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontāParedzēts atlikt regulējuma ieviešanu par šo maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā un to uzskaiti MAIS līdz 2027.gada 1.janvārim.

Kas nav, bet kam vajadzēja būt likumā?Diemžēl likumprojekts nepieskaras jautājumam par nokavējuma naudas apmēru - cik atbilstoši mūsdienu tirgus situācijai ir 18,25% gadā. Kavējuma procentiem jābūt motivējošiem, bet vai tik lieliem?

View Details

Somija ceļ PVNSomija atsakās no 14% PVN likmes saldumiem ar 1.7.25. un jau ar 1.9.24. palielināja standarta likmi no 24% uz 25.5% (arī apdrošināšanas prēmijas nodoklim tādas pat likmes). Jau pirms pāris gadiem valdība esot vienojusies, ka šādā veidā tā palielinās budžetu par miljardu. Pie vakariņu galda Somijas un Zviedrijas kolēģi pieļāva, ka Somijā tāds caurums budžetā radies, jo valdība šķiedās ar naudu Covid laikā. Zviedrijai viss ok ar budžetu, jo viņi toreiz uzņēmumiem ļāva strādāt. Ļāva strādāt, jo lēmums par šo nebija politiķu, bet gan ekspertu, rokās.

Paraugs nekustamā īpašuma biznesāSomijas PVN eksperte minēja, ka nekustamā īpašuma PVN atskaitīšanas ziņā Vācija esot labs paraugs, ko pārējām ES valstīm vajadzētu vērtēt, lai iesaistītām personām PVN būtu pēc iespējas neitrālāks.

Somijas uzziņu sistēmaSomijā esot neatkarīgu ekspertu komisija pie centrālās nodokļu administrācijas, kurā var iegūt uzņēmumiem saistošas uzziņas. Alternatīva uzziņām - nodokļu administrācija. Centrālās administrācijas komisija lemj tikai svarīgākās uzziņas. Centrālās administrācijas komisijas uzziņas drīkst apstrīdēt tieši Augstākajā tiesā, bet administrācijas uzziņas ir apstrīdamas no sākuma pirmās instances tiesā. Tas darīts, lai uzlabotu palīdzības administrācijas klientiem sistēmu. Cenas arī atšķiras - administrācijā par uzziņu jāmaksā EUR 200, bet centrālajā administrācijā - 10x vairāk. Čehijā uzziņas maksājot ap EUR 400. Igaunijā fiziskām personām uzziņas maksā lētāk (EUR ~200), kā juridiskām (EUR ~800). Polijā uzziņa maksājot EUR 9 par jautājumu.

Automatizācija Somijas administrācijas pārstāve teica, ka viņi ir pārgājuši no 70 dažādām IT programmām uz vienu. Somijas administrācija testēja B2B pārrobežu online rēķinu ieviešanu (92% uzņēmumu piedalījās). Viņi domā, ka vietējiem darījumiem tā pati sistēma arī būs ok. Brazīlijā jau pirms 15 gadiem to ieviesa un viss strādā normāli.

Uzņēmumu pieredzes stāstiLielo starptautisko uzņēmumu PVN eksperti bija vienisprātis, ka Incoterms nebija veidoti sasaistei ar PVN, bet praksē vairumā ES valstu Incoterms ņem vērā PVN seku noteikšanai. Somijā nepievērš Incoterms būtisku nozīmi PVN seku noteikšanā. Viņi vairākkārt minēja Poliju kā problemātisku valsti preču transportēšanas PVN sekām, it sevišķi, ja tur vairākas personas iesaistītas piegāžu ķēdēs. DAC7 direktīva ir viena, bet prasību nianses katrā ES valstī atšķiras. Viņi arī novērojuši, ka pārtikas jomā pēdējā laikā ES notiek diezgan lielas pārmaiņas ar PVN likmēm. Visā ES ir grūtības definēt, vai persona ir darbinieks vai apakšuzņēmējs.

Eiropā pāriet uz online rēķiniem Vācijā plānots, ka ar jauno gadu vietējiem (ne pārrobežu) B2B darījumiem rēķinus jāiesniedz elektroniski reālā laikā, standartizētā formā. * Arī Spānijā izsludinātas tādas pat pārmaiņas, bet tikai 2 etapos - nākamgad lielajiem (virs EUR 8m apgrozījums) un pēc gada pārējiem. * Francijā šādas izmaiņas jau bija paredzētas šogad, bet tās atliktas uz nezināmu laiku. * Ungārijā, kas šķiet Austrumeiropas līderis nodokļu administrācijas digitalizācijas jomā,čekus paredzēts sūtīt uz mobilo telefonu, bet cilvēki var prasīt to arī papīra formā. * Polijā* bija paredzēts, ka online rēķinu deklarēšana stājas spēkā š.g. jūlijā, bet, līdzīgi kā Francijā, tā ieviešana atlikta.

Dzīvoklis darbiniekamPolijā esot jauna tiesu lieta, kur nolemts, ka uzņēmumi, kas izīrē dzīvokļus saviem darbiniekiem, drīkst atskaitīt dzīvokļa iegādes vai nomas priekšnodokli kā vispārīgus izdevumus. Īre, protams, nav apliekama ar PVN. Tas nozīmē, ka uzņēmums drīkst rēķināt kopēju proporciju, nevis uzskatīt visu priekšnodokli par neatskaitāmu, jo tas tieši attiecas uz ar PVN neapliekamo īri darbiniekam.

Mazumtirdzniecības plauktu maksaEkspertu starpā pārrunājām arī problemātiku ar mazumtirdzniecības tīklu saistībām ar piegādātājiem: vai tas ir atsevišķs pakalpojums (piemēram, plauktu izvietojuma maksa) vai atlaide? Prakse dalībvalstīs atšķiras un tiks apkopota no ES valstu ekspertiem rakstiski.

Par mantisko ieguldījumu kapitālāApspriedām arī Polijas gadījumu ES tiesā par mantiska ieguldījuma kapitālā darījuma vērību PVN vajadzībām. Piemēram, ja startapu vidē kāds marketinga pakalpojumu iegulda startapa kapitālā, tad pretī saņemto daļu vērtībā jāiekļauj pakalpojuma cenu kopā ar PVN. Šādā situācijā svarīgs arī jautājums - vai pakalpojuma sniedzēja mantiskais ieguldījums kapitālā ietekmē tā tiesības uz priekšnodokli.

Online iegādātu preču importsApspriedām arī to vai mazas vērtības precēm, kam ES piemēro IOSS (vienas pieturas) importa režīmu patērētājiem (B2C), kurjera pakalpojumu piegāde apliekama ar standarta vai 0% likmi (kā daļa no importa piegādes). Šī pakalpojuma pircējs parasti ir tirdzniecības platforma vai preču pārdevējs. Precedents par šo ES tiesā esot tik par eksportu. No diskusijām radās priekšstats, ka jautājuma sāls vairāk ir par to, kā importētājs var pierādīt, ka šis pakalpojums ir iekļauts cenā gala patērētājam. Tādā gadījumā šāds transports būtu ar 0% (bez) PVN. Transportētāja (kurjera) rīcībā jābūt preču iegādes dokumentam, kur adrese sakrīt ar kurjera piegādes adresi.

Lietderīgi PVN sistēmas skaidrojumiPeldot vakarā ar kuģīti netālu no Helsinku krastiem, kopā ar kādu Norvēģijas PVN ekspertu spriedām, ka brīžiem nepelnīti aizmirstas ir OECD PVN vadlīnijas. Tās, protams, nav mums saistošas, bet var palīdzēt labāk izprast sistēmu, kas jau ieviesta vairāk, kā 160 valstīs.

Tax-free pārsteigumsNākamais pārsteigums bija par Alandu salu - teritoriju starp Somiju un Zviedriju, kas, izrādās, ir ES muitas teritorija, bet nav ES PVN teritorija. Somijas un Zviedrijas kruīza kuģi to aktīvi izmanto tax-free preču piegādēm - piestājot uz mirkli šajā salā uz prāmja drīkst tirgot preces bez PVN. Tādā veidā Somija atbalsta šīs salas ekonomiku, šo statusu pieprasot ES iestāšanās sarunās. Ar Skandināvijas augstajiem nodokļiem alkoholam šis šķiet ievērojams atbalsts prāmju industrijai. Te ir laba tabula ar visām ES piederošām teritorijām, kur PVN, muitas vai akcīzes statuss var atšķirties no ES.

Starp citu....pie sevis nodomāju, ka nu jau aizvērtām acīm pēc angļu valodas akcenta varu atpazīt, no kuras ES valsts ir katrs runātājs.

View Details

• Minimālā mēneša alga:

  • 2024.: EUR 700
  • 2025.: EUR 740
  • 2026.: EUR 780
  • 2027.: EUR 820
  • 2028.: EUR 860
  • Te cipari nedaudz palielinājušies, salīdzinot ar neseno FM prezentāciju. Interesanti, ka te projicēti 5 gadi, nevis 3. Minimālā alga šogad kaimiņos: EUR 820 EE, EUR 924 LT.

  • Fiksētais mēneša neapliekamais minimums - visiem jau no 1.1.2025.:

  • 2025.: EUR 510 (pensionāriem: EUR 650)

  • 2026.: EUR 550
  • 2027.: EUR 570
  • Ļoti laba ziņa. Pēdējā FM prezentācijā diferencētais minimums bija vēl saglabāts 2025.g. Neapliekamais minimums šobrīd kaimiņos: EUR 654 EE (2025.g. - EUR 700), EUR 642-747 LT.

  • IIN likmes:

  • 25,5% - līdz EUR 105 300 g., jeb EUR 8775 mēnesī;

  • 33% - virs EUR 105 300;
  • izskatās, ka 3% papildu likme (piemēros caur gada deklarāciju) attieksies uz visiem Latvijas rezidentu ienākumiem virs EUR 200 000, arī algām, dividendēm, kapitālam. Neskaidra ir šī raksta piezīme: no 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.

  • 1% no pensiju 2.līmeņa pārvirzīs uz 1.līmeni.

  • Te cietēji būsim mēs visi - nākotnes pensionāri. Kādreiz 2. pensiju līmenī bija plāns novirzīt 12%..

  • Vēl FM prezentācijā paredzēts (minēšu tik manuprāt būtiskākos):

  • IIN atvieglojumu palielināšana koplīgumiem līdz EUR 700 g.;

  • MUN vienkāršošana - te nav skaidrots, kas tieši te paredzēts;
  • TEN +10%;
  • UVTN +10% no 2027.g.;
  • izložu nod. palielinās no 10% uz 15% no 2027.g.;
  • azartspēļu nodoklim +20% no 2027.g.;
  • palielinās DRN akmeņoglēm un koksam;
  • pārskatīs AN degvielai, naftas produktiem, bezalkoholiskiem dzērieniem ar cukuru līdz 8 gr., alkoholam, tabakas izstrādājumiem.
  • Var noprast, ka FM vismaz šobrīd neplāno aiztikt jautājumus, kas nav jaunākajā FM prezentācijā (PVN, UIN, IIN dividendēm, solidaritāte, utt.).

  • Konkurencē par gaišajiem prātiem diemžēl turpināsim zaudēt Igaunijai vienos vārtos. Latvijā lielajai algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa šobrīd ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – gandrīz 2x mazāk: 21,6% (20 + 1,6%). Igaunijā IIN 2025.g. vēl būs 22%, bet 2026.g. - 24%.

  • Diemžēl nepiepildījās arī cerība, ka atcels mūsu nodokļu sistēmas Frankenšteinu, kas atbaida no valsts gudrākos prātus - solidaritātes nodokli. Te ir visas Baltijas šī gada nodokļu likmes šogad.

  • No 23.g. OECD publicētās statistikas par 21.g. redzams, ka Latvijā IIN iekasēts 2,009 miljardi, bet Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu un visiem vienādu IIN likmi - vairāk: 2,146 bn!

View Details

Ideja īsumāPats likumprojekts ir īss, bet tēma ir daudz par lielu vienam blogam. Projekta galvenās idejas:

• aplikt ar UIN NVO saimnieciskās darbības ienākumus;
• ja NVO ir SLO (1. un 2.pakāpes) statuss, UIN nepiemēro;
• UIN atvieglojumus piemēros ziedotājiem, kas ziedo tikai 2.pakāpes SLO (t.i., ar vismaz 2 gadu pieredzi un ik-gada Komisijas un VID uzraudzību - sk. zemāk sadaļu par SLO likuma grozījumiem).

Kādas problēmas FM mēģina risināt?Godīgu konkurenciPieņemsim, ka viens otram blakus ir divi biznesi (SIA un biedrība), kas, piemēram, piedāvā golfa spēlēšanas pakalpojumus. SIA maksā UIN, bet biedrība blakus laukumā - nē. Tad SIA var pamatoti iebilst, ka biedrībai ir priekšrocības - biedrības laukums var piesaistīt vairāk spēlētājus, palaižot zemāk cenas. No otras puses, ar UIN grozījumiem var notikt tieši pretējais - biedrībai UIN jāmaksā, bet SIA nē, jo SIA peļņu neizmaksā dividendēs. Biedrība arī neizmaksā, bet par nopelnīto UIN būs jāmaksā. Tomēr nemānīsim sevi - SIA mērķis ir peļņas gūšana. Pat, ja peļņa ir reinvestēta, tas darīts ar mērķi gūt lielāku peļņu vēlāk. Vienīgi sanāk, ka biedrība maksās UIN jau peļņas gūšanas gadā, bet SIA - vēlāk. Tā kā nauda maksā naudu, arī šāda situācija noliks biedrības neizdevīgā situācijā. Ja vien tās nav SLO.

Slēptu komercdarbībuKas, ja NVO veic tikai komercdarbību? Kas tur slikts, ja gūtā peļņa novirzīta tās definētajiem sabiedriskā labuma mērķiem? Anotācijā minēts, ka šādi NVO var mēģināt slēpti novirzīt peļņu citiem mērķiem. Vai tādēļ nepieciešama visa plašā NVO sektora pārregulēšana? Vai ar to VID saka, ka viņi nespēj izpildīt savu darbu un izķert blēžus? UIN likums jau tagad paredz piemērot UIN biedrībām un nodibinājumiem, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem.

PapilddarbībaAnotācijā minēts - ja par biedrības vai nodibinājuma pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība, kam ir peļņas gūšanas raksturs, tad šāda biedrība vai nodibinājums tiek likvidēta ar tiesas nolēmumu. Šī ir pelēkā zona, kam VID piesienas visvairāk un par ko bijuši daudzi strīdi tiesā. Vai paredzēts risinājums? Tas nav tieši pateikts, bet izskatās, ka šos strīdus beidzot varētu izbeigt fakts, ka NVO ieguvis SLO statusu un tādēļ tas nav UIN maksātājs, ja izmanto peļņu SLO mērķiem.

Kaimiņos neapliekAprunājos ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā. Tur - viss tipiski šīm valstīm. Igaunijā vairāk pieturās pie veselā saprāta, bet Lietuva iet Latvijas pārregulēšanas ceļu. Igaunijā nav būtisku ierobežojumu un UIN piemēro, ja NVO dara ko pretēji saprātīgiem mērķiem. Lietuvā gūto peļņu jāizmanto 3 gadu laikā NVO mērķiem, lai tā nebūtu apliekama ar UIN.

SLO sistēmas reformaSavukārt, minētie UIN grozījumi ir vien neliela daļiņa no pārmaiņām, kas sagaida NVO. Jau 2023.g. aprīlī sabiedriskai apspriešanai nonāca samērā plašs grozījumu SLO likumā projekts, kas, cita starpā, paredz:

• divu pakāpju SLO ieviešanu (2.pakāpes SLO - ar vismaz 2 gadu pieredzi);
• par 2.pakāpes statusa piešķiršanu lemšot komisija, kas VID par to sniegs atzinumu,
• gan komisija, gan VID piešķirs attiecīgi zaļu, dzeltenu vai oranžu SLO caurskatāmības koeficientu, izvērtējot SLO gada pārskata Vadības ziņojumā sniegto informāciju, pārskata iesniegšanu termiņā un tā labojumu daudzumu;
• VID var pieņemt no komisijas sniegtā izvērtējuma atšķirīgu lēmumu;
• par ziedojumu būs uzskatāms arī sniegts pakalpojums, bet ne bezķermeniskas lietas.

Palasot gudras grāmatasPiemēram, International Taxation of Philanthropy (by Ineke Alien Koele, IBFD, 2007), teikts tieši tas, ko šobrīd jau manuprāt (pretēji VID viedoklim), paredz likums - NVO nav nekādu problēmu nodarboties ar jebkādu komercdarbību vienalga, kādā apmērā, ja vien peļņu novirza cēlam mērķim, kura dēļ tapis NVO.

NVO būs jāpierāda, ne vairs VIDGan šajā grāmatā, gan citur palasot par citu valstu praksi, rodas iespaids, ka Latvija varētu kļūt vienīgā ES valsts, kas automātiski apliek ar UIN daļu NVO sektora. Sanāk tāda kā spēlēšanās ar legālo un nevainīguma prezumpciju - parasti administrācija pierāda krāpšanos, bet pie mums visus, kas nav SLO, a-priori uzskatīs par blēžiem, ja vien komisijai un VID nepierādi ik gadu pretējo. Vienīgi, aizmirstas tās NVO, kam SLO statuss nemaz nav nepieciešams un kas nav blēži. Aizmirsti arī tie, kam dažādu tehnisku pārkāpumu dēļ atņemts SLO statuss. Jo NVO cilvēki daudz dara no pamata darba brīvajā laikā un tāpēc rodas kļūdas, nepilnības vai pārkāpumi.

UIN ir tik pus-bēdaŠis viss izskatās pēc slēptas visa NVO sektora pār-attestācijas. Ik gadu! Turklāt, neaizmirsīsim, ka NVO sektors lielā mērā strādā bez atlīdzības un brīvprātīgi, kāda cēla mērķa vadīts. Tādēļ viņiem parasti konstanti trūkst naudas. Taču jaunais regulējums prasīs ne vien piesaistīt juristus, lai izburtos visiem šiem jaunajiem mīlestības pinekļiem, bet arī grāmatvežus, lai ik mēnesi (!) sniegtu UIN deklarācijas un ik gadu rūpētos par pār-attestācijas birokrātijas krāsu caurskatāmības koeficientam.

Kad šis viss stāsies spēkā?Paredzēts, ka viss minētais stāsies spēkā ar 1.1.25. Taču kontekstā ar NVO sektora reakciju uz UIN grozījumiem un SLO likuma grozījumu putru, izskatās, ka tik ātri nekas spēkā tomēr nestāsies.

View Details

Te ir links uz publiskoto samērā lakonisko FM prezentāciju. Kas tajā piesaistīja uzmanību?

VSAOI* darba devēja likme samazinātos jau ar 2025.g. par 1%; * jau ar 2025.g. griesti palielinātos uz EUR 105 300 gadā; * pensiju 2.līmeņa (daļa, kas aiziet uz finanšu tirgiem, jeb valsts fondēto pensiju shēmas iemaksas) terminētu samazināšanu par 1/3 (no 6% uz 4%); nav zināms - uz cik ilgu laiku; * nekas nav teikts par solidaritātes nodokli;

Neapliekamais minimums* 2025.g. palielinātos par EUR 50 uz EUR 550, bet paliktu diferencētais; * ar 2026.g. tas kļūtu fiksēts (visiem piemērojams vienādi) - EUR 570, bet ar 2027.g. EUR 620;

Minimālā alga* 2025.g. - EUR 730; * 2026.g. - EUR 750; * 2026.g. - EUR 800;

IIN* ar 2026.g. likmes sadalītas 4 grozos:

+ 20% - EUR 0 - 9000 gadā;
+ 26% - EUR 9 - 48 000;
+ 28% - EUR 48 - 105 300;
+ 36,1% - virs EUR 105 300;

• 2026.g. budžeta aprēķinos parādās jau 10% IIN dividendēm virs EUR 30k;
• ar 2026.g. plānota IIN attaisnoto izdevumu par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem limita palielināšana no 4 000 uz 10 000 euro un % paaugstināšana uz 15% (pašlaik 10% no bruto algas);
• IIN atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 euro gadā;

Akcīze* plānots saglabāt un pat nedaudz palielināt kafijai; * AN degvielai paaugstināšana, ietverot AN CO2 komponenti (ETS2 pakāpeniska ieviešana); * AN likmes alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšana no 2027.gada;

Citi nodokļi* TEN likmju indeksēšana visiem transportlīdzekļiem (+10%); * UVTN likmju palielināšana par 10% sākot ar 2027.gadu; * Izložu nodokļa likmes palielināšana no 10% uz 15%, sākot ar 2025.gadu; * Azartspēļu nodokļa likmes palielinājums no 2027.gada par 20%;

PVNPVN nav paredzēts aiztikt, bet salīdzinoši neliels fiskālais efekts no iepriekš minētajiem pasākumiem ir iebudžetēts. Proti, PVN pat nepalielinot, plānots PVN ieņēmumu budžetā pieaugums. PVN ir regresīvs - tas smagāk sit pa mazāk turīgajiem, jo viņi proporcionāli tērē lielāku savu ienākumu daļu patēriņam. Taču biznesam, protams, vismaz teorijā PVN ir neitrāls.

Valsts un pašvaldības savilks jostasJau ar 2025.g. plānots darbaspēka izmaksu samazinājums valsts un pašvaldību sektorā.

Pagaidām viss - bez komentāriem....jo nekādu lēmumu nav un viss vēl diezgan ātri var mainīties. Sevišķi, ņemot vērā sociālo partneru reakciju. Tikmēr par šo tēmu iesaku noklausīties labu nodokļu mācībspēku komentāru.

View Details

Statistika nemeloLatvijāSaskaņā ar FM publiskotajiem datiem, NĪ darījumu tirgus Latvijā sarūk. Darījumu skaits 2023.g. esot sarucis par 11%, salīdzinoši ar 2022.g. Savukārt, 2022.g. tas par 6,6% saruka, salīdzinoši ar gadu iepriekš. Darījumu summa 2022.g. bija 2,2 miljardi, bet 2023.g. - jau vairs 1,9bn.

IgaunijāSalīdzinājumam - Igaunijā pagājušā gadā nekustamā īpašuma darījumu tirgus bija vairāk kā 2x lielāks - EUR 5bn, kas ir 17% kritums, salīdzinoši ar gadu iepriekš. Kā zināms, Igaunijā ēkām nepiemēro NĪN (tikai zemei).

Nenoteiktība ar kadastrālajām vērtībāmFM publiskotajos Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiālos ir arī sadaļa par karsto kartupeli - nekustamā īpašuma nodokli. Tur lielākā problēma - ko darīt ar kadastrālajām vērtībām. Starp citu, FM ziņojumā teikts, ka Latvijā 2023. gadā vidējā vērtība darījumiem ar zemi bija par 400% augstāka nekā šo darījumu vidējā kadastrālā vērtība.

FM priekšlikumiFM sagatavotajā dokumentā iekļauti šādi priekšlikumi par NĪN - to rezultātā aprēķināts, ka NĪN ieņēmumi pie projektētajām kadastrālām vērtībām palielināsies vairāk kā 2x (no 237 milj. 2023.g. (no kā dalījums starp zemi un ēkām ir ap 50/50%) uz 511 milj.):

1. pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām jāveic no 2026. gada vienlaicīgi pārskatot NĪN likmes un nosakot turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu;
2. pārejot uz jaunajām kadastrālajām vērtībām vienlaicīgi ar likmju izmaiņām, jāvērtē iespēja paplašināt pašvaldību tiesības piemēro papildlikmes lielākā apmērā un plašāk piemēro atvieglojumus (t.sk., energoefektīvām ēkām);
3. izvērtēt iespēju atteikties no NĪN atbrīvojumiem noteiktām NĪN objektu grupām.

Tikmēr kaut kur LielbritānijāEksperti ierosina atteikties no NĪN un valsts nodevām, aizstājot visus nekustamajam īpašumam piemērojamos nodokļus un nodevas ar zemes nodokli. Interesanti, ka Britiem ir izplatījušās dažādas shēmas (kas visas galu galā atzītas par nelikumīgām), lai iegūtu pašvaldību piešķirtos NĪN atvieglojumus:

• kāds audzē birojā gliemežus un tādējādi nodarbojas ar lauksaimniecību (tas nekas, ka katrā kastē ir vien pa 2 gliemežiem);

  • starp citu, arī pie mums no NĪN tiek atbrīvotas ēkas un inženierbūves, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;
  • savukārt citi tukšās komercplatībās kā nomnieks atved dažas tukšas kartona kastes un pēc pāris mēnešiem tās aizved - tādējādi iznomātājam nav jāmaksā augstāku NĪN par tukšām komercplatībām.

Nodeva = nodoklisTe necilāsim arī faktu, ka Latvijā nekustamā īpašuma atsavināšanu apliek ar 2 nodokļiem - ienākuma un valsts nodevu (par īpašuma tiesību nostiprināšanu ZG, ap EUR 3 milj. 2023.g., bet IIN no NĪ atsavināšanas vien tajā pat gadā ir ap EUR 36 milj.). Šai nodevai nav nekāda sakara ar administratīvo izdevumu segšanu. Igaunijā nav arī šādas valsts nodevas darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Zemes nodoklis veicina NĪ un valsts attīstībuASV zinātniekiJau rakstīju par ASV zinātnieku pētījumiem, apgalvojot, ka IIN samazināšana darbaspēkam kopā ar NĪN atcelšanu ēkām, komplektā ar zemes nodokļa pacelšanu varētu palielināties arī IKP un tādējādi arī iedzīvotāju labklājība. Zemes vērtības nodokļi attur no tukšas spekulācijas ar zemi un vietu nepietiekamu izmantošanu, izšķērdēšanu un tā vietā veicina zemes plašāku attīstību. Zemei tad būs lielāka vērtība, uz kuras nevarēs atļauties vienkārši sēdēt - ar to būs kaut ko jādara.

Financial TimesFT ekonomikas apskatnieks Martin Wolf jau 2010.g. komentēja, ka viņa zemei, uz kuras ir viņa dzīvojamā ēka, 1984.-2010.g. vērtība augusi 10x, kam nav saistības ar viņa paša darba rezultātu. Turklāt, NĪN ir zems, bet pārdošanas gadījumā šo īpašumu neapliktu ar IIN. Kreditēšana veicina spekulācijas ar potenciālo cenu pieaugumu. Ar ko šāds bizness visiem beidzās, redzējām ap 2007.g. Savukārt, pagājušā gada rakstā viņš norādīja, ka zemes īpašnieku lobijs pret jau 19.gs. ekonomistu slavēto zemes (vērtības) nodokli ir traģēdija. Viņaprāt daudz vairāk jāapliek ar nodokļiem nenopelnīto īri un daudz mazāk - kapitālieguldījumus un cilvēku darbu.

Virkne citu prominentu avotuJau daudz manos blogos pieminētais nodokļu guru Dan Neidle un viņa Tax Policy Associates iesaka šo nodokli 0,5-1% apmērā zemes tirgus vērtībai. Viņš minēja, ka labāk par Martin Wolf no FT šī nodokļa lietderību grūti būtu pamatot. Martin, savukārt, balstās uz manis minētajiem ASV zinātniekiem. Šo nodokli atbalsta arī:

• the Institute of Economic Affairs,
• the Adam Smith Institute,
• the Institute for Fiscal Studies,
• the New Economics Foundation,
• the Resolution Foundation,
• the Fabian Society,
• the Centre for Economic Policy Research.

P.s. Latvijā..Starp citu, Latvijā mazākais iespējamais nodoklis - 10% ir IIN tieši nekustamā izīrēšanai; tas arī veicina ieguldīšanu dzīvokļos potenciāliem spekulatīviem darījumiem pēc kāda laika. Šāds nodoklis varbūt liks arī pārdomāt pārspīlēto zaļo politiku attiecībā uz mūsu 400 km piejūras teritoriju, ko visur citur Eiropā drīkst apbūvēt kā minimums ar viesnīcām, golfa laukumiem u.c. tūrisma objektiem, tik ne pie mums. Turklāt, no NĪN (zemes nodokļa) pat ofšoru uzņēmumi nevar aizbēgt.

Turpinājums sekosDerētu, ka šo tēmu detalizētāk papētītu kāds no mūsu nodokļu profesoriem, piemēram, Kārlis Ketners vai Māris Jurušs (ar Māri intervija būs septembrī). Arī VID ĢD u.c. jau piekrituši jaunajai podkāstu sezonai. Ceru, ka pierakstīsieties te uz jaunumiem savās e-pastu pastkastēs, lai neko svarīgu nepalaistu garām.

View Details

Kas mainīsies ar 1.1.25.?Pasākumiem likumprojektā kājas aug g.k. no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, par ko jau bija atsevišķi blogi. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus.

1. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz EUR 7000. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu - kredītiestāžu pienākumu sniegt 1x ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos.

   1. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka FID no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai uzņēmuma veiktais skaidras naudas darījuma apmērs būs vismaz EUR 750. Šo ciparu skaidro ar to, ka visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024.gada augustā ir EUR 750.

   2. Paredzēts pienākums uzņēmumiem ar apgrozījumu virsEUR 50 000 gadā nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā.

   3. Projekta anotācijā minēts, ka ar 2024.gada sākumu vairākas kredītiestādes sākušas piedāvāt iespēju nodrošināt POS termināli mobilajā telefonā. Boston Consulting Group 2023.gadā veiktajā pētījumā esot secināts, ka norēķinu veikšana skaidrā naudā uzņēmējiem veido izmaksas 3,1% apmērā no ienākumiem, savukārt norēķini, kuri veikti ar maksājumu karšu palīdzību veido izmaksas 2,3% apmērā.

   4. Plānots no likuma izslēgt darījuma aizdomīguma pazīmju uzskaitījumu, par kuriem jāziņo VID, jo ne vienmēr tas atbilst praksei. Labākai izpratnei VID ik pa laikam sagatavos (neobligātas) vadlīnijas, kurās ietvers aktuālo darījuma aizdomīguma nodokļu jomā pazīmju uzskaitījumu.

Aploksne kabatā. Ko tālāk?Var jau nemaksāt to skaidro naudu bankas kontā un tērēt skaidrā. Taču viss atkarīgs no summām. Turklāt, par īri un komunālajiem, pirkumiem Amazon u.tml. ar vairs nav ērti nest skaidruci. Tātad ar skaidruci nevajadzētu aizrauties, jo uz radara nonākušajiem VID var paprasīt pierādīt līdzekļu izcelsmi. Ja to nevarēs pierādīt, labākā gadījumā būs jāmaksā nodokļus. Papildus šim likumprojektam VID jau tikko publiski pauda, ka lūgs arī ap 70k cilvēku skaidrot konta nesakritību ar deklarētiem ienākumiem. Vai tiešām visiem beidzot būs jāmaksā nodokļus?

Šķietamais konta apgrozījumsDiez vai pagaidām ir pamats uzskatīt, ka kaut kas būtiski mainīsies, jo šādas kampaņas VID bijušas jau iepriekš, kopš VID saņem info par Latvijas nodokļu rezidentu kontu Latvijā vai ārzemēs apgrozījumu. Bankas konta apgrozījuma nesakritība ar IIN gada deklarācijas datiem, gan, nebūt nenozīmē, ka noticis kāds pārkāpums. VID automātiski nav pieejamas bankas kontu izdrukas. Pat pārskaitījumi starp cilvēkam piederošiem vairākiem banku kontiem VID acīs izskatīsies kā konta apgrozījums. Tomēr jāsaprot lielo bildi - viss, kas vērsts uz godīgu konkurēšanu, ir apsveicami.

Nauda joprojām ēnāsVID ar jaunās direktores atnākšanu un ar ēnu ekonomikas apkarošanas jauno plānu beidzot sapratis, ka uz aplokšņu algām jāskatās, skatoties uz aplokšņu saņēmēju dzīvesveidu. Tad nevajadzēs pensijām ņemt nost naudu. Neiekasētos nodokļos vismaz statistiski slēpjas baisas summas. Paskatoties uz kārtējā ēnu ekonomikas apmēru pētījuma rezultātiem - ēnu ekonomikā ir ap 23% no IKP, jeb ap EUR 9 miljardiem. Sakritība, bet arī pēc LB datiem ap 23% no visiem norēķiniem cilvēki Latvijā joprojām veic skaidrā naudā. Aplokšņu algas veidojot ap 1/2 no ēnu ekonomikas Latvijā. Jācer tik uz saprātīgiem sietiem VID tīklos, kas ļaus sākt ar lielajām zivīm.

Svarīga soda neizbēgamībaStarp citu, 5% Latvijas uzņēmēju uzskatot, ka iespējamība tikt pieķertam, maksājot aplokšņu algas, ir 0%. Minētajā pētījumā secināts: jo augstāka ir pieķeršanas varbūtība un jo lielāki sodi, jo mazāka ir uzņēmēju vēlme iesaistīties ēnu ekonomikā.

Jau šobrīd spēkā * Daudzi nav pamanījuši, bet šobrīd tieši cilvēka aiziešana labākos medību laukos var radīt galvassāpes palicējiem, ja aizgājēja uzkrāto līdzekļu izcelsme bijusi aizdomīga. Notāram ir pienākums iesniegt deklarāciju FID un VID gadījumos, kad mantinieks mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz EUR 15k. * Par vismaz tādu pat summu (EUR 15k) atlikumu (un konta apgrozījumu) bankas un maksājumu pakalpojumu sniedzēji (arī Revolut) jau ziņo VID, taču tur nav redzami skaidras naudas darījumi. * Šobrīd jau aizliegts veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz EUR 7200(neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās).

Kriminālais processŠādām zivīm vērts palasīt, kā rēķina noilgumu nodokļu krimināllietās (10 gadi, grupā - 15). Kā zināms, kriminālatbildība var iestāties pie nodokļos nenomaksātiem EUR 35k. Te, starp citu, ir interesants materiāls par to, kā Nekā personīga izprasīja ap 700 nodokļu krimināllietu materiālus, kurām par 2010.-2012.g. pārkāpumiem iestājies noilgums, kur neiekasēto nodokļu summa esot ap EUR 10 milj. Tātad, pat grozā ar noķertajām zivīm ir pamatīgs caurums un viss zvejošanai veltītais laiks un nauda bija iztērēti lieki.

Skaidra nauda nav vienīgā ēnu degvielaNav šaubu par skaidras naudas saistību ar ēnu ekonomiku. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pie lielākām summām cilvēki rūpīgi plāno savas darbības. Tādēļ ne mazāk svarīgi būs nākamie valdības gājieni saistībā ar kripto, spēlēšanos ar nodokļu rezidenci u.tt. Taču arī tādos gadījumos cilvēki vēlēsies pirkt auto, nekustamo īpašumu un braukt ceļojumos. Vēl, protams, paliek ne mazāk aktuāls jautājums - no kurienes uzņēmumiem skaidra nauda?

View Details

Uzņēmumu jaunais klientsESG principi nenostāda kā prioritāro mērķi peļņu vai sociālo lomu - abiem jābūt līdzsvarā. Ne velti arī Seth Godin savā grāmatā Songs of Significance saka, ka uzņēmumiem parādījies jauns klients - planēta, uz kuras dzīvojam un sabiedrība, kurā dzīvojam. Izklausās pārāk vispārīgi, bet pajautājiet saviem bērniem - kas viņiem ir svarīgi. Daudziem prātā nāks tieši zaļā domāšana un godīga sabiedrība. Tie ir uzņēmumu nākotnes klienti, darbinieki, vadītāji. Sagrābt tikai sev maksimumu šķiet old school biznesa pieeja.

Labs paraugsPar to sīkāk runājām arī ar Karl Berlin, Orsted nodokļu šefu. Viņam bija iedvesmojošs stāsts par to, kā uzņēmums ar vadības tālredzīgu vīziju un rīcību transformējās no melna par zaļu - no ogļu, naftas un gāzes uzņēmuma par pasaulē vienu no lielākajiem zaļās enerģētikas kompānijām. Papildus kuģa pagriešanai citā virzienā šis uzņēmums pats brīvprātīgi sāka publiskot tā finanšu informāciju, ko likums no tās neprasīja, tādējādi nodrošinot maksimālu caurspīdīgumu, tajā skaitā nodokļu nomaksas jautājumos. Karl arī minēja Repsol kā caurspīdīga uzņēmuma paraugu. Viņš teica, ka nodokļu korekta samaksāšana nu kļuvusi arī par ētisku, ne vien juridisku jautājumu uzņēmumu vadības sapulcēs. Neskatoties uz to visu viņš uzskata, ka piesārņotāji joprojām maksā pārāk maz par Co2 izmešiem, tādējādi valstīm atbalstot naftas un gāzes uzņēmumus.

Kas jau ir spēkā ESG un nodokļu jomā?Par daudziem no ESG pasākumiem jau esmu rakstījis, t.sk.:

• UIN un PVN darbinieku ilgtspējas pasākumiem;
• Sociālo uzņēmumu regulējumu;
• ar 2024.g. stājās spēkā grozījumi dabas resursu nodokļa likumā, kur iestrādāti likmju pieaugumi arī nākamajos gados.
• Par DRN un ESG bija arī atsevišķs blogs. Tur redzams, piemēram, ka nodoklis plastmasas izstrādājumiem nav pat 1/2 ES valstu.
• CBAM - jauno preču importa nodokli (ar 2026.g.) tiem, kas ražo valstīs, kur zemāki CO2 izmešu nodokļi, kā ES. Taču jau šobrīd importētājiem jāziņo samaksātie piesārņojuma nodokļi, saņemtās kompensācijas un subsīdijas preču izcelsmes valstī.
• ES ETS2 (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma) kvotu tirdzniecība tiks ieviesta 2027. gadā, savukārt ETS2 sistēmas operatoriem dati par kurināmā/degvielas patēriņu attiecībā uz 2024. gadu jāiesniedz līdz 30.03.2025. Jaunā ES direktīva par ETS2 aptver degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, autotransportā un papildu sektoros, t.i. rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas ETS.

Tādējādi Latvijas ražotājiem un patērētājiem jārēķinās ar papildus izmaksām par oglekļa emisijām, kas no 2027. gada attieksies uz būtisku ekonomikas daļu, kas līdz šim neveica samaksu par to radītajiem CO2 izmešiem.

FM prognozē, ka “Pieņemot, ka CO2 izmešu tonnas cena varētu būt 45 euro, tās ietekme, piemēram, uz dīzeļdegvielu būtu aptuveni 0,12 euro par litru.”

• Top arī jauns Klimata likums.

Ko par ESG saka FM?No FM sagatavotā apkopojuma par DRN un klimata nodokļiem (DRN, elektroenerģijas nodoklis, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un UVTN) redzams, ka šo nodokļu devums valsts budžetā būtu niecīgs, ja tam nebūtu piekabināta naftas produktu akcīze. FM dokumentā parādās šādi priekšlikumi, par kuriem ‘(un arī citiem) fiskālā ietekme sarēķināta jau par 2025.g.:

• paaugstināt akcīzi dīzeļdegvielai, mazutam, naftas gāzēm, dabasgāzei un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo;

  • atcelt AN atbrīvojumu naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā;
  • izvērtēt AN likmi biodegvielām, biometānam un citām alternatīvajām degvielām;
  • izvērtēt, vai ETS2 ieviest pakāpeniski caur AN degvielai paaugstināšanu, vai visu uzreiz 2027. gadā;

  • indeksēt TEN likmes visiem transportlīdzekļiem;

  • izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem;

  • indeksēt elektroenerģijas nodokļa likmi;

  • izvērtēt iespēju atcelt elektroenerģijas nodokli elektro-transportlīdzekļu uzlādei izmantotajai elektroenerģijai publiskajās uzlādes vietās;

  • izvērtēt DRN un klimata nodokļu administrēšanas efektivitāti un iespēju nodod VID (no VVD) daļu (vai visu) nodokļu administrēšanu;

  • izvērtēt iespēju pakāpeniski palielināt DRN par gaisa piesārņojošu vielu emisijām un CO2 emisijām gaisā;

  • izvērtēt iespēju noteikt palielinātu CO2 DRN likmi tām visu jaudu sadedzināšanas iekārtām, kurās no jauna tiek uzstādīti tikai fosilā energoresursa iekārtas;

  • izvērtēt kūdrai kā kurināmajam piemēroto CO2 DRN atbrīvojumu;
  • izvērtēt DRN piemērošanu par koksnes iegūšanu kailcirtē vai ieviest “celma naudu”, nodokli piemērojot par koksnes kubikmetru; ja pēc kailcirtes

  mežs tiek atstāts dabiskai atjaunošanai, tad DRN maksā pilnā apmērā; pārējos

  gadījumos var vērtēt par DRN atlaides piemērošanu.

Zemāk - Eurostat dati par vides nodokļu attiecību pret IKP un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ES valstīs.

Pēcgarša par FM dokumentuDRN laikam ir vienīgais, kur valsts var priecāties, ka to maz maksā, jo tā mērķis ir motivēt maksātājus ieviest videi draudzīgas tehnoloģijas un samazināt videi kaitīgu piesārņojumu, izmantot mazāk dabas resursus. Tomēr FM dokumentam prasītos plašāks tvērums. Piemēram,

• Vai nebūtu vērtīgi pēc Vācijas piemēra ieviest samazinātu PVN energo-efektīvu ēku būvniecībai?
• Ko plānots darīt ar elektro-auto nodokļiem, sevišķi saistībā ar ceļu uzturēšanu?

• Vai CO2 izmešus (un sastrēgumus) pilsētā nemazinātu iebraukšanas maksa Rīgā?Par CO2 nodokli transportam sīkāk iespējams izlasīt šīs Hārvardas Universitātes ekonomikas profesores Rebecca Henderson grāmatā Reimagining Capitalism in a World on Fire.

  • Rebecca uzskata, ka tie laiki, kad uzņēmuma mērķim bija jābūt peļņas gūšanai, ir pagājuši. Tagad mērķim būtu jābūt saistītam arī ar sabiedrības labklājību. Tādēļ uzņēmumos ieviešami ne vairs peļņas rādītāju mērķi, bet izmērāmi ESG rādītāju mērķi. Zemāk - viņas slaids, kā CO2 (iebraukšanas pilsētā) nodoklis var izglābt pat tūkstošiem cilvēku dzīvības pasaulē.

ESG sarunasESG tēmas interesentiem iesaku piesekot arī Sorainen ESG sarunām, kur jau 15. saruna būs 3.septembrī pl.10 par valdes un padomes sadarbības uzlabošanu. Iepriekšējo sarunu ieraksti pieejami Sorainen mājas lapā. Piemēram, te ir 11.saruna par ESG un nodokļiem.

Ilgtspējas ziņojumiLabi ilgtspējas ziņojumi jau daudziem Latvijas uzņēmumiem ir ikdiena. Piemēram, te var apskatīt labus ziņojumu paraugus no Schwenk vai Sorainen.

ESG nodokļu tests Jūsu uzņēmumamInteresentiem ir iespējams veikt mūsu globālā nodokļu tīkla WTS izstrādāto bezmaksas testu par tieši Jūsu uzņēmuma atbilstību ilgtspējas (ESG) prasībām saistībā ar nodokļu jautājumiem. Sistēma sagatavos atbilstības ziņojumu.

View Details

PriekšlikumiKamēr mūsu valdība lauž šķēpus - vai un ko reformēt mūsu nodokļu sistēmā, attiecīgajā blogā Dan Neidle piedāvā velna duci ar tēmām savai, Lielbritānijas valdībai. Zem militārā karoga, kas tāpat jau peldas naudā, mūsdienās, protams, iespējams pabāzt jebko, ne tikai pie mums. Tomēr, Dan Neidle vairāk vērš uzmanību uz reformām, lai novērstu to, kas traucē ekonomikas izaugsmei un vienkārši netaisnīguma novēršanai. Kas no tā visa varētu būt aktuāls arī mums?

1. Reformēt nodokļu administrāciju1. Daudz jau rakstīts par VID darbinieku skaitu un lieko kadru problemātiku visai Latvijas ierēdniecībai kopumā. Arī nesenajā Tax Stories podkāsta sarunā Igaunijas VID vadītājs apstiprināja, ka viņi iekasē vairāk nodokļus no mazākas ekonomikas ar 3x mazāku darbinieku skaitu. Šo jautājumu, protams, nedrīkst vienkāršot. Lielā VID darbinieku armija radusies dažādu iemeslu dēļ. Kamēr gaidām uz procesu automatizēšanu un likumdošanas vienkāršošanu, VID netipisko (sodīšanas) funkciju nodalīšana jau ir procesā. Cerams, tas ir tikai sākums un ies prom arī AML u.c. nodokļu administrēšanai netipiskas funkcijas. 2. Ik pa laikam lauksaimnieki u.c. vai nu paši vai ar lobiju palīdzību paceļ balsi par dažādu nodokļu atvieglojumu lietderīgumu. Tomēr, abstrahējoties no taisnīguma un fiskālajiem apsvērumiem, jebkuri izņēmumi prasa arī nopietnus administrēšanas resursus un citas nepatikšanas. Lai sistēmu vienkāršotu un automatizētu, VID un FM jāstrādā vienā komandā kā cimdam ar roku. 3. Dan saka, ka turienes nodokļu administrācijai (HMRC) nodokļu strīdu un izlīgšanas stratēģija neļauj atteikties no valstij nelabvēlīgiem vai nelietderīgiem strīdiem. Neesmu dzirdējis, ka mūsu VID būtu šāda stratēģija publiskota, ja tāda vispār pastāv. Daļa no lēmumu sūdzību izskatīšanas juristu armijas nebūtu vajadzīga, ja ieviestu reālus izlīgumus un nodokļu arbitrāžu kā Portugālē (vai vismaz neatkarīgu strīdu izskatīšanas komisiju, kā Lietuvā). 4. No publiskotajiem kriminālprocesuālajiem dokumentiem par VID darbinieku shēmām, lai izspiestu no biznesa naudu vispār vēders sagriežas kājām gaisā un paliek nelabi. 5. No klientu atsauksmēm šķiet, ka VID telefona konsultācijas vispār ir bezjēdzīgas. Viņi kaut ko atbild, bet uz tām paļauties nevar, neatkarīgi no tā vai tās ir korektas vai nē. EDS saņemtās atbildes vismaz nodokļu maksātāji varēs uzrādīt, ja kādam rodas šaubas par to, ko teicis VID. Lielbritānijā HMRC auditori konstatējuši, ka vispār 72% zvanu tur esot zvanītāju kļūdas vai mēģinājums saprast viņu lietas progresu. 6. Uzziņas būtu jāparedz tikai par samaksu, kā tas ir Igaunijā u.c. Arī Latvijā saistībā ar transfertcenām (t.s. APA) tā jau ir sen pastāvoša sistēma. Tas samazinās uzziņu daudzumu un uzlabos to kvalitāti.

1. Algas nodokļu likmeDan Neidle šajā sadaļā dod piemēru par kādu NHS anesteziologa jaunākā konsultanta pozīciju, kas saņem mazliet zem GBP 100k gadā. NHS viņam piedāvāja strādāt papildus h par GBP 125/h, bet tad viņa algas nodokļu (IIN un VSAOI kopējā) likme palielinātos no 42% uz 62% ienākumiem virs GBP 100k/g. Tādēļ šim konsultantam būtu jānostrādā vismaz papildus 61 h/g., lai viņš vispār sāktu sev kaut ko pelnīt. Tāpēc viņš šīs papildus h atsakās strādāt.

Blogā labi redzams, kā angļi sapinušies progresīvajās likmēs un to dažādos izņēmumos. Tādēļ pat tur priekšlikums ir izlīdzināt visiem vienādas likmes un izskaust izņēmumus. Igauņi to labi sapratuši un tas var novest pie iepriekšējā punkta par VID štata vienību apmēriem - tie nebūs nepieciešami, jo sistēma būs vienkāršāka, ar visiem vienādām likmēm un ar pēc iespējas mazāk izņēmumiem.

FM mājas lapā publicētajos 15 scenāriju priekšlikumos par darbaspēka nodokļiem vairāk operē ar tādiem mainīgajiem, kā diferencētais vai fiksētais neapliekamais minimums (protams, ka no diferencētā jātiek vaļā), fiksētais uzreiz vai pakāpeniski, flirts ar visdažādākajām progresīvajām likmēm, kā arī likmes piemērošanas sliekšņiem.

Minēto 15 scenāriju sakarā pozitīvi izceļas FICIL (7.) priekšlikums. Ja pārējie piedāvājumu matemātiski spēlējas ar ekseli - ko varētu mainīt, lai nezaudētu budžets, tad FICIL piedāvājums atbalsta tieši iepriekš minēto - vienlīdzību un vienkāršošanu. Tas paredz:

1. fiksētu neapliekamo minimumu 1.gadā - EUR 500 (pēc iespējas drīz šo summu jāpalielina),
2. vienu IIN likmi - 25% (Igaunija plāno 24%),

3. solidaritātes nodoklis ir atcelts.

4. IzvairīšanāsTieši kovboji - nodokļu pazinēji vai tie, kas par tādiem izliekas blogā minēti kā viena no sistēmiskām problēmām, ja viņi nespēlē godīgu spēli vai vēl sliktāk - neapzinās, ko dara. Kādi te ir piedāvātie risinājumi, lai šo beigtu uzskatīt par kaķa un peles spēlīti?

5. Kriminalizēt visu personu, kas ir lietas kursā par izvairīšanās shēmu, iesaistīšanos, izņemot tos, kuri ir paziņojuši nodokļu administrācijai. T.s. DAC6 direktīva ar līdzīgu ideju ir ieviesta formāli un tā nestrādā. Papildus tam, sodus jāpiesaista izshēmoto nodokļu apmēram. Izņēmums - ja persona veikusi saprātīgus soļus, lai pārliecinātos par jautājuma/risinājuma likumību.

6. Dan uzskata, ka Lielbritānijā pārāk daudz advokātu slēpjas aiz klienta-advokāta noslēpuma neaizskaramības. Tādēļ šī aizsardzība nebūtu piemērojama, ja advokātam bija jāziņo administrācijai par aizdomīgu darījumu, bet viņš/viņa to nedarīja, vai ja shēmai piemērojamas vispārējās pretizvairīšanās normas (ekonomiskās būtības pārsvars pār juridisko formu).
7. Lai iepriekš minētais strādātu, VID jāspēj efektīvi (nedēļu, ne mēnešu laikā) reaģēt uz paziņojumiem par aizdomīgu darījumu vai struktūru - vai tie ir atļauti?

Iespējams, ka turpmāk varētu paturpināt šo tēmu, bet jau tā šis blogs izvērties pārāk garš.

View Details

Summas it kā nav lielas - ap EUR 6600 IIN, vēl tikpat - soda nauda un ap EUR 400 kavējuma %. Tomēr lieta nonāca tiesā. Kādēļ? Jo video spēļu straumētājs aicināja skatītājus brīvprātīgi veikt maksājumus un tādēļ uzskatīja tos par neapliekamiem ar IIN.

Brīvprātīgi ienākumi?Gan apgabals, gan senāts uzskata, ka šie ienākumi ir apliekami ar IIN. Apgabals uzskata, ka tā ir saimnieciskā darbība. Par šo jautājumu Eiropā ir uzkrājusies tiesu prakse saistībā ar PVN piemērošanu. Turklāt, ES tiesa lēma savādāk, kā Senāts.

Ielu muzikantsVienā no klasiskajām ES tiesu lietām (Tolsma) bija jautājums par to vai ielu muzikanta saņemtie brīvprātīgie maksājumi ir apliekami ar PVN? ES PVN direktīva paredz, ka ar PVN apliekams darījums ir noticis, ja tas saņemts par atlīdzību. ES tiesas ieskatā mūziķim ar ziedotājiem saistības neveidojās, jo maksājumi bija brīvprātīgi. Tie nebija atkarīgi no mūzikas kvalitātes. Garāmgājēji arī nevarēja pieprasīt mūziķim spēlēt ko konkrētu, vai konkrētā vietā vai laikā un cik ilgi. Tādējādi ES tiesa uzskatīja, ka neveidojās savstarpējas saistības, kas ir darījuma esamības priekšnosacījums. Kopš šīs 1994.g. lietas tā ņemta par pamatu virknē citu ES tiesu lietu.

Aizšāva garāmInteresanti, ka Senāta spriedumā ir atsauce uz ES tiesu lietu, bet par pilnīgi savādāku gadījumu - vai jāapliek ar PVN samaksu par telekomunikāciju pakalpojumiem, ja lietotājs ir pārtraucis līgumu, kas paredzēja maksājumus uz ilgāku periodu (EST atbilde bija - jā, jāapliek). Šis spriedums, savukārt, saskan ar ES tiesas spriedumiem par PVN sankcijām par telpu nomas pārtraukšanu pirms termiņa. Senāta atsauce uz līdzīgu Vācijas nodokļu tiesas spriedumu būtu vērā ņemama, taču pretnostatot to ES tiesas viedoklim, pēdējam tomēr ir lielāks svars.

Saimnieciska darbībaFiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1. darījumu regularitāte un sistemātiskums (3un vairāk darījumi gadā vai 5 un vairāk darījumi 3 gados);
2. ieņēmumi no darījuma pārsniedz EUR 14 229 gadā;
3. darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošu lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Apgabaltiesa un Senāts uzskatīja, ka tie visi ir izpildīti šajā gadījumā. Piemēram, apgabaltiesa rakstīja, ka maksājumu veicina to, lai šiem skatītājiem arī nākotnē būtu iespējams skatīties YouTubera veidoto video saturu un tiešraides. Tomēr tikpat labi arī minētā ielu muzikanta gadījumā var teikt, ka saziedotais stimulē viņu turpināt ielu muzicēšanu, iespējams - pat uz tā paša ielu stūra.

Ziedojums? Dāvinājums?Interesanti, ka ar IIN neapliek dāvanas līdz EUR 1425 no nesaistītām personām, ja vien tā nav dāvana ar atlīdzības raksturu. Nauda no katra konkrēta skatītāja diez vai pārsniedz šo summu. Par ziedojumiem likumā ir noteikts līdzīgā situācijā, ka nauda vai cita lieta, kuru fiziskā persona bez atlīdzības nodod budžeta iestādei vai SLO uzskatāma par ziedojumu, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību. Arī geimera situācijā pretpienākuma nav!

Dāvinājums atlīdzības nozīmē?Civillikumā paredzēts, ka ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem. Šī panta komentāros teikts, ka dāvinājums atlīdzības nozīmē ir tad, ja pakalpojuma saņēmējam nav pienākuma maksāt, bet viņš vēlas pateikties par saņemto pakalpojumu. Tikai, vai geimeris sniedz pakalpojumu skatītājam? Vai Panorāmas skatītājam LTV sniedz pakalpojumu? PVN likums saka, ka pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde. Minētajās ES tiesu lietās ES tiesa uzskatīja, ka darījuma nav, jo nav pretpienākuma. Arī mūsu PVN likums paredz, ka atlīdzība ir pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru pakalpojumu sniedzējs saņem vai kura tam būtu jāsaņem. Visbeidzot, arī Senāts spriedumā saka, ka geimera saņemtiem maksājumi nav dāvinājums atlīdzības nozīmē.

Shēma?Vai tagad visi nevarētu slēpties zem brīvprātības maksājumu plīvura? Diez vai es kādam klientam vēlētos palīdzēt ar norunu, ka cik samaksās, tik būs labi. Ja vien nav bijis kāds labdarības projekts, kur nemaz nesagaidu, ka kaut ko par pakalpojumu samaksās. YouTube tiešraidē šādiem strīmiem speciāli izveidota programmatūra ļauj tiešraides laikā atklāti demonstrēt, kurš sekotājs cik ir noziedojis. Piemēram, ja es šai blogošanas platformai pievienotu funkciju veikt brīvprātīgus maksājumus, vai tā būtu atlīdzība par pakalpojumu vai ziedojums? Intuitīvi gribētos teikt, ka tas ir ar IIN apliekams ienākums, tomēr tas, šķiet, iet pretrunā ES tiesas judikatūrai.

Autoratlīdzība!Tomēr Senāts arī atzina, ka videospēļu spēlēšanas video un tiešraides var atzīt par autortiesību objektiem. ES tiesa ir konkretizējusi, ka darbs ir tā autora paša intelektuālā jaunrade, ja tas atspoguļo viņa personību. Tas ir konstatējams, ja autors, izstrādājot darbu, var īstenot savas radošās iespējas, veicot brīvas un radošas izvēles. Tādēļ tiesa secināja, ka šādiem ienākumiem drīkst piemērot autoratlīdzībai piemērojamās izdevumu likmes (30 % un 50 % apmērā no autoratlīdzības summas), kā arī nav reģistrējama saimnieciskā darbība.

Tiesāties nav ātriVID gala lēmums šajā lietā pieņemts 2020.g. maijā. Salīdzinoši ātri - 22.gada martā jau bija 2.instances spriedums. Taču uz Senātu YouTuberim nācās pagaidīt vēl vairāk kā 2 gadus.

Vai te vēl iespējams ko darīt? Diez vai. IIN ir Latvijas jautājums. To neregulē ES līmenī. Tādēļ Latvijas tiesas viedokļa nesakritība ar ES tiesu var vienīgi ļaut padomāt par jaunu tiesvedību Latvijā par šādu pat situāciju citos gadījumos. Tādēļ nav zvanīts, ka šo Senāta spriedumu jau var uzskatīt par nostabilizējušos tiesu prakse.

View Details

Situācija šķiet visai ikdienišķaVīrs, siltu jūtu vadīts, iegādājās Šveicē un uzdāvināja sievai kāzu jubilejā gredzenu par EUR ~92k. Kaut arī Šveicē PVN nav liels, tomēr izlidojot no turienes, vīrs PVN tax-free sistēmā atprasīja atpakaļ. Neesmu par to pārliecināts, bet man ir aizdomas, ka Latvijas pusē šo faktu kaut kā redz tiem, kas tieši ceļo uz Latviju. Iespējams tādēļ, kad laulātais pāris Latvijas lidostā gāja cauri zaļajam koridoram, viņus pārbaudīja un piešuva šī gredzena kontrabandu. Pārim bija dokumenti par gredzena iegādi.

Sekas?Nenomaksāts muitas nodoklis ap EUR 2k un importa PVN ap EUR 14k. Rezultātā - vīram 1 gads nosacīti un tiesību atņemšana veikt starptautiskus preču pārvadājumus uz 2 gadiem. Gredzens - konfiscēts, kaut arī minētie nodokļi kaut kad kriminālprocesa gaitā bija samaksāti. Turklāt, sieva gredzena vērtību “norādīja gada ienākumu deklarācijā un veica visus ar to saistītos nodokļu maksājumus”. Taču dāvinājumi starp laulātajiem nav apliekami ar IIN. Interesanti arī, ka sodīts vīrs, kaut gan gredzens, ejot caur zaļo koridoru, bija sievas pirkstā.

Sieva - līdzdalībniece?Labi, ka vēl nepiešuva sievai līdzdalību. Par līdzdalību uzskatāma apzināta darbība, ar kuru persona kopīgi ar citu personu piedalījusies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi tā tiešā izdarītāja. Noziedzīga nodarījuma līdzdalībnieki ir organizētāji, uzkūdītāji, atbalstītāji. Par atbalstītāju uzskatāma persona, kas .. iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Līdzdalībnieks saucams pie atbildības saskaņā ar to pašu likuma pantu, kas paredz izdarītāja atbildību.

Kurš tad vainīgs - sieva vai vīrs?Apšaubāms vienīgi šķiet senāta secinājums, ka vīrs uzskatāms par preces valdītāju, kuram bija tiesības rīkoties ar gredzenu un kurš to ieveda ES muitas teritorijā ar savas sievas starpniecību, izmantojot viņu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, jo sievai nebija zināms par nepieciešamību deklarēt gredzenu: “..viņa nezināja, ka gredzena vērtība sasniedz apmēru, no kura prece ir deklarējama.”

Jā, vīrs (gredzena pircējs) atprasīja Šveicē PVN. Taču kāds importam sakars ar importētāja zināšanu? Ja gredzena vietā būtu narkotikas? Un interesanti vai tiesa te izdara secinājumu par to, ka sieva nebija lietas kursā par EUR 35k limitu vai par to, ka sieva nespēja atšķirt EUR 6999 vērtu gredzenu no EUR 92k vērtā, pat hipotētiski pieņemot, ka viņi to nepirka kopā.

Kuram jādeklarē importu?Saskaņā ar ES Muitas kodeksu, atbildīgais par importu ir:

1. persona, kas ir ievedusi preces ES muitas teritorijā; (sieva)
2. persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas persona, kas ir ievedusi preces minētajā teritorijā, (vai tiešām sieva, kurai uzdāvināts gredzens, rīkojas vīra uzdevumā uzvilkt pirkstā un ievest ES gredzenu? ja tā, kādēļ viņa nav līdzdalībniece?)
3. persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās tika ievestas ES muitas teritorijā (par šo lietā nav materiālu, ka vīrs uzņēmās atbildību; tieši otrādi - advokāts norādīja uz faktu, ka gredzens pēc dāvināšanas kļuvis par sievas īpašumu un tādēļ lieta ir pret nepareizo personu).

Un kāds šiem 3 kritērijiem sakars ar tiesas pamatojumu vīra atbildībai: vīra rīcībā bija visa nepieciešamā informācija par preci, lai varētu to deklarēt?

Izvairīšanās vs kontrabandaStarp citu, ir atšķirība starp izvairīšanos no nodokļiem, kur kriminālprocesam vajadzīgie lielie apmēri sākas ar nenomaksātiem EUR 35k un kontrabandu, kur kriminālprocesam pietiek ar ievērojamiem apmēriem (EUR 7000). Par kontrabandu lielos apmēros (virs EUR 35k) sankcijas var būt pavisam trakas - līdz pat 10 gadiem aiz restēm, bet grupā (vismaz 3 cilvēki) - līdz 4 gadiem atvaļinājuma no visa un visiem.

Ko jāzina, kad Londonā pērkat sievai somiņu?Vienalga - Londonā, Ņujorkā, Tokijā, Cīrihē vai jebkur citur ārpus ES jāpatur prātā ievešanas Latvijā limitus, virs kuriem jādeklarē ievestās preces un jāmaksā par tām importa nodokļus.

Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, preces, ko ceļotājs ieved personīgajā bagāžā, neapliek ar muitas nodokli un PVN, ja to kopējā vērtība vienai personai nepārsniedz EUR 430, ceļojot ar gaisa transportu (bērniem līdz 15 gadiem - līdz EUR 285).

Kas ir personīgā bagāža?Minētajā EUR 430 limitā neietilpst un ar importa nodokļiem nav apliekama personīgā bagāža, ja tā nav iegādāta ārpus ES. Tādēļ importa nodokļus nepiemēro manām apenēm, laptopam, golfa nūjām, arī somiņai u.c. personīgai mantai. No mājām līdzi paņemtai personīgai bagāžai man, protams, nav pienākuma saglabāt tās iegādes čekus. Turklāt, kā lietotām mantām noteikt muitas vērtību, pat ja kāds gribētu argumentēt, ka attiecīgā prece iegādāta ārpus ES? Ar apenēm, starp citu, joku maz - bija reiz kliente, kurai Latvijas muita nesmādēja dārgu apakšveļu, ko kliente biezā slānī bija sapirkusies ārzemēs un atstājusi čemodānā ar visām birkām un čekiem.

Lietotas vs nelietotas mantasNo iepriekš minētā, ka importa nodokļi maksājami par visu, kas iegādāts ārpus ES, nav nozīmes vai ievestā manta ir vai nav lietota. Tomēr tiesa nez kādēļ šķetina arī šo faktu. “Ņemot vērā, ka nodokļu atgūšana par iegādāto preci trešajā valstī ir paredzēta nelietotām precēm, secināms, ka persona muitas iestādē, noformējot dokumentus par samaksātā nodokļa atgūšanu, apstiprina, ka preci nav lietojusi un nelietotu to ievedīs arī ES muitas teritorijā.” Otrkārt, kur minēts, ka nav iespējams sākt lietot preci pa vidu starp tax-free PVN atgūšanu eksporta valstī un šīs preces importu. Sevišķi, ja gredzens importa brīdī bija sievas pirkstā. Kā, starp citu, muita varēja konstatēt, ka tas ir tieši tas pats Šveicē pirktais gredzens?

Kas notiks tālāk?Diez vai būs ilgi jāgaida uz nākamo šādu pulksteņu, somiņu, gredzenu vai apeņu lietu, jo, šķiet, tās Latvijas muitā nāk kā no rūpnīcas konveijera. Tik būtu interesanti pasekot līdzi EUR 92k vērtā gredzena liktenim.. Gredzens esot nodots VID, bet tas nedrīkst nonākt tirgū. Vai tiešām VID rīcībā ir kāds zobens no Harija Potera sāgas, kas iznīcinās dārgakmeni un izkausēs (?) zeltu. Visbeidzot, spriedums arī klusē par to, kas tad notiks ar kriminālprocesa laikā ‘brīvprātīgi’ samaksātajiem importa nodokļiem. Sanāk, ka tie ir no valsts atmaksājami.

Ko te vēl iespējams darīt?Muitas tiesības ir Briseles, nevis Rīgas pārziņā. Tādēļ advokāts varēja lūgt tiesu vērsties ES tiesā ar jautājumiem par to, kā interpretējams attiecīgais ES Muitas kodeksa pants - vai tiešām vīrs te varēja būt atbildīgs? Te nav runa par vainas novelšanu uz sievu, bet par to, ka, ja vīrs nav vainīgs, ted pret sievu būs jau noilgums. Vēl te iespējams apsvērt sūdzības iesniegšanu Eiropas komisijai, bet tas ir long shot, latviski sakot, ar niecīgām izredzēm.

View Details

Loģiskuma sakneŠāda bija X platformā publicētā VID atbilde. Tikai, vai tiešām naudas plūsma var ietekmēt IIN piemērošanas kārtību? Komunālie jau nemaina būtību atkarībā no tā, kurš tos maksā - īrnieks pa taisno vai caur izīrētāju. VID ik pa laikam atjauno attiecīgo metodiku un tur VID apstiprina šādu pieeju.

Cik šāda VID pozīcija ir pamatota? Vai nav tā, ka VID šādi patvaļīgi interpretējis likumu? Loģiskāk, šķiet, būtu uzskatīt, ka komunālie nav ienākums, par kuru maksājams IIN.

Par ko šajā situācijā nav runas?Te nav runa par saimnieciskās darbības izdevumu atskaitīšanu - tie 10% režīmam nav atļauti, izņemot NĪN. Nerunāsim šoreiz arī par Orvelu un 10% vienlīdzību, salīdzinot ar cita veida ienākumiem, jo, atšķirībā no Igaunijas, Latvijā vienmēr kāds būs vienlīdzīgāks. Arī VID mājas lapā teiktais, ka tikai noteiktiem NACE kodiem piemērojams šis 10% IIN režīms, ir patvaļīga, likumam neatbilstoša interpretācija.

Ko saka likums?Atmetot visu šai situācijai nevajadzīgo tekstu, sanāk sekojoša definīcija.

Maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma [iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu], var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs.

Tātad - kas ir ienākums?Te nevajadzētu jaukt ienākumus ar ieņēmumiem. Ieņēmumi ir viss apgrozījums, neatkarīgi no tā, kādi ir atskaitāmie izdevumi. Ja likumdevējs būtu vēlējies 10% IIN režīmam noteikt šādu IIN piemērošanas kārtību, tas definētu apliekamo ienākumu tāpat, kā mikrouzņēmumiem: ar nodokli apliek mikrouzņēmuma ieņēmumus. Arī Mikrouzņēmuma nodokļa likumā pie definīcijām noteikts: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi. Ja te nav domāta atšķirība, varbūt turpmāk varam saukt VID par valsts ienākumu dienestu, bet IIN un UIN - par ieņēmumu nodokļiem?

IIN komunāliem nevar būt atkarīgs no naudas plūsmasOtrkārt, komunālie nav ienākums no īpašuma. Tie ir īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumi. Un kā var komunālo aplikšana ar IIN būt atkarīga no naudas plūsmas? Vai nu tas ir objekts vai nē. Vai atkal vienus padarām vienlīdzīgākus par citiem? Galu galā, neejot uz taisnīguma un samērīguma plauktiņiem, vispārīgo principu Nodokļu un nodevu likumā arī neviens nav atcēlis:

“Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.”

Nevajag baidīties, ja VID domā citādiAtcerēsimies, ka šī 10% režīma sakarā VID 2018.g. zaudēja tiesu lietu. Tur VID uzskatīja, ka 5 dienu reģistrācijas termiņa kavējums liedz tiesības piemērot 10% IIN režīmu. Tiesa nosprieda pretēji tam. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka VID viedoklis vēl nav gala instance. Tas tikai nozīmē, ka diez vai izdosies VID līmenī šo atrisināt. Lai mēģinātu izvairīties no dārgiem advokātu rēķiniem, iesaku uzrakstīt Tiesībsarga birojam. Dažkārt tur atrodas dzirdīgas ausis risināt jautājumus, kas skar plašu cilvēku loku.

View Details

Īss lietas kopsavilkumsSapnisKādā Meksikas naktskluba bārā bārmenis strauju latīņu mūzikas ritmu pavadījumā nedaudz piedejojot jauca kārtējo kokteilīti. Viņš nemaz nenojauta, ka šis būs kādam īpašam cilvēkam, kādai ģenerāladvokātei.

“Vai drīkstu kopīgu selfiju?” metot kaunu pie malas, iejautājos pēc standarta iepazīšanās frāzēm. Protams, nepārkāpjot biznesa sarunu etiķeti.

“Mmm.. better not,” ģenerāladvokāte ar neslēptu vācu akcentu pieklājīgi pasmaidīja, bet acīmredzami vēlējās saglabāt diskrētumu.

“Saprotu, viss ok. Vispār nekādu problēmu.” Tomēr izmantoju iespēju iepazīstināt ar Tax Stories podkāstu un, pasniedzot vizītkarti, izteicu cerību, ka viņa kādreiz būs tā viesis. Viņa tam neteica ‘nē’. Ceru, ka pēc tam dažās atvaļinājuma dienās, ķerot viļņus pie Meksikas krastiem viņa pietiekoši uzlādēja baterijas, lai pieņemtu nākamos gudros, visai Eiropai svarīgos lēmumus.

Viens tāds skar arī Latvijas uzņēmumu Kas notika?BCT ir atļauja iekraut, izkraut un uzglabāt kravas Rīgas brīvostas brīvajā zonā. Attiecīgās preces tika izsniegtas izvešanai no brīvās zonas, pamatojoties uz CMR, kurās preču muitas statuss bija norādīts kā “Savienības preces”. To bija apliecinājusi muitas dienesta amatpersona ar muitas zīmoga nospiedumu un savu parakstu, un tas atbilda pastāvošajai praksei, kas tiesību aktos nav skaidri noteikta.

VID lēmumsVID veica BCT brīvajā zonā novietoto preču pārbaudi un konstatēja, ka 2018. un 2019. gadā trīs gadījumos preces ir izvestas no tās bez nākamās muitas procedūras piemērošanas. Ar VID 2019. gada lēmumu pieteicējai tika noteikts pienākums samaksāt budžetā ievedmuitas nodokli un PVN, kā arī nokavējuma naudu. Pieteicēja šo lēmumu pārsūdzēja tiesā.

Administratīvā tiesāAdministratīvā apgabaltiesa BCT prasību noraidīja. Tā uzskatīja, ka tikai ar zīmoga nospiedumu un parakstu uz CMR pavadzīmes nevar apliecināt Savienības preču muitas statusu precēm, kuras ievestas kā ārpus-savienības preces. Tikai no CMR pavadzīmes nebija iespējams secināt, kāda nākamā muitas procedūra piemērota precēm. Preču statusa maiņai esot nepieciešama deklarācija ar galveno atsauces numuru (Master Reference Number, MRN) vai CMR ar muitas zīmoga nospiedumu un MRN numuru.

Paralēls process par administratīvo soduParalēli, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija ar 2021. gada spriedumu atcēla BCT piemēroto administratīvo sodu, jo BCT rīkojās atbilstoši muitas dienesta iedibinātajai praksei. Ar nepacietību gaidu, kad VID beidzot norausies par saviem paralēlajiem procesiem (administratīvais process un administratīvais sods, vai administratīvais process un kriminālprocess), kas dēļ dubultās sodīšanas aizlieguma principa tiesiskā valstī nedrīkstētu pastāvēt.

AT 5 jautājumi ES tiesaiAugstākā tiesa apturēja tiesvedību un uzdeva ES tiesai sekojošus 5 jautājumus. Taču īsumā - ĢA Kokott lēma vienos vārtos par labu BCT - VID pārāk piekasījies muitas formalitātēm. Uz līdzšinējās prakses pamata BCT var piemērot tiesiskās paļāvības principu. ES Muitas kodekss pieļauj atšķirīgas apliecināšanas prasības. Turklāt, administratīvā soda lietā nolemtais ir saistošs arī nodokļu uzrēķina lietā.

“1) Vai [..] īpašā procedūra “uzglabāšana brīvajā zonā” tiek pabeigta, elektroniskajā uzskaites sistēmā neietverot MRN, kas identificē muitas deklarāciju, ar kuru piemērota nākamā muitas procedūra?

ĢA viedoklis: ar minēto regulējumu netiek prasīts, lai brīvās zonas turētājs katrā gadījumā uzskaitē iekļauj MRN savu uzskaites pienākumu izpildei un īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pabeigšanai.

2) Vai [..] īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājs šo procedūru pabeidz, pamatojoties vienīgi uz muitas dienesta amatpersonas atzīmi par preču muitas statusu uz preču pārvadājuma dokumenta (CMR), pašam neveicot pārbaudi par šāda preču muitas statusa piemērošanas pamatotību?

ĢA viedoklis: [..] To var izvērtēt tikai iesniedzējtiesa.

3) Ja atbilde uz otro jautājumu ir noraidoša: tad kāds pārbaudes apjoms [..] ir pietiekams, lai atzītu, ka īpašā procedūra “uzglabāšana brīvajā zonā” ir pabeigta pareizi?

ĢA viedoklis: Īpašās muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pabeigšanai nav nepieciešams, lai brīvās zonas atļaujas turētājs patstāvīgi pārbaudītu VID apliecinātā preču statusa pamatotību, ja nav norāžu, ka attiecīgais apliecinājums ir viltots. [..].

4) Vai īpašās procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” piemērotājam varēja rasties aizsargājama tiesiskā paļāvība uz muitas dienesta apstiprinājumu, ka precēm ir mainīts muitas statuss no “ārpussavienības preces” uz “Savienības preces”, kaut arī šajā apstiprinājumā nav norādīts ne preču statusa maiņas pamats, ne dati, kas ļautu pārliecināties par preču statusa maiņas pamatu?

ĢA viedoklis: Pastāvīga administratīvā prakse, kurā pēc nodokļu iestāžu pārbaudes ar zīmoga nospiedumu un parakstu uz CMR tiek atzīmēts preču statuss un kura agrāk vienmēr ļāvusi efektīvi pabeigt procedūru “uzglabāšana brīvajā zonā”, var pamatot tiesiskās paļāvības aizsardzību, pat ja uz dokumenta nav precizēts preču statusa maiņas pamats. Katrā ziņā tādējādi acīmredzami netiek pārkāptas skaidras Muitas kodeksa tiesību normas, jo tajā ir pieļautas atšķirīgas apliecināšanas prasības.

5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noraidoša, vai, ievērojot valsts un ES tiesībās atzīto res judicata principu (t.i. princips, kas nosaka sprieduma galīgumu), pamats atbrīvošanai no muitas parāda, kas radies [..], var būt tas, ka citā valsts tiesas lietā ar spēkā stājušos spriedumu ir atzīts, ka muitas procedūras piemērotājs, ievērojot muitas dienesta iedibināto kārtību, nav pieļāvis muitas procedūras “uzglabāšana brīvajā zonā” pārkāpumu?

ĢA viedoklis: Savienības tiesībām nav pretrunā tas, ka valsts tiesībās noteiktais res judicata princips liedz noteikt muitas parādu, pamatojoties uz pienākumu neizpildi [..], ja valsts tiesa soda piemērošanas procesā jau ar spēkā stājušos nolēmumu ir noraidījusi pienākumu muitas jomā neizpildi tajā pašā laikposmā par to pašu darbību.

View Details

Jūnija Nodokļu Vēstīs publicētas turpmāk ieskicētās būtiskākās tēmas. Zemāk - arī īss video ar ziņu Top 3.

Tiesību akti1. Jau rakstīju, ka FM 13.jūnijā publiskoja analīzi, kas ļauj nojaust, kurā virzienā valdība varētu doties ar nodokļu politiku tuvāko 3 gadu laikā. No šiem dokumentiem, gan, skaidrības vēl maz. Šīs tēmas interesentiem iesaku noklausīties RTU profesora Māra Juruša Nodokļu podkāsta attiecīgo sēriju. 2. 6.jūnijā beidzamā lasījumā pieņemts Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums, jeb likums par globālo minimālo 15% UIN grupām, kurām apgrozījums ir vismaz EUR 750 m. (Pīlārs 2). Detalizētāk par šo tēmu - iepriekšējos blogos te un te. 3. FM publiskojusi grozījumu likumā “Par nodokļiem un nodevām”** projektu, kur cita starpā paredzēti šādi grozījumi.

1. Nokavējuma naudu aprēķinās vien 2x mēnesī: 1. un 15.datumā.
2. No EUR 15 uz 40 palielinās nodokļu parāda slieksni, no kura uzsākama piedziņa.
3. No likuma izslēgs darījuma aizdomīguma pazīmes.
4. VID varēs ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai IP adresēm.
5. Papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams EDLUS par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem.

1. Publicēts grozījumu projekts Grāmatvedības likumā, kurā paredzēta elektronisku rēķinu izrakstīšana sākot no 01.01.2026. par preču un pakalpojumu piegādēm starp Latvijas uzņēmumiem. MK līdz 1.7.25. jānosaka e-rēķina aprites kārtību. Jau tagad ir skaidrs, ka 1/2 gads uzņēmumiem tik apjomīga projekta ieviešanai nereti būs Mission impossible, tāpēc jācer uz MK daudz operatīvāku rīcību. Atgādināšu, ka paralēli tam notiek ES ViDA projekts, kas paredz ieviest e-rēķinus arī pārrobežu darījumiem.
2. Pieņemts, ka 2024.gada 1.oktobrī stāsies spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Tie paredz, ka par plastmasas iepakojumu, kurš ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts, jāmaksā nodokli 0,80 EUR/kg, bet par plastmasas iepakojumu, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kurš netika reģenerēts pārskata periodā, jāmaksā 1,25 EUR/kg.
3. 2024.gada 1.jūnijā stājās spēkā jauni MK noteikumi par e-AD apriti un kontroli. Visā ES elektroniskais akcīzes preču pavad-dokuments ir ieviests, lai aizstātu papīra vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu. Līdz šim Latvijā nebija noteikta aprites kārtība vienotajam elektroniskās formas administratīvajam dokumentam. Tādēļ izstrādāti šie detalizētie noteikumi.

Latvijas tiesu prakse: nodokļu maksātāji 3 : 0 VID1. Tiesa kādā lietā nosprieda, ka IIN kapitāla pieaugumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas jāpierāda izdevumus, kas samazina apliekamo ienākumu, kaut arī agrāk bija spēkā norma, kas paredzēja šādu pieaugumu neaplikt ar IIN. Šai lietā varētu būt turpinājums. 2. Kādā citā lietā VID zaudēja lietu Senātā, kur VID atteica priekšnodokli. VID ieskatā personas nodoms nekustamo īpašumu izmantot saimnieciskajā darbībā ir abstrakts. Otrā līdzīga jautājuma lietā VID zaudēja apgabaltiesā. Tur tiesa piebilda, ka VID šīs lietas ietvaros pārkāpj likumu, nepamatojot savus apgalvojumus, bet pārnesot šo apgalvojuma atspēkošanu uz pieteicēju. 3. Tapuši arī 2 jauni Satversmes tiesas spriedumi nodokļu jomā.

1. Vienā 13.jūnijā ST atzina par atbilstošām Satversmei IIN likuma normas, kas paredz **aplikt ar IIN laimestus no azartspēlēm, tos nesamazinot par izdevumiem**. Taču svarīgi, ka ST sniedza tiesību normu interpretāciju, ka laimestu nosaka azartspēļu organizators azartspēļu noteikumos. Tas nozīmē, ka interaktīvajās azartspēlēs pastāv plānošanas iespējas, lai līdzekļus, kuri ieskaitīti spēļu kontā un kuri nav izmantoti, un pēc tam izņemti no spēļu konta, var neuzskatīt par laimestiem.
2. Jau rakstīju, ka otrā lietā ST nosprieda, ka nav atbilstoši Satversmei Jūrmalas pašvaldības noteikumi, kas ļauj piešķirt **NĪN atlaides vien ES un EEZ pilsoņiem**. Radās iespaids, ka noteikumos vajadzēja pilsonības vietā paredzēt nodokļu rezidences kritēriju un tad viss būtu ok.

1. Kādā krimināllietā Senāts nosprieda, ka 3 uzņēmumu vadītāji sodāmi ar 7 mēnešiem aiz restēm, EUR 260k kaitējuma kompensāciju un 4 gadus atstājami bez tiesībām veikt komercdarbību par fiktīva priekšnodokļa iekļaušanu deklarācijās.

ES tiesu prakse1. Vācijas uzņēmumam X saistītais uzņēmums Rumānijā Y sniedza apstrādes pakalpojumus X piederošajām precēm. X bija arī PVN numurs Rumānijā. Turienes administrācija uzskatīja, ka X ir pastāvīgā iestāde Rumānijā. EST uzskatīja, ka nav PI tikai tāpēc vien, ka abas sabiedrības ietilpst vienā un tajā pašā grupā vai ka šīs sabiedrības ir savstarpēji saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu, vai ka X Rumānijā ir PVN numurs. Šī lieta var būt ievērības cienīga tiem, kam svarīgi pastāvīgās iestādes (fixed establishment) veidošanās kritēriji. 2. C ir Rumānijas uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus uzņēmumiem maksātnespējas procesā un ir apliekams ar PVN.

1. EST norādīja, ka C bija jāmaksā valstij PVN arī tad, ja atlīdzību parādnieks nevar samaksāt tā līdzekļu trūkuma dēļ.
2. Interesantāks papildus jautājums bija arī saistībā ar C noslēgto līgumu ar Dānijas uzņēmumu D **par tā preču zīmes izmantošanu**. Rumānijas **administrācija neļāva atskaitīt ikmēneša maksas PVN**, jo C varēja iztikt arī bez šīs maksas par preču zīmi. Par šo ES tiesa atgādināja, ka uzņēmumi drīkst atskaitīt priekšnodokli arī tad, ja nav tiešas un tūlītējas saites starp iegādes un piegādes darījumiem, ja iegāde saistīta ar uzņēmuma vispārējām izmaksām.
3. Visbeidzot, Rumānijas administrācija bija veikusi uzrēķinu, nedodot iespēju nodokļa maksātājam paust savu viedokli. Par to EST atgādināja, ka **tiesības uz savu aizstāvību ir fundamentāls ES tiesību princips**. Tomēr šī principa pārkāpums ne vienmēr var novest pie administrācijai nelabvēlīga sprieduma. Šāds administrācijai nelabvēlīgs spriedums var būt tad, ja uzklausīšanas tiesību ievērošana varēja novest pie citāda lietas iznākuma.

1. Vēstīs publicēti arī pāris ģenerāladvokāta viedokļi. Vēsturiski virs 65% gadījumu ES tiesa pievienojas ĢA viedoklim. Vienā ĢA vērtē ieguldījumu biroja renovācijā klasifikāciju. Otrā ĢA vērtējis ar PVN apliekamo bāzi zāļu tirdzniecībā, ja daļu no cenas kompensē valsts veselības aģentūra.

Baltijā briest nopietnas pārmaiņasSavukārt, par pārmaiņām Lietuvā bija atsevišķs blogs.

Ēnu ekonomika2024.gada 12.jūnijā prezentēti ikgada Ēnu ekonomikas indekss. Pētnieku A.Saukas un T.Putniņa veiktā darba rezultātā ir secināts, ka ēnu ekonomikas apjomi 2023.gadā Latvijā joprojām ir satraucoši – 22,9% no IKP. Pētījuma prezentācija pieejama šeit. Rezultātu prezentācijas videoieraksts.

View Details

Vasaras garais atvaļinājums ir pusēKnibinu savu kriminālromānu, spēlēju golfu, ceļoju kopā ar ģimeni pa Somiju un Londonu. Lai gan aktīvi strādā, arī pašam pa vidu parādās šādas tādas darba lietas, protams. Tikmēr medijos redzams, ka premjeres birojs domā par tēmu - ko būtu jāreformē nodokļu sistēmā, balstoties uz FM paveikto. Tomēr pārsteigums atnāca no citas puses.

Melnā vēža spīlēsPamazām arī eju cauri Lato Lapsas jaunajai grāmatai “Vēža ieņēmumu dienests”. Jau sen neticu nekam no viņa rakstītā, ne tik, cik melns aiz naga. Tomēr nevar noliegt, ka daļa no tām negācijām par VID izskatās ticama.

“..ieņēmumu dienestam ir iekšējās vadlīnijas, kuras pārzinot iespējams izveidot lielus nodokļu parādus, pat vairāku simtu tūkstošu apmērā. Beigās maksātnespēja un gali ūdenī.”

“Piemēram, ir uzņēmējs, pret viņu uzsāk operatīvo lietu, kuras laikā noskaidro, ka uzņēmējs krāpjas vai maksā kukuļus. Tai vietā, lai par to uzsāktu oficiālu izmeklēšanu, kriminālprocesu, šo informāciju izmanto, lai uzņēmēju turētu uz āķa - līdzko tu kaut ko darīsi ne tā, kā mums patīk, mēs varam operatīvo lietu palaist apritē.”

Gadījums iz dzīvesBēdīgi šo visu lasīt arī kontekstā ar kāda klienta stāstīto. Jau martā pārsūtīju uz VID klienta uzrakstīto bēdu stāstu un lūdzu pārbaudīt konkrētu uzņēmumu, kuram zemu maržu biznesā produkcija esot konstanti lētāka par PVN tiesu. Tas neizskatījās pēc izrēķināšanās ar konkurentu, jo klients arī zināja par viņu PVN shēmām un kur rodas skaidrucis aplokšņu algām.

“No mazajiem klientiem tiek iekasēta skaidra nauda un pēc tam tās preces tiek izrakstītas citām lielām firmām nesaistītām ar šo biznesu, kurām, savukārt, arī no tā ir labums, jo var tikt pie skaidras naudas.”

Vēl vairāk..Klients un citi negodīgā bizīša konkurenti, ar kuriem arī pats aprunājos, zinot, ka ik mēnesi šis negodīgais noliek aploksni, lai viņus liktu mierā. Krietni lētāk, nekā maksāt nodokļus.

Ko VID?VID man pateicās par informāciju, esot to saņēmuši. Ir jūlijs. Tie paši uzņēmumi man tikko teica, ka nekas nav mainījies.. Vai jūs kaut ko darītu, ja VIDā saņemtu šādu informāciju? Vai četrus mēnešus ļautu nelegāļiem šādi darboties? Informāciju par šo uzņēmumu cc nosūtīju gan ģenerāldirektorei, gan viņas palīdzei.

Kā godīgajiem ar tādu konkurēt?Vai šis viss iedrošina pārējos ziņot par konkurentu nelikumībām un attīrīt tirgu no sārņiem? Ar VID kūtrumu šai ziņā saskāros jau iepriekš, kad bija runa par publisko iepirkumu palēkās jomas problēmām, it sevišķi uzkopšanas un apsardzes biznesos. Vēlme sakārtot jau it kā bija, tik lēni viss notiek. Arī Ēnu apkarošanas plāns nav slikts tagad. Tik tā ieviešana tāda palēna.

Uzlabot trauksmes celšanas sistēmu?Pasaulē lielākās trauksmes celšanas atlīdzības saņēmējs Bradley Birkenfeld man ieminējās, ka viņš labprāt atbrauktu uz Latviju padalīties zināšanās par efektīvas trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu. Ja vien kādam būtu interese..

Naivums manā vecumāAr čomu pie alus glāzes runājām, ka jānomainās paaudzei, lai no šī zaņķa tiktu vaļā. Kaut kā neticu, ka viss tik slikti. Taču kādēļ vairākums netiek galā ar šādām sabiedrības pabirām? Varbūt pietrūkst uzņēmības piecelties un iztīrīt māju no putekļiem? Tikko Jordan Peterson grāmatā Beyond Order lasīju, ka nevajag censties glābt pasauli. Sāc ar savu istabu - sakārto to. Ja tas izdodas, sakārto visu savu māju. Ja izdodas arī tas, paskaties apkārt kādu nišu - ko vēl vari sakārtot. Bet nepaliec malā.

P.s. Iedvesmai - nu jau vairāk kā 1/2 gadsimtu populārais The Dark Side of the Moon.

View Details

ST argumenti īsumā:Velns ir detaļāsPar šo lietu jau rakstīju, kad pēc ST lūguma sniedzu tai viedokli. Uzreiz pēc sprieduma arī Diena jaupublicēja labu aprakstu par lietas būtību. Tagad interesanti palasīt ST sprieduma argumentāciju, t.sk. ko no šī viedokļa tiesa ņēmusi vērā.

KontekstamTurpat Jūrmalas noteikumos noteikts, ka viens no priekšnoteikumiem atlaides piešķiršanai ir vismaz 2 gadu deklarētā dzīvesvieta Jūrmalā. Šī daļa nav apstrīdēta ST, bet tā ir svarīga lietas kontekstam. Vēl kontekstam svarīgi, ka FM jau brīdināja Jūrmalas domi, ka šāda norma par pilsonības kritēriju nav ok. Dome to noignorēja.

Kādēļ ST spriedumi ir svarīgi?Tie ļauj saprast lielo bildi - no kurienes aug kājas tiesību principiem un kā tos jātulko savā dziļākajā būtībā.

Ko pateica ST?Saskaņā ar nodokļu tiesību normu sistēmu, Latvijas starptautiskajām saistībām un ES tiesībām, pašvaldības nedrīkst grupēt nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus pēc to valstspiederības vai Latvijas nepilsoņa statusa.

1. ST atsaucas uz nodokļu konvencijām un to komentāriem, kas aizliedz diskrimināciju.
2. ES tiesa ir atzinusi, ka Līgumā par ES darbību ietvertais aizliegums ierobežot kapitāla apriti ir piemērojams kapitāla brīvai apritei arī dalībvalstu un trešo valstu starpā. Turklāt kapitāla aprite ietver darījumus, ar kuriem nerezidenti izdara ieguldījumus nekustamajā īpašumā dalībvalsts teritorijā. Šīs brīvības ierobežojums izpaužas kā tāda nelabvēlīgāka attieksme pret nerezidentiem nodokļu jomā, kas tos varētu atturēt no ieguldījumu veikšanas nekustamajā īpašumā.
3. Saskaņā ar ES Padomes direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji trešo valstu pilsoņi, kuri likumīgi un nepārtraukti nodzīvojuši ES dalībvalsts teritorijā 5 gadus, kuriem ir stabili un regulāri ienākumi un apdrošināšana slimības gadījumiem, un kuriem ir piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss, šajā direktīvā noteiktajās jomās ir tiesības saņemt tādu pašu attieksmi, kāda ir pret ES pilsoņiem, t.sk. arī attiecībā uz nodokļu priekšrocībām.
4. Likumdevējs ir noteicis nodokļu maksātāju iedalījumu, tos vispārīgi iedalot iekšzemes nodokļu maksātājos (rezidentos) un ārvalstu nodokļu maksātājos (nerezidentos).

Par pagātni uzvar vien tie, kas cīnāsKārtējo reizi ir pierādījusies šī vienkāršā patiesība - tiesa nosprieda, ka Jūrmalas noteikumu norma nav spēkā jau kopš to apstrīdēšanas brīža (par NĪN kopš 2017.g.) tikai tiem, kas to apstrīdēja tiesā. Tātad, Jūrmalai nāksies viņiem pārrēķināt NĪN un piešķirt atlaidi par iepriekšējiem periodiem. Pārējiem noteikumi nav spēkā vien attiecībā uz nākotni - kopš š.g. 11.jūlija.

View Details

Vai nav tendence?It kā sīks jautājums, bet, iespējams, traucē dzīvot daudziem, jo vienlaikus no dažādiem avotiem sakrituši vairāki gadījumi:

1. kāds klients minēja, ka viņa īpašumam pašvaldības policija stāv blakus ar lineālu, bet valsts un pašvaldību īpašumiem neskatās virsū;
2. Salaspils policija nošokēja, kādam īpašumam īpaši naski ierosinot 9 administratīvo pārkāpumu lietas vienlaikus par nenopļautu zāli;
3. Rīgas Pilsētas administratīvais departaments (PAD) piedraudēja ar spēku izgāzt mana dzīvokļa durvis, ja neielaidīšot viņus apskatīties tur veikto remontu - vai tik nav bijusi nelikumīga būvniecība.

Vai tā drīkst?Iepriekš minēto gadījumu sakarā mēģināju saprast:

1. vai pašvaldības policijai par zāli jāsoda tikai privātos?
2. vai drīkst būt 9 administratīvie pārkāpumi būtībā par to pašu? cik bieži drīkst sodīt - katru mēnesi, dienu, stundu, minūti?
3. vai tagad Rīgas PAD cilvēki nāks apsekot jebkura dzīvokļa remontu? vai PAD atzinumu drīkstēs izmantot VID saistībā ar remonta izmaksu un remontētāju ieņēmumu aprēķinu - tad jau varbūt labs veids, kā apkarot nelegālo remontu bizīti?

Par rūpalu, jeb slēptu nodokliVismaz par Salaspili aizdomas neapstiprinājās - no 2023.g. budžeta redzams, ka sodos plānots iekasēt vien EUR 70k, kas laikam neliecina par rūpnieciskiem apmēriem, jeb slēptu nodokli. BET 2024.g. budžetā PLĀNOTIE sodi jau palielinājušies vairāk kā par 50% - uz EUR 110k. Kā vispār var plānot ieņēmumus no sodiem? Izklausās perversi. Rīgas pašvaldības 2024.g. budžetā summiņa par naudas sodiem jau pamatīgāka: EUR 1.1 milj. Savukārt Jūrmala savā 2024.g. budžetā ieskrējusies uz summiņu virs EUR 1,6 milj. sodos, kur pašvaldības uzliktie ir EUR 1,5 milj., bet pārējie sīkumi - par satiksmes pārkāpumiem.

Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai.

Par zāliMauriņš - luksuss vai nē?Sākotnēji Eiropā mauriņi parādījās Francijā un Britu salās kā no kokiem brīvas vietas, lai vietējā apsardze varētu laikus redzēt tuvojošos lūgtos vai mazāk lūgtos ciemiņus. Turpat 16.gs. turīgie labprātāk iecienīja kumelīšu vai timiāna pleķīšus, nevis zāli. Vai tagad pilsētas vidi šāds kumelīšu pleķītis bojātu vairāk, kā nopļauts mauriņš? Seth Godin raksta, ka pēc tam mauriņš jau kļuva par luksusa, pārticības simbolu - es varēju kaimiņam parādīt, ka man nevajag ganīt govis, izmantojot katru savas zemes kvadrātmetru. Nez, kādēļ pašvaldības uzskata, ka tagad visiem ir pienākums uzturēt mauriņu, kam īpašumā tās teritorijā pieder zeme? Un šis pienākums mērāms sprīža garumā.

Konsultē vispirmsNormālās valstīs un vispār arī pie mums pieņemts no sākuma brīdināt un tad sodīt, ja brīdinājumu ignorē. Brīdinājums ir arī viens no pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētiem sodu veidiem par zāles nenopļaušanu.

Kādēļ pašvaldība nesoda sevi?Tas, protams, ir retorisks jautājums. Pienākumi pļaut zāli attiecas uz visiem, tikai iepriekš minēto iemeslu dēļ pašvaldības policija nebūs ieinteresēta aiztikt jebkuru, kas ir ārpus privātā sektora. Vienīgi, varētu sanākt interesants kāzuss - pašvaldības policija saka, ka tai ir pienākums reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām. Nu, tad iedzīvotājiem jāsūdzas pašvaldības policijai par tiem pašvaldībai piederošajiem aizlaistajiem zemes pleķīšiem. Ziņojiet kaut vai man par panākumiem.

9 pārkāpumi?!Te gan, šķiet, Salaspils policija pāršāvusi pār strīpu. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu ilgstošs administratīvais pārkāpums uzskatāms par pabeigtu ar administratīvā soda piemērošanas brīdi. Tā kā vienā objektā par to pašu pārkāpumu, šķiet, drīkst no sākuma sodīt (loģiski būtu - ar brīdinājumu) un tad tik skatīties vai zemes īpašnieks ir pārkāpumu novērsis. Tādā veidā likumu Tiesībsargam arī skaidro Tieslietu ministrija šajā vēstulē. "Ja par administratīvo pārkāpumu ir piemērots administratīvais sods, taču administratīvais pārkāpums turpinās un netiek pārtraukts, administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma turpināšanu piemēro pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai." turpat skaidro TM.

Kad drīkst atkārtoti sodīt?TM turpat norāda, ka kritēriji, lai personai tiktu piemērota atkārtota administratīvā sodīšana ilgstoša administratīvā pārkāpuma gadījumā ir:

1. sākotnējā soda piemērošana,
2. personas informatīva brīdināšana par pienākumu pārtraukt (novērst) pārkāpumu saprātīgā laikā,
3. personas bezdarbība, kas izpaužas kā ar likumu noteiktā pienākuma neizpilde.

Jādod saprātīgu termiņu pēc soda piemērošanasAmatpersonai, piemērojot administratīvo atbildību, ir jānosaka laika periods, kura ietvaros personai netraucēti tiek dota iespēja pārtraukt administratīvo pārkāpumu un novērst ilgstošā pārkāpuma radītās sekas un apdraudējumu. Katru nākamo sodu var piemērot pēc tam, kad ir notecējis saprātīgs laiks, kurā var, piemēram, atbrīvot teritoriju no sadzīves atkritumiem vai nopļaut zāli.

Nedrīkst sodīt vēlreiz par to pašu, kamēr nav sodaDubultās sodīšanas nepieļaujamības princips noteic, ka par vienu un to pašu pārkāpumu nevar piemērot sodu divreiz. Tomēr šis princips netiek pārkāpts, ja sodu piemēro par diviem viens otram sekojošiem administratīvajiem pārkāpumiem. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu ar administratīvā soda piemērošanas brīdi. Tādējādi, ja viens pēc otra tiek secīgi izdarīti vairāki ilgstoši administratīvie pārkāpumi, sodu var piemērot par katru no tiem.

Tomēr administratīvā soda piemērošana ir galējais valsts pārvaldes reaģēšanas līdzeklis attiecībā uz izdarīto likumpārkāpumu. Administratīvā sodīšana nevar būt pašmērķis. Soda mērķis nav kļūt par ērtu naudas soda iekasēšanas izdevību, bet gan likt personai saprast savu pārkāpumu un mudināt gan šo personu, gan citas personas šādu pārkāpumu vairs nepieļaut. Personai ir jādod iespēja pēc tam, kad tā informēta par pārkāpumu, lemt par savu turpmāko rīcību – atturēties no pārkāpumiem vai nē.

Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2021-09-01

Par dzīvokļiemVisbeidzot, par dzīvokļa remonta pārbaudi mani neuztrauc, ka nāks pārbaudīt remonta likumību. Mani uztrauc vai viegli šādā veidā nojaukt privātuma robežas? Vai tagad jebkurš Rīgas PAD būvinženieris drīkstēs vienkārši staigāt apkārt un palūrēt personīgajā telpā? Uzprasīties ciemos šādi nelūgti viesi drīkst vien pie pamatotām aizdomām, kas ir subjektīvs termins. Likumā ir iestrādāts subjektivitātes tests - ja dzīvokļa īpašnieks nepierīt ielaist nelūgtus viesus, ierēdnim nepieciešams pierādīt tiesnesim izsniegt atļauju izmantot fizisku spēku. Pie likumīgiem remontiem nespēju iedomāties, kā ierēdnis spēs tiesnesim pierādīt aizdomas par nelikumīgu būvniecību. Skaidrs arī, ka šāda nepamatota ielaušanās draud ar attiecīgo zaudējumu kompensēšanas prasību pret attiecīgo pašvaldību. Palūdzu Rīgas PAD minēt attiecīgo aizdomu iemeslu. Sakarīgas atbildes, protams, nebija. Gaidīsim ierēdņu tālāko rīcību, jo uzskatu šādu pašdarbību par prettiesisku un tieši tādēļ neatbalstīšu šādas prakses piekopšanu. Turklāt, nav jau nemaz bijusi būvniecība, vien remonts.

Vai tik šis viss marasms (jau 2.blogu pēc kārtas lietoju šo vārdu) nav iepriekš minēto EUR 1,1 milj. Rīgas budžetēto sodu dēļ?

Formāli iepriekš minētā mana rīcība ir nekorektaSkaidrs, ka likuma norma paredzēta nelikumīgas būvniecības konstatēšanai, taču diez vai likumdevējs ir vēlējies, lai uz šīs normas pamata būvinspektors bez jebkāda pamatojuma (vien dēļ fakta, ka veikts remonts) ienāktu jebkurā dzīvojamā telpā. Taču likuma burts formāli šādos gadījumos nav labvēlīgs privātpersonām (te varētu būt darbs Tiesībsargam - vai likumdevējs tomēr ):

Būvinspektoram, uzrādot darba apliecību un augstākas amatpersonas pilnvarojumu, ir tiesības apmeklēt fiziskajām un juridiskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās būves un atsevišķas telpas, lai kontrolētu ekspluatācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā patvaļīgas būvniecības esamību un būves drošumu. Ja fiziskās vai juridiskās personas nenodrošina būvinspektoram tiesības apskatīt un pārbaudīt būves un atsevišķas telpas, šādās būvēs un atsevišķās telpās var iekļūt, izmantojot aizvietotājizpildi un fizisku spēku saskaņā ar rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz būvvaldes, biroja vai citas institūcijas, kura pilda būvvaldes funkcijas, pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem. Ja šādās būvēs un telpās nepieciešams iekļūt, lietojot fizisku spēku, to veic likumā noteiktajā kārtībā. Fiziskās un juridiskās personas, kuras kavē būvinspektora tiesību īstenošanu, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

View Details

Uz papīra skaisti..Jau rakstīju, kādās grūtībās var nonākt tie, kas vēlas atvērt SDI kontu. Sieva vēlējās uzsākt nelielu konsultāciju biznesu. Nolēmu palīdzēt atvērt un reģistrēt VID šādu kontu. Atcerēsimies, ka ar šādu kontu apgrozījumam līdz EUR 40k gadā nevajag ne grāmatvežus, ne deklarācijas - automātiski no konta novelk 25% un pārējo naudu var ņemt un lietot. Vēlējos mēģināt soļus, kā to varētu darīt mans dārznieks, kurš droši vien labāk izvēlētos ravēt nātres, nevis kārtot jebkādus papīrus.

1. Bankas konts1. Atveram Google. Ko varētu ierakstīt cilvēks parastais? Pamēģināju ‘automātiskais nodokļu konts’. Kā otrais izleca labs 22.gada raksts par teoriju. Minētajā rakstā ir links uz VID skaidrojošo mājas lapas sadaļu. Jau siltāk.
2. Attiecīgajā VID mājas lapā minēts SDI konta reģistrācijas 1.solis: jāizveido kontu Industra bankā. Attiecīgajā VID mājas lapas sadaļā ir links uz konta atvēršanu. Aptuveni 10 minūšu laikā aizpildīju pieteikuma veidlapu. Identifikācija bankā iespējama attālināti. Gaidām, kad banka sazināsies.
3. Nākamā darba dienā banka atsūtīja EUR 15 rēķinu par konta atvēršanu kā zip failu un atsevišķi uz telefonu - kodu faila atvēršanai. Failu atvērt nebija iespējams. Kad skaidrojām bankā, kas par lietu, viņi norādīja uz saiti viņu mājas lapas apakšā, kur vienkārši jāapmaksā minēto summu. Izdevās.
4. Tomēr ar to konta atvēršanas process nebeidzās. Vēl jāaizpilda klienta anketu ar prognozējamām summām, NACE kodiem, utt. Starp citu, cik nopietni banka un jebkurš cits var paļauties uz šiem bezjēdzīgajiem NACE kodiem?

5. Un tad vēl klienta identifikācija.. Kopā viss šis dancis ar banku aizņēma.. ap 2 nedēļām.

6. Jākļūst par EDS lietotāju1. Tagad jākļūst par VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāju. Veram vaļā Google un rakstām EDS lietotāja iesniegums vai spiežam uz šīs saites. Tur vajadzīgais dokuments slēpjas zem nosaukuma Iesniegums par VID informācijas sistēmas lietotāju (-iem). Lietotājiem ātrāk sameklēt droši vien būtu ar EDS kā atslēgas vārdu.

7. Ko darīt ar EDS reģistrācijas iesniegumu VID? Tur rakstīts: iesniegšanai elektroniski vai papīra formātā. Tā kā nekas vairāk nav rakstīts, iesaku to parakstīt elektroniski un nosūtīt uz vid@vid.gov.lv .

8. Beidzot varu ķerties pie SDI konta reģistrēšanas1. Jāaizpilda iesniegumu par SDI konta reģistrāciju. Tā veidlapa atrodas EDS sadaļā “Dokumenti” – ”No veidlapas” – “Citi”– “Iesniegums reģistrācijai SDI konta režīmā, konta maiņai vai izslēgšanai”. Viss sistēmā parādās iepriekš aizpildīts, tik ierakstām jauno bankas konta nr., saglabājam, parakstām, iesniedzam VID un lieta darīta.. Paga.. tomēr nē..

9. Vēl jāpiereģistrē saimniecisko darbību. Vai tomēr mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Kaut ko vēl VID savās instrukcijās neskaidri prasa reģistrēt: “no jauna reģistrējoties mikoruzņēmuma nodokļa maksātāja statusā, iesniegumu par SDI kontu jāiesniedz vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.” Paliek intriga - vai sistēma prasīs no sākuma reģistrēt saimniecisko darbību un tad mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu vai kaut kā šos soļus apvienos?

   1. EDS zem “Dokumenti” ievadu meklētājā gan ‘mikrouzņēmuma’ gan ‘saimnieciskās’, bet meklētājs neko man lietderīgu neatrod. Eju cauri dokumentu sagatavēm manuāli - kas varētu būt atbilstošākais.
   2. Intrigu atrisināja VID virtuālais asistents Toms: atveriet savu EDS sadaļu “Dokumenti” - “No veidlapas” - “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” - “Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija”.
   3. Tur prasīts vien atzīmēt saimnieciskās darbības reģistrāciju. Nav opcijas reģistrēties kā MUN maksātājam. Interesanti, kā VID zinās, ka esmu MUN maksātājs?

   4. Vēl 1 pārsteigums - VID tests uz atjautību - vai spēšu atzīmēt pareizās atbildes, lai mani neuzskatītu par darbinieku, pēc ekonomiskās būtības.

   5. Atceramies, ka VID sagaida Nē uz visiem jautājumiem. Te izskatās, ka diez vai VID cenšas kādu noķert un tad neļaut reģistrāciju. Drīzāk VID vēlas pievērts uzmanību anketas pildītājam, ka par to jāpiedomā.

   6. Visur klikšķinu ‘nē’, bet 5.jautājums mani samulsina: “Man nav atļauts nodarbināt darbiniekus: Jā, Nē.” Jā, man nav atļauts? Nē, man nav atļauts? Vai dubultais noliegums ir pozitīva atbilde? Vai otrs variants tad sanāk ‘Man ir atļauts nodarbināt darbiniekus’? Kādēļ tā nevar uzrakstīt? Ko te VID vispār cenšas noskaidrot? Ka man nav ierobežojumu no pasūtītāja puses? Taču, ja pasūtītājs vēlas tikai mani, tad tā ir kāda darba attiecību pazīme?
   7. Vēl viens interesants jautājums: “Par darbu brīvdienās un nakts stundās man maksās vairāk. Jā, Nē.” Kādēļ VID izpratnē saimnieciskās darbības veicēju darbam šajā laikā jāmaksā tikpat, cik darba dienās? Intereses pēc te atzīmēju ‘jā’. Redzēs, kas notiks. To pašu Jā atzīmēju arī pie jautājuma “Darbu pasūtītājs darba izpildes laikā var izmaksāt prēmijas vai citus labumus”.
   8. Voila! VID EDS dēļ tiem 2 ‘Jā’ izmeta milzīgu virsrakstu: ““Informējam, ka Jūsu atbildes liecina par darba līguma pazīmēm plānotajā darbībā. Tādējādi, iesakām izvērtēt savas saimnieciskās darbības reģistrācijas nepieciešamību, iepazīstoties ar pievienoto informāciju par darba līguma priekšrocībām"". Tiešām, cienījamais VID?! Mūsu gadījumā nav ne smakas no darba līguma pazīmēm. Labi, klikšķinu, ka izvērtēsim un ejam tālāk.

   9. Pie SD reģistrācijas nākamais šķērslis - NACE kods. Jau iepriekš esmu paudis viedokli par šī koda nozīmi, ko VID mēdz nesaprast - no komerctiesību viedokļa kods nozīmē darbību, ko akcionāri/dalībnieki norāda valdei, ar ko tai būtu primāri jānodarbojas. Tomēr tas neliedz valdei strādāt arī citās jomās, sevišķi, ja tas nes akcionāriem peļņu.

   10. Lai noteiktu kodu, jāpārvar virkne klikšķu, lai tiktu līdz klasifikatora izvēlnēm. Virtuālais Toms arī netiek ar šādu jautājumu galā. Toties Copilot atbilstošāko NACE kodu atrod pāris sekunžu laikā.

   11. Ta-dā! Pazūd, šķiet, pēdējā intriga - SD reģistrācijas veidlapā iespējams ielikt ķeksi par MUN maksātāja statusa reģistrāciju.
   12. Vēl viena intriga - VID SDI konta reģistrācijas informatīvajā lapā ir prezentācija, kurā rakstīts, ka pēc SDI konta reģistrēšanas VID nepieciešams tomēr vēl viens solis: “Paziņojums EDS par SDI konta darbības uzsākšanu”! OMG! Virtuālais Toms, gan, saka, ka tā ir tā pati SD reģistrācijas veidlapa. Turēsim īkšķus. Viss tagad saklikšķināts un iesniegts EDS.

Ir. Jau nākamajā dienā VID atbildēja, ka viss reģistrēts un var sākt darboties. Protams, arī mūsu pusē nebija steigas, tādēļ nedarījām visu optimāli īsā laikā. Tomēr visiem 3 soļiem (banka, EDS, SDI konta reģistrācija) kopumā ar 2-3 nedēļām jārēķinās kā ātrāko scenāriju.

Jācer..Lieki teikt, ka Latvijai būs daudz vairāk nodokļu ieņēmumu, ja pēc iespējas drīz šo visu murgu aizstās aplikācija ar pāris reģistrēšanās klikšķiem. Tad arī dārznieki u.c. frīlanceri, kam dažkārt apgrozās palielas naudas, beigs šantažēt patērētājus ar muļķībām a la tagad jums jāmaksā EUR 100, bet ar visiem papīriem un nodokļiem tie būs 200.

Ar papīriem vai skaidrā?No nesenā dzīvokļa remonta guvu vēl lielāku pārliecību, ka pareizi ir visu darīt ar līgumu un PVN. Tas tomēr nav baltmaizes klaipiņš - garantija, legāli izdevumi, ko var ņemt vērā pie pārdošanas, atrunāta atbildība. Starp citu, saistībā ar atbildību, par ‘pašvaldības policijas nodokli’ tad kādā no nākamajām reizēm.

View Details

UIN * Nolemts palielināt UIN likmes par 1% - uz 16% standarta likmi un 6% samazināto (to piemēro mazajam biznesam, kam gada apgrozījums nepārsniedz EUR ~300k). * Vienlaikus līdz 16 % palielināts nodoklis dividendēm un līdz 6 % palielināts nodoklis peļņai, kas gūta, izmantojot, pārdodot vai citādi atsavinot īpašumu, kurš radīts un patentēts ar R&D darbībām. * Atcelta virkne UIN priekšrocību, kas līdz šim pastāvēja medicīnas un apdrošināšanas industrijās. * Papildus ierobežojumi ieviesti attiecībā uz auto un nomas izdevumu atskaitīšanu, sasaistot auto izmantošanu ar to CO2 emisijas apjomiem.

Banku solidaritātes maksājums* Tā darbība pagarināta arī uz 2025.gadu.

Akcīze* No 2025. līdz 2027. gadam akcīzes nodokļa likmes etilspirtam, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī tiem alternatīviem izstrādājumiem tiks pakāpeniski palielinātas. * Paredzētais akcīzes nodokļa palielinājums gāzeļļām ietvers divas daļas - akcīzes nodokļa nemainīgās daļas saglabāšanu un mainīgās daļas ieviešanu. Pēdējā tiks ieviesta no 2025. gada, palielināta 2026. gadā un būs spēkā līdz 2030. gadam.

Apdrošināšanas nodoklisŠis vēl nav pieņemts, bet ir sabiedriskai apspriešanai iesniegts plāns, saskaņā ar kuru apdrošināšanas līgumiem tiktu piemērota iemaksa 10% apmērā, nepiemērojot to dzīvības apdrošināšanai un fizisko personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

Detaļām par šo iesaku sazināties ar kompetento Sorainen Lietuvas nodokļu ekspertu komandu ar tās vadītāju Indre priekšgalā.

P.s. Bloga beigās - nelielai izklaidei X platformā noskatīts labākais ar nodokļiem saistīts joks, kas pēdējā laikā redzēts.

View Details

Agrā rīta stundā mani modinaRadio, kas salikts Dienvidkorejā,Plastisks bārdas dzinējs pie vaiga glaužas ass,Kas par lētu naudu nāk no Japānas. Par vasaruTā kādreiz populārajā dziesmā dziedāja Čikāgas Piecīši. Šie dziesmas vārdi nāk prātā, kad no rīta 5os varu piesēsties pie saviem pētījumiem, blogiem, podkāstiem vai pēdējā laikā - arī kriminālromāna. Ko tieši izvēlēties rakstīt? Viss atkarīgs no rokās nonākušas tēmas un noskaņojuma. Pateicoties Sorainen dāsnajai politikai, pēc 20 gadu darba šai birojā, varu visu šo vasaru atpūsties un padomāt par dzīvi. Tikai - atpūsties kā? Kad nav nekādu pienākumu un varu darīt visu, kas ienāk prātā? Nu, gandrīz visu.

Par jēguNe velti Tax Stories podkāsta visu sarunu noslēgumā ir viens un tas pats jautājums - kāda ir viesa versija par dzīves jēgu. Pašam par to viennozīmīgas atbildes nav joprojām. Jādomā par t.s. bucket list - sarakstu ar darbiem, no kuriem visi būtu atķeksēti, kad pienāks diena X. Tad pēkšņi uzgāju iepriekš iekopēto citātu no grāmatas un uznāca iedvesma. Tad citā grāmatā - zemāk iekopētais citāts un atkal jau atnāk jaunas pārdomas. Vēl Audible pa ceļam mašīnā kādā audio-grāmatā dzirdēju vēl jaunas idejas.. Vai nav fantastiski - lasīt un klausīties, ko citi cilvēki jau izdomājuši un mēģināt to realizēt savos apstākļos?

Par svarīgākoDroši vien, ja nevajadzētu pelnīt naudu, tikai lasītu un rakstītu.. Bet biedē tie teorētiskie spriedelētāji, kas neko reālajā praksē nav redzējuši. Tāpēc klientu lietas arī nedrīkst pamest novārtā. Biedē arī pienākums. Tas ir paradokss - tiklīdz uzņemos ko uzrakstīt, to vairs negribas rakstīt. Brīvprātīgi to pašu rakstu darbu - nekādu problēmu. Visam dzīvē jābūt balansā.

1. Profesionālajam piepildījumam. Rakstiem, sarunām, arī eksperimentiem ar AI un video, klientu darbiem.
2. Baudām. Golfam, sarunām ar draugiem, ceļojumiem, mūzikai, gastronomijai..
3. Un protams - ģimenei.

Par ģimeni“Lai tev laba diena! Es tevi mīlu!” nočivina jaunākais, aizbraucot no rīta uz bērnudārzu. “Vakarā uzspēlēsim futbolu.”

Ar vidējo tīni jāparunājas par golfu un citiem sportiem. Jākaro par gadžetiem un jāatgādina par grāmatu palasīšanu.

Vecākajai par grāmatām nav jāatgādina - viņai tās patīk, par laimi, tāpat kā zīmēšana un gleznošana. Jā, tas arī rada laimi.

Golfs labi padodas visiem, arī cien. kundzei. Noteikti viņa ir pelnījusi, lai es viņai veltītu daudz vairāk laika un uzmanības.

Pavisam vecākā jau skolas pirmajās klasītēs prata savā lūgšanā noformulēt to, kas ir svarīgākais.. Darīt visu, lai Latvijā cilvēki labi dzīvotu. Varbūt tāpēc viņa tik ātri, nu jau pirms 18 gadiem aizgāja.. Viss viņai ātri vien bija skaidrs..

Par mazumiņuKādēļ šis blogs? Varbūt, lai jums radošas iedvesmas bagāta diena, vasara un dzīve! Ar ko sākt? Viss sākas ar mazumiņu un prieku par to. Te nevēlējos Porziņģim iedod jaunu iesauku. Drīzāk tik pateikt, ka arī viņš droši vien sākumā vienkārši guva prieku no bumbas spēles kopā ar draugiem, pirms viņš nonāca līdz NBA titulam un Latvijas vārda popularizēšanai pasaulē.

View Details

Īsumā par šo blogu:Intelektuālā MekaSatversmes tiesā vispār ir patīkami atrasties, jo lietas dalībnieki tur ir lieliski sagatavojušos augstākās raudzes juridiskās profesijas profesionāļu sabiedrībā. Savukārt ST spriedumi liek aizdomāties par attiecīgo jautājumu dziļāko būtību.

IIN kontekstsSatversmes tiesa šajā interesantajā spriedumā secina, ka IIN noteikšana no izložu un azartspēļu laimestiem ir vērsta uz izložu un azartspēļu atkarības mazināšanu. ST norāda, ka arī pētījumi apstiprina, ka izlozes un azartspēles rada sociālekonomiskas problēmas ne tikai atkarīgajai personai, bet arī tās ģimenei.

Azartspēles nav saimnieciskā darbībaIIN likums attiecībā uz saimnieciskās darbības ienākumu ir veidots, balstoties uz nodokļu maksātāja spēju samaksāt nodokli. Proti, IIN apmērs ir atkarīgs no reālā ienākuma, lai finansiālais slogs, ko rada nodokļa maksāšanas pienākums, būtu samērīgs. Tomēr izložu un azartspēļu ienākums nav ienākums no saimnieciskās darbības.

SamērīgumsSavukārt pārējās ienākumu kategorijās izdevumu atskaitīšana uzliktu pārāk lielu administratīvo slogu, lai to uzskatītu par samērīgāku pasākumu. Attiecībā uz nelegālā biznesa apkarošanu ST atsaucas uz Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam, kur jau paredzēti citi pasākumi.

TOMĒR!ST nemainīja viedokli arī par situācijām, kur IIN jāmaksā pat tad, ja EUR 5k iemaksāju online bettinga kantora kontā un pēc kāda laika spēlēšanas vai pat nespēlēšanas izņemu no tā savus EUR 5k. Šai sakarā ST, gan, atstāja durvis puspavērtas industrijas spēlētāju interpretācijai. “Tātad to, kas ir uzskatāms par azartspēles vai izlozes laimestu, nosaka azartspēles vai izlozes organizētājs attiecīgās spēles noteikumos. Turklāt laimests tiek izmaksāts laimēšanas gadījumā. Tātad tas, vai līdzekļi, ko spēlētājs no interaktīvās azartspēles konta iemaksā savā bankas kontā, ir uzskatāmi par laimestu, ir atkarīgs no konkrētās spēles noteikumiem un tā, vai attiecīgie līdzekļi ir izmantoti spēlei.”

Pokers - azartspēle, izklaide vai sports?ST uzskata, ka izlozes un azartspēles, atšķirībā no saimnieciskās darbības, ir izklaides pakalpojums un ienākumi atkarīgi no veiksmes. Par šo apgalvojumu neesmu tik pārliecināts, skatoties uz pokera spēlētāju prasmi.

• Pirmkārt, ja pakalpojums, kā tad ar PVN?
• Te paveras arī daudz plašāks interpretāciju lauks par e-gaming, u.c. ienākumu aplikšanu.
• Savukārt, OECD modeļa konvencijas komentārā ir skaidri norādīts, ka 17. pants (par to, kurā valstī apliekas mākslinieku un sportistu ienākumi) attiecas arī uz personām, kuras saņem ienākumus no spēlēm, piemēram, biljarda un snūkera, šaha, bridža un turnīru pokera.

Tikmēr Kanādā..Te ir kāds Kanādas nodokļu tiesas 2022.g. spriedums, kas pasaka, ka pokera 2010.g. pasaules čempiona ienākumi nav uzskatāmi par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Viņš tieši apelēja (un uzvarēja tiesā) ar argumentu, ka pokera ienākumi ir laimests (game of chance) - hobijs un izklaide, jo viņam nebija nodoma ar šo pelnīt iztikai. Taču tā bija viņa pieeja saviem ienākumiem - citi var pieiet tam profesionāli, kā biznesam.

Un Vācijā..Savukārt, Vācijas nodokļu tiesa 2017.g. skatīja vai pokera turnīru ienākums apliekas ar PVN. Tiesa nosprieda, ka nē, balstoties uz attiecīgo ES tiesas lietu par zirgu sacīkstēs iegūto naudas balvu aplikšanu ar PVN (Baštová, C-432/15). Pamatojums - trūkst tieša saite starp darbībām un to rezultātu - iegūtās naudas apjoms parasti pokera spēlei ir neprognozējams. Tādēļ arī turnīra dalības maksa nav apliekama.

Kā IIN piemēro citur ES? Ungārijā - ienākumu no spēļu automātiem neapliek ar IIN, pārējām azartspēlēm apliekamais ienākums - 118% no laimesta. * Rumānijā - izmaksātājs ietur 3% IIN no bruto summas (līdz EUR ~2000); 20% no EUR ~2000 līdz EUR ~13 400; EUR ~1000 + 40% laimesta daļai virs ~13 400. * Polijā - līdz EUR ~530 par katru laimestu neapliek, pārējam - 10% IIN. * Luksemburgā - neapliek ar IIN. * Lietuvā - apliek ar IIN, uzvarētājam pašam jādeklarē un jāmaksā. * Dānijā - zaudējumus par tāda paša veida likmēm tajā pašā taksācijas gadā var atskaitīt no ienākumiem, bet citos gadījumos zaudējumi nav atskaitāmi un tos nedrīkst pārnest uz citu gadu. * Čehijā* - neapliek ar IIN ienākumus līdz EUR ~2000 gadā.

View Details

Bloga audio versija:Likmes! Likmes?Politiķiem, kam nav laika iedziļināties nodokļu sistēmas niansēs, vienkāršākais veids, kā palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā, ir palielināt likmes. Taču, vai tas vienmēr ir pareizākais ceļš?

Efektīvāks iekasētājsUz pārdomām par šo tēmu aizvilināja pēdējā TS saruna ar Igaunijas nodokļu administrācijas šefu Raigo Uukkivi. Viņš tur apgalvoja, ka Igaunijas VID ar 3x mazāk VID štata vienībām (~1100 pret Latvijas 3000+) iekasē vairāk nodokļus no mazākas ekonomikas.

Godīgāka konkurenceNodokļu plaisa (neiekasētie nodokļi, salīdzinoši ar tiem, ko būtu jāiekasē) tur ir mazāka, kas atvieglo dzīvi tiem, kas maksā nodokļus. SSE Riga ēnu ekonomikas pētījumā svaigākie dati liecina, ka lielākā problēma ir Lietuvā (26%), tad Latvijā (23%), bet vismazāk - Igaunijā (18%). Likmju palielināšana tieši uzliek papildus slogu tiem, kas maksā un uzlabo konkurenci tiem, kas nemaksā. Vai ir kas vēl viņu nodokļu sistēmā, kādēļ viņu budžets pildās labāk?

VienkāršībaTieši sistēmas vienkāršība ir nereti izcelta kā Igaunijas priekšrocība, nevis zemās nodokļu likmes. OECD vidēji uzņēmumiem nepieciešamas 42h, lai tiktu galā ar UIN administrēšanu, bet Igaunijā tās ir vien 5h. Latvijā diez vai ir jāpatērē vairāk laika kā Igaunijā - ne velti Latvija Tax Foundation ziņojumā ir 1.vietā pasaulē UIN sistēmas ziņā. Mums vienīgi jāpapēta, kādēļ Latvija ir tik zemu patēriņa nodokļu ailītē (27.).

Tad kur ir Igaunijas priekšrocība?IIN - tur ir 20% visiem vienāda likme. Mums ir 20-23-31% progresivitāte. No 23.g. OECD publicētās statistikas par 21.g. redzams, ka Latvijā IIN iekasēts 2,009 miljardi, bet Igaunijā ar mazāku iedzīvotāju skaitu - pat vairāk: 2,146 bn! Tātad, vai svarīga šķietama progresivitāte vai tomēr godīgums un vienkāršība? Bez tādiem Frankenšteiniem, kā diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis. Arī priekš sevis joprojām neesmu atradis apmierinošu atbildi, kā varētu pamatot progresīvas nodokļu likmes, bet tas ir garāks atsevišķs temats.

Visas 2024.g. aktuālās nodokļu likmes Baltijā atrodamas šajā Sorainen apkopojumā Taxes in a Nutshell.

Nodokļi pret IKPFM savos pamatnostādņu secinājumos paņēmusi salīdzināšanai 41% kā ES vidējo rādītāju 2022.g. Taču vismaz šajos dokumentos par Igauniju, Latviju un Lietuvu OECD saka, ka viņu vidējais rādītājs ir 34%. Attiecīgi Igaunijā tas 2023.g. bija 32,8%, Latvijā - 30,2%, bet Lietuvā - 31,9%. Nodokļu pīrāgs (23.g. OECD publicēti 21.g. dati) ir sekojoši.

ProcentuāliEiro (miljardos)Secinājumi* Lietuvas nodokļu ieņēmumi ir būtiski lielāki. Tāpat, kā viņu ekonomika.. 2023.g. Lietuvas IKP bija ap USD 78 miljardu, Latvijā - 44 bn, Igaunijā - 42 bn.

Tomēr svarīgāk ir skatīties IKP uz iedzīvotāju - pēc IMF 2024.g. datiem Lietuvā tie bija USD 50,6k, Latvijā - nepilni 42k, Igaunijā - ap 45k. Kopumā, pabraukājot ar pelīti pa IMF piedāvāto pasaules karti, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vidēji dzīvo ne sliktāk, kā vairumā Eiropas un pat pasaules valstu. Vienīgi vecās Eiropas un dažu pasaules izcilnieku līmenis ir augstāks.

• Varbūt tad mums pietiek gausties? Vienīgi jāseko, lai mazinātu nevienlīdzību valstī? Varbūt tā arī ir atbilde IIN progresivitātes iemesliem - negodīgs, bet nevienlīdzību mazinošs pasākums. Tad kā prioritātes varētu būt neapliekamā minimuma paaugstināšana un Latgales reģiona attīstība.
• Vai NĪN varētu būt par iemeslu Latvijas nekustamā īpašuma nozares atpalicībai no Igaunijas un Lietuvas? Igaunijā nav arī nodevas nekustamā īpašuma atsavināšanai. Maksājams vienīgi ienākuma nodoklis. Loģiski!
• Ja Lietuvas ekonomika tiecās būt 2x lielāka par Latvijas, tad mūsu akcīzes ieņēmumu rādītāji (kontekstā arī ar OECD datiem) šķiet neproporcionāli lieli.
• Ja vēlamies skatīties uz kaimiņiem, tad jāskatās, ko varam mācīties no Lietuvas piemēra, nevis Igaunijas.

Mazāki tiešie nodokļi = lielāka ekonomikaTe, piemēram, ir Viļņas Universitātes un Eiroparlamenta pētnieku kopdarbs, kura rezultātā izvirzīts apgalvojums, ka liels tiešo nodokļu (IIN un UIN) slogs negatīvi atsaucas uz tiešo ārvalstu investīciju apjomu Baltijā, tādējādi samazinoties ekonomikas izaugsmes tempiem.

View Details

Te ir audio tiem, kam tā ērtāk:Bankas nav salīdzināmā situācijāJa bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem tas vienkārši nozīmē lielākus izdevumus - dārgāku piesaistīto finansējumu. Augot EURIBOR likmei, ir augušas arī uzņēmumu kopējas finansējuma izmaksas. Tātad, pat ja EURIBOR likme palielinās, kredītu procentu likmes klientiem nepalielinās. Šāda pieeja atšķiras no banku prakses, kur mainīgas likmes parasti tiek pārnestas uz klientiem. Arī manā aizņēmuma no bankas līgumā bija: EURIBOR + bankas % likme. Starp citu, Eiropas komisija savā 19.06.24. ziņojumā par Latvijas ekonomiku ieteica Latvijai ne vien pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz kapitālu, bet arī “uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem”. Ok, tas nav par patērētājiem, taču norāda uz aizņemtās naudas trūkumu valstī kopumā.

Kas maksās par no biznesa paņemtu naudu?Jau rakstīju, ka uz mana galda nonākusi arī Fintech asociācijas sarakste ar FM. It kā jau nekas traks - tas ir tikai UIN avanss, nevis papildus nodoklis. Tomēr nauda maksā naudu, līdz ar to nozarei ir diezgan vienkārši aprēķināmi zaudējumi, ja uzņēmumam no biznesa neplānoti jāizņem, piemēram, 1/2 miljonu gadā.

Kādēļ grozīts UIN likums?Palasīsim UIN likuma grozījumu par šo UIN avansu anotāciju - kādēļ pieņemti šie UIN likuma grozījumi? Tajos redzams, ka bankas saliktas vienā maisā ar patērētāju kreditētājiem, kaut arī to peļņas maržas ir būtiski atšķirīgas. Attiecībā uz nebanku kreditētāju peļņu anotācijā ir atsauce uz šo PTAC pārskatu par 2022.g. Par peļņas rādītājiem minētajā pārskatā ir rakstīts tieši nekas. Anotācijā, atsaucoties uz šo PTAC pārskatu, ir runa par šo kreditētāju % likmju pieaugumu pa 2-3%, bet tas diez vai nozīmē peļņas pieaugumu, jo arī aizdošanai nepieciešamās naudas iegūšanas izmaksas pieauga. Tad tālākai analīzei paliek vien anotācijā minētais secinājums:

Vērtējot patērētāju kreditētāju peļņas rentabilitāti kopumā var secināt, ka tā pārsvarā pārsniedz 30% robežu, kas ir būtiski lielāka par Latvijā darbojošos uzņēmumu vidējo. .. pretstatā anotācijā minētajam 260% pieaugumam bankām!

View Details

Daudz analizējamu materiāluAttiecīgajā FM mājas lapas sadaļā publicēta analītika un priekšlikumi sekojošās sadaļās: UIN, darbaspēka nodokļi, NĪN, DRN un klimata nodokļi, mazais bizness, PVN.

Kādēļ nepieciešami 8 nodokļi?FM sagatavotajā grafikā redzams, ka 6 nodokļi kopā veido ~98% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Tad kādēļ mums jānoslogo valsti, biznesu un cilvēkus ar pārējiem 8 nodokļiem? Diezgan droši, ka minēto 6 pamata nodokļu palielinājums vai vienkārši pārējo 8 nodokļu neesamība kompensētu trūkstošos 1,6%.

Nodokļus palielina tie, kas nespēj palielināt ekonomikuFM norāda uz Latvijas 30,8% nodokļu ieņēmumu īpatsvaru no IKP. Vidēji šis rādītājs ES 2022.g. bijis ~41%. Tomēr FM dokumentā nav pievērsusi uzmanību, ka ir skaidri izteikts dalījums vecajās un jaunajās ES valstīs. Jaunajām valstīm īpatsvars ir ~35% un uz leju. Savukārt, par Īrijas 21% no IKP jau rakstīju - ekonomika (IKP) tur ir vairāk kā 10x lielāka - ap EUR 560bn, kur Latvijas IKP vēl tik cenšas sasniegt EUR 40bn robežu.

Kā panākt ekonomikas izaugsmi?FM pamatnostādņu projektā piedāvā, ka:

1. nepieciešams atbalsts eksportētājiem, samazinot darbaspēka izmaksas;
2. jāsamazina nodokļu slogu tiem, kas ir uz nabadzības sliekšņa;
3. jāmaina uzsvaru no darbaspēka uz patēriņa, ienākumu, īpašuma un vides nodokļiem (tad kļūst skaidrs, kur kompensēs pirmos 2 iepriekš minētos punktus).

UINUzņēmumiem kopumā uzkrātā nesadalītā peļņa 2022.g. esot pārsniegusi 6 miljardus, bet no ārējiem resursiem tie aizņemas arvien mazāk. Tomēr FM priekšlikums ir UIN sistēmā neveikt būtiskas izmaiņas.

Darbaspēka nodokļi Apmēram 1/2 no IIN ieņēmumiem veidojot atvieglojumi. FM sasaista to pārskatīšanu ar IIN atvieglojumu aizstāšanu ar efektīvākiem atbalsta pasākumiem. * FM redz minimālās algas pieaugumu līdz 45% no vidējās, bet fiksētā (bravo!) neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 80% no minimālās algas. * Tomēr (atsaucoties uz OECD priekšlikumiem) esot jāpalielina IIN progresivitāti*. * FM arī piedāvā samazināt darba devēja izmaksas transporta un izmitināšanas pakalpojumiem un atbalsta sniegšanu darbiniekiem, kas pārvietojas uz citu reģionu.

NĪN FM piedāvā ar 2026.g. pāriet uz jaunām kadastrālām vērtībām un samazināt NĪN likmes. * Taču pēc aprēķiniem izskatās, ka FM neplāno būtiskus ieņēmumu palielinājumus no šī nodokļa*. * Tomēr tā izskatās vidējā temperatūra slimnīcā, jo plānots arī katra individuāla NĪN maksātāja NĪN maksājuma ikgadējā pieauguma ierobežojums. Tātad, būs maksātāji, kam NĪN pieaugs. * Labi, ka FM uzsvērusi, ka beidzot šī nodokļa sakarā varētu biznesam rasties prognozējamība, kas līdz šim bija galvenā šī nodokļa problēma. * FM redz šī nodokļa lielāku elastību ar likmēm un atvieglojumiem kā iespēju pašvaldībām veicināt ekonomisko izaugsmi savā teritorijā.

DRN un klimata nodokļi Saskaņā ar ETS2, kas attiecas uz autotransportu, ēkām un papildu nozarēm emisijas kvotu oglekļa cena ETS2 ir noteikta vidējā vērtībā 45,9 euro/tCO2 periodā no 2027. – 2032. gada. Lai Latvijas uzņēmumi varētu pakāpeniski amortizēt ETS2 ietekmi, FM piedāvā ETS2 ieviest pakāpeniski caur AN degvielai paaugstināšanu. * Pakāpeniski būtu jāpaaugstina AN likmes dīzeļdegvielai, petrolejai, naftas gāzēm un dabasgāzei, kuru izmanto kā kurināmo, kā arī DRN likmes akmeņoglēm, koksam un mazutam. * Jāvienādo nodokļu politika visām fosilajām izejvielām. * FM piedāvā atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem. * Nepieciešams indeksēt (latviski - palielināt) transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes. * Ne viss šai ziņā būs tikai pātaga - plānots arī burkāns. Plānoti UVTN atvieglojumi komersantu īpašumā esošajiem elektro-transportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos. * Plānots DRN par koksnes iegūšanu kailcirtē* vai iespēja ieviest “celma naudu”.

Mazais bizness Visiem jābūt sociāli apdrošinātiem. * Šis konceptuāli izskatās pareizi - FM izskata iespēju ieviest vienkāršotu, elektronisku risinājumu (aplikāciju)*, kura ietvaros nomaksā nodokli.

PVN Visi ar aizturētu elpu gaida vai būs likmes paaugstināšana. Starp rindiņām šajos dokumentos lasu, ka būs. Par to liecina arī tas, ka šo jautājumu cilāja pat īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām. Parasti pirms vēlēšanām likmju palielināšana ir tabu. Fonam nepalīdz arī kaimiņu rīcība - Igaunijā jau ir likme pacelta uz 22%, bet Somija no 24% uz 25,5% to plāno palielināt ar š.g. 1.septembri. * Tomēr arī PVN jomā FM dokumentos parādījies viens interesants aspekts. FM atsaucas uz Dānijas pieredzi, kur ir viena PVN likme, nav noteiktas PVN samazinātas likmes nevienai preču vai pakalpojuma piegādei un ir zems PVN maksātāja reģistrācijas slieksnis. Te der papildināt, ka EK reiz bija publiskojusi likmes ES dalībvalstīs, ja tās atteiktos no samazinātajām likmēm un saņemtu tādus pašus kopējos PVN ieņēmumus budžetā. Latvijā tad varētu būt 15% likme*.

View Details

Tagad parēķināsim.. IeņēmumiPar 2 kg zemeņu samaksāju EUR 7/kg, jeb EUR 14. Pie reizes piepirku ķiršus - EUR 22 pārdevējai ķešā. Visā teritorijā vismaz dienas laikā svētdien tirdzniecība šķita diezgan aktīva. Arī pie attiecīgās zemeņu tirdzniecības vietas visu laiku kāds pircējs bija klāt, kamēr tur biju. Paņemsim pieticīgus aprēķinus - tirgotājs vidēji pārdod 1kg / 10 min = 6 kg/h = 30 kg/dienā. Tie ir >EUR 200/dienā, jeb 6k mēnesī, jeb EUR 70k/gadā. PVN reģistrācijas slieksnis ir EUR 50k/gadā.

Ok, zemenes ir sezonālas..Paņemsim kartupeļus. Ja tirdzniecības cena ir EUR 1/kg un 10 min notirgo 3 kg, 1h laikā var pārdot produkciju par EUR ~20, jeb EUR 100 dienā, jeb EUR 3k mēnesī, jeb EUR 35k/g. Gan jau, ka stendā netirgo kartupeļus vien. Šie ir pieticīgi salvetes līmeņa aprēķini.

IzmaksasTe pieejams centrāltirgus tirdzniecību vietu cenrādis uz 12 lpp. atkarībā no tā, ko un kur tirgo. Tur minēts, ka dārzeņiem un augļiem atklātajās vietās cena par tirdzniecības vietu svārstās vidēji ap EUR 5-10 dienā. Tātad, dārgākajā variantā izmaksas mēnesī varētu būt nelielas - ap EUR 300 mēnesī par vietu, ja tirgojas katru dienu.

Te runa nav par tantiņām no BauskasNoteikti tik milzīgā centrāltirgus platībā ar tik lielu ļaužu plūsmu ir arī daudz profesionālu tirgotāju, kam ir būtiski lielāki tirdzniecības apjomi par iepriekš minētajiem. Un tie konkurē ar mazumtirdzniecības tīkliem. Tām pašām zemenēm pa EUR 12/kg, jo tur ietverts PVN un darbaspēka nodokļi.

Kā izlīdzināt konkurences apstākļus?Igaunijas VID vadītājs Raiko Uukkivi nesenajā intervijā Tax Stories podkāstam minēja, ka viņa uzdevums nav tik daudz ķert nodokļu nemaksātājus, kā padarīt dzīvi vieglāku tiem, kas tos godīgi maksā. Tādēļ šai kontekstā īpaši svarīgs kļūst igauņu lepnums - nelielā nodokļu plaisa (starpība starp nomaksātiem un maksājamiem nodokļiem). Un te runa nav tikai par tirgu. Telpu uzkopšana, apsardze, būvniecība..

Centrāltirgus atbildībaVienkāršs mehānisms jau sen pastāv PVN teorijā un tiesu praksē - uzņēmums var būt atbildīgs par darījuma partneriem, ja tas zin vai tam vajadzēja zināt, ka tie nemaksā nodokļus. Domāju, ka centrāltirgus administrācijai to daudzos gadījumos vajadzētu zināt, kas notiek viņu teritorijā.

FM atbildībaValsts, savukārt, joprojām kavējas pārņemt Igaunijas pieredzi, par ko jau 2021.g. rakstveidā ierosinājām FM. Proti, aicinājām noteikt VID pienākumu publiskot datus par visu saimnieciskās darbības veicēju – privātpersonu un sabiedrību – nodokļu maksājumiem, atsevišķi izdalot algas nodokļu maksājumus, darbinieku skaitu un apgrozījumu četras reizes gadā. Šādas informācijas pieejamība būtiski uzlabotu ne vien valsts un pašvaldību iespējas objektīvi izvērtēt pretendentus publiskajos iepirkumos, bet arī būtu īpaši noderīga arī privātā biznesa pārstāvjiem, izvēloties savus darījumu partnerus.

Publiskie iepirkumiPubliskos iepirkumus kopš 2021.g. neesmu pētījis, bet toreiz uzkopšanas pakalpojumu līgumus ar Nacionālo arhīvu, TM, Latvijas Valsts Ceļi, CSP, u.c. uz 2 gadiem saņēma uzņēmumi, kuriem oficiālās darbaspēka izmaksas bija starp 100% - 200% no apgrozījuma. Ok, var būt apakšnieki, bet arī šāda informācija ir viegli pārbaudāma publiskā iepirkuma gaitā. T.sk. vai ar pašnodarbinātajiem un SIA nepiepildās kāda no 6 pazīmēm, kas attiecīgos cilvēkus ļauj uzskatīt par darbiniekiem.

View Details

In the podcast you will learn:

• Why Estonia considers revoking the reduced CIT for regular dividends and other ‘unprecedented’ changes to the tax law?
• Which are those coming changes in the tax law?
• About the recent fuss in the media - why tax administration might want to have data from banks about aggregated amounts going through bank accounts of companies, and what is the cause of the misunderstanding?
• What are the means - how the administration tries to be business-friendly?
• How Estonia manages to collect more taxes with a 3x smaller staff than in Latvian tax authorities? Even over the last 2 years it was cutting staff from 1300 to 1100.

View Details

Apstrīdēšanas termiņšVairumā gadījumu apstrīdēšanas termiņš ES valstīs ir 1 mēnesis; Bulgārijā un Polijā - 14 dienas; Lietuvā - 20 dienas; Nīderlandē - 6 nedēļas; Itālijā - 2 mēneši; Dānijā - 3 mēneši; Luksemburgā - 3 mēneši, bet PVN lietās - 6 mēneši; Portugālē - 4 mēneši; Beļģijā - 1 gads; Somijā - 3 gadi; Zviedrijā - 6 gadi kopš uzrēķina gada.

Kam apstrīd?Sākotnējā sūdzībaVairumā gadījumu administrācijas lēmumus var sākotnēji apstrīdēt pašai administrācijai vai tās ietvaros izveidotām strīdu izskatīšanas daļām. Interesanti, ka Slovēnijā administrācijas lēmumu apstrīd Finanšu ministrijai. Īrijā, savukārt, apstrīdētos lēmumus vērtē Nodokļu sūdzību komisija. Vienīgi Austrijā sūdzība uzreiz iesniedzama Nodokļu tiesā.

1.instance tiesāVisur pārsvarā tālāk nodokļu strīdus skata administratīvā tiesa, izņemot Austrijā, Dānijā, Vācijā, Kiprā, Itālijā, Īrijā, Lietuvā, Portugālē, kur ir speciālas nodokļu tiesas. Spānijā nodokļu strīdus skata ekonomisko lietu tiesa.

Tālākās instances tiesāVairumā gadījumu tālākās instances ir Apelācijas tiesa un Augstākā tiesa. Austrijā - tikai Augstākā tiesa (tādējādi pēc būtības nodokļu strīdus izskata vienā instancē). Vācijā gala instance ir federālā nodokļu (finanšu) tiesa. Portugālē arī apelācijas instance ir speciāla nodokļu tiesa, bet Augstākā - visiem kopīga.

Pie kā ir nauda, kamēr strīdas? Nauda pie nodokļu maksātāja - 20 ES valstīs. Nīderlandē u.c. apstrīdēšana automātiski padara lēmumu nepiedzenamu strīda laikā, bet daudzos gadījumos nepieciešams galvojums vai ir citi papildus nosacījumi. Igaunijā, piemēram, administrācija var lemt, ka nauda strīda laikā nav piedzenama, ‘ja administrācija to uzskata par nepieciešamu’, pieprasot nodrošinājumu. Grieķijā nodokļu maksātājs var pieprasīt nemaksāt 50% no uzrēķina (Maltā - līdz pat 90%). Nauda pie administrācijas ir pārējās ES valstīs.

Ko no šī visa varētu pārņemt?Redzot šo elastīgumu par labu nodokļu maksātājiem, neliek mieru jautājums - cik pamatota ir mūsu tiesu striktā attieksme vairumā gadījumu nepiešķirot pagaidu noregulējumu (lai naudu strīda laikā tomēr nebūtu jāmaksā). Nu jau kārtējo reizi VID šobrīd maksā kādam no mūsu klientiem procentos 6-ciparu skaitli par strīda ar VID laikā iesaldēto naudu. Kādreiz šai sakarā jāpamēģina no VID saņemt info - cik VID ir samaksājis nokavējuma naudās nodokļu maksātājiem par laiku, kamēr viņu nauda uz strīda laiku ieguldīta uz šobrīd nesliktiem procentiem (11,25% gadā) pie valsts.

View Details

Foto: ©Reuters

Kādas būs galvenās nodokļu izmaiņas? * UIN palielināšana no 20% uz 25%. UIN likme tur nebija mainījusies kopš 2009.g. (90.gados likme bija 35%, tad 2002.g. to samazināja uz 24%). * 0% UIN likmes atcelšana, kas bija spēkā IT nozarei, tās vietā ieviešot 5% likmi. * Fiziskām personām (Krievijas nodokļu rezidentiem) līdz šim bija savdabīgi t.s. CFC (controlled foreign corporation) noteikumi - attiecībā uz viņu kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, jeb ofšoriem. Proti, bija jānomaksā ik gada nodokli ap EUR 51 200 un var darīt ar tiem uzņēmumiem, ko vēlies, lai arī cik to būtu. Turklāt, nodokli nav jāmaksā, ja ofšora nesadalītā peļņa nepārsniedz EUR 102 400. Ar jauno gadu plānots, ka šādu fiksētu maksājumu jāveic par katru šādu ārzemju uzņēmumu un neatkarīgi no tā vai peļņa ir sadalīta un kāds ir peļņas apmērs. * Jau 2021.g. IIN likmi tur palielināja no 13% uz 15%. Tagad paredzēts ar 2025.g. ieviest progresīvās likmes (g.k. algām, bez neapliekamā minimuma piemērošanas):

+ 13% - līdz EUR 24 575/g.;
+ 15% - daļai līdz EUR 51 200;
+ 18% - daļai līdz EUR 205 600;
+ 20% - daļai līdz EUR 512 000;
+ 22% - daļai virs EUR 512 000.

• Ja līdz šim valsts nodevas par nekustamā īpašuma atsavināšanu bijušas nebūtiskas (EUR 20 - 220), tad ar nākamo gadu tās būšot 0,1% fiziskām personām un 0,3% juridiskām.

View Details

Kas notika?2008.-2010.g. kāda SIA atskaitīja priekšnodokli par nenotikušiem darījumiem un tādējādi samazināja arī UIN bāzi. Nodokļi novirzīti citu nodokļu segšanai, kā arī pārskaitīti uz 3 dažādiem uzņēmumiem, t.sk. 2 apsūdzētā kontrolētiem uzņēmumiem Igaunijā. Kopā valsts tādējādi zaudējusi virs EUR 1 milj. Te labi saskatāma tiesu praksē izveidojusies robeža starp nodokļu izkrāpšanu un līdzekļu legalizēšanu - iegūtās naudas novirzīšanu 3 uzņēmumiem tās tālākai izmantošanai. Rezultātā SIA valdes loceklis notiesāts par izvairīšanos no nodokļiem uz 3 gadiem, par līdzekļu legalizēšanu - uz 4, kopā - uz 5.

Cik kompetenti nodokļos ir krimināltiesību eksperti?Nākamo Senāta sprieduma daļu pārlasīju vairākas reizes: “.. radot iespēju valstij nesamaksāto PVN nepamatoti novirzīt reāli veiktu ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanai.” Radot iespēju? Vai soda par iespēju radīšanu vai par nozieguma paveikšanu? Darījumu nodrošināšanai? Vai tad izkrāpj PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai?

Ko apgalvoja advokāts kasācijas sūdzībā?* Ja komercsabiedrība ir reģistrēta publiskajā komercreģistrā, tā nevar būt fiktīvs uzņēmums. * Jāņem vērā, ka šobrīd fiktīva uzņēmējdarbība nav kriminalizēta.

Bez komentāriem.

AML iet roku rokā ar nodokļiemArī šajā lietā skaidri redzams, ka ar izkrāptā PVN aizskaitīšanu uz Latvijas un Igaunijas uzņēmumu kontiem pie nodokļu panta klāt nāk arī AML pants un pēkšņi 3 gadu aiz restēm vietā ir 5 gadi.

Saskaņā ar Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu par 2017.–2019. g. viens no būtiskākajiem reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas rada NILL draudus nacionālā līmenī, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas un citi noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā.

Pētījums par nodokļu krimināllietāmJā, pēc FID pasūtījuma šāds Sorainen Balto apkaklīšu noziegumu prakses kopā ar nodokļu prakses pētījums pirms pāris gadiem ir tapis un tur atrodama virkne lietderīgu secinājumu:

• arvien lielāka ēnu ekonomikas sadaļa virzās virtuālo valūtu virzienā; pētījums gatavots pirms kara sākšanās - tas vēl pastiprināja šo tendenci; cerams, ka jaunais ES regulējums šo varētu risināt, kad biržām būs jāziņo nodokļu administrācijām par virtuālo valūtu maiņas darījumiem; te ir arī nesenais blogs par jaunām VID vadlīnijām par virtuālajām valūtām;
• ierosināto kriminālprocesu un tiesu nolēmumu skaits ir nesamērīgi mazs pretstatā “aplokšņu algu” īpatsvaram ēnu ekonomikā;
• par NILL pie kriminālatbildības nepamatoti tiek saukti tikai izdarītāji. Atbalstītāji, kūdītāji un organizētāji (starp kuriem nereti ir juristi un grāmatveži) pie atbildības saukti netiek;
• tiesām mēdz būt grūtības nošķirt NILL no nodokļu noziedzīgā nodarījuma - šai ziņā vērojama nekonsekventa tiesu prakse;
• vispārējās nodokļu pret-izvairīšanās normas ir formulētas ar augstu abstrakcijas pakāpi, kas neveicina noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un to sodīšanu;
• administratīvās lietas par izvairīšanos no nodokļiem pārāk reti nodotas izmeklēšanas iestādēm.

View Details

Sākšu ar svarīgākoNeesmu Taylor Swift fans, taču, pārskatot negaidīti apmeklētā koncerta video, joprojām jutos aizkustināts un Spotify 1/2 dienu skanēja tikai viņa. Pēc Champagne Problems dziesmas publika pat sarīkoja vismaz minūti ilgas ovācijas. Te ir raksts, ka Eiropas valstīs tajās dienās, kad notiek viņas koncerts, patēriņš palielinās par 3-4%! Viesnīcām Portugālē tajās dienās cenas bija kosmosā. Stadionā bija virs 100 000 cilvēkiem un Lisabonā izpārdoti divi šādi koncerti. Šai ziņā varbūt arī mūsu FM varētu piedomāt, kā varētu pie mums veicināt biežāk rīkot lielos pasākumus, kaut vai starptautiskos pokera turnīrus (te rakstīju un runāju Delfi TV, kas pie mums to varētu veicināt un kāda tam varētu būt ietekme uz ekonomiku).

Mazliet arī par konferencē iegūtajām atziņāmGandrīz pirms 20 gadiem izveidojās ES PVN ekspertu grupa, kur palaimējās būt klāt pie tā dibināšanas. Šoreiz šī grupa saviem klientiem uzrīkoja konferenci, kur izvēlētas 3 aktualitātes. Turpmāk - piezīmes no šīs konferences. Šis turpmāk izklāstītais dažādo PVN risinājumu spektrs tik pāris šaurās jomās parāda, ka ES direktīva ir samērā elastīga un arī Latvijā nevajag uztvert par nelabojamu dogmu normas, kas ir mūsu PVN likumā. Jo nereti var būt arī savādāk.

Nekustamā īpašuma darījumi Nekustamā īpašuma pārdošana. Katra ES dalībvalsts nosaka, kas ir lietots un nelietots īpašums, tādēļ ar vienotu direktīvu šādiem darījumiem ES nav vienota regulējuma. * Nekustamā īpašuma uzņēmuma kapitāla daļu pārdošana. ES PVN direktīvā ir norma, kas ļauj kapitāla daļu darījumus pārkvalificēt par paša nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem. Latvijā tā nav ieviesta. * Biznesa (uzņēmuma) pārdošana. Arī uzņēmuma pārejas definīcija ir katras ES dalībvalsts nacionālā likuma kompetencē. Tomēr šāds darījums jebkur visā ES nav PVN objekts (out of scope*).

Interesantas nianses no dalībvalstīm. Pārsteidzoši, ka Vācijā jebkura nekustamā īpašuma pārdošana ir apliekama ar PVN. Līdz ar to tur nav jālauž šķēpus par to, kad īpašums skaitās lietots un kad jauns. Vācijā darījums kvalificēsies kā uzņēmuma atsavināšana, ja ēkas ieguvējs pārņem arī nomas/īres līgumus šajā ēkā. * Austrijā, savukārt, jebkura nekustamā īpašuma pārdošana (gan jauna, gan lietota) nav apliekama ar PVN, bet pārdevējs drīkst izvēlēties aplikt. Tur pārdošanai piemēro arī 3,5% pārdošanas nodevu. * Beļģijas kolēģis padalījās, ka tur nekustamais skaitās lietots, ja visu ēku nojauc, bet atstāj tikai vienu tās sienu un pārējo piebūvē tai klāt. Beļģijā nekustamā īpašuma atsavināšanai piemēro 12% nodevu, bet to nepiemēro nekustamā īpašuma uzņēmuma kapitāla daļu atsavināšanai. Tomēr administrācija var uzskatīt par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja nekustamo iegulda uzņēmuma kapitālā un uzreiz atsavina šī uzņēmuma kapitāla daļas. * Portugālē arī komerc-platību iznomāšanu neapliek ar PVN. * Francijā nelietota nekustamā pārdošanu apliek ar PVN līdz pat tā 5 gadu lietošanai. Tur nelietotam nekustamajam nav reģistrācijas nodevas. * Spānijā nekustamā īpašuma atsavināšanas nodeva, atkarībā no pašvaldības, var būt līdz pat 10%. * Kreatīvu pieeju izstāstīja Luksemburgas eksperts - tur pēc nekustamā iegādes pircējs, kas tikai daļēji nekustamo plāno izmantot biznesam, kā tūlīt pirkumam sekojošu darījumu noformē šī nekustamā pašpatēriņu (apliekams ar PVN) un tādējādi daļēji atgūst priekšnodokli par pirkumu. * Ungārija ar ES lielāko (27%) PVN, izrādās, ka ir draudzīga mazāk turīgajiem, jo vien ar 5% PVN apliekas jaunu dzīvokļu pārdošana. Dzirdēts, ka arī Latvijā attīstītāji uzskata, ka šāds samazinātais PVN varētu veicināt jaunu dzīvokļu tirgus lielāku aktivitāti. * Latvijā* par uzņēmuma pāreju nekustamā īpašuma darījumu prakse vismaz mums bijusi ļoti neviennozīmīga. Pasen gājām pēc pāris VID uzziņām. Pirmajā gadījumā nomas objektam VID sākumā pateica, ka nav uzņēmuma pāreja, bet pēc mūsu skaidrojuma par uzziņas aplamībām VID izdeva diametrāli pretēju uzziņu. Otrā gadījumā par biroja ēku VID pieturējās pie citas taktikas - uzdeva tik daudz bezjēdzīgus jautājumus, ka klientam zuda pacietība un tas nolēma iztikt bez uzziņas.

Finansēšanas darījumi Kopumā šo jomu regulē samērā vecas PVN direktīvas normas un jau sen mēļo, ka tās būtu modernizējamas, taču līdz reāliem darbiem tā arī Eiropas komisija vēl nav nonākusi. Šīs normas arī katrā ES dalībvalstī var būtiski atšķirties. * Šai jomā visai biežas diskusijas notiek par jautājumiem, kuri pakalpojumi tad kvalificējas PVN izņēmumiem, bet kuri (informācijas, IT, u.tml.) ir apliekami ar PVN. Finanšu industrijā šis ir īpaši sāpīgs jautājums, jo jebkurš finanšu iestādei izrakstīts PVN nav atskaitāms kā priekšnodoklis. * Vēl viena tipiska nozares problēma - kurš drīkst piemērot PVN izņēmumu, jo nereti e-komercijas u.tml. darījumos tik viens ir finansētājs, bet pārējie - ar PVN apliekamu informācijas u.tml. pakalpojumu sniedzēji. * Vēl viena nozares aktualitāte - kripto, NFT, un visādi atvasinājumi. Lai gan pati kripto valūta ir PVN vajadzībām pielīdzināma parastai (fiat) valūtai, arī šajā jomā izaicinājumu netrūkst. Piemēram, Grieķijā un Polijā kripto pārdošanas komisija ir apliekama ar PVN. Arī ja kripto iespējams izmanto ne tikai norēķiniem, bet tam piesaistītas arī citas funkcijas vai labumi, tad to atsavināšana var radīt PVN sekas. Tikai, tad administrācijām pavisam neklāsies viegli, lai noteiktu PVN piemērošanas vajadzībām darījuma puses (ja to apzīmē vien ar šifrētu ciparu kombināciju), vietu, apliekamo bāzi, utt. Arī NFT neatzīst par kripto. Interesantas sarunas izvērtās arī par t.s. skins (spēlēs veidotiem profiliem un to kreatīviem veidoliem) - vai bērni, kas visbiežāk ar tiem tirgojas, vispār var būt tiesībspējīga darījuma puse. It kā PVN regulējumu, gan, tas neietekmējot. * Arī investīciju fondu* PVN problemātika ietilpst šajā finanšu darījumu kategorijā. Nav pārsteigums, ka Luksemburgā ir visdziļākā piemērošanas prakse šajā jautājumā visā ES. Lai gan fondu menedžmenta pakalpojumi parasti neapliekas ar PVN, nereti ir izplūdusi robeža, kas kvalificējas kā menedžments. Šai jautājumā uzkrājusies arī pamatīga ES tiesas prakse, kur, piemēram, tiesa piekrīt, ka pakalpojumi nav IT pakalpojumi, ja tie sniegti caur arvien modernāku IT risinājumu palīdzību.

+ Tā, piemēram, **Luksemburgā** bijusi banka, kas aiz piesardzības ar PVN aplikusi tās izpratnē IT pakalpojumus. Attiecīgais advokāts paskatījies uz piemērojamo līgumu un sapratis, ka neko tajā nesaprot. Izrādījās, ka nesaprata arī daudzi citi pašā bankā. Pēc neskaitāmām sarunām ar dažādiem klienta pārstāvjiem advokāts uzskatīja, ka tie ir ar PVN neapliekami darījumi. Tādā pat stilā viņš kopā ar nodokļu administrācijas pārstāvjiem detalizēti gāja cauri 100 lpp. līgumā paredzēto pakalpojumu skaidrošanai. Beigās administrācija piekrita un atmaksāja samaksāto PVN arī par pēdējiem 4 gadiem. Miljonos.

• Interesanta interpretācija parādījās diskusijās par auto tirdzniecības finansēšanu no ražotāja grupā ietilpstošā finansētāja (un dažkārt - pat apdrošinātāja). Proti, ja šāda finansēšana pieejama vien attiecībā uz konkrēta auto modeli, tad to iespējams pārkvalificēt no ar PVN neapliekamas finansēšanas starpniecības par ar PVN apliekamu konkrētā modeļa marketingu.

Ja VID uzrēķinājis PVN* Super-svarīgu pieredzi izstāstīja Itālijas advokāti. Viņiem ir likumā norma, kas paredz nodokļu administrācijas veikta PVN uzrēķina gadījumā šo PVN piestādīt pircējam. Piemēram, ja eksportētājs izrakstījis rēķinu pircējam ar 0%, bet VID uzrēķināja PVN, jo ir nepilnības dokumentācijā vai kāds darījuma ķēdē ir pazudis. Vismaz Itālijā un Portugālē šādos gadījumos pārdevējs cietīs no uzrēķinātā soda un kavējuma %, bet PVN tas nezaudēs. Spānijā šī norma strādā, ja pircējs ir ar PVN apliekama persona. * Ko darīt, ja pircējs kādu iemeslu dēļ neatzīst šo PVN un nemaksā? Ja pārdevējs ir iztiesājies ar administrāciju, tad tie varētu būt daudzi gadi, kad pārdevējam stājies spēkā administrācijas lēmums, ka tomēr jāmaksā PVN. Tad vismaz Francijā ir noteikums, ka līguma cenu jāuzskata par bruto cenu, kura tad skaitās, ka tā iekļauj PVN. Arī Itālijā ir šāds noteikums, tikai ja pircējs nav ar PVN apliekama persona. * Itālijas advokāti zināja atsaukties uz vietējās administrācijas uzziņu, kas pat atļāva šādi piemērot PVN, ja starp pārdevēju un pircēju pa vidu ir starpnieks, kurš ir pazudušais tirgotājs.

Prezentācijas un nekustamā īpašuma regulējuma salīdzinājuma tabulu par 22 ES valstīm saņemšu vien nākamās nedēļas laikā.

View Details

Ideja ir vienkāršaDarbiniekam apmaksu par darbu veic nevis darba devējs, bet gan it kā nesaistīta (darba devēja izveidota un kontrolēta) trešā persona (parasti ofšoru trasts) izsniedz aizdevumu šim darbiniekam. Aizdevumu, protams, nekad nav jāatmaksā. Esot pat papildus attīstība šai shēmai ar to, ka darbinieks noslēdz kādas derības ar aizdevēju. Aizdevējs, protams, tās zaudē un tādēļ aizdevumu nav jāatdod.

Skandāls UK pat nav par šo shēmuLielbritānijas nodokļu administrācija jau pasen ir šo piefiksējusi un 2019.gadā ieviestas papildus sankcijas šīs shēmas īstenotājiem - īpašu maksājumu no visiem šādiem aizdevumiem. Simtiem cilvēku kļuvuši par aizdomās turamiem, bet parlamentā izveidota komisija, kas vērtē attiecīgo sankciju piemērošanu, jo tas daudzus novedušas līdz pašnāvībai vai šie darbinieki ar visiem nodokļu parādiem kļuvuši par bezpajumtniekiem.

Jaunākais skandāla iemesls....ir advokāti, kas izdevuši atzinumus, ka šī shēma ir ok. To visu aprakstījuši gan lielākie UK mediji (The Times, Financial Times, u.c.), gan arī Tax Policy Associates. Tomēr jaunākā (vakardienas) TPA publikācija ir par to, ka viens no šādiem advokātiem gājis solīti tālāk - viņš kontrolēja uzņēmumu, kad bija advokāta klients. Šis uzņēmums guva peļņu no shēmas, kā izvairīties no 2019.g. sankcijām! Kādēļ nevar iesūdzēt šo advokātu tiesā par nekorektu padomu? Tādēļ, ka to var darīt tikai klients.. Nuts!

View Details

Līdzšinējie notikumi, īsumāLīdz Satversmes tiesai lieta nonāca caur Senātu. Proti, kāda Krievijas pilsone apstrīdēja tiesā Jūrmalas domes lēmumu par NĪN atlaides nepiešķiršanu. Pēc NĪN aprēķina saņemšanas viņa lūdza domi piešķirt atlaidi, bet tā atteica, jo saistošajos noteikumos tādas paredzētas tik ES, EEZ, Šveices pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu, konstatējot, ka attiecīgā persona ir Latvijas nodokļu rezidents. Arī domes saistošajos noteikumos viens no priekšnoteikumiem atlaides piešķiršanai ir vismaz 2 gadu deklarētā dzīvesvieta Jūrmalā.

Nodokļu konvencijas te nepalīdzēsSkaidrs, ka nodokļu konvencijas neregulē NĪN piemērošanu. Tomēr tās regulē diskriminācijas aizliegumu. Tomēr, ja attiecīgā persona bijusi Latvijas nodokļu rezidents (kā to konstatējusi apgabaltiesa), tad nodokļu konvencija nav piemērojama. Konvenciju piemēro tikai tad, kad persona vienlaikus ir abu valstu nodokļu rezidents. Pilsonības kritērijs šai ziņā nav svarīgs. Konvencija ir piemērojama, ja viņa tajā pat laikā, kad bija Latvijas nodokļu rezidente pēc Latvijas likuma, pēc Krievijas likuma bija arī Krievijas nodokļu rezidente. Tad konvencija būtu piemērojama un tad jāiet dziļāk diskriminācijas jautājumu pētīšanā.

ES dibināšanas līgums: te varētu būt problēmaNĪN atvieglojumu diferencēšana pēc pilsonības, visticamāk, ir pretrunā ar minēto LESD - pantu, kurš aizliedz kapitāla kustības ierobežojumus ne tikai ES dalībvalstu starpā, bet arī ES dalībvalstu un trešo valstu starpā. Šāds aizliegums ir piemērojams neatkarīgi no tā, vai Latvija ar attiecīgo trešo valsti ir spēkā esoša nodokļa konvencija. Tomēr, te aktuāls varētu būt jautājums - vai notikusi kapitāla kustība ES, jo kapitāls investēts vienas valsts ietvaros? Tad vēl atliek pašas Satversmes 91.panta analīze. Īsi sakot, būs interesanti.

Tad vai ir diskriminācija?Diskriminācija, visticamāk, pastāv, taču tad paliek atklāts jautājums vai šāda diskriminācija ir samērīga. Manuprāt, ir nekorekti jebkādas nodokļu sekas saistīt ar pilsonības kritēriju. Es varu būt Bali pilsonis un 5 gadus dzīvot Latvijā. Kāda viņam būtu atšķirība ar Latvijas pilsoni, lai viņam nepiešķirtu NĪN atlaidi? Viņš dod ekonomikai (arī pašvaldībai) tādu pat labumu, kā pārējie. Pašvaldības mērķis piesaistīt personas ar deklarēto adresi Jūrmalā (t.i. nodrošināt pašvaldības ilgtspējīgu attīstību un budžeta ieņēmumus no NĪN un IIN) sasniegts ar domes saistošo noteikumu normu, ka personas pamata dzīves vieta ir deklarēta Jūrmalā pēdējo 2 g. laikā. Tajā pat laikā nav retums, ka valsts pilsoņiem ir atšķirīgas nodokļu sekas. Tas pats IIN likums Latvijas nodokļu rezidentiem izveidojis pilnīgu atšķirīgu nodokļa bāzi, salīdzinoši ar nerezidentiem.

Neformālā sarunā ar kādu no ārzemju nodokļu tiesību profesoriem nonācām pie secinājuma, ka atkarībā no nodokļu politikas mērķiem samērīgums šajā jautājumā var nosvērties uz vieniem vai ptriem Temīdas svaru kausiem.

Tad kā būtu pareizi formulēt noteikumus? Tomēr arī deklarētās dzīvesvietas kritērijs ir apšaubāms, jo pavisam vienkārši iespējams mākslīgi deklarēt dzīvesvietu un reāli tur nedzīvot. Tādēļ korekts būtu deklarētās dzīvesvietas kritērijs (piesaiste pašvaldībai) komplektā ar Latvijas nodokļu rezidenci - tad ar dzīvošanu ārpus Latvijas persona nevarēs kvalificēties NĪN atlaidei. Pretējā gadījumā pat ar šādiem 2 kritērijiem Krievijas pilsonis varēs deklarēt dzīvesvietu Jūrmalā, reāli dzīvot Spānijā un saņemt NĪN atlaidi.

Tiesas sēde - 4.jūnijā liveSatversmes tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos lietā Nr. 2023-10-03 notiks 2024. gada 4. jūnijā plkst. 10.00. Tiesas sēdēs tiešraide būs pieejama Satversmes tiesas YouTube kontā.

View Details

Uzticēšanās bīstamā dabaAtbildi, kas atrodama grāmatvedības profesores ar krāpšanas pētīšanas specializāciju K.R. Pope Harvard Business Review paspārnē iznākušajā grāmatā Fool me once, man dzimšanas dienā uzdāvināja draugs Ģirts. 20 gadu laikā Rita, kas pašvaldībā atbildēja par finansēm, ik dienu novirzīja ap 35 000 pašvaldības naudas personīgiem tēriņiem, pat lielai auditor-kompānijai neko nepamanot. Par šo gadījumu grāmatas autors uzņēma dokumentālo filmu All the Queen’s Horses, kas iznākšanas nedēļā bija skatītākā iTunes, Amazone Prime u.c.. Krieviem ir labs teiciens - uzticies, bet pārbaudi.

Kā?Viss bija samērā vienkārši. Par finansēm pašvaldībā atbildīgā Rita papildus jau esošajiem bankas kontiem atvēra vēl vienu, par kuru neviens nezināja, un skaitīja uz turieni naudu. No turienes arī veica maksājumus pašvaldības vārdā, privātām vajadzībām - zirgiem, SPA, ceļojumiem, pat pāris miljonus vērtai zirgu ceļošanas mājai. Dažādu krāpšanas gadījumu grāmatā ir daudz.

Kāpēc šo svarīgi izprast?Pope uzskata, ka gandrīz katrā organizācijā var būt sava Rita Krandvela - uzticama kolēģe. Šādi kliedzoši gadījumi (par mazākām summām, protams) redzēti arī Baltijā. Jo labāk uzņēmumi un iestādes izpratīs krāpnieku domu gājienus un dažādu gadījumu apstākļus, jo labāk tie spēs sevi pasargāt, ieviešot dažādus iekšējās un ārējās kontroles mehānismus un auditus.

Ziņošana (whistleblowing)ASV 42% krāpšanas gadījumu esot atklāti tāpēc, ka ieviesta efektīva ziņošanas sistēma. VID efektīvas ziņošanas sistēmas izveidošana būtu svarīga no 2 aspektiem:

1. lai citi ziņotu par konkurentu shēmām (kurš gan labāk to redz, kā konkurenti) - šobrīd vairākas reizes esmu centies informēt VID par uzņēmumu piefiksētiem pārkāpumiem, bet ir skaidrs, ka VID neizmanto šo iespēju sistēmiski; par pasaulē lielāko atlīdzību par ziņošanu nodokļu administrācijai bija atsevišķs stāsts;
2. iekšējo korupcijas gadījumu izravēšanai.

PVN izkrāpšanu profilakseBieži esmu domājis, kas notiek PVN izkrāpējam galvā, piemēram, Netflix filmas Lords of Scam galvenajam varonim. Skaidrs, ka viņš to darīja, jo tas bija salīdzinoši vienkārši un pieķeršanas risks bija salīdzinoši neliels. Nereti PVN izkrāpšanas lietās redzams, ka uzņēmums atbild par iepirkuma menedžeru veikto līdzekļu izsaimniekošanu. Šādos gadījumos ar speciālām programmām esam gājuši uzņēmumos, pārbaudījuši aizdomas, dokumentējuši konstatēto, ļaujot korekti tikt vaļā no attiecīgajiem darbiniekiem, ieviest attiecīgas procedūras un korekti samaksāt nodokļus. Tas palīdz, lai VID par šādiem darījumiem nevar uzrēķināt sodus.

Kāpēc viņi to dara?Profesore skaidro 3 dažādus krāpnieku tipāžus:

1. tie, kas rīkojas ar nodomu;
2. tie, kam gadījās ieberzties;
3. kā arī taisnīguma meklētāji.

Arī tie, kas rīkojas ar nodomu, dalīti dažādās kategorijās - kas krāpj tāpēc, ka uzskata sevi par pārākiem pār citiem vai vienkārši aiz gara laika. Ir arī grāmatā stāsts par dakteri, kurš vēža slimniekiem bēra klāt zālēm melnajā tirgū iegādātu pulverīti, tādējādi izšķīdinot zāles, padarot tās neefektīvas, lai nopelnītu. Faktiski viņš apzināti nogalināja šos cilvēkus. Daudzos gadījumos krāpj nevis tāpēc, ka var, bet tāpēc, ka ir piespiesta pie sienas. Piemēram, par azartspēļu vai citiem parādiem. Man nesaprotams parāds kā krāpšanas motīvs bija minētajam dakterim - 600k parāds nodokļu administrācijai un 1 milj. apsolīts ziedojums baznīcai..

Sargājiet sevi!

View Details

Kur ir šīs zemes un ko tur var redzēt?Šo zemju autors ir Schwarz (Lidl u.c. uzņēmumi) grupas nodokļu šefs no Vācijas Thomas Hoppe, ar kuru aprunājāmies nesenā TS podkāstā. Rakstu sērijā par šīm zemēm Thomas dodas uz nākotni un pēta, kādas varētu izskatīties attiecības ar nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm. Piemēram, vai būs vajadzīgi nodokļu konsultanti, ja visur tiek ieviesta tiešsaistes reālā laika nodokļu atskaite, vai tad vajadzēs TP? Vatistānā PVN ir dominējošais nodokļu veids un nav skaidras naudas, lai atbrīvotos no PVN izkrāpšanas. Palasīsim.

Taxonia Arī tur nav skaidras naudas darījumu - visi izmanto maksājumu aplikācijas. Interesanti, ka tā domā vācietis, kur joprojām cash is the king* (un joprojām ir viens no augstākajiem PVN izkrāpšanas apjomiem ES). * Dēļ reālā laikā reģistrētiem B2B rēķiniem tur vairs nav PVN deklarāciju. * VID auditi notiek tiešsaistē, nevis pie nodokļu maksātājiem.

Vatistan Ienākuma nodoklis (UIN un IIN) visiem vienāds par jebkuru ienākumu - 8%, kas noveda pie ekstremāli augsta valsts budžeta deficīta. Taču valsts mērķis ir pilnībā atbrīvoties no ienākuma nodokļiem, vismaz fiziskām personām. * Tur katrai precei un pakalpojumam ir savs nr., kā muitas tarifu nomenklatūrai. Katram kodam ir sava PVN likme, kas katru dienu var mainīties, jo viss notiek online un automatizēts. * Piemēram, precēm ar nepārstrādājamiem iepakojumiem piemēro 38% PVN likmi un šādas preces tādēļ izzūd no tirgus. * Tādā veidā valsts panāk savus politiskos mērķus. Valdība ik mēnesi informē iedzīvotājus par politisko mērķu sasniegšanas progresu. * Online darījumu rezultātā un tādēļ, ka visi nodokļu maksātāji saslēgti vienotā Nodokļu portālā, PVN plaisa ir tuvu 0, bet VID auditi ir automatizēti. * PVN bāze ir būtiski paplašināta un apliekami ir arī par brīvu* piedāvātie pakalpojumi sociālo tīklu un meklētāju platformās.

Exciseland* Ienākuma nodoklis te pastāv tikai pašvaldību līmenī. * PVN sistēma te atzīta par nelietderīgu, jo pārāk viegli iespējams izkrāpt līdzekļus no valsts. Turklāt, pašvaldības nevar vienoties par vienotām PVN likmēm. * Tādēļ izveidota vienota akcīzes un muitas sistēma. * Akcīzes galvenie objekti: luksuss preces, tabakas izstrādājumi un energoresursu imports, ražošana un patēriņš. Patēriņam nodoklis samazinās, jo efektīvāk izmantots attiecīgais energo-resurss. * Akcīzes ieņēmumu dalījums starp pašvaldībām atkarīgs no preču pārdošanas vietas. * Energoresursu izcelsmi un patēriņu izseko ar blokķēdes tehnoloģiju palīdzību.

View Details

Kā strādātu šis 2% nodoklis?2% nodoklim EU Tax Observatory vairāk kā 100 ekspertu pētījumā atspoguļotās idejas pamatā ir globālā UIN princips - ja minimālo nodokli nesamaksā meitas uzņēmumu līmenī, to par globālo konsolidēto peļņu jāsamaksā mātes uzņēmuma valstī. Līdzīgi būtu arī ar turīgajiem (patreiz - ap 3000 miljardieriem) - ja viņš kļūst par Monako nodokļu rezidentu, kur nevēlas piemērot IIN, tad nodokli iekasētu citā valstī, kur atrodas viņa aktīvi un kur vēlas piemērot šādu IIN. Arī par tiem aktīviem, kur tos neapliek ar IIN.

Zvaigžņotie ekonomistiNobela prēmijas ekonomikā laureātsES apmaksātajam pētījumam, uz kura bāzes izvirzīta šī ideja, ievadu sarakstījis Joseph Stiglitz. Viņš un pētījums izceļ CRS sistēmu, kas pēdējo 10 gadu laikā samazinājusi ofšoru izmantošanu ~3x, bet nekustamais īpašums bieži ļauj turīgajiem izvairīties no nodokļiem. Tai pat laikā viņš arī iemeta akmeni OECD globālā UIN un BEPS programmu lauciņos, apgalvojot, ka dažādu politisko kompromisu rezultātā sistēma kļuvusi bezzobaina un caurumaina. Vairumā valstu turīgākie maksā mazāku % nodokļos, kā mazāk turīgie.

Arī citiTas kopumā jau veido 3 slavenu ekonomistu grupu, kas atbalsta minēto nodokli. Atcerēsimies, ka turības nodokli (tik nacionālajā līmenī) kā vienu no galvenajiem risinājumiem izvirzīja arī Thomas Piketty savā bestsellerī 21.gs. Kapitāls. Visbeidzot, arī Tax Stories podkāsta intervijā ar OECD bijušo nodokļu šefu Pascal Saint-Amains viņš prognozēja, ka IIN varētu būt the next big thing.

Strukturēšanas nokrāsasPētījumā izcelti 3 gadījumi:

1. Nelegālais - kad noslēpj aktīvus ofšoru uzņēmumu vai banku kontos un neziņo par tiem savā nodokļu rezidences valstī, izmantojot banku info apmaiņas sistēmas (CRS) caurumus, g.k. attiecībā uz investīcijām nekustamā īpašumā;

2. Pelēkā zona, kas pēc ziņojuma autoru domām robežojas ar nelegālo - ja peļņa atrodas holdinga kompānijās bez cita pamatojuma, kā vien gūt nodokļu ietaupījumu, salīdzinoši ar situāciju, ja peļņu izmaksātu tieši fiziskai personai;

   1. piemēram, ASV šādas personiskā uzņēmuma saņemtas dividendes uzskata par ar IIN apliekamām;
   2. pētījums norāda uz šo kā vienu no galvenajiem veidiem kā turīgākie cilvēki pasaulē panāk 0-0,5% efektīvo IIN likmi saviem aktīviem;
   3. šis formulējums, gan, nešķiet korekts, jo nevienam nekur parasti nav jāmaksā IIN no aktīviem/mantas;
   4. Legālais - cilvēks pārceļas uz dzīvi uz zemu nodokļu valsti.

6 priekšlikumi1. Palielināt globālo minimālo UIN uz 25% un aizlāpīt sistēmas caurumus; 2. Ieviest globālo minimālo IIN miljardieriem - 2% no viņu aktīviem; 3. Ieviest nodokli tiem turīgajiem, kas ilgstoši ir nodokļu rezidenti kādā no valstīm, bet tad pārceļas dzīvot uz zemu nodokļu valsti; 4. Ieviest papildus nacionālo nodokli starptautiskiem uzņēmumiem un miljardieriem, ja nav panākts risinājums globālā līmenī; 5. Izveidot aktīvu globālo reģistru, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļiem; 6. Stiprināt ekonomiskās būtības un pret-izvairīšanās normu piemērošanu.

LatvijaInteresanta šī pētījuma sadaļa saucas Atlas of the Offshore World, kur Latvija (atšķirībā no Igaunijas) UIN jomā iekrāsota pasaulē tumšākajā krāsā, pēc kuras seko tik ofšora krāsa. Tam par iemeslu ir sen zināmā problēma ar UIN proporciju kopīgā nodokļu pīrāgā - tā ir salīdzinoši niecīga. Interesanti, ka tāda pat krāsa Eiropā ir arī Vācijai, Ungārijai, Lielbritānijai un Islandei. Savukārt, iepriekšējā grafikā redzams, kur ārpus Latvijas turēti Latvijas rezidentiem piederoši aktīvi: visvairāk - Šveicē. Tas, gan, nenozīmē, ka tie nav deklarēti vai par tiem nav maksāti nodokļi. Pārvēršot naudā šos 18% no IKP sanāk virs 7 miljardiem. Pasaules kontekstā redzams, ka ārzonu mode sadalās 3 lielos blokos: ASV, Eiropa un Āzija. Pēdējo 10 gadu laikā šī mode strauji mainījusies par labu Āzijai (ap 41% no visiem ārzonu aktīviem ir tur, Eiropā ap 22%, Šveicē ap 22%, ASV ap 15%).

Pēc pētnieku datiem ap 140 milj. varētu būt noparkoti no Latvijas ārzemju nekustamajos īpašumos grafikā minētajās pilsētās. Ar šo ir domāti nevis tieši ieguldījumi nekustamajos, bet caur ārzonu uzņēmumiem un trastiem, lai nav redzami PLG.

Visbeidzot, šajā grafikā ES Nodokļu observatorija fotografējusi efektīvo nodokļu likmju atšķirības Latvijā starp UIN (20.g. 7%), nodokli kapitālam (20.g. 12% - Eiropas kontekstā viena no zemākajām likmēm) un darbaspēkam (20.g. 31%). Zemāk salīdzinājumam - attiecīgais grafiks par kaimiņiem.

IgaunijaLietuvaDaudz labu TO pētījumuEU Tax Observatory ir daudz interesantu pētījumu, kas būtu noderīgi mūsu FM. Piemēram, par Grieķiju, kur strauji palielinot PVN no 16% uz 24%, tikpat strauji samazinājās UIN maksājumi - par 34%. Savukārt šī bloga sākuma grafikā Observatorija pētīja, kurās pasaules daļās ir disproporcija starp iedzīvotāju skaitu un uzņēmumu skaitu. Pētījuma autori norāda, ka papildus tradicionālajām Eiropas holdinga jurisdikcijām šai ziņā izceļas arī Igaunija. Ja reiz mūsu UIN īpaši neatšķiras, varētu sagaidīt, ka arī Latvijā nerezidenti parkos savu peļņu. Taču atšķirība mums ar kaimiņiem te varētu būt dēļ e-rezidences marketinga trika, kas nodokļu ziņā var radīt UIN atlikšanu kārojošiem ārzemju cilvēkiem un uzņēmumiem bīstamas sekas.

Tomēr pat šajā pamata pētījumā ir tik daudz interesantas informācijas, ka turpinājums sekos par šo tēmu arī TS blogos.

View Details

Kas vispār ir Eiropas pilsoņu iniciatīva?Kopš 2012.g. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir veids, kā ES pilsoņi var tieši piedalīties ES politikas veidošanā. Pa šiem 12 gadiem bijušas 112 Eiropas pilsoņu iniciatīvas. Te EK izskaidro, kā tas darbojas:

1. Iedzīvotāji var ierosināt jaunus ES tiesību aktus vai izmaiņas esošajos. Izveidots speciāls Forums, kas palīdz ES pilsoņiem organizēt šādas iniciatīvas.
2. Organizētājiem jābūt no vismaz 7 ES dalībvalstīm.
3. Pēc iniciatīvas reģistrācijas EK ir nepieciešams 1 gada laikā savākt vismaz 1 miljonu parakstu vismaz no 7 ES valstīm. Katrā ES valstī noteikts minimālais parakstu slieksnis. Latvijā - 5640 parakstu.
4. Kad slieksnis ir sasniegts, EK pieņem lēmumu par turpmākajām darbībām. Pēc parakstu savākšanas iniciatoriem ir pat iespēja prezentēt ideju ne vien EK, bet pat Eiropas parlamentam būs jādiskutē par šo ideju.

Jau pieņemtie risinājumiBūtībā šī iniciatīva nozīmē vien to, ka sapulcējušies domu biedri no vismaz 7 ES valstīm ar ideju. Galvenais - vai šis ir vien deklaratīvs pa gaisiem projekts vai kas konkrētāks? Projekts atsaucas uz vairākiem konkrētiem jau pieņemtiem vai konceptuāli atbalstītiem risinājumiem:

1. Ar 2035.g. esot jāpārtrauc auto ar benzīna un dīzeļu dzinējiem tirdzniecību;
2. Ar 2028.g. visām jaunajām ēkām būšot jābūt tādām, kas nerada CO2 izmešus (šobrīd ēkās atbildīgas par ~35% no visas dabasgāzes patēriņa ES); līdz ar to jau 2024.g. jāpārtrauc subsīdijas jebkuram dabasgāzes patēriņam (interesanti, vai mūsu 12% likmi siltumenerģijas piegādēm nevar uzskatīt par šādu subsīdiju?);
3. Līdz 2030.gadam pamazām jāpārtrauc ogļu patēriņu;
4. Ar 2026.g. importētājiem būs jāmaksā papildus nodokli (CBAM), atkarībā no ražotāja ārpus ES veikto CO2 emisiju apjoma, lai pielīdzinātu spēles noteikumus ražotājiem ES ar tiem, kas ražo ārpus ES.

Par darbaspēka nodokļiem - nekāTomēr tie, kas meklēs šajā projektā kādus konkrētākus priekšlikumus - kā tad piedāvāts samazināt darbaspēka nodokļus, būs vīlušies. Priekšlikums ir tikai deklaratīvs: “pārdalīt būtisku oglekļa cenas daļu ienākumus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, pārceļot nodokļus no darbaspēka uz patēriņu neatjaunojamo resursu izmantošanu, stiprinot ES sociālā klimata fondu”. Iniciatīvas autori cer, ka uz šī priekšlikuma bāzes EK varētu nākt klajā ar visā ES saistošu dabas aizsardzības nodokļu risinājumu. EK lēmumā atzīst, ka jautājums ir tās kompetencē.

Šis izraisa virkni pārdomu* Kopš kura laika darbaspēka nodokļi ir ES kompetencē? * Vai mūsu Satversme nav novecojusi, sakot, ka nodokļu jautājumus nedrīkst likt uz tautas nobalsošanu - kādēļ ES drīkst? Šai ziņā liekas korekti EK noteikts vispārīgs princips, ka iniciatīvai jāatbilst ES vērtībām un cilvēktiesībām. Paskatoties uz Šveici, kritiski pārskatāms varētu būt viss Satversmes 73.pants:

Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Blogs tapis pateicoties ES tiesībām aktīvi līdz sekojošās kolēģes Katrīnes piespēlētai, EK publicētai preses relīzei.

View Details

Kā izpaužas nelikumīgs valsts atbalsts?Sorainen Igaunijas Bezalkoholisko dzērienu asociācijas vārdā vērsās ar sūdzību ES Konkurences direktorātā, jo likumprojektā ir runa par nelikumīga valsts atbalsta sniegšanu un valdība nav lūgusi atļauju valsts atbalsta piešķiršanai. Atsevišķos gadījumos Eiropas Komisijai ir tiesības pieprasīt nelikumīga atbalsta sniegšanas apturēšanu vai tā pagaidu atgūšanu pat pirms lēmuma pieņemšanas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu. Igauņi izvēlējās interesantu (ārpus kastes) stratēģiju - valsts atbalsts ar šo nodokli sniegts tiem ar saldinātajiem dzērieniem konkurējošiem produktiem, uz kuriem neattiecas nodoklis.

Ko paredzēs jaunā akcīze?Ierosinātais saldināto dzērienu nodoklis attiektos uz limonādēm, aromatizētiem ūdeņiem, sīrupiem, sporta dzērieniem, smūtijiem un enerģijas dzērieniem, kas satur vairāk nekā piecus gramus cukura 100 mililitros. Likumprojekts arī apliktu ar nodokli saldinātājus saturošus dzērienus bez cukura. Taču nodoklis neattiektos uz tādiem produktiem kā 100 procentu sulas, saldinātie piena un kefīra dzērieni un tamlīdzīgi.

Kā ir citur?Pasaules veselības organizācija un NVO Austrālijā publicējusi statistiku, ka šobrīd ap 85 valstis ieviesušas nodokli saldinātiem dzērieniem. Tomēr Eiropā 2020. gadā bija vien 10 valstīs šādi nodokļi. Tas pats NVO publicējis arī šī nodokļa pretinieku argumentāciju. Ideja par šī nodokļa neatbilstību ES tiesībām nav jauna. Dānijā t.s. limonāžu nodoklis pastāvēja kopš 1930.gadiem, bet to atcēla 2014.g.

Somijā, kas pirmo reizi ieviesa bezalkoholisko dzērienu nodokli 1940. gadā, paplašinātais akcīzes nodoklis saldumiem (tostarp saldinātiem dzērieniem) tika atcelts no 2017. gada 1. janvāra pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka tas var būt nelikumīgs valsts atbalsts.

Kā būtu pareizi?Nodokļu tiesību zinātnieki Ricardo García Antón un Cihat Öner pirms dažiem mēnešiem IBFD publicētā rakstā par šo tēmu norāda uz PVO ieteikumiem, kā būtu jāveido akcīzi saldinātiem dzērieniem:

1. aptverot visu veidu saldinātājus, izvairoties no slēgta saraksta izmantošanas;
2. iekasēt (fiksētu) akcīzes nodokli proporcionāli cukura saturam (nodoklis atkarībā no produkcijas cenas veicinātu, ka cilvēki vairāk izvēlētos lētāku produkciju);
3. nodrošināt šo nodokļu obligātu pārnešanu uz patērētājiem; un
4. daļu no ieņēmumiem iezīmējot veselības programmu un profilaktisko kampaņu atbalstam.

Kā ir pie mums?Arī, šķiet, Latvijas akcīzes nodokļa likumā bezalkoholisko dzērienu tvērums ir plašs, bet ne bez grēka - ir ar nodokli neapliekami objekti. Interesanti būtu papētīt arī šā nodokļa tapšanas argumentāciju. Tādēļ prognozēju, ka igauņu, somu, norvēģu un dāņu precedenti varētu kādu ražotāju iedvesmot papētīt šo sīkāk arī pie mums saistībā ar ES valsts atbalsta ierobežojumiem.

View Details

Kādas sekas tam, ka auto reģistrācijas nodokļi ir akcīze?Iepriekšējā blogā par profesores Rita de la Feria jaunāko rakstu par akcīzi nonācām pie secinājuma, ka arī auto reģistrācijas nodoklis savā būtībā ir akcīzes nodoklis. Tomēr tas nav pakļauts ES Akcīzes direktīvas regulējumam, jo nav uzskaitīts direktīvā kā obligātais vai alternatīvais objekts. Taču, auto reģistrācijas nodoklim tāpēc jāievēro ES tiesības.

Kādus ES tiesību principus jāievēro?Brīva preču kustība pāri ES robežāmES pamata tiesības, kas izriet no ES dibināšanas līguma. Piemēram, brīvu preču kustību pāri ES robežām ierobežo dubulta preču aplikšana ar akcīzi (ne tikai dalībvalstī, kur prece saņemta, bet arī nosūtīšanas valstī). Šajā sakarā redzēts VID veikts akcīzes uzrēķins eksportētājam, kas iekristu šādā kategorijā (un kas tādējādi dotu pamatu sūdzībai Eiropas Komisijai par ES tiesību pārkāpumu). Šis jautājums varētu būt arī aktuāls (auto reģistrācijas nodokļu atmaksāšana), ja auto reģistrē Latvijā, bet lieto citā ES valstī. Interesanti, vai uz šī principa pamata nevarētu arī apstrīdēt VID uzrēķinus eksportētājiem, kas liedz piemērot 0% PVN preču un pakalpojumu piegādēm ES teritorijā?

Proporcionalitātes (samērīguma) principsTajā pat līgumā nostiprinātais proporcionalitātes princips paredz, ka ES dalībvalstīm ir jāizmanto līdzekļi, kas ļauj tām efektīvi sasniegt nacionālajos likumos noteiktos mērķus, rada pēc iespējas mazāku kaitējumu mērķiem un principiem, kas noteikti attiecīgajos ES tiesību aktos.

Izvairīšanās no nodokļiem aizlieguma principsVisbeidzot profesore de la Feria vērš uzmanību uz nodokļu ekspertu aprindās slavenajās Halifax un Italmoda ES tiesu lietās nostiprināto izvairīšanās no nodokļiem aizlieguma principu. To jāpiemēro pat vietējās situācijās (ne tikai pārrobežu) un pat tad, ja nacionālajā likumā trūkst attiecīga regulējuma. Un tas attiecas uz visiem nodokļiem. Šai sakarā profesore citē mazāk populāru Ampafrance ES tiesas lietu:

..nacionālie tiesību akti, kas izslēdz atskaitīšanas tiesības, neparedzot nekādus noteikumus, lai nodokļu maksātājs varētu pierādīt, ka nav notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nav līdzeklis, kas ir samērīgs ar mērķi apkarot izvairīšanos.

Izdevumu ierobežojumi ne tikai degvielaiPēdējā minētā principa sakarā uzreiz nāk prātā, ka pie mums drīkst atskaitīt vien 50% no jebkura PVN, kas saistīts ar auto izdevumiem. Tādējādi automātiski tiek pieņemts, ka lielā mērā noticis biznesa auto privāts patēriņš. Tas ir tieši pretēji iepriekš citētajam ES tiesas veidotajam principam, ka nedrīkst automātiski būt šāds pieņēmums (ka ne visi ar auto saistītie izdevumi veikti biznesa vajadzībām). Tomēr mulsina, ka šī norma ir saskaņota ar Eiropas Komisiju, ja pareizi atceros. Nebiju arī iedomājies, ka citur PVN atskaitīšanas ierobežojumi ir pat plašāki jomās, kur ir risks, ka izdevumi veikti privātam patēriņam, nevis biznesam - piemēram, alkoholam, viesnīcām un restorāniem.

Par izvairīšanās (arī zināja vai vajadzēja zināt) normām....Profesore atsaucas uz ES tiesu praksi, kas vienmēr (izņemot vienu lietu) ir lēmusi par labu nodokļu maksātājam, kad nodokļu administrācijas vēlējušās atsaukties uz formāliem pamatiem, lai pierādītu izkrāpšanu (trūkumi rēķinos, grāmatojumi, deklarācijas, u.tml.), pretstatā darījuma ekonomiskai būtībai.

Starp citu, te ienākusies atsauksme par Tax Stories podkāstu. Tas iedvesmo vēl kādai sarunai.

View Details

Kādēļ tas ir svarīgi?Ja papēta iekasēto nodokļu valsts budžeta pīrāgu, salīdzinoši ar citām OECD valstīm (vidēji ap 7% no visiem nodokļu ieņēmumiem), mums akcīzes īpatsvars ir lielāks (ap 11%), tāpēc arvien biežāk šī nodokļa maksātāji uzdod jautājumus par šī nodokļa būtību. Turklāt, tieši akcīze ir tas nodoklis, kur visvairāk redzēts, ka ražotāji pielāgo savas receptes tieši likuma tekstam un tādā veidā брюки привращаются.. (bikses pārvēršas..). Taču svarīgi arī, ka akcīze ir ES nodoklis - mūsu likumam tādējādi jābūt strikti attiecīgo direktīvu un tiesu prakses rāmjos.

PirmssākumiSākotnēji - pirms vairākiem gadsimtiem akcīzes nodoklis pastāvēja galvenokārt, lai iekasētu piķi un finansētu karu. Brutāli un vienkārši. Tikai 1920.g. A.Pigou ar grāmatu The Economics of Welfare nāk klajā ar ideju, ka jāpiemēro speciālu nodokli atsevišķām precēm, kas tādējādi ietekmētu patērētāju uzvedību. Tā nu jau vairāk kā gadsimtu vēlāk galvenie akcīzes mērķi ir ietekmēt uzvedību, g.k. attiecībā uz veselību vai vidi.

ObjektsJa ES akcīzes direktīva paredz aplikt ar šo nodokli energoproduktus, alkoholu un tabakas izstrādājumus, tad citur pasaulē akcīzi piemēro arī cukuram, taukiem, azartspēlēm, gaisa un auto transportam, marihuānai un plastmasas izstrādājumiem.

JautājumiSaistībā ar objektu parādās virkne interesantu jautājumu.

1. Vai Latvija drīkst ieviest akcīzi Direktīvā neparedzētām precēm vai pakalpojumiem, lai ietekmētu cilvēku uzvedību?
2. Iepriekš kafijas akcīzes sakarā jau pieskārāmies jautājumam - vai drīkst akcīzi piemērot objektam, kam īsti nav uzvedību koriģējoša pamatojuma?

Pagaidām uz abiem jautājumiem šķiet, ka atbilde ir - nē. Par to uzkrājusies ES tiesu prakse.

Auto reģistrācijas un lietošanas nodokļiTomēr, vai auto nodokļi (to reģistrēšanai un lietošanai) savā būtībā nav akcīzes nodokļi? Ja tā, tad vai tos pēc būtības regulē Akcīzes Direktīva u.c. ES tiesību principi? Profesore R. de la Feria savā rakstā apgalvo, ka auto reģistrācijas nodokļu nolūks ir tieši ierobežot to lietošanu, lai mazinātu ietekmi uz vidi un veselību. Vēl vairāk - viņa atsaucās uz ES tiesas praksi, kas konstatē, ka auto nodokļi savā būtībā ir akcīzes nodokļi.

Kādēļ?Kā primāros iemeslus šādam viedoklim profesore min:

1. gaisa piesārņojumu,
2. laika patēriņš (ko viņa pielīdzina nodoklim uz darbaspēku),
3. negadījumi,
4. ceļu nolietojums,
5. trokšņi.

Tādēļ nodoklim būtu jākompensē šos izdevumus. Savukārt, auto reģistrācija pati par sevi nerada šos izdevumus - tikai auto lietošana. Tādēļ pēc būtības arī auto reģistrācijas nodokļi ir to lietošanas (akcīzes) nodokļi. PVN, savukārt, apliek ar nodokli tieši piegādes, nevis lietošanu.

View Details

Foto: AFI, INTS KALNINS (Man šī diena asociējas tieši ar šādiem kadriem - ar V, iznākot no Saeimas (toreiz - AP) nama.)

Jāzina savus varoņusKodoliņu ievēroju sarakstā, jo viņam bija arī nozīmīga loma atjaunotās Latvijas nodokļu sistēmas izveidošanā. 1992.g. viņš bija Finanšu ministra vietnieks, vēlāk ministrijā - padomnieks, tad - No­dokļu un muitas likumdošanas departamenta direktors (1993–1997). Izveidoja pirmo nopietno pretsparu VIDam - SIA "Kodoliņš, Ostaškovs un partneri". Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Nevar noliegt, ka daudzi, tajā skaitā šo rindu autors, skatījās uz ekonomikas zinātņu doktoru Kodoliņu kā uz nodokļu biznesa aizsācēju Latvijā un savas jomas guru. Gandrīz visi šīs jomas praktiķi savulaik lasījuši kādu no viņa rakstiem par nodokļiem.

No Kodoliņa 1995.gada komentāriemLai kaut nedaudz gūtu atjaunotās Latvijas nodokļu sistēmas garšu, uzgāju 12.07.1994. laikrakstā Neatkarīgā Cīņa kursabiedra Ralfa Šķerberga interviju ar Artūru Kodoliņu par nodokļu reformu, kam jāstājas spēkā 1995.gadā.

Pašreizējie nodokļu likumi izstrādāti 1990. gadā, un toreiz tie bija iecerēti kā pārejas perioda likumi. Pirms četriem gadiem svarīgākie uz devumi bija atdalīties no bijušās PSRS finansu sistēmas, radīt patstāvīgu finansu politiku un stimulēt pāreju no plānsaimniecības uz tirgus ekonomiku. Tālab likumos iestrādāja vairākus nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmējiem, kuri privatizēja valsts uzņēmumus un ieguldīja savus līdzekļus privātajā biznesā.Šādiem nodokļu atvieglojumiem vairs nav vēlamā rezultāta, nereti uzņēmējs pat tiek stimulēts ieguldīt naudu neefektīvās nozarēs. Viens no jaunās nodokļu likumprojektu paketes galvenajiem
uzdevumiem ir panākt, lai nodokļu likumi būtu atbilstoši tirgus ekonomikas apstākļiem. Turklāt jāņem vērā, ka strauji sāk samazināties nodokļu ieņēmumi. Vēlams būtu, lai ienākumi no nodokļiem atbilstu nacionālā kopprodukta pieaugu
mam. Uzskatām, ka budžetā ar nodokļiem vajadzētu iekasēt 35 - 38 %
no kopprodukta (patlaban iekasē tikai mazliet vairāk par 30 %).

Kādas ir būtiskākās pārmaiņas, kas gaidāmas pēc jauno likumprojektu pieņemšanas?

Vislielākās pārmaiņas gaidāmas tiešajos nodokļos, it sevišķi tas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Pašlaik ienākumi no peļņas nodokļa strauji samazinās, jo ir pārāk daudz iespēju legāli izvairīties no nodokļu maksāšanas. Jāpanāk, lai šādu
legālu iespēju nemaksāt nodokli būtu pēc iespējas mazāk. Netiešos nodokļus grozīs tikai tādā mērā, lai izskaustu pretrunas likumos, tajos iestrādātās normas saskaņotu ar ārvalstu likumiem.

FM izstrādājusi likumprojektu Par nekustamā īpašuma nodokli. Kas gaidāms no šī jaunā nodokļa?

Pašreizējo zemes nodokli un īpašuma nodokli likums nomainīs ar nekustamā īpašuma nodokli. Tas neparedz vairāku nekustamā īpašuma grupu aplikšanu ar nodokli. Ir rinda atbrīvojumu, piemēram, nekustamajam īpašumam, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību, dzīvojamām ēkām un tamlīdzīgi. Pēc jaunā likuma šādas īpašuma šķirošanas nebūs. Tātad neatkarīgi no īpašuma izmantošanas tiks aplikta ar nodokli katra nekustamā īpašuma, kurš reģistrēts Zemesgrāmatā, kadastrālā vērtība.
Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību atbilstoši paraugv-ērtībām noteiks Valsts zemes dienests.

Vai paredzētas izmaiņas sodos par nodokļu nemaksāšanu?

Par šo jautājumu FM bija diezgan plašas diskusijas ar ārvalstu speciālistiem. Daudzās valstīs ievēro principu, ka nodokļu sodi ietver visas stadijas, tas ir, gan to sodu, kuru uzliek nodokļu inspektors, gan to sodu, kuru uzliek tiesa. Bez šaubām, Latvijā šādu prasību nebūs, taču jārēķinās, ka sodus izvērsīs un diferencēs. Patlaban nav īpašas atšķirības, vai nodokļu maksātājs apzinīgi vai neapzinīgi (kļūdas dēļ) izvairījies no
nodokļu maksāšanas. Abos gadījumos soda vienādi. Saskaņā ar jauno projektu soda lielums palielināsies atkarībā no tā, cik regulāri nodokļu maksātājs izvairījies no sava pienākuma. Tāpat diferencēs ari pārkāpumus. Vislielākais pārkāpums būs nereģistrēta uzņēmējdarbība. Mazāks sods būs tad, ja reģistrētā uzņēmējdarbībā uzņēmējs pārkāpj likumu, piemēram, nedeklarē ienākumus vai Valsts ieņēmumu dienestā neiesniedz nepieciešamos dokumentus. Vēl mazāki sodi draud par nepareizi
aprēķinātiem ienākumiem, deklarācijas iesniegšanas kavējumu utt.

Vai jaunajos likumprojektos paredzētas pārmaiņas nodokļu likmēs un atvieglojumos?

FM uzskata, ka atvieglojumu un izņēmumu skaits iespējami jāsamazina, jo tos bieži izmanto ļaunprātīgi. Likme pati par sevi nav izšķirošais rādītājs, jo var būt salīdzinoši
neliela likme, kāda patlaban, piemēram, ir peļņas nodoklim privātuzņēmējam (25 %), taču tai pašā laikā ar nodokli tiek aplikta ne tikai patiesā peļņa, bet ari tās summas, kuras likums definē kā peļņu. Tāpēc bieži paplašināti definē peļņu vai arī sašaurināti - izdevumus. Ja neļaujam faktiskos izdevumus uzrādīt kā izdevumus, tad ari ar zemām likmēm var ņemt ļoti lielu nodokli un otrādi. Ņemot vērā, ka cilvēki kā galveno uztver pašu likmi, FM ir sagatavojusi divus variantus uzņēmumu ienākuma nodokļa (pašreizējais peļņas nodoklis, - R.Š.) likmēm. Saskaņā ar pirmo variantu visi uzņēmēji šo nodokli maksātu pēc 35 % likmes. Šai gadījumā zināmas atlaides būtu investoriem. Pēc otrā varianta vispārējā nodokļa likme būtu 25 %, taču tad ar 10 % papildus apliktu dividendes.

Kad jaunie nodokļi stāsies spēkā?

Visai paketei jāstājas spēkā 1995. gada 1.janvāri. Apzināmies, ka dažu nodokļu iekasēšanā jāievēro zināma pakāpenība. Sevišķi tas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli, jo tas var stāties spēkā tikai tad, kad būs pabeigts zemes kadastrs. Acīmredzot līdz 1.janvārim šo darbu vēl neveiks. Tāpēc likumprojekta pārejas
noteikumos paredzēts, ka pašvaldībās, kurās zemes kadastrs būs pabeigts, iekasēs nekustamā īpašuma nodokli, bet pārējās vēl uz laiku saglabāsies īpašuma nodoklis un zemes nodoklis.

Te ir visu to 138 AP deputātu saraksts, kas 1990.gada 4.maijā nobalsoja par neatkarības deklarāciju.

View Details

ProblēmaUzņēmumam bija iedalīts pamatīgs žūksnis, lai te veidotos liels bizness. Tagad šie ārvalstu investori ieguldījuši jau citur. Problēmas sākās tālajā 2010.gadā. VID uzrēķināja, jo pircējs citā ES valstī neesot nodeklarējis iegādi, kā arī Lietuvas un Polijas pārvadātāji neesot attiecīgo valstu nodokļu administrācijām snieguši atbildes uz jautājumiem. Pircējs organizēja transportu un samaksāja 100% priekšapmaksu. Tomēr zem formālām frāzēm slēpās jautājums - vai drīkst piemērot 0% PVN, ja citā dalībvalstī preces nozaga un CMR norādītās pircēja telpas tās nesasniedza?

Pinbols tiesāsTālāk sākās ceļš pa tiesu kabinetiem - rajons - apgabals - Senāts - apgabals - Senāts - apgabals - Senāts - apgabals. Te jāpiebilst, ka gala spriedums vēl nav stājies spēkā un vismaz teorētiski var turpināties. Taču prognozēju, ka Senāts vairs nepieņems lietu izskatīšanai pat, ja VID vēlreiz to apstrīdēs, jo nespēju te iedomāties jebkādus saprātīgus VID argumentus.

Likuma kritēriji 0% PVN piemērošanai1. preču saņēmējs ir citas ES valsts ar PVN apliekamā persona; 2. preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī.

ES tiesas kritēriji 0% PVN piemērošanaiTiesa citē virkni ES tiesas spriedumu, kur galvenā doma - 0% PVN ir piemērojams tikai tad, ja:

1. tiesības ar šo preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un
2. pārdevējs pierāda, ka minētās preces ir nosūtītas uz citu dalībvalsti un ka
3. pēc šīs nosūtīšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas.

Vai preces izvestas no Latvijas?Būtībā tiesa koncentrējās tieši uz šī fakta pierādījumiem. Nav strīda par preces iekraušanu Latvijā, taču kas notika pēc tam? Apgabaltiesa svaigākajā spriedumā apgalvo - tas vien, ka galamērķa valstī neapstiprinās, ka preces saņēmusi tieši rēķinā norādītā persona, pats par sevi nevar būt pamats secināt, ka vispār nav notikusi piegāde.

Atkal par zināšanuNu jau var teikt, ka tā ir modes lieta PVN lietās vilkt klāt klasisko testu - vai pārdevējam vajadzēja zināt, ka notikusi PVN izkrāpšana. Pirmkārt, ir skaidrs, ka notikusi preču zādzība, nevis PVN izkrāpšana. Otrkārt, arī pēc tik daudzām instancēm tiesa joprojām aizpeld no pamata zināšanas kritērija ar tā interesantām 50 nokrāsām - vai pieteicējai vajadzēja zināt par lietā konstatēto situāciju, ka preču piegāde Eiropas Savienībā nav notikusi. No kurienes šāds kritērijs radies, nezinu. Tāpēc lietā atkal cilāti jautājumi par to, kā pārdevējs satikās ar pircēju, kas un kā to pārstāvēja un vai kādā brīdī varētu uzskatīt, ka pārdevējs nerīkojās kā rūpīgs saimnieks. Tāpēc eksportētājiem vajadzētu atcerēties dokumentēt arī šādus darījumu aspektus (piemēram, kurš ir tiesīgs pārstāvēt pircēju).

Kas ar pārvadātājiem?VID apgalvoja, ka 2 no tiem nav sasniedzami, bet trešais noliedz šo preču pārvadāšanu. Pircējs paziņoja pārdevējam transportlīdzekļu identifikācijas datus un nav apstrīdams, ka pārdevēja noliktavā šajās mašīnās iekrauta attiecīgā krava.

Pircēja problēmas ir ārpus pārdevēja kontrolesVID argumentiVID atsaucās uz sekojošiem argumentiem, kādēļ liedzama 0% PVN likme:

1. strīdus preču piegādi nav apstiprinājušas transportēšanas un saņemšanas valstu nodokļu administrācijas;
2. pircēja reģistrētajā darbības vietā saimnieciskā darbība nenotiek un nav iespējams konstatēt faktisko darbības vietu;
3. strīdus dokumentos norādītie preču pārvadātāji neapstiprina preču piegādi;
4. CMR nav preču saņēmēja atzīmes par strīdus preču saņemšanu.

Tiesas argumentiUz to tiesa norādīja, ka pirmie 3 argumenti paši par sevi neraksturo pārdevēja labticīgumu. CMR, savukārt, tiešām bija nepilnības, bet preces bija apliekamas ar akcīzes nodokli. Tādēļ tās pārvietotas atliktā akcīzes nodokļa sistēmā. Tādēļ pārdevējam bija arī korekti aizpildīti akcīzes preču pavaddokumenti - AAD ar parakstiem par saņemšanu pircēja valstī (pircēja, noliktavas un nodokļu administrācijas). CMR ir atsauces uz šiem AAD. Uz AAD parakstījusies persona it kā neesot attiecīgās dalībvalsts administrācijas darbinieks, tomēr tiesa uzskata, ka par šādu viltojumu nevar būt atbildīgs pārdevēja.

Labas ziņas eksportētājiem Te der atgādināt, ka teorētiski VID bija 2 iespējas uzvarēt šo lietu: 1) ja preces nav atstājušas Latvijas teritoriju vai 2) pārdevējs ir iesaistījies kādā shēmā. Neviens no šiem kritērijiem nav apstiprinājies. Principā šis tiesas spriedums, kas 3x izgājis cauri Senātam, ir labas ziņas eksportētājiem, ka varbūt beidzot VID pārstās pildīt valsts kasi uz mūsu ekonomikas asinsrites - eksportētāju rēķina, balstoties vien uz informāciju par trešajām personām - grēkos pieķertiem ārvalstu darījumu partneriem.

View Details

Latvija akcīzi kafijai ieviesa bez jebkāda pamatojumaArī no X publiskās sarakstes ar profesori de la Feria redzams, ka šāda pieeja ir old school - kādreiz kafiju uzskatīja par luksuss preci. Tagad akcīzes ieviešanas pamatojumam jābūt kādas uzvedības korekcijai. Saistībā ar kafiju vienīgais, kas nāk prātā, ir ietekme uz veselību. Taču nav pētījumu, ka kafijai būtu negatīva ietekme uz veselību. Un galvenais - akcīzes kafijai ieviešanas Latvijā brīdī vispār nekādi pētījumi vai racionāli iemesli anotācijā nebija pieminēti. Ok, sarakste ar profesori nav arguments. Tad papētīsim, ko saka nesenais (2023.g.) ES tiesas spriedums. Mūsu likuma neatbilstība ES tiesas veiktai Akcīzes nodokļa direktīvas interpretācijai jau būtu pamats dot šo jautājumu vērtēt Eiropas Komisijai.

ES tiesas spriedumsŠajā spriedumā EST skaidrojusi, ka saskaņā ar Akcīzes Direktīvu dalībvalstis var iekasēt akcīzes nodokli, ievērojot divus nosacījumus.

• Pirmkārt, šādi nodokļi ir iekasējami īpašos nolūkos. Visiem nodokļiem ir budžeta papildināšanas mērķis. Tādēļ ar to vien nepietiek šāda nodokļa ieviešanas pamatošanai. Ja akcīzes nodokļa objekts pamatots vien ar budžeta papildināšanas apsvērumiem, Akcīzes nodokļa direktīvas noteikumi par izvēles objektiem zaudētu jēgu.
• Otrkārt, šim nodoklim ir jāatbilst ES nodokļu noteikumiem, lai noteiktu nodokļa bāzi nodokļa summas aprēķināšanai, iekasējamībai un uzraudzībai.

Īpašais nolūks un iekasētā nodokļa izmantošana tamES tiesa attiecīgajā spriedumā arī komentēja, ka lai varētu uzskatīt, ka nodoklim ir īpašs nolūks Akcīzes direktīvas nozīmē, akcīzes nodoklim pašam par sevi ir jābūt vērstam uz norādītā nolūka īstenošanu, lai pastāvētu tieša saikne starp ieņēmumu izmantošanu un attiecīgā nodokļa nolūku. Tātad, pat ja pēkšņi kādās Saeimas stenogrammās mistiski pēkšņi atrastos kāds akcīzes kafijai ieviešanas mērķis, vēl būtu jāpierāda, ka šādi iegūtie līdzekļi tiek novirzīti attiecīgā mērķa īstenošanai. Arī tas pie mums nenotiek, ja pavilktu līdzi ar pirkstu, uz kurieni tad aiziet šādi iekasētais akcīzes nodoklis.

Ja nav speciāla iekasētās akcīzes izmantošanas mehānisma?Nepastāvot šādam iepriekš noteiktam ieņēmumu piešķiršanas mehānismam, nodokli akcīzes precēm var uzskatīt par tādu, kam ir īpašs nolūks tikai tad, ja šis nodoklis ietekmētu nodokļa maksātāju uzvedību veidā, kas ļautu īstenot norādīto īpašo nolūku. Piemēram, par korekta nolūka esamību varētu spriest, ja apliek ar akcīzi attiecīgās preces, lai atturētu no to patēriņa, ja būtu šāds ar pētījumiem pamatots nolūks fiksēts nodokļa ieviešanas brīdī. Taču, kā jau minēju, nebija ne fiksēta nolūka, ne pētījuma.

Tāpēc Nozares uzņēmējiem, it sevišķi, ņemot vērā jauno EST judikatūru, ir pamats vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu uzsākt pret Latviju pārkāpuma procedūru. Nemaz nerunāsim par to, ka šādas ES anomālijas rezultātā ir daudz bez-akcīzes kafijas piegādes Latvijā, pārrobežu darījumos rodas dažādi negaidīti kāzusi, kuru rezultātā pat pirms dažiem gadiem ar VID uzrēķinu bija izspiests no tirgus liels godīgs spēlētājs.

1.5.1920.Tieši pirms 104 gadiem uz pirmo sēdi sasaukts Latvijā pirmais Latvijas pilsoņu ievēlētais parlaments ar 150 deputātiem, lai lemtu par jaunās valsts tagadni un nākotni. Visvaldis Lācis grāmatā “Latviešu zemes un tautas vēsture” raksta (arī foto no šīs grāmatas), ka toreiz ar 39% balsu vēlēšanās uzvarēja sociāldemokrāti. Neskatoties uz to LZS Čakste kļuva par Satversmes sapulces prezidentu (apsteidzot Raini), bet Ulmanis 18.06.20. - par valdības vadītāju. “Sarūgtinātais Rainis tūlīt pēc balsošanas rezultātu paziņošanas piecēlās un demonstratīvi atstāja sēžu zāli.”

“Latviešiem 1920.gada 1.maijs, kad kopā sanāca Satversmes sapulce, bija prieka un gaviļu diena,” tajā pat grāmatā raksta Visvaldis Lācis.

Svinot šo gada dienu un cienot toreizējos ideālus, tagadējam parlamentam būtu vērts labot iepriekšējo parlamentu pieļautās kļūdas, lai arī kāds tai piesprausts cenrādis (ap EUR 10 milj. gadā).

View Details

In this episode (no.58) you will learn about leadership principles, professional firm management and international tax topicalities. You will also discover about:

• what principles did Bernard and his colleagues apply to grow from ~20 tax lawyers in 1990s when he started to more than 120 tax lawyers now and to become Tier 1 tax boutique;
• what pricing principles to apply in order not to compromise on quality?
• the book Bernard recommends: The World is Flat by the Pulitzer Prize -winning author Thomas L. Friedman and we both agreed that many publications by Simon Sinek are inspiring, including Start With Why;
• what could be ‘the Why’ of Tiberghien?

• how to separate tax fraud from abuse?

• tax authorities: if in doubt, go for a ruling;

• Bernard: but then where is the added value of a tax advisor? the advisors should take responsibility and express their opinion;
• what does Bernard mean by professional empathy?
• what functions does Bernard as a deputy judge do and why is it beneficial for the advisory practice development?
• why Bernard is in favour of having a tax arbitration as a dispute resolution tool?
• what did Bernard think by writing about himself - thinking as a lawyer, acting like a businessman?
• how did Albert Tiberghien establish the firm and was the 1st in Belgium to approach at taxes from legal perspective, not only numbers and accounting;
• why MLI might be just a beginning of a series of MLIs;
• Bernard shared an interesting story where the won an appeal, but the client decided to pay the tax anyway - you will learn why;
• M&A tax issues - how they have evolved over the last 5 years;
• why larger countries with deeper pockets will outplay smaller countries in the race for investments now;
• what could an ideal tax system look like; what is a positive approach to taxes; what is 1 euro is equal to 1 euro principle in taxation?
• we also discussed Singapore, Belgian capital gains taxation, no taxation without representation - how that relates to OECD soft law, and many more topics.

View Details

Prokurors protestēTiesa pirmajās divās instancēs attaisnoja 3 fiziskas personas un vienu uzņēmumu, bet prokurors iesniedza kasācijas protestu. Ko viņš apgalvo? Būtībā, prokurors vien atsaucās uz VID auditā konstatēto - darījumi (SIA B un SIA C pārdevuši preces SIA A) bijuši vien uz papīra, lai uzņēmums (SIA A) iegūtu priekšnodokli.

Darbības veidiViņš balstās uz VID auditā konstatēto, ka SIA A darījuma partnerim SIA B esot deklarēti citi komercdarbības veidi neatbilst darījumu būtībai. OMG! Nekur nav rakstīts, ka uzņēmums drīkst nodarboties tikai ar deklarētajiem darbības veidiem. Turklāt, kāds SIA A sakars ar SIA B deklarētiem darbības veidiem? SIA A tos nav pienākums pārbaudīt. Tā ir komerctiesību pamat-kursa viela, ka darbības veidu jēga ir vien tāda, ka akcionārs statūtos nosaka valdei, ar ko tas vēlas, lai valde (un uzņēmums) nodarbojas. Tomēr tas nenozīmē, ka uzņēmums nedrīkst nodarboties ar ko citu, tik tas būs valdes atbildības pret akcionāriem jautājums. Viss. VID ierēdņi šo vienkāršo patiesību tik bieži neizprot.

AdreseVID auditā arī secināts, ka uzņēmums neatrodas tā norādītajā adresē. Nav saprotams, kāds šim apgalvojumam sakars ar darījumu neesamību. Ja es neatrodos deklarētajā dzīvesvietā, vai tam ir kāds sakars ar manis noslēgto darījumu spēkā esamību?

PrecesSIA B darījumu partneri nav piegādājuši preces SIA B. Ok, svarīgs arguments, bet jāskatās arī citus apstākļus, piemēram, vai SIA B nevarēja būt citas preces.

DarbaspēksSIA B nav darbaspēka. Ok, bet kāds SIA A ar to sakars? Vai jūs, kad slēdzat darījumus, vienmēr zināt vai darījuma partnerim ir darbaspēks?

DeklarācijasProkurors arī pamatojas uz to, ka SIA B izņēmis darījumus no PVN deklarācijas. Taču tas arī ir ārpus SIA A kontroles - ko un kādēļ dara cita juridiska persona. Nez, kāds lietā analizējis, kas ar SIA A ‘uz papīra’ iegādātajām precēm noticis tālāk? Vai SIA A tās pārdevusi un iemaksājusi budžetā PVN?

Senāts lemjSenāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva atpakaļ jaunai izskatīšanai. Ko nolēma senāts? Senāts norāda, ka apgabaltiesa nav vērtējusi VID auditā norādītos argumentus.

• Darbības veidi. Senāts uzķēries uz VID makšķeres par minēto darbības veidu argumentāciju. Tam licies aizdomīgi, ka deklarētais darbības veids, cita starpā, ir auto tirdzniecība, bet pārdotas rezerves daļas un darba apģērbs. Taču Senāts šajā argumentācijā vēl pārspējis VID, norādot, ka pircēja (SIA A) darbības veids neatbilst pārdevēja (SIA B) piegādātāju darbības veidam!!!!!!!!!!!!!!!!!
• Turklāt, nav konstatējama pārdevēja (SIA B) piegādātāju saimnieciskās darbības veikšanas vieta, darbaspēka esība un SIA B piegādātāju (!) iespējas veikt saimniecisko darbību!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Atbild uzņēmuma valdeNoziedzīgā nodarījuma subjekts ir uzņēmuma vadītājs vai cita persona, kas saskaņā ar likumu atbild par grāmatvedības vai statistisko informāciju.

SvarīgiProkurora balstīšanās šādās lietās uz VID audita lēmumiem nozīmē, ka šādās lietās jau jāiesaista nodokļu ekspertus jau brīdī, kad parādījies VID audita lēmums. Nereti VID mēdz gatavot savus ‘zaudējumu’ aprēķinus krimināllietās - arī tie nereti ir aplamību pilni. Pat Senāta lēmumā šķiet padaudz pretrunu, kuras, cerams, ka sapratīsim, kad būs jauns apgabala spriedums.

P.s. Starp citu, vakar tapa Tax Stories podkāsta jaunākā saruna ar Beļģijas lielākā nodokļu advokātu biroja (ar 125 nodokļu ekspertiem) vadītāju. Viņš minēja, ka viņš ir tiesneša palīgs kādā no Beļģijas tiesām. Varbūt tā nav slikta ideja arī mums Latvijā - eksperti kā tiesnešu palīgi lietās, kur viņiem nav interešu konflikta. Šo sarunu plānoju publiskot tuvākajās dienās.

View Details

Kur ir problēma?VID sācis izsūtīt daudziem atgādinājumus, ka viņiem ir jāsamaksā PVN par ES iegādātiem (B2B, nevis B2C) pakalpojumiem. Piemēram, lielākā daļa viesu māju saņem pakalpojumus no Booking.com. Tad PVN reģistrācijai vairs nav EUR 50k slieksnis, bet jāreģistrējas no pirmā EUR. To nav izdomājis Latvijas VID un pat mūsu likumdevējs nē. To nosaka ES tiesību akti. Problēma pat nav šis iegādes PVN, ka no EUR 10 mēnesī Booking rēķina jānomaksā PVN, jo tas pēc PVN reģistrācijas ir maksājams reversā - jāuzskaita, bet nav jāmaksā. Lielāka (bet ne galvenā) problēma mazajiem ir grāmatvežu izmaksas. Taču galvenā problēma - pēc PVN reģistrācijas ir visai pārdošanai jāpiemēro PVN - to nebija jādara līdz EUR 50k slieksnim. Tāpēc pārdošanas paliek pēkšņi par 1/5 dārgākas un tādēļ - mazāk konkurētspējīgas.

Kādēļ VID tagad ‘pamodies’?2021.gada 22.martā tika pieņemta jauna ES direktīva 2021/514 jeb DAC7, kas paredz pienākumu digitālo platformu operatoriem (tādiem kā Booking, Facebook u.c.) iesniegt informāciju nodokļu administrācijām par ienākumiem, kurus pārdevēji guvuši viņu platformās, bet dalībvalsts nodokļu administrācijām – automātiski apmainīties ar šādu informāciju. Direktīvas normas ir ieviestas likumā Par nodokļiem un nodevām. Tātad, VID sāk saņemt šādu info un nevar nereaģēt. Par to tapa attiecīgs Tax Stories blogs jau 2022.gadā. Pirmie DAC7 ziņojumi par 2023.g. bija platformām jāiesniedz līdz 31.01.2024., taču PVN pienākumu noilgums parastā gadījumā ir 3 gadi.

DAC7 pielietojums ir daudz plašāksTā paredz digitālajām platformām pienākumu apkopot informāciju (identifikācijas numurus, bankas kontu numurus, nodokļu rezidences valsti, ieņēmumus no tirdzniecības platformā, izmaksas un nodokļus, ko ietur platforma) un nodot nodokļu administrācijām par tirgotājiem, kas ar tās palīdzību pārdod (vietējā tirgū vai pāri robežām): preces, iznomā/izīrē nekustamo vai transportu, sniedz personīgus pakalpojumus. Pienākums reģistrēties ES un ziņot ir arī ārpus ES esošajām platformām, ja tajā tirgojas uzņēmumi no ES vai platforma tirgo vai iznomā nekustamo, kas atrodas ES. Tomēr SS.com vairumā gadījumu nebūs jāziņo VID, jo izņēmums paredz, ka direktīva neattiecas, ja darījumu skaits vienam tirgotājam platformā ir mazāks par 30 gadā, par kopējo summu ne vairāk kā EUR 2000 gadā.

Kā nodalīt B2B no B2C?PVN reģistrācija un nomaksa attiecas tikai uz biznesa vajadzībām iegādātiem pakalpojumiem. Par B2C (jeb gala patērētājiem) piegādātiem pakalpojumiem pārdevējs jau izrakstīs rēķinu ar PVN un pircējam nekas cits PVN jomā nav jādara. Taču, kā platformas var nodalīt biznesam paredzētos no patēriņam paredzētajiem pakalpojumiem? OECD publicējis DAC7 skaidrojošas vadlīnijas. Par tām sīkāk rakstījām Sorainen Nodokļu Vēstīs pagājušā gada nogalē. Tajās skaidroti robež-gadījumi, piemēram, ja pakalpojums apvieno personīgo pakalpojumu ar citiem neatdalāmiem elementiem, ir jāziņo par visu pakalpojumu.

Kāds varētu būt risinājums?Pirmdien piedalījos sanāksmē kopā ar VID un FM centrālajām personām, kur sprieda, kā šo varētu risināt. Diemžēl mūsu likumdevējs ir vēlāk pamodies, nekā kaimiņi, kur risinājums ir. Igaunijā iespējama PVN reģistrācija un pārrobežu pakalpojumu aplikšana ar PVN un tā deklarēšana bez pienākuma aplikt ar PVN vietējos pārdošanas darījumus, ja nav sasniegts vietējo darījumu reģistrācijas slieksnis. Lietuvā, savukārt, nemaz nav jāreģistrējas - ir speciālas deklarācijas, kas paredz samaksāt PVN tik par šādiem ES iegādātiem pakalpojumiem. Mums arī šāda iespēja likumā paredzēta, tikai uz citiem gadījumiem. Tādēļ likumu steidzami jāpaplašina arī uz augstāk minētajiem gadījumiem, pārņemot minēto Lietuvas praksi.

Īrijā pamatīgs budžeta pārpalikumsP.s. Vakar FT ziņoja, ka Īrijā šogad un tuvākos 3 gadus plānots 9-10 miljardu valsts budžeta pārpalikums, pateicoties nelielam skaitam lielo uzņēmumu UIN. Atgādināšu, ka Īrijā nodokļu slogs ir daudz zemāks par Latvijas slogu (ap 21% no IKP, pretstatā Latvijas 31%), vienkārši ekonomika (IKP) ir ~10x lielāka. Te ir Tax Stories blogs par Īrijas UIN sistēmu. Ja Īrijā UIN veido ap 17% no visiem nodokļiem, tad Latvijā tie ir ap 3%.

Attiecīgā OECD 2023.g. pētījuma par 2020.g. augstāk iekopētajā tabulā labi redzams, ka par Latviju mazāk UIN (% no visiem nodokļu ieņēmumiem) maksā tikai salās, kur vispār UIN nav.

View Details

Piedāvāto scenāriju tik daudz, ka ātri var apjukt. Turklāt, katram FM piekarinājis cenrādi - cik valstij katrs no tiem izmaksās. Tāpēc labāk sākt ar iepriekšējā blogā rakstīto - kādēļ vispār kaut ko mainīt? Man izskatās, ka sekojošas lietas ir labojamas:

1. Pēc iespējas jāpalielina neapliekamo minimumu dēļ 22%, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa;
2. diferencēto neapliekamo minimumu jānomaina uz fiksēto, jo progresivitāti jau valsts panāk ar likmēm (tabulā redzams, ka daudzi scenāriji paredz fiksēto NM);
3. solidaritātes nodokli jānosauc savā īstajā vārdā - IIN; un jāpasaka skaidri - Latvija negaida te augsti atalgotu darbaspēku, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā nav SN, bet Polijā tas ir 4%; 25% SN kopā ar palielinātajām IIN likmēm 37,1% iznīcinās vadības līmeņa darbaspēka kategoriju, pat ja 10% SN ieskaita kā IIN = 52,1%;
4. lai gan lielākā problēma nevienlīdzībai ar Lietuvu un Igauniju paliek algām līdz EUR 1000 mēnesī, Latvijā ar tādu algu dzīvo nepilna 1/2 darbaspēka;
5. svarīgi būtu sasaistīt vairāk nodokļus ar pretī saņemamiem kvalitatīviem veselības pakalpojumiem, lai cilvēki kļūtu ieinteresētāki saņemt tikai oficiālas algas; piemēram, jēdzīgs šķiet priekšlikums 10% solidaritātes nodokļa IIN vietā iezīmēt veselības budžetam (9.scenārijs);
6. vēl dokumentā apspriešanai parādās citi svarīgi jaunumi: 10% dividenžu IIN, mantošanas nodoklis, u.c.;
7. tad tikai paliek tik jautājums par likmēm un sliekšņiem; paskatoties uz dažādām likmju un sliekšņu variācijām, nepamet sajūta, ka less is more - jo vienkāršāk, jo visiem būs labāk; politiķiem pašiem ir riskanti pieņemt dažādus matemātiskus trikus - tauta nesapratīs vai viņi izdarījuši ko labu; vispār sākumā uz galda bija 3 priekšlikumi - tie ātri vien pie tik plaša sarunu galda apauga ar citiem;
8. atcerēsimies par Igauņiem (700 visiem vienāds NM, 22% likme); ja mēs saglabājam progresivitāti + solidaritāti, tad kā pamatot diferencēto NM? Tā kā saglabāsies solidaritātes nodoklis, atbilde meklējama starp 7. - 9. scenārijiem.

Scenāriji

View Details

Netflix futūristiskajā un populārajā seriālā 3 Body Problem citplanētieši pārstāj sarunāties ar cilvēkiem, jo viņi atzīstas, ka mēdz melot. Tādēļ viņi cilvēkus sāk uzskatīt par bīstamiem ienaidniekiem. Zemes iedzīvotāju savstarpējie konflikti pavirzījās malā, kad parādījās ārējais visas zemes iedzīvotāju ienaidnieks. Gluži kā Kanta atziņās, arī seriālā aktualizējās kosmopolitiskās tiesības. Kants, gan, to bija domājis kā zemes iemītnieka tiesības pārvietoties jebkur uz zemes.

Šodien, 300 gadus pēc Kanta dzimšanas, morāles un vērtību jautājumi kļuvuši aktuālāki kā vēl nekad. Arī toreiz bija daudz vērtīgu zinātnes izgudrojumu vienlaikus ar cīņu par cilvēciskām vērtībām.

Par nodokļiem viņš rakstīja tikai tik, ka tie ir atzīstami kā nepieciešami valsts funkciju uzturēšanai. Tomēr darbā Morāles metafizika Kants uzsver, ka tiesības uzlikt nodokli ir jāīsteno saprāta un taisnīguma robežās, nodrošinot, ka tas neaizskar indivīdu pamat-tiesības un brīvības.

Grāmatā Tīrā prāta kritika viņš apgalvo, ka, lai gan mūsu zināšanas sākas ar pieredzi, ne visas zināšanas rodas no pieredzes. Mēs nekad nevaram pazīt objektus tādus, kādi tie ir paši par sevi, tikai tādus, kādi tie mums šķiet.

Ironiski, ka Kants dzimis un dzīvojis Kenigsbergā, tagadējā Kaļiņingradā, un Financial Times raksta, ka kādā no dzīves posmiem viņa ieņemamais amats bija atkarīgs no Krievijas imperatores Elizabetes labvēlības, ko viņš tā arī nesagaidīja.

Tajā pat rakstā citēts viņa darbs Mūžīgais miers: “..karš, kurā tiek veikta abu pušu vienlaicīga iznīcināšana. . . ļautu pastāvēt mūžīgam mieram tikai plašajā cilvēces kapsētā”. Turpat arī Kants norāda, ka parādi ir likumīgi mierīgiem projektiem, bet, runājot par starptautiskiem konfliktiem, naudai ir "bīstams spēks", jo "apvienojumā ar politiķu tieksmi cīnīties", tā "palielina iespējas to darīt".

View Details

Izvērtējumā iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai. Komentārus par šiem scenārijiem iespējams sūtīt uz e-pastu nad@fm.gov.lv. Turpat iespējams sūtīt arī komentārus par jau publicēto UIN piedāvāto tālākās rīcības scenāriju. FM plānoja līdz 15.jūnijam noformēt gala priekšlikumus nodokļu politikas turpmākajiem 3 gadiem.

Kas piesaistīja uzmanību darbaspēka nodokļu dokumentā?Atverot dokumentu gribas to uzreiz aizvērt - kurš lasīs 144 lpp., bet pārvarot pirmo nepatiku - dokuments ir interesants - ar daudz grafikiem un izcēlumiem par darba tirgu, turklāt - ne tikai skatoties uz Baltiju.

1. Kā viens no darbaspēka nodokļu mērķiem norādīts nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvara mazināšana, kas 2021.g. bijusi 22,5%! Tātad, teju katrs 5. Latvijas iedzīvotājs dzīvo ap nabadzības slieksni. Sarunā ar Pēteri Strautiņu runājām, ka šī statistika ir dažādi interpretējama. Tomēr šis fakts nenoliedzami norāda uz to, ka neapliekamā minimuma palielināšanai jābūt prioritātei. Turklāt, to palielina arī mūsu abi kaimiņi.
2. Otrkārt, jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma, kas liedz vairumam darbinieku iespēju pašiem aprēķināt savu atalgojumu. Progresivitāti jānodrošina ar likmēm, ne DNM. Igaunijā no 2025. gada plānots aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar fiksētu neapliekamo minimumu 700 euro apmērā (mēnesī).
3. Interesanti, ka Latvijā nepilna puse dzīvo ar (oficiālo) bruto algu līdz EUR 1k mēnesī, bet Lietuvā tādi ir vien 20%!
4. Pēc FM datiem Latvijā bruto atalgojumam virs 2 100 euro mēnesī nodokļu slogs visās Baltijas valstīs bija līdzvērtīgs, taču joprojām būtiska atšķirība saglabājās pie zemāka atalgojuma līmeņa (minimālā alga līdz vidējā alga tautsaimniecībā).
5. Igaunijā un Lietuvā iemaksas II pensiju līmenī ir brīvprātīgas.
6. Vakar tikos ar kādu biznesmeni no ASV, kas ilgāku laiku dzīvojis Latvijā, bet arī pastāvīgi veic biznesu pa visu pasauli. Runājām par to, kas nepieciešams, lai Latvija veiksmīgāk piesaistītu ārzemju investīcijas. Viņš kā piemēru minēja Slovēniju, kuru liels investors izvēlējās, jo tur bija universitāte, kas gatavoja attiecīgus speciālistus. Šai ziņā maz pamanīti ir jau 2024. gadā spēkā stājušies grozījumi IIN likumā, kas paredz no algas nodokļa atbrīvot darba devēja apmaksāto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, ja studijas saistītas ar prasmju iegūšanu, kas ir nepieciešama darba devējam.
7. Igaunijā likumdošana paredz , ka darba devējs-nerezidents (t.sk. arī personāla iznomātājs) reģistrējas nodokļu administrācijā. Lai Latvijā pastiprinātu prasības attiecībā uz minētajām personām, būtu jāievieš līdzīgu sistēmu kā Igaunijā.
8. Vien 7% IIN ieņēmumu nāk no Latgales, no kurienes ir arī visvairāk uz ārzemēm aizbraukušo.
9. FM raksta, ka būtu nepieciešams pārskatīt un iespējams palielināt samazinātās patentmaksas apmēru un saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru.
10. No 33,5 tūkst. personām, kas saņem autoratlīdzību, tikai 60 personām ienākumi pārsniedz 50 000 euro slieksni, kas neļautu tiem kvalificēties par MUN maksātājiem.
11. IIN atvieglojumu - darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumi, kas nepārsniedz 480 euro gadā un ne vairāk kā 5% no bruto darba algas fonda - 2022. gadā izmantoja 107 darba devēji par ~24,4 tūkst. darbiniekiem.
12. Iedzīvotāju veselības stāvoklis Latvijā ir sliktāks nekā kaimiņvalstīs un būtiski sliktāks nekā ES kopumā. Sagaidāmie veselīgas dzīves gadi Latvijā ir zemākie starp ES valstīm un par 9,8 gadiem mazāki nekā ES vidēji (2021. gada dati): Latvijā - 53,8, Igaunijā – 56,5, Lietuvā - 56,8, ES vidēji – 63,6.
13. Šajā sakarā FM vairāk spriež par veselības nozares finansēšanas modeļa restrukturizāciju. No valsts budžeta uz VSAOI; šobrīd darbaspēka nodokļos LV veselībai iezīmēts vien 1%, bet LT - 6,98%, EE - 13%, PL - 9%. Doma loģiska, jo veselības aprūpes sasaiste ar nomaksātiem nodokļiem darbiniekiem mazinās vēlmi saņemt aplokšņu algas. Derētu padomāt arī par prevenciju un sportu.
14. 1. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu darba devējiem ievērojami ir pieaugušas izmaksas par darbnespējas lapu A samaksu (+46,3%).
15. Latvija būtiski atšķiras no citiem ar savu solidaritātes nodokli.
16. Ap 1/2 no IIN ieņēmumiem apēdot atvieglojumi.
17. Priecē FM secinājums, ka valdībai jāveicina nodarbinātības pieaugumu lielajos un vidējos uzņēmumos, īpaši eksportējošos uzņēmumos.
18. Turpmāk - par piedāvātajiem 15 scenārijiem.

View Details

KorejāAttiecīgajā šodienas FT rakstā ir runa par Dienvidkorejas cīņu pret šādu auto iegādi uz uzņēmumu, bet izmantošanu privātām vajadzībām. Tur kopš šī gada janvāra visiem uzņēmumu auto, kas maksā dārgāk par USD 58 000 jābraukā ar šādiem neona zaļiem numuriem. Rezultātā visiem redzami tie auto, kas pieder uzņēmumiem, nevis fiziskām personām. Taču galvenais efekts bija - cilvēki vairāk atturējās no uzņēmuma auto izmantošanas privātām vajadzībām. Pirmie statistikas dati rāda, ka šādu auto reģistrācija uz uzņēmumu vārda kritusies par 27%, bet Bentlijiem - pat par 77%, salīdzinoši ar iepriekšējā gada pirmajiem 3 mēnešiem.

Latvijā Reprezentatīvo auto slieksnis palielināts līdz EUR 75k + PVN. Turklāt, privātās izmantošanas problēma jau risināta savādāk - parasti vien 50% no PVN ir atskaitāmi. Tas, starp citu, ir labs jautājums, vai valsts tā voluntāri drīkst atņemt nodokļu maksātājiem 50% no viņu PVN - to varētu dot vērtēt Eiropas Komisijai ar attiecīgu sūdzību, īpaši saistībā ar elektro-auto. Tur derētu arī papētīt šī ierobežojuma ieviešanu - tas pat, šķiet, nebija saskaņots ar Eiropas Komisiju 2016.g., kad to ieviesa. Šķiet, ka nevienā no ES valstīm nav ierobežojuma atskaitīt PVN auto ekspluatācijas izdevumiem. Vienīgi, visi jau saprot, ko tas maksās - kamēr nav kāda automatizēta risinājuma, neviens nevēlas atgriezties pie agrākajām problēmām ar ceļazīmēm. Savukārt, patiesajiem luksuss auto nodokļos būtu jāmaksā būtiski vairāk, kā šobrīd.

View Details

Liriska atkāpePirmkārt, jāsāk domāt par jaunu biznesa līniju - tulkošanas birojs. Ja nopietni, tie ir bīstami signāli VID, ka ne tikai ierindas cilvēki, bet arī advokāti lūdz skaidrot, ko savās atbildēs ir domājis VID. Kāds žurnālists (žurnālisti, gan, diez vai uzskatāmi par nepietiekoši izglītotiem) pēc atbildes (tā nebija uzziņa) saņemšanas EDS man rakstīja:

“Godīgi. No viņu atbildes neko nesaprotu😄 Tautas valodā viņi nerunā. Tikai Ķīnas ābecē. Tā jau tā lieta viņiem, mācēt paskaidrot nezinātājam. Nevis no augšas runāt. Tieši tāpēc man palīdzēja Tava telefona zvans: “Turi uzņēmumā cik gribi. Ja ņemšu ārā uz privāto kontu, tad nodokli samaksā". Vienkārši un saprotami. Paldies Tev.”

Atbilde ir ‘jā’Un tā man šķiet jocīga un padsmit lpp uzziņu es varētu apkopot apmēram sekojoši. Pretēji manām prognozēm VID uzziņā (VID saistošā) atbildēja, ka nodokļu normatīvie akti neregulē, kāda veida ienākumi un kādā apmērā, kādā regularitātē SIA dalībniekam, kurš vienlaikus ir valdes loceklis (vai tikai dalībnieks), būtu jāsaņem no attiecīgās SIA, ja viņš arī strādā šajā SIA (sniedz pakalpojumus kā pašnodarbinātais). Atlīdzības apmēru darījuma dalībnieki nosaka patstāvīgi. Tātad - atlīdzība nolīgtajam pašnodarbinātajam var arī nebūt un viņš visu var saņemt no šī SIA kā dividendes. Ja SIA ir darbinieki ar vismaz minimālo mēnešalgu, par kuriem maksā darbaspēka nodokļus, valdei arī nav jāmaksā minimālo algu. VID tādējādi apstiprina, ka nodokļu normatīvie akti neregulē, vai SIA strādājošā atlīdzības apmēram par sniegtajiem pakalpojumiem ir piemērojama kāda proporcija pret no šī paša SIA maksājamām dividendēm.

VID korekti formulē jautājuma būtībuJa godīgi, (VID sapņu) tulkotāju tagad vajadzētu arī man. Kur ir āķis? Varbūt VID visas ilgstošās sarakstes rezultātā nav uztvēruši jautājuma būtību? Tomēr VID pats korekti to pārfrāzē saviem vārdiem: SIA ar šo uzziņu būtībā jautā, vai pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir SIA dalībnieki, ir tiesības pārtraukt pašnodarbināto statusu un turpmāk gūt ienākumus tikai caur dividendēm.

Nav atšķirības starp pašnodarbināto un darbinieku, ja atlīdzība ir 0Varbūt atšķirība no darbiniekiem ir tajā, ka uzziņā bija runa par fiziskām personām, kas likumīgi drīkst sniegt pakalpojumu un likums viņus nevar pārkvalificēt par darbiniekiem? Tomēr pat, ja pašnodarbināto var pārkvalificēt par darbinieku, tad kā citēju iepriekš: “Atlīdzības apmēru darījuma dalībnieki nosaka patstāvīgi”. Tātad, ja atlīdzība ir 0, kur ir atšķirība, ko SIA nepērk - vai nepērk pakalpojumu vai nepērk darbaspēku?

Vai Rimi kasiere turpmāk būs akcionāre?Vai tiešām VID ir ok, ka vienas personas SIA, kur tas pats cilvēks rada visu pievienoto vērtību un ar savām darbībām nopelna SIA miljonu, var pielīgt maksāt sev kā valdei algu EUR 700/mēnesī un pārējo izmaksāt dividendēs? No manās rokās nesen nonākušās uzziņas sanāk, ka var. Vienīgi būs uzmanīgi jāvēro VID sāpju slieksni - vai VID būs ok, ka tagad darbinieki kļūs par dalībniekiem uzņēmumos?

Jāatceras arī, ka.. ..katra uzņēmuma specifiskā situācija atšķiras, tāpēc šaubu gadījumā Jums vajadzētu vērsties VID, lai saņemtu savu uzziņu. Un nē, ar minēto uzziņu es nedalīšos, jo tā sniegta konkrētam uzņēmumam, kurš šādu atļauju nav devis, bet jā - uz šīs uzziņas bāzes labprāt palīdzēšu sagatavot jaunu uzziņas pieprasījumu. Savukārt, VID vietā es nāktu klajā publiski ar kādu skaidrojumu par šo, lai nebūtu pārāk liela noslodze ar individuālu uzziņu gatavošanu.

View Details

1. Diferencētais neapliekamais minimums - tas, šķiet, nav ok, ka ierindas cilvēks pats nevar aprēķināt savu algu.
2. Uzņēmuma pārejas lietas izskata sūdzības kārtībā (tikai viena instance, kuras nolēmums nav pārsūdzams).
3. Valdes atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem.
4. Solidaritātes nodoklis pēc savas būtības ir slēpts vēl viens IIN. Jau iepriekšējās mūsu ST lietas par šo nodokli rezultātā SN ieņēmumi valsts budžetā kritās no 65 miljoniem 2017.g. uz 0,6 miljoniem 2019.g. Domāju, ir labs laiks šo nodokli vispār atcelt IIN vienkāršošanas reformas ietvaros.
5. UIN avanss nebanku kreditētājiem (par šo jau tikko viens pieteikums iesniegts ST un vēl vairāki tiek gatavoti).
6. Par to, ka ārzemju uzņēmumiem nodokļu (arī citos) kriminālprocesos liek dokumentus tulkot latviski. Ir tiesībsarga biroja atzinums, ka aizskartajam mantas īpašniekam nav pienākuma tulkot dokumentus, taču praksē to neņem vērā, jo Tieslietu ministrija esot uzrakstījusi oponējošu vēstuli, norādot, ka ir jātulko.
7. Papildus ikgada nekustamā īpašuma nodoklim (īpašumam) pastāv arī darījuma ar nekustamo īpašumu reģistrācijas zemesgrāmatā nodoklis 1,5-2% (jā, tas savā būtībā arī ir nodoklis) un 20% IIN kapitāla pieaugumam. Tātad, 2 nodokļi tam pašam objektam (darījumam ar nekustamo), tik pirmais ir bruto summai, bet otrs – neto.
8. Ja SIA pieder daudzdzīvokļu ēka un tā izīrē dzīvokļus un īres līgumi nav reģistrēti zemesgrāmatā, tā saņem NĪN rēķinu ar 1,5% likmi. Ja šie dzīvokļi piederētu iedzīvotājiem, likme būtu 0,2-0,6%.
9. Uz urrā turpinās prakse nodokļu lietas skatīt paralēli administratīvajā un kriminālprocesā, kas pārkāpj dubultās sodīšanas aizlieguma principu. Tā dažādus aspektus varētu paturpināt skatīt ST, kaut arī ES, ECT un ST līmenī jau daudz par to lemts.
10. Kavējuma procentus, piemēram, Lielbritānijā aprēķina, piemērojot Anglijas Centrālās bankas likmi (tagad 3,5%) + 2,5% vai +6%. Tātad – vai nu 6% vai 9,5%. Mums likme ir jau sen pārāk liela -18.25%. Ja kāds uzņēmums ir samaksājis lielu summu kā nokavējuma naudu, labprāt apspriestu iespējas šo normu apstrīdēt Satversmes tiesā kā prettiesisku.
11. Plānā kapitalizācija - UIN atskaitīšanas ierobežojumi procentiem, vismaz attiecībā uz aizdevumu starp nesaistītām personām. Plānās kapitalizācijas mērķis ir ierobežot pārmērīgu % atskaitīšanu pretstatā otram finansēšanas veidam – ieguldīšanai kapitālā. Kapitālā parasti iegulda tikai saistītās personas grupas ietvaros.
12. Trešo personu atbildības jautājumi, t.sk. ‘zināja vai vajadzēja zināt’. Profesore Rita de la Feria savā rakstā norāda uz zināja vai vajadzēja zināt (trešo personu atbildības principa) draudu demokrātijai. Ja ir ok, ka valsts nevis tvarsta noziedzniekus (PVN izkrāpējus), bet mēģina kompensēt noziedznieku radīto caurumu valsts budžetā (vienkārši kompensējot noziedznieku radīto caurumu budžetā no noziedznieku plašajā tīklā iepeldējušām zivīm), kādi varētu būt nākamie soļi? Ar cik novērtēsim slepkavību? Un tad paņemsim attiecīgo summiņu vai mantu, kur vien var paņemt un kam bijušas kādas darīšanas ar slepkavu? Iešana šajā virzienā noved pie selektīvas, izdevīgāko noziegumu izmeklēšanas. Latvijā, kā zināms, nodokļu lietās kriminālatbildības slieksnis ir no valsts izkrāpti EUR 35k (50x700). Arī nodokļu iekasēšanā tad nākamais solis būtu iekasēt tik tos nodokļus, kur to var efektīvi paveikt.
13. Un vispār, Satversmes tiesa kritiski izteikusies par nodokļu tiesību normu sarežģītību, sevišķi IIN kontekstā - iedzīvotājiem paredzētajām normām jābūt nepārprotami skaidrām.

Jau rakstīju, ka Senāts ir nodevis Satversmes tiesai vērtēšanai jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaides Jūrmalā nepiemērošanu trešo valstu(ārpus ES/EEZ) pilsoņiem. Šajā lietā jau gatavoju viedokli.

Droši rakstiet komentāros savas versijas citām problēmām, kuras būtu vērts risināt Satversmes tiesā. Starp citu, ne vienmēr Satversmes pārkāpumu gadījumā jāvēršas pie advokātiem. Tiesībsargs var palīdzēt jautājumos, kur saskatāmi Satversmes (it sevišķi - cilvēktiesību) pārkāpumi - varat sākt, uzrakstot viņam.

View Details

VID atbildēja, ka....par iespējamām aplokšņu algām pārsūtījām šo info Valsts Darba inspekcijai! Nopietni? VID laikam uzskata, ka VDI no sākuma konstatēs darba tiesību pārkāpumu un uz tā bāzes varēs uzrēķināt nodokļus. Tikai vai tas nozīmē balto karogu - mēs jau neko paši nevaram bez VDI? Tad mūsu valsts ir ķezā.

PVNTurklāt, uzņēmuma konkurentu bažas bija arī par PVN, bet par to VID atbilde klusē. Ziņotājs pat rakstīja detaļas par šī pelēkā konkurenta biznesu: “Cik mums zināms, ka no malas viss izskatās diezgan legāli, jo no mazajiem klientiem tiek iekasēta skaidra nauda un pēc tam tās preces tiek izrakstītas citām lielām firmām nesaistītām ar pamata biznesu. Tām, savukārt, arī no tā ir labums, jo var tikt pie skaidras naudas. Mans mazais jautājums Jums ir tāds, vai ir kāds veids, kā var cīnīties ar šādiem negodprātīgiem uzņēmumiem?” VID neko neatbildēja ne par PVN, ne par labāko rīcības modeli šādās situācijās. VID formālā atbilde neiedvesmo godīgos nodokļu maksātājus, protams, ka ziņošana VID būtu īstais ceļš.

Paskatīsimies uz pozitīvoTomēr VID atbildes beigas skan jau pozitīvāk: “Arī Jūsu 2024.gada 22.marta sniegto informāciju VID izvērtēs un izmantos, veicot attiecīgus nodokļu administrēšanas pasākumus.” Mēs jau necerējām, ka VID uzreiz skries pie viņiem ar auditu (kaut gan es tā darītu VID vietā, nu, vismaz sāktu ar nodokļu kontroli). Mēs arī diez vai precīzi zināsim par VID paveikto, bet sekosim līdzi un šajā blogā turpināšu informēt par tirgus sakārtošanas labākajām metodēm. Kā arī par to vai godīgas konkurences veicināšanai praksē notiek kādas pārmaiņas. Par pārmaiņām, visticamāk, ‘visai pilsētai vajadzētu zināt’.

Tikmēr ko darīt?Ziņot VID par pārkāpumiem vai nē? Domāju, ka noteikti. Un VID jau nemaz nevar teikt, ka jā, par visiem ziņojumiem iesim auditā, jo tad nāks arī negodprātīgi ziņojumi. Ar nepacietību gaidīšu arī šonedēļ paredzēto Tax Stories sarunu ar pasaulē lielākās atlīdzības par ziņošanas nodokļu administrācijai autoru, bijušo UBS privāt-baņķieri Bradley Birkenfeld, kā arī pavisam drīz - Igaunijas VID ģenerāldirektoru Raigo Uukkivi. Interesanti, ko viņš teiks, kā Igaunijas VID atbildētu uz šādiem ziņojumiem. Taču, kamēr VID un VDI apspriežas, kam kas darāms, atliek vien dziedāt Bermuda Divstūra dziesmiņu un gaidīt, kas notiks.

Tuk, tuk, pie tavām durvīm

Ballīte jau klauvē..

View Details

FM publicējusi....6 likumprojektus ar mērķi nodalīt Nodokļu un muitas policiju un Iekšējās drošības pārvaldi no VID, bet ne tikai.

• Valsts ieņēmumu dienesta likums;

Plānots, ka NMP turpmāk (no 26.g.) būs zem FM, bet VID darbinieku pārkāpumu izmeklēšana turpmāk nonāktu vienās - KNAB rokās. Tomēr pie reizes notikusi arī visa likuma revīzija, kā rezultātā tapis jauns VID likums. Daudz īsāks, bez liekvārdības un normu dublēšanas ar citiem likumiem. Likumā iekļautas normas par sadarbību un pētījumu veikšanu, lai pēc iespējas labāk varētu apkalpot tās klientus - nodokļu maksātājus. Plānots, ka ideju veicināšanai direktors izveidos gan konsultatīvo padomi, gan digitālās vadības komiteju. Plānotas arī VID lēmumu pēcpārbaudes, tās atlasot pēc nejaušības principa. Likumā arī nostiprinātas tiesības saukt pie atbildības par ierēdņu goda aizskaršanu. Redzēs, vai tas varētu nozīmēt kādas izmaiņas blogeriem un citiem VID darba komentētājiem. Tomēr kopumā nešķiet, ka ikdienas nodokļu maksātājs jau uzreiz ar likuma spēkā stāšanos izjutīs kādas būtiskas pārmaiņas VID darbībā.

• Nodokļu un muitas policijas likums;

Šajā likumā nav pārsteigumu. Minēts, ka Nodokļu un muitas policijai ir Integrētā riska informācijas sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas uzkrāšanu un apmaiņu par konstatētiem un iespējamiem likumpārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un organizētās noziedzības apkarošanai. Sīkāk šīs sistēmas saturu noteiks MK noteikumi.

• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”;

Te ievērības cienīgs jauns punkts: Ja VID ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, ekspertīzes izdevumus juridiskā vai fiziskā persona sedz 5 darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. Likumprojektā paredzētas arī normas attiecībā uz citu ES un nodokļu konvenciju valstu administrēšanas darbību veikšanā, t.sk. piedaloties šo citu valstu pārstāvjiem. Cita starpā paredzētas arī VID tiesības nodot Latvijas tiesu izpildītājam citās ES valstīs radušos parādus, kā arī piemērot nodrošinājumus vai pašiem veikt piedziņu. Arī otrādi - VID paredzētas tiesības pieprasīt no citām ES valstīm nodokļu piedziņai nepieciešamo informāciju.

• grozījumi Muitas likumā;

Te pieminēšanas vērti grozījumi ir par to, ka VID varēs veikt ķīmiskās tiesu ekspertīzes. Turklāt paredzēts, ka muitas iestāde pasta sūtījumu šķirošanas vietā kontrolēs pasta sūtījumus, kas saņemti arī no ES dalībvalstīm.

• grozījumi Kriminālprocesa likumā;
• grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”.

Šajos abos likumprojektos paredzēti vien tehniski grozījumi.

Tikai.. ..FM paziņojumā piemirsts uzrakstīt, kur tad iesniedzami priekšlikumi. Pie reizes prasās paskatīties attiecīgos likumus un teorijas grāmatas - vai pārņemtas labākās prakses. Tādēļ prātīgākais būtu tos sūtīt uz FM vispārējo adresi: pasts@fm.gov.lv Tas man atgādināja rindiņas no bērna iemīļotā Aivara Neibarta dzejolīša:

.. Bet Bumbulītis taču mājiņai,

kuru no zila gaisa uz vārnas kājiņas uzbūvēja,

spārnus vēl nemaz nebija piebūvējis…

View Details

Kopumā šai sadaļā uzmanību pievērsa..Lietuvas pašnodarbināto personu 5% IIN ieņēmumiem līdz EUR 20k gadā. Atcerēsimies, ka viņiem uzņēmumiem līdz EUR 300k apgrozījumam arī ir 5% UIN. Norvēģijas salīdzinoši zemie un vienkāršie nodokļi algām. Ziemeļos neaizraujas ar sociālo apdrošināšanu, pretēji mītiem, bet ir augsti IIN. Norvēģijai šķiet arī korektāks nodokļu rezidences modelis, kas skatās uz 270 dienām 3 gadu laikā, kas samazina iespēju spēlēties ar šo jautājumu.

Nodokļu rezidenceSalīdzinot visas trīs Baltijas valstis un 4 Ziemeļu valstis, lielākā atšķirība - 3 Ziemeļu valstīs ir noteikumi, kas saglabā nodokļu rezidenci pēc aizbraukšanas no valsts, lai nebūtu tik viegli šo rezidenci mainīt. Mums iespējams aizbraukt 7 mēnešus padzīvot citur un Latvijas valstij vairumā gadījumu nebūs tiesības uz cilvēka nodokļiem. Proti, Somijas pilsoņi vēl 3 gadus paliek Somijas nodokļu rezidenti pēc tam, kad viņi ir pametuši valsti. Zviedrijā tie, kas bijuši nodokļu rezidenti vismaz 10 gadus, turpina būt par rezidentiem vēl 5 gadus pēc aizbraukšanas no valsts. Norvēģijā rezidences papildus kritērijs ir 270 dienas 3 gadu laikā. Tas šķiet loģiskākais kritērijs, ņemot vērā, ka Somijas un Zviedrijas 3 un 5 gadu ierobežojums var nebūt spēkā dēļ viņu nodokļu konvencijām. Lielākai daļai valstu ir sociālo iemaksu griesti bez IIN pārdēvēšanas par solidaritātes nodokli.

IIN & sociālās iemaksasDānija ###### IIN

• 12,06% (ienākumam līdz EUR ~79 000)
• 15% (ienākumam virs EUR ~79 000, t.sk. iemaksas pensiju kapitālā)
• 27% ienākumiem no akcijām, kas nepārsniedz EUR ~8200 (42% no jebkura pārsnieguma)
• 25,067% - vidējais pašvaldību IIN papildus minētajam IIN (ja tas kopā ar IIN sasniedz 52,07%, pārsniegumu nav jāmaksā)
• 8% - darba tirgus iemaksa, ko atskaita no bruto darba algas un tad tai piemēro IIN; šis arī juridiski skaitās IIN, nevis sociālās iemaksas

Sociālā apdrošināšana

• sociālās iemaksas par katru darbinieku ir niecīgas - mazliet virs EUR 100 mēnesī.

Igaunija * 20% IIN * VSAOI:

+ 33% - maksā darba devējs papildus bruto algai
+ 0,8% - maksā darba devējs papildus bruto algai bezdarba apdrošināšanai
+ 1,6% - ietur no algas bezdarba apdrošināšanai
+ 2% - ietur no algas pensiju apdrošināšanai (1983.g. dzimušajiem un jaunākiem)

Somija###### IIN

• algām, kapitāla pieaugumam un saimnieciskai darbībai - progresīvās likmes 12,64% - 44% (virs EUR 150k/g.)
• pensijām virs EUR 47 000 - 5,85%
• 30% procentiem, autoratlīdzībai u.c. ienākumam no kapitāla (34% virs 30k/g.)
• 25,5% dividendēm no biržās kotētiem uzņēmumiem, bet no pārējiem uzņēmumiem - 7,5% līdz EUR 150k/g. dividendēm un 28% - virs; 50%, ja nav administrācijai nav paziņots uzņēmuma PLG;
• ienākumam piemērojamais pašvaldības IIN: 4,4% - 10,8%.

Sociālā apdrošināšana

• nav griestu
• veselības apdrošināšana - 1,52%, ieturama kā darbinieka daļa;
• darbiniekiem jāmaksā 7,15% pensiju apdrošināšanai (8,65%, ja darbinieks ir vecumā starp 53 un 62 gadiem) un bezdarba apdrošināšanu 0,79%
• dividendēm, kas balstītas uz darba rezultātiem, tiek piemērotas iepriekš minētās sociālās apdrošināšanas iemaksas
• darba devēja veselības apdrošināšanas iemaksas papildus bruto algai - 1,16%, pensiju apdrošināšanu - 17,97%, bezdarba apdr. - 0,27% un negadījumu apdr. 0,1%-7%.

Lietuva###### IIN

• 20% darba attiecību ienākumam līdz EUR ~114k/g., 32% - virs
• 15% uz darba attiecībām neattiecināmam ienākumam līdz EUR ~228k/g., 20% - virs
• 15% dividendēm

• pašnodarbinātajiem:

  • 15% (ienākumiem virs EUR 35k/g.),
  • 5-15%, ja gada ienākumi ir 20-35k,
  • 5%, ja mazāk par EUR 20k/g.
  • Apliekamo ienākumu nosaka pēc formulas. Piemēram, ja ienākumi ir EUR 20 000, tad formula ir sekojoša: 20 000 x 15% (bāze) - 20 000 x 0,1 (prezumētie izdevumi) = 3000 - 2000 = EUR 1000 IIN (jeb 5% no EUR 20k).

Sociālā apdrošināšana

• 19,5% darbinieka daļa un 1,77% darba devēja daļa, līdz EUR ~114k/g. griestiem
• pašnodarbinātajiem - 19,5% uz 90% no ieņēmumiem (15,7%, ja ir biznesa sertifikāts?), līdz EUR ~82k griestiem
• maksājumiem valdes locekļiem - 15,7%

Norvēģija###### IIN

• 22% + (1,7 līdz 17,6%)

Sociālā apdrošināšana

• 5,1 - 7,9%

Zviedrija###### IIN

• 20% (ienākumiem virs EUR ~52k) + ~32% municipālais IIN

Sociālā apdrošināšana

• 7% pensiju apdrošināšana
• pašnodarbinātajiem - 31,42%

Retos gadījumos tomēr nepieciešama atrunaKatram blogam dati pēc iespējas rūpīgi ņemti no dažādām datu bāzēm, tomēr tie būtu pārbaudāmi pie attiecīgo valstu konsultantiem, ja uz to pamata veicami biznesa aprēķini. WTS ir Ziemeļvalstīs augstākās raudzes nodokļu eksperti. Mēs labprāt palīdzēsim formulēt jautājumus, komunicēt ar ārzemju ekspertiem, ‘tulkot’ viņu rakstīto un likt klāt Baltijas regulējumu. Beigās visu risinājumu prezentēsim klientam.

View Details

Izmaiņas konsultantu tirgūMūsu WTS nodokļu tīkla sadarbības partneris, vadošais nodokļu birojs Zviedrijā Svalner paziņojis, ka apvienojies ar vadošo nodokļu biroju Somijā Alder, ar ambīciju kļūt par lielāko nodokļu biroju Ziemeļu valstīs. Tādēļ ir labs brīdis paskatīties uz Ziemeļvalstu nodokļiem - vai tie tiešām ir tik augsti, kā tos mālē? Uz brīdi varbūt paliksim malā Islandi un Farēru salas.

UINGrafikā redzamas UIN pamata likmes - tās visā reģionā īpaši neatšķiras. Zemāk - mazliet lielāka detalizācija par UIN piemērošanu atkarībā no biznesa nozares u.c. apstākļiem.

• Dānija 22%,
• Igaunija 14% regulāri izmaksātām dividendēm un 20%;
• Somija 20%;
• Latvija 20%;
• Lietuva 15%, 0% pirmajā gadā un pēc tam 5% maziem uzņēmumiem (līdz EUR 300k apgrozījums), un 20% bankām ar peļņu virs EUR 2 milj.;
• Norvēģijā 22%, bet 25% finanšu jomas uzņēmumiem, papildus 45% resursu nomas nodoklis hidrostacijām, papildus 25% resursu nomas nodoklis vēja stacijām un ūdens resursiem, papildus 56% nodoklis darbībai ar naftas produktiem;
• Zviedrija 20,6%.

Kas vēl mums UIN atšķirīgs? Latvija izskatās vienīgā, kur ir EUR 50 minimālais UIN. * Izskatās, ka tikai Latvija nerezidentiem, kas pārdod nekustamo īpašumu Latvijā vai kapitāla daļas Latvijas nekustamā īpašuma uzņēmumos, piemēro īpašo 3% UIN likmi. Pārējie piemēro standarta likmi. * Arī filiāļu Latvijā UIN piemērošanai varbūt UIN maksāšanas pārsteigumi (kad galvenajam uzņēmumam ārzemēs ir izdevumi par labu Latvijas filiālei), ko negaida pārējās no minētajām valstīm. * Dividendēm* ieturējuma nodoklis (papildus UIN):

+ visā ES/EEZ - 0%;
+ Dānijā - 27% standarta likme, 15% ārpus ES, ja īpašumā mazāk par 10% akciju un ir līgums par info apmaiņu);
+ Igaunijā - 0%;
+ Somijā - 35%, ja ir nomināls akcionārs un PLG nav zināms, 20% standarta likme,
+ tikai Latvijā ir izdalītas Melnā saraksta ārzonu valstis - 20%;
+ Lietuvā - 0%, ja vismaz 10% akcijas turētas 12 mēnešus (neattiecas uz ārzonām); pārējos gadījumos 15%;
+ Norvēģija - 25%, ja saņēmējs (PLG) ir ārpus EEZ;
+ Zviedrija - 30%.

• Procenti, autoratlīdzība u.c. ieturējuma nodokļi, plānā kapitalizācija, pret-izvairīšanās normas, transfertcenas - jebkurā no šīm tēmām var iet dziļāk atšķirību meklējumos.

Turpinājums sekosLielākās atšķirības, protams, gaidāmas darbaspēka nodokļiem. Latvijā tas droši vien interesē visvairāk, kad būvnieki u.c. cilvēki no šejienes dodas peļņā uz Skandināviju. Par pārējo nodokļu salīdzinājumu - kādā no nākamajiem blogiem.

View Details

Podkāstā runājām par:

• šī brīža mērķiem;
• NHL skauta darba specifika;
• viņa no Sanhosē Sharks laikiem aizgūto plānošanas rutīnu;
• kādus principus Sandis no NHL aizguvis priekš sava biznesa - pacietību, gaidot rezultātu, plānošanu, patstāvību, komandas darbu;
• uzvarētāja mentalitāti;
• golfu Latvijā - vai tas ir peļņu nesošs bizness;
• kam jānotiek, lai Latvijā dzimtu golfa superzvaigzne (te var vecāki pieteikt savus bērnus uz Ozo golfa skolas nodarbībām);
• sportošanas atkarību no labklājības valstī;
• nodokļu nomaksas specifiku Krievijā;
• ASV pieeju, ka arī darbinieki drīkst atskaitīt IIN vajadzībām savās deklarācijās ar darbu saistītos izdevumus;
• pozitīvu pieredzi gan ar IRS auditiem (var pirkumus likt uz izdevumiem, bet neuzskati mūs par muļķiem), gan vizīti mūsu VID;
• cik sāpīgi ir noslēgt laulības līgumu.

View Details

Par sadarbību ar NVOVID vēlas sadarboties ar NVO tiesību normu pilnveidošanas jomā. Tā ir laba zīme, jo iepriekš VID diezgan pasīvi rādīja FM virzienā ar tekstu, ka mēs jau tik izpildām to, ko lemj tur. Tas ir vēl viens apliecinājums, ka dialogs VID ar FM notiek. Prezentācijā minēta attiecīgas FM komisijas izveide. Šāda komisija sniegtu rekomendācijas VID prakses mainīšanai un tiesību regulējuma precizēšanai. Komisija par savus atzinumus publicētu tīmekļa vietnē.

VID tāpat vēlas ar NVO diskutēt par noteiktām lietu kategorijām, abstrahējoties no konkrētiem gadījumiem. Taču te gribētos atgādināt par Singapūras pieredzi - ne visi risina savas problēmas caur NVO. Tādēļ VID svarīgāk būtu ieviest visiem pieejamu resursu (aplikāciju, e-pasta adresi, speciālu dienestu, utt), kur ikvienam iespējams ziņot par sistēmiskām problēmām. Tādējādi ziņotājs saņemtu par problēmu atbildīgo personu un turpat VID atbildētu - kāds tad ir problēmas risinājums.

Vienošanās ar VID Pēc jaunā likuma Par nodokļiem un nodevām 41.panta regulējuma pieņemšanas kopš 1.7.23. esot noslēgtas 69 vienošanās. Tomēr šis nav izlīgums tā klasiskā izpratnē, jo likums paredz, ka “..nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram..”. Izlīgumā puses satiekas VID uzrēķinam kaut kur pa vidu, jo zināmā mērā taisnība ir abiem. Korupcijas risku novēršanai jābūt VID pusē komisijai, kā arī jāņem vērā TM 2016.g. vadlīnijas par administratīvo līgumu slēgšanu iestādēs.

Mediācija un neatkarīga strīdu komisijaProfesionālas trešās personas iesaistīšana nodokļu strīda risināšanā šķiet utopija, bet pasaulē par to veikti pētījumi un būtu interesanti tajos iedziļināties. Svarīgāk, gan, VID ģenerāldirektora strīdu risināšanas līmeni aizvietot ar strīdu komisiju. Par to prezentācijā ierosināts nostiprināt likumā alternatīvu iespēju sarežģītas nodokļu lietas izskatīt un lēmumu pieņemt vai noslēgt vienošanos neatkarīgai, koleģiālai institūcijai, kura darbotos Finanšu ministrijas pakļautībā vai tās sastāvā un kuras lēmumu nodokļu maksātājs tālāk varētu pārsūdzēt tiesā.

View Details

Diferencētais neapliekamais minimumsĻoti ceru uz manuprāt anti-konstitucionālās diferencētā neapliekamā minimuma sistēmas atcelšanu. Tāds variants ir pieļauts vienā no 3 attiecīgajā prezentācijā ceļojošiem risinājumiem.

Neapliekamais minimumsTurpat arī ir norāde uz to, ka joprojām ap 22% dzīvo zem iztikas minimuma. Var diskutēt par šī cipara precizitāti un formulējumu, bet nepārprotami skaidrs, ka jāvirza prioritāti, ko sev definējuši jau Lietuvieši - neaplikt ar nodokļiem ienākumus līdz EUR 1000 mēnesī.

NĪNTagad sācis ceļot apkārt projekts apspriešanai par NĪN esošās situācijas fotogrāfiju un ko ar to darīt. Te galvenais uzdevums skaidrs, panākt pēc iespējas ātru nenoteiktības plīvura pacelšanu investoriem saistībā ar kadastrālo vērtību pielīdzināšanu tirgus vērtībām. Šobrīd Saeimā skatīti grozījumi Nekustamā īpašuma kadastra likumā. TM uz otro lasījumu ir iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka no 2025.gada 1. janvāra spēkā būtu .. (skan bungas) .. šobrīd spēkā esošā kadastrālā vērtība, t.i. tirgus dati par 2011. gadu. (Vēlreiz skan bungas) .. līdz ar 2029.g. sāks piemērot jauno kadastrālo vērtību bāzi, kas 24.g. aprēķināta par 21.-22.g. Par pārējiem prezentācijā minētajiem priekšlikumiem vēl notiks spraigas diskusijas FM koridoros.

Starp citu, NĪN likums tikko grozītsGrozījumi no 10.04.24. paredz neļaut sankcionētajiem īpašumiem piemērot jebkādus NĪN atvieglojumus. Attiecīgajā Saeimas (Budžeta) komisijā, kur sprieda par šiem grozījumiem, vien piebildu, ka ne valsts, ne pašvaldības virknei nekustamo īpašumu nemaz nezin vai tie pieder sankcionētām personām, jo ārvalstu (t.sk. ārzonu) uzņēmumiem (kam pieder nekustamie īpašumi Latvijā), nemaz nav Latvijā jāatklāj viņu patiesā labuma guvējus. Tā kā sankcionētām personām mierīgi Latvijā var turpināt piederēt nekustamie īpašumi ar visām nodokļu atlaidēm. Arī nodokļu nomaksa par nekustamā īpašuma atsavināšanu, atsavinot ārvalsts uzņēmuma kapitāla daļas, ir atkarīga no pārdevēja godaprāta, ja pircējs neatrodas Latvijā. Komentārs, protams, palika bez ievērības.

Vēl vilciens nav aizgājisPa NVO inboksiem klīst vēl dažas prezentācijas. Par tām nākamreiz, respektējot FM vēlmi nepubliskot info, par vēl zaļiem, nepieņemtiem lēmumu variantiem. Tomēr viens ir skaidrs - šis ir pēdējais brīdis uz FM virzīt priekšlikumus par nodokļu sistēmas būtiskākajām pārmaiņām turpmākajos 3 gados.

View Details

2004.g. 1.aprīlī....Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, sākās nopietnas pārmaiņas arī manā dzīvē. Un ne jau tādēļ, ka tajā dienā bija publicēts mans apjomīgais raksts par ES muitas tiesībām, Latvijai pēc mēneša iestājoties šo valstu saimē. Ja godīgi, nemaz negribēju iet prom no KPMG - man tur patika, gan cilvēki, gan darbs, gan klienti. Tomēr intuīcija teica priekšā, ka šo iespēju jāizmanto, jāaizver acis un jālec. Tajā lēcienā lieli nopelni advokātu biroja Petrovs un Taukačs partnerim Dmitrijam Petrovam, kurš patiesībā nešaubījās ne mirkli, ka pienācis laiks lekt. Šodienas acīm raugoties šķiet - noteikti bija vērts.

Kādēļ?Jo izdevās sākt no baltas lapas - veidot te nodokļu praksi tādu, kādu to esmu iedomājies. Kā labāk klientiem, lai nodrošinātu augstāko iespējamo kvalitāti un kolēģiem, lai būtu pietiekoši daudz izaicinājumu, bet saglabātos dzīves un darba balanss. Taču galvenais, ka Sorainen ir kā iespēju zeme - tur operatīvi iespējams ieviest klientiem draudzīgas plašajā pasaulē noskatītas inovācijas, bez nepieciešamības tās ilgi saskaņot kaut kur valstī, kur Latvija ir tikai nesvarīgs lielās puzles gabaliņš.

Svarīgākās uzvaras? šobrīd Sorainen nodokļu prakse ar vairāk kā 30 augstākās raudzes nodokļu ekspertiem Baltijā un globālo ekspertu tīklu WTS jau ir spējīga risināt sarežģītākos klientu izaicinājumus, kādi vien vispār jebkur pasaulē ir iespējami. * 10 reizes pēdējo 17 gadu laikā, kopš sāka vērtēt Baltiju, Euromoney International Tax Review atzina Sorainen par gada nodokļu konsultantu Baltijā; un tā nodokļu un transfertcenu prakse vienmēr bijusi Tier 1 kopā ar Big4* auditoriem; * lielākie sasniegumi klientiem bijuši saistībā ar taisnības panākšanu gan tiesās, gan VID, gan likumos:

+ Solidaritātes nodokļa samazināšana ar attiecīgo Satversmes tiesas spriedumu;
+ Satversmes tiesas 2010.g. spriedums, ka PVN likuma pārejas periods (kad daudzi uzņēmumi zaudēja neatprasītās pārmaksas) neatbilst Satversmei;
+ tiesas aicināta viedokļa sniegšana gan Augstākajā, gan Satversmes tiesā;
+ vietējā reversā PVN lobēšana likumā elektronikai,
+ Elektroenerģijas nodokļa likuma grozījumi, sastādot attiecīgu sūdzību Eiropas Komisijai;
+ veiksmīga klienta lietas pārstāvēšana ES tiesā Luksemburgā;

• tomēr visvairāk sirdi silda virkne projektu, kas varētu nest plašākai sabiedrībai kādu labumu - Uzņēmēji Mieram, Golfa federācija , WTS padome, Tax Stories podkāsti un blogi, kopumā publikāciju skaitam sasniedzot četru ciparu skaitli, Advokātu Padomes nodokļu komisija, u.c.

Tomēr ceru, ka svarīgākie panākumi vēl tik būs. Tādēļ ar interesi turpināšu darīt to, kas man rada lielāko gandarījumu - tikties, izzināt, analizēt, risināt un informēt. Kamēr vien kādam tas būs svarīgi.

Paldies, kolēģi!

View Details

Šķietami nekas, taču tā gluži nav. Nodokļi ir visur. Tikko noskatījos Guy Ritchie lielisko seriālu The Gentlemen (šī režisora darbu cienītāji noteikti nebūs vīlušies arī par šo viņa meistar-dabu). Seriāla noslēgumā tā risinājuma viena no atslēgām saistīta ar nodokļiem (nebojāšu interesentiem intrigu ar detaļām).

Taču izsenis jau nodokļu iekasēšanu pielāgoja dienām, kad cilvēki pulcējās uz tirgus dienām vai reliģiskiem svētkiem.

Ekvadora uz šī gada Lieldienu brīvdienu laiku samazinājusi PVN likmi no 12% līdz 8% visiem pakalpojumiem, kas viņu tūrisma likumā definēti kā ar tūrismu saistīti. Te iespējams palasīt pamat-informāciju par šo valsti Dienvidamerikā ar vairāk kā 15 miljoniem iedzīvotāju. Šajā banānu un naftas eksporta valstī 2011. gadā IKP pieauga par 8% un bija trešais augstākais Latīņamerikā aiz Panamas un Argentīnas.

Līdzīgi rīkojusies cita valdība - St. Kitts & Nevis. Tur 12.04.24. pasludināts par Lieldienu PVN atlaižu dienu un šis nodoklis visiem PVN maksātājiem šajā dienā samazināts no 17% uz 5%. Protams, kā jau daudziem noteikumiem, arī šim ir izņēmumi: samazinātai likmei nekvalificējas auto, ieroči un munīcija, kā arī alkohols un tabaka.

Savukārt, Lieldienu salas nodokļus nosaka ap 3600 km tālumā esošā Čīle. Ienākumi no precēm, kas atrodas Lieldienu salā, kā arī tur dzīvojošo personu veiktajām darbībām, ir ar nodokļiem (IIN un PVN) neapliekami.

Saskaņā ar Kombinētās Nomenklatūras skaidrojumiem, pildītām Lieldienu šokolādes olām muitas kods atšķiras no tukšajām (1806 9031). Savukārt, pie pārējiem ar Lieldienām saistītiem priekšmetiem ar kodu 9505 uzskaitīti Lieldienu cāļi, trusīši un mākslīgās olas.

No ES PVN direktīvas viedokļa ir virkne preču, kuras direktīvas (16.p.) komentāros un ES valstu praksē drīkst dāvināt, neapliekot tās ar PVN. Cita starpā uz šādu regulējumu attiecas nepārdodamas preces, t.sk. Lieldienu un Ziemassvētku preces pēc svētku beigām.

Lieldienas ietekmējušas arī kādas 1910.gadā noslēgtas Grieķijas nodokļu konvencijas datumu - tā skaitās noslēgta gan 18.novembrī, gan 1.decembrī. Līdz 1923. gadam Grieķijā izmantoja tā saukto Jūlija kalendāru (t. i., no Jūlija Cēzara), savukārt Rietumeiropā bija spēkā tā sauktais Gregoriāņu kalendārs (t. i., no pāvesta Gregora XIII). Starpība starp abiem kalendāriem 1910. gadā bija 13 dienas, jo Juliāna kalendārs izmantoja nepilnīgu metodi, lai aprēķinātu gada laiku. Gregoriāņu kalendāra novēlotās ieviešanas iemesli bija tīri reliģiski, jo grieķu pareizticīgā baznīca stingri iebilda pret Lieldienu datuma aprēķināšanu, izmantojot Gregoriāņu kalendāru.

Dāvana vai ienākums?Grāmatā The Concept of Income minēta kāda paveca tiesu lieta Lielbritānijā (Blakiston v. Cooper), kurā sprieda par to, ka Lieldienās draudzes locekļi pēc bīskapa un draudzes priekšnieku ierosinājuma ziedoja baznīcas priekšniekam. Šie ziedojumi tika raksturoti kā personiskas, neoficiālas, draudzes locekļu brīvas gribas dāvanas Blakiston kungam, atzīstot nepietiekamo atalgojumu par viņa labdarības pienākumu pildīšanu. Lordu palātai bija jāizlemj, vai šie ziedojumi bija ar nodokli apliekams ienākums, kas Blakiston kungam gūts viņa kā savas draudzes vikāra amata dēļ.

Lords Loreburn uzskatīja, ka gadījumā, ja naudas summa tiek dāvināta prāvestam būtiski par viņa kā prāvesta pakalpojumiem, nauda pienākas prāvestam viņa amata dēļ. Blakistona kunga maksājumi bija daļa no astoņus gadus ilga Lieldienu ziedojumu tradīcijas un aicinājums veikt ziedojumus nebija unikāls tikai viņam, bet kopīgs visiem garīdzniekiem ar nepietiekamiem ienākumiem. Līdzīgi arī lords Ešborns konstatēja, ka maksājumi veikti vikāram un saskaņā ar statūtiem kļuva par daļu no ienākumiem, kas viņam pienācās viņa amata dēļ. Lordu palāta apstiprināja, ka ziedojumi bija daļa no Blakiston kunga ienākumiem. Lords Alverstone C.J. nošķīra ziedojumus no dāvanām: "Es nevaru piekrist apgalvojumam, ka tās ir dāvanas, kas tiktu dāvinātas personīgi atbildētājam, ja viņš nebūtu draudzes vikārs".

Iedvesmojoša saruna ar mācītājuPar nodokļiem un reliģiju runājām Tax Stories podkāsta sarunā ar moderno mācītāju Ungaru Gulbi. Viņš teica, ka nodokļi ir galvenokārt morāles jautājums, tāpat kā korupcija. Mums jāatbrīvojas no Padomju domāšanas valgiem. Sistēma funkcionēs, ja cilvēkiem būs uzticība tai un visi kopumā tajā piedalīsies. Ungars ir Anglo-Sakšu sistēmas piekritējs, kur cilvēki vairāk ir atbildīgi par sevi un nodokļi minimāli iejaucas cilvēku dzīvē, t.sk. ka par sociālo apdrošināšanu būtu jāļauj cilvēkiem pašiem parūpēties, nodrošinot tik mazāk turīgajiem pietiekošu iztikas minimumu. ASV sistēma, atstājot naudu pēc iespējas cilvēku un biznesu rokās, veicina cilvēku pašiniciatīvu un līdz ar to – biznesa lielāku attīstību. Sistēmai jābūt caurspīdīgai un viegli izpildāmai. Valstij nav izdevīgi, ka VID kādam saka: nu tad ej pa burbuli, ja nevari samaksāt. Ja reiz Jaunlatviešu inteliģencei Kristietība (Brāļu semināri) nesa dziedinošu efektu sabiedrībā, varbūt arī tagad tas ir iespējams? Garīgumam vienmēr ir labs efekts uz ekonomiku. Valsts varas uzdevums, savukārt, ir ieviest kārtību un ierobežot ļaunumu.

Priecīgas Lieldienas!

View Details

Pirms 30 gadiemViss sākās, izlasot interesantu grāmatu par Latvijas skaļākajiem noziegumiem 50 gados pēc 2. pasaules kara, kur bija atsauces uz žurnālista Jāņa Dombura rakstiem par dažu noziegumu anatomiju. Papētot šos Dombura vecos, bet samērā padziļinātus, rakstus par noziegumiem 90.gadu Latvijā, uzdūros arī dažiem viņa rakstiem par nodokļiem. Interesanti, vai varam savilkt paralēles ar teju 30 gadus vecu pagātni?

Kāpēc nepildās valsts kase? Ar šādu jautājumu sākas 1995.g. Dienā publicēts J.Dombura raksts, noliekot to kontekstā ar VID vadītāja un muitas priekšnieka atkāpšanos no amata. Izrādās, 1/3 degvielas ir mirāža, jo pēc statistikas tik daudz auto braukā ar tukšām bākām. Precīzāk - tik daudz aptuveni varētu būt kontrabanda vai imports ar nekorektu Kombinētās Nomenklatūras kodu, jo mazutam ir zemāka akcīzes likme, kā benzīnam.

Starp citu, savu pirmo tikšanos ar Ašerādena kungu atceros ar to, ka pirms gadiem 10-15 runājām, ka statistiski liela daļa taksometru braukā tukšām bākām. Un starp citu, arī 2023.gadā pārsteidzoši daudz - 9% SKDS aptaujāto zinot, kur var iegādāties kontrabandas degvielu. Wow!

Pirms 141 gadaVecākais raksts par nodokļiem Latvijā atrodams....1883.gada izdevumā Baltijas Vēstnesis. Tādēļ tas pelnījis, lai to pārrakstu pilnībā, mēģinot to pārvērst no senās drukas vieglāk lasāmajā (šķiet, ne visi vārdi bija saprotami, bet atstāju tos, kā bija).

“Par dažādiem nodokļiemJaunākā laikā mums iz Vidzemes piesūtīts daudz pieprasījumu, vai muižas zemes īpašniekiem arī esot jāmaksā dažādi nodokļi, kā desetinu nodokļi un tā saucamās ritteršaftes (muižniecības) maksāšanas, kuras dažkārt no tiem paģērot. Uz šiem pieprasījumiem še dodam īsu atbildi.

Desetinu nodoklis ir jaunākos laikos ieviests ārkārtīgs nodoklis, kas jāmaksā par katru zemes īpašumu uz laukiem, vienalga vai tas pastāv iz vaku zemes vai muižas zemes. Bet citādi ir ar tā saucamajiem ritteršaftes nodokļiem.

Ritteršaftes nodokļi ir tie, kas no zemes īpašniekiem maksājami pēc landtāga spriedumiem priekš dažādām Vidzemes vajadzībām. Viņi dalāmi divās šķirās:

1. īstajos zemes nodokļos, kas maksājami priekš tādām iestādēm un vajadzībām, no kuru uzturēšanas un apgādāšanas landtāgs nedrīkst atrauties, bet kas pastāv jau pēc likuma (par piemēru priekš dažādiem pašvaldības un policijas un visādas izdošanas priekš tā saucamajām valsts prestandām), un
2. savvaļīgās (Willigungen) maksāšanas, pie kurām landtāgs nav piespiests, bet kuras tas nospriež no laba prāta priekš dažādām zemes vajadzībām. Katra no šīm šķirām tiek sevišķi aprēķināta un maksātājiem cieši uzdota.

Priekš šo ritteršaftes nodokļu maksāšanas vēl pastāv vecie likumi, pēc kuriem visa Vidzemes zeme iedalīta vaku (jeb klausības) zemē un muižas zemē. Uz pirmās no tām (vaku zemes) guļ nodokļu maksāšanas nasta, turpretī muižas zeme ir pa daļai no šīs nastas atsvabināta. Kad te runājam no nodokļu nastas, tad tas zīmējas vienīgi uz tiem nodokļiem, kas pastāv pēc likuma priekš tādām vajadzībām, no kuru apgādāšanas landtāgs nedrīkst atrauties. Tā ir augstāk minēto ritteršaftes nodokļu pirmā šķira. Vienīgi šie nodokļi guļ uz vaku zemes un tiek priekš vaku zemes īpašniekiem aprēķināti. (Nodokļu maksāšanas ziņā tā sauktā kvotes zeme ar vaku zemi pilnīgi līdzīga.)

Turpretim vaku zemes īpašniekiem nav nekādas daļas pie augšminētās otrās ritteršaftes nodokļu šķiras, proti pie savvaļīgām maksāšanām, no kurām landtāgs katru brīdi atkal var atkāpties. Šie savvaļīgie nodokļi maksājami no muižas zemes īpašniekiem un priekš tiem sevišķi tiek aprēķināti. Tomēr tie nebūt nepiekrīt ikkatram muižas zemes īpašniekam, bet vienīgi tam, kam pieder pilna muiža, jeb tā sauktā bruņinieku muiža ar visām muižas tiesībām. Tādiem muižas zemes īpašniekiem, kuriem pieder mazāki muižas zemes gabali bez muižas tiesībām, tāpat dažu zemes gabalu nomniekiem, nav nekādas daļas pie minētām savvaļīgām maksāšanām, ja kontraktos par to nav citādi nosacīts. (Saprotams, ka tiem tāpat nav daļas pie tā sauktiem īstiem zemes nodokļiem, kas guļ tik uz vaku zemi.) Balsu tiesība pie savvaļīgu nodokļu nospriešanas piekrīot vienīgi tiem, kuriem pieder pilna muiža ar muižu tiesībām. Mazāku muižas zemes īpašniekiem nav tiesības, līdzbalsot pie savvaļīgo nodokļu nospriešanas.

Pēc šiem nosacījumiem katrs var droši turēties nodokļu maksāšanas ziņā.”

Pirms 136 gadiemDienas Lapa jau apspriež pie mums toreiz jau aktuālo Krievijas budžetu uz 1888.gadu, kas sastāv no sekojošiem nodokļiem:

1. grunts un mežu nodokļi;
2. maksa par tiesībām tirgoties;
3. 5% nodoklis no kapitāliem (kuponu nodoklis);
4. akcīze par reibinošiem dzērieniem;
5. tabakas akcīze;
6. muitas nodokļi;
7. štempeļ-nodoklis (par štempeļ-papīriem: “štempeļ-markas ir piespiests katrs lietot, kam gadās prāvas vai darīšanas pie tiesām”).

View Details

LuksemburgaUzņēmumiem nodokļa bāze ir 0,8 - 1,8% mēnesī no auto pirkuma cenas, kurā iekļauj papildus aprīkojumu un PVN, bet neiekļauj atlaides. Likme - 0,5% elektro-auto, kuru elektrības patēriņš nepārsniedz 200 vatu-stundas uz km un piedziņas sistēmas maksimālā lietderīgā jauda ir mazāka vai vienāda ar 150 kW, bet 0,6% pārējiem auto. Kopš 2025.g. reģistrētiem auto likmes celsies uz attiecīgi 1% un 1,2%.

VācijaJa uzņēmuma auto izmanto privātām vajadzībām, 1% no auto kataloga cenas mēnesī apliek ar nodokli. Otra iespēja ir mums sen jau aizmirstās ceļazīmes, balstoties uz faktisko izmantošanu. Tikai ar GPS datiem tam nevajadzētu sagādāt lielas galvassāpes. Elektro-auto lietošanai un pārdošanai piemērojami tie paši nodokļi, kā pārējiem auto, taču šādu auto lietošanai paredzētas IIN priekšrocības.

SlovākijaTe ir maz konkrētības par auto-transporta nodokli, ko jāmaksā, ja auto izmantots biznesam. Elektro-auto šis nodoklis ir noteikts eiro par motora kW. Pārējiem auto tas atkarīgs no motora ietilpības cm3 (EUR 50-218 g.). Jo vecāks auto, jo lielāks nodoklis.

PolijaUzņēmuma auto izmantošana privātām vajadzībām ir ar nodokli apliekams labums. Tam piemērojamas sekojošas likmes: ap EUR 60 mēnesī par elektro-auto un auto ar motoru līdz 60 kW, un EUR 93 mēnesī pārējiem. UIN vajadzībām nolietojumu drīkst rēķināt vien auto līdz EUR 34 800, bet elektro-auto līdz EUR 52 200. Ja auto izmanto arī privātām vajadzībām, 25% izdevumu nav atskaitāmi.

BeļģijaGluži kā pie mums, arī tur vienkārši tikai 50% priekšnodoklis ir atskaitāms par uzņēmumu īpašumā vai rīcībā esošiem auto. Pastāv samērā plašs saraksts, kad PVN atskaitāms pilnā apmērā, t.sk. elektro-auto uzlādēšanas stacijām un punktiem.

BulgārijaŠī valsts gājusi arī pie mums ieviesto sarežģīto auto nodokļa ceļu, kas atkarīgs no daudz dažādām komponentēm, g.k. motora tilpuma un ražošanas gada. Taču elektro-auto ir atbrīvots no šī nodokļa. Interesanti, ka Bulgārijā ir arī nekustamā īpašuma un auto atsavināšanas nodoklis - 0,1-3% no īpašuma vērtības, ko nosaka pašvaldība!!!

AustrijaAr IIN nav apliekami ienākumi no elektroenerģijas pievadīšanas auto līdz 12 500 kWh (ja sistēmas maksimālā jauda nepārsniedz 35 kWp un pieslēguma jauda nepārsniedz 25 kWp).

NīderlandeNodokļu slogs par auto reģistrēšanu reģistrā (kā arī ārzemēs reģistrētu auto lietošanu Nīderlandē) ir atkarīgs no tā CO2 emisiju apmēriem. Elektro-auto šo nodokli nav jāmaksā. Ceļu lietošanas nodokli maksā auto īpašnieki atkarībā no auto svara. Katra pašvaldība var piemērot ceļu nodokļa piemaksu, kas nedrīkst pārsniegt 126% no nodokļa. Elektro-auto nemaksā arī šo nodokli, līdz 2024.g. beigām. Degvielai piemērojams arī dabas aizsardzības nodoklis.

PēcgaršaTēma ir ārkārtīgi plaša un vairumam no šiem jautājumiem pieejama daudz lielāka detalizācijas pakāpe. Tomēr Nīderlandes modelis pagaidām izskatās loģiskākais. Vēl papildus aktuāla tēma ir luksuss auto, kam būtu piemērojami būtiski augstāki nodokļi, kā arī ceļu nodokļu likmju salīdzināšana, lai saprastu vai nodokļi var būt vainīgi pie mūsu nožēlojamā ceļu stāvokļa.

View Details

Kopumā pēc intervijas palika gaišs, pozitīvs skats uz dzīvi, komplektā ar atziņu, ka nodokļu sistēma diez vai būtiski ietekmē ekonomikas attīstību valstī.

Savukārt, VID nereti ir tikai vēstnesis, kas ‘redzot tādas bilances, kur pat akmenim jāraud’, pasaka biznesam, ka tā modelis nav ilgtspējīgs.

Turklāt, ēnu ekonomikas sarukums var samazināt pieprasījumu pēc skaidras naudas.

Un ar saukli ‘es nemaksāju nodokļus, jo neticu valstij’ patiesībā cilvēks varbūt meklē attaisnojumu savai rīcībai.

Tax Stories podkāstā vēl runājām par:

• viņa pirms dažām dienām publicēto video Delfi u.c. par ekonomikas prognozēm;
• Pētera ceļošanas galamērķiem;
• podkāstiem un grāmatām, piemēram Marsela Prusta Zudušo laiku meklējot, kā arī Džeimsa Džoisa Uliss;
• Pētera informācijas avotiem - FT, the Economist, bet arī The Telegraph žurnālists Ambrose Evans-Pritchard;
• šī gada valsts ekonomikas attīstības prognozēm gan Latvijā, gan Baltijā;
• nodokļu sistēmas nozīmīguma pārspīlēšanu;
• kā Latvijā ir radies neloģisks IIN hibrīds - progresivitāte no abiem galiem - likmes un diferencētais neapliekamais minimums, ko būtu jāiestrādā likmēs;
• otra Pētera ideja par nodokļu sistēmu - jāievieš akcīzes likmju automātiska indeksācija, kā pensijām;
• Francijā 60.-70.gados alkohola patēriņš uz cilvēku bija teju uz 1/2 lielāks, kā tagad Latvijā, un toreiz Francijā strauji attīstījās ekonomika un tika izdomātas brīnišķīgas lietas..
• Latvijas UIN sistēmu var salīdzināt ar lētu biļešu tirdzniecību, lai iekļūtu diskotēkā, kur tirgo dārgus alkohola dzērienus;
• VID var salīdzināt ar banku, jo gan viens, gan otrs pavēsta uzņēmumiem, ka viņu biznesa modelis nav ilgtspējīgs; “vēstneša šaušana par sliktām ziņām ir cienījama cilvēces tradīcija”; turklāt gan VID, gan bankām iespējas atbildēt ir ļoti ierobežotas;
• par Pētera 2019.g. izdoto grāmatu ‘Latvijā dzīvot ir interesanti - Praktiski padomi dzimtenes mīlēšanā’, kurā apkopoti no ~1500 rakstiem 100, kas nezaudē savu aktualitāti, laikam ejot uz priekšu;

“Šī ir grāmata visiem, kas domā par iespējām dzīvi Latvijā un pasaulē darīt labāku, vēlas labāk saprast mūsu zemes neseno vēsturi, kā arī uzzināt par to, kas šeit dzīvi dara interesantu. Tā ir mirkļa iespaidu un plašu vispārinājumu, rūpīgu pārdomu un vārdu spēļu krājums. Arī vaļsirdīgs pārskats par patiesības meklējumu veiksmēm un neveiksmēm,” ievadā saka autors.

View Details

Vai Zillow.com var atrisināt samilzušo kadastrālās vērtēšanas problemātiku nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām?

View Details

Vācijā, bet ne tikai..Viena no saistītajām tēmām atnāca no pasaules čempionu basketbolā zemes - Vācijas. Tur vietējie nodokļu advokāti padalījās ar jaunumiem, ka viņi šī gada pavasarī uzvarējuši lietu ES tiesā par to, ka nerezidentu fondiem Vācijā, atšķirībā no vietējiem fondiem, bija jāmaksā UIN. Diskriminācija, ziniet. Rezultātā tagad šādiem fondiem būs iespēja atgūt Vācijā padsmit gadus maksāto UIN. Ja kādam šāda UIN atgūšana Vācijā ir aktuāla, labprāt padalīšos ar koordinātēm ar attiecīgo advokātu. Par to sīkāk ar vienu no lielo Vācijas biroju nodokļu partneri mēneša beigās ieplānota Tax Storiespodkāsta saruna.

Anglijā, bet ne tikai..Otra saistītā doma atnāca no Financial Times raksta š.g. vasarā par to, ka Lielbritānijā fondu menedžeri saņem daļu no peļņas, kad fonds ir pārdevis savus aktīvus, nevis algu, bonusus vai ko citu. Īsumā, ja privātā kapitāla fonds iegādājas kādu uzņēmumu, saved to kārtībā un pēc laika to pārdod ar peļņu, menedžeri parasti saņem ap 20% no šīs peļņas.

Vai tiešām kapitāla pieaugums?Jautājums - vai menedžeriem šādi ienākumi kvalificējami kā kapitāla pieaugums ar zemāku IIN likmi (28%) vai kā ‘parasts’ ienākums, kam piemērojama standarta likme (47%). Arī Latvijā šādiem ienākumu veidiem ir atšķirīgas likmes (attiecīgi: 20% un progresīvā, kur ienākumi virs 78k gadā apliekas ar 31%). Rakstā arī norādīts, ka vēsturiski kopš 1987.g. šāds labvēlīgs HMRC (UK VID) traktējums bijis vien privātā kapitāla fondiem, bet ne banku vai riska ieguldījumu (hedge) fondiem.

Ja vēl menedžeris ir non-dom..UK pētnieki parakušies vēl dziļāk, ka tur nereti fondu menedžeri reģistrējušies t.s. non-dom statusā, kas paredz aplikt ar nodokli vien UK radušos ienākumus. Savukārt, ja menedžeri darbojas ārzonā, viņu ienākumi var būt aplikti .. nekur. Nu jau, gan, kādu laiku UK notiek plašas diskusijas par attiecīgā non-dom režīma atcelšanu. Par šī režīma priekšrocībām rakstīju jau iepriekš.

Latvijā, bet ne tikai..Par fondu nodokļu problemātiku pēc attiecīgā pasaulē lielākā ik-gada nodokļu foruma (IFA) apmeklējuma materiālu iespējams atrast šeit.

View Details

SistēmaIeturējuma nodokli parasti valstis piemēro t.s. pasīvajiem ienākumiem - dividendēm, procentiem un autoratlīdzībām (ES ietvaros šiem ienākumu veidiem attiecīgās direktīvas aizliedz piemērot ieturējuma UIN). Nodokļa maksātājs ir ienākuma saņēmējs. Izmaksātājs vien ietur šo nodokli. Tādēļ pārrobežu maksājumiem šādu ienākumu saņēmējs drīkst savā valstī samazināt maksājamo UIN (vai IIN) par izmaksātāja valstī ieturēto summu. Ar šo sistēmu saistītas dažādas birokrātiskas procedūras un izkrāpšanas shēmas. EK aprēķinājusi, ka 2000.-2020.g. šādas izkrāpšanas ES apmēri varētu būt ap EUR 150 miljardi.

Sistēma LatvijāLatvijas UIN noteikti nekvalificējas kā ieturējuma nodoklis - tas ir vien atlikts UIN maksājums līdz dividenžu izmaksāšanas brīdim. Tādēļ arī ārzemju akcionāriem nekas no Latvijā samaksātā UIN nav savā valstī atgūstams. Latvija pagaidām ieturējuma UIN piemēro vien šādiem maksājumiem (ja vien attiecīgās nodokļu konvencijas neparedz ko savādāk; arī IIN likumā paredzēts ieturējuma nodoklis):

1. atlīdzībai par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem (20%),
2. atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu (3%),
3. atlīdzībai par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu (5%),
4. visiem maksājumiem, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas ofšoros (nu arī Krievijā), izņemot maksājumus par preču piegādēm, ja šīs preces iegādātas par tirgus cenām - 20%. VID ir tiesības atļaut neieturēt UIN no tiem maksājumiem uz ofšoriem, ja to izmaksātājs pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti, lai samazinātu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus. Tātad, VID ir tiesības arī neatļaut.

Tātad, izmaksām uz Krieviju VID var atļaut nepiemērot ieturējuma nodokli. Ceru, ka VID pietiks veselā saprāta kara laikā piemērot nodokli uz visiem maksājumiem uz Krieviju.

Ko tad paredz FASTER?EK prognozē, ka ar 2027.gadu visā ES darbosies sistēma, kas atvieglos ieturējuma nodokļu darbību ar sekojošiem paņēmieniem. Digitāls visā ES piemērojams rezidences sertifikāts (kas apliecina nodokļu maksātāja rezidences valsti). Šāds sertifikāts parasti ļauj piemērot nodokļu konvencijās paredzētās priekšrocības - atbrīvojumu no ieturējuma nodokļa vai konvencijā paredzēto samazināto likmju piemērošanu. Pagaidām daudzās valstīs šādus sertifikātus izsniedz vien papīra formā un nereti ir bardaks ar ienākuma saņēmēja valsts veidlapu ievērošanu izmaksāšanas valstī. Arī finanšu starpniekiem būs pieejamas attiecīgās sertifikātu datu bāzes.

Piemēram, bija pat gadījums, kur obligāciju emitentam Latvijā nebija iespējams pārliecināties par procentu saņēmēju rezidenci, jo pa vidu bija virkne finanšu starpnieku globālajos finanšu tirgos. Ar šo iniciatīvu arī šāda problemātika būtu novērsta.

View Details

Par grāmatuŠajā šī gada martā publicētajā grāmatā principā viņa noskaņojums sakrīt ar manējo - nodokļu sistēma ir nevajadzīgi sarežģīta un to pašu rezultātu var sasniegt ar 3 nodokļiem (ok, manā versijā tie bija 5-6, kas valsts budžetam atnes ap 95% ieņēmumu). Lai gan nodokļu sistēmas (un cilvēku prātu un alkatības) vājās vietas tēmētas kā akmentiņš turīgās nodokļu maksātāju daļas virzienā, grāmata ļauj pārdomāt arī sistēmas taisnīguma aspektus. Kā, piemēram, ar šo pasaku.

Par pasakuVismaz mani bērni visi zin pasaku, kur vistiņa nodomājusi no graudiem izcept maizi. Tā apstaigā pārējos mājdzīvniekus un visiem lūdz palīdzību. Kad visi draudzīgi to atsaka, vistiņa pati iesēj un izaudzē labību, un izcep maizi. Tiklīdz maize ir gatava, uz tās ēšanu gan visi mājdzīvnieki ir klāt un piedāvā palīdzēt to apēst. Izrādās, ka pasakai ir divi alternatīvi nobeigumi - vistiņa padalās ar pārējiem vai apēd visu pati.

Par alternatīvām Kad jautāju saviem bērniem, kuru no pasakas nobeigumiem tie uzskatītu par taisnīgāku, abi bez šaubu ēnas noteica - kur vistiņa pati apēd maizi. Drošības pēc pārjautāju - pat, ja pārējie nomirs no bada? Abi nešaubīgi atbildēja - jā, tā bija viņu izvēle. Līdzīgu pasaku ir daudz - par sienāzi, kas spēlēja visu vasaru un viņam ziemā nebija, ko ēst, utt. Te varat nobalsot - kuru no alternatīvām izvēlētos jūs.

Par nodokļiemTagad padomāsim par nodokļu sistēmām. Par solidaritātes nodokli, par progresivitātes IIN likmēm, utt. Dēls jautāja - kādēļ šādi nodokļu sistēma strādā? Tas taču neizskatās ok - jo vairāk cilvēks mācās un strādā, jo lielāku nodokļu likmi jāmaksā. Viņi jau ar vienādām likmēm samaksās vairāk. Man vienīgais loģiskais skaidrojums bija - lēmējus ievēlē vairākums, bet finansē - turīgie uzņēmumi. Taču šī debate ir daudz plašāka un jūtīgāka. Kad šo tēmu aizskārām Tax Stories sarunā ar mācītāju Ungaru Gulbi, Feisbuks uzvārījās ne pa jokam. Galvenokārt, balstoties uz Freaconomics stilā sarakstītās grāmatas Outliers izvirzīto domu, ka liela daļa no panākumiem ir tikai veiksme un vide.

Kā būtu godīgi?The Guardian u.c. mediji vakar publicēja 300 sabiedrībā pazīstamas personības aicinājumu valstīm mazināt nevienlīdzību, piemērojot turīgajiem lielākus nodokļus. Viens no parakstītājiem - ekonomistu aprindās pasaules slavu guvušais Tomass Piketī. Ko tad vajadzētu darīt?

1. Taxtopia autors ir līdzīgās domās ar 21.gs. Kapitāls autoru - IIN vietā jāpiemēro nodokli bagātības (mantas) pieaugumam. Turklāt - visiem ienākumu veidiem IIN (vai mantas pieauguma nodokļa) likmēm jābūt vienādām, lai nav kārdinājuma mākslīgi pārveidot darbinieku algas par pašnodarbinātajiem vai dividendēm, sportistiem - izdomāt mistiskas imidža tiesības, utt.
2. Interesanti, ka Taxtopia autors būtībā atreferē Latvijas un Igaunijas UIN modeli kā ideālo, lai uzņēmumi maksātu nodokli tikai tad, kad izmaksā dividendes. Jo uzņēmumi un valstis ir fikcija - viņiem nesāp, viņi nemirst karā. Par to jau rakstīju iepriekš grāmatas Suverēnais cilvēks kontekstā. Pat visa izkrāpēju nauda nonāk kāda cilvēka maciņā vai kontā - to arī būtu jāapliek.
3. Vienīgi, lai nebūtu kārdinājuma valstī nopelnīto ar mākslīgiem autoratlīdzību u.c. maksājumiem par preču zīmi u.tml. aiznest uz ofšoriem, valsti pametušajam ienākumam jāpiemēro ieturējuma nodokļus.

Vai šīs idejas par sistēmas taisnīgumu, vienkāršību un automatizēšanu tā arī paliks vien pasaciņa? Tas lielā mērā atkarīgs no mums pašiem. Lai tas nepaliktu vien stāstu līmenī, turpmākajos blogos mēģināšu paanalizēt Taxtopia autora un arī paša pieredzē redzētās izvairīšanās no nodokļiem shēmas Latvijas un starptautiskās nodokļu sistēmas kontekstā, ar cerību, ka FM būs dzirdīgas ausis un acis. Ceru arī, ka reiz pats un visi nodokļu konsultantu profesijas pārstāvji vēl mūsu paaudzē tā vietā varēs darīt ko sabiedrībai lietderīgāku.

View Details

Kāds ir FM priekšlikums?Priekšlikums ir samērā vienkāršs - 20% UIN avanss banku un nebanku kreditētāju peļņai, jau sākot ar 2023.g. peļņu. Bankas par šo priekšlikumu ir samērā apmierinātas, jo papildus UIN nebūs virspeļņas nodoklis, kā Lietuvā. Kompromisa vidusceļš tas varētu būt arī ministrijai, jo tad galva nesāpēs par iespējamām tiesvedībām un Latvijas sejas zaudēšanu starptautisko investoru acīs.

Vai tiešām var nodokli pārlikt uz klientiem?Nepārliecina FM paustās bažas par to, ka virspeļņas nodokli bankas pārliks uz klientu pleciem - šādiem gadījumiem ir citās valstīs labi paraugi, kā likumā iestrādāt pamatīgas sankcijas, ja uzraugs konstatē, ka banka šādi rīkojas. Tādēļ arī parasti virspeļņas nodokli ievieš ar atpakaļejošu datumu - lai ir nofiksēta peļņa un ar to nevar spēlēties, iestrādājot nodokli klientu maksājumos.

Kādēļ nebanku kreditētāji?Iepīkuši par šo priekšlikumu ir nebanku kreditētāji, jo jūtās nepamatoti paķerti līdz šai iniciatīvai. Turklāt, jāatceras, ka UIN likumā kreditēšanas nodokļu (t.s. plānās kapitalizācijas) priekšrocības paredzētas tikai bankām, nevis nebanku kreditētājiem. Proti, ja SIA aizņemas no bankas, tā var % atskaitīt bez ierobežojumiem. Savukārt, ja tā pati SIA aizņemas no nebanku kreditētāja, ko neuzrauga LB vai līdzīgs uzraugs ES/EEZ, tad SIA % drīkst atskaitīt vien no aizņēmuma, kas nav vairāk kā 4x lielāks par pašu kapitālu. Ja pašu kapitāls ir negatīvs, tad SIA no nebanku kreditētājiem aizņemties nav izdevīgi, atšķirībā no bankām.

PiemērsDiezgan skaidrs ir FM piedāvātais piemērs par šī UIN aprēķiniem. “Piemēram, banka “X” gada pārskatā par 2023. gadu ir fiksējusi peļņu EUR 90 m. apmērā, savukārt iepriekšējos gados uzkrātā, bet nesadalītā peļņa, kas gūta līdz 2017. gadam, ir EUR 200 m., un kas gūta no 2018. gada līdz 2022. gadam ir EUR 120 m. Tātad 2024. gada sākumā bankas “X” rīcībā nesadalītā peļņa būtu EUR 410 m. (200+120+90). Ja netiek ieviests īpašais UIN režīms bankām, tad, ja 2024. gadā, apstiprinot bankas “X” gada pārskatu, tā nolemtu sadalīt EUR 30 m. dividendēs, UIN būtu EUR 0, jo UIN jau bija samaksāts. Savukārt pie jaunā banku nodokļa 2024. gadā bankai “X” valsts budžetā būtu jāsamaksā UIN par visu 2023. gada peļņu – proti 20 % apmērā no EUR 90 m., kas būtu EUR 18 m.” Te jāpiebilst, ka UIN pie dividenžu izmaksas nebūtu maksājams līdzšinējā kārtībā, jo peļņa radusies pirms 2018.g. UIN reformas un to drīkst izmaksāt pirms ‘svaigākās’ peļņas izmaksāšanas.

View Details

Uzņēmums Latvijā uz EXW Incoterms nosacījumiem 2009.-2011.g. pārdeva preces pircējam no Polijas. VID neļāva piemērot 0% PVN, jo pircējs preces neesot saņēmis.

View Details

Kamēr FM spriež par nodokļu reformēšanu, t.sk. par akcīzi degvielai, pa ceļiem nu jau arvien vairāk braukā arī elektro-auto. Kā būtu pareizāk, lai mums beidzot tie ceļi kaut cik sakārtotos?

View Details

MK mājas lapā nu pieejams informatīvais ziņojums "Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību". Ko šajā 28.lpp. dokumentā varam izlobīt?

View Details

Iznācis Sorainen nodokļu vēstīm jūnija un jūlija tiesību aktu un tiesu prakses apkopojums. Kas tajā iekrita acīs kā īpaši izceļams?

View Details

Tikko MK mājas lapā publiskots "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam". Vai būs de ja vu sajūta saistībā ar iepriekšējiem līdzīgiem plāniem?

View Details

"Suverēnais cilvēks (prasme pāriet uz informācijas laikmetu)", kuras autori ir J.D.Davidson un lords W.Rees-Mogg, ir viena no iespaidīgākām grāmatām, ko esmu lasījis.

View Details

Nesen dzirdēju komentārus, ka Lietuvas nodokļu strīdu komisija ir dārgs un maz efektīvs pasākums. Tādēļ palūdzu Lietuvas kolēģu palīdzību ar statistiku, lai nav saruna tikai sajūtu līmenī.

View Details

Listen now (62 min) | Thierry Charon is an of counsel at a global law firm with ~1600 people - Loyens & Loeff, which is the 2nd largest tax firm in Europe by turnover. For 4 y. he has been a member of the executive board.

View Details

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu – nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

View Details

Paldies jau iepriekš par dalīšanos ar Jāņa Taukača blogu, lai veicinātu nodokļu domas attīstību mūsu sabiedrībā.

View Details

30.jūnijā stāsies spēkā būtiski grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, bet 2023.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi IIN likumā par 15% likmi nomadu vīzu īpašniekiem.

View Details

Maijā Eiropas Komisija publiskoja regulas projektus, kas būtiski reformēs muitošanas kārtību, sākot ar 2028.gadu.

View Details

Kopā ar 70 citām jurisdikcijām. Tā šonedēļ paziņojusi NVO Fair Tax Foundation. Pašķetināsim - kādēļ?

View Details

Pēc abu valstu politiķu paziņojumiem laiks ieskatīties, kas lācītim (abu valstu plānotajām nodokļu reformām) vēderā. Pirms dažām nedēļām abu kaimiņvalstu FM nākušas klajā ar prezentācijām.

View Details

Listen now (84 min) | Lidija Nitiša ir nodokļu speciāliste ar ~5 gadu pieredzi Big4 auditor-kompānijās. Pēc tam vismaz 7 gadus Lidija bija in-house nodokļu eksperts finanšu sektora uzņēmumos, t.sk. Mintos.

View Details

Lietuva nesen ieviesusi šādu nodokli bankām. Pavērtēsim šāda nodokļa + un -, lai mēģinātu izprast potenciālo Latvijas nostāju šajā jautājumā. Šis šķiet tīri politisks, ne juridisks lēmums.

View Details

Taču noskatītā pirkuma eiforijas ēnā nevajadzētu aizmirst, ka kopā ar jauno pirkumu komplektā var nākt arī virkne nodokļu jautājumu. Laikus par tiem padomājot iespējams aiztaupīt liekus tēriņus.

View Details

LabklājībaJau iepriekš rakstīju par Īrijas un Ungārijas nodokļu sistēmu paraugiem. OECD publicētajā pētījumā Ungārija (ar maziem darbaspēka nodokļiem un augstāko PVN komplektā ar iekasēšanas digitalizāciju) ir vadībā starp valstīm, kurās vairāk kā pusē no 12 kritērijiem labklājība ir pastāvīgi uzlabojusies (sk.grafiku). OECD ir arī definējis labklājības 12 kritērijus: vidējais dzīves ilgums, nodarbinātība, mājsaimniecības ienākumi, slepkavības, apmierinātība ar dzīvi, dzīvokļa pieejamība, vēlētāju aktivitāte, studentu izglītība, mājokļa turīgums, brīvais laiks, socializēšanās, pieeja dabai. Te iespējams apskatīties sīkāku šī pētījuma sadaļu par Latviju.

Alkohols un sportsSvaigākie dati par to pieejami te un to apkopojums - attiecīgajā OECD grafikā. Latvija pacēlusies no medaļnieces statusa uz līderi. Diemžēl, ne hokejā. Blakus jāliek Pasaules Veselības organizācijas sarūpēto statistiku, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā – ap 70%. Turklāt, Latvija budžetā sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un daudz mazāk kā Skandināvijā.

Nepieciešamais PVN atbrīvojumsJau iepriekš Delfiem rakstīju, ka ar PVN sportā ir bardaks. PVN direktīva paredz daudz plašāku PVN izņēmumu, kā tas šobrīd ir likumā - ka no PVN jāatbrīvo biedrību sniegtos pakalpojumus, kas saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu, ieejas biļetes uz sporta pasākumiem un dalību bērnu nometnēs. FM nu jau gandrīz pirms gada strādāja pie šī jautājuma risināšanas un sagatavoja attiecīgu PVN likuma grozījumu projektu, kas tā arī nekur nav pavirzījies. Attiecīgā likumprojekta anotācijā pat citēts attiecīgs ES tiesas spriedums:

Lai varētu saņemt minēto atbrīvojumu, pakalpojumi ir jāsniedz bezpeļņas organizācijai, tiem ir jābūt cieši saistītiem ar sportu un būtiskiem, lai ar to varētu nodarboties, bet šo pakalpojumu faktiskajiem saņēmējiem ir jābūt personām, kas nodarbojas ar sportu.

Ko dara citās ES valstīs ar PVN sportam? PVN likmes sporta pasākumiem (ieejas biļetēm):20 no 27 ES valstīm ir samazinātā likme vai atbrīvojums no PVN

• AUT – 13

• BEL – 21/6/0

• BUL - 20

• CRO - 5

• CYP – 5

• CZE - 10

• DEN – 25/0

• EST – 20

• FIN – 10/0

• FRA – 5,5

• GER – 19/0

• GRE – 24/13

• HUN – 27

• IRL – 0

• ITA – 22/10

• LAT – 21

• LIT – 9

• LUX – 3/0

• MLT – 18

• NED – 9

• POL – 8

• POR – 23

• ROM – 5

• SVK – 20

• SLO – 9,5

• ESP – 21/10

• SWE – 6/0

PVN likmes sporta telpu lietošanai (piemēram, fitnesa zālēm):Arī te 20 no 27 ES valstīm ir samazinātā likme vai atbrīvojums no PVN

• AUT – 20

• BEL – 21/6(treneriem)/0

• BUL – 20/9

• CRO - 25

• CYP – 5

• CZE - 10

• DEN – 25/0

• EST – 20/0(NVO)

• FIN – 10

• FRA – 20

• GER – 19/0

• GRE – 24

• HUN – 27

• IRL – 9/0(NVO)

• ITA – 22

• LAT – 21

• LIT – 9

• LUX – 3

• MLT – 7

• NED – 9/0

• POL – 8

• POR – 23/0(NVO)

• ROM – 5

• SVK – 10/0

• SLO – 9,5

• ESP – 21/0(NVO)

• SWE – 6/0

Kas vēl darāms sporta veicināšanai?1. Lai sportā ieplūstu vairāk biznesa naudas, nepieciešams vienkāršot ziedojumu sistēmu. Te ir apkopojums par šī brīža sistēmu, kur iespējams gandrīz līdz 30% no dividenžu UIN aizvietot ar ziedojumu. Lietuvā, turklāt, ziedojumu var atskaitīt priekš UIN vajadzībām divkāršā apmērā. 2. Treneru ienākumi ir nereti pelēkā zona. Viņi varētu piemērot jau esošo saimnieciskās darbības ieņēmumu konta sistēmu, kur automātiski atskaita no konta nodokļus un nekādas deklarācijas nav jāsniedz un grāmatvedības uzskaiti nav jāved. Taču sistēmā neviens neiet, jo likme (25%-40%) ir pārāk liela. Jāsākar mazāku likmi - 5-10%, lai cilvēkus izvilktu no ēnām. 3. IIN attaisnotie izdevumi Igaunijā ir 2x lielāki, kā pie mums - EUR 1200. 4. Bērniem sporta konkurents – gadžets. Tādēļ varētu palielināt akcīzi alkoholam un, piemēram, sporta totalizatoriem. Lai mazinātu bērnu vēlmi sēdēt gadžetos, jāmazina vecāku vēlmi pirkt bērniem gadžetus un datorspēles. Savukārt, ja tomēr vecāki izvēlējušies tos pirkt, tad paprāvs speciāls atkarību biznesu nodoklis, kas pelna uz cilvēku vājībām, varētu par to iekrist valsts maciņā. Šādi papildus iegūtos līdzekļus būtu jāiegulda sporta infrastruktūras attīstīšanai, daudz plašāka veloceliņu tīkla izveidošanai. 5. Sporta zāles birojos. Darba devējiem jau tagad iespējams radīt infrastruktūru birojos – daudzi darba devēji nav pamanījuši, ka UIN likums ļauj uzskatīt šādus izdevumus kā ar saimniecisko darbību saistītus (personāla ilgtspējas) izdevumus, ja tie nepārsniedz 5% no gada algu fonda.

View Details

Runājām par..Runājām par hokeja čempionātu un negaidīto brīvdienu pēc tam, par golfu un tā psiholoģiju – kā tas korelē ar biznesu ikdienā, par kara būtisko ietekmi uz ELKO biznesu, brīvības sajūtu, ELKO biznesa veiksmes formulu, AI, kripto.

“Mēs, latvieši, varam. Mēs esam bijuši Hanzas pilsēta, tirgotāji, pa vidu, bet arī unikālā vietā,” visus iedrošina Svens. “Nekad nedrīkst stāvēt uz vietas. Beidz činkstēt un šņukstēt, ka tev kaut kas nepatīk – ej un maini kaut ko.” Jānotic sev, kā noticēja sev mūsu hokejisti.

PVNPVN shēmu apkarošanai palīdzētu operatīva informācijas apmaiņa starp ES administrācijām un arvien plašāks vietējais reversais PVN. Runājām, kā preces kropļo tirgu, kad tās nonāk otrreizējā tirgū pēc tam, kad PVN izkrāpts karuseļos. Svens izstāstīja arī labu nodokļu stāstu ar negaidītu pavērsienu. Svens stāstīja par Krievijas piemēru, kur ar datu par darījumiem digitalizāciju un caurspīdīgumu Krievija samērā veiksmīgi tika galā ar PVN izkrāpšanu.

“Mēs varam lamāt Latvijas VID, bet neko diez ko labākas nav arī citu valstu nodokļu administrācijas. Nīderlande mūsu pieredzē ir labs paraugs nodokļu administrēšanā. Laba administrācija nereti ir izšķirošs jautājums jurisdikcijas izvēlē.”

Nodokļu uzlabošanaGalvenais – ja būs izmaiņas, tad tikai - uzlabojumi. Nekorekti ir izmaiņas saistīt ar budžetu, nevis skatīties ilgtermiņā. Darbaspēka nodokļi nepamatoti visvairāk sit pa mazajām algām. Ir absurds, ka darba devējs nespēj darbiniekam pateikt neto algu, jo nodokļus sarēķina VID.

View Details

Vakar klajā nāca A.Saukas un T.Putniņa ikgada pētījums par ēnu ekonomikas apmēriem. Ko no tā varam izsecināt?

View Details

Sonja Lyubomirsky grāmatā Laimes Mīti uzskaita dažādus brīžus, kas nes laimi:

• sazināšanās ar draugiem,
• rūpēšanās par intīmām attiecībām,
• aprunāšanās ballītēs,
• mākslas, literatūras un mūzikas baudīšana,
• jaunu valodu vai prasmju iemācīšanās un talantu attīstīšana,
• brīvprātīgais darbs kaimiņu slimnīcā, baznīcā vai dzīvnieku patversmē.

Mazās lietas sev apkārtPat man šobrīd austiņās skanošā Buena Vista Social Club dziesma Chan Chan liek dzīvei justies skaistākai. Vakar varēju just, ka sievas un bērna brīvprātīgais darbs un socializēšanās golfa sacensību organizēšanā viņus iepriecina un iedvesmo. Savukārt, pats golfa spēles laikā pieķēru sevi pie domas, ka šādi varētu izskatīties paradīze - skaista ainava ar sakoptu zālienu, tam blakus esošo saulē mirdzošo ūdeni, kurā makšķernieki sēž laiviņās un burātāji ķer viļņus.

Ja kādā brīdī laimes sajūta ir pazudusi aiz kāda tumšāka mākoņa, atliek paņemt Philippos Aristotelous grāmatu The Marvel of Happiness un jau pēc pāris lappusēm atnāks iedvesma, kā dzīvi atkal padarīt jaukāku. Starp citu, Philippos bija arī mans viesis vienā no pirmajām Tax Stories podkāsta sērijām. Nemaz nerunāsim te par mūsu hokeja varoņiem, kas padarīja visu tautu uz brīdi laimīgāku.

Vai ko vien ir vērts izbrauciens kopā ar Sorainen biroja partneriem brīvā dabā izvēdināt galvu un padomāt par biroja attīstības stratēģiju.

Kāds tam visam sakars ar nodokļiem? Nē, laimes nodoklis nav vēl Latvijas valdības reformu projektā. Viens no laimes pētnieku uzskaitītajiem laimes avotiem ir mākslas darbi. Nesen paviesojoties galerijā Daugava konstatēju, ka brīvi pārdošanā pieejami pat slavenu Latvijas gleznotāju darbi, piemēram šis Jaņa Rozentāla darbs Krīvs ar mācekļiem (zemāk - mans nesekmīgs mēģinājums to nofotografēt). Starp citu, vārdam krīvs nav nekāda sakara ar krieviem latgaļu izloksnē - Vikipēdija saka, ka krīvs bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus un citus godus.

Māksla un nodokļiArī par šo tematu jau bijusi dažas Tax Stories sarunas. Piemēram, šajā Sorainen kolēģe Kart Kelder, kas mācījusies mākslas tiesības Ņujorkas Sotheby’s Institūtā, stāsta par tiesu lietu, kur tiesnesim jāizlemj, vai putns bez spalvām un kājām ir putns. Viņš pieņem lēmumu, secinot, ka “to joprojām ir patīkami redzēt, un tas rada putna sajūtu, tāpēc tam ir jābūt putnam". Nesen Tax Stories bija saruna ar Dick Molenaar no Nīderlandes, kas uzbūvējis visu savu 37 gadus ilgo nodokļu konsultanta karjeru uz viena nodokļu konvencijas panta - par nodokļiem māksliniekiem un sportistiem. Viņš ir konsultējis tādus klientus kā U2, Maikls Džeksons, Madonna, Brūss Springstīns, Enrike Iglesiass, Prinss, Pols Makartnijs, dīdžejs Martins Garikss, u.c.

Drošās investīcijasBija iedvesmojoši dzirdēt mākslas un ar to saistītā biznesa pazinējas Andas Kļaviņas lekciju par to, kā baudīt mākslu. Cita starpā viņa minēja, ka ieguldījums mākslā šobrīd varētu būt viens no drošākajiem savu līdzekļu ieguldījumiem mūsdienu inflācijas nomāktajā pasaulē. Piebildīšu, ka tam nepieciešams, gan, uzticams padomdevējs un Anda radīja šāda cilvēka iespaidu. Arī Anda uzsvēra, ka spēja uztvert skaisto noņem stresu un vairo dzīvesprieku. Mākslas teorija sniedz dažas atbildes, kā to atrast.

Nodokļi mākslai dažādās valstīsTiem, kam šī tēma ir aktuāla, iesaku iepazīties ar mūsu starptautiskā nodokļu konsultantu tīkla WTS sagatavoto izdevumu par nodokļiem mākslai 26 pasaules valstīs, kur Baltiju pārstāv Igaunija. Tur arī labi redzams tas nodokļu jautājumu loks, kas ir aktuāls mākslas pasaulē - darbu novērtēšana, muita, pienākumi deklarēt, PVN speciālā sistēma mākslas darbiem, izvēle starp dažādām īpašuma formām (juridiskā persona, fiziskā, saimnieciskās darbības veicējs, trasts, fonds, utt), bagātības un mantojuma nodokļi, NFT. Ne mazāk interesanta ir arī mākslas labdarības nodokļu seku tēma. Šim apkopojumam vajadzētu arī būt vērtīgai lasāmvielai ne tikai galerijām, privātajiem muzejiem, ģimenes birojiem, mantiniekiem un labuma guvējiem, bet arī mākslas tirgotājiem, konsultantiem, mākslas gadatirgiem un māksliniekiem.

Vai mana 4-gadīgā dēlēna šī rīta zīmējums ir māksla vai laime? Atkarīgs, kam jautā. Man tas var būt svarīgāk par Purvīti..

View Details

Runājām par hokeju, Tinu Terneri, grāmatām (Vīrietis vārdā Uve, Bulgakova Batgvarde, 100 vientulības gadi), soc-tīkliem, nodokļu domas apvienošanos, grēku nodokli, ofšoriem. Kripto, ēnu apkarošanu, VID reputācijas uzlabošanas recepti, to reformējot pēc funkcionālā audita. Runājām arī, ka viss nodokļos redzētais jau kādreiz ir bijis un par to, ka Bastīlijas ieņemšana patiesībā bija akcīzes noliktavas ieņemšana.

Pasapņojām, kādu nodokļu sistēmu Kārlis veidotu, ja viņam būtu tiesības lemt un nebūtu nekādu ierobežojumu:

· atteikties no sadrumstalotas auto aplikšanas ar visdažādākajiem nodokļiem;

· PVN pamatlikmes celšana ir neizbēgama, samazinot likmes precēm un pakalpojumiem, ko izmanto mazāk turīgie, g.k. pārtikai;

· mazāk turīgos būtu arī jāatbalsta ar IIN atvieglojumiem, ne pabalstiem, jo IIN atvieglojums veicina nodarbinātību;

· būtu arī jāpārskata IIN atvieglojumu līmeni – sen jau neko īpašu nevar atļauties likumā tagad paredzēto EUR 600 robežās, it sevišķi, ja runājam par izglītību;

· diferencēta neapliekamā minimuma vietā jāpiemēro fiksēto;

· bagātības nodoklis 0,2-0,4% tiem, kam īpašuma vērtība pārsniedz EUR 1,5 milj., jo ienākumus slēpt ir vieglāk, kā īpašumus; gan kripto tirgus ieguvumi, gan PVN izkrāpēju ieguvumi materializēsies Latvijā, iegādājoties te dažādus dārgus aktīvus;

· vienāda IIN likme visiem;

· vienkāršu sistēmu mazajam biznesam pēc SDI konta principa, tik ar mazāku likmi, piemēram 5% no apgrozījuma; sistēma nestrādās, ja banka automātiski paņem 40%, kā tagad;

· jāievieš akcīzes nodokli junk food;

· VSAOI 2.līmenis varētu būt brīvprātīgs; mūsdienās ieguldījums sava mājokļa uzlabošanā varētu būt vērtīgāks uzkrājums nākotnei, it īpaši ņemot vērā šī brīža 2.līmeņa ienesīgumu, inflāciju un administratīvos izdevumus;

· Ne mazāk svarīga ir de-regulācija un de-birokratizācija;

· jocīgi, ka Igaunijā IIN un UIN ir vienā likumā – tad kādēļ nepārņēmām arī IIN, t.sk. attiecību starp valsts un pašvaldību budžetiem[1].

Interesants bija Kārļa veiktais salīdzinājums par Top20 UIN maksātājiem pirms 2018.g. reformas un tagad. Krasi pazuda azartspēļu uzņēmumi un bankas. Tādēļ šīm nozarēm varētu kļūt aktuāls jautājums par virspeļņas nodoklis. Monopolistiem u.c. lielajiem uzņēmumiem iespējams aplikt peļņu pēc tradicionālā UIN principa, kopā ar lielo starptautisko uzņēmumu 15% UIN minimālās likmes ieviešanu. Šajā sistēmā varētu piedāvāt dāsnas R&D atlaides, ka pētniecību veiktu uz vietas Latvijā.

[1] Piemēram 20% IIN Igaunijā sadalās – 11,93% aiziet pašvaldībai, bet 8,07% - valsts budžetā. https://www.oecd-ilibrary.org/sites/9bc74132-en/index.html?itemId=/content/component/9bc74132-en Latvijā pašvaldību budžetiem pienākas — 75% no IIN, bet valsts budžetam — 25%. Kaut arī Igaunijā zemes nodokļa likmes ir 0,5-2,5%, pašvaldības nav tik dāsnas ar atlaidēm – vidēji piemērotā likme ir 2,1%, jo vairākums pašvaldību piemēro maksimālo likmi.

View Details

Fabula - tradicionālaUzņēmums X nodarbojas ar preču vairumtirdzniecību un kā tāds ir atrodams dažādās online tirdzniecības platformās. X nosūtīja preces uz citām ES dalībvalstīm un piemēroja 0% PVN. Preces nosūtīja ar kurjeru (DHL, u.tml.) uz X nolīgtu noliktavu, kur pircēja pārstāvis to saņēma pēc tam, kad X saņēma pilnu samaksu. Pircēja pārstāvim bija jāzina pārdevēja (gan pircējam, gan noliktavai) izsūtītu drošības kodu, lai saņemtu preces. Pircējs ir apliecinājis preču saņemšanu. Darījumu brīdī pircējiem bija derīgi PVN numuri.

VID pamata argumenti VID neapstrīd, ka preču piegāde uz attiecīgo ES dalībvalsti ir notikusi, bet X nevar pierādīt preču nodošanu tieši pircējam. Turklāt, pārdevējam vajadzēja zināt, ka pircējs krāpsies ar PVN - X ir iesaistījies PVN sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Vēl daži fakti fonam VID audits šim eksportētājam notika vairāk, kā 2 gadus un 2 mēnešus! Šajā laikā ir pieprasīta informācija arī no 5 ES valstīm, kurās nav darījumu partneru. Tiesai tas nelikās svarīgi, vērtējot ilgā audita pamatotību. VID ĢD kādā sarunā minēja, ka VID jau visus ES darījumus redzot. Tad kādēļ vispār ir tik gari termiņi? * Auditējamā gadā uzņēmumam X bija vairāk par 100 dažādiem klientiem Eiropā. Starp tiem VID atrada 2, kas it kā nav deklarējuši preču iegādes pircēja valstī. Tik jautājums - kurā valstī viņiem bija jādeklarē, ja viņi ir vēl no citas ES valsts? * VID nepierādīja, ka ir bijusi PVN izkrāpšana, bet vien balstījās uz noliktavas valsts administrācijas izdotas informācijas (SCAC), ka pircēji nav deklarējuši iegādes ES darījumus un maksājuši šajā valstī PVN. Tas, starp citu, pats par sevi neizskatās kā iegādes valsts PVN izkrāpšanas gadījums, jo būtu jāpiemēro reverso PVN - un tad PVN attiecīgās valsts budžetā nemaz nebūtu jāmaksā. PVN izkrāpšana jau nenotiek iegādes ES darījumā. * Deklarācijas pircējs iesniedz un PVN maksā (ja vispār jāmaksā attiecīgajā ES dalībvalstī) pēc preču iegādes darījuma*. Tātad, ja PVN izkrāpšana bijusi, tad tikai nākamajos darījumos. Te jau saskatāma pat loģiska, ne vien juridiska problēma - pārdevējam jābūt arī pareģim (‘vajadzēja zināt’), lai atbildētu par notikumu nākotnē, kas iespējams vien pēc preču piegāžu darījuma.

Tātad, eksportētājs sodīts nevis par tiešo darījumu, bet iespējamo tālāko darījumu nākotnē!

Rajona tiesas spriedumsPalūkosim, kādas interesantākās tēzes varam izlobīt no šī sprieduma. Tas uzņēmumam X izrādījās negatīvs, jo X vajadzēja zināt, ka pircēji ir blēži.

Universitāšu un Big4 eksperti nav ekspertiPar iesniegtajiem mācībspēku un Big4 auditoru (ekspertu) atzinumiem tiesa komentēja, ka tie saņemti pēc X pasūtījuma, kā arī atspoguļo tos izsniegušo personu personisko viedokli, tāpēc tie vērtējami kā pieteicējas pašas sagatavoti rakstveida paskaidrojumi!!!

Tiesa pati nesaprot, ko rakstaLai neviens man neko nevar pārmest, citēšu daļu sprieduma vārds vārdā: “Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, kam piegādes dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0 % likme, ir izvesta no piegādes dalībvalsts un ir piegādāta galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā pievienotās vērtības nodokli.”

No kurienes šāds secinājums? Kāds B2B piegādēm ir sakars ar galapatērētāju? Parasti šādiem apgalvojumiem kājas aug no VID lēmumiem. Pieņemsim, ka tiesa sajaukusi pircēju ar galapatērētāju. Taču nekur arī nav teikts, ka pārdevējam jāpārliecinās, ka pircējs samaksā PVN par darījumu. Nav pat pircējam jāpārliecinās vai PVN vispār ir maksājams pircēja valstī. B2B darījumos jāpiemēro reversu - vai tas skaitās kā maksājams PVN (deklarācijā to jāuzskaita vien kā + un -)?

Ekonomiskā būtībaTiesa spriedumā arī atsaukusies uz Nodokļu un nodevu likumā iekļauto principu par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu. Visiem to patīk lietot, kur vajag un kur nevajag. Tomēr būtu vērts sīkāk papētīt (atsevišķā blogā) šī principa izcelsmi, jo šis ir tiešo nodokļu, ne PVN piemērojams princips. Izņēmuma kārtā vispārīgo pret-izvairīšanās normu piemēro arī netiešo nodokļu jomā Ķīna, Brazīlija, Jaunzēlande un Austrālija.

Vai pārdevējs zināja par pircēja izvairīšanos?Pirmkārt, vai pārdevējs zināja par ko? Par iesaistīšanos ļaunprātīgā PVN sistēmas izmantošanā? Vai ir šāda termina definīcija? Tuvākais, ko varu iedomāties ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Tad būtu jāsāk ar izvairīšanās definīciju. Piemēram, kas minēta Nodokļu un nodevu likuma definīcijās:

“Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas - apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.”

Tātad, pārdevējam par kaut ko no šī būtu jāzina - vismaz par info nesniegšanu deklarācijās vai administrācijai, vai par nodokļu nemaksāšanu. Tātad, VID būtu jāpierāda, ka pārdevējam vajadzēja zināt par pircēja negodprātīgu rīcību saistībā ar pircēja deklarācijām vai nodokļiem.

Sprieduma galvenās tēzesSpriedumā daudz lieku faktu un argumentu, tāpēc te centos izlobīt tik būtiskākos, kas attiecas uz to, ka pārdevējam vajadzēja zināt par pircēja nelikumībām (pretstatā pircēja analīzei no attiecīgās valsts administrācijas skatu punkta). Pārlasīju detalizēti visu spriedumu un neko tādu neatradu. Tur daudz runāts par to, ko tik nav pārkāpuši pircēji, bet kāds pārdevējam art to sakars, īsti nav skaidrs. Diezgan šokējošs ir arī tiesas secinājums, ka par saistītiem pircējiem (ja tie vispār bijuši saistīti) pārdevējam jārodas aizdomām, ka tie varētu būt fiktīvi.

Jāpaskatās tomēr plašākNo eksporta nauda valstī nāk no ārpuses, tātad - papildus. Uzbrūkot eksportētājiem dažādi traktējamās situācijās, valsts būtībā kož rokā, kas to baro. Ja PVN izkrāpšana tomēr notikusi, tad VID būtu jāpierāda - kur tieši, lai piemērotu zināšanas par to kritēriju. Nozarē runā, ka šis tirdzniecības bizness pārsvarā pārceļas uz Igauniju.

View Details

Kā sākt glābt pasauli?Te ir links uz Seth Godin svaigu grāmatu The Carbon Almanac, kur iespējams iegūt pamatus par klimata pārmaiņām un kā tās katrs no mums var censties samazināt. Grāmatai nāk klāt arī skolotāju apmācības materiāls, gan bezmaksas e-grāmata bērniem, kā arī pat izprintējama galda spēle, kur visi lauciņi iedalīti 4 kategorijās - pārtika, transports, enerģētika un ražošana. Pie projekta strādājuši simtiem cilvēku no visas pasaules, tādēļ tā kvalitāte ir tiešām iespaidīga. Te ir arī interesanta ANO mājas lapas sadaļa par ESG, jeb - kā dzīvot dabai draudzīgāk, kur uzskaitītas lietas, ko katrs šai ziņā var darīt pat savas mājas dīvānā, mājās, ārpus mājas vai darbā, piemēram:

Runā skaļāk! Lūdziet savam uzņēmumam un valdībai iesaistīties iniciatīvās, kas mazāk kaitēs cilvēkiem vai planētai.

Plastmasas nodoklis - retums!Pirms vērtējam samērā plašo likumprojektu, solīti jāpakāpjas atpakaļ un jāpaskatās mazliet plašāk. Kad vēl nesen Sorainen cilvēki Eiropas mēroga pasākumā stāstīja par Latvijas DRN sistēmu, es pabrīnījos, ka šāds nodoklis nemaz nav Eiropai ierasta lieta. Zemāk kartē redzams, ka Latvija ir viena no retajām valstīm ES, kas piemēro nodokli plastmasai, bet tas nu Eiropā samērā strauji mainās.

Plastmasas nodokļa perspektīva2020. gada jūlijā ES dalībvalstis vienojās ieviest nodevu par nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumiem kā jaunu avotu ES budžeta finansēšanai no 2021. gada 1. janvāra. Šo iekasēto plastmasas nodevu dalībvalstis maksā tālāk uz ES un daļēji kompensē ar Covid-19 saistītos izdevumus. Nodeva ir 0,80 eiro par kilogramu nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumu.

Spānija nesen ir publicējusi jaunu likumu, kas ieviesīs plastmasas iepakojuma nodokli no 2023. gada, un Lielbritānijā plastmasas iepakojuma nodoklis jau ir spēkā kopš 2022. gada 1. aprīļa. Citas dalībvalstis ir paziņojušas, ka šis jautājums ir procesā vai arī tās vispār neieviesīs jaunu nodokli. Līdz 2024.g. plānots panākt starptautisku līgumu šai ziņā. Te ir detalizētāka mūsu starptautiskā nodokļu tīkla WTS informācija par ES valstu progresu par šo nodokli.

DRN idejaIdeja samērā loģiska - DRN maksā tie, kas iegūst, ražo vai ieved valstī videi kaitīgas preces vai iepakojumu. Alternatīva - nemaksāt nodokli, bet noslēgt līgumu ar apsaimniekotāju, kas nodrošina pārstrādi vai izvešanu uz citām valstīm, kā arī sniegt Vides dienestam nodrošinājumu potenciālam DRN maksājumam.

DRN grozījumu projektāPlānots ieviest jaunus DRN objektus:

• tekstil-izstrādājumiem - apģērbiem un apaviem (kopā ar dalītās savākšanas sistēmu),
• plastmasas izstrādājumiem, kuros ir tabaka ar filtriem,
• salvetēm,
• baloniem,
• zvejas rīkiem ar plastmasu,
• riepām uz transportlīdzekļiem.

Plānots palielināt DRN likmes:

• transportlīdzekļiem,
• par atkritumu apglabāšanu,
• zemes dzīļu resursu ieguvi.

DRN atbrīvojumu nepiemēros vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm. Ja plastmasas vai kompozīta iepakojums nav pārstrādājams, netiks piemērots DRN atbrīvojums. Arī saules paneļi varētu nokļūt šī nodokļa jauno objektu sarakstā.

Izmaiņas DRN administrēšanāDRN plānots vairāk pārdalīt no valsts uz pašvaldībām, kas nozīmē, ka tās būs vairāk iesaistītas apsaimniekošanas uzraudzībā. Šī nodokļa problēma tradicionāli bijusi kontroles trūkums, jo tas bija VARAM pārziņā, kas nav spēcīgs nodokļu iekasēšanā. Tagad nodokļa iekasēšana varētu pāriet VID pārziņā. Cerams, tas arī vienādos tirgū spēles noteikumus, jo jau tradicionāli, piemēram, internetveikali nereti šim nodoklim, vienkārši izsakoties, uzlika mīksto un tiem par to nekas nebija.

View Details

Jau vairāk par 26 g. Jānis ir Primekss akcionārs un vadītājs. Primekss ir uzņēmums, kas ražo uz inovatīvām, patentētām tehnoloģijām veidotas viengabala betona grīdas. Uzņēmums eksportē produkciju uz daudz pasaules valstīm, pārsniedzot EUR 90 milj. apgrozījumu.

Grāmatas iedvesmaiRunājām par pasaules hokeja čempionātu, kā palielināt sportotāju skaitu Latvijā, mentālo veselību, audiogrāmatām, kā panākt valsts straujāku izaugsmi, stoiķiem[1], grāmatām How Asia Works, The Obstacle is the Way, Playing to Win un The Great Game of Business, labdarības projektu Radošuma Pils – lai veicinātu skolotājus radīt kvalitatīvākas apmācību metodes.

Primekss panākumu principiDaudz runājām par Primekss biznesa izaugsmes stūrakmeņiem, kā piemēram visiem darbiniekiem redzamu caurspīdīgu grāmatvedības sistēmu, kas sasaistīta ar viņu motivēšanas sistēmu. Tas ļauj darbiniekiem būt informētiem un tādēļ – brīvākiem patstāvīgi pieņemt lēmumus. Šai informācijai komplektā ar zināšanām par uzņēmuma stratēģiju ir lielisks potenciāls attīstīt līderus spējīgāko darbinieku vidū.

Nodokļu nomaksai jābūt publiskotaiNodokļu jomā runājām par cilvēku nodokļu nomaksas caurspīdīgumu, jo bagātība ir redzama, tik nav redzams vai no tās nomaksāti nodokļi. Nekustamā īpašuma sektors stagnē, jo bankas to pārāk maz kreditē. Tomēr banku virspeļņas nodokļa vietā labāk būtu ar bankām vienoties par šīs konservatīvās pieejas, ko veicinājuši AML skandāli u.c., maiņu.

Nodokļi varētu būt augstāki, izņemot darbaspēkamLatvijā nodokļi ir pārāk zemi, jo valstij pietrūkst naudas izpētei un attīstībai, kas nozīmē, ka uzņēmumi rada preces un pakalpojumus ar nepietiekoši augstu pievienoto vērtību. Tādēļ arī algas darbiniekiem nav pietiekoši augstas. Ieguldot R&D, uzņēmumiem būtu subsīdija augstāk izglītotu darbinieku veidā. Nodokļus vajadzētu celt tabakai, alkoholam, azartspēlēm, auto, nekustamajam īpašumam, it sevišķi tam, kas netiek izmantots, kā arī patēriņam kopumā. Runājām arī par Ungārijas nodokļu sistēmu kā par labu paraugu arī mums, kā rezultātā turienes ekonomika uz iedzīvotāju ir gandrīz 2x lielāka (ap EUR 340 bn), kā mums (ap EUR 40 bn), par PVN regresivitāti – vai tā ir problēma un par aplokšņu algām.

[1] Stoicisms ir hellēnisma laika filozofijas virziens, kurš aptvēra loģiku, fiziku un ētiku un kura ētiskais ideāls ir gudrais, kas sasniedzis tikumību un neuzbudinātību (apātiju), ko nespēj salauzt ārējie apstākļi, un labprātīgi virzās turp, kur liktenis viņu ved, bet vienīgais ļaunums ir netikums. Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Stoicisms.

View Details

Kādēļ gan FM nepaskatīties plašāk?Pirmā doma, kas nāk prātā, noklausoties citu ES valstu aktualitātes ir - kas liedz Latvijas FM aparātam rūpīgi izpētīt visas Eiropas labākās nodokļu sistēmu nianses un tad apspriest tās ar attiecīgo valstu kolēģiem? Varētu nevēlēšanos pieņemt drosmīgus lēmumus novelt uz politiķiem, bet kaut kā neredzu pamatnostādņu projektā uz galda piedāvājumus no FM ar viņu šādi paveiktiem mājasdarbiem. Tādēļ politiķi nemaz neredz plašāku bildi par Eiropas labākajām praksēm, šķiet.

Online e-rēķiniGalvenā sanāksmes pēcgarša - daudzās valstīs notiek aktīva pāreja uz e-rēķiniem, kas deklarēti nodokļu administrācijai reālā laikā, un PVN deklarācijām, kas jau sagatavotas automātiski, balstoties uz iesniegtajiem rēķiniem. Francija un Zviedrija šo visu vietējiem darījumiem ieviesīs ar 2024.g., bet Polijā un Beļģijā - no 2024.g. vidus.

Automātiskas deklarācijasItāļi minēja, ka viņiem arī IIN un UI deklarācijas jau gatavo pati administrācija automātiski. Nākamais solis jau ne vairs tik tālā nākotnē varētu būt grāmatojumi VID uzturētā mākonī un reālā laika auditi. Pareizāk sakot, auditi tad nemaz vairs nebūs nepieciešami. Un vispār, kādēļ gan VID nepiedāvāt jau tagad vismaz mazajam biznesam iegrāmatot visu viņu bez maksas lietojamā grāmatvedības programmā, kas salinkota ar EDS?

Online e-čekiArī kases aparātus citas ES valstis nomaina uz tādiem, kuru čeki reģistrēti nodokļu administrācijā brīdī, kad tos izsit patērētājam. Grieķijā un Portugālē jebkurš iedzīvotājs ar aplikāciju var pārbaudīt vai čeks reģistrēts administrācijas sistēmā - tādējādi valstis ieguvušas miljoniem nodokļu inspektoru.

Atskaitāmie IIN izdevumiPapildus tam, par tiem biznesiem, kas bieži ir ēnās (frizieri, dzīvokļu remontētāji, santehniķi, utt), iedzīvotāji var nelielu summu atskaitīt IIN izdevumos.

Online pārrobežu (ES) rēķini un deklarācijasTo visu vēl ietērpsim pagājušā gada nogalē EK izsludinātā ViDA (VAT in the Digital Age) mērcē un varbūt tiešām PVN plaisas apkarošana pilnībā (kā to paveikuši zviedri) vairs nebūs utopija. Latvijai PVN plaisā (aizā) katru gadu joprojām pazūd vismaz ap EUR 100 milj.

Pārkāpēju publiskošanaĪrija, Grieķija, Portugāle ieviesusi principu, ka publiskojami pārkāpēju vārdi un viņu parāda valstij apmēri, pat ja panākts izlīgums ar valsti. Tomēr izlīgumos puses mēdz vienoties piekrist daļai soda, ja valsts apņemas nepubliskot pārkāpēju.

Valsts tēriņu caurspīdīgumsVienlaikus ar šīm pārmaiņām nevajadzētu arī aizmirst par valsts tēriņu maksimālu caurspīdīgumu. Arī šai ziņā izklausījās, ka valstīm, kas pašas neprotās šo lietu sakārtot, drīz palīgā varētu nākt attiecīgs ES regulējums un uzraugi. Portugāļi zināja teikt, ka viņu likumā šādas prasības jau tuvākajos gados stāsies spēkā.

Ar ko Ungārija slikts piemērs?Visus vēl vairāk pārsteidza Ungāri - viņiem administrācija aktīvi ievieš mākslīgo intelektu, gluži kā filmā Minority Report ar Tomu Krūzu galvenajā lomā. Arī Ungārijas administrācija mēģina jau iepriekš pēc uzņēmumu uzvedības paterniem noteikt, kurš ir potenciāls PVN vai citu nodokļu izkrāpējs.

Ungārijas stratēģija - maksimāli iekasēt no nemaksātājiem, lai nav jāceļ nodokļu slogu.

Un nodokļu slogs viņiem ir gudrs - IIN 15% (9% pašnodarbinātajiem), UIN 9%, VSAOI 18,5%, bet PVN 27% - augstākais visā ES.

Darbaspēka nodokļus viņi apzināti tur zemus, lai uzņēmumiem būtu pēc iespējas konkurētspējīgas izmaksas, lai pēc iespējas atbalstītu investorus un eksportētājus, lai aug ekonomikas apjomi.

Uz manu iebildumu, ka PVN ir regresīvs - nabadzīgākiem liels PVN ir vairāk jūtams, kā turīgajiem. Uz to viņi atbildēja, ka galvenais, lai uzņēmumiem tas ir neitrāls, bet mazāk turīgajiem iekasētos nodokļus pēc tam var pārdalīt mērķ-subsīdijās. Wow!

Tagad salīdziniet Latvijas ekonomikas (IKP) lielumu - ap EUR 40 miljardiem un Ungārijas - ap EUR 340 miljardiem. Ok, ungāru ir ap 5x vairāk, kā Latvijas iedzīvotāju, bet 5x 40 ir 200.

Brīvdienās tieši sanāca izmēģināt jauno elektro-Mersedesa brīnumu, kas ražots Ungārijā. Jāpaskatās arī vai pats Minority Report nav veidots kādā no Holivudas filmu studijām Ungārijā, jo Ungārija bija pirmā, kas ieviesa nodokļu atlaides šādam biznesam un studijas tur sabūvēja miljoniem vērtus paviljonus.

Inflācijas apkarošanaiLuksemburga samazinājusi PVN likmi uz 16%, lai cīnītos ar inflāciju. Savukārt par Nīderlandi kolēģi minēja, ka viņiem valsts budžets ir ļoti labā stāvoklī, jo dēļ inflācijas ieņēmumi budžetā bijuši lielāki, nepaceļot nodokļus.

Čehijas reformaČehijā tikko pieņemtas 55 dažādas nodokļu sistēmu uzlabojošas izmaiņas. Cita starpā, nolemts:

• palielināt UIN no 19 uz 21%, kā arī
• apvienot 10% un 15% samazinātās PVN likmes uz vienu - 12%,
• ieviesti par uzņēmuma auto atskaitāmo izmaksu griesti - ap EUR 85k,
• ieviesti griesti ap EUR 1,7 mil., kad neapliekas ar IIN kapitāla pieaugums no vērtspapīru pārdošanas,
• palielina akcīzi tabakas izstrādājumiem un alkoholam pa 10% 2024.g. un pa 5% 2025.-27.,
• dubultoti nekustamā īpašuma nodokļi,
• azartspēļu likme palielināta no 23% uz 30%.

Francijas mikro-biznesa nodokļiFrancijā ir speciāls nodokļu režīms mazajam biznesam, kas nav PVN maksātāji:

• viens variants - automātiska izdevumu atskaitīšana 71%, 50% vai 34% apmērā atkarībā no biznesa veida - jāpaziņo tikai administrācijai savu apgrozījuma ciparu;
• otrs variants - samazināta IIN likme apgrozījumam bez izdevumu atskaitīšanas iespējas - 1%, 1,7%, 2,2% atkarībā no darbības jomas; tam papildus jāmaksā VSAOI 12% preču pārdošanai, 21% pakalpojumiem.

Facebook lieta ItālijāItālijā joprojām turpinās skaļā Meta lieta, kam visa Eiropa seko līdzi ar aizturētu elpu. Itāļi pastāstīja par lietas detaļām. Joprojām notiek šīs Īrijas kompānijas audits ar mērķi noteikt vai ir bijis bartera darījums, kurā par pakalpojumu patērētāji norēķinājušies bartera formā, piekrītot, ka Meta izmanto patērētāju datus. Jautājuma cena Itālijā - ap EUR 870 milj. (tikai PVN), bet Eiropā? Jautājumā par darījuma vērtību būtu piemērojams ES PVN direktīvas princips, ka varētu ņemt Meta nodotos datus un salīdzināt - cik citi uzņēmumi būtu gatavi maksāt par šādu datu iegūšanu. Otra metode - cik maksātu, ja Meta pārdotu Itālijas biznesu kopā ar datiem pretstatā IT sistēmai bez datiem. PVN eksperti šai ziņā analizēja gan bartera normas, gan arī ES PVN komitejas 2018.g. skaidrojumus: nepieciešams konstatēt tiešu saikni.

View Details

Dick Molenaar is a tax lawyer from the Netherlands, specialising on arts and sports. He is a partner of “All Arts Tax Advisers” firm for more than 37 years now. He has advised clients like U2, Michael Jackson, Madonna, Bruce Springsteen, Enrique Iglesias, Prince, Paul McCartney, DJ Martin Garrix, Dutch most famous golf player Joost Luiten, different festivals, museums, etc., but Dick tries not to be a star-gazer.

Dick started his career as a band manager and then studied the tax part of the business. He also is a researcher at the Erasmus University, Tax Law department. He also did his PhD in 2006 when he wrote a book about International Taxation of Artists and Sportsmen, published by IBFD.

We spoke about golf, music, theatre, Ice Hockey World Championships in Latvia and withholding taxes on the fees of such events and concerts, business principles, healthier lifestyle, e-sports, NFT, Pillar 1 & 2, influencers, image rights for sportsmen, offshores, football and its agents.

View Details

Prokuratūra informēTā savā preses relīzē aprīlī ziņoja prokuratūra. Apsūdzētais atzīts par vainīgu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas lielā apmērā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un vienu mēnesi, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz 4 gadiem. No apsūdzētā valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 214 149,91 eiro apmērā. Prokurors norāda, ka tiesu praksē arvien biežāk nostiprinās tendence, ka nodokļu noziegumos tiesas izvēlas piemērot reālu brīvības atņemšanu.

Tagad paskatīsimies pašu spriedumuIestāžu lielais ķēriensSpriežot pēc arestētajiem nekustamajiem laukos un pieticīgajām auto markām, diez vai šī būtu lieta, ar ko iestādēm vērts lepoties. Arestēti VW Passat un divi Renault Megane, dzīvoklis, zemes gabals un nekustamais – to visu nolemts realizēt un izmantot piedzītās mantiskās kaitējuma kompensācijas samaksai.

Kas notika?Uzņēmums, kas nodarbojas ar apkures nodrošināšanu kādā pagastā, kļuva maksātnespējīgs un palika valstij parādā nodokļus. Par to notiesāja uzņēmuma valdes locekli. Vēl fonam svarīgs fakts, ka uzņēmums nodokļu nomaksas vietā iepirka izejvielas, lai iedzīvotāji nenosaltu.. Par tendenci sodīt valdi par šādiem gadījumiem jau runājām Tax Stories podkāsta vienā no sarunām ar šādi notiesāto perspektīva biznesa valdes locekli - startapu izveidojušu jaunieti, ar kura jaunajiem biznesa sasniegumiem manuprāt drīz visa Latvija leposies.

Drauds biznesa videiLielākais uztraukums par šo spriedumu man ir par tiesas ignorēto pantu, kas paredz valdes atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem, ja VID prasa iesniegt uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu un valde to neizdara. Ir arī citi kritēriji, bet šis ir reālākais veids, kā valdei pasargāt sevi. Senāts tik atsaucās uz nodokļu maksātāju vispārīgiem pienākumiem samaksāt nodokļus, bet nevērtēja faktu, ka uzņēmums ir cits nodokļu maksātājs, kā attiecīgais valdes loceklis. Tagad tiesa šo visu noignorēja un esmu lielās pārdomās - kāda tad jēga no visa tā cirka ar attiecīgajām normām par valdes atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem? Kamēr es esmu uz pauzes, cerams, ka Tiesībsargam būs iespēja šo pavērtēt.

Tomēr Tiesa norādīja, ka nav izšķirošas nozīmes maksātnespējīgās SIA A pārstāves, maksātnespējas administratores, grāmatvedes un zvērinātas revidentes apelācijas instances tiesas sēdē liecinātajam, ka apsūdzētā rīcība uzņēmuma vadīšanā kopumā bijusi saimnieciska. Tomēr nevar noliegt ‘saimnieciskumu’ post-padomju stilā, izmaksājot uzņēmuma naudu uz personisko kontu un izņemot šo naudu skaidrā, pat ja pēc tam veikti maksājumi, lai lētāk iegādātos izejvielas. Tas, kā minimums, izskatās pēc gross negligence. Tikai vai tad nav cita nozieguma kvalifikācija, kas nav valdes atbildība par uzņēmuma nodokļu parādiem? Varbūt krimināltiesību spečuki var šo aspektu pakomentēt?

View Details

Priekšzīmīgā inspektorePortugāles nodokļu administrācijas inspektores uzmanību pievērsa fakts, ka pārāk mazam uzņēmumam (ar 1 darbinieku) bija pārāk liela apjoma bizness (ar EUR 300+ milj. apgrozījumu). Viņa noziņoja vietējam prokuroram, kas informēja EPPO - jauno ES prokuratūru noziegumiem, kas skar ES fiskālās intereses, t.sk. PVN izkrāpšanas gadījumus virs EUR 10 milj. (pa visu ES, nevis vienā ES valstī vien).

EPPO lūdz VID nekautrēties ziņotEPPO galvenā prokurore L.Kovesi (foto) savā marta uzrunā Eiropas parlamenta nodokļu komisijai vienlaikus gan uzslavēja attiecīgo Portugāles administrācijas inspektori, gan nopēla citus inspektorus visās ES dalībvalstīs, kas šādos gadījumos necenšas informēt EPPO par savām aizdomām, kaut arī PVN izkrāpšanai ir sasaiste ar citu ES valsti. 10 ES dalībvalstis vispār neko neziņo EPPO. Viņa arī teica, ka tā nav laba prakse, ja ES valstīs cenšas aizvērt tukšos uzņēmumus, nevis informēt EPPO, jo aizvērtās vietā noziedznieki atvērs nākamo. EPPO ir iespējas identificēt un pārbaudīt visu ar tukšo uzņēmumu saistīto ķēdi. Te pieejams arī EPPO 2022.gada darbības pārskats un zemāk iekopēta tā Latvijas sadaļa - EPPO saņēmis no Latvijas 22 ziņojumus no 3318 visā ES saņemtajiem.

Francijas recidīvists & co.Pavedieni no Portugāles veda tieši uz Franciju, kur dzīvoja un strādāja arī jau minētais personāžs Cardoso. Le Monde ziņo, ka viņš, starp citu, jau ap 2000.gadu reiz Francijā bija notiesāts par PVN izkrāpšanas shēmas izmantošanu, nosacīti.. Laikraksts pauž aizdomas, ka viņš varēja būt iesaistīts arī Spānijas sadaļā saistībā ar Co2 emisijas kvotu 5 miljardu eiro PVN izkrāpšanu no 2008. līdz 2009. gadam. Panamas dokumenti aizveduši arī pie viņa ofšora BVI. Izmeklētāju radaros parādījās arī trīs citi francūži: 79 gadus vecā Brižita Lafontēna, viņas meita Izabella un viņas znots Pratikuns Lavivongs. Uzskatīts, ka trijotne ir patvērusies kādā Portugāles pilsētā, lai 2016. gadā aizbēgtu no Francijas policijas.

Industriāla darbu sadaleOperācijas Admiral atklātajā shēmā 5 dažādi kriminālie grupējumi sadarbojās vienota mērķa labā. Citi veidoja uzņēmumus un bija visas shēmas finanšu un juridiskais konsultants - viņi zināja, kurās ES valstīs ir viegli izveidot uzņēmumus, kur var palikt nepamanīti, kur likumdošana ir elastīgāka. Citi atmazgāja noziegumos iegūto naudu, citi - piekukuļoja banku darbiniekus, lai tie skatītos cauri pirkstiem uz AML prasību ievērošanu vai ziņošanu uzraugošām iestādēm par aizdomīgiem darījumiem.

Atskaite BriselēInformācija par operāciju Armiral bija publiskota jau pagājušā gada nogalē. Š.g. martā notika interesanta publiska saruna starp EPPO galveno prokurori L.Kovesi un Eiropas parlamenta nodokļu apakškomisiju, kurā diskutēja gan par šo lietu, gan PVN izkrāpšanas problemātiku kopumā. Jau pasen publiski izskanējis, ka PVN izkrāpšana ES izmaksā ap EUR 50 miljardiem katru gadu. Prokurore uzsvēra, ka PVN izkrāpšana ir peļņu nesošākā noziedzība šobrīd. EPPO redz, ka PVN shēmas arī izmanto, lai atmazgātu līdzekļus, kas iegūti citos noziegumos un organizētā noziedzība jau bez balto apkaklīšu finanšu noziegumiem jau vairs nemaz nevar pastāvēt.

Ātrums un resursiKādēļ daudzi uzņēmēji uzticējās fondam Uzņēmēji Mieram, lai ziedotu Ukrainas atbalstam? Tādēļ, ka šo fondu veidoja uzņēmēji un līdz ar to ziedoto līdzekļu aprite uz Ukrainu arī notika ļoti operatīvi. Arī EPPO sola, ka informācijas aprite starp visām tās 22 dalībvalstīm notiek ļoti operatīvi un operācija Admiral to apliecina. Savā starpā EPPO cilvēki var sazināties kaut vai sazvanoties vai izmantojot iekšējo lietu vadības sistēmu. Nez, kad nodokļu administrācijas ES šādi sāks sazināties? EPPO arī apliecina, ka viņiem ir pieeja tādas informācijas (piemēram, kopskata no helikoptera lidojuma) un datu bāzēm, kurām nav pieejas katras atsevišķas valsts prokuratūrām. Tādēļ aptuveni 1/2 no 9000 iesaistītajiem uzņēmumiem nacionālās nodokļu administrācijas ES uzskatīja par godīgiem nodokļu maksātājiem.

EPPO nopietni plāniPVNEPPO galvenā prokurore savā runā lūdza ES ieviest principu, ka nacionālajām administrācijām ir pienākums informēt EPPO par PVN izkrāpšanas gadījumiem, kas nacionālā līmenī virzās vien caur administratīvo procesu koridoriem. Tas jau izklausās kā reāls drauds beidzot iet pakaļ noziedzniekiem, nevis tiem, kas apzināti vai nē, bet gadījušies tiem pa ceļam. Tādēļ EPPO vēlas arī pieeju nacionālajām nodokļu administrāciju datu bāzēm, gan VIES tieši, ne caur Eurofisc.

Ne-PVNEPPO plāno pievērsties arī citiem pārrobežu noziegumiem, kas skar ES finanses, t.sk. ES fondu izkrāpšanu, muitas lietas, AML un korupciju, cik tas skar ES fiskālās intereses. EPPO pauda gatavību ar savām super-spējām vērsties arī pret Krievijas oligarhu u.c. sankciju pārkāpēju sabūvētajām korporatīvajām ķēdēm. Taču PVN lietas paliek prioritāte. EP loceklis no Rumānijas arī pauda atbalstu, ka uz EPPO nevar skatīties kā uz budžeta tēriņiem, bet gan ieņēmumiem. Starp citu, EPPO prokuroriem algas maksā ES, bet dalībvalstis - tik viņu VSAOI. Pēc ļoti rupjiem aprēķiniem sanāk, ka prokuroru alga vidēji ir ap EUR 100 000 gadā un EPPO kadru skaita ziņā vēlas nopietni vēl paplašināties.

EPPO atbalsta ViDAProkurore arī pauda atbalstu pagājušā gada nogalē publiskotajai EK iniciatīvai par PVN direktīvas grozījumiem saistībā ar pārrobežu darījumu online deklarēšanu reālā laikā. Viņa uzsvēra, ka PVN izkrāpšanai ir 2 galvenās pazīmes: tas g.k. notiek pārrobežu darījumos un tas notiek ļoti ātri. Tādēļ arī administrācijām tikpat ātri vajadzīga salīdzināma informācija. EPPO cer, ka arī tā būs starp institūcijām, kas šo informāciju operatīvi varēs saņemt.

View Details

Iespaidīgi apjomiEPPO ziņo, ka izkrāpšanā iesaistītas vairāk kā 600 personas ar vairāk kā 9000 uzņēmumiem, virs 500 banku konti, pārmeklētas virs 300 dzīves vietas. Arestēti virs EUR 2,5 milj. skaidrā naudā, 81 nekustamais, akcijas 21 uzņēmumā, 31 luksuss auto, AirPodi vismaz EUR 2 milj. vērtībā un pat kalašņikova automāts. Izkrāpšana notikusi gadiem un esot shēmās iesaistītas pat vairākas organizētās noziedzības grupas.

Elektronika, Lietuva un LatvijaKā jau ierasts, izkrāpšana notika ar elektronikas precēm. Paldies Dievam, ka mūsu FM bija veselais saprāts uzklausīt LDTA un Sorainen ieteikumu ieviest šajā nozarē pēc iespējas plašāku vietējo reverso PVN. Jaunākā PVN plaisas statistika ES rāda, ka Lietuvā PVN plaisa ir gandrīz 10x lielāka, kā Latvijā - virs EUR 1 miljarda. Tāpēc nav brīnums, ka izkrāpšana arī šajā gadījumā notikusi Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem jābūt īpaši uzmanīgiem, strādājot ar Lietuvas uzņēmumiem. EPPO izmeklēšanas daļa, starp citu, notikusi arī Latvijā.

Viss sākās PortugālēPortugāles VID pamanīja aizdomīgus darījumus un 2021.g. vidū noziņoja EPPO, tiklīdz tas bija izveidots. EPPO sākumā viss ar rēķiniem un deklarācijām likās kārtībā, bet intuīcija ieteica parakties dziļāk no pārrobežu perspektīvas. Darījumu un uzņēmumu ķēdes aizvilkās arī tālu aiz ES robežām, t.sk. uz ofšoriem.

Kā?Sākumā iekopētajā EPPO infografikā attēlota vienkāršota darījumu struktūra.

1. Uzņēmums A (teiksim, Latvijā) pārdod preces uzņēmumam B (Vācijā), piemērojot 0% PVN.
2. Uzņēmums A piegādā preces uz loģistikas noliktavu, kas atrodas ES dalībvalstī.
3. B pārdod preces patērētājiem online preču tirdzniecības platformā. Patērētāji šajā online platformā iegādājas preces, saņem tās no loģistikas noliktavas un samaksā online platformai savas valsts PVN.
4. B izraksta rēķinu online platformai ar PVN, ko B jāiemaksā savas ES valsts budžetā.
5. Tā vietā B visu peļņu, t.sk. PVN, aizskaita uz ofšora uzņēmumu un pazūd.

EPPO resursiRakstā EPPO uzsver, ka šī ir būtiska problēma nacionālajām nodokļu administrācijām - no vienas valsts perspektīvas bizness izskatās ok un nerada aizdomas, un to praktiski nav iespējams atklāt tikai no vienas valsts skatu punkta. Redzot šīs operācijas apmērus (EPPO ir arī daudz citu lietu - par tās lomu nodokļu lietās jau rakstīju), jāsaka - cepuri nost par paveikto tik īsā laikā. Kā? EPPO ziņo, ka tai ir pieeja ne vien ES lietu vadības centralizētai sistēmai, bet arī pieeja nacionālām un Eiropas datu bāzēm, plaši pārrobežu izmeklēšanas un analītiskiem resursiem, Eiropolam un nacionāliem operatīvajiem spēkiem.

Pirmo reizi dzīvē aizdomājos, ka būt par prokuroru nu ir seksīgi. Turklāt, nu ir cerība, ka tehnoloģiju un EPPO attīstība varētu arī izglābt PVN pastāvēšanu ilgtermiņā.

Operācijai Admiral apakšā ir daudz sulīgāki stāsti, kas saistās ar Portugāles TV zvaigzni un bijušo modeli Ana Lucia Matos un viņas vīru Max Cardoso. Par to sīkāk ceru uzrakstīt kādā no nākamajiem blogiem, ja līdz tam vēl par šo nebūs uzņemts kāds Netflix seriāls.

View Details

Apstrīdētā normaAtbilstoši likuma vārdiem “vai tas ir pārsūdzēts tiesā” atzīts, ka nodokļu maksātājs ir izdarījis atkārtotu nodokļu pārkāpumu jau tad, ja tiesvedība par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu vēl nav noslēgusies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Interesanti, ka Saeimas pārstāvim likās, ka nevainīguma prezumpcijas pārkāpuma šajā gadījumā nav.

Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir, ja lēmums par nodokļu audita rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā.

VID atradis jaunu rūpalu?Skaidrs, ka ST izskatītā problēma nav no tām aktuālākajām, jo atkārtota sodīšana tam pašam uzņēmumam ir retums, bet ST spriedumā norāda arī uz citām apturētām tiesvedībām, kas gaidīja šo ST spriedumu. Statistiski VID audits notiek ~1% no uzņēmumiem. Cik liela iespējamība ir situācijai, kur tam pašam uzņēmumam ir 2 auditi pēc kārtas? Visticamāk, tas notiek apzināti - kāds VID prātvēders ir izlasījis sekojošo normu par iespēju paņemt dubultā.

Par atkārtoto nodokļu pārkāpumu soda naudas apmēru divkāršo.

VID plāns sprukāsST faktiski padarījusi divkāršās soda naudas piemērošanu par neiespējamu. Likums paredz vienu no piemērošanas kritērijiem - nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža. Tikko taču ST pateica - ja nav stājies tiesas spriedums, nav vēl pārkāpuma. Taču 3 gadu laikā iztiesāties parasti nav reāli. Tiesai, izskatot atkārtota nodokļu pārkāpuma lietu, nav tiesību vērtēt pirmā nodokļu pārkāpuma esību.

Kopš kura brīža norma ir prettiesiska?ST spriedums jau uzreiz ar tā publicēšanu arī stājies spēkā. Attiecībā uz tiem, kam jau ir veikti divi secīgi auditu uzrēķini spriedums ir spēkā ar divkāršās soda naudas piemērošanas brīdi. Kārtējo reizi pierādās tas, ka iegūst tas, kas cīnās - ST nereti nospriež, kā apstrīdētā norma piemērojama konkrētajam aizskartajam nodokļu maksātājam. Jāuzslavē arī Senātu, kas apstrīdēja attiecīgo normu ST - tas ļauj cerēt, ka ne vienmēr slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās - ir, kas viņus pieskata.

Tiesas papildus problēmaST arī norādīja, ka tiesai un iestādei šobrīd nav juridiska pamata (nav tiesību normas, kas atļauj) apturēt atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietas izskatīšanu, līdz stājas spēkā nolēmums iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā. Pat gadījumā, ja atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā lietas dalībnieki iesniegtu pierādījumus par iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā esošiem apstākļiem, šādus apstākļus tiesai nav jāvērtē.

Kas vēl noderīgs ST spriedumā?Augstākā tiesa pieteikumā ST norāda, ka apstrīdētā norma, kas attiecas uz administratīvajās lietās piemērojamo soda naudu par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, ir pielīdzināma krimināllietai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Satversmes izpratnē un tādēļ uz to esot attiecināma nevainīguma prezumpcija. Ik pa laikam šis atgādinājums var noderēt, lai beidzot panāktu, ka Latvijā dubultās sodīšanas aizlieguma principa ietvaros nenotiktu divi paralēli procesi par vienu un to pašu pārkāpumu - kriminālprocess un administratīvais.

Arī cienījamā Latvijas pārstāve cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līcis lietā norādīja: “Personai piemērojamais sods pildot gan preventīvu, gan sodošu funkciju, tādēļ uz apstrīdēto normu esot attiecināmas Konvencijas 6. pantā paredzētās krimināltiesiskās garantijas.”

Negaidīts ekspertsCepuri nost ST priekšsēdētāja Alda Laviņa un viņa ST komandas priekšā, ka viņi lietai spējusi piesaistīt vienu no pasaulē atzītākajiem nodokļu tiesību profesoriem, vienmēr atraktīvo Pasquale Pistone. Viņš, savukārt, uzsvēra ar apstrīdēto normu saistītos nodokļu maksātāju reputācijas riskus:

“Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā norādīts, ka nevainīguma prezumpcija citstarp palīdz saglabāt privātpersonas godu un cieņu, reputāciju un vispārējo taisnīgumu.”

View Details

IIN Darbaspēka nodokļu un darba tiesību regulējuma salīdzinājums Baltijā atrodams šajā Sorainen materiālā. * Šobrīd EUR 1000 mēnesī algai neapliekamā daļa ir tikai nedaudz virs EUR 300. Arī kopējais nodokļu slogs mazākajām algām šķiet pazemināms. Tikai, kur tam ņemt naudu? * Neesmu vēl nodefinējis priekš savis - vai esmu Igaunijas vienotās IIN likmes (20% jebkuram ienākumu veidam) vai progresīvā IIN atbalstītājs. No šobrīd populārās K.Scheve un D.Stasavage grāmatas Taxing the Rich* saprotu, ka labi argumenti ir gan vieniem, gan otriem. Ja progresīvais IIN, tad kādēļ ne Lietuvas modelis ar plānoto 20% līdz ~100k, 25% 100-200k, 27% virs 200k. * Mazā biznesa atbalsts:

+ līdz EUR 40k - SDI konts, ko derētu iedzīvināt un paplašināt;
+ līdz EUR 300k gadā 5% UIN apgrozījumam, kā Lietuvā, šķiet laba ideja, ko neviens šobrīd neapspriež, jo tas neierāmējas mūsu UIN sistēmā;
+ pārējiem, iespējams, noderētu alternatīvu režīmu pielīdzināšana un vienkāršošana, kā Igaunijā - 20% visiem (IIN, UIN, PVN), neatkarīgi no izvēlētās darbības formas.

• Vēl viens labs kolēģu uzdots IIN jautājums - cik lietderīgi ir joprojām IIN likumā atstāt attaisnotos izdevumos 10% no iemaksām uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā? Apdrošināšanas kompānijas / bankas ņem palielas administratīvās izmaksas, tai pat laikā bankām ir lielas peļņas, bet noguldījuma likmes vēl joprojām ir zemas. Man kā noguldītājam pa lielam faktiskais ieguvums ir tikai tas, ko no budžeta var atskaitīt. Varbūt pietiks uzturēt bankas / apdrošināšanas biznesu - lai bizness savādāk pievilina klientus nevis uz valsts rēķina? Man liekas, ka Igaunijā šo normu plāno atcelt.
• Divi pagājušā gada projekti, par kuriem šogad nekas vairs nav dzirdēts - nomad vīzām 15% IIN un VID rēķini algām, kas ir zem vidējām nozarē.

VSAOI* Lielajām algām solidaritātes nodoklis joprojām šķiet sistēmas kļūda - tā iekasēšanas cipari ir būtiski nokritušies, turklāt Latvijas lielo algu darbinieka daļas nodokļi ir gandrīz 2x lielāki, kā Igaunijā. * Derētu papētīt, kā Lielbritānija var iztikt ar ~16% VSAOI likmi. Un kādēļ Lietuvā iespējams uzturēt sociālās apdrošināšanas sistēmu ar aptuveni 24% iemaksām (12,52% VSAOI, 6,98% veselības apdrošināšana, 0 vai 3% pensiju apdrošināšana darbinieku daļā; un darba devēja daļā - 1,77%), kas ir par 10% mazāk, kā Latvijā? * Redzot, kā cilvēki dažreiz joprojām spēlējas ar pabalstiem (piemēram, paņem bezdarbnieka pabalstu, kaut arī de facto strādā un tikmēr otrs laulātais formāli kļūst par darbinieku labi apmaksāta 1.laulātā vietā), prasās šādu gadījumu publiskošana komplektā ar stāstu par sekām. Diez vai kāds to uzdrīkstētos bez konsultācijas ar tuvu stāvošu grāmatvedi vai juristu. Pēdējiem, savukārt, jāsaprot, ka viņi ir līdzdalībnieki. Šādos gadījumos man prātā nāk kāda māmiņa Dānijā, kuru izvazāja pa medijiem, jo viņa nepamatoti uzrādīja citu dzīvesvietu, lai iekārtotu bērnu dārziņā, kas neatbilda viņas dzīvesvietai. Līdz šādam līmenim mums, protams, vēl gaismas gadi. * Interesants paradokss šķiet arī darbaspēka trūkums un pamatīgi bezdarba pabalsti vienlaikus. * Par slimības pabalstu sistēmas + un - droši vien labi būtu izrunāt ar ārstiem, kas izraksta slimības lapas praksē. * Labs jautājums šķiet arī praktiskā jēga VSAOI dalījumam starp darba devēju un darbinieku. * Lielāks labums, lai maksātu patiesās algas un darbinieki visu vēlētos legāli, varētu būt kāds burkāns - VSAOI ar patiesu segumu, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. * Būtu pēdējais brīdis arī sākt vairāk domāt par prevenciju, lai cilvēki mazāk slimotu, vairāk sportotu. Zemāk - OECD tabulas par alkohola un tabakas patēriņu, lieko svaru un vientulību. Šīs tabulas, šķiet, nepārprotami norāda uz nepieciešamību iejaukties arī ar nodokļu politikas pasākumiem, kaut gan tie vieni paši nebūs burvju nūjiņa, kas viena radīs rezultātu.

UIN* Šķiet, ka politiķi varētu nebūt mierā ar šī nodokļa nelielo pienesumu valsts budžetam. * Līdz gada beigām jāievieš ES direktīvu par 15% minimālo UIN lielo uzņēmumu grupām - ar apgrozījumu virs EUR 750 milj. gadā. Tomēr šai ziņā plānots diezgan ilgs (vismaz 4 gadu) ieskriešanās periods, lai jaunais regulējums stātos spēkā. * Prasās arī nepietiekamās kapitalizācijas ierobežojuma (1:4 pašu kapitāla un aizņēmuma proporcija) atcelšana, kā Igaunijā, jo ir daudz alternatīvu finansējuma avotu un nav skaidrs, kādēļ vienīgi bankām dodama aizdošanas privilēģija nodokļu jomā.

PVN* Samazinātās likmes vēlas teju visas ES PVN direktīvā paredzētās darbības jomas. Arī augļiem un dārzeņiem gada beigās beigsies uz laiku ieviestais samazinājums. Tas viss saasinās jautājumu par pamatlikmes celšanu - vai visi pārējie ir gatavi maksāt par šo jomu priekšrocībām? * Ēku energoefektivitātes jautājumi skarti gan IIN, gan PVN gan arī NĪN sakarā.

Administrēšana* Pārāk maz dzirdēts par VID darba sakārtošanu un valsts pārvaldes tēriņu caurspīdīguma un efektivitātes uzlabošanu. Te arī aktualizējas jautājums par Horison un SAP valsts izdevumu sistēmu dažādās ministrijās savietojamību. * Biznesi norādīja uz nepieciešamību noteikt bezskaidras naudas norēķinus darba algu izmaksās, kas mazinās vēlmi maksāt aplokšņu algas. Saistībā ar vienu no iepriekšējiem blogiem par skaidras naudas ievešanu masveidā no Eiropas šis liekas loģisks risinājums. * Aplokšņu algām piemērojamie pasākumi.

+ Uzņēmuma maksāto darbaspēka nodokļu ik-ceturkšņa publiskošana palīdzētu arī PVN (darījumu partneru drošākai izvēlei) un publiskajos iepirkumos.
+ Online reģistrēti e-čeki un e-rēķini samazinātu uzņēmumu pieeju skaidrai naudai aplokšņu algu izmaksāšanai, kā arī PVN izkrāpšanas iespējas.

• Daudz kas no šī saraksta, visticamāk, paliks tikai vēlmju formā.

View Details

Vēstule īsumāTax Justice Network ieskatā valstis visā pasaulē ofšoru dēļ zaudē ap 40% savu ieņēmumu (ap EUR 180bn). Aktīvisti slavēja 2015.g. uzņemto kursu, Lielbritānijai ieviešot beneficiāru reģistru, kā arī piedaloties ziņošanas par katru valsti projektā (countr-by-country reporting). Taču kopš tā laika Lielbritānijas ofšori nav pavirzījušies uz priekšu ar uzņēmumu beneficiāru reģistra ieviešanu un paziņojuši, ka tos diez vai jebkad ieviesīs. Turklāt, Jersey ir pat šogad ieviesusi jaunu anonīmo uzņēmumu veidu.

RefleksijasLielbritānijas valsts kases pārstāvji the Guardian attiecīgajā rakstā uzsvēra, ka TJN minētās jurisdikcijas pašas nosaka savus likumus. Tas nav minēts the Guardian rakstā, bet vēstulē TJN arī liek cerības uz Lielbritānijas aktīvāku dalību ANO, jo nodokļu modes noteicējs ir OECD, bet to, savukārt, būtiski ietekmē ASV un Šveice, kā arī lielāko uzņēmumu lobijs. No malas izskatās, ka ASV ir ne mazāk pie vainas ar ofšoru sistēmu kultivēšanu, kā Lielbritānija.

Cerība nav mirusi, bet..Ofšoru tēma nebeidz pazust no globālās nodokļu komentāru skatuves. Tomēr cerības uz globālām drīzām pārmaiņām šajā ziņā nav lielas, ja reiz pat Putlera un viņa piegulētāju ofšoros paslēptie labumi nav bijis pietiekošs kairinājums. Par to un attiecīgo dokumentu (tādas kā Panamas dokumentu) noplūdes saistību ar Latviju arī ik pa laikam pakomentēju. It sevišķi derētu papētīt t.s. corporate services konsultantu lomu banku sektorā.

Ko par ofšoriem raksta akadēmiķi? Piemēram, paņemsim Austrālijas profesores M.Stewart 2022.g. izdoto grāmatu Tax and Government in the 21st Century. It kā jau vienkārši - valsts likumos jāparedz, ka cilvēkam (Latvijas nodokļu rezidentam) jādeklarē visā pasaulē gūtie ienākumi. Taču šis pienākums vairs neattiecas, ja šim cilvēkam ienākumi gūti netieši - ofšoru uzņēmumā vai trastā, kas ir cits nodokļu maksātājs citā jurisdikcijā. Tādēļ valstīm jāievieš deklarēšanas pienākumu arī par šādiem netieši kontrolētiem ofšoru aktīviem.

Kā ir Latvijā?Arī Latvijā ir šāds (CFC) pienākums - deklarēt ofšoros kontrolēto uzņēmumu ienākumus, tik tas ofšoru saraksts mums ir gaužām niecīgs. Tā pati problēma ir ar 20% ieturējuma UIN maksājumiem uz ofšoriem - tā ir viegli apejama šaura formalitāte. To būtu jāpaplašina uz jebkuru jurisdikciju, kurā kontrolētais uzņēmums )CFC) maksā mazāk, kā, piemēram, 5% efektīvo ienākuma nodokļa likmi, lai šī pret-izvairīšanās norma vismaz uz papīra strādātu. Cits jautājums - vai ofšorists jutīs risku, ka rezidences valsts par viņa kontrolētajiem aktīviem var uzzināt. To varēs izdarīt vien, kad uz vietas Latvijā kāds sāks identificēt dārgākos aktīvus un jautās cilvēkiem par to izcelsmi. Protams, Spānijā vai Bali iegādātās villas diez vai jebkad nonāks Latvijas VID redzeslokā, ja tās juridiski pieder ofšoram.

Kas ir CFC?Interesants jautājums arī ir - kas ir kontrolēts ārvalstu uzņēmums? 2012.g. šo principu ieviesa IIN likumā (no 2019.g. - arī UIN likumā par Latvijas uzņēmumu kontrolētām meitām un filiālēm). Fiziska persona kontrolē ofšoru uzņēmumu, ja viņam pieder vismaz 25% tajā. Šādi ienākumi ir deklarējami un par tiem jāsamaksā IIN, neatkarīgi no tā vai šie ienākumi ir izmaksāti fiziskai personai. Tātad, gan Latvijas fizisko, gan juridisko personu kontrolētie, ne tikai tiešie ienākumi ir apliekami Latvijā. Tikai jāaizlāpa caurumus.

Tomēr, būtiska risinājuma šai jautājumā nebūs, kamēr ofšoru uzņēmumu beneficiāru vārdi nebūs operatīvi iegūstami vismaz kontrolējošām iestādēm. Un pat tad paliks jautājumi vai deklarētie beneficiāri ir patiesi un vai neveidosies beneficiāru kooperatīvi, lai pakļūtu zem 25% sliekšņa.

View Details

Kādēļ Īrija?OECD statistikas pārskatos Īrija bieži izceļas ar pilnīgi savādāku pieeju kā citiem. Ja pārējām valstīm nodokļu ieņēmumi svārstās starp 30% un 40% no IKP, tad Īrijā tie ir vien 22% no IKP. Savukārt, ekonomika (IKP) tur ir vairāk kā 10x lielāka - ap EUR 560bn, kur Latvijas IKP vēl tik cenšas sasniegt EUR 40bn robežu.

Kāda ir Īrijas UIN sistēma?* 12,5% tirdzniecības uzņēmumiem (tādēļ Īrijā strādā daudzi no online tirgotājiem, jo viņi nereti var nodrošināt efektīvo UIN likmi pat zem 2,5%); * 25% pārējiem; * 12,5%:

+ ārzemju (ES un nodokļu konvenciju valstis) avota dividendēm, kā arī
+ peļņai no biržā (ES un nodokļu konvenciju valstī) kotētiem ārvalstu uzņēmumiem (vai to meitām ar vismaz 75% dalību),
+ privāto uzņēmumu tirdzniecības peļņai arī no uzņēmumiem, kuru valstis noslēgušas ar OECD līgumu par sadarbību nodokļu jomā.

• 15% piemaksa par 50% no cieši turēta uzņēmuma nesadalītiem ieņēmumiem no profesionālajiem pakalpojumiem, pēc nodokļu nomaksas;

  • Īrijā šāda definīcija dota uzņēmumiem, kurus kontrolē līdz 5 akcionāriem, jo pastāv pieņēmums, ka šādos uzņēmumos akcionāri var atturēties no peļņas izmaksas un izmaksāt peļņu slēptā veidā;
  • 20% piemaksa par cieši turēta uzņēmuma nesadalītajiem pasīvajiem ienākumiem, pēc nodokļu nomaksas;
  • 20% dzīvības apdrošināšanas fondiem par ienākumu un kapitāla pieaugumu, ko var attiecināt uz polišu turētājiem.

  • 33% kapitāla pieaugumam:

  • t.sk. Īrijā esošu aktīvu atsavināšanai, kaut arī pārdotas kapitāla daļas nerezidenta valstī,

  • 0%, ja atsavina kapitāla daļas uzņēmumā, kas nodarbojas ar tirdzniecību un kura daļas (vismaz 5%) piederēja vismaz 12 mēnešus iepriekšējos 2 gados;

    • 0% izņēmums neattiecas uz kapitāla pieaugumu no nekustamā īpašuma Īrijā de facto atsavināšanu;
    • 40% kapitāla pieaugumam no daļu atsavināšanas ofšoru fondā,
    • Ieturējuma UIN maksājumiem nerezidentiem:

  • dividendēm - 25%, bet konvencija var samazināt šo likmi; bet 0%, ja izmaksā uz ES vai konvencijas valsti un uzņēmumu nekontrolē Īrijas rezidents;

  • procentiem un autoratlīdzībām, nomai u.c. - 20%, bet konvencija var samazināt šo likmi; bet 0%, ja izmaksā uz ES vai konvencijas valsti;
  • nekustamā īpašuma uzņēmuma daļu atsavināšanas kapitāla pieaugumam - 15%.
  • Atsevišķiem uzņēmumiem ir pienākums ieturēt nodokli no maksājumiem, kas veikti apakšuzņēmējiem šādās rūpniecības jomās: būvniecībā, mežsaimniecībā un gaļas pārstrādē. Ir divas likmes: 20% un 35%. Atkarībā no apakšuzņēmēja nodokļu nomaksas vēstures nodokļu iestādes nosaka, kuru no divām likmēm ir jāpiemēro, vai arī nav jāpiemēro ieturējumu un maksājumu jāveic bruto.
  • Pie UIN atvieglojumiem ir apjomīgi noteikumi par paātrinātu nolietojumu, R&D, zināšanu attīstību, īpaši noteikumi nekustamā īpašuma fondiem, filmu uzņemšanai, startapiem un digitālajām spēlēm, kā arī tonnāžas nodoklis.
  • Īrijā nav plānās kapitalizācijas (pašu kapitāla un aizņēmuma proporcijas) ierobežojuma.

Vēlāk paskatīsimies uz Īrijas citiem nodokļu sistēmas aspektiem.

View Details

Kas notika? Rumānijas uzņēmumam, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu, sākts kriminālprocess aizdomu dēļ par spirta pārvietošanu un glabāšanu ārpus akcīzes preču noliktavas un caurules montāžu uz ražošanas iekārtas. Tādēļ uzņēmumam vairākas reizes apturēta akcīzes noliktavas darbība. Uzņēmums vērsās Rumānijas tiesā, kura, savukārt, apturēja tiesvedību un uzdeva ES tiesai jautājumus par iespējamu dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu. Līdz jautājuma izskatīšanai ES tiesā kriminālprocess jau velkas vairāk par 3 gadiem.

Ko teica ES tiesa? Spriedumā ES tiesa uzsver, ka ES tiesību akti nepieļauj administratīvu nodokļu sodu līdz kriminālprocesa pabeigšanai, ja attiecīgais uzņēmums ir apsūdzēts šajā kriminālprocesā.

“..aizliegts par tiem pašiem nodarījumiem to pašu personu kumulatīvi saukt pie krimināltiesiska rakstura atbildības un piemērot krimināltiesiska rakstura sodus..”

Dubultās sodīšanas aizlieguma testsTālāk ES tiesa atkārto 4 kritērijus, pie kuriem dubultā sodīšana ir iespējama, t.sk.:

1. šo divu sodu kumulatīva iespēja ir paredzēta tiesību aktos (nedomāju, ka kas tāds ir īpaši paredzēts Latvijas tiesību aktos);

2. valsts tiesību akti arī nedrīkst pieļaut tiesvedību un sodus par vieniem un tiem pašiem faktiem, pamatojoties uz vienu un to pašu noziedzīgu nodarījumu vai lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi;

   1. nespēju pagaidām iedomāties Latvijas tiesību aktos šobrīd paredzētu tieši šādu regulējumu; EST šādu konstatējumu veica arī par Rumānijas likumu;
   2. tādēļ šīm procedūrām un sodiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem mērķiem, kas attiecas uz vienas un tās pašas prettiesiskās rīcības dažādiem aspektiem;
   3. sodu, kas attiecīgā gadījumā ir piemērots procedūrā, kura hronoloģiski bijusi pirmā, jāņem vērā, izvērtējot otro sodu.

Administratīvajā lietā jāsagaida, kas lemts kriminālprocesāES tiesa arī nosprieda - ja nacionālā tiesa uzskatītu, ka noliktavas licences apturēšanas pasākums ir krimināltiesisks sods, nevainīguma prezumpcijas princips ir pretrunā tam, ka apturēta licence, ja vēl nav lemts par šādi sodītās personas vainu kriminālprocesā.

Šo tādējādi var tulkot arī attiecībā uz citām VID uzrēķinu lietām - ja nacionālā tiesa uzskatītu, ka VID uzrēķins ir krimināltiesisks sods, nevainīguma prezumpcijas princips ir pretrunā tam, ka piemērots uzrēķins, ja vēl nav lemts par šādi sodītās personas vainu paralēli pastāvošajā kriminālprocesā. Arī tad, kad sods kriminālprocesā sagaidīts, administratīvajā procesā jāvērtē, lai nebūtu dubulta sodīšana.

Akcīzes noliktavas darbības apturēšana nav krimināl-sods, bet..ES tiesa, gan, norādīja, ka akcīzes noliktavas darbības apturēšanas lēmums diez vai kvalificējas kā krimināltiesisks sods. Tomēr ES tiesa starp rindiņām aicina dalībvalstis kritiski paskatīties uz administratīvām sankcijām no labas pārvaldības principa un proporcionalitātes un samērīguma skatu punkta. It īpaši šai sakarā apsveramas personas tiesības uz tās lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā.

“Runājot par šādas saukšanas pie atbildības un sodu kumulēšanas absolūti nepieciešamo raksturu, jāizvērtē, vai pastāv skaidri un precīzi noteikumi, kas ļauj paredzēt, par kādām darbībām vai bezdarbību var kumulatīvi saukt pie atbildības un sodīt, kā arī koordinēt dažādās iestādes, vai abas procedūras ir īstenotas pietiekami koordinēti un tuvināti laikā un vai sods, kas attiecīgā gadījumā ir piemērots procedūrā, kura hronoloģiski bijusi pirmā, ir ticis ņemts vērā, izvērtējot otro sodu, un tādējādi apgrūtinājums, kas attiecīgajām personām izriet no šādas kumulēšanas, ir absolūti nepieciešams un visi piemērotie sodi atbilst izdarīto noziedzīgo nodarījumu smagumam.”

Ko nosaka likums? Nevienu nedrīkst atkārtoti tiesāt vai sodīt krimināllietā par nodarījumu, par kuru viņš saskaņā ar tiesību aktiem Savienībā jau ticis attaisnots vai notiesāts ar galīgu spriedumu.

Te arī pietiekoši labi apkopota būtiskākā līdzšinējā tiesu prakse šajā jautājumā, t.sk. par to, ka nodokļu uzrēķins administratīvā procesā atzīstams par krimināltiesiska rakstura sodu. Ja kāds no VID vai procesa virzītājiem labāk vēlas saprast, kad ir jāierosina administratīvo procesu un kad - kriminālprocesu, ierosinu sākt ar šo lietu izpēti: Bonda un bpost.

ES tiesa šajā lietā skaidroja arī, ka samērīguma princips paredz: “tad, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk ierobežojošais un radītajām neērtībām ir jābūt samērīgām ar sasniedzamajiem mērķiem.”

Vēl viena ideja šajā sakarā par PVN lietāmInteresanti, ka saskaņā ar attiecīgo Cilvēktiesību konvenciju šis "non bis in idem" princips tiek piemērots ne tikai vienas ES valsts jurisdikcijā, bet arī starp vairāku dalībvalstu jurisdikcijām. Ar šo varētu mēģināt iesist zem jostasvietas VID par uzrēķiniem par vienu un to pašu darījumu 2 dažādās dalībvalstīs.

Suņi rej, bet..Par šo principu gan es, gan citi jau daudz esam rējuši, bet kādēļ karavāna iet tālāk - paralēli procesi par to pašu gan tiesā, gan pie izmeklētājiem turpinās? Visbiežāk dzirdētas tādas atrunas, kā - procesi ir pret citām personām (parasti kriminālprocesa sākumā, gan, nav iespējams neko tādu apgalvot) vai procesi sedz dažādus periodus. Minētā ES tiesa šajā sakarā norādījusi:

“Faktiskā sastāva identiskums ir uzskatāms par konkrētu apstākļu kopumu, kas izriet no notikumiem, kuri būtībā ir tie paši, jo tie ietver vienu un to pašu likumpārkāpēju un ir nedalāmi savstarpēji saistīti laikā un telpā.”

Ko darīt, ja VID vai procesa virzītāji šo pārkāpj?Šī lieta pierāda, ka esoša strīda gadījumā nevajag kautrēties lūgt tiesai apturēt tiesvedību un uzdot ES tiesai jautājumus sakarā ar ES Pamattiesību hartas interpretāciju. Kur jautājumam nav ES tiesību noskaņas, Satversmes tiesas prakse arī rāda, ka tā arī labprāt interpretē šos cilvēktiesību pamatprincipus.

View Details

Kāda samērā respektabla auditor-kompānija palūdza pieslēgties viņu klienta nodokļu uzrēķina lietai. Samērā operatīvi piekritu satikties un izrunāt - kas un kā.

Pie advokāta noklausīties telefona sarunas nedrīkst!Manu uzmanību jau pašā sākumā pievērsa fakts, ka pirms tikšanās cilvēks atstāja savu mobilo telefonu ārpus sapulču telpas. Nezinu, cik liela taisnība ir, ka sarunas var noklausīties, it sevišķi nerunājot pa telefonu. Tik manā teju 30 gadu praktizēšanas pieredzē nav bijušas nodokļu lietas, kur kāds no pierādījumiem būtu noklausīta saruna. Pie advokāta birojā tas pat būtu prettiesiski.

“Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem mērķtiecīgi iegūt informāciju laikā, kad tiek sniegta zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un reģistrētu reliģisko organizāciju garīdznieku profesionālā palīdzība, izņemot gadījumus, kad pret minētajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek veikta operatīvā izstrāde.”

Ārpus advokāta biroja - tikai ar tiesneša akceptuStarp citu, ir tāds Operatīvās darbības likums, kas atļauj veikt noklausīšanos, ja ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziegumu. Te ir labs spriedums, ja kādam interesē palasīt sīkāk par šādu sarunu ierakstu pieļaujamību kriminālprocesā. To nevar darīt kad ienāk prātā - tam nepieciešams Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akcepts, jo šī operatīvās darbības pasākuma gaitā tiek būtiski aizskartas personu konstitucionālās tiesības. Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus, atzīstamas par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām.

Kur rodas skaidrucis?Sarunas laikā cilvēks neslēpa, ka attiecīgais Latvijas uzņēmums ar fiktīviem pirkumu dokumentiem aizskaitīja naudu uz citas ES valsts uzņēmumu. Tas, savukārt, pēc savu procentu ieturēšanas atved koferīšos skaidru naudu, lai šis Latvijas uzņēmums varētu maksāt aplokšņu algas. OMG!

Morālā dilemmaProtams, nekavējoties aizsūtīju šo uzņēmumu tur, kur arī ķeizars iet ar kājām. Tiesību pūristi droši vien nozākās šādu rīcību, ka tiesību sistēmā arī slepkavam ir tiesības uz advokātu. Taču sirdsapziņa un vērtības šajā gadījumā svarīgāki par naudu un kvazi-tiesiskumu. Pūristu mierināšanai - kriminālprocesam šim uzņēmumam ir jau advokāts.

Nauda nesmird?Tāpat kā nav saprotami uzņēmumi, kas turpina strādāt ar Krievijas darījumu partneriem, kas arvien papildina turienes valsts kasi asiņaino darbu turpināšanai. Par šo skaidras naudas rašanās tēmu tieši nesen sarunājāmies Tax Stories kārtējā sarunā ar Ivaru Putniņu, kā arī pieskāros šajā blogā, saistībā ar nesenajā Dombura šovā par VID tematiku pausto, ka ar PVN plaisu mums nu viss ir ok.

View Details

7 NĪN attīstības variantiNu jau vairāk kā gadu pa dažādu ministriju un sociālo partneru kabinetiem ceļo NĪ attīstības projekts - ‘Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu’, kur paredzēti 7 sekojoši NĪN attīstības modeļi.

1. NĪN likme 0,2% visam;
2. NĪN likme 0,4% visam;
3. saglabājas esošās likmes mājokļiem (0,2-0,6%) un biznesam - ražošanas un komerc-ēkas (1,5%), bet zemei samazinās līdz 1%;
4. saglabājas esošās likmes mājokļiem (0,2-0,6%), biznesam samazinās līdz 0,6%, bet zemei samazinās līdz 0,5%;
5. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 100 000 - 0%, vērtībā virs EUR 100 000 - 0,2%; biznesam 1,5%, zemei - 1,5%, izņemot individuālas apbūves zemei līdz EUR 10 000 būs 0%,
6. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 100 000 - 0%, vērtībā EUR 100k-200k - 0,2%, virs EUR 200k - 0,4%; biznesam 0,6%, zemei - 1%,
7. mājokļiem: vērtībā līdz EUR 60 000 - 0%, vērtībā EUR 60k-100k - 0,2%, virs EUR 100k - 0,4%; biznesam 0,8%, zemei - 1%.

Kas ar kadastrālajām vērtībām?Pie visiem modeļiem pagaidām izskatās, ka ar 25.gadu plānota kadastrālo vērtību palielināšanās līdz 85% no tirgus. Jau sen investoriem, veicot dažādu nekustamo īpašumu pārbaudi pirms to pirkšanas, ziņojam par šo risku. Tātad, investoriem un biznesam kopumā nepieciešama skaidrība.

Ķīnas ābeceStarp citu, vai kāds ir mēģinājis izburties kadastrālo vērtību noteikšanas formulām? Noliecu galvu to dažu cilvēku priekšā, kas to var. Pārējiem ir pamats paust bažas, ka sistēmas necaurspīdīgums robežojas ar anti-konstitucionalitāti.

Kas ar atvieglojumiem?Vēl gaisā karājas jautājums vai pašvaldībām paliks tik dāsnas iespējas piešķirt NĪN atvieglojumus, kā līdz šim. Šai sakarā der atgādināt valdības jau 2019.g. deklarēto NĪN sistēmas vērtēšanas vienu no uzdevumiem - samazināt nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām NĪN piemērošanā. Loģiski, ja pašvaldībām dots šāds NĪN konkurences mehānisms, tas ved tik vienā virzienā - race to the bottom, jeb - kurš pirmais nonāks līdz 0.

Alternatīva un perspektīvaPar alternatīvu ASV zinātnieku piedāvātu modeli - pacelt NĪN zemei, atceļot to ēkām un samazinot IIN bija atsevišķs blogs. Te jāatgādina lielāku bildi, ka OECD valstīs vidēji NĪN veido nepilnus 6% no kopējā nodokļu ieņēmumu pīrāga, bet pie mums - nepilnus 2%. Visbeidzot, teorijā vienmēr skaidrots, ka valstij izdevīgāk pārnest nodokļu slogu uz īpašumu, jo to ir salīdzinoši viegli administrēt un tas veicina vienlīdzību, jo tajā nav ēnu ekonomikas īpatsvara - nekustamo nekur nav iespējams noslēpt. Pat ofšoram piederošs nekustamais fiziski atrodas tur, kur tas atrodas.

View Details

Administratīvās lietasKo redzam no statistikas par Senāta lietām 2022.g.? Senāta Administratīvo lietu departamentā (ALD) lietu izskata vidēji vienu gadu. Senāta ALD mutvārdu process 2022.gadā bijis 6 lietās no 736 pabeigtajām. ALD 11 senatoriem bijušas vidēji 67 lietas uz katru. Vidēji 60% no administratīvajām (t.sk. nodokļu) lietām Senāts ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību. No kasācijas kārtībā 2022.g. skatītajām lietām Senāts biežāk atcēlis apgabala spriedumu vai grozījis to (125 lietās), nekā atstājis negrozītu (84 lietās). Vislielākā lietu kategorija apgabaltiesā bija pret VID - 2022.g. saņemtas 222 lietas, bet izskatītas 182 lietas. Vislielākā lietu kategorija rajona tiesā bija pret VID - 2022.g. saņemtas 323 lietas, bet izskatītas 409 lietas.

KrimināllietasRajona tiesā izskatīta 44 lietas par nodokļu (218.) pantu, kā arī 10 lietas vienošanās procesā. Apgabaltiesā izskatītas 45 nodokļu lietas. Tabulā redzams, ka notiesāto personu skaits (2018.-2023.g.) 2022.g. gandrīz divkāršojies, salīdzinoši ar 2021.g. Savukārt organizētu grupu notiesājošu spriedumu (218.p.3.d.) 2022.g. nav bijis.

View Details

Ofšoru starpnieksVienīgais tur minētais starpnieks ir Baltic Business Consulting SIA - jau likvidēts, bet pirms likvidācijas (pēc Panamas dokumentu noplūdes) nodalīta daļa biznesa - BBC Assets Management SIA, kura PLG joprojām ir saistība ar diezgan daudziem uzņēmumiem. No malas izskatās, ka tagad uzņēmums tik reklamē Latvijas mikro-uzņēmumu reģistrēšanu igauņiem.

Nekustamo karalisVaļņu iela 1 - Valdis Bērziņš - te jau ir daudz interesantāk. Valdis parādās noplūdušajos datos kā direktors Anglijas uzņēmumā VKT Investments Ltd, kam, savukārt, norādīta saistība ar Stanley Davis Group, kas izskatās pēc starpnieka vairāk kā 400 uzņēmumiem, un ar BVI. Droši vien sakritības pēc tajā pašā ēkā atrodas SIA Berzins Investment Ltd ar PLG Valdi Bērziņu, kas šķiet samērā zināms uzņēmums nekustamo īpašumu biznesā.

Jūras karalisNākamā adrese ofšoru sarakstā parādās Rēzeknes iela 9c Rīgā, kas izskatās pēc privātmājas privātmāju rajonā. Attiecīgajam tur dzīvojošam cilvēkam norādīta saistība ar BVI uzņēmumu BR Terminals Ltd., kam norādīta saistība ar Igauniju. Saistībā ar šo adresi Rīgā Lursoft uzrāda ārvalsts komersanta "Platano Eesti Ou" pārstāvniecību (bez tiesībām veikt komercdarbību Latvijā), kam Igaunijā uzrādās bilance ap EUR 61 milj., bet salīdzinoši nelielu apgrozījumu. Igaunijas uzņēmumu pārstāv tas pats cilvēks, kas norādīts Panamas dokumentos. Izskatās, ka uzņēmums nodarbojas jūras transporta jomā Tallinas ostā, kas skaidro vilkmi uz ofšoriem.

Kādēļ Igaunijā mazākas ēnas?Latvijas biznesa videi nepierasti, ka Igaunijā ir brīvi pieejama informācija, ka minētajam Igaunijas uzņēmumam 2023.g. 1.ceturksnī bija 4 darbinieki ar vidējo atalgojumu EUR 2660 mēnesī, deklarēti EUR 17 084 nodokļos, kā arī EUR 17 934 algas nodokļos. Par to pieejami labi grafiki pa ceturkšņiem, kā iekopēts piemērs virs šīs rindkopas. Starp citu, VID varētu būt interesanti paskatīties vai šī uzņēmuma valdes faktiskās atrašanās vieta Latvijā nerada pastāvīgās pārstāvniecības risku Latvijā, kam sekas var būt Igaunijas uzņēmuma Latvijā ar UIN apliekama peļņa.

Tikai 3 no 220Šie ir tikai pirmie 3 no 220 noplūdušajiem ierakstiem par Latviju.. kur šķiet daudz ar ofšoriem un nodokļiem saistītu stāstu apakšā. Cerams, ka iestādes ar daudz ievērojamākiem izpētes un informācijas resursiem šim pievērsīs vairāk uzmanības. Kā jau rakstīju, man nesaprotamu iemeslu dēļ šī ir problēma, par ko neviens nevēlas plašāk runāt. Kamēr tā turpināsies, turpināsies arī maldīgais priekšstats, ka tas ir ok.

View Details

Te ir saite uz šiem UIN likuma grozījumiem, kas izstrādāti, balstoties uz attiecīgu Sorainen pētījumu. Jaunās vērtības (EUR 75k + PVN) slieksnis attieksies uz auto, kas iegādāti vai nomāti pēc šī gada 1.jūlija.

Bet..Saeima arī 1.lasījumā pieņēmusi grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie paredz nodokļa likmes uzņēmumu auto noteikt, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma. Elektroautomobiļiem nodokļa likme būs EUR 15 mēnesī līdzšinējo EUR 10 vietā, bet ārēji lādējamām hibrīda auto - EUR 25.

Tātad, plānots, ka UIN un PVN kritumu budžetā ar uzviju kompensēs UVTN, kā rādīts šajā likumprojekta anotācijas tabulā.

Kas tad tieši mainīsies UVTN?1) līdz 110 kW – 33 euro mēnesī;

2) no 111 kW līdz 130 kW – 0,3 euro par katru kW mēnesī;

3) no 131 kW līdz 150 kW – 0,35 euro par katru kW mēnesī;

4) no 151 kW līdz 200 kW – 0,5 euro par katru kW mēnesī;

5) virs 200 kW – 0,7 euro par katru kW mēnesī.

Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka likuma normas veicinās transportlīdzekļu nomaiņu uz videi draudzīgākajiem uzņēmumu autoparkos.

Cenas ies uz augšuPar problemātiku ar luksuss auto slieksni rakstīju vairākkārt. Tagad, šķiet, panākts risinājums, uz ko cerēja daudzi - VW Passat vairs nebūs luksuss prece. Skaidrs arī tas, ka tirgotājiem un ražotājiem vairs nebūs stimulu paspiest preču cenas uz leju, lai tiktu zem luksuss auto sliekšņa - auto kļūs dārgāki.

Kas vēl šai ziņā plānots ar 1.1.24.?Runājot Bondara vārdiem, Mārupē putniņi čivināja, ka šobrīd atvērt PVN likumu pirms nodokļu sistēmas pamatnostādņu formulēšanas ministrija nav gatava. Tomēr tie paši putniņi prognozēja, ka ar 1.1.2024. varētu būt iestrādāts likumā 5 gadu termiņš, pēc kura luksuss auto vairs nebūs luksuss auto, nevis kā tagad - bezgalīgi. Tāpēc arī UVTN nodokļa pozitīvais pienesums ir neadekvāti liels, jo paredz šo 5 gadu reprezentatīvā statusa amortizāciju.

View Details

Ivars Putniņš ir vadītājs un īpašnieks IT kompānijai Capital, kas nu jau vairāk kā 30 gadus strādā Latvijā un tās apgrozījums jau tuvojas EUR 40 milj. gadā. Viņš arī ir viens no Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas viens no aktīviem biedriem.

Par grāmatāmSākām sarunu par grāmatām, kuru izdošanā Ivars ņēmis aktīvu dalību – viena par bākām (starp citu, vai zinājāt, ka Roņu salā ir Eifeļa projektēta bāka?), bet otra – par Leona Baloža fotografēto Rīgu. No grāmatām vispār Ivaram palikusi atmiņā Steve Jobs biogrāfija, ko sarakstījis Walter Isaacson.

Par VID – KNL post-game showDaudz apspriedām Dombura raidījumā tikko par VID runātās atziņas. Ivaram patīk, ka VID joprojām pats sevi pārbauda, jeb āzis pa dārznieku. Mēģinājām šķetināt, no kurienes uzņēmumiem skaidrucis aplokšņu algām? Runājām arī par Forbes kurināto skandālu par VID sistēmu programmētāju, par valsts izdevumu (ne)caurspīdīgumu.

Par nodokļu sistēmas pamatnostādnēmMums valsts aparāts ir par lielu un tam jābūt caurspīdīgam – sabiedrībā jebkuram jāspēj pārbaudīt jebkurus izdevumus. Medicīnas iestādes reizi gadā konkurē par valsts finansējumu, nevis savā starpā. Ar izglītību ir līdzīgi. Rezultātā valsts izliekas, ka tā sniedz kvalitatīvu pakalpojumu, bet iedzīvotāji izliekas, ka maksā nodokļus. Smejoties Ivars piesauca Platona grāmatu Utopija kā sistēmas mērķi. Bet nopietni viņš uzsvēra vienkāršošanu un nomaksas ērtumu kā primāro mērķi.

Vēl runājām par....ilgbūtību (ESG), mākslīgo intelektu, partijas programmu, biznesa principiem – nedodot atlaidi, bet iedodot klientam uz apkalpošanas kvalitāti vairāk, nekā klients sagaida.

View Details

Kā bija saslēgti līgumi?Latvijas SIA1 bija noslēdzis līgumu ar SIA2 par būvniecības pakalpojumu sniegšanu. SIA2, savukārt, noslēdza līgumus ar Polijas un Lietuvas uzņēmumiem par personāla nomu - viesstrādnieku algošanu darbam attiecīgajā būvniecības objektā. Lietā ir arī rēķini un akti par darbu pieņemšanu starp SIA1 un SIA2.

Ko teica tiesa?Tiesa nosprieda, ka SIA1 līgums ar SIA2 ir fiktīvs un tieši SIA1 ir atbildīgs par viesstrādnieku darbaspēka nodokļiem un par viesstrādnieku nodarbināšanu bez darba līgumiem. Rezultātā aprēķināts UIN (par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem), VSAOI, nokavējuma nauda un soda nauda.

Kāda bija tiesas argumentācija?Tas vien, ka SIA1 ir maksājusi SIA2 vēl neliecinot par pakalpojumu sniegšanu. Arī administratīvais sods SIA2, kurā VID atzinis, ka SIA2 nomā personālu, vēl neliecinot, ka SIA2 nomāja personālu arī SIA1.

Vai šādi var notikt ar jebkuru būvnieku?Tagad iedomāsimies, ka es esmu būvnieks. Man ir noslēgts līgums ar apakšnieku, kuram emu maksājis par daļas no būvdarbu uzņemšanos. Apakšnieks izdara darbus, bet VID saka, ka tos darbus veicis nevis apakšnieks, bet gan manis nelegāli nodarbināti darbinieki. Kā lai pierādu tagad, ka tie nav mani darbinieki, bet gan apakšnieka? Kāda jēga man maksāt citam SIA par neko (?), ja es nelegāli nodarbinu darbiniekus?

Paraksimies dziļākLai paraktos dziļāk, jāizpēta iepriekšējo instanču spriedumi, jo Senāta nolēmums uz šo atbildes nesniedz. No tiem redzams, ka SIA2 valdes loceklis neko par darījumiem pateikt nespēja - kā organizēta celtnieku plūsma, kā veidojas pakalpojuma cena un ar darba algu aprēķināšanu un izmaksu viņš neesot nodarbojies. Otrs SIA2 valdes loceklis, savukārt, liecināja, ka par darbinieku nodrošināšanu un darba organizēšanu atbildēja Polijas apakšuzņēmumi. Vienam no Polijas uzņēmumiem amatpersona ir Latvijas pilsonis, kurš arī neko nespēj liecināt. Līgumā ar ģenerāluzņēmēju SIA1 ir apņēmusies atbildēt par apakšniekiem, ko tas piesaista. Šahs un mats. Vai ne?

Tomēr kādēļ SIA1 slēdza līgumu ar SIA2?Pat, ja SIA2 ir fikcija, kāda būtu SIA1 motivācija 1) uzticēties un slēgt darījumu ar to un 2) maksāt tam naudu? Es tikko remontēju savu dzīvokli. Noslēdzu ar SIA līgumu, bija tāme, rēķini, bezskaidras naudas pārskaitījumi, ar visu PVN. Vai pie manis tagad arī VID var atnākt, ka de facto tie ir bijuši nelegālie Ukraiņi, kas to remontēja un sarēķināt nodokļus man kā darba devējam? SIA mājas lapa ar izpildīto darbu portfeli izskatījās ļoti pieklājīga un darbi arī man par pārsteigumu izpildīti ļoti labā kvalitātē?

Tad atkal zināja vai vajadzēja zināt?Jā, arī šajā lietā piesaukts nu jau bēdīgi slavenais PVN lietu princips, jo grāmatvedības un attaisnojuma dokumenti taču attiecībā uz UIN kārtojami tie paši, kas PVN lietās.

Ķirsītis uz putukrējumaVID uzrēķināja arī IIN soda naudu, bet ne IIN. Tiesa piekrita, ka tas ir legit, jo.. IIN ir darbinieka nodoklis un likumā ir aizliegums IIN budžetā pārskaitīt no darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka. Aplokšņu algu maksātāji - šīs ir labas ziņas tieši jums - mazliet mazāk riska!

Tad kādi secinājumi? Pirmkārt, ar šo lietu ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu. Neviens no būvniecības industrijas vairs nevar justies drošs, jo viņu apakšnieki var nākt uz tiesu un stāstīt blēņas. Tas viss noteikti aktualizēs jautājumu par trešo personu atbildību par nodokļiem. Kādēļ šajā gadījumā par nodokļiem nav atbildīgs SIA2? Vai SIA0 (ģenerāluzņēmējs) arī var būt atbildīgs, ja SIA2 nodarbina nelegāļus? Vai VID var iekasēt no visas ķēdes katra posma? Uz kuras tieši normas pamata VID un tiesa aizvelk trešo personu atbildības principu no PVN lietām uz pārējiem nodokļiem? PVN lietu trešās personas atbildība vismaz balstās uz ES direktīvas interpretāciju ES tiesas judikatūrā, bet arī par to ir daudz jautājumu. Par to nesen bija 4 blogu sērija, kas balstīta uz nodokļu profesores atziņām. Šis trešo personu atbildības jautājumu būtu beidzot jānotestē Satversmes tiesā - visai Latvijas biznesa sabiedrība tam varētu sekot ar aizturētu elpu.

View Details

Problēma īsumāNepacietīgākie var noskatīties šo BBC sižetu, kā šī NVO izpratnē Premjerlīgas klubi kopš 2015.gada izvairījušies no nodokļiem teju 1/2 miljarda mārciņu apmērā. Problēma bija faktā, ka futbolistu aģenti slēguši līgumus gan ar futbolistiem, gan futbola klubiem, kaut arī pēc būtības aģenti ir nepieciešami vien spēlētājiem.

Kur ir nodokļu ieguvums?Šis NVO, kuru dibinājis viens no erudītākajiem UK nodokļu ekspertiem, uzskata, ka ja klubs izmaksātu šo naudu spēlētājam, nevis aģentam, tas ieturētu visus darbaspēka nodokļus kā no darbinieka papildus labuma (fringe benefit). Turklāt, ja klubs izmaksā aģenta pakalpojumu maksu, nevis atlīdzību spēlētājam, tas atskaita arī pie šīs maksas pieskaitīto PVN.

Kā būtu pareizi?Ja visa aģenta atlīdzība būtu izmaksāta tikai no spēlētāja, tad spēlētājs to būtu maksājis no savas naudas pēc darbaspēka nodokļu ieturēšanas klubā. Pēc tam arī aģents būtu samaksājis savus nodokļus no summas, ko viņš saņemtu no spēlētāja. Turklāt, arī aģenta piemērotais PVN spēlētājam nebūtu atgūstams, atšķirībā no kluba.

Kas notika tālāk? Šim marta beigās publiskotajam stāstam ir jau turpinājumi vairākās sērijās. Vienā no tām juristi apgalvo, ka šis NVO konceptuāli nav izpratis aģentu darba būtību - viņi tiešām esot divu kungu kalpi. Zināma taisnība tur varētu būt, ja, piemēram, aģents saņem no kluba atlīdzību, kuras apmērs atkarīgs no t.s. spēlētāja transfera maksas, ko viens klubs maksā otram. Man, gan, šī koncepcija tik un tā nelīmējas kopā ar klasisku interešu konfliktu. Tas atgādina kādu mākleri, kas man pārdeva zemes gabalu - viņa nekaunīgi paprasīja man % no darījuma, kaut arī viņa darījumā pārstāvēja pārdevēja intereses. Pēc mana atgādinājuma, ka man ar viņu nav nekādas vienošanās, viņa saprata, ka te nebūs aršana un atkāpās.

Par ko būs nākamajās sērijās?Paņemam popkornu un apbruņojamies ar nedaudz pacietības, lai pasekotu šī stāsta turpinājumiem. Man ir aizdomas, ka nākamās sērijas varētu risināties nodokļu administrācijas koridoros ar pietiekoši daudz līdzekļiem jaunai slimnīcai vai skolai. Vēl samērā prognozējama sērija šim seriālam varētu būt saistībā ar darba algas un t.s. imidža tiesību atlīdzības proporciju dažādos klubos Eiropā, ne tikai futbolā.

View Details

Sava loģika tur ir, jo..Nodokļu pamat-kursā māca, ka nodokļus piemērot nekustamajam ir pareizāk, jo tur bāze ir skaidra un to nekur nevar noslēpt. No otras puses, Baltijas kontekstā Latvijā nodokļi nekustamajiem ir augstāki, kā Lietuvā un Igaunijā. No trešās puses, Latvijas 2% no kopējā nodokļu pīrāga vēl būtiski atpaliek no OECD vidējā - 6%.

Kas ar kadastrālajām vērtībām?Nekustamā īpašuma tirgus jau gadiem ir neziņā, kas notiks ar kadastrālajām vērtībām. Kaut kur nosapņoju, ka FM ir plāns pieturēties pie plāna par kadastrālajām vērtībām vismaz 85% apmērā no tirgus vērtībām, bet samazināt attiecīgi likmes. Protams, jautājumi par apliekamās vērtības noteikšanu un objektu atsāktos ar vēl lielāku sparu. Tajā pat zinātnieku rakstā minēts, ka zemes kā šī nodokļa objektam, būtu jāiekļauj ne vien virszeme, bet arī minerālie resursi, ūdens, saules gaisma un pat elektromagnētiskais spektrs, lai ko tas arī nozīmētu.

IIN sadalījums starp valsti un pašvaldībāmVēl jau jāņem vērā arī dancis starp valsti un pašvaldībām par IIN sadalījumu starp tām, bet tā kā nekustamā īpašuma nodoklis arī piekrīt pašvaldībām, šai ziņā sloga pārdalei vajadzētu būt neitrālai. ASV zinātnieku piedāvātā nodokļu sloga pārdale pat dotu vairāk iespēju pašvaldībām. Viena no idejām valsts attīstībai tieši bija ļaut vairāk pašvaldībām konkurēt savā starpā.

Kas tur ar tiem ASV zinātniekiem?Viņi ierosina novirzīt nodokļus no produktīva darbaspēka un kapitāla, kur nodokļi samazina stimulus strādāt un ietaupīt, uz zemi, kas neizkropļo šādus stimulus. Gan nodokļiem bagātībai, gan darbaspēkam ir risks, ka cilvēks paceļ cepuri un dodas prom ar visām zināšanām vai uzkrājumiem. Samazinot IIN, cilvēku plūsma mūsu valsts virzienā tieši varētu palielināties.

Tas atbilst arī Rita de la Feria uc Eiropas zinātnieku teiktajam, ka valstis šobrīd konkurē ne vairs ar UIN, bet ar IIN.

Pamatnostādņu svarīgākais uzdevums: IKP+IIN samazināšana darbaspēkam kopsummā ar NĪN atcelšanu ēkām komplektā ar zemes nodokļa (un patēriņa nodokļu) pacelšanu varētu palielināties arī IKP un tādējādi arī iedzīvotāju labklājība (sk. zemāk attiecīgās ASV zinātnieku C.Goodhart, M.Hudson, M.Kumhof, N.Tideman veiktās simulācijas). Simulācijās paredzēti 4 dažādi scenāriji, no kuriem melnā līnija nozīmē reformas pamata modeli, nodoklim zemei palielinoties pa 5%. Protams, te būtu nepieciešami makroekonomikas speciālistu aprēķini ar Latvijai pielāgotiem cipariem un šis jautājums varētu saraukt uzacis daudziem lobētājiem, sevišķi no Skandināvijas mežu īpašnieku puses. Iepriekš jau rakstīju, ka IKP palielināšana ir mūsu nodokļu sistēmas šī brīža svarīgākais uzdevums.

Zemes nodoklis = ESGTāpat kā vides nodokļi, šie ASV zinātnieki atsaucas uz Harrison 2012.g. publikāciju, kas apgalvo, ka zemes vērtības nodokļi attur no tukšas spekulācijas ar zemi un vietu nepietiekamu izmantošanu, izšķērdēšanu un tā vietā veicina zemes plašāku attīstību. Zemei tad būs lielāka vērtība, uz kuras nevarēs atļauties vienkārši sēdēt - ar to būs kaut ko jādara. Kaut vai jāuzbūvē golfa laukumu vai jāiznomā kādam biznesam.

Tieši tas, kas mums nepieciešams, jo izvēlē starp trīs pamata resursiem - darbaspēku, kapitālu un zemi, pirmie divi mums trūkst, bet trešais ir pārpārēm.

Interesanti papildus secinājumi Attiecīgajā rakstā autori atsaucās arī uz Plassmann un Tideman 2000.g. veikto novērojumu, kurā secināts, ka NĪN samazinājums ASV par 1% palielināja būvniecības nozari pa aptuveni 16%. * Pie zemes nodokļa celšanas pieķerot zinātnieku pieminēto patēriņa nodokļu celšanu, mēs vēl vairāk virzītos uz Igaunijas sistēmas pusi - tur jau sen nav NĪN ēkām un nesen nolemts paaugstināt PVN. * Reformas rezultātā budžets neko nezaudētu, bet tas radītu nepieciešamo grūdienu ekonomikā tās (output*) palielināšanai. * Zinātnieki rakstā prognozē, ka šim modelim jāstrādā vairumā valstu. * Tā kā sākotnēji prognozēts zemes cenas kritums, zinātnieki piedāvā sākumā nelielāku zemes nodokļa palielinājumu (pa 2%) un attiecīgu IIN samazinājumu (ar zaļu krāsu). Tomēr tad IKP palielinātos ne vairs pa 15%, bet ‘tikai’ pa 7%.

Nekustamo īpašumu nodokļiem daudz problēmuŠim pasākumam, ja tāds notiktos, būtu jāiet roku rokā ar citu ar nekustamā īpašuma nodokļiem saistītajiem pasākumiem, par kuriem jau rakstīju iepriekš, piemēram, te.

View Details

Ir vērts zīmēt tabulasTās tiesnešiem patīk un tāda tā šoreiz arī aizgājusi ar tiesas lēmumu par ES tiesai uzdodamiem jautājumiem no mūsu pieteikuma Latvijas tiesai tālāk uz ES tiesu. Šajās 2 tabulās diezgan uzskatāmi redzama IKT un MMU darījumu struktūra. Abos gadījumos neatkarīgs IT apmācību veicējs pasniedza IT u.c. nodarbības mazajam biznesam. Biedrība nodrošināja no ES saņemtā līdzfinansējuma korektu sadalīšanu. ES finansējumu biedrība dalīja divos veidos:

1. IKT projekts - kompensējot apmācību saņēmējam 30-70% no kursu maksas (1.tabulā), vai
2. MMU projekts - samaksājot apmācību sniedzējam ES līdzfinansējumu (2.tabulā; 3.jautājums ES tiesai ir par šo situāciju).

Būtībā notiek Latvijai laba lieta - ES līdzfinansē to, lai Latvijā cilvēki apgūtu IT u.c. zināšanas.

ES tiesai uzdotie jautājumi1. Vai ES PVN Direktīva ir interpretējama tādējādi, ka bezpeļņas organizācija, kuras darbība ir vērsta uz ES finansētu valsts atbalsta programmu īstenošanu, ir uzskatāma par PVN maksātāju, kura veic saimniecisko darbību? 2. Vai ES PVN Direktīva ir interpretējama tādējādi, ka biedrība, faktiski nesniedzot apmācību pakalpojumus, tomēr ir pielīdzināma pakalpojuma sniedzējai, ja pakalpojumi iegādāti no cita saimnieciskās darbības veicēja, lai nodrošinātu ES finansēta valsts atbalsta projekta īstenošanu? 3. Vai saskaņā ar ES PVN Direktīvu gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs no pakalpojuma saņēmēja saņem tikai daļēju atlīdzību par sniegto pakalpojumu (30%), bet atlikusī pakalpojuma vērtība tiek segta kā atbalsta maksājums no ES līdzekļiem, vai atlīdzība, kurai uzliek PVN, ir visa summa, ko pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis gan no pakalpojuma saņēmēja, gan no trešās personas atbalsta maksājuma veidā?

VID viedoklisVID lēmumos norādījis, ka IKT un MMU projektus varēja realizēt biedrība vai valsts pārvaldes iestāde, nevis komersants. Ņemot vērā to, ka Biedrība ir nodibināta, lai sasniegtu statūtos 5 noteiktos mērķus, kam nav pelņas gūšanas rakstura, kā arī to, ka projekta realizācijas ietvaros nav paredzēts gūt peļņu, projekti nav realizēti Biedrības saimnieciskās darbības ietvaros.

Te derētu piemetināt, kas tad ir pēc likuma saimnieciskā darbība - jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību. Taču galvenais - PVN Direktīva un likums jau nevērtē saimniecisko darbību, bet ar PVN apliekamu darījumu veikšanu. Vai kādam ir šaubas, ka apmācība ir apliekama?

Biedrība faktiski ir nodrošinājusi projektu vadību un administrējusi ES fondu atbalsta maksājumu plūsmu. Biedrība pati nav sniegusi apmācību pakalpojumus, tos ir snieguši Biedrības piesaistīti komersanti. Līdz ar to Biedrība nav tiesīga atskaitīt uzrādīto priekšnodokli.

Te, savukārt, svarīga naudas plūsma. Apmācību sniedzējam nav iespējams izrakstīt rēķinu biedrībai bez PVN, tāpat kā biedrībai kā ar PVN apliekamai personai ir jāpiemēro PVN rēķinam apmācību saņēmējam.

Par ko šaubās tiesa?Lēmumā, ar kuru ES tiesai uzdoti jautājumi, tiesa jau pati secinājusi, ka VID norādītajam apstāklim, ka pieteicēja lietā ir biedrība, proti, bezpeļņas organizācija, kā arī tam, ka biedrība var veikt saimniecisko darbību tikai kā papildu darbību, nav izšķirošas nozīmes, lemjot jautājumu par pieteicējas tiesībām atskaitīt priekšnodokli.

• Tomēr apgabaltiesas ieskatā apstāklim, ka no konkrēto projektu īstenošanas ir izslēgti komersanti, varētu būt nozīme, vērtējot vai konkrētajai darbībai piemīt saimniecisks raksturs, jo, lai arī PVN direktīvā ir noteikta ļoti plaša PVN piemērošanas joma, tā attiecas tikai uz darbību, kurai ir saimniecisks raksturs.

Par šo tiesai, šķiet, nevajadzētu uztraukties, jo tā ir ierasta prakse, ka arī pat valsts iestādes ir ar PVN apliekamas personas. Te galvenā ideja - nepieļaut tirgus kropļošanu, ka iestāde veic ko līdzīgu vienotā tirgū ar komercsabiedrībām un viens un tas pats pakalpojums vienam apliekas ar PVN, bet otram - nē.

• Otrkārt, tiesa šaubās par to, ka biedrība nav radījusi pievienoto vērtību, vien nodrošinot attiecīgo projektu administrēšanu.

Šis jautājums arī šķiet t.s. no-brainer, jo PVN direktīvā un arī likumā jau izsenis ir attiecīga norma: “Ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus.”

• Šķiet, ka tiesa arī nav pārliecināta par to vai apliekama visa pakalpojuma vērtība (t.sk. ES finansējums) vai tikai paša pakalpojuma daļa, ko apmaksā pakalpojuma saņēmējs (ap 30%).

Tomēr arī šajā jautājumā sagaidāms ātrs risinājums, jo ES tiesā jau bijušas lietas, kas šādos (ES līdzfinansējuma) gadījumos saglabā PVN neitralitāti un neierobežo priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Biedrība - situācijas ķīlnieksPirmkārt, biedrība pati neizvēlējās būt par starpnieku - tas bija ar MK noteikumiem uzlikts pienākums ES līdzfinansējuma apgūšanā un apmācību pakalpojumu sniedzēju atlasīšanā. Otrkārt, biedrība visu laiku konsultējās ar VID un FM, lai nenonāktu šādā situācijā, bet viedokļi bija savstarpēji pretrunīgi un mainīgi. Biedrības nostāja bija vienkārša - pasakiet, kā ir pareizi un mēs tā arī darīsim. Taču VID sākotnējais ‘pareizi’ izrādījās pietiekoši ‘nepareizi’, lai pēc tam uzrēķinātu biedrībai PVN, soda un nokavējuma naudas - ap EUR 200k. Tādēļ nedaudz jocīgs ir arī jautājumu ES tiesai uzdošanas fakts, jo neatkarīgi no ES tiesas viedokļa biedrībai veidojās tiesiskā paļāvība.

Lielā bildeTe visa problēma atkal slēpjas faktā, ka neviens VID nespēj paskatīties uz kopējo bildi un turas pie dažādi tulkojama likuma burta. Kādēļ gan valstij būtu jāizjauc PVN neitralitāti, liekot biedrībai uzņemties PVN slogu par šo ar likumu uzlikto ES fondu apgūšanas starpniecību? Šī tiesvedība pret NVO sektoru ir no tās pašas bezjēdzīgās sērijas, kā VID tiesvedība pret valsts vai pašvaldības uzņēmumiem.

Rezultāts? Kārtējo reizi valsts aparāta muļļāšanās dēļ apstājusies ES naudas apguve Latvijā un biedrībai jāizrauj no biedru maciņiem naudu, lai tiesātos pret valsti. Šī lieta ir kārtējais pierādījums valsts nodokļu strīdu risināšanas sistēmas impotencei, kur normālā sistēmā visiem bija laikus jāapsēžas pie galda un jāpanāk izlīgumu, it sevišķi, ja VID jau zaudēja tiesas 1.instancē.

Zaudētāji?Lielākie zaudētāji ir IT apmācību saņēmēji, kas nu laikus nesaņem līdzfinansējumu, jo biedrība līdz strīda atrisināšanai nav gatava vēl vairāk riskēt ar saviem līdzekļiem. Protams, valstij negatīva lietas iznākuma gadījumā zaudēs arī nodokļu maksātāji (kādam būs jāmaksā par šo ballīti), tikai ne VID. Un ballīte ir padārga, jo vēl, visticamāk, būs jādodas uz tiesas sēdi Luksemburgā, kur nu jau ierasti mūsu nodokļu ekspertu komanda sadodas rokās ar Baltijas labākajiem ES tiesību ekspertiem. Tas, savukārt, dod garantiju, ka ES tiesā neviens svarīgs arguments nepaslīdēs garām nepamanīts.

View Details

Nedēļas interesantākā ziņa nāca no Latvijas Forbes Katrīnas Iljinskas Twitter konta ziņas, ka VID IT sistēmas veidojis uzņēmums, kas reģistrēts Bermudās ar nezināmiem PLG, kas vedot uz Krieviju. Jau pirmsšķietami redzams, ka tur ne viss ir tik melns vai balts, kā pasniegts, bet to lai citi pēta, cik tā ir taisnība. Vismaz attiecīgajam Latvijas uzņēmumam no malas izskatās gan legit IT bizness ar labu komandu, gan prāvas summas nomaksātos nodokļos un Zelta uzņēmuma statuss VID padziļinātās sadarbības programmā, gan Latvijas UR norādīts uzņēmuma PLG un tas nešķiet nekas īpašs, ka VID darbinieki pāriet uz privāto sektoru. Ja PLG norādīts nepareizi, par to paredzēta kriminālatbildība.

Taču mani atsēdināja diskusijas turpinājums turpat Twitter ar Konservatīvo valdes locekli - kur ir problēma, jo Bermudas jau 2019.g. izņemtas no ofšoru saraksta.

“Priekš Bermudām tas ir liels panākums, jo tagad investīciju fondiem tā ir ļoti interesanta vieta, kur reģistrēties.”

Tad kur ir problēma? Jau vairākus gadus tiesiskā doma iet citā virzienā - jāreģistrējas tur, kur uzņēmums veic biznesu - ir reālas funkcijas vai vismaz lēmumu pieņēmēji. Čaulas uzņēmumu nodokļu direktīva to labos, bet ne pilnībā. Spriedumi ES arī skatās ofšoriem cauri. Taču VIDam katru gadījumu aizvilkt uz tiesu ir nereāli - pret-izvairīšanās normu jau pietiek, tik VIDam informācijas par ofšoru PLG kā nebija, tā nav. Ja arī nonāk daļa informācijas, nav redzēts, ka VID ar to ko darītu. Piemēram, Offshore leaks datubāzē (no ofšoriem noplūdušos dokumentos, kas iekļauj Panama, Pandora, Paradise Papers utt) par Latviju ir minēti viens starpnieks un 220 dažādas adreses un vārdi - vai kāds dzirdējis, ka VID ar to ko būtu darījis? Tagad arī par kripto darījumiem VID sēž miglā, kas arī ir sava veida jaunais ofšors, bet tur vismaz top ES direktīva, kas liks biržām uc starpniekiem ziņot VID par tiem, kas veic darījumus viņu platformās. Tāpēc vajadzīgs nodoklis maksājumiem uz ofšoriem, t.sk. ofšoru kontrolētiem uzņēmumiem. Reāliem ofšoriem, kur nav zināms PLG, nevis saujiņai ofšoru, kā šobrīd.

Līgumi par info apmaiņu ar ofšoriem ir, bet..Caurspīdīgu ofšoru uzņēmumu vietā jurisdikcijās, kas noslēgušas līgumus ar OECD par info apmaiņu, informācijas par PLG nemaz nav. Joprojām pastāv banku konti, kas pieder numuram, nevis cilvēkam, bet uzņēmuma daļas ofšorā pieder trastam, uzņēmumiem daudzos slāņos vai nominālajam akcionāram uzņēmumā, kurā faktiskajam PLG ir vien obligācijas. Daudzas no jurisdikcijām joprojām ļauj pa naudu iegādāties to pilsonību un pases. Kā iespējams noteikt PLG uzņēmumam ar uzrādītāja akcijām vai ja pa vidu ir trasts, kurā pēc definīcijas ir nodalīta juridiskā kontrole no beneficiāriem (PLG)? Uzrādītāja akcijas katru otro dienu nodod kādam citam un neviens par to nezinās. Rezultātā cieš ne vien valstu kases, bet ne vien uzņēmumiem, bet, kā izrādās, arī pašam VID ir grūtības pārliecināties, kas stāv aiz uzņēmuma uzņēmuma n-tajā pakāpē.

Noķer, ja variTās ir shēmas, ar kurām jau izsenis ofšoristi nāca virsū advokātu birojiem un centās pārdot to klientiem. Ar piebildi, ka tas viss ir super droši, jo spēlē ar nosaukumu ‘Catch me, if you can’ uzņēmējs vienmēr būs ātrāks par jebkuru administrāciju, nepieciešamības gadījumā pārvietojot daļas no viena ofšora uz citu. Tāpat, kā šobrīd iespējams spēlēties ar fizisko personu nodokļu rezidenci, kad nepieciešams kādu dārgāku aktīvu pārdot. Uz šīm spēlītēm uzbūvēta vesela finanšu un padomdevēju industrija - tā ir pieklususi, bet nevar tik ātri pazust.

VID vismaz pagaidām šim visam ir bijušas rokas par īsām, jo tas ir sarežģīti - labāk tvarstīt biedrības par izdevumiem mazbānīša uzturēšanai.

Kas ir ofšors?Latvijas ofšoru saraksts palicis gaužām īss. Ja sala noslēgusi līgumu par info apmaiņu ar OECD, to izņem no melnā saraksta. Bet, ja salai nav zināms PLG? Tad par šo uzņēmumu neviens nekur neziņo. Starp citu, ES ielika sarakstā arī Krieviju un tādēļ drīz tā parādīsies arī Latvijas sarakstā.

ASV Ekonomisko pētījumu biroja ziņojumsTas publicēts š.g. martā. Viens no ziņojuma autoriem ir ASV profesors J.Slemrod, ar kuru izdevās aprunāties arī Tax Stories. Ziņojumā viens no secinājumiem ir, ka ASV rezidentiem ārvalstu kontos ir ap USD 4 triljoni, no kuriem ap 1/2 ir ofšoros1 un šo ofšoru aktīvu kopsumma veido ap 10% no ASV IKP. No 0,01% turīgākajiem cilvēkiem ap 60% tur kontus ārpus ASV. Neskatoties uz to, ka pat pirms OECD informācijas apmaiņas līgumiem ar ofšoriem ASV jau ieviesa līdzīgu mehānismu - FATCA, kas attiecas uz visas ārvalstu bankām, investīciju fondiem un citiem finanšu starpniekiem, t.sk. ofšoros. Liels īpatsvars no biznesiem ofšoros ir finanšu pakalpojumiem, M&A un privātā kapitāla (Private Equity) fondiem.

Nodokļi un valdība 21.gs.Ar šādu nosaukumu nesen iznākusi nodokļu profesores no Austrālijas M.Stewart grāmata, kur arī apskatīta ofšoru problemātika. Starp citu, arī ar viņu sarunāta intervija kādai no nākamajām Tax Stories sērijām. Profesore norāda uz ASV līderību ofšoru pasaules negāciju samazināšanā - tur ar 2021.g. stājās spēkā likums, kas prasa norādīt visu ASV uzņēmumu PLG ASV valsts kasei (Financial Crimes Enforcement Network of the US Treasury). Tomēr, ja cilvēks ir nopircis pilsonību un pasi Dominikānā vai Kiprā, kaut arī faktiski dzīvo citur, tad banka var nosūtīt informāciju par viņa bankas kontu attiecīgi uz Dominikānu vai Kipru, brīdina profesore.

Turpinājums sekos..Protams, ne vienmēr uzņēmumi izmanto ofšorus, lai slēptos no nodokļiem - tur ir gan kukuļiem, gan ieroču tirdzniecībai paredzētā nauda. Tomēr, ir virkne spriedumu, kas pasaka, ka arī nelegālas darbības neatbrīvo no nodokļu samaksas pienākuma. Šis temats noteikti ir daudz plašākas izpētes vērts.

1Ziņojumā minētie ofšori: Anguilla, Antigua and Barbuda, Aruba, Bahamas, Bahrain, Belize, Bermuda, Cayman Islands, Cook Islands, Cyprus, Grenada, Guernsey, Hong Kong, Isle of Man, Jersey, Liechtenstein, Luxembourg, Malta, Mauritius, Monaco, Panama, Saint Kitts and Nevis, Saint Lucia, Singapore, Switzerland, Turks and Caicos Islands, and British Virgin Islands.

View Details

Kādēļ Igaunija nolēma palielināt PVN uz 22%?Igaunijai ir aptuveni 4% budžeta deficīts, un jaunā valdība vēlas to samazināt nākamo divu vai trīs gadu laikā. Mērķis ir 0% deficīts līdz 2026. gadam. Vakar viens no politiķiem godīgi pateica – sauksim to par kara nodokli, jāpalielina militāro izdevumu budžets līdz 3% no IKP, tātad naudai kaut kur jānāk.

“No 2025. gada Igaunijā visām fiziskajām personām EUR 700 būs ar IIN neapliekams ienākums, bet tas maksā aptuveni EUR 470m un to nepieciešams finansēt,” papildus iemeslus skaidro Igaunijas Sorainen nodokļu eksperts Verner Silm.

Jāpalielina IKPTikko Rīgā uzņēmām grupu ar ES PVN ekspertiem. Viņu prezentācijās par pēdējā gada jaunumiem neizskanēja, ka vēl kādā no ES valstīm būtu plāns palielināt PVN standarta likmi. Pārsteidzoši bieži vieglas mobilitātes apstākļos vēlamies sekot Igaunijas piemēram, taču pagaidām neredzu tam pamatojumu. Mums jādomā, kā palielināt apliekamo bāzi, palielinot valsts ekonomiku (iekšēji - produktivitāti, bet ārēji - investīcijas uz Latviju), nevis kā vēl spiest citronu, no kura sula jau ir izspiesta.

Citur ES tā nedaraDrošības pēc pārlapoju nodokļu likumu starptautisko datu bāzi - vai tur redzamas kādas līdzīgas vēsmas citur ES? Vienīgi atradu, ka Zimbabve vēl ar 1.1.23. paceļ PVN standarta likmi no 14,5% uz 15%. Atradu tur arī Nīderlandes ziņojumu par to, ka PVN samazinātās likmes bieži nesasniedz savu mērķi un tādēļ tās būtu jāpārskata - vai nav efektīvāk tās aizvietot ar mērķētākiem pasākumiem, piemēram, tiešiem maksājumiem mazāk turīgiem. ES jau kādreiz bija izrēķinājusi, ka Latvija varētu piemērot 15% standarta PVN likmi, ja atteiktos no samazinātajām likmēm.

Vai gribam vēl palielināt inflāciju?Vēl viens iemesls - lielākas patēriņa cenas tikai palielinās inflāciju, bet valdības uzdevums šobrīd ir tieši pretējs - samazināt to.

Lietuva gribēja samazināt PVNŠāds likumprojekts bija izziņots ar spēkā stāšanās datumu 1.1.2020. Likumprojekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka:

“PVN likmes samazināšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā veicināt ekonomiku un investīcijas un arī samazināt cenas. Augstākas PVN likmes mudina personas izvairīties no nodokļu nomaksas un tādējādi vairo ēnu ekonomiku.”

Jāaizlāpa caurumus maisamJa kaut vai šīs divas lietas mēs Latvijā sakārtotu, mēs novērstu PVN zudumus un likmi pacelt nebūtu nepieciešams. Tas ir mīts, ka ar likmju celšanu būs atrisinātas valsts budžeta problēmas. Ja ir caurs maiss, tad ir vienalga, cik daudz mēs tajā beram. Turklāt, likmes palielinājums sit par godīgajiem tirgus spēlētājiem un tādējādi palielina jau esošos konkurences izkropļojumus vēl vairāk.

1. Francijā nesen nolemts, ka B2B darījumiem iekšzemē ar 2024.g. ieviesti e-rēķini. ES līmenī decembrī nolemtais arī paredz ieviest e-rēķinus, bet vienīgi pārrobežu darījumiem. Tomēr PVN izkrāpšana jau parasti notiek vietējā līmeņa darījumos, kas seko pārrobežu darījumam.
2. Ideāli, ja e-rēķinus ieviestu komplektā ar kases aparātu reformu. E-čekiem informācija par darījumu būtu automātiski reālā laikā reģistrēta VID. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešami ne dārgie kases aparāti, ne to sertificēšana. Kases aparāta vietā varēs lietot kaut vai printeri vai sūtīt čeku uz reģistrētu lietotāju telefonu. Līdzīga sistēma jau Latvijā darbojas – ja lietojiet aplikācijas, lai izsauktu taksometru, tad jau ziniet, kā tas strādā.

StatistikaJa OECD valstu vidējā statistika rāda, ka vien ap 20% no valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem veido PVN, tad Latvijā tie ir jau 30%. Turklāt, kopumā Latvijas nodokļu sistēmā netiešo nodokļu (PVN un akcīze) īpatsvars budžetā ir viens no lielākajiem. Tātad, jāskatās uz sabalansētāka valsts budžeta pīrāga veidošanas pusi. Turklāt, likme nebūt nenozīmē korelāciju ar budžeta ieņēmumiem - piemēram, Zviedrijas 25% PVN likme atnes 9,2% no IKP, Beļģijas 21% PVN - 6,9% no IKP, bet Latvijas 21% - 8,4%.

View Details

VID reputācijaKamēr FM prezentācijās lauž šķēpus par to, cik miljoni iet garām valsts kasei sadalījumā pa nodokļiem, ir daudz lielāka problēma, ko nav iespējams aprēķināt ēnu ekonomikas indeksos. Vispār jocīgi - dēļ korupcijas riskiem nereti ierēdniecībai baidās pieņemt lēmumus un mēģina nodrošināties ar 5 liekiem soļiem vai parakstiem, kas aizved to citā grāvī. Kamēr valstī ir nodokļu administrācija ar augstu korupcijas vai birokrātijas risku, lielie investori neskatīsies Latvijas virzienā, lai arī cik laba nodokļu sistēma pie mums būtu.

Ik ceturkšņa ziņojumi Vakar kārtējais klients apliecināja, ka publiskos iepirkumos pelēkais sektors joprojām ir problēma. Kā jau vairākkārt rakstīju, tam zāles varētu būt ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā. Tas padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi darbietilpīgajās nozarēs.

Online čeki un rēķiniPVN izkrāpšana samazināsies, ieviešot online e-rēķinus un e-čekus, kā arī pamazām virzoties tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Foto bloga sākumā ir no lielveikala Somijā, kur norēķināties skaidrā vairs nebija iespējams. Izzudīs arī nekādu pievienoto vērtību nedodošā kases aparātu sertificēšanas rūpala.

Būvniecība privātajiemVēl viens drosmīgs solis būtu, piemēram, būvniecības izmaksu vai hipotekāro kredītu % atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves un dzīvokļu remontu industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem. FM vispār plāno nozaru pieeju ēnu problemātikai, tik par kripto un virtuālo pasauli neko neredzēju - tur arī ir liela ēnu nauda.

Cilvēki bez ienākumiemInteresanta statistika diskusijas gaitā parādījās par fiziskām personām vispār bez ienākumiem - to 2020.g. bija ap 20 tūkst. Neskatoties uz to, ap 6000 no viņiem pieder nekustamais īpašums, ap 1,5k atvērti konti ārvalstu bankās, 20 no viņiem figurē miljonāru sarakstos, ap 300 ir alimentu nemaksātāji. Tie, kas lasījuši Orvela 1984, varbūt man piekritīs, ka dažreiz nepamet sajūta, ka VID veidojas par tādu mūsdienu Big Brother, kas mūs ikdienā vēro. Tik jautājums, ko VID ar to visu tagad darīs?

Laiks priekšlikumiem - līdz maija beigāmDažādām iesaistītajām ministrijām dots uzdevums apkopot priekšlikumus un novirzīt tos uz FM līdz š.g. maija beigām. Sūtiet arī man, ja neesiet LTRK vai LDDK - būšu priecīgs tos nogādāt atbilstošās gādīgās rokās. Tomēr pagaidām izskatās, ka ir plāns izveidot plānu. Kaut kur tas viss jau redzēts. Pagaidām, starp citu, nekur neredzēju figurējam pirms jaunā gada izreklamēto projektu par VID rēķiniem uzņēmumiem ar zemajām algām. Nepamet sajūta, ka efektīvākais rīcības modelis būtu vienkārši runāt ar lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī par to, kas viņiem traucē dzīvot. Un atbalstīsim FM - domāju, ka viņiem nav viegli pieņemt kardinālus lēmumus ēnu ekonomikas samazināšanai, bet viņiem būs vieglāk, ja sajutīs biznesa atbalstu.

View Details

Kas no priekšlikumiem šķiet lietderīgi?Ko vēlamies sasniegt?Pirms iet detaļās par IIN, protams, būtu labi konceptuāli zināt - kāpēc mēs vispār vēlamies IIN reformēt? Kas labi strādā un kas nē?

Statistika un meliPapildus manis iekopētajai tabulai no statistikas redzams, ka IIN kopumā Latvijā (% no IKP) ir zemākie Baltijā, tāpat kā vidējā darba alga: ~1370 LV, 1685 EE, 1790 LT, minimālā alga: 620 LV, 725 EE, 840 LT un maksimālais neapliekamais minimums: 500 LV, 654 EE, 625 LT, ko piemēro algai: EUR 500 LV, 1200EE, 840 LT. Tātad, visur atpaliekam. Ap 90% IIN valsts iegūst no darbinieku algām, tātad, pēc Paretto principa valstij tik par viņiem būtu jārūpējas IIN ziņā. Piemēram, SD ieņēmumu kontu uz 1.2.23. izmantojuši 43 MUN maksātāji!

Vai veicināsim lētāka darbaspēka pieplūdumu?Svaigākajā Tax Stories podkāsta sērijā Eco Baltia šefs Māris Simanovičs teica to, ko The Economist skandina jau sen - būtu nepieciešams ļaut ieplūst Latvijā lētajam darba spēkam - vai konceptuāli šāda doma ir atbalstāma?

Vai veicināsim gudro prātu pieplūdumu?Sanāksmē izskanēja ideja ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi augsti kvalificētu pētnieku piesaistei. Ideja laba, tik šobrīd ar vienu roku dosim atlaidi, bet ar otru - uzliksim solidaritātes nodokli? Tieši tā - no sākuma jāatceļ šo Latvijas nodokļu sistēmas Frankenšteinu, kas atbaida no valsts gudrākos prātus. OECD pētījumā par Latvijas nodokļiem 1995.-2020. konstatēts, ka solidaritātes nodoklis 2017.g. bija EUR 65 milj., bet 2019.g. pēc mūsu klientu uzvaras Satversmes tiesā un no tās izrietošajiem grozījumiem likumā – EUR 0,6 milj. Konkurencē par gaišajiem prātiem pagaidām zaudējam Igaunijai vienos vārtos - Latvijā lielajai algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – gandrīz 2x mazāk: 21,6% (20 + 1,6%).

Kur palikusi ideja par nomadu vīzām?Manuprāt, reformas diskusijai pagaidām pagājusi garām tendence, ka šobrīd valstis konkurē savā starpā ne tik daudz ar UIN, kas veido salīdzinoši nelielu nodokļu budžeta daļu, bet ar IIN migrējošam darbaspēkam. Jāatceras, ka nodokļu sistēmu veido 2 lielumi - likmes un bāze. Vai bāzi nebūtu iespējams palielināt, piesaistot migrēt gatavu darbaspēku?

VienkāršošanaGribētos pavērtēt vai nav iespējams izņēmumus un atvieglojumus kompensēt ar nodokļa likmes samazināšanu.

No diferencēta neapliekamā uz konstantoAizvietot diferencēto neapliekamo minimumu ar konstantu summu, jo grāmatveži jau kopš ieviešanas sūdzas par aprēķinu sarežģītību, nemaz nerunājot par pārējiem.

Vai neapliekamais minimums izglābs nevienlīdzību?Gribētos cerēt, ka jau pavisam drīz varēsim atļauties mazināt nevienlīdzību, palielinot neapliekamo minimumu uz cilvēka cienīgu summu, teiksim EUR 1000 mēnesī. To, šķiet, var izdarīt, tiekot galā ar aplokšņu algām.

Prezumptīvais IIN vs. automatizācijaInteresanta doma bija arī - aplikt ar IIN tikai daļu saimnieciskās darbības veicēju ienākumu. Tādējādi nebūtu jāveic šo personu izdevumu pārbaudi. Baidos, ka šī ir utopiska doma, jo katram izdevumu summas ir dažādas. Drīzāk jāievieš e-čeki un e-rēķini, lai automatizētu SD veicēju izdevumus. Tā pati automatizēšanas ideja attiecināma uz IIN attaisnotajiem izdevumiem vispār.

Jāvienkāršo IIN likumuJau sen visi, manuprāt, gaida uz IIN likuma vienkāršošanu, kurā nereti atsauces no viena panta uz citu saliktas kā ielāps uz ielāpa.

Kur tās svaigās idejas radīsies?Aizdomājos arī par FM cilvēku potenciālo iekšējo konfliktu - ja reizi viņi jau kādu laiku atpakaļ (piemēram, 2018.g. reformas laikā) piedāvājuši, ka diferencētais neapliekamais minimums ir valstij lietderīgākā sistēma, cik liela iespējamība ir, ka šobrīd tie paši cilvēki domās savādāk?

Vispārējā deklarēšanāsTe laikam domā tāda, ka visiem jāiesniedz deklarāciju (VID automātiski sagatavotu), lai būtu atskaites punkts tiem, kas dzīvo pāri saviem oficiālajiem iztikas līdzekļiem. Respektīvi, vēl viens veids, kā mēģināt cīnīties pret ēnām. No malas izskatās, ka padārgs veids. Taču, ja lēš, ka ēnās iestrēguši kādi 10 miljardi gadā, tad varbūt atmaksājas.

Vēl par ēnāmKrietni lētāks mehānisms būtu skatīties uz atsevišķām nozarēm. Piemēram, būvniecības izmaksu vai hipotekārā kredīta % atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem. Ja vēl to ļaus darīt vien energoefektīvām ēkām, kā to darīja Vācija, iespējams nošaut 2 zaķus ar vienu šāvienu.

Vēl viens labs piemērsArī ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā, padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi saistībā ar publiskajiem iepirkumiem. Šobrīd joprojām grūti konkurēt tiem, kas pastāvīgi godīgi maksā darbaspēka nodokļus, ar tiem, kas tos samaksā labākajā gadījumā uz publiskā iepirkuma brīdi.

Par diskriminācijuKādēļ vispār kādam ienākuma veidam jābūt savādākai IIN likmei, kā citiem. Tas diskriminē ienākumu ar augstāku likmi. Ko mēs gribam atbalstīt - lai vairāk bērni skolā domā, kā sapirkt dzīvokļus un maksāt 10% IIN tā vietā, lai būtu par augsti atalgotu ierēdni un maksātu 31%? Nebūtu arī nekāds pamats shēmošanai, ja visiem būtu vienāds Igaunijas modelis ar 20% IIN (un UIN). Ar progresivitāti mēs ziedojam vienu veselu cilvēku 5 slimu cilvēku ārstēšanai, kā arī aicinām šo veselo un gudro iet labāk atpūsties pludmalē, nevis pastrādāt vēl mazliet. .

Digitālā pasaulē paslēpusies naudaJāapdomā veidot īpašu nodokļu režīmu Virtuālās pasaules darījumiem, t.sk. ar kripto-valūtām, NFT un Metaverse darījumiem, e-spēļu pasaulei. Sakārtojot šo jomu ar 1) skaidrību (galvenais) un 2) nelieliem nodokļiem, piemēram, biržām un kapitāla pieaugumam, šīs industrijas pārstāvjus no visas pasaules (būdami diezgan jauni un mobili) varētu mudināt pārcelties uz Latviju un maksāt nodokļus te. Tātad, palielinātos ar IIN apliekamo iedzīvotāju bāze. No otras puses, būtu jāiedrošina šīs pasaules pārstāvjus iznākt no ēnas, jo VID drīz no tirgus dalībniekiem (biržām) varētu saņemt info par pie viņiem notiekošajiem darījumiem.

Iekasēsim IIN, bet ko tālāk?75% nonāk pašvaldību budžetos. Varbūt pašvaldībām jāļauj konkurēt savā starpā ar dažādām IIN sistēmām un atvieglojumiem. Jau iepriekš izskanējis arī jautājums par IIN pārdali starp pašvaldību, kurā cilvēks dzīvo un kurā strādā. Šī ir laba iespēja atvērt prātu dažādiem ārpus kastītes risinājumiem. It sevišķi, lai attīstītu reģionus ārpus lielpilsētām.

Kas tālāk?A. Ašeradens norādīja, ka visi izteiktie priekšlikumi tiks apkopoti un FM sniegs to vērtējumu, turpmākajās sēdēs izrunājot iespējamos izmaiņu variantus. Te minētas vien dažas no attiecīgajām IIN aktualitātēm, tā kā, kā parasti, turpinājums sekos. Savus priekšlikumus variet ierakstīt arī šī bloga čatā.

View Details

Vai arī šī rīta Lieldienas nav savā ziņā pretrunīgas?No vienas puses, visi svinam Kristus augšāmcelšanos un priecājamies par papildus brīvdienām, bet no otras - daudziem negribas ticēt tādām blēņām. Tad ko mēs svinam? Kādēļ pavelkamies kopā ar bērniem no rīta krāsot olas un ļaut bērniem dārzā meklēt zaķu atstātās šokolādes olas? Pavilkāmies uz komercijas vilinājumu vai tomēr atstājam bērniem izvēles iespēju - ja nu Kristus augšāmcelšanās ir bijusi un mums ir cerība uz turpinājumu.. Šīs tēmas interesentus iedrošinu paklausīties manu sarunu ar mācītāju Ungaru Gulbi.

Logu nodoklisŠo nodokli Lielbritānijā ieviesa no 1697. līdz 1851.gadam un tas labi parāda nodokļu sistēmas lielākos izaicinājumus - godīgums, atbildes reakcija, efektīva administrēšana. Nodokli ieviesa, jo tie liecināja par personas turīgumu, bija viegli pārbaudāmi un par to nebija strīdu un tas aizvietoja grūti pārbaudāmo nodokli krāsnīm, jo bija jātiek ēkā, lai to pārbaudītu. Var teikt, ka šobrīd mūsdienīgu logu skaitīšanas funkciju veic mākslīgā intelekta programmas, kas Francijā nesen ļāva nodokļu administrācijai iekasēt miljonos mērāmas summas par aptuveni 20 000 nedeklarētiem baseiniem, ko AI programma identificēja automātiski.

Kaķis un peleLogu nodokļa rezultātā daudzi sāka aizmūrēt māju logus. Tādējādi radās pierādījumi par pārlieku sistēmas slogu, kā rezultātā ne vien valsts neko neieguva, bet arī iedzīvotāji zaudēja pieeju gaismai un svaigam gaisam. Vēlāk pat parādījās īpašs termins - Britu slimība, kas radās dēļ sliktās telpu ventilēšanās un B vitamīna trūkuma. Tautā šo nodokli sāka dēvēt nodokli veselībai. Tā sākās šķietami nebeidzamā kaķa un peles deja ar izvairīšanos, strīdiem un likumu pielabošanu. Piemēram, kādā brīdī sāka būvēt logus, kas apgaismo divas istabas. Tad likumu papildināja, ka šādos gadījumos jāmaksā par katru istabu. Tad sāka logus aizmūrēt ar noņemamiem ķieģeļiem.. Un kā vispār ir definējams logs?

Vai bērni par šo visu brīnīsies?ASV nodokļu profesori J.Slemrod un M.Keen savā grāmatā Rebellion, Rascals and Revenue prognozē, ka nākamās paaudzes smiesies par:

• mūsu nodokļu sistēmu aizraušanās ar tirgus cenu noteikšanu darījumos starp saistītajām personām,
• mūsu nodokļu deklarācijām,
• mūsu dīvainām paražām piesiet nodokļu nomaksas kārtību tam, cik ilgā laikā zeme apceļo apkārt saulei,
• to, kādēļ nodokļu sistēma senčiem neintegrēja nodokļu ieņēmumus ar attiecīgo izdevumu sabiedrisko labumu;
• to, kādēļ mēs nenodevām nodokļu iekasēšanu privātu uzņēmumu rokās,
• bonusu sistēmas nodokļu administrācijas cilvēkiem primitīvismu,
• kā lobiji varēja veidot nodokļu sistēmu tā vietā, lai valdība domātu par vispārējo labumu.

Vai bērni par šo visu apbrīnos?Tāpat minētie ASV nodokļu profesori prognozē, ka nākamās paaudzes būs pateicīgas mums par:

• par pēdējā brīdī ieviestu CO2 nodokli, lai novērstu klimata pārmaiņas;
• par starptautisku institūciju izveidošanu sadarbībai starptautisko nodokļu jautājumos.

Viņi arī sarkastiski prognozē, ka valdības arī varētu reāli ieviest visas šīs lietas, ja notikumi pasaulē pavērsīsies pietiekoši drūmi. Manu sarunu ar abiem profesoriem iespējams noklausīties te.

Svētki ir lieliska iespēja apstāties un padomāt, kādēļ mēs darām to, ko mēs darām un vai labāk nav tomēr citādāk. To arī šajās Lieldienās novēlu.

View Details

Darba grupa - jūsu iespējaDarba grupa strādās pie šī projekta no marta līdz oktobrim. Darba grupā no sociālajiem partneriem ir LDDK un LTRK, kā arī eksperti, t.sk. šī bloga autors.

Vispārējā IIN deklarēšanaKā viens no apspriežamiem uzdevumiem projekta gaitā izskanējis - vispārējas deklarēšanās ieviešana ar 2026.g., šādu procesu automatizējot. Šāda projekta lielākais izaicinājums paliks - kā atlasīt personīgos izdevumus no atskaitāmiem. Principā, te info būtu jānāk no trešajām personām. Nodokļu maksātājam tik būtu jāpārbauda VID izveidoto deklarācijas sagatavi.

Baltijas nodokļu ieņēmumu salīdzinājumsŠī man likās interesanta FM tabula. Starp Baltijas valstīm IIN ieņēmumi Lietuvā krietni augstāki un viņu reformas ietvaros tos plānots vēl paaugstināt. Latvijā UIN ieņēmumi ir vairāk kā 2x mazāki, kā Lietuvā. NĪN būtiski pārsniedz līdzīgus ieņēmumus kaimiņos. Gandrīz 4% pārējos nodokļu ieņēmumos ļauj apšaubīt manu fantāziju, ka varētu reducēt mūsu nodokļu sistēmu no 14 nodokļiem uz 5-6.

Varbūt tad labāk jāsalīdzina pret OECD?Tagad salīdzināsim, kā Latvija izskatās pret OECD valstu vidējo temperatūru slimnīcā - nodokļu sistēmu ieņēmumu proporciju. Tātad, lai pielīdzinātos OECD rādītājiem, uz ko tik ļoti FM tiecas nodokļu ieņēmumu % no IKP rādītājos, tad no šīs tabulas sanāk, ka būtiski jāsamazina VSAOI un PVN, bet jāpalielina IIN, UIN, NĪN un akcīzi.

• VSAOI: LV 33%, OECD 27%;
• IIN: LV 19%, OECD 24%;
• PVN: LV 30%, OECD 20%;
• Akcīze: LV 10%, OECD 12%;
• UIN: LV 3%, OECD 9%;
• NĪN: LV 2%, OECD 6%;
• Pārējie: LV 4%, OECD 3%.

Nodokļu sistēmu 3 konceptuāli virzieniKopumā, tomēr, daudz objektīvāka šķiet zemāk iekopētā OECD tabula, kas norāda nodokļu sistēmu konceptuālos virzienus un šo virzienu tipiskākās paraug-valstis. No tabulas redzams, ka mūsu sistēma iedalīta patēriņa nodokļu grupā.

Labāk daudz no mazliet vai mazliet no daudz?Nav arī skaidrs virziens - kādēļ mēs gribētu virzīties uz OECD vidējo nodokļu ieņēmumu % no IKP, ja Īrija vien ar 22% no IKP nodokļu ieņēmumiem šķiet augstākas labklājības valsts, nekā Latvija ar 31% no IKP. Kaut kā pagaidām nav novērots, ka īri masveidā dodas peļņā uz Latviju. Atšķirība meklējama ekonomikas (IKP) apmēros - Latvijā ap EUR 39 miljardi pret Īrijas EUR 560 miljardiem.

Kas Īrijā savādāk?Izskatās, ka, ja mums vispār ko jākopē, tad drīzāk tieši Īrijas nodokļu modeli, nevis Baltijas vai Austrumeiropas. Jāsaprot, ka ne jau nodokļu sistēma vien radījusi tik lielu IKP Īrijā - tur pie vainas ir arī ASV tuvums un dominējošā angļu valoda, kā arī uz klientu apkalpošanu vērstā nodokļu administrācija. Tomēr, ja skatāmies uz nodokļu sistēmu, daudzi uzsvēruši Īrijas zemo efektīvo UIN likmi (brīžiem ap 1-2%). Pillar 2 UIN projekts ar 15% likmi diez vai šo būtiski mainīs, jo tas attieksies tik uz lielajām grupām. No tabulas redzams, ka Īrijas nodokļu pīrāgā dominē (ap 50% no nodokļu ieņēmumiem) IIN un UIN (!), otrus 50% g.k. veido VSAOI un PVN ieņēmumi. Ar visu manis minēto 1-2% efektīvo likmi UIN Īrijā atnes ap 15% no visiem nodokļiem, pretstatā Latvijas 2-3%.

Kā palielināt IKP?Visu dzīvi esmu pieturējies pie universitātes laikos pie kāda ASV pasniedzēja iemācīta principa - ja trūkst naudas, jāpalielina ieņēmumus, nevis jāsamazina tēriņus. Tāpēc šajā FM vingrinājumā galvenais uzdevums varētu būt - kā veicināt būtisku IKP pieaugumu, veicinot strauju investīciju pieplūdumu. Jārunā ar lielajiem investīciju fondiem - kas viņiem nepieciešams, lai nāktu uz Latviju arvien vairāk.

Vai valsts var pateikt, precīzi kur tērējam?Nenoliedzami, ka arī jāpievēršas caurā maisa aizlāpīšanai. Dzirdēju no biznesa, ka valsts pārvaldei nemaz nav vienotas uzskaites sistēmas, lai būtu iespējams pateikt, kur tieši izlietota nodokļu nauda.

Liela likme nenozīmē lielākus ieņēmumusTurklāt, no FM sarūpētās statistikas visdažādākajos griezumos redzams, ka likmes diez vai ir pie vainas, lai palielinātu nodokļu ieņēmumus. Zviedrijas 25% PVN likme atnes 9,2% no IKP, Beļģijas 21% PVN - 6,9% no IKP, bet Latvijas 21% - 8,4%.

Vēl idejasManas jau iepriekš paustās nodokļu sistēmas uzlabošanas idejas atrodamas dažādos blogos, bet daudzas no tām apkopotas šajā.

Turpinājums par šo tēmu noteikti sekos.... jo darba grupās cilāti gan jautājumi par ēnu ekonomikas ierobežošanu, gan IIN, gan arī minimālā 15% UIN projektu, ko pagaidām plānots ieviest, neaiztiekot pēc 2018.g. reformas ieviesto UIN modeli.

View Details

Māris ir Eco Baltia grupas CEO - grupas, kuras apgrozījums ir jau tuvojas ¼ miljardam. Eco Baltija obligācijas tikko sāka kotēties biržā, kur pieprasījums 3.5x pārsniedza piedāvājumu. Māris ir Stokholmas Ekonomikas Augstskolas absolvents, viens no fonda Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājiem.

Golfs, medības, grāmatas, informācija

Sākām sarunu par Māra hobijiem – golfu un medībām. Māris labprāt klausās arī biznesā un dzīvē pielietojamas (non-fiction) audiogrāmatas un ieteica 48 Laws of Power kā vienu no saviem favorītiem. Sarunas gaitā atcerējāmies arī par Jāņa Ošleja rekomendēto The Great Game of Business, kā arī Peter Diamandis grāmatu Exponential Organizations. Runājām arī par informācijas avotu uzticamību, ka ļoti daudz informācijas tiek pasniegts ar kādu noteiktu mērķi. Jāspēj to salasīt starp rindiņām.

Iekšējā miera avoti

Runājām arī par iekšējā miera avotiem – zemessardzi un domas no grāmatas The Subtle Art of Not Giving a Fck. Turklāt, karmiska veiksmes atslēga ir dalīties ar citiem savā enerģijā un zināšanās. Ja ir slikts garastāvoklis, atveriet ziedot.lv un noziedojiet – garastāvoklis uzlabosies. Vai arī palasiet stāstus par tiem, kam vajadzīgs šis ziedojums, un sapratīsiet, ka jūsu dzīve nemaz nav tik slikta. Turklāt, nevajag aizmirst, ka uzņēmumiem, kas tagad izmaksā dividendes, ir iespēja līdz pat 30% no dividenžu UIN aizvietot ar ziedojumu.

Diena Pēc

Māris ir aizrāvies arī ar savu podkāstu tieši ar šādu nosaukumu – Diena Pēc. Viņa raidījuma tematika ir ilgtspēja. Māris zināja stāstīt, ka drīz ne vien bankas prasīs atskaitīties par katra uzņēmuma šajā jomā paveikto, bet tā būs ikdienišķa prasība no sabiedrības, kas visiem liek padomāt par attieksmes maiņu pret vidi, kurā dzīvojam. Podkāsts palīdzēs ar idejām šajā jomā. Arī citas šī podkāsta tēmas un runātāji Māra izpratnē ir vieni no vērtīgākajiem Latvijas podkāstu tirgū.

Kopumā Latvijas nodokļi ir ok

Māris padalījās pieredzē, ka Čehijā par kavētiem maksājumiem var vienkārši izrakstīt rēķinu par likumiskajiem 15% bez iešanas uz tiesu. Par nodokļu slogu Eco Baltia nejūt būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā. Arī Latvijas UIN sistēma Mārim šķiet uzņēmumus atbalstoša. Lielākā neapmierinātība mūsu sistēmā varētu būt ar solidaritātes nodokli un to, ka vajadzētu ļaut cilvēkiem vismaz kādā daļā izvēlēties, kā tiek tērēti viņu samaksātie nodokļi. Satraucoša šķiet arī pensiju sistēma. Turklāt nācijas progresam jāveicina lētā darbaspēka importu. Nepareizi akcenti nereti tiek likti uz nodokļu izlietojumu valsts pārvaldē. Vēl būtu nepieciešams atbalstīt restorānu industriju, jo te tā ir nesamērīgi dārga.

View Details

Arī Lietuvā briest nodokļu reformaKamēr pie mums vēl tikai nodokļu sistēmas pamatnostādnes vēl tikai top, mūsu Dienvidu kaimiņu kolēģi dod nepārprotamus signālus par arī tur briestošām pārmaiņām. Palielināšoties darbaspēka nodokļi, it sevišķi pašnodarbinātajiem. 5% UIN režīmam (līdz EUR 300 000 apgrozījumam) atcelšot darbinieku skaita ierobežojumu. Tas liekas jocīgi - vienas durvis aizver, bet citas plaši atver: lūdzu, pašnodarbinātie, nāciet uz 5% UIN uzņēmumiem. Ieskatīsimies dziļāk glāzē..

Kas plānots saistībā ar IIN?* Progresīvā IIN mehānisma ieviešana ar 20/25/27% nodokļa likmēm. * Paaugstināta pašnodarbināto likme uz 20% un samazināti atskaitījumi. * Investīciju kontu instruments, kas ļauj neaplikt ar IIN atdevi no ieguldījumiem, ja tie reinvestēti, līdz 10 000 eiro. * IIN atskaitījumu atcelšana saskaņā ar ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas un individuālajiem pensiju produktiem. * Akciju opciju atvieglojumu pagarināšana. * No tuviem radiniekiem saņemto dāvanu aplikšana ar nodokli, ja to vērtība pārsniedz 300 000/150 000 eiro. * Nodokļu deklarāciju iesniegšanas vienkāršošana.

Kas plānots saistībā ar UIN? Tūlītējs pamatlīdzekļu nolietojums. * Pētniecības un attīstības (R&D), patentu kastes*, investīciju projektu un filmu finansējuma atvieglojumu pagarināšana līdz 2028. gadam. * Nozaru nodokļa atvieglojumu atcelšana atsevišķiem dzīvības apdrošināšanas sabiedrību un veselības aprūpes uzņēmumu ienākumiem. * Tiks atcelta prasība par darbinieku skaitu līdz 10 tiem, kas strādā 5% UIN režīmā (apgrozījums līdz EUR 300 000). * Palielināsies slieksnis UIN avansu izmaksai (apgrozījums līdz EUR 500 000 EUR 300 000 vietā). * Atvieglojums riska un privātā kapitāla subjektiem (RPCS) tiktu liegts, ja tiktu veiktas investīcijas uzņēmumos, kuri jau izmanto šo atvieglojumu. * Uzņēmuma automašīnas, automašīnu nomas, lietošanas un remonta izdevumi būtu atskaitāmi no apliekamās bāzes atkarībā no CO2 emisiju līmeņiem. * Grozījumi noteikumos par nemateriālās vērtības amortizāciju nodokļu vajadzībām. * Nodokļu zaudējumu pārnešana starp grupas uzņēmumiem būtu ierobežota līdz 70% no saņēmējas vienības ar nodokli apliekamās peļņas.

Kas plānots saistībā ar PVN?* PVN reģistrācijas slieksnis tiks palielināts no 45 000 eiro līdz 55 000 eiro. * Sociālo pakalpojumu iestāžu sniegtie sociālie pakalpojumi būtu atbrīvoti no PVN.

Kas plānots saistībā ar NĪN?* Dzīvojamās mājas tiktu apliktas ar progresīvo NĪN likmi (neapliekamā vērtība tiktu noteikta pēc dzīvojamās mājas vidējās pašvaldības vērtības (AMV)):

+ kad vērtība nepārsniedz 1 AMV – dzīvojamā māja netiktu aplikta ar NĪN;
+ ja vērtība pārsniedz 1 AMV, bet nepārsniedz 2 AMV – tiktu piemērota NĪN likme 0,06%; un
+ ja vērtība pārsniedz 2 AMV – tiktu piemērota NĪN likme 0,1%.
+ Pārējie iedzīvotājiem piederošie nekustamie īpašumi tiktu aplikti ar NĪN likmēm 0,1-1% robežās.

• Juridiskām personām piederošie komercnekustamie īpašumi tiktu aplikti ar NĪN likmēm 0,5-3% robežās.
• NĪN būtu jāmaksā tikai tad, ja summa pārsniedz 5 eiro.
• Ar NĪN tiktu aplikts pamests un novārtā atstāts nekustamais īpašums, kā arī nepabeigta būvniecība.
• NĪN deklarācijas par iedzīvotājiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem nodokļu iestādes sagatavotu līdz 1. martam, un iedzīvotāji tās samaksā līdz 15. martam katrā taksācijas periodā.

Ko dara Lietuvas VID?Kā mēs varam jums palīdzēt?Februārī, prezentējot savas šī gada darbības jomas, Lietuvas VID (VMI) uzsvēra, ka plāno vairāk pievērsties efektīvai uzraudzībai, nevis stingrām kontroles darbībām. Lielāka uzmanība tiks pievērsta augstu nodokļu maksātājiem un jaunizveidotajam "turīgo iedzīvotāju" segmentam. Lietuvas VMI plāno ar viņiem komunicēt ar mērķi skaidrot, kas viņiem būtu nepieciešams. Šonedēļ Twitter redzēju arī ierakstu par labu Igaunijas VID praksi - pēc nodokļu samaksas viņi 3 valodās atsūtīja paldies par nodokļu samaksu un aptauju, kā varētu uzlabot procesus un tādējādi atvieglot nodokļu maksātāja dzīvi. Uz klientiem orientēts pakalpojums. Pat uzruna bija - dārgais klient.

Karstākie nodokļu temati LietuvāIzvērtējot ne tikai VMI komentārus, bet arī praksē novēroto būtiski pieaugošo uzsākto nodokļu izmeklēšanu un pārbaužu skaitu dažās nozarēs, VMI pārbaudāmo jautājumu saraksts izskatās sekojošs.

Dividendes interpretē šauri un pēc ekonomiskās būtībasAr nodokli neapliekamo dividenžu izmaksa ārvalstu holdingiem, peļņas pārskaitīšana uz preferenču tarifu valstīm, nepamatota zaudējumu pārnešana starp grupas uzņēmumiem. VMI ieņem ārkārtīgi stingru pozīciju izvairīšanās novēršanas normas piemērošanā un dividenžu aplikšanā ar nodokli, diezgan aizdomīgi raugās uz visiem "pasīvajiem" turējumiem un nodokļu atvieglojumus saprot ļoti šauri - kā pašu dividenžu neaplikšanu ar nodokli. Izskatās, ka šogad ne tikai saņemsim vairāk pārbaužu par šo tēmu, bet arī vairākus Nodokļu strīdu komisijas lēmumus par pērn veiktajām pārbaudēm.

Reorganizāciju regulējumā daudz neskaidrībuLai gan nav mainījušās UIN likuma normas, kas nosaka nosacījumus neitrālu uzņēmumu reorganizāciju veikšanai nodokļu vajadzībām, tomēr redzama VMI aktivitāte, izvēloties uzņēmumus kontrolei šajā konkrētajā jautājumā un ārkārtīgi stingra likuma piemērošana. Šajā regulējumā ir diezgan daudz neskaidrību un bieži vien tās neskaidrības netiek interpretētas par labu nodokļu maksātājiem.

Plānās kapitalizācijas paplašināta interpretācijaPēdējā laikā VMI arvien vairāk interesējas par plānās kapitalizācijas noteikumu un tā izņēmumu piemērošanu. Lai gan šķita, ka šī noteikuma konsekventa piemērošana atrisināsies, tomēr VMI neatzīst tiesas veidoto praksi, ka šis ierobežojošais noteikums tiek piemērots tikai pēc ļaunprātīgas izmantošanas fakta pierādīšanas. Savās interpretācijās VMI arī paplašina jēdzienu "par atlīdzību aizdots kapitāls", uz kuru attiecas ierobežojumi - novērots, ka uzņēmuma garantiju vai ķīlu bankai par labu māsas uzņēmuma no bankas saņemtajam kredītam VMI arī piemēros plānās kapitalizācijas ierobežojumus. Ir argumenti, lai nepiekristu, bet šķiet, ka te būs jāstrīdas. Sīkāk par šo tematu Latvijā un Igaunijā varat palasīt te.

Transfertcenas vērtē biežākCenu noteikumu piemērošana darījumiem starp saistītām personām - arvien vairāk tiek veiktas tematiskās kontroles darbības vai arī izcenojuma aspekts tiek izvērtēts citu UIN jautājumu kontekstā.

Kur beidzas bizness un sākas personīgs patēriņšPatēriņš privātajām vajadzībām (automašīnas, jahtas, ceļojumi un citi "luksus" uz uzņēmuma rēķina) ir mūžīga klasika, kur VMI joprojām virza savus inspekcijas resursus un joprojām "atrod". Tomēr šajā jomā joprojām ir daudz diskutējamu elementu par uzņēmumos organizētajiem komandas motivācijas pasākumiem (īpaši, ja tie tiek organizēti ārzemēs), lojalitātes programmām ar izklaides pasākumu elementiem, svarīgāko klientu organizēšanu u.c.

Vai turīgais ir joprojām rezidents, kaut arī ir aizbraucis"Turīgo" personu kontrole uzņem apgriezienus, jo par "fiziskām personām ar augstvērtīgiem aktīviem", kuras interesē VMI, tiek uzskatīti ne tikai esošie, bet arī bijušie Lietuvas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pārvalda ap 40 milj. EUR un lielākus aktīvus. Tādējādi pieaug izmeklēšanu un pārbaužu skaits, izvērtējot, vai cilvēks joprojām ir uzskatāms par Lietuvas rezidentu un vai viņam Lietuvā jāmaksā nodokļi.

Akciju opcijasDarbinieku opciju pabalstu piemērošanas izvērtējums šogad kļūs aktuālāks kā iepriekš, jo šis ir gads, kurā tiks realizētas pirmās preferenciālās iespējas (opciju darījumi).

PVN Un protams, PVN jautājumi laikam nekad nezaudēs savu aktualitāti, īpaši 0% likmes piemērošana, citu samazināto likmju piemērošana, jaukto atskaitījumu jautājumi, u.c.

VMI jau zin, pēc kā nāk“Lai gan VMI apgalvo, ka vairāk uzmanības pievērš monitoringam un profilaksei, ir skaidrs, ka izmeklēšanas un pārbaudes par aktuāliem jautājumiem ne tikai pieaug, bet arī kļūst mērķtiecīgākas,” uzskata Indre Ščeponiene, Sorainen Lietuvas nodokļu prakses vadītāja

Pēc sākotnējās uzraudzības, nozares analīzes vai citām atlases darbībām VMI atlasa uzņēmumus kontroles darbībām, kurās "meklē" konkrētas lietas. Tāpēc komersantiem vajadzētu būt uzmanīgākiem, plānojot reorganizācijas, finansēšanas darījumus, veidojot korporatīvo grupu struktūras utt.

View Details

PVN vēja parku depozīta maksājumiemPagaidām neizskatās korekti, ka vēja parku īpašniekiem projektu pirmssākumos tiek izrakstīti rēķini ar PVN par drošības depozīta maksājumu. Jā, depozītu vēlāk paredzēts izmantot vēja parku elektrības pieslēgumu attīstīšanas pakalpojumiem, taču depozīta būtība šķiet nodrošināt darījuma slēgšanu, pierādot pušu nodomu, nevis avanss par pakalpojumiem. Drošības depozīti nav PVN objekts. Līdzīgs nolēmums reiz jau bija ES tiesā, kas nosprieda, ka rezervācijas iemaksa viesnīcās, ko vēlāk ieskaita viesnīcu apmaksai, nav ar PVN apliekams objekts. Šis jautājums pavilks sev līdz veselu virkni citu ar PVN saistītu jautājumu.

Enerģētikas uzņēmumu virspeļņas nodoklisNu jau pagājis labs brīdis, kopš redzēts pirmais pazaļš likumprojekts par šī nodokļa ieviešanu arī Latvijā, taču nepamet pārliecība, ka projekts vēl piedzīvos būtiskas pārmaiņas pirms tā pieņemšanas.

MaksātājiProjekts paredz, ka nodokli maksās:

• Latvijas UR reģistrētas kredītiestādes,
• sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji dabasgāzes pārvadē, sadalē un uzglabāšanā,
• uzņēmumi, kuri sniedz elektroenerģijas pakalpojumus.

Objekts, likme un termiņiSaskaņā ar UIN likumu aprēķinātā nodokļa bāze, kas par 45% pārsniedz iepriekšējo 4 gadu vidējo peļņu. Šai virspeļņai piemērojamā likme projektā - 60%. Likuma piemērojamība laikā - no 1.1.2023. līdz 1.7.2024.

Citur ES - ņemam, kur varamNodoklis ieviests lielākajā daļā ES valstu. Par ES valstu plāniem jau rakstīju pāris blogus. Šobrīd - par svaigākām ziņām par jau ieviestā nodokļa objektu un likmēm:

• AUT - fosilais kurināmais (FK, 40% virspeļņai) un elektrības ražotājiem (EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh),
• BEL - FK, EUR 6.90 par jēlnaftas t, EUR 7.80 par patēriņa m3,
• BUL - FK, 33% virspeļņai,
• CRO - visi uzņēmumi, 33% virspeļņai,
• CZE - enerģētikas uzņēmumi un bankas - 60% virspeļņai; EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh,
• FRA - FK, 33% virspeļņai un EL, 90% cenai virs pieļautās cenas, atkarībā no tehnoloģijām,
• GER - FK, 33% virspeļņai un EL, 90% cenai virs EUR 180 par MWh,
• GRE - enerģētikas uzņēmumiem - 90% virspeļņai,
• HUN - enerģētika, bankas, farmācija, mazumtirdzniecība, telekomi - dažādas likmes (līdz 95%) virspeļņai,
• ITA - nodoklis pret augstiem enerģētikas rēķiniem - 35% pievienotajai vērtībai (PVN bāzei), enerģētikas uzņēmumiem - 50% virspeļņai,
• LIT - enerģētikas un tās pārstrādes uzņēmumiem (mums ir likuma teksts, ja kādam nepieciešams) - 33% virspeļņai, projektā - arī bankām,
• NED - enerģētikas un tās pārstrādes uzņēmumiem - 33% virspeļņai, dabasgāzei - ieņēmumiem virs EUR 0,5 par m3 - 65%,
• ROM - EL cenai virs pieļautās - 98-100%, naftai un gāzei - 60% virspeļņai,
• SVK - enerģētikas ražotājiem - 90% virspeļņai, ja pārdošanas cena pārsniedz griestus; gāzei, oglēm, to pārstrādei - 55% virspeļņai,
• SLO - FK - 80% virspeļņai, enerģētikas ražotājiem - ieņēmumiem virs limita (EL - EUR 180 KWh) - 100%,
• ESP - enerģētikas uzņēmumiem (1,2% peļņai) un bankām (4,8% peļņai no %),
• SWE - EL - 90% cenai virs limita.

DRN saules paneļiemVID izsniedzis uzziņu, ka saules paneļi to ievedējam Latvijā apliekami ar dabas resursu nodokli. Te diskusija bija par vienu šī nodokļa izņēmumu - liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām. Pirmšķietami šis atbrīvojums ir uz saules paneļiem attiecināms, bet VID pēc konsultēšanās ar VARAM izsniedza uzziņu, ka nē - DRN tomēr ir jāmaksā. VARAM paustais pamatojums, gan, man lika aizdomāties, ka pie iespējas es to gribētu pārbaudīt - vai tiešām likumdevējs tā ir domājis. Piemērojamā likme - EUR 3/kg.

Alternatīvās enerģētikas avoti - nek. īpašums?Te no vairākiem avotiem dzirdēta problemātika ar šādu īpašumu kadastrālo vērtību noteikšanu. Tā, savukārt, atkarīga no tā vai saules paneļi, uzlādes un vēja turbīnas kvalificējamas kā nekustamais īpašums. Šis nešķiet pārāk sarežģīts jautājums, jo vairumā gadījumu projekts un attiecīgā turbīna vai uzlāde kvalificēsies kā nekustamais īpašums. Par saules parkiem - diez vai. Tam sekas - nekustamā īpašuma būvniecības projekti ir apliekami ar vietējo reverso PVN un tad iekļaujami kadastrālo vērtību aprēķinos.

Izdevumi, ja uzlāde uz pašvaldības zemesVēl liriska atkāpe par uzlādēm - atšķirībā no ES, Latvijā ap 86% cilvēku dzīvo dzīvokļos, kur ir ierobežotas uzlādes iespējas. Tas nozīmē, ka cilvēki uzlādēs auto birojos. Tādēļ varētu rasties jautājumi par šādu izdevumu atskaitīšanu uzņēmumos, ja tie uzbūvēti uz valsts vai pašvaldības zemes un tām uzdāvināti. Nevienā no šādiem gadījumiem nespēju iedomāties problēmas ar izdevumu vai priekšnodokļa atskaitīšanu, jo to regulē attiecīgā tiesu prakse.

Auto elektrības atskaitīšanas izdevumos normasVēl interesants jautājums būšot VID problēmas ar pieļaujamām auto elektrības izdevumos normām (gluži kā degvielai), jo elektrības patēriņš atkarīgs no dažādiem blakus apstākļiem, piemēram, laika apstākļiem. VID par to pagaidām klusē.

Vēl dzirdēts, starp citu, ka auto esot gadžeti, kas ļauj ar birojā uzlādēto auto pēc tam elektrību novadīt mājās savām citām vajadzībām un pēc tam no rīta atkal pa jaunu lādēt auto birojā..

View Details

Apkārt pasauleiNo pēdējā gada PVN jaunumiem no Eiropas man interesantākās likās sekojošas:

• Nīderlande: administrācijas ietvaros izveidota PVN speciālistu grupa, kas strādā ar uzziņu izsniegšanu šajā jomā.
• Luksemburga: PVN piemērojams direktoru pakalpojumu maksai, ar atpakaļejošu datumu. Tā būs problēma, jo parasti holdinga kompānijām šāds priekšnodoklis nav atskaitāms.
• Spānija: PVN sliktajiem parādiem nedrīkst atšķirties, ja parādnieks ir citā ES valstī.
• Somija: banka deva aizdevumu uzņēmuma iegādei, bet bankai nodokļu konsultanta izvēli attiecīgajam darījumam bija jāsaskaņo ar aizņēmēju, jo tas to apmaksāja. Banka pēc padoma saņemšanas izrakstīja rēķinu aizņēmējam. Somijas administrācija aizliedza bankai atskaitīt PVN par šo padomu, jo banka pati nevarēja izvēlēties konsultantu. Otra problēma šai sakarā - uzņēmuma pircējam aizliedza atskaitīt priekšnodokli par tā iegādāto nodokļu strukturēšanas padomu, jo tā vairāk attiecās uz uzņēmuma pircēja mātes uzņēmuma biznesu, kas bija privātā kapitāla fonds.
• Zviedrija: par proporcijas aprēķināšanu - visu laiku tā bija nosakāma pēc apgrozījuma metodes, bet administrācija vēlējās piemērot citu metodi. Jautājums tiesai - vai administrācijai ir tiesības izvēlēties metodi. Principā nodokļu maksātājam jāspēj pamatoties uz PVN direktīvas principu par apgrozījuma metodi, bet ne administrācijai, lai mainītu to.
• Francija: B2B darījumiem iekšzemē ar 2024.g. ievieš e-rēķinus. Iesaku iepazīties ar šiem noteikumiem, jo paredzu, ka līdzīgi būs arī Latvijā. Pārrobežu darījumiem būs e-deklarēšana, ja darījums rada PVN sekas Francijā.
• Arī Polijā pieņemts tāds pat lēmums par B2B e-rēķiniem vietējiem darījumiem. Kādā PVN izkrāpšanas lietā uzņēmums pirka gāzi. Administrācija atteica atskaitīt priekšnodokli, jo piegādātājs nav samaksājis PVN par citiem darījumiem, kas nav saistīti ar gāzi. Polijas advokāti atsaucās uz Ungārijas 2022.g. ES tiesas lietu, kur pateikts, ka izkrāpšanai jābūt attiecīgajā darījumu ķēdē.
• Vācijā tiesa šobrīd vērtē vai darījumi starp PVN grupas dalībniekiem būtu jāapliek ar PVN. Vācija ieviesa 0% likmi uz saules paneļu iekšzemes piegādēm un uzstādīšanu, g.k. B2C. Vācijā, starp citu, ir 17 dažādas nodokļu administrācijas, kas savā starpā maz komunicē.
• Grieķija: mazumtirdzniecībā čekos jāiedrukā QR kodu. Katrs cilvēks var ielādēt aplikāciju, ar kuru iespējams pārbaudīt vai čeks ir deklarēts administrācijai un ziņot tai par nedeklarētiem čekiem. Tādējādi Grieķija ieguvusi tūkstošiem jaunu nodokļu inspektoru.

Enerģētikas nozares nodokļiVirspeļņaVairumā gadījumu virspeļņas nodoklis ieviests gan elektrībai, gan fosilai degvielai. Vairumā valstu jau ieviesta.

PlastmasaPlastmasas nodoklis Polijā - daudzas preces ir vispār aizliegtas. Par alkoholu, kas satur cukuru, kas ir mazā pudelē, kas izgatavota no plastmasas Polijā būtu 4 dažādi nodokļi vai nodevas, pēc tam visam piemērojot PVN. Proti, attiecīgi piemērojams akcīzes nodoklis, saldinātāju nodeva, mazu pudeļu nodeva un plastmasas izstrādājumu nodoklis.

Samazinātās PVN likmesNorvēģijā elektro-auto cenā līdz EUR 44k piemēro 0% PVN. Beļģijā risina elektro-uzlādēm PVN piemērošanu to nomai - vai uzlādes ir nekustamais īpašums. Zviedrijā nav jāreģistrējas kā PVN maksātājam, ja saules paneļu īpašnieks pārdod atpakaļ paneļu saražoto elektrību līdz EUR 8k gadā. Norvēģijā 0% elektrībai B2C.

Elektrības PPA & virtuālais PPA (Power Purchase Agreement)Norēķini par elektrību - 1x ceturksnī vai gadā. Vai tas ir finanšu instruments - tam var būt derivatīva daba, kam jāpiemēro PVN izņēmumu. Citās valstīs līdzīgas diskusijas par tirdzniecību ar cukuru vai eļļu. Atšķirība - ko tirgo - vai pašu preci vai tiesības (sertifikātu kā pakalpojumu). Derivatīvu tirdzniecībai parasti ir birža. Tad rodas problēma ar piemērojamo atskaitāmā PVN proporciju.

ES tiesas spriedums no Lietuvas - VittamedJa galu galā nenotiek iecerētā preču pārdošana (medicīnas iekārtas) un uzņēmums ir likvidēts, tad uzņēmumam jāatmaksā atskaitīto PVN par iegādātajiem pamatlīdzekļiem. Tas iet pretrunā INZO uc ES tiesas lietu atziņām, bet tur nebija runa par pamatlīdzekļiem. Tas pēc būtības ir jautājums par pamatlīdzekļu 5-10 gadu priekšnodokļa izmantošanas uzskaiti. Šai saistībā jautājums arī ir - kad sākas šī pamatlīdzekļu PVN uzskaite - vai iegādes brīdī vai pirmās izmantošanas brīdī (ja nav uzsākts lietot, tad nav pamatlīdzeklis).

View Details

Vai likumdevējs vēlas kompensēt vai apkarot?Šī varētu būt jaunās Saeimas konceptuāla izšķiršanās - norādīt iekasētājam, kā turpmāk rīkoties - vai turpināt papildināt valsts budžetu, iekasējot no trešajām personām noziedznieku izkrāpto un turēt vizu biznesa vidi miera stājā, jo tai nekad nebūs pilnīgas pārliecības par savu biznesa partneru (un viņu apakšnieku) godprātību vai ķert pašus noziedzniekus.

Izvēles sekasPēdējais ir dārgs, tūlītējus augļus maz ienesīgs pasākums. Tomēr VID iešana pēc naudas (ar zināja vai vajadzēja zināt plakātu rokās) nesamazina izkrāpēju skaitu valstī. Tātad, pie trešo personu atbildības scenārija izkrāpšanas problēma un tās radītās izmaksas tikai palielināsies un VID nebūs ieinteresēts to risināt. Nemaz nerunāsim par to, ka ar trešo personu atbildību noziedznieki jūt arvien lielāku nesodāmību un bravūru (sk., piemēram, šo Netflix filmu), bet godīgais bizness - arvien lielāku nevienlīdzību un nevēlēšanos maksāt. Attiecīgi izvēlēto nostāju (tad pa kuru no šiem 2 ceļiem VID jāiet) būtu jāiestrādā VID darbību regulējošos tiesību aktos.

Priekš kam valstij nepieciešams VID?Lai atbildētu uz iepriekš minēto izvēli, likumdevējam būtu konceptuāli jādod norādes nodokļu iekasētājam par tā mērķiem. Biznesā tā ir sen zināma patiesība - tu dabū to, ko tu mēri. Tātad, tas, ko likumdevējs un FM prasa no VID, nedrīkstētu būt nodokļu iekasēšanas plāna izpilde. Ja ierēdnim prēmija pienākas par efektīvu nodokļu iekasēšanu, cik elastīgs viņš vai viņa būs sarunās par nodokļu termiņa pagarināšanu?

Ja sāksim mērīt - cik biznesiem VID ir palīdzējis izdzīvot vai izaugt un kurš konkrēti ierēdnis to ir paveicis (attiecīgi viņu prēmējot), tik tad var sākties kultūras un attieksmes maiņa.

VID darbinieku prēmēšanas un atbildības sistēmaPatiesībā VID darbinieku motivēšanas sistēma un kadru politika (vai un kuru atlaist) droši vien atkarīga arī no VID vadības, ne tik daudz no likumdevēja. Dažas no manis aptaujāto VID darbinieku atbildēm:

• Novērtēšanas rezultāts kā formāls kritērijs, un … un … subjektīvā attieksme kā reals ietekmējošs faktors. Tas ir diezgan formāls pasākums. Sasaistes ar objektīviem kritērijiem nav.
• Piemaksas par smagu dabu, svētku prēmijas pēc gada novērtējuma atzīmes - A, B, C dilstošā secībā.
• Piemaksas par bīstamu darbu, jo jāsaskaras ar nodokļu maksātājiem. Viņi ne vienmēr ir pozitīvi noskaņoti.

Cerams, ka VID vadība kādreiz ar šādu info publiski padalīsies. Tikmēr, pajautāju to arī mākslīgajam intelektam un lūk, kādas samērā izplūdušas atbildes tas iedeva.

Mazāki nodokļi radīs vairāk godīgoKādā gudrā grāmatā reiz lasīju atziņu no vēstures - nodokļos iekasētā summa ir līdzīga, neatkarīgi no tā vai ir augsti nodokļi vai zemi nodokļi. Bizness un cilvēki samaksā tik, cik var samaksāt. Tātad, ja būs augstāki nodokļi, tad no tiem izvairīsies vairāk. Ja būs zemāki, godīgo maksātāju būs vairāk un visi jutīsies labāk, jo ir strīpas labajā pusē. Tad kādēļ iekasētājam par to būtu jāuztraucas?

Dabū to, ko mēriManis jau daudz pieminētā nodokļu tiesību profesore Rita de la Feria iepriekš citētajā rakstā savelk kopā nodokļu administrācijas uzvedību (un tāda nav tikai Latvijā) ar ASV policijas uzvedību, kad tai ļāva paturēt daļu no narko-tirgoņiem konfiscētās mantas. Tādiem lēmumiem konstatētās blaknes bija arī citu policistu pievēršanās narko-tirgoņu (un viņu mantas) ķeršanai, atstājot novārtā savas pamata funkcijas. Balstoties uz šo pieredzi Kanāda nolēma šādi konfiscēto mantu (naudu) dalīt visai policijai. Atkal izteikti redzams - tu dabū to, ko tu mēri. Kādēļ gan visu VID nevarētu prēmēt par tieši no noziedzniekiem, nevis trešajām personām atgūto naudu?

‘Zināja vai vajadzēja zināt’ - drauds demokrātijaiTomēr, Rita de la Feria savā rakstā norāda uz zināja vai vajadzēja zināt (trešo personu atbildības principa) draudu demokrātijai. Ja ir ok, ka valsts nevis tvarsta noziedzniekus, bet mēģina kompensēt noziedznieku radīto caurumu valsts budžetā, kādi varētu būt nākamie soļi? Ar cik novērtēsim slepkavību? Un tad paņemsim attiecīgo summiņu vai mantu, kur vien var paņemt un kam bijušas kādas darīšanas ar slepkavu? Iešana šajā virzienā noved pie selektīvas, izdevīgāko noziegumu izmeklēšanas. Latvijā, kā zināms, nodokļu lietās kriminālatbildības slieksnis ir no valsts izkrāpti EUR 31k (50x620). Arī nodokļu iekasēšanā tad nākamais solis būtu iekasēt tik tos nodokļus, kur to var efektīvi paveikt. Šo jautājumu būtu vērts papētīt gan Tiesībsargam, gan Satversmes tiesai.

Bizness vairs negrib pa vecamTe dažas no klientu šī rīta refleksijām par šo tēmu kontekstā ar vakar publiski izskanējušo, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs nav pietiekams visu vajadzību finansēšanai un tādēļ plānota nodokļu reforma. Tās domas neuzdrošinājos rediģēt, tādēļ jau iepriekš atvainojos par pagaro blogu. Starp citu, arī Lietuvā briest nodokļu reforma, jau pavisam drīz - vasarā. Kolēģi minēja, ka tur viss iet uz būtisku nodokļu palielināšanu.

Es no 1999 gada līdz 2018 gadam aktīvi, kā valdes loceklis, strādāju mūsu Igaunijas kompānijā, tirdzniecība, 4-7 veikali, 15-25 darbinieki, gada apgrozījums vairāk par 1milj. €. Es un grāmatvede ne reizi nebijām viņu VID un viņi pie mums. Es pat nezinu, kur atrodas VID ofiss Tallinā.

Varbūt jāsamazina vajadzības.

Nulles budžeta (zero based budgeting) vingrinājums šajā situācijā būtu tieši laikā.

Nevienai valstij nav pietiekošs, tādēļ ir valsts parāds un valsts ārējais parāds. Pēdējos gadus esam ļoooti daudz tērējuši un liela problēma korupcija.

Svarīgs vingrinājums būtu saprast cik ir produktīvo iedzīvotāju īpatsvars pret administrējošo, un ticiet man atbildi par to, ko vajadzētu izdarīt nebūs ilgi jāmeklē. Pārāk daudz ir tādu, kuri tajā vietā, lai koptu jaunaudzes deldē bikšu galu piemēram VID.

Man personīgi visvairāk sāpinaja šis moments (pat Ibumetin nepalīdz) no raksta: “2018.gada nodokļu reformas UIN īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir 2,7%, savukārt Igaunijā UIN ieņēmumi veido ap 10%. Vienlaikus Ašeradens pauda uzskatu, ka tik neliels uzņēmumu pienesums kopējā nodokļu masā nevar ilgi turpināties.” Izklausās pēc X Files, varbūt Skallija un Malders jāpieslēdz, lai izmeklē kāpēc tā Igaunijā mūžīgi skrien pa priekšu?! Varbūt ir iespējams kādas nodokļu pieredzes apmaiņas programmas ar Igaunijas VID un FM...

Mieru tikai mieru, arī sākotnēji 10 gadus igauņiem bija zemi UIN ienākumi. Bet auga sabiedrības labklājība. Viena projekta ietvaros bija ļoti labs ārvalstu ekonomistu pētījums.

Mums ar Taukača kungu bija saruna par Igauniju v. Latviju. Igaunijas veiksmes pamata ir vienkāršība t.sk. arī nodokļu sistēmā. Viena PVN likme bez izņēmumiem, viena UIN likme utt. Nav 1000 izņēmumi, atrunas, nav lobiju grupu “izsisti” atvieglojumi kā rezultātā nodokļi ir vieglāk administrējami. Sistēma līdz ar to ir godīgāka un VID var fokusēties uz problēmu gadījumiem ar mazākiem resursiem. Papildus visam nav administratīvais slogs, kura pamatā ir kaut kādas nevajadzīgas kustības, kuras jāveic, lai sertificētos, atskaitītos, apliecinātu un izkniksētos valsts un pašvaldību uzdevumā. Tiesu sistēmai arī ir vieglāk utt. Visbeidzot vienkāršs salīdzinājums. Igaunijas izglītības ministrijā ir, vismaz kādu laiku atpakaļ bija 30+ cilvēku, mums 300. Manuprāt ar to viss ir pateikts. Tur vienkarši vairs nav vajadzīgi komentāru. Viņiem katras darba rokas ir vērtīgas, mums, es vēl tagad atceros, kā manā iepriekšējā darba vietā tika aizstāvēts gaismas pils projekts ar argumentu, ka tam ir sociāla funkcija. Tas, ka tie celtnieki bija nodarbināti par valsts naudu bezjēdzīgā smilšu kustināšanā netika uztverta kā kaut kas slikts.

… un vēl viens būtisks iemesls kādēļ pēkšņi sāk pietrūkt naudas ir komunalo pakalpojumu sadārdzinājums. Tas īpaši skar veselības, izglītības nozares un beigu beigās arī valsts drošību. Ja Arvils un tas no names ekonomikas ministrijā pieķertos un kārtīgi izvēdinātu sabiedrisko pakalpojumu regulētāju, pārskatītu tarifus. 10% no problēmas atrisinātos.

Vēl viens piemērs VNI runā, ka Elizabetes 2 ir jāpatur valsts īpašumā un jāuztaisa par jauno ekonomikas ministrijas māju. Pie tās ofisu pārprodukcijas kāda tagad ir ieguldīt vēl minimums 2000€/m2 ir pilnīga izšķērdība, ja var uz 10 gadiem noīrēt jaunu A klases ofisu par 14 €/m2 ar 3 % indeksāciju. Kad valstī kāds sāks domāt šādi , tad nevajadzēs stenēt, ka naudas nepietiek. Finanšu patība ministriem ir mana 7-klasnieka līmenī.

Pilnīgi piekrītu, ka Igaunijā, likumdošana, ir daudz vienkāršāka un saprotama - esmu veikusi tur grāmatvedības uzskaiti. Likumdošanā nav teikumu: “… jāņem vērā šīs, ja tas nav pretrunā ar to …” un šo ķēdīti var turpināt. Vienā seminārā pārstāve minēja, ka viņas kolēģi Igaunijā sēž bez darba, jo Igauņu VID visu izdara viņu vietā - konsultē, palīdz un atbalsta uzņēmumus. Ļoti ceru, ka piedzīvošu to brīdi, kad Latvijā izmantos līdzīgu modeli.

Ja ieviestu vienkāršu nodokļu sistēmu un samazinātu nodokļu slogu uzņēmumiem, tad visi maksātu un miers, nevis meklētu nodokļu “optimizācijas” iespējas. Ir bijis pētījums, var sameklēt, ka pie nodokļu sloga samazināšanas valsts budžets iegūs vairāk. Un nodokļu sloga celšana nostrādā otrādi.

Respektīvi īstais brīdis Arvilam būt par varoni un ieiet vēsturē. Vai alternatīva atkal nomuļļāt maks. 4 gadus un aizšmaukt uz Briseli aknas bendēt.

View Details

Senāts atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu strīdā ar VID par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai papildus aprēķināja IIN un nokavējuma naudu.

Ko teica VID?VID atzina, ka starp pieteicēju un atsevišķām komercsabiedrībām noformētie darījumi par būvniecības pakalpojumu sniegšanu nav faktiski notikuši, līdz ar to pieteicējas norādītie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nav pamatoti. VID ieskatā darījumi noformēti ar mērķi samazināt pieteicējas nodokļu maksājumus budžetā.

Strīda būtībaSenātam kasācijas tiesvedībā bija izvērtējams jautājums, vai apstākļos, kad līgumi par remontdarbu veikšanu noslēgti ar fiktīvām komercsabiedrībām un nav ticamu darījumu dokumentu, ieguldījumu apmēru nekustamajā īpašumā var pierādīt ar tāmēm, kurās norādītās izmaksas pēc speciālistu novērtējuma vidēji atbilst reālām izmaksām Latvijas tirgū.

Ko secināja Senāts?Senāts spriedumā atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norāda, ka personai objektīvi nav iespējams iesniegt pierādījumus, kas apstiprinātu ieguldījumu veikšanu. Vienlaikus ir konstatēti tādi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par ieguldījumu patieso apmēru.

Proti, lietā ir konstatēts, ka personas, kuras sniedza pakalpojumus pieteicējai, neveica godprātīgu komercdarbību jeb darbojās kā fiktīvi komersanti savās reģistrācijas valstīs, kā arī citu pazīmju dēļ, kas parastā gadījumā var liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Piemēram, bija norēķini tikai skaidrā naudā, lai gan darījumi ir ar juridiskajām personām.

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, savukārt, rada iespēju sniegt pakalpojumus un pārdot preces par cenām, kas ir zemākas nekā tirgus cenas. Tas ir pamats apšaubīt, ka arī konkrētajā gadījumā tirgus cenas atspoguļo pieteicējas patiesos ieguldījumus nekustamajā īpašumā un attiecīgi to, ka būtu pieļaujams ieguldījumu apmēru noteikt pēc būvinženieru atzinumiem un viedokļiem kā pierādījumiem.

View Details

Divi sodīšanas veidi un mērķiTeorijā1, sodi (gan administratīvie, gan krimināltiesiskie) bija paredzēti, lai vērstos pret izvairīšanos no PVN, bet trešo personu atbildības princips (zināja vai vajadzēja zināt) - lai vērstos pret izkrāpšanu organizētās grupās. Praksē sanāk savādāk - balstoties uz šo trešo personu atbildības principu VID un Latvijas tiesas soda jebkuru. Vai tas būtu pārkāpums? Kopš 2014.gada Italmoda lietas ES tiesā - nē, jo tur apstiprināja, ka šis princips piemērojams jebkuram darījumu ķēdes posmam.

Trešo personu atbildības principsTrešās personas atbildības princips pats par sevi jau nozīmē, ka tās galvenais mērķis ir ar izkrāpšanu zaudēto līdzekļu atgūšana, nevis noziedznieku tvarstīšana. Tātad, parasti šādos strīdos tiesājas nevis tas, kurš veicis izkrāpšanu, bet kuram ir sasaiste ar PVN izkrāpēju, kurš pat nav konstatēts.

Kā, kur un kad viss sākās?Pirmās tiesu lietas par šo principu sākās 2002.gadā Lielbritānijas un pēc tam - ES tiesās. Pirmās šādas lietas bija Optigen, Fulcrum un Bond House.

Principa paradoksālā dabaKā zināms, minēto principu piemēro gan ko pērkot vietējā tirgū (tad neļauj atskaitīt priekšnodokli), gan eksportējot (tad neļauj eksportam piemērot atbrīvojumu no PVN). Interesanti, ka pēdējā gadījumā (1) noziegums vēl nav noticis, bet (2) sodu, iespējams, piemēros gan eksportētāja, gan importētāja valstī, tātad - dubultā.

Darījumu partneru due diligenceTātad, biznesiem, lai sevi pasargātu, būtu jāveic savu darījumu partneru saprātīgu pārbaudi. Taču, kur beidzas saprāta robeža un sākas VID iedomāts neprāts? Vēl arī svarīgi - kā var uzņēmums atbildēt par darījuma partnera darījuma partneri, kurš nemaz nav pārbaudāms?

Par ceturto un piekto personu atbildībuAtbilde ir vienkārša - jā, atbildība iespējama arī šādos gadījumos, ja VID ir pierādījumi, ka A zināja par PVN izkrāpšanu C vai D līmenī, pat ja darījums ir ar B. Taču problēma ir, ka VID nāk pie A un saka, ka A nevarēja nezināt par mahinācijām D līmenī. Tad A ir atkal situācijā, kur jāpierāda, ka neesi ēzelis. Te loģikai jābūt tādai, ka VID jāpierāda zināšanu, bet tiesai jāvērtē tās pietiekamību. Taču, kādi ir šādas vērtēšanas kritēriji? Ticu VID vai nē?

Vēl par šī principa izcelsmiPiemēram, cik tālu šis trešo personu atbildības princips varētu sniegties. Kā saprotu, principam kājas aug no attiecīgiem krimināltiesību un AML principiem. Taču ir liela atšķirība - AML lietās aiztur noziedzīgi iegūtos līdzekļus, bet PVN lietās noziedzīgi iegūtos (PVN) līdzekļus vienkārši budžetā aizstāj ar citiem - citai personai piederošu naudu. Vēl trakāk - PVN lietās nereti uzņēmums, kam VID uzrēķinājis PVN, nemaz nezin, vai kāds un kurš ir notiesāts. Vairumā gadījumu notiesāts nav neviens, jo VID paši izkrāpēji neinteresē, jo viņu nauda ir ofšoros un tai piekļūt ir sarežģīti vai neiespējami. Vēl trakāk - nereti VID nespēj izskaidrot, vai un kur notikusi PVN izkrāpšana un kā uzņēmums ar VID uzrēķinu un tiesa par to var pārliecināties.

Gaisā virmo arī citi ar šo principu saistīti jautājumiTeorētiķi nenoliedz, ka šo trešo personu atbildības principu var piemērot arī citiem nodokļiem. Vienlaikus kļūst aktuāli arī, piemēram, sekojoši jautājumi.

• Vai pienāks brīdis, kad es atbildēšu par būvnieku nodokļiem, ja viņi man piedāvā mājas remontu ar papīriem vai bez (tātad, ar PVN vai bez) un es izvēlos otro variantu?
• Vai publiskos iepirkumos valsts iestādes atbildēs par piegādātāju nodokļiem, kas kā apakšniekus paņēmuši rumāņus bez papīriem?
• Vai tie uzņēmumi, kas cietuši no izkrāpēju radītas negodīgas konkurences, arī var vērsties pret valsti par tādējādi nodarīto zaudējumu kompensēšanu?
• Ja reiz pārņemam nodokļu tiesībās principus no krimināltiesībām, vai nav jāpadomā arī par krimināltiesībās pieejamām aizdomās turēto aizsardzības tiesībām?

PVN eksperti no visas ES šonedēļ būs RīgāCita starpā, lai apspriestu šajā blogu sērijā piemērojamo principu un prakses tiesiskumu šonedēļ Rīgā uzņemsim ciemos pie Sorainen PVN ekspertus no visas ES. Nākamnedēļ centīšos padalīties ar gūtajiem secinājumiem.

Turpinājums sekos.. tad - vairāk par to, ko varētu ar šo visu darīt, kādi varētu būt risinājumi.

1R. de la Feria “Krāpšana nodokļu jomā un selektīva tiesību aktu piemērošana”, 14. un 18.-22.lpp. JOURNAL OF LAW AND SOCIETY, 2020, ISSN: 0263-323X.

View Details

Rēķini nevar būt pamatojums PVN atskaitīšanas liegumamTad ko darīt ar PVN sistēmas pārkāpējiem? Jāatņem priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. No ES tiesu prakses redzams, ka ES valstu administrācijas atteica PVN, pamatojoties uz dažādiem formāliem pārkāpumiem:

• kļūda rēķina izsūtīšanā,
• rēķinā bija neprecizitātes,
• bija laboti rēķini,
• cita papildu informācija bija iesniegta vēlāk,
• rēķins bija sastādīts pirms PVN reģistrācijas,
• rēķins ir grozīts,
• rēķins uzskatīts par pārāk neskaidru,
• rēķinā nebija iekļauts PVN preces pircēja PVN numurs,
• ir kļūdas darījumu vai nodokļu iegrāmatošanā.

Visos šajos gadījumos (un tiem ir katram sava ES tiesas lieta, ne viena kopēja) ES tiesa atzina, ka PVN atskaitīšanas tiesības nedrīkst liegt, jo nekur nekonstatēja ļaunprātīgas PVN sistēmas izmantošanas pazīmes.

PVN reģistrācijas dancis turpinās Līdzīgi, ja atcerieties, Latvijas VID jau pirms aptuveni dekādes dabūja mācību ES tiesā par atteikumu reģistrēt personu kā PVN maksātāju uz tā pamata, ka VID neredz viņa materiāl-tehniskos resursus. ES tiesa teica, ka drīkst atteikt PVN reģistrāciju vien, ja redz PVN izkrāpšanas pazīmes un vispār PVN reģistrācija nav kritērijs tiesībām uz priekšnodokli. Šobrīd gandrīz jebkurai PVN reģistrācijai VID turpina ierasto papildus jautājumu uzdošanu un dažreiz mēdz pat reģistrāciju atteikt. Piemēram, nesen redzēju VID atteikumu, balstoties uz bankas konta trūkumu. Šis noteikti būtu atzīstams kā prettiesisks minētā ES nolēmuma kontekstā.

Tad kādēļ VID turpina šo visu?Nauda - to šādi viegli paņemt un nav jānopūlas ķert noziedzniekus. Daudz vieglāk, taču, uzrēķināt, balstoties uz maģiskās frāzes, ko nereti arī Latvijas tiesas norij, kā tādu uz āķa uzliktu ēsmu - ņemot vērā visu iepriekš minēto kļūdu kopumu, pircējs nevarēja nezināt, ka darījumu ķēdes iepriekšējos (pat ne tūlītējā) posmos notikusi PVN izkrāpšana. Citiem vārdiem - tad pierādi loģiski neiespējamo - negatīvu faktu (ka neesi ēzelis).

Ko ar šo darīt nodokļu maksātājam? Kā tādu VID apgalvojumu atspēkot? Nodokļu maksātājs iet uz tiesu un dara to, ko ES tiesa neprasa darīt - velk ar pirkstu līdz katram VID lēmuma apgalvojumam par kļūdām un neprecizitātēm un skaidro to iespējamos cēloņus. Tas saucas juridiskais formālisms un VID to piemēro, kur izdevīgi. Tas notiek, neskatoties uz likuma normu, kas ļauj VID skatīties uz darījumiem pēc būtības (arī šo normu VID piemēro vien tad, kad tam izdevīgi):

“Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.”

Turpinājums sekos (par to, kā radās maģiskais zināja vai vajadzēja zināt)..

View Details

Tipisks gadījums no praksesDarījumu ķēde. Kādā no tās posmiem izkrāpts PVN. VID audits ar PVN uzrēķinu ir visām iesaistītajām pusēm. Ķirsītis uz putukrējuma ir blēdis, kurš liecinieka statusā atnāk uz tiesu liecināt par pārējo personu saistību ar lietu un pēc liecināšanas mierīgi dodas mājup. VID vislielākā interese ir par lielo uzņēmumu darījumu ķēdes galā, kurā gan jau kādam no vadības vajadzēja zināt par šo PVN afēru. Pavisam traks izklausījās kāda prokurora kriminālprocesā paustais apgalvojums, ka pircējs ieguva no paaugstināta priekšnodokļa darījumā ar nesaistītu pārdevēju, kaut arī pārdevējs iemaksāja šo PVN valsts budžetā.

Kur ir problēmas?Nemaz nerunājot par VID apātiju pret blēžu ķeršanu, te rodas virkne ne mazāk nopietnu problēmu.

Netaisnīga iedzīvošanāsVai valstij nebūs PVN netaisnīga iedzīvošanās (unjust enrichment) pārkāpums, ja tā PVN piedzīs no vairākiem darījumu ķēdes posmiem?

NeitralitāteTurklāt, šādos gadījumos ir runa par visu PVN, jo grēkāzis jau tādējādi maksā visu PVN, nevis par savu darījuma posmiņu, kā tam pēc PVN neitralitātes teorijas jābūt. Tātad, uzņēmums ne vien iemaksā budžetā no pircēja saņemto PVN (output), bet arī VID aprēķināto priekšnodokli par iegādātajiem izejmateriāliem (input).

Dubultā sodīšanaLietu dalībniekiem nevajadzētu aizmirst vērtēt - vai nereti pēc administratīvā procesa sekojošais kriminālprocess nepārkāpj dubultās sodīšanas aizliegumu?

Izvairīšanās vs. organizētas grupasPVN tiesību profesore Rita de la Feria rakstā Krāpšana nodokļu jomā un selektīva likuma izpilde pauž viedokli, ka jānošķir un atšķirīgi jāsoda izvairīšanās no PVN (evasion) no izkrāpšanas organizētās grupās. Viņa uzskata, ka pēdējie nemaz necenšas piegādāt preces vai pakalpojumus, bet tikai zīmē papīrus un veido uzņēmumu tīklus. Vairums izvairīšanās gadījumu ir t.s. pazudušie tirgotāji, kas izmanto 2 galvenos PVN sistēmas trūkumus:

1. laika atstarpi starp PVN atmaksāšanu no budžeta un iemaksāšanu tajā, un
2. principu, ka eksportam nepiemēro PVN un priekšnodoklis tādējādi ir atprasāms no valsts.

PVN izkrāpšanas izmaksasIk gadu publiski pieejama statistika par PVN plaisu. Taču ne tik publiski izskan arī informācija par citām būtiskām PVN izkrāpšanas blaknēm, kas visas galu galā gulstas uz mūsu - patērētāju pleciem (maciņiem). Tās ir administrēšanas un tiesvedības izmaksas (pagaidām mans rekords ir ap 100 sējumiem papīrā kādā lietā), kā arī blaknes godīgajiem biznesiem vismaz sekojošos veidos:

1. izkrāpēji cenšas atrast godīgos, kam pārdot;
2. izkrāpēji kropļo tirgu, jo pārdod lētāk;
3. godīgie nereti atturas veikt darījumu, jo pastāv izkrāpšanas aizdomas;
4. (compliance) uzņēmumiem jāveido smagnējas iepirkumu procedūras, lai nenokļūtu izkrāpēju nagos vai jāalgo ārējos konsultantus, ja ir aizdomas par kādu darbinieku iesaistīšanos.

Ko darīt?Biznesa vide noteikti ilgtermiņā iegūs, ja VID ķers noziedzniekus, pat ja izkrāpto naudu no viņiem neatgūs. Tas atgūtu godīgā biznesa uzticēšanos vienādiem spēles noteikumiem visiem tirgus dalībniekiem nozarē. Tomēr, kamēr VID vairāk interesējas par rezultātu uzrādīšanu ar tūlītējiem iekasēšanas panākumiem, tikmēr ātrā atbilde nāk prātā viena - darījumu online deklarēšana. Tādējādi tiksim vaļā ne vien no kases aparātiem un to nevajadzīgajiem sertificētājiem, bet arī samazināsies PVN shēmu efektivitāte, jo visi darījumi (ne vien virs EUR 150) būs VID rīcībā tajā brīdī, kad tie notiek. VID varēs pavilkt pārmaksu atmaksu līdz brīdim, kad PVN būs ienācis budžetā.

Tam, protams, būs jēga tikai tad, ja..VID tiks galā ar saviem caurā duršlaka un mafiozo kadru reputācijas riskiem, izmantos mākslīgo intelektu, lai modernizētu savas IT sistēmas un vienotu tās kopējā valsts pārvaldes IT sistēmā (nevis dažādās, kā šobrīd) un atlaidīs lielu daļu savu darbinieku.

Kamēr likumi vai tiesu prakse nav mainījušiesJāsūdzas. Par neitralitāti un netaisnīgu iedzīvošanos - Eiropas komisijā (tur, gan, papildus izaicinājums būs nodemonstrēt, ka tā ir izplatīta prakse valstī, nevis viens nejaušs gadījums). Satversmes tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā vai vismaz no sākuma tiesībsargam - par dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumiem. ECT un ST jau ir izveidojusies samērā plaša tiesu prakse šajā jautājumā.

Turpinājums sekos - par PVN izkrāpšanas mehānismiem un tiem piemērojamiem principiem, kā arī apdraudējumu tiesiskumam.

View Details

Apdrošināšanas uzņēmums apņēmās izmaksāt atlīdzību gadījumā, ja apdrošinātās personas klienti nesamaksā prasījumu. Atlīdzības likme ir 90 % no nesamaksātā prasījuma vērtības, ieskaitot PVN. Šai atlīdzībai atbilstošā prasījuma vērtības daļa un visas saistītās tiesības, kas sākotnēji attiecās uz apdrošināto personu, tiek cedētas apdrošinātājam. Praksē PVN slogs, kuru apdrošinātās personas iepriekš ir samaksājušas valsts kasei, bet kuru tās ir pārnesušas uz saviem klientiem un kuru šie klienti nav samaksājuši, ir jāmaksā apdrošinātājam attiecībā uz cedēto PVN summas daļu.

Apdrošinātājs nodokļu administrācijai iesniedza pieteikumu par PVN saistībā ar neatgūstamiem prasījumiem atmaksu, kā arī – lai tiktu samaksāti nokavējuma procenti. Tas tika noraidīts, jo darījumus nebija veikusi pati apdrošinātāja.

ES tiesa februārī piekrita nodokļu administrācijai un nosprieda, ka PVN direktīvai un neitralitātes principam nav pretrunā tāds tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru nodokļa bāzes samazināšana nesamaksāšanas gadījumā netiek piemērota apdrošinātājam. Tātad, apdrošinātājam slikto parādu pārņemšanas gadījumā šāds PVN nav atgūstams no valsts.

View Details

Papildus Mantošanas vebinārā skatāmiem jautājumiem mēdz gadīties, ka..

Jānoskaidro, kādi aktīvi piederējuši tēvam ārvalstīs? Vai bija nekustamais Spānijā vai Bali? Vai bija banku konti, kripto-valūta vai NFT? Kurās valstīs un bankās?

Šķiršanās pieteikums iesniegts Anglijā, bet pats atrodaties Latvijā – vai piemērojami Anglijas likumi vai tās valsts, kurā abi apprecējās?

Ģimene mantojusi akcijas un nevar savlaicīgi iziet no uzņēmuma, jo sieva nedrīkst atsavināt aktīvus, kuri tiesiski pieder nepilngadīgajiem bērniem, iepriekš nesaņemot tiesas piekrišanu.

Ir cīņa ar bijušo par to vai laulības gredzens ar dimantu bija domāts kā laulāto kopīpašums un vai arī dārgo golfa nūju kaudze kaktā pieder puisim, kurš faktiski spēlē golfu vai viņai?

Vai laulības līgums sagatavots vien formāli, ar kādu konkrētu mērķi vai nopietni apsverot visus riskus?

Saņemot %, nodokļi visbiežāk maksājami gan izmaksātāja valstī, gan rezidences valstī. Taču, pirms piemērot dubultās aplikšanas novēršanas mehānismus, jānosaka - kas ir nodokļu rezidences valsts? Likums runā par cilvēka “dzīvesvietu” vai “vitālo interešu centru” nodokļu korektai piemērošanai, bet kur gan ir jūsu dzīvesvieta, ja jums ir uzņēmums vienā valstī, ģimene citā valstī, bet vaļasprieks vēl citā?

Mākslas ieguldījumi aptver tādus jautājumus kā novērtēšana, apdrošināšana, transportēšanas zaudējumi, autora tiesības un nodokļi.

Turīgākie mēdz veidot ģimenes birojus ģimenes aktīvu pārvaldīšanai. Kā izveidot šādas efektīvas pārvaldes modeli? Katram turīgās ģimenes loceklim būtu jāzina, kāda ir ģimenes misija un mantojums, kādas ir tās lielākās vērtības, kad viņi vada ģimenes uzņēmumu, kā tiek saskaņoti pieņemtie lēmumi, kādi pienākumi ir kuriem ģimenes locekļiem, kā tiek sadalīta peļņa un kuri filantropijas projekti gūst atbalstu. Ģimenes, kuras vēlas risināt šos jautājumus diskrēti, bet stabili, var apsvērt iespēju izstrādāt ģimenes konstitūciju. Tā var kalpot kā pamats dalībnieku līgumam, statūtiem vai arī testamentam.

Šo jomu Baltijā mums vada Kart Kelder no Igaunijas, bet Latvijā - Santa Rubīna. Manu sarunu ar viņu iespējams noklausīties Tax Stories podkāstā.

View Details

Photo by Scott Rodgerson on UnsplashNoilgums VID auditosVisi jau ir apraduši, ka noilgums nodokļu lietās ir 3 gadi pēc attiecīgā nodokļa samaksas termiņa, bet transfertcenu lietās - 5. VID audita atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja uzsākts kriminālprocess.

Cik ir noilgums krimināllietās?Tas atkarīgs no nozieguma - 5 gadi no mazāk smaga nozieguma (paredzēta brīvības atņemšana no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem) izdarīšanas dienas un 10 gadi - no smaga nozieguma izdarīšanas dienas (smags = brīvības atņemšana no 3 līdz 8 gadiem).

Kā aprēķina noilgumu nodokļu krimināllietās?Noilguma termiņu aprēķina no dienas, kad izdarīts noziedzīgs nodarījums līdz apsūdzības izsniegšanai. Lietuvā un Igaunijā šis termiņš ir līdz notiesājošam spriedumam. Tā ir nelabvēlīga atšķirība, jo tad Latvijas ilgstošais process līdz spriedumam vairs nevar padarīt noziegumu par noilgušu. Noilgums tiek pārtraukts, ja līdz noilguma termiņa beigām persona izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu.

Kad izdarīts noziegums?It kā vienkāršs jautājums, bet no dažādiem procesiem esmu redzējis vairākas interpretācijas - 1) kad ir konstatēts noziegums, 2) kad bijis nodokļu maksāšanas termiņš. Pēdējais variants ir gan loģiskāks, gan sakrīt ar noilguma definīciju administratīvajā procesā nodokļu lietās.

Kā tas viss izpaužas šobrīd praksē?Šodien, starp citu, biju pie prokurora lietā, kur viņaprāt uzņēmums nepamatoti maksājis par daudz ik mēnesi, sākot ar 2007.gadu. Noziegums viņaprāt turpinājās līdz pat 2018.g., kad sākās VID audits. Tātad, viņaprāt noilgums šai lietā varētu iestāties ap 2028.g. - t.i. 21 gadu pēc 2007.g. nepamatoti atskaitītā mākslīgi 'paaugstinātā' priekšnodokļa. No comments.

Te, starp citu, labs kolēģu apkopojums par jaunumiem krimināltiesību jomā, t.sk. dažos nodokļu jautājumos.

View Details

LATEsmu uzsācis jaunu iespēju savai Substack blogu un podkāstu lapai: abonentu čats (klubiņš).

Šī ir sarunu vieta lietotnē Substack, ko es iestatīju tikai saviem abonentiem. Es publicēšu īsas domas, linkus, foto utt un jūs varat iesaistīties diskusijā, arī savā starpā.

Thanks for reading Jānis Taukačs blog! Subscribe for free to receive new posts and support my work.

Lai pievienotos mūsu čatam, jums būs jālejupielādē lietotne Substack. Čata sarunas tiek veidotas, izmantojot lietotni, nevis e-pastu.

ENGToday I’m announcing a brand new addition to my Substack publication: the Jānis Taukačs blog subscriber chat.

This is a conversation space in the Substack app that I set up exclusively for my subscribers. I’ll post short prompts, thoughts, and updates that come my way, and you can jump into the discussion.

To join our chat, you’ll need to download the Substack app. Chats are sent via the app, not email.

How to get started1. Download the app by clicking this link or the button below. Substack Chat is now available on both iOS and Android.

Get app

1. Open the app and tap the Chat icon. It looks like two bubbles in the bottom bar, and you’ll see a row for my chat inside.

2. That’s it! Jump into my thread to say hi, and if you have any issues, check out Substack’s FAQ.

Join chat

Thanks for reading Jānis Taukačs blog! Subscribe for free to receive new posts and support my work.

View Details

Nesen sarunāju nākamo Tax Stories podkāsta interviju ar kāda liela Latvijas uzņēmuma vadītāju. Viņš, cita starpā, minēja, ka pēdējā laikā ir vieglāk dzīvot, ja viņš ne par ko vairs īpaši neuztraucas (viņš, gan, to teica mazliet rupjāk). Tiešām, to uztraukumu tagad tik daudz un ik uz stūra, ka vairs jau nav spēka uztraukties.

Foto © Ludvigs Grīviņš, 4 g.v.

Thanks for reading Jānis Taukačs blog! Subscribe for free to receive new posts and support my work.

Atpūta! Atpūta?Par iepriekš minēto pārliecinājos, tikko dodoties kopā ar ģimeni skolēnu brīvdienās. Stambulā bija paredzēts savienojuma reiss - 1 h 20 min pēc ielidošanas. Lidmašīna no Rīgas izlidoja ar 1h kavēšanos. Turklāt, Stambulā izrādījās, ka bērnam pases derīguma termiņš ir 5 dienas par maz līdz vajadzīgajam 1/2 gadam virs ceļojuma laika. Tādēļ vēl vajadzēja ātri kaut kur dabūt turku liras un pa skaidruci pirkt vīzu, kā arī iziet ārpus lidostas un iet cauri pasu un drošības kontrolei no jauna. Tas, starp citu, izskatījās Turcijai raksturīgi - par naudu var daudz ko.

Viss notiek tā, kā tam jānotiekPar laimi, pēc visa tā jucekļa saņēmām īsziņu no aviokompānijas, ka mūsu biļetes pārceltas uz nākamo reisu, kas izlido no Stambulas jau pēc 1h. Vēl tik vajag arī jaunas iekāpšanas kartes. Kaut arī ar skriešanu, uz nākamo reisu tomēr paspējām. Jau sēžot nākamajā reisā sapratām, ka, ja Turkish Airways nebūtu pats 1h kavējies, tas nepārceltu mūsu biļetes. Savukārt, bērna negaidītā vīzas gļuka dēļ mēs iepriekšējo reisu nokavētu tik un tā. Tikai tādā gadījumā pašiem būtu jāpērk jaunas biļetes uz nākamo reisu vai jāpaliek Stambulā pa nakti. Tātad, viss notiek tā, kā tam jānotiek. Gluži, kā dziedāja leģendārie Dire Straits - kādēļ uztraukties - pēc lietus būs saule, pēc sāpēm - smiekli.

Tad man rokās nonāca šī grāmata..Jau pēc nokļūšanas viesnīcā skatījos savā online grāmatu plauktā - kas būtu nākamais gabals, ko palasīt. Acīs iekrita grāmatas nosaukums: Smalkā pofigisma māksla (The Subtle Art of Not Giving a Fck*; autors Mark Manson). Uzrunāja tieši nosaukums - iedomājos, ka tā ir zīme, kas norāda, ka šī tēma nāk no vairākiem avotiem tieši šajā atpūtas brīdī. Varbūt, lai paskatītos no malas ne vien uz ģeopolitiskajiem satricinājumiem. Grāmatas galvenais vadmotīvs nebija nekas revolucionārs, bet, kā jau no vairuma grāmatu, te bija iespējams pasmelties pa domu pavedienam. Daži no tiem varbūt uzrunās arī kādu no jums:

• stabilitāte dzīvē nedraudzējās ar radošumu un inovācijām;
• vajag sākt darīt, pat ja darbs liekas neatrisināms vai nepaceļams;
• uztraukties vajag, bet vien par dzīvē pašu svarīgāko;
• laimes mirklis atnāk ar atrisinātām problēmām;
• nāve ļauj saskatīt svarīgāko un
• visa pasaule ir pilna ar liecībām par cilvēku centieniem panākt savu nemirstības kripatiņu, ar tādiem darbiem, lai uzlabotu šo un nākamo paaudžu dzīvi.

Un vēl pāris grāmatas..Pa vidu golfam un baseiniem kopā ar bērniem pie reizes izrāvu arī Džordža Orvela 1984 un arī Dzīvnieku Fermu. 1984 jaunākajā Tax Stories podkāsta sarunā nodokļu advokāts ar specializāciju tehnoloģiju jautājumos no Austrijas Niklas Schmidt ieteica kā grāmatu, ko viņš pārlasot katrus 10 gadus. Izlasīju un palika mazliet baisi un skumji. Baisi par pasauli, kurā dzīvoja mūsu vecāki. Tādas distopijas kā 1984 vai Margaret Atwood Kalpones stāsts šķiet nereālas līdz brīdim, līdz cilvēks ir pietiekoši iepazinis vai, nedod Dievs - pieredzējis, totalitāros režīmus. Skumji par cūkām, kas Dzīvnieku Fermā paliek par līdzīgām cilvēkiem un ar neģēlīgiem paņēmieniem tiek pie varas un veido attiecības, kur sabiedrībai jāuztur birokrātijas liekēžus.

“Cik tomēr vienkārši manipulēt ar cilvēku vai pat pārveidot to,” aizdomājos, skatoties, kā mans četrgadīgais dēls baseinā jauki spēlējas ar vietējo turku vienaudzi.

PārmaiņasVien tāds, ka esmu atpūties, iedvesmots un atpakaļ pie blogošanas, klientu problēmu risināšanas, podkāstiem, golfa federācijas, fonda Uzņēmēji Mieram darbiem un.. ja zvaigznes saliksies, jau tuvākajās nedēļās varētu nākt klajā informācija par interesantu jaunu izaicinājumu, ko esmu uzņēmies (līguma projekts jau man ir uz galda) papildus visam līdzšinējam. Informācija par to noteikti drīz sekos.

Blogi un podkāsti - uz SubstackArī šo nodokļu blogu lapa ir pārcēlusies uz jaunu mājvietu - Substack ar plašākām mūsu savstarpējās komunikācijas iespējām. Tomēr mani iemesli bija samērā vienkārši - iepriekšējās šo manu hobiju uzturēšanas lapas prasīja zināmus regulārus izdevumus, atšķirībā no šī lapas uzturētāja. Bonusiņš tiem, kas parakstījušies uz šo blogu un podkāstu saņemšanu - čats, kur Substack platformā iespējams komunicēt gan ar tiem, kas parakstījušies, gan arī viņiem savā starpā. Tādējādi, cerams, varētu veidoties tāds kā nodokļu jautājumu fanu klubiņš. Tātad, cerams, ka arī šīs pārmaiņas Jums nāks par labu..

Arī citas pārmaiņasTuvāko pāris nedēļu plānos - arī vebinārs par nodokļiem mantošanai, klātienes pasākums klientiem, kas strādā nekustamā īpašuma jomā, uzņemsim arī PVN ekspertu grupu no visas ES, ar kuru pāris reizes gadā tiekamies, lai apspriestu aktualitātes Eiropas PVN jautājumos. Par to visu centīšos stāstīt arī nākamajos blogos.

Tikmēr pieņemts jaunais budžets, bet..Jaunais valsts budžets ir pieņemts bez satricinājumiem nodokļu jomā. Tomēr tas noticis arī bez atbildēm uz budžeta kontekstā uzdotiem jautājumiem:

• par Reira rakstiski apsolīto reprezentatīvo auto sliekšņa celšanu,
• par PVN likuma saskaņošanu ar PVN direktīvu attiecībā uz sporta nozari,
• par sliekšņa pacelšanu veselības apdrošināšanai virs nožēlojamiem EUR 426, kas nu jau sen maz ko sedz,
• par nesaprotamiem iemesliem, kādēļ Latvijā ir akcīze kafijai (kur attiecīgā likuma anotācijā nekādu jēdzīgu iemeslu bez budžeta papildināšanas nav),
• par pērējiem pagājušā gadā apviļātiem jautājumiem - VID (ap)rēķinu par potenciālām nepamatoti zemām algām, audita procesu izmaiņām, utt.

Taps nodokļu sistēmas pamatnostādnesTuvāko nedēļu laikā FM sola ķerties klāt nodokļu sistēmas pamatnostādņu izstrādāšanai, lai uzņēmējiem uzlabotu dzīvi un radītu noteiktību uz tuvākajiem gadiem. Arī nodokļu teorētiķi minējuši, ka tas ir pareizi, ka jaunā sasaukuma valdība pirmajā gadā veic visas solītās (vai nesolītās) izmaiņas un tad uz 3 gadiem ir miers.. Sakrustojam pirkstus, lai tā arī notiek, bet ne tikai. Labāk - jāmēģina FM palīdzēt komersantus saklausīt.

Thanks for reading Jānis Taukačs blog! Subscribe for free to receive new posts and support my work.

View Details

VID atteica priekšnodokļa pārmaksas atmaksu kādam mobilo telefonu piegādātājam, kurš tos bija nosūtījis pircējam Francijā (loģistikas noliktavā) un pārdošanai piemēroja 0% PVN. VID uzskatīja, ka pārdošanai jāpiemēro 21%. Š.g. februārī apgabaltiesa lēma, ka VID nav taisnība.

Ko apgalvoja VID?VID, kā jau ierasts, atsaucās uz to, ka:

• ir nepilnības līgumā,
• rēķinā nav telefonu IMEI kodi (!),
• paraksts uz rēķina nav atšifrēts,
• Francijas uzņēmuma vārdā rēķins nav parakstīts (!),
• sūtījumu galamērķī saņēmusi neidentificējama persona,
• Francijas nodokļu administrācijas atbildē VID sniegta informācija, ka pēc vairākiem mēģinājumiem nebija iespējams kontaktēties ar Francijas uzņēmuma vadību,
• Francijas uzņēmuma PVN numura darbība ir apturēta, kaut arī strīdus darījuma brīdī PVN numurs bija derīgs,
• Francijas nodokļu administrācijas uzņēmumu raksturojošā informācija liecina par Francijas uzņēmuma reālas saimnieciskās darbības neveikšanu (deklarācijas iesniegtas bez skaitliskām vērtībām, nav norēķinu kontu).

Ko pierādīja Latvijas SIA? Preces tika pārdotas atbilstoši INCOTERMS 2010 CIP noteikumiem, * to piegādi uz Francijas uzņēmuma norādīto vietu – noliktavu Francijā – veica SIA „DHL Latvia”, * rēķinā redzams, kurš SIA darbinieks, izmantojot kādu elektronisko saziņas instrumentu (Skype*), ir vienojies par konkrētu preču pārdošanas darījumu ar pircēja kontaktpersonu, šīs personas vārds, uzvārds un
telefona numurs, * rēķinā ir arī redzama preču iekraušanas vieta, transportētājs, preču saņemšanas vieta citā dalībvalstī, * preci saņēmusi nevis neidentificējama persona, bet darījuma partnera norādītās Francijas noliktavas darbiniece.

Tiesas atziņasTiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt strīdus darījuma faktisku norisi atbilstoši dokumentos norādītajam un preču izvešanu ārpus Latvijas.

• Likumā un tiesu praksē iedibinātā kārtība paredz, ka pārdevējam 0% PVN pamatošanai nepieciešams pircēja PVN nr., kā arī piegādi apliecinoši dokumenti, ka prece izvesta no pārdevēja valsts. Tomēr šīs tiesības VID drīkst apstrīdēt, ja ir fakti, kas liecina, ka iepriekš minētais dabā nav noticis, tātad – preču nav vai tās nav izvestas un pārdevējam par to vai PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu vajadzēja zināt.
• VID nav pamatojis, no kādām tiesību normām izriet nodokļu maksātāja pienākums dokumentēt saraksti ar klientiem nodokļu vajadzībām.
• Normatīvie akti neuzliek pienākumu mobilo telefonu tirgotājiem darījumu apliecinošajos dokumentos norādīt IMEI kodu. Līdz ar to šādu kodu nenorādīšana (lai arī tas atvieglotu kontroli veicošas iestādes darbu) darījumu dokumentos nevar būt pamats atteikumam atmaksāt deklarēto pārmaksāto PVN summu. Kamēr ierīce nav nonākusi pie patērētāja un nav aktivizēta, IMEI kodam faktiski nav praktiska pielietojuma ierīču tirdzniecības darījumos. No kāda cita tiesas sprieduma tiesa konstatēja, ka VID pozīcija ir nemainīga arī tajā gadījumā, kad rēķinam ir pievienots preču IMEI kodu saraksts! Proti, VID ieskatā arī pārdoto preču IMEI kodu saraksts, kas pievienots katram rēķinam, nepierāda konkrētas preces izvešanu no Latvijas, jo nekur nav norādes uz to, ka preču saņēmējs ir saņēmis rēķinā norādītās preces tieši ar tādiem IMEI kodiem, kā norādīts sarakstā. Līdz ar to VID pieeja nodokļu rēķinā pieprasīt norādīt informāciju, kas tāpat nevar kalpot darījumu fakta apstiprināšanai, ir nekonsekventa.
• Tas, ka par preču saņemšanu parakstījusies persona, kas iepriekš nav norādīta ne darījuma, ne transportēšanas dokumentos, vai arī parakstījusies persona nav atšifrējusi savu parakstu, pats par sevi neliecina par dokumentu formālu noformēšanu, ja vien nepastāv kādas citas nopietnas indikācijas par to, ka preces patiešām nav izvestas no valsts un darījuma partneris nav tās saņēmis.
• No Francijas nodokļu administrācijas sniegtās informācijas redzams, ka Francijas uzņēmumam pastāv fiktīva uzņēmuma pazīmes. Tāpēc VID jāpierāda, ka SIA par to vajadzēja zināt. Francijas nodokļu administrācijas sniegtā informācija pati par sevi nenorāda uz to, ka tieši pieteicēja ir rīkojusies ļaunprātīgi. Apstāklis, ka PVN numurs Francijā apturēts ar atpakaļejošu datumu, nav attiecināms uz izskatāmo lietu.
• Tomēr arī pašā spriedumā neiztikt bez neloģiskiem apgalvojumiem, kur tiesa iet VID pavadā. “Piemērojot 21% likmi, SIA būtu lielāks budžetā maksājamais nodoklis, kā rezultātā neveidotos pieteicējas deklarētā pārmaksa” – šādi VID pamato PVN sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Ja pieņemam, ka 0% vietā SIA izrakstītu rēķinu ar 21%, normālā gadījumā valsts budžets nebūtu ieguvējs, jo Francijas pircējam šis 21% būtu no Latvijas valsts atgūstams. Tā saucas PVN neitralitāte, nevis sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Būsim godīgi – te spīd cauri VID alkatīgums iekasēt par katru cenu, nevis skatīties uz PVN sistēmas korektu funkcionēšanu. Uz to, gan, norāda universitāšu mācībspēki, ka šī ir raksturīga iezīme nodokļu iekasētājiem visā Eiropā.
• Atbilstoši ES Tiesas judikatūrai VID rīcībā ir jābūt pārliecinošiem pierādījumiem, ka nodokļu maksātājs nav izpildījis materiālās prasības. Pretējā gadījumā dienestam jāpieņem nodokļu maksātājam labvēlīgs lēmums.
• Lēmums par pārmaksu ir jāpieņem 30 dienu laikā, savukārt no Francijas nodokļu administrācijas saņemtā informācija aizņem pusi no lappuses, līdz ar to nav saprotams, un to tiesas sēdē nevarēja paskaidrot arī VID pārstāve, kādēļ VID bija nepieciešami četri mēneši kopš informācijas no Francijas nodokļu administrācijas saņemšanas, lai pieņemtu lēmumu.
• Aplūkojot VID lēmumu, ir redzams, ka faktiski tajā ir norādīti tikai divi teikumi, kuros ietverts lēmuma pamatojums, turklāt kļūdainā latviešu valodā. Proti, ir norādīts, ka SIA iesniegtie dokumenti un paskaidrojums nesniedz skaidru priekšstatu par darījumu kustību; pēc saņemtās informācijas no Francijas nodokļu administrācijas nav gūta pārliecība par 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību. No šī lēmuma vispār nav iespējams gūt priekšstatu, kādu tieši iemeslu dēļ ir izdots pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts.

PēcgaršaŅemot vērā, ka arī Senāts iepriekš līdzīgās lietās ir lēmis par labu uzņēmumiem, cerams, ka VID pietiks veselā saprāta neapstrīdēt šo tiesas nolēmumu. Taču vēl svarīgāk VID būtu veikt šādu jautājumu iekšēju revīziju ar mērķi vairs netraucēt ne biznesu, ne tiesas šādās lietās, it sevišķi ar virkni tik absurdu VID argumentu, kādi minēti šai lietā. Un cerams, ka kāds sāks rēķināt, cik visiem izmaksā šādi strīdi un kāds par to sāks atbildēt.

VID derētu konkurētspējīgas algasSaknes meklējamas arī sistēmā – nesen kāds labs nodokļu speciālists man atzinās, ka sirdī viņa jūt aicinājumu iet VID palīgā sakārtot sistēmu, bet par valsts piedāvāto atlīdzības apmēru par to nav iespējams izšķirties. Savukārt, daļu ierēdņu atlaist, pārējiem paceļot algas nav iespējams ierēdniecības tiesību aktu dēļ. Kolēģe Igaunijā minēja, ka tur VID darbiniekiem par nopietnu pārkāpumu var mierīgi izmest no darba, nevis ‘aizrotēt’.

View Details

Vakar Igaunijas tiesā tiesa sprieda interesantu jautājumu. Pārrobežu apvienošanās rezultātā Igaunijas uzņēmumu pievienoja Lietuvas uzņēmumam un Igaunijas uzņēmums beidza pastāvēt. Tiesa nosprieda, ka no Lietuvas uzņēmuma piedzenams Igaunijas UIN. Tā kā mūsu UIN sistēma kopēta no igauņiem, šis varētu būt svarīgi arī mūsu uzņēmumiem.

Kas notika?Igaunijas uzņēmumam STMT Teleco bija 100% meita Lietuvā STMT UAB. 2019.gadā pabeigta mātes pievienošana meitai. Lietuvas uzņēmums pieteikumā tiesai uzsvēra, ka saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju tam nav nekādas saistības Igaunijā.

Kas šajā gadījumā nav, kā parasti?Interesanti arī tas, ka parasti pārrobežu apvienošanās notiek uz augšu (meitu pievieno mātei), bet te noticis otrādi. Kad māti pievieno meitai, mātes akcionārs kļūst par meitas akcionāru. Parasti arī pārrobežu apvienošanās gadījumā uzņēmuma vietā paliek filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība, bet te Igaunijas uzņēmums pilnībā likvidēts. Lietā, gan, nav nekas minēts vai Lietuvas uzņēmumam vienlaikus ir radusies pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā.

Ko lēma tiesa?Tomēr tiesa lēma, ka likvidācijas gadījumā jāvērtē Igaunijas uzņēmuma starpību starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā. Pozitīva starpība ir apliekama ar UIN. Un arī šis UIN ņemams vērā atskaitāmos izdevumos, aprēķinot ar UIN apliekamo starpību, jo likvidācijas gadījumā vēlāk šo UIN atskaitīt nebūs iespējams. Tā kā notikusi apvienošanās, tad ieguvējs ir atbildīgs par likvidētā uzņēmuma saistībām.

Pašu kapitāls vs. tirgus cenaŠajā aspektā (ka vērtējama starpība starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā) Igaunijas apvienošanās procesā ir atšķirība ar Latvijas likumu, jo te vērā ņemama tirgus vērtība likvidācijas brīdī, ko parasti nosaka ar vērtētāju palīdzību.

Kurā brīdī notiek uzņēmuma pāreja?Starp strīda pusēm izcēlās arī diskusijas par to, kuru no vairākām apvienošanās procesā sastādītajām bilancēm jāņem par pamatu nodokļu aprēķinam. Lietuvas uzņēmums argumentēja, ka nevar būt situācija, ka tas atbild par Igaunijas uzņēmuma saistībām, kamēr vēl pastāv Igaunijas uzņēmums. Var rasties situācija, kurā Igaunijas uzņēmums vēl līdz pat 8 mēnešiem (starpība starp apvienošanās līgumā norādīto apvienošanās datumu un likvidācijas datumu) pelna Igaunijā, bet šī peļņa neapliekas tur ar nodokļiem un to nevar aplikt arī Lietuvā. Tādēļ Igaunijas tiesa norādīja, ka noteicošais ir brīdis, kad Igaunijas uzņēmumu likvidēja, kad pāriet saistības uz ieguvēju.

Dubultās aplikšanas novēršanaVēl viens interesants aspekts, par ko tiesa lēma – lai novērstu dubulto aplikšanu ar nodokļiem, Igaunijas uzņēmuma ar UIN apliekamā pašu kapitāla starpības aprēķinā ņemamas vērā arī Lietuvas meitas uzņēmumā uz likvidācijas brīdi ar UIN apliktās, bet vēl neizmaksātās dividendes, kas Igaunijas saņēmējam (mātei pirms likvidācijas) nav apliekamas. Protams, ar nosacījumu, ka šī peļņa ir bijusi iekļauta Igaunijas uzņēmuma pašu kapitālā.

Un kā ar advokātu izmaksām?Nu protams, tā kā Augstākā tiesa atcēla nodokļu administrācijas un iepriekšējo instanču tiesu nolēmumus, visas juridiskās palīdzības izmaksas un valsts nodevas ir atmaksājamas pilnā apmērā. Kā jau normālā valstī pienākas. Atgādināšu, ka pēc attiecīgā Satversmes tiesas sprieduma pagājušā gadā, tiesas pie mums aizgājušas neceļos ar mistisku EUR 60/h likmes kompensēšanu, ko Advokātu padome laikam identificējusi kā vidējo vai tml. Nu, jāpaciešas mazliet, līdz pieaugsim. Ilgi vairs nebūs jāgaida, šķiet.

View Details

Ir virkne cilvēku, kas ir bēguši no kara šausmām un tās neatbalsta. Aktīvists Bill Browder komentējis, ka atbalsts Putina režīma pretiniekiem ir ne mazāk svarīgs, kā atbalsts Ukrainai, lai uzvarētu karu. Daļa šādu cilvēku ir guvuši patvērumu arī Latvijā. Kā viņiem piemērojami nodokļi? Tagad pastiprinātas intereses dēļ Delfi iesūtīja virkni jautājumu, uz kuriem centīšos te atbildēt.

Par attiecībām ar ko?Principā nu jau sen nepalīdzam nevienam klientam no Krievijas, tāpēc šī tēma it kā nav vairs interesanta. Tomēr ir viena kategorija cilvēku, kuriem gribētos palīdzēt – tie, kuri aizbēguši no agresora un Londonā nesen vienojās protesta gājienā pret asiņaino režīmu.

Par attiecībām par ko?Šādus lasītājus interesē IIN deklarāciju iesniegšanas Latvijas VID pienākumi Krievijas pilsoņiem, kuri ieradās Latvijā (ar vīzu C vai D, ar īstermiņa uzturēšanās atļauju vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju). Viņi nevarot saprast, kā tiks ņemti vērā ienākumi, kas saņemti gan Latvijā, gan Krievijā, kā arī no online darba citās valstīs.

Krievijā konvencija ar Latviju vēl bija spēkā līdz 1/3/23Jau pagājušā gada maijā rakstīju, ko nozīmē tas, ka Krievijas nodokļu konvencijas darbība ir apturēta. Taču kopš tā laika klāt nākuši vēl daži fakti, ko jāņem vērā. Arī Krievija apturējusi nodokļu konvencijas ar Latviju darbību, tikai krietni vēlāk – šī gada 1.martā. Pieņemts arī likums, ar kuru no 2024.gada 1.janvāra konvencija vairs vispār nebūs spēkā, nevis tā darbība ir apturēta.

Krievija – melnajā (ofšoru) sarakstāEiropas Savienība š.g. Valentīna dienā nosūtīja mīlestības sveicienu – pievienoja Krieviju, BVI, Kostariku un Māršala salas to jurisdikciju (melnajam) sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos. Latvija parasti cieši seko šim ES ‘melnajam’ sarakstam, tāpēc sagaidāms, ka t.sk. Krievija un BVI drīz kļūs par ofšoriem Latvijas nodokļu sistēmas izpratnē. Tas, kā minimums, nozīmēs, ka vairumam maksājumam uz Krieviju būs ieturams nodoklis, no transfertcenu viedokļa darījuma puses uzskatāmas par saistītām, utt.

Delfi jautājumi– Kādos gadījumos ārvalstu pilsonis, īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojošs Latvijā (ar vīzu c vai d, ar uzturēšanās atļauju ar pastāvīgu dzīvesvietu), kļūst par tā nodokļu rezidentu, un vai tam vajadzētu aizpildīt nodokļu deklarāciju? Vai to dara darba devējs, ja cilvēks strādā Latvijā?

Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem jāņem vērā, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem automātiski, kad viņi saņem uzturēšanās atļauju. Latvijas likums nosaka 2 kritērijus, kad ārzemnieki var kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem – uzturoties Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā vai deklarējot te pastāvīgu dzīvesvietu. Saņemot uzturēšanās atļauju, ir jādeklarē te dzīvesvietu. Kopē tā brīža Latvijas VID uzskata, ka Latvijā ir apliekami personas visas pasaules ienākumi, izņemot gadījumus, ko nosaka nodokļu konvencija. Kā minēju, Latvija uzskata, ka nodokļu konvencijas ar Krieviju vairs nav. Tāpēc šiem cilvēkiem ir spēkā parastie deklarēšanas nosacījumi, t.sk. par ienākumiem no darba līgumiem nav jāsniedz IIN gada deklarāciju. Šajā mājas lapā VID uzskaitījis gadījumus, kad jāiesniedz IIN gada deklarāciju, t.sk., ja persona guvusi ienākumus ārzemēs.

– Ja cilvēks 2022. gadā uzturējās Krievijā vairāk nekā 183 dienas un bija Krievijas iedzīvotājs, bet pārējo laiku atrodas Latvijā – kur viņam vajadzētu maksāt nodokļus?- Vai no Krievijas federācijā līdz 16. maijam saņemtas algas tiks iekasēts nodoklis Latvijā?

Latvijas VID kopš 16/5/22 vairs neinteresē, cik persona uzturējusies Krievijā. Ja tā pēc minētajiem 2 kritērijiem kļuvusi par Latvijas nodokļu rezidentu, kopš tā brīža šīs personas visas pasaules ienākumi apliekami Latvijā. Latvijā var mēģināt piemērot dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas likumā paredzētos mehānismus (samazināt Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem), ja persona Krievijā spēs sagādāt attiecīgos Krievijas administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus par Krievijā samaksāto nodokli. Tātad, Latvijā Latvijas nodokļu rezidentam apliekamas arī algas, kas saņemtas Krievijā.

– Pēc kādas likmes tiks piemērots Latvijā nodoklis par algu, kas saņemta Krievijas federācijā pēc 16. maija( divi varianti: pirmais – tiem, kam tika piemērots nodoklis 13% Krievijas Federācijā kā Krievijas federācijas rezidentam; otrais – tiem, kuriem Krievijas Federācijā jau ir 30% nodoklis – tas ir tiem, kuri pēc Krievijas Federācijas standartiem tika uzskatīts par nerezidentiem 2022. gadam)?

Ja Latvijas nodokļu rezidents strādā ārzemēs algotu darbu pie ārzemju darba devēja, tad šāds atalgojums Latvijā ar nodokļiem neapliekas, ja Latvijai ar attiecīgajām ārzemēm ir nodokļu konvencija. Tātad, pēc 16.05.22. šāds ienākums kļuvis apliekams Latvijā. Ja šo atbrīvojumu nepiemēro, Latvijas nodokļu rezidentiem (vienalga vai pēc Krievijas likumiem persona ir rezidents vai nerezidents) likmes darba algai piemērojas visiem vienādas: 20% – algai līdz EUR 20 000 gadā; 23% – līdz 78 100, 31% – virs 78 100. VSAOI: darbinieka daļa ir 10,5%, bet darba devēja (ko tas maksā papildus bruto algai) – 23,59%. Kā jau minēts, pēc tam jāvērtē vai iespējams piemērot Latvijas likumā paredzēto dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismu (samazinot Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem).

– Kā parādīt šīs divas summas deklarācijā – līdz 16. maijam un pēc tam, ja tās ir vienīgais ienākumu avots (vai tie tiek ņemti dažādi)?

16.maija notikums (nodokļu konvencijas darbības apturēšana no Latvijas puses) jau pats par sevi automātiski diez vai mainīs daudziem nodokļu piemērošanas kārtību. Nodokļu konvencija minētajā situācijā parasti būs noderīga, lai noteiktu personas nodokļu rezidences valsti, ja abas valstis pēc saviem nacionāliem likumiem vienlaikus saka, ka persona ir viņu valsts nodokļu rezidents. Tad konvencija izšķir šo strīdu, jo šādā situācijā persona vienlaikus nevar būt abu valstu nodokļu rezidents. Ja persona ir Latvijas nodokļu rezidents, bet saņēmis ārzemēs ar IIN neapliekamu ienākumu (darba algu), arī tad jāiesniedz IIN gada deklarāciju Latvijā. Ja Latvijas nodokļu rezidents saņem darba algu par darbu, ko tas veic Latvijā pie Latvijas darba devēja, tad IIN gada deklarāciju nav jāsniedz.

– Vai tiks ņemts vērā neapliekamais minimums (kurš?) algām, kas saņemtas Krievijas federācijā? Vai jānorāda summa rubļos? Un ja eiro – tad par kādu kursu- gada beigās vai skatieties katra mēneša kursus? Un kur tos skatīties?- Kā tiks aplikti ar nodokļiem atsevišķa uzņēmēja ienākumi (Krievijas federācijā viņi parasti maksā ar likmi 6% vienu reizi ceturksnī, bet gada pārskatu sniedz vien reiz gadā) un pašnodarbināto ienākumi (viņiem parasti ir 4% nodoklis).

Neapliekamo minimumu Latvijas nodokļu rezidenta Krievijā saņemtai algai nepiemēro. IIN deklarācijā visas summas jākonvertē uz euro ienākuma (tātad, katras algas) gūšanas brīdī. Pārrēķinu jāveic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto (šajā linkā) EUR atsauces kursu. Latvijas nodokļu rezidentiem te iespējams reģistrēties VID kādam no saimnieciskās darbības režīmiem, atkarībā no ienākumu gūšanas veida, kur pamata veidi ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (mikro-uzņēmums, kam 25% nodokli apgrozījumam līdz EUR 25 000 gadā aprēķina automātiski) vai pašnodarbinātais (ir atskaitāmi izdevumi, piemēro iepriekš minētās progresīvās IIN likmes un VSAOI 31,07% no 620, bet virs šīs summas – 10%), vai SIA.

– Vai ir jāmaksā nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu Krievijas federācijā (pirms un pēc 16. maija), ja tas bija vienīgais nekustamais īpašums, kas pieder vairāk nekā 5 gadus un tā tālāk (nosacījumi, kas darbojas Latvijā attiecība uz nekustamā īpašuma nodokli uz nekustāmo īpašumu)? Vai situācija mainīsies, ja šis dzīvoklis iepriekš tika norādīts nulles deklarācijā? (Pirmais variants – dzīvokli varēja pārdot pat pirms nulles deklarācijas iesniegšanas 2022. gadā. Otrais variants – nulles deklarācija tika iesniegta 2023. gada sākumā, un dzīvoklis tika pārdots vēlāk)?

Ienākums no nekustamā īpašuma parasti apliekas valstī, kur tas atrodas. To nosaka nodokļu konvencijas, kuras vairs ar Krieviju nav. Tādēļ nonākam atpakaļ pie principa, ka Latvijas nodokļu rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, arī no nekustamā īpašuma. Tātad, līdz 16/05/22 tas Latvijā nav apliekams, bet pēc tam – ir. Latvijas rezidentiem arī piemērojami visi IIN likumā paredzētie izņēmumi, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Vienīgi vismaz dažus no attiecīgajiem IIN izņēmumiem būs sarežģīti pamatot, jo tie ir paredzēti Latvijas situācijai – reģistrācija zemesgrāmatā, utt. Var sanākt pretruna – persona ir Latvijas nodokļu rezidents, jo dzīvo Latvijā, bet deklarētā pamata dzīvesvieta ir Krievijā. Par šo šaubu gadījumā labāk rakstveidā precizēt jau laikus VID viedokli. Ja VID atbilde neapmierina, labāk to pārrunāt ar savu juristu. IIN piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma (vai jebkuram citam ienākumam) nav atkarīga no tā norādīšanas nulles deklarācijā.

– Un kā ir ar nodokļiem no automašīnu pārdošanas? (Automašīnas Krievijas federācijā tagad palika dārgāk- var izrādīties, ka tā tiks pārdota dārgāk nekā pirkuma vērtība)? Vai aplika ar nodokļi Krievijas Federācijas saņemtos dividendes?

Iepriekš minēti principi piemērojami arī šajā jautājumā pieminētajiem ienākumu veidiem – Latvijas rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, samazinot IIN par citās valstīs samaksāto tās valsts nodokļu administrācijas apstiprinātu IIN.

– Vai tā ir taisnība, ka nekustamais īpašums ārvalstīs no Latvijas nodokļu tiesību aktu viedokļa nav nekustamais īpašums, bet gan kapitāla pieaugums (pārdošanas gadījumā), un šeit par to ir jāmaksā nodokli?

Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas gan Latvijā, gan ārvalstīs ir kapitāla pieaugums, kas Latvijā apliekas ar IIN 20% likmi.

– Kam ir jāmaksā arī nodokļi Krievijā?

Mēs nekonsultējam par Krievijas nodokļu likumiem. Pat ja to zinātu, mēs kara laikā neko nepalīdzēsim, kas jebkādā veidā var papildināt Krievijas valsts budžetu.

View Details

How much will I pay CIT if I pay EUR 1m in dividends?Some contacts asked for a translation of this blog originally posted in Latvian, so here we go.

The distribution of EUR 1m in dividends results in a payment of EUR 250k CIT, in addition to the aforementioned dividends.

How much of the EUR 250k CIT can I replace with a donation?No more than 30% of dividend CIT (EUR 75k) can be replaced by 85% of the donation – EUR 63 750. After a strange understanding of SRS and MoF, what could be disputed if the parliament really thought so, the difference between the donation (75k) and the share of the donation (63,750) replacing CIT is taxable. Thus, from dividends of this EUR 1m, in order to provide EUR 64k in support to NGOs with the status of a public benefit organisation, the shareholder’s costs are EUR 11 250 in real donation and CIT on it – EUR 2810. EUR 63 750 of the donation just replaces the tax.

So, out of each EUR 1m dividend company paid, the cost is EUR 14k for it to donate 75k to an NGO, as around EUR 64k of the donation replaces the CIT payable to the state, as shown in the drawing.

And here are a number of good projects to donate to:* Entrepreneurs for Peace – quick and safe channels assistance in Ukraine to those who are fighting for the peace and freedom of us all; * Latvian Golf Federation – based on the LGF strategy in 2023, LGF wants to show the public what many in the West have discovered for a long time – walking with sports elements in the fresh air is the basis of human health – help attract more players to this great sport, develop competitive youth and organize higher-level competitions; * Mental Health Support Fund ESI – paid psychological counselling for young people from 18 to 25; partnering with the Teen Resource Center; etc. projects; * Vecpiebalga gnomes – regularly buy food parcels for those who need them very much; refers to requests to cover some daily payments, such as the supply of firewood for the winter; buys clothes for children; * Riga TechGirls, which ensures the development of digital skills for the entire Latvian society and especially provides and training for girls and women on STEM and technology topics; * Tennis Talent Foundation – support for children and young people under the age of 25 who cannot afford all the costs of this expensive sport; has the status of SLO, which can be verified in this SRS database; reģ.nr. 40008191846, account no. LV58HABA0551033129517 * Foundation Viegli – various great projects in memory of Ziedonis and Purvis, as well as to implement a mission close to the patron of the foundation – poet Imants Ziedonis: “Latvia is a land of wonder, but the beautiful must help to appear”.

I have already written about the other nuances related to donations above. Write your charity project in the comments or report to me – I will be happy to add to this list.

View Details

Cik samaksāšu UIN, ja izmaksāju EUR 1m dividendēs?EUR 1m izmaksa rada EUR 250k UIN maksājumu papildus minētajam EUR 1m.

Cik daudz no EUR 250k UIN varu aizvietot ar ziedojumu?Ne vairāk par 30% no dividenžu UIN (EUR 75k), no kura aprēķina 85% – EUR 63 750. Vienīgi jāatceras, ka pēc sačakarētas VID un FM izpratnes, par ko vēl varētu pastrīdēties vai likumdevējs tiešām tā domājis, starpība starp ziedojumu (75k) un UIN aizvietojošo ziedojuma daļu (63 750) ir apliekama ar UIN. Tātad, no šāda apjoma dividendēm, lai sniegtu EUR 64k atbalstu NVO, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, akcionāra izmaksas ir EUR 11 250 un UIN no tā (EUR 2810).

Tātad, no katra izmaksātā EUR 1m dividenžu uzņēmuma izmaksas ir EUR 14k, lai tas 75k ziedotu NVO, jo ap EUR 64k no ziedojuma aizvieto valstij maksājamo UIN, kā attēlots zīmējumā.

Un te ir virkne labu projektu, kam ziedot:* Uzņēmēji Mieram – ātra un pa drošiem kanāliem palīdzība Ukrainā tiem, kas cīnās par mūsu visu mieru un brīvību; * Latvijas Golfa federācija – balstoties uz LGF stratēģiju 2023.g., LGF vēlas parādīt sabiedrībai to, ko Rietumos daudzi atklājuši jau sen – pastaiga ar sporta elementiem svaigā gaisā ir cilvēku veselības pamatā – palīdziet piesaistīt šim lieliskajam sportam vairāk spēlētāju, attīstīt konkurētspējīgu jaunatni un organizēt augstāka līmeņa sacensības; * Garīgās veselības atbalsta fonds ESI – nodrošinātas apmaksātas psihologa konsultācijas jauniešiem no 18 līdz 25; sadarbība ar Pusaudžu resursu centru; u.c. projekti; * Vecpiebalgas rūķi – regulāri iegādājas pārtikas pakas tiem, kam tās ļoti nepieciešamas; atsaucas uz lūgumiem segt kādus ikdienas maksājumus, piemēram, par malkas sagādi ziemai; nopērk apģērbu bērniem. * Riga TechGirls, kas nodrošina digitālo prasmju attīstību visai Latvijas sabiedrībai un īpaši iedoršina un apmāca meitenes un sievietes par STEM un tehnoloģiju tēmām; * Tenisa talantu fonds – atbalsts bērniem un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kas nevar atļauties visas šī padārgā sporta veida izmaksas; ir SLO statuss, kas pārbaudāms šajā VID datu bāzē; reģ.nr. 40008191846, konta nr. LV58HABA0551033129517 * Fonds Viegli – dažādi lieliski projekti Ziedoņa un Purvīša piemiņai, kā arī lai īstenotu fonda patronam – dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: “Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam ir jāpalīdz parādīties”.

Par pārējām ar ziedojumiem saistītajām niansēm jau rakstīju iepriekš. Ieraksti komentāros savu labdarības projektu vai ziņo man – labprāt šo sarakstu papildināšu.

View Details

In this Tax Stories episode I speak with Niklas Schmidt who is a tax partner at WOLF THEISS law firm in Austria. The tax practice of WT has been in tier 1 by most of the directories. He is an author of various books, funder of WT Crypto Academy, one of Austria’s leading international tax lawyers, with a strong focus on technology and private clients. Has studied in Vienna, Munich, Barcelona and Oxford.

A way of looking into a person’s mindNiklas not only studies Latin, but also Python programming. His aim is to read 52 books per year, 1984 by George Orwell being one of his favourites. We also spoke about audiobooks on Audible and other apps – that it may be faster to get through books, especially if one gets used to 1.5 or 1.75 playback speed.

3 books by Niklas on cryptoNiklas has written a book on crypto (in German), one on legal aspects of crypto assets and edited a book (nearly 800 pages) on taxation of crypto assets.

What helps in WT tax businessNiklas praised participation in IBA Tax Committee. But he really was thrilled to tell about WT Crypto Academy where more than 1000 lawyers have studied, from all over the world, where he covers topics like NFT, DAOs (LLC living on blockchain), Decentralised Finance (DeFi) – financial services based on smart contracts on blockchain without intermediaries,etc.

Hi, my name is Lia27We also spoke at length on how AI is entering lives of businesses and consultants and how the future might look like. Niklas relates to a quote:

“You are not going to be replaced by AI, but by a human using AI.“

Nature of NFT for VAT purposesFor a longer time VAT world was puzzled over the nature of NFTs – how to qualify it.Niklas also doesn’t have an immediate answer, but he commented that NFT is just an entry on a blockchain, so it’s a digital good that is linked with some content, like an image or a piece of art, music, video, etc.

In Metaverse income from real estate could reach EUR 1bnBloomberg Tax reported that there was already a case in Germany saying that in Metaverse real estate rental income is taxable. And that income there related to real estate amounts to nearly 1/2bn in 2021 and that it should double in 2022. A virtual yacht was bought for EUR 600k.

What needs to be improved in the tax systems?Simplification is the first word that comes to Niklas mind, especially for smaller companies and startups. These smaller and starting businesses should also enjoy smaller tax rates. And these all new technological advancements don’t need favourite tax regime, but clear rules.

New law for crypto business in the EUIn the EU a new regulation to be adopted in April 2023 will take some 18 months to get implemented. The Markets in Crypto-Assets Regulation, or MiCA, is based on the principle of passporting. That means you need just one licence for the single market of 27 countries, 450 million consumers, 23 million businesses. It will ensure that crypto-assets and crypto-asset service providers (like exchanges and wallet providers) are subject to regulation and supervision. Whereas on 8 December 2022, the European Commission proposed a new (DAC8) EU directive. Under the draft crypto-asset service providers will have to report to the tax authorities transactions made by EU clients.

View Details

Niklas is a tax partner at WOLF THEISS law firm in Austria. The tax practice of WT has been in tier 1 by most of the directories. He is an author of various books, funder of WT Crypto Academy, one of Austria's leading international tax lawyers, with a strong focus on technology and private clients. Has studied in Vienna, Munich, Barcelona and Oxford.

A way of looking into a person’s mind

Niklas not only studies Latin, but also Python programming. His aim is to read 52 books per year, 1984 by George Orwell being one of his favourites. We also spoke about audiobooks on Audible and other apps - that it may be faster to get through books, especially if one gets used to 1.5 or 1.75 playback speed.

3 books by Niklas on crypto

Niklas has written a book on crypto (in German), one on legal aspects of crypto assets and edited a book (nearly 800 pages) on taxation of crypto assets.

What helps in WT tax business

Niklas praised participation in IBA Tax Committee. But he really was thrilled to tell about WT Crypto Academy where more than 1000 lawyers have studied, from all over the world, where he covers topics like NFT, DAOs (LLC living on blockchain), Decentralised Finance (DeFi) – financial services based on smart contracts on blockchain without intermediaries,etc.

Hi, my name is Lia27

We also spoke at length on how AI is entering lives of businesses and consultants and how the future might look like. Niklas relates to a quote: “You are not going to be replaced by AI, but by a human using AI.“

Nature of NFT for VAT purposes

For a longer time VAT world was puzzled over the nature of NFTs – how to qualify it.Niklas also doesn’t have an immediate answer, but he commented that NFT is just an entry on a blockchain, so it’s a digital good that is linked with some content, like an image or a piece of art, music, video, etc.

In Metaverse income from real estate could reach EUR 1bn

Bloomberg Tax https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/SPEECH_22_7529reported that there was already a case in Germany saying that in Metaverse real estate rental income is taxable. And that income there related to real estate amounts to nearly 1/2bn in 2021 and that it should double in 2022. A virtual yacht was bought for EUR 600k.

What needs to be improved in the tax systems?

Simplification is the first word that comes to Niklas mind, especially for smaller companies and startups. These smaller and starting businesses should also enjoy smaller tax rates. And these all new technological advancements don’t need favourite tax regime, but clear rules.

New law for crypto business in the EU

In the EU a new regulation to be adopted in April 2023 will take some 18 months to get implemented. The Markets in Crypto-Assets Regulation, or MiCA, is based on the principle of passporting. That means you need just one licence for the single market of 27 countries, 450 million consumers, 23 million businesses. It will ensure that crypto-assets and crypto-asset service providers (like exchanges and wallet providers) are subject to regulation and supervision. Whereas on 8 December 2022, the European Commission proposed a new (DAC8) EU directive. Under the draft crypto-asset service providers will have to report to the tax authorities transactions made by EU clients.

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit janistax.substack.com

View Details

Kā Ungara Gulbja kursabiedrs zinu, ka viņš bija viens no spējīgākajiem juristiem kursā, kas solīja spožu jurista karjeru. Kaut gan viņš ir palicis pie pantiem, bet tomēr citiem - Bībeles pantiem. Ungars pēc dažiem prakses gadiem jurisprudencē izmācījās un kļuva par teologu un šobrīd strādā par mācītāju Rīgas Reformātu draudzē.

Viņš ir moderns

Ungars apgāž visus stereotipus par mācītāju, kurš ir tālu no reālās ikdienas. Viņš ikdienā izmanto visas tehnoloģiju priekšrocības, seko līdz visiem notikumiem pasaulē, braukā pa pasauli un pārņem labākās prakses. Viņa dievkalpojumi ir vairāk kā iedvesmas lekcijas. Tie pieejami Rīgas Reformātu draudzes Facebook lapā.

Viņam ir misija

“Jāni, naudas nebūs daudz, bet varat ierasties ar izlīgumu Ukrainā”, ar šādu līdzību Ungars skaidro to iespēju, ko viņš saskatīja, pievēršoties teoloģijai. Jādara lietas, kurās saskati jēgu, neatkarīgi no līdzekļiem. Cilvēks ir iesviests šajā pasaulē.. gluži, kā the Doors dziedāja: “Into this world we're thrown like a dog without a bone..”. Ungars izjuta šo iesviestību un redzēja Kristietību kā atbildes.

Iedvesmas sarunas uzņēmumos

Turbulence daudziem izsita pamatu zem kājām.Tādēļ daudziem pēc covid un Ukrainas kara sākuma nākusi apziņa par to, ka nepieciešams palīgs galvas sakārtošanai, nereti no Kristiešu aprindām, un nākusi arī apziņa, ka var daudz lietas darīt arī savādāk. Šādas aprunāšanās ir kā tādas viegli pieejamas iedvesmas lekcijas, kuras nereti pēdējā laikā izmanto arī uzņēmumi saviem darbiniekiem. Nav arī nemaz jābūt ticīgam, lai šādi rastu iedvesmu dzīvei.

Katram vajadzīga droša vieta

Tā palīdz apstāties un izrauties no pirmdienas – piektdienas vāveres riteņa. Drošs pamats zem kājām palīdz arī vieglāk pārdzīvot apkārt notiekošās negācijas. Ar ko sākt meklēt to drošo pamatu? Ungars iesaka vairākas grāmatas:

· Breakdowns Are Good for You,

· The Reason for God: Belief in an Age of Skepticism, kā arī

· Nārniju hroniku autora C.S. Lewis grāmatu Mere Christianity.

Viņam patīk kino

Viņš pat izskatās līdzīgi Džonijam Depam. Ungara Facebook profilā ir Als Pačino kā simbols otrai kaislībai – kino un vienai no viņa iecienītākajām filmām Heat. Runājām arī par Ang Lī fantastisko filmu Life of Pi. Tur galvenais varonis izstāsta viena stāsta 2 versijas un beigās prasa klausītājam, kurš variants viņam labāk patika. Klausītājs atzīst - par tīģeri, jo tas bija skaistāks, bet otrs – brutālāks, kaut arī abi bija vienu notikumu 2 versijas. Un varonis tad atbild - And so goes with God. Ja abas versijas nav pilnīgi ticamas, kādēļ tad neticēt skaistākajai? Tad kādēļ nedzīvot tā, it kā Dievs ir? Ja ir, tu būsi uzvarētājs. Ja nav, neko nezaudēsi.

Nodokļi

Tas ir galvenokārt morāles jautājums, tāpat kā korupcija. Mums jāatbrīvojas no Padomju domāšanas valgiem. Sistēma funkcionēs, ja cilvēkiem būs uzticība tai un visi kopumā tajā piedalīsies. Ungars ir Anglo-Sakšu sistēmas piekritējs, kur cilvēki vairāk ir atbildīgi par sevi un nodokļi minimāli iejaucas cilvēku dzīvē, t.sk. ka par sociālo apdrošināšanu būtu jāļauj cilvēkiem pašiem parūpēties, nodrošinot tik mazāk turīgajiem pietiekošu iztikas minimumu. ASV sistēma, atstājot naudu pēc iespējas cilvēku un biznesu rokās, veicina cilvēku pašiniciatīvu un līdz ar to – biznesa lielāku attīstību. Sistēmai jābūt caurspīdīgai un viegli izpildāmai. Valstij nav izdevīgi, ka VID kādam saka: nu tad ej pa burbuli, ja nevari samaksāt. Ja reiz Jaunlatviešu inteliģencei Kristietība (Brāļu semināri) nesa dziedinošu efektu sabiedrībā, varbūt arī tagad tas ir iespējams? Garīgumam vienmēr ir labs efekts uz ekonomiku. Valsts varas uzdevums ir ieviest kārtību un ierobežot ļaunumu.

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit janistax.substack.com

View Details

Porus Kaka is a tax world celebrity, a former president of IFA globally, now Honorary President, the 1st IFA president from Asia in it’s ~85 years’ history. Porus is a Senior Advocate (India) and a Barrister (England and Wales), a trustee at IBFD, completed his LL.M from Harvard Law School. His specialisation is TP litigation, direct and international tax. He is ranked by Chambers & Partners consistently as one of India’s leading Senior Tax Advocates and quoted as “The International Face of Indian Tax Practice”. Also the International Tax Review recognised Porus as one of India’s Leading Tax Counsels.

We need humour, but..

We started the chat about jokes that heavy tax topics need jokes now and then to keep the audience alive, but the difficulty now is that it’s dangerous to joke about more and more topics, especially if you are IFA president.

Strong role models

Porus father was an advocate so he new very early that he wants to be a tax lawyer as well. Also the senior Porus was lucky to be able to work for one of the leading individuals in India early on in his career. At the same time (1991/92) India opened up to the world, and it gave an opportunity to practice internationally.

Senior Advocate

It was interesting to learn that in India Senior Advocates are appointed by judges and they are supposed to say what is right even if it’s not in the best interests of the client. The Chambers of Porus Kaka - although it’s lead by a Senior Advocate, the junior advocates work independently on their own cases.

Ways to develop a tax litigation practice

Just like in the previous Tax Stories episode Pekka Puolakka told us, also Porus confirmed the same view that there are no shortcuts - a great volume of work is needed. Advocates also need to earn trust by judges that you are competent to be successful in the courts. Porus also learned from his father that at least ½ h a week one needs to spend reading aloud to develop the public speaking (diction) skills.

Transfer pricing

TP came to India in 2002 when everybody was thrown into a swimming pool and everyone dealing with TP learned how to swim in a relatively short time. This developed TP litigation practice where “one can find in India’s judicial orders perhaps at least one judgment on every troublesome issue under the sun”. Porus thinks that OECD TP Guidelines become more subjective and more favourable to the Revenue. He has also mentioned a ruling by an Australian court in 2020 that says that the Guidelines are sometimes “very highly generalised and… frustratingly opaque”. We discussed what’s behind those views.

Meeting Dalai Lama

Porus tried to meet Dalai Lama many times until one day the dream came true. Dalai Lama had such an aura that the whole day Porus after the meeting was just happy. They spoke about Porus and religion (Zoroastrians), and his customs. BTW, Dalai Lama has his Twitter account: @DalaiLama.

Vodafone tax case

Porus briefly expressed that Vodafone tax case might be an expensive (USD 2 bn, incl. USD 5.5 mil. in legal fees), but good lesson for India regarding retroactivity. Vodafone won an International arbitration tribunal in The Hague. In brief, India imposed a tax payment retroactively, but Vodafone successfully proved it was in breach of the investment protection treaty. In 2012, India’s top court ruled in favour of the telecom provider but the government changed the rules to enable it to tax deals that had already been concluded. To reduce future arbitration claims, India has ended such agreements with over 50 countries and is working on a new law (in 2020) to protect foreign investors by offering relief from possible policy changes even as it upholds the right to tax them.

Pillar 1

With Pillar 1 it is clear that companies nowadays can earn without a permanent establishment. Therefore Porus is a bit surprised how little debate there currently is on Pillar 1. However, if there is no global solution the fear is that countries with their own Digital services taxes being outside the tax treaties will create a system that moves from non-taxation to double taxation. The other tax reality Porus was stressing is that with every tax treaty countries actually give up a bit of their sovereignty.

~75% of international tax & TP cases globally come from India

India seems to be quite advanced in tax theory thought development. This could be a good hint to the tax community from around the world when they need additional ideas and precedents for their cases.

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit janistax.substack.com

View Details

In this Tax Stories episode I chat with Pekka who has spent more than 20 years with Sorainen law firm. After that he was the Managing Partner of EY Law Baltics for nearly 2 years. He has been my role-model and many others. I’d describe him more as an artist in his heart, a lawyer who speaks business language and a friend who understands people, knows how to pay attention & listen.

Making movies

We started the chat about Pekka’s hobby - making movies. In 2021 his movie was demonstrated in cinemas of Tallinn, which was a tribute to Charlie Chaplin’s the Kid, exactly 100 years after the original movie was released.

The Finland - Baltic common history

Pekka told a story about starting the law firm in Vilnius back in 1990s when a mafia type guy was working next doors. During summer time the windows were open and the lawyers could hear the guy giving orders to his subordinates. We also discussed the Finnish sauna tradition roots and the differences of Soviet occupation outcome after WWII - why the Baltics lost it’s independence, but the Finns didn’t. Despite the history Pekka sees the current Finnish investment regime fairly safe, so Finland joining NATO is more necessary for politicians that for businesses.

Lessons in life

Pekka’s father used to remind him that there are no shortcuts in life - those who work the most will succeed the most. For your book shelf Pekka recommends some nice titles as well:

21 Lessons for the 21st Century - by Yuval Noah Harari. The book promises to give answers to questions relevant to many, some of them we discuss in this podcast as well, like where we have come from and where we are going, how do computers and robots change the meaning of being human; how do we deal with the epidemic of fake news; are nations and religions still relevant; what should we teach our children? Here the author invites us to consider values, meaning, and personal engagement in a world full of noise and uncertainty.

Homo Deus: A Brief History of Tomorrow - also by the same Yuval Noah Harari. Homo Deus explores the projects, dreams and nightmares that will shape the twenty-first century—from overcoming death to creating artificial life. It asks the fundamental questions: Where do we go from here? And how will we protect this fragile world from our own destructive powers?

Humankind: A Hopeful History - by Rutger Bregman. International bestseller Rutger Bregman provides new perspective on the past 200,000 years of human history, setting out to prove that we are hardwired for kindness, geared toward cooperation rather than competition, and more inclined to trust rather than distrust one another. If we believe in the reality of humanity's kindness and altruism, it will form the foundation for achieving true change in society.

From legal to IOT

Pekka predicts a break-through of AI in tax & legal business as soon as translation engines are ready to take away language barriers, and we are not far from that already. For those who have not tried yet Pekka suggests to play with ChatGPT AI engine. For example, if one ask this GPT to come up with some caluses for a share purchase agreement, it comes up with a solid text.

Using the AI voice commands

As the next step Pekka predicts a better quality development of the voice commands. Thus, for example people might not always need to go to see a lawyer for more straight forward advice, but rather just talk to the AI engine. Pekka also painted a picture where each party of an agreement first talks to their AI engines and ask to draft the first version of the desired contract.

AI as a dispute resolution mechanism

The engine would also record and file the discussion, so in case of a dispute the parties may come back to revisit the intention of the parties, and maybe another engine might solve the dispute or at least be an initial pre-dispute stage. Also, if all such discussions of the legislator are recorded, it would be easier for everyone to interpret particular clauses of the law as well. Sounds like it could be an initial tax dispute resolution mechanism soon as well, subject to a possibility to appeal, of course.

Blockchains will come too

This will easily secure proof to the ownership of assets - e.g., the party to a share purchase contract will be able to check that the seller has the shares. The tax authorities will be able to check that the withholding tax has been paid on behalf of the owner of shares. Smart contracts (that are based on blockchain technology) do not move, because it’s not in the interest of bigger law firms to make it move. Also the tax authorities might be protective of their staff by being not that interested to replace people with smart contracts and blockchain in general.

Excise taxation

We discussed that some sort of excise tax (or tax breaks) on gadgets could facilitate people being more active in sports to protect their health. Also discussed the Finnish approach to alcohol trading (state monopoly) that it’s a sort of double taxation - the profits from the trading going to the state in addition to the excise tax.

Is the high taxation the key to prosperity?

Finland is highly successful country - income per capita is one of the highest in Europe, its exports is ~1/3 of GDP. It was surprising to hear that his jeans production business is actually not that heavily taxed despite Finland being a high taxation country, because lower salaries actually have low taxes in the progressive tax system. Pekka sees incentivizing new, exporting businesses as a better way to prosperity rather than heavy taxation.

Cum/ex tax fraud in Finland and elsewhere

Basically it means (a bit simplified) - if there is a withholding on dividends from Finland to a foreign shareholder, the shareholder sets up a corporate structure in countries where no withholding tax applies (for Finland - e.g. dividends paid to UK, IRL, FRA, UAE shareholder enjoy an exemption). Then the shareholder transfers (lends) the shares just for the moment of the dividend pay-out to that shell company, and a refund of the tax from the state is requested. The tax gain then is shared among the parties involved.

At the end of the podcast enjoy the Silent Night jazz/blues guitar version by Pekka!

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit janistax.substack.com

View Details

Latvijas labākais futbolists (2009.-10.), bijis Latvijas izlases kapteinis, spēlējis Reading, QPR, Blackpool, Osters IF, kur 2x izdevies ar klubu pakāpties no Championship uz Premjerlīgu, LFF - pārstāv spēlētāju intereses, bijis LFF prezidents, pastrādājis UEFA, tagad - Sporta Federāciju padomes valdē, Jūrmala Futbola skolas direktors, LKSSA direktors (pārstāv 11 komandu sporta veidus), pieder arī Bārs XIII.

Sarunā piedalās arī Elvis Grinbergs

Elvis ir Sorainen jurists ar specializāciju strīdu risināšanā sporta tiesībās; strādājis ar sporta federācijām, mazliet ar Jelgavas FK; pavisam nesen pārstāvēja Ivo Lakuču BMX skandālā.

Par futbolu un tā paralēlēm ar biznesu

Sākumā runājām, protams, ka par Pasaules kausu futbolā, kas tikko beidzās Katarā, kā arī FIFA skandāliem. Runājām par Ted Lasso seriāla piemērotību dzīves realitātei, sporta un biznesa psiholoģijas un principu paralēlēm. Piemēram, gan profesionālajā sportā, gan biznesā bieži visu izšķir nianses, lai klients nosvērtos par labu tev, ne konkurentam.

Kādēļ Latvijā sporto vien 5% pieaugušo?

Runājām par to, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā - ap 70% - kas būtu jādara, lai Latvijā cilvēki vairāk rūpētos par savu veselību. Latvija sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un vēl daudz mazāk kā Skandināvijā.

Recepte augstu rezultātu sasniegšanai

Runājot par Kaspara panākumu atslēgām viņš uzsver fanātiski ieguldītā darba svarīgumu, neatkarīgi no talanta. Turklāt, Kaspars līdz pat 18 gadiem sen neuzstādīja nekādus sportiskus mērķus - līdz ar to Kasparam nebija spiediena un viņš vairāk baudīja spēli, ko mīl. Turklāt, paralēli sportam bija drošības spilvens - mācības juristos. Kaspars arī iezīmēja 2 galvenos ceļus, pa kuriem var mēģināt nokļūt prestižos ārzemju klubos.

Sportistu līgumu atšķirības Latvijā un Anglijā

Latvijā joprojām mēdz būt šī nekorektā prakse, ka sportistam līgumos norādīts atalgojums, ar kura nodokļiem tālāk sportistam pašam jātiek galā. Turklāt, būtu jādomā arī par sportistu sociālo nodrošinājumu. Anglijā, savukārt, izteiktāka ir sporta jomu regulējošo tiesību normu bloks, kas ir daudz izstrādātāks, kā Latvijā. Kaspars arī minēja interesantus piemērus no prakses un tiesu prakses saistībā ar atlaišanas no klubiem pamata.

Sporta juridiskās prakses specifika

Arī Elvis pastāstīja par traģisku, bet juridiski sarežģītu dilemmu saistībā ar kāda futbolista transfēru no viena kluba uz citu un kā tas risināms. Šobrīd profesionālo sportistu līgumi kļūst arvien komplicētāki, iekļaujot dažādas garantijas un ar likumu neregulētas situācijas. Kaspars minēja arī interesantu piemēru ar nesenu ES tiesas iesaisti saistībā ar Superlīgas izveidošanu, kas biznesā nebūtu iespējams. Tāpat arī Kaspars pakomentēja transfēru un aģentu juridisko dabu, kas parasti nav iespējami biznesā. Šai ziņā interesants bija arī Kaspara gadījums saistībā ar Kaspara pāreju no Blackpool uz QPR.

Skaļākās nodokļu nepatikšanas

Nesen bija kārtējais nodokļu skandāls futbolā - John Carew nepamanīja, ka viņš paralēli spēlēšanai Anglijā ir arī nodokļu rezidents Norvēģijā un nebija tur maksājis nodokļus. Iepriekš daudzas slavenības bija palaidušas t.s. Image rights ienākumus uz ofšoriem un nedeklarēja tos savā rezidences valstī. Messi, Ronaldo, Neimārs, Modričs ir pat saņēmuši nosacītus cietumsodus Spānijā. Kā šāda situācija var rasties? Kaspars uzskata, ka bieži vainīga sportistu nezināšana, kā arī naivums, akli paļaujoties uz aģentiem un citiem speciālistiem, kas bijuši pārāk agresīvi, meklējot sistēmas caurumus, vai arī sistēmas izmaiņas nav laikus pamanītas.

This is a public episode. If you would like to discuss this with other subscribers or get access to bonus episodes, visit janistax.substack.com

View Details

Simon is ranked consistently among the leading individuals for tax litigation by the Legal 500 and Chambers & Partners. He is a founding partner at Joseph Hage Aaronson, established 10 years ago. JHA is a boutique dispute resolution firm which specialises in tax litigation. JHA tax litigation practice is ranked in Tier One of Legal 500 and Chambers UK, for every year since the firm was established. Previously Simon was Partner at Dorsey & Whitney (10 years). Before that was a partner at PwC Legal. Besides the law degree Simon has a PhD at Sydney University.

Cicero

“Laws are silent in time of war,” said Cicero. We can see that even in times of peace by Russia regarding the international law. We discussed if the fundamentals of the rule of law at its crossroads. We also discussed a story related to tax of Catiline who rebelled against Cicero and the Senate.

Books

One of my favourite books regarding the ancient Rome is Quo Vadisby Henryk SienkiewiczI recommended Simon. The Polish author got the Nobel Prize in literature for it back in 1905. Whereas Simon recommended All the King’s Men by Robert Penn Warren – the book got Pulitzer prize. The book is about a lawyer who begins his political career as an idealistic man of the people, but he soon becomes corrupted by success and the lust for power. Also Simon recommends The Truth of the Matter by Gough Whitlam on the Australian constitutional crisis and relations with the UK.

Principles

One of the issues that often amuses Simon is how politicians just look at one part of the formula – the rates, whereas the base is equally important. Then we also discussed fairness of proportionality of income tax. Simon also thinks that employers social contribution is basically just more of an income tax. Simon recalled that most probably Machiavelli said that at the beginning of the Empire the tax rates are low, but the take is high, whereas at the end the tax rates are high, but the take is low.

Tax litigation

Simon says that within their tax litigation department the best ideas come from internal discussions within the team. Also he tries to have a system where all internal messages are done by calls, not e-mails. Also virtual court hearings and e-files are great features of the lock-down. As to the fees the UK tax litigation market is quite flexible – law firms can have success fees, can take a % of the damage (but there are limitations) and no charge if the case is lost, or one can charge a little bit if you loose and a lot if you win, etc.

Tax planning is fine

In the context of several interesting CJEU tax cases Simon told about he concluded that legitimate tax planning within the EU market is fine in order to do the business as cheaply as possible, that also includes tax.

View Details

Kas tagad ir Armands Puče?

Armands sevi sauc par žurnālistu – vērotāju, kas kritiski skatās uz procesiem un domā līdz, kādas intereses varētu būt iesaistītas. Viss būtībā sākās Latvijas Universitātē, kuras studiju laikā mainījās sistēma no Padomju uz neatkarīgo Latviju un par jebko bija jāšaubās – kas ir patiesība un kas nav. Tā tiek trenēts radošais muskulis, kas ir savā ziņā bauda. Uz ielas, ikdienā var pabaudīt notikumus vai lietas vairāk, kā teātrī, bet jādomā līdzi.

Kuriem informācijas avotiem mūsdienās uzticēties?

Cilvēki, kas strādā žurnālistikā, nekad nav neatkarīgi, bet ir brīvi savās izvēlēs – vai vēlies strādāt šajā ietvarā. Pat BBC vai CNN nav labi piemēri, jo tie arī kādam pieder. Jāskatās uz dažādiem avotiem kritiski un jāpaņem sev loģiskāko. Turklāt, jāmēģina ik pa laikam aizstāt telefona u.c. ekrānus ar brīvo dabu un realitāti. Armanda telefons ir joprojām veca Nokia ar podziņām. Dažādi var paskatīties uz dažādām lietām (naglu un ar to saistīto stāstu vai melno krāsu) un provokācijām, tādām kā vīrieša dzimumlocekli – kā perversiju vai kā auglības simbolu. Jāsaprot, kas režisoram galvā, arī skatoties filmas, piemēram. Cilvēkiem nevajag ļauties manipulācijām un spēlēties ar mums. Arī Youtube īpašos kanālos un Darknet iespējams daudz interesantu ideju atrast.

Laimes formula

Vairāk vadlīnijas dzīvei nosaka attieksme, kuras pamatā jābūt godīgums un krietnums. Dzīvot kārtīgi ir labi, tad dzīvot ir vieglāk. Jātrāpa, gan, ne tikai profesijā, bet arī ar cilvēkiem, kas ir blakus. Tad šāda harmonija kopumā var veidot laimes formulu.

Raiņa sarkanā puse un tā sekas

Par jaunās grāmatas saturu jau daudz runāts un rakstīts. Arī Raiņa segvārds Šveicē – Arturs Nagliņš jau dēļ šīs grāmatas kļūst zināmāks. Grāmata pati ir šobrīd J.Rozes grāmatnīcu pārdotāko grāmatu Nr.1, bet novembra sākumā izlaistā pirmā tirāža jau ir izpārdota, bet Armanda grāmatas jau tāpat parasti pērk vairāk, kā vidējie pārdošanas apjomi Latvijā. Tālās noskaņas.. krievi izmanto kā maigo varu. Dzeju, protams, tas viss neietekmē – tas ir katra subjektīvs viedoklis, taču par Raiņa politisko pārliecību nav nekā skaista. Par Zentu Mauriņu, piemēram, mums Padomju skolās nemācīja, jo viņa emigrēja.

Veidojam tā arī nodokļu politiku kā grūtdienīši un sērdienīši

Nodokļu jomā sāpīgākā tēma ir kroplā darbaspēka nodokļu sistēma, kas bremzē valsts attīstījumu. Otrkārt jāmodernizē, jāvienkāršo valsts pārvaldi. Uzņēmējdarbības kultam jābūt priekšplānā. Piektā kolonna arī daudz stāvējusi pie šiem ratiem, caurvijot Latvijas politikas eliti. Mūs izmantoja kā Arturu Nagliņu. Radošo inteliģenci nedrīkst laist pa priekšu, bet gan biznesmeņus un juristus, ģimenes vērtību un mazo uzņēmumu aizstāvjus. 0 tolerances pret austrumu kaimiņu.

Mums pelēkā zona sākas ar valsts pārvaldi

Nepieciešams funkciju audits, štatu pārskatīšana, sadarbību starp ministrijām revīzija, jāizbeidz, lai ministrijas vairs nebūtu partiju barotavas. Tad uzņēmējiem, kas maksā nodokļus, būs vieglāk pavilt šo valsts pārvaldi. Turklāt, tad vairs nevajadzēs likt nodokli pie nodokļa. Tie, kas Armanda vadītajā TV raidījumā Naudas cena izsakās par šīm tēmām ir jaudīgi un ir cerība, ka šo jomu viņi varētu kārtot. Šī paaudze tādus kā Nagliņš nepieļaus.

View Details

The art of LinkedIn postsProbably what makes Leonard even more unusual and interesting to follow is that he has a degree in philosophy and one in history. And one can feel that his posts on LinkedIn are stand out, like small pieces of art, linked to music, languages, travels, etc. For example, he made playlists on Spotify on BEPS, on DAC6, on taxation of the digital economy.

Two rules of Dutch CITLeonard likes the Dutch tax code, because it’s short. Basically, the CIT system boils down to two main rules. First, all profits coming from a business should be taxed. Second, you should follow the best market practice on allocating two different years. Because of those simple rules the whole infrastructure grew around that, starting from WWII. Lately the situation has changed there where an opinion of a tax advisor is potentially suspicious of a tax avoidance.

The importance of being fully presentMindfulness is the recipe Leonard suggests to combine both being good at work and at home for the family. People have different ways of achieving that. Leonard tried meditation, but he realised it was not for him. Leonard also generously shared his feelings how one may look for inner peace or paradise as was suggested in the epic movie the Beach. He beautifully says that it’s like walking in a forest and suddenly finding an open place within it. At the end of the chat Leonard relates the same importance of being present in relation to meaning of life – when life happens, are you around or just making plans or doing something else that is not that important?

Good for advisors, but not for the societyThe global tax changes just make things more complex, but not necessarily better. Especially Leonard is worried about the new EU initiative to tackle enablers of aggressive tax avoidance, because the borders of avoidance etc definitions are not well defined. For example, many clients are asking for advice of not being tax registered in some country, so tax advisors then explain dos and don’ts to make sure the unintended consequences do not happen. Is that avoidance? All that the tax advisors there do is just help navigating difficult mine-field, but someone may claim that the advice helps avoiding to pay tax in country X. What is acceptable tax planning?

PE because of having a phone in your pocket?Nobody is claiming this yet, but what’s the difference now between a fixed place of business (one of the criteria for having a permanent establishment) by having a desk and PC or just a phone instead? It might be fixed, if it stays in the same geographic area. The PE concept has been around for more than 100 years, but Leonard cannot think of any immediate killer argument against this thought.

Holding companies may need to restructureThe main question here is – which country here is entitled to the withholding taxes. No withholding taxes (Estonian and Latvian CIT model) does not seem like a solution. The tax treaty system that allows different withholding tax rates better needs to be reformed e.g. by adjusting the rates, rather than imposing new anti-avoidance rules upon the old ones. Some withholding taxes are paid just because of too heavy compliance burden for claiming the exemption.

View Details

Jāmēģina glābt to visuKādēļ Igaunijas budžets ir 16 miljardi, bet Latvijā diez vai būs daudz virs 13? Kādēļ Igaunijas skolotāju vidējā alga ir virs EUR 2k, bet Latvijā - uz 1/2 mazāk, Igaunijā nauda valsts tēriņiem ir virs EUR 13k uz iedzīvotāju, Latvijā - vien ap EUR 7,5k? Latvijā ir 530k pensionāru, 230k valsts sektorā nodarbināto un tikai 440k tie, kas veido valsts ekonomiku un uztur pārējos 800k. Tādēļ valsts pēdējo 4 gadu laikā aizņēmusies tikpat (nepilni 7 miljardi), cik Igaunijai ir viss kopējais parāds 32 gados. Tāpēc mēs maksājam 1/2 miljardu gadā procentos vien.

Ko darīt ar inflāciju?Viens variants - jāceļ % likmes, bet tas nozīmē, ka visi par jau paņemtajiem kredītiem maksās vairāk. Otrs variants - samazināt valsts tēriņus. Lai VID tēriņus samazinātu, jāvienkāršo nodokļu sistēmu, jo VID tikai izpilda, ko tai uzliek par pienākumu likumdevējs un valdība.

Bet kā tad ar VID darbinieku skaita salīdzinājumu?Igaunijā - virs 1k, Lietuvā ap 1,5k, Latvijā - nepilni 4k. Taču Latvijas VID ap 1k varētu būt muitas darbinieku, kas Lietuvā nav viņu VID štatā, šķiet. Protams, arī VID jāvienkāršo. EDS jābūt daudz vienkāršākam par internetbanku, bet šobrīd ir otrādi. Valsts atpaliek. E-veselībā tāpat. Jāsamazina arī valsts aparāta telpu skaits pa 30%.

Valdība izliekas, ka iekasē, mazais bizness - ka maksā..Fiziskās personas pārsvarā atrodas pelēkajā sektorā. Viņiem jāļauj maksāt mazu nodokļa likmi, piemēram, 10%. Būs labāk, nekā nekas. Vilis atsaucās uz A.Saukas pētījumu, ka aplokšņu algas ir ap EUR 3,7 miljardi no 8 miljardiem ēnu ekonomikā. Aplokšņu algas var samazināt tās izķerot, bet labāk - samazinot darbaspēka nodokļus. Arī minimālo algu nevajadzētu celt, jo arī tas palielinās ēnu ekonomiku. Latgalē vidējā alga ir starp EUR 500 un 600 uz rokas. Viesnīcu un restorānu bizness nokrities uz 1% no IKP. Restorānu biznesā trūkst 1/4 daļa darbinieku - ap 10 tūkstoši.

Tiešie nodokļi ir nepareizi, bet netiešie - pareiziNāciju var izglābt ģimenes un mazais bizness. Veiksmīgajiem jāļauj augt, bet neveiksmīgie tāpat nemaksā. Progresīvais IIN arī ir netaisnīgs - tas nokauj iniciatīvu un nedod attīstību. Ļoti labi, ka šobrīd UIN ir mazs. Arī NĪN būtu atceļams, bet nodokļa nauda atgrieztos ekonomikā. Jūrmala, dodot 90% atlaidi, jau parāda, ka šis nodoklis ir lieks. Arī nekustamā īpašuma reģistrācijas nodevas faktiski ir nodoklis, kas arī ir nepareizs solis. Tā visa atcelšana kaut cik atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu.

Panākumu atslēga - nepīties biznesā ar valstiVar ieguldīt biznesā tik aizņemoties vai ar venture capital (no biznesa partneriem). Arī profesionālais sports iemācīja disciplīnu. Tomēr statistika ir skarba - ne visi sportisti ir biznesā veiksmīgi - ap 90% NBA basketbolistu bankrotē. Vien 3-5% ir biznesā veiksmīgi, jo ir spējīgi uzņemties riskus un miljoniem kredītus. Tomēr ap ~1/2 no biznesa bankrotē.

Kardio slodze un pirts - lai būtu labā formāVilis daudz braukā ar velosipēdu - ap 20-30 km gandrīz katru dienu, pagrabā trenažieru zālē patrenē muskuļus. Katru vakaru pirts nostiprina nervu sistēmu. Daļa somu iet pat 2x dienā pirtī.

Šis laiks ir jāpārdzīvoKrievijā ir pietiekoši daudz gaišu prātu. Vilis ir pārliecināts, ka viņš vēl piedzīvos, ka viņi būs pie varas un Krievija uzplauks. Latvijas ostas viņiem ir īsākais ceļš. Tādēļ jāgaida tur demokrātijas atgriešanos - tas arī dos labumu Latvijai.

View Details

Among others we covered the following topics. 

• Lobbying the right things only.
• Has Christian made a family tree? Any relations in the family to cheese making?
• Why did Christian go against his father’s (also a lawyer) wish not to study law? And why tax law?
• What makes Christian happy?
• Why Christian hates Twitter and business books?
• Christian told about his podcasting experience (in German) – it is available here: https://open.spotify.com/show/2hWBK0xOAmVhR5003nFPj7?si=d04c24fb0c154c7b
• What Siemens products does he have at home?
• What is now going on at Siemens with all the virtual madness – NFTs, virtual currencies, metaverses, AI, robots?
• How does the Russian war in Ukraine impact the work?
• How does ESG affect the business of Siemens?
• WTS international tax network originated from Siemens tax dptm. How does Christian see pros and cons of WTS comparing to Big4s?
• How does a great external tax advisor look like?
• IFA Germany this year is hosting the global congress this September (gathering ~2k tax professionals from around the world). Christian gave us a great teaser for those still considering if to go.
• Of course, there was a short tax related story as well.
• We also spoke about a German village Norderfriedrichskoog, which for some 10 years until 2004 did not apply local business tax. (BTW, if anyone would like to practice longer German words, please have a look at this video of Christoph Waltz Gives Jimmy Fallon a German Words Quiz: https://youtu.be/F0jr-HQeT74)
• How much in reality business decisions at Siemens, but also within multinationals in general are taken based on tax incentives or loopholes?
• Does Christian think it’s possible to reform the tax systems so they become really simple?
• And, like all the guests, also Christian gave his version of meaning of life.

View Details

Apsargs

Edgars Zālītis ir G4S Latvia vadītājs vairāk kā 16 gadus, pirms tam 7 gadus vadīja Shell gan Latvijā, gan Krievijā. Cilvēks ar matemātiķa un ‘ārpus kastītes’ domāšanas stilu. Golferu aprindās viņu sauc par Apsargu.

Inovācijas, lai uzlabotu lietas

Interesanti stāstot par saviem hobijiem - tenisu, NBA Fantasy, skriešanu un golfu, Edgars izmeta pa kādai filozofiskai frāzei. Piemēram, ka golfa noteikumu zināšana reizēm palīdz arī uzlabot spēles situāciju un visa dzīve jau ir par to, kā kaut ko uzzināt jaunu, lai uzlabotu lietas. Te, ja kas, ir links uz Edgara ieteikto golfa Meku Mission Hills Ķīnā[1] un te[2].

Labāk dūmu detektors, kā signalizācija

Parunājām arī par drošību, gan ģeopolitiskās situācijas, gan mūsu mājokļu kontekstā? Daudz svarīgāk ir uzlikt dūmu detektorus, nekā signalizāciju. Ja kaut ko nozags, tad var nopirkt vēlreiz to pašu.

Ķer ķirsi, kad tas kritīs

Nākamā spārnotā frāze no Edgara bija - jābūt gatavam noķert ķirsi tad, kad tas kritīs. To Edgars minēja, kad runājām par nokļūšanu G4S vadītāja amatā.

Vaļka Stakan un 2 veļasmašīnas nodokļu inspekcijai Pēterburgā

Pirms tam bija Shell Krievijā laiks ar fascinējošu stāstu par Edgara darba uzsākšanu Pēterburgā, Shell birojā, kas bija ierīkots guļamrajona pagrabiņā. Darbs tur sākās ar nodokļu inspekciju, kas lika manīt, ka ar 2 veļasmašīnām varētu atrisināt inspekcijas jautājumu, taču starptautisko kompāniju politika nepieļāva jebkādu kukuļošanu. Arī te risinājums nāca dēļ Edgara nestandarta domāšanas veida. Kāds? Un kas ir Vaļka Stakan un kāds viņai sakars ar Volodju no Pēterburgas? Un kur pazuda akcīzes nodoklis Krievijā svētkos starp 1. un 15.janvāri? Tad jāpaklausās pašu sarunu.

3 šķīvji

Runājot par biznesa un līderības principiem, Edgars mēģina kā cirkā žonglēt, lai visu laiku 3 šķīvji nenokrīt zemē un nesasitās – klienti, darbinieki un akcionāri.

Kādēļ Indexo?

Runājām arī, kādēļ radās Indexo un kādēļ Edgars bija viens no tās dibinātājiem. Edgars nepretendē uz precīzu datu atcerēšanos, bet viņš atminas, ka sākotnēji ap 20% no banku peļņas radās no 2.pensiju līmeņa komisijām. Pie reizes parunājām arī par to, kur vispār labāk investēt šajos pārmaiņu laikos.

Kas traucē nodokļu sistēmā Latvijā?

Viennozīmīgi – tas, ka daudzi konkurenti nemaksā. To piemin daudzi lielie uzņēmumi. Paliek labāk, bet nav vēl labi. Tomēr velkot paralēles ar nodokļu džungļiem ASV, Edgars liek noprast, ka pie mums nemaz ar to nav tik slikti. Ar to sarežģītību, gan, pie mums vēl tāls ceļš ejams, uz ko norāda 2x mazāks grāmatvežu skaits Igaunijā. Sarežģītības dēļ arī cilvēkiem zūd motivācija maksāt nodokļus. To pašu nodokļu summu varētu valsts iegūt ar vienkāršāku sistēmu un mazāku administrēšanu. No Lielbritānijas varētu paņemt, ka tur ieņēmumi līdz GBP 12k gadā ar IIN neapliekas.

Lai pašvaldības ar IIN konkurē!

Labu ideju Edgars aizņēmies no Dānijas, kur pašvaldībām dota rīcības brīvība ieviest IIN likmi (no – līdz ietvaros) pēc saviem ieskatiem. Tad tās savā starpā arī konkurē par cilvēkiem, kas tām maksā IIN.

[1] https://missionhillschina.com/en/

[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Mission_Hills_Golf_Club

View Details

Marius is a founder of Schwarzthal Tech, a Fintech start-up providing disruptive KYC solutions empowered by Artificial Intelligence for tackling financial crime by making it generally affordable. He has published 4 books, the book that interests the tax world the most is called VAT Fraud[1]. Marius also starred in 4 TV documentaries about financial crime, and a movie Lords of Scam[2] about VAT fraud with CO2 emissions, on Netflix. He is an associate professor of finance with Dauphine University (FRA), and has a PhD in mathematics from Paris Sorbonne University.

Co2 fraud – VAT fraud – tax fraud

Marius started his studies in tax with VAT fraud cases while trading with CO2 emissions, then expanding his work to VAT fraud in general and now – tax fraud and financial crime in general. People are creating nowadays sophisticated networks with a purpose of hiding money, so his firm is helping anyone to detect the networks, primary clients being banks and lawyers. Their approach is KYN (know your network), not KYC. Despite all the AI capabilities by some of the brightest minds in the profession it sounded like it will be impossible for a long time to detect the criminal networks of those who proactively hide their funds, like the war criminal Putin.

Solutions

We also discussed several measures how to make the world a better place. One of them was related to inter-connection of data bases of the tax authorities and between the public registers within the EU, to start with. Regarding evaluation if a UBO registered as such or is just a nominee the controlling authorities should evaluate if the person had capabilities to earn all the wealth registered on his/her name. There was a Cyprus law firm officially controlling most the Russian elite properties in London. So, compliance officers especially in banks should better look at transactions within the company in order to determine who the real (economic) UBO is.

How VAT fraudsters choose the country?

Several aspects are behind typology of VAT fraud. First, the higher VAT rates the more the country attracts fraudsters. Second, the business profile of the country impacts the fraud. For example, Germany makes a lot of VAT refunds which makes it easier for the fraudsters to defraud the refunds. Third, where the levels of corruption are higher it’s easier to infiltrate into the tax authorities. Marius thinks that for sure bigger companies are usual targets for the fraudsters, either without being aware of it or by criminals infiltrating into those companies.

What’s wrong with the tax authorities?

The authorities normally go after the low-hanging fruit – companies involved in the fraud not the fraudsters themselves. Marius thinks the main problem is wrong KPIs the authorities measure. The authorities should be passionate about fighting the crime, not so much focusing on reaching a pre-determined number of fraud cases detected. The agencies should work more like NGOs – inspired by a cause to fight the crime. It requires a change in culture, mentality. Only then businesses will start trusting the agencies. They need to do the right thing regardless of the immediate results!

Why the Lords of Scam movie on Netflix is not the way how the fraudsters work?

People committing the fraud are decentralised and rational. They calculate the risks and go for the crime where they are ready to take the risk, by even who and how much would need to spend in prison, if caught. All the facts happen quickly, within 2-3 months – they find and structure companies in a dozen countries, find the accountants, open bank accounts, do the VAT registrations, learn how the trading in the specific business area works. They already have a network of people and companies they can trust. In the movie it is more depicted around a certain bunch of people. Some of people do the fraud, because there is no other option – this is their way of life.

We also discussed other topics like:

• how a law firm can combine tax advice and IT new possibilities;
• the VAT within the EU will get more centralised to fight the fraud, but trading on the bigger marketplaces still remains a problem regarding the fraud.

[1]https://www.amazon.com/gp/product/B07KCPZF1R/ref=dbs_a_def_rwt_bibl_vppi_i1

[2]https://youtu.be/nNdWJivSfd0?t=11

View Details

During an interview it is often like in golf – in the first 10-15 minutes it is possible to understand quite clearly if you have a connection or don’t. With Allison, a tax law professor who is named one of the “Global Tax 50” most influential individuals in international taxation, it was easy and fun to discuss such topics like:

• Social media[1];
• Her drawings on RedBubble[2];
• Movies containing tax aspects[3];
• A tax story Allison would like to make as a cartoon;
• Why did Allison move from law firms to academia and how to keep hands on the business practice at the same time;
• Break Into Tax YouTube channel[4];
• Her new book - Tax Cooperation in an Unjust World that you can buy here[5] and here is a summary of the book main ideas[6] - on an equal division of the benefits between the countries involved, so the majority of the benefits doesn’t just go to the rich countries;
• On ideas how the tax world can help Ukraine, on UBOs of properties and Pillar2, tax on speculative foreign ownership, AML checks for the Golden visa source money.

[1]https://www.allisonchristians.com/

[2]https://www.redbubble.com/people/drbombtaxstic/shop

[3]https://www.allisonchristians.com/tax-law-in-film-and-tv

[4]https://www.youtube.com/channel/UCGEYoF757EOl-FXi0iyuqOw

[5]https://www.amazon.com/Cooperation-Unjust-World-Allison-Christians/dp/0192848674

[6]https://www.taxnotes.com/featured-analysis/harnessing-momentum-fairer-international-tax-system/2022/02/18/7d6gj?highlight=Allison%20Christians

View Details

First, here are the details for the donations. Illya confirmed that these donations will safely go to the most pressing needs currently in Ukraine.

• Come Back Alive Foundation (can de donated in cryptocurrencies as well)
• Support the Armed Forces of Ukraine via National Bank of Ukraine
• Particular project – fit-out of the already built multi-apartment house to accommodate refugees.

Second, I thought it’s important to catch up the situation within the war zone, so we all better understand what’s going on there, and clear some questions hanging in the air, like:

• what are the most pressing needs now in Ukraine;
• now donations in crypto might be totalling EUR ~100m – is this a good way of donating;
• how might Russians and Ukrainians live in the same world after the war ends;
• might the war expand to Europe;
• are there good Russians still to have business with – where to draw the line;
• is drinking a Latvian company-produced Solichnaya vodka a Russian business;
• should we deny help to people and companies running away from the Putin regime;
• how does the law firm and businesses in general function nowadays in Ukraine;
• about the economics in general - what can be preserved and restored, and what is irreversibly damaged;
• about the single tax regime of 2% of turnover (the only tax payable now by any businesses), if the turnover does not exceed a bit above EUR 300m, and is there a chance of having something like this permanently (I’ve always been hoping for such simplified tax system permanently, so I can finally go and do something more meaningful).

View Details

Illya Sverdlov

Illya was a tax partner at DLA Ukraine. He still would be there, but DLA a year ago announced it leaves Ukraine. So, Illya with all the tax team moved to Kinstellar law firm, which is a Tier 1 firm in tax in Ukraine by Legal 500 directory.

Politics

While the media mostly talks of the potential war in Ukraine, Illya feels quite confident that everything politically is more or less stable, considering the circumstances. People are not panicking and feel more prepared than during the previous conflict with Russia in 2014. Then Ukraine had a mobilisation of all men, whereas now it has not happened so far. Nevertheless everybody checks in to the military units and even takes some shooting practice.

Business

There is no downturn, quite on the opposite. The investments have not stopped, nor are exiting. The corruption situation is also getting better since 2014 reform. The scale of the grey economy has been reduced as well lately. I could feel that the politics and business in general were not comfortable topics for Illya right now as there is so much uncertainty. But the tempo of the discussion changed once we switched to tax.

Tax

Ukraine as of 2022 has introduced CFC rules. The place of effective management and the beneficial ownership rules may require foreign companies with management in Ukraine to restructure. Foreign holding companies through the foreign tax authorities now receive long lists of very detailed questions from the Ukrainian authorities in order to determine, if the cross-border taxation was correctly applied. The Ukrainian authorities are getting smarter. The corporate structure should be as simple as you can explain to a child. Either one should create substance in the foreign company or close it.

One of the best tax systems for IT companies

“One of the world’s best tax systems is now available for small startups as well as big IT companies at any location across Ukraine,” said Minister for Digital Transformation Mykhailo Fedorov[1].IT companies in Ukraine as of 2022 can pay either 18% corporate tax or pay no CIT until distribution of profits when 9% CIT is applied. Salaries of employees of such companies are taxed at 6.5% income tax, and the social contributions are capped at just USD 50 a month. At least USD 1200 salary should be paid to the employees and the company must have at least 9 employees. Now it seems at least as competitive as the tax system in the High Technology park in Belarus.

Purple cow is having no purple cow

Illya thinks the best marketing of a tax advisor is recommendation once the firm has done a good job and the client is happy, as tax lawyers are handling very delicate matters of their clients.

[1]Over 50 IT companies join Ukraine’s ‘special tax regime’ Diia City in first three days (as of 11.2.22.), incl. Revolut:

https://kyivindependent.com/tech/over-50-it-companies-join-ukraines-special-economic-zone-diia-city-in-its-first-days/

View Details

Full episode summary you can find in my blogspot: https://taukacs.blogspot.com/

View Details

https://taukacs.blogspot.com/2022/02/tax-stories-e23-ana-utumi-on-usd-6bn.html 

View Details

Sīkāk par šīs epizodes saturu - manā blogā: https://taukacs.blogspot.com/  

View Details

A full description of the episode is here: https://taukacs.blogspot.com/2022/01/kaspars-daugavins-podcast-on-taxation.html 

View Details

Giving back to the community

I had a lot of respect for my guest right at the start of the conversation when they told about their community work they do besides the work. How many of us can tell that one is at the board of a school or sponsoring a football club (Green Eagles)?

On happiness and motivation

It appears the tax lawyers in Africa are not that different from the ones in the other continents – the are happy, if they make other people happy, and they get pumped up to do more by getting energy back from the ones they are helping – a golden circle of energy. Also teaching at a university, family support, client success due to a tax advice are some of the proof of the circle.

African literature suggestion

If you are a bit tired of the Western literature, a valuable suggestion by Edward for your reading table was Ngũgĩ wa Thiong'o from Kenya who wrote many of his books in English. Edward suggested to start with a book Petals of Blood. The Goodreads page has an inrigueing description of the book: “..as the intertwined stories of the four suspects (of a tripple-murder) unfold, a devastating picture emerges of a modern third-world nation whose frustrated people feel their leaders have failed them time after time. First published in 1977, this novel was so explosive that its author was imprisoned without charges by the Kenyan government. His incarceration was so shocking that newspapers around the world called attention to the case, and protests were raised by human-rights groups, scholars, and writers..”.

For the rest of the description of the episode please click here: https://www.linkedin.com/pulse/africa-rising-janis-taukacs/?published=t&trackingId=8JfzkLEmQ0mMoG4v0cWaDA%3D%3D

View Details

Richard Asquith is CEO of VAT Calc – VAT & technology company, making the global VAT compliance as easy as at all possible. He is also a winner of International Tax Review's ‘Tax Innovator of the Year’ award. Richard was also a VP of Avalara, and before that was working for Big 4s in the UK, Hungary, Russia, France and the US.

On literature, relations & wine

But we start our chat with Moscow, English and Russian romantic classic literature, Dostoyevsky and Chekhov’s The Lady with the Dog story. Love towards travelling and literature turned into love of a variety of languages, cultures and VAT systems across Europe. Richard also now is fond of US literature of 50s and 60s – many might not have heard of a brilliant Stoner by John Williams and Bullet Park by John Cheever. Besides the books, now when the kids have grown up there is more time to re-discover a nice conversation with his wife as well. Richard adds that a good French wine completes a perfect picture – a chat with the loved one along with a glass of wine, and a book.

E-invoicing is the thing

Once we start talking about VAT Richard’s eyes sparkle. Countries are queuing up following success of Italy, Spain and Hungary who introduced e-invoicing and thus reduced the VAT gap to a significant extent. Poland, France, Slovakia, Slovenia, Romania, etc are lining up next to do the same. Tax people should not start falling in love with technologies, cause tax authorities are doing the same.

On VAT automation

Automation at VAT Calc is focused on VAT compliance by applying the VAT rates correctly, especially on the live invoices, as well as filing it through a VAT return. The other problem was that VAT compliance soft was often made by IT people with vague understanding of how VAT works, especially in so many different EU Member States. VAT Calc has managed to create a unique IT platform that does both – applies correct rates on invoices and puts that on the respective country’s VAT return (in the EU and beyond). Moreover, the system also makes a reference to the respective domestic law of the country where the VAT return is to be filed. It can be used by all possible industries.

On some predictions

Richard predicts that soon the tax authorities might be able to connect the VAT liabilities with the cash flows through non-banking payment providers – they might even end up as being responsible for VAT calculations and collections, like in the split payments system. He predicts that the tax authorities will also focus more on the gig and sharing economies. He also thinks that soon the days of banking and insurance enjoying VAT exemption will be over.

On thought online leadership

Richard once learned that blogging once a day works and it really does. Lately, though, it’s getting herder to keep the unique voice & thought leadership. But tax authorities with their opinions help Richard with funny explanations to blog about.

On VAT fraud

Once we discuss a VAT risk management tool in order to minimise the risk for businesses to enter into a fraudulent transaction, Richard suggests a blockchain system as the possible future solution, but only for a narrow circle of cases – most likely it will not prevent fraud, but it makes detection afterwards easy. VAT Calc current soft allows transaction parties to compare the legal reasoning and the corresponding case law for the intended transaction – that might help as well. Richard predicts that in some 3 years’ time EU VAT system will be in a comparably good shape with tackling VAT fraud with smaller constant improvements in the system. The charging of domestic rate on cross-border transactions seems unlikely.

On the best VAT systems

Speaking of an ideal tax system Richard highlighted Australia and New Zealand for having a very small number of VAT exemptions and reduced rates, thus making the system simple. It is also a good example regarding tackling VAT on financial services, as well as because having a very low VAT gap. India has made a great progress with GST. OECD (Piet Battiau and his team) has done a massive work in harmonisation and simplification of indirect tax.

View Details

Janis Zelmenis is a Chairman of Management Board & Equity Partner at BDO Latvia, and one of the most prominent tax experts in Latvia. The Chambers Europe wrote: “Janis Zelmanis absolute knowledge of local and international legislation makes him one of the most frequently quoted personality in media widely. Janis is also an author of the book “Pendulum of Wealth” published in Latvian and Russian languages in December 2015 that is devoted to international tax planning and privatization of Ventspils Nafta in Latvia.”

50 on the day of the recording

We started our chat with Janis looking back at his achievements, as at the day of the recording Janis celebrated his 50th birthday. His own milestones are closely related to the strategy of the companies he was working for. And some of the best ways to switch off from work are while hunting where there is no internet coverage.

Privatisation

The more juicy part starts when we switch to his book about the privatisation when Latvia re-gained its independence from the USSR in 1990s. Some may call ir re-distribution of wealth, but Janis calls it stealing in a daylight, untaxed. Janis also gave an example of technicalities – how exactly this was happening.

Spies

From the literature and movies Janis is into a theme of spies right now, so he has highlighted A Bridge of Spies with Tom Hanks as one of his favourite. Currently Janis reads memoire by Pavel Sudoplatov who was a hitman who killed Leon Trotsky, one of the architects of the Russian Revolution. NY Times wrote about Sudoplatov: “He was a master of the art of ''silent'' elimination of enemies of the Soviet state..”[1]

Carriage with 3-4 horses

One of Janis achievements is to lead an audit firm while being a lawyer. He enjoys having a broader perspective at the clients’ problems. Also for steady cash-flow reasons he prefers audit and bookkeeping service lines to support tax and law. Janis compared his leadership style to an example from the nature where male lions do the hardest work - hunt at night & protect the territory and for that get the juiciest part of the meal.

Latvia 1st independence (1918-1940) tax history

Janis recalls that at that time men had to pay a higher tax than women, especially, if they were single and childless. There was a lower rate of real estate tax in Latgale (S-E region of Latvia nearby Russian border that was less developed). Farms below 17ha were real estate tax exempt. Quite a considerable amount of income was tax-exempt also from the personal income tax (Ls 2000, which by a wild guess would equal EUR ~15k now).

Lessons to be learned from the history

So at that time politicians understood a simple truth – do not bather to regulate people who take care of themselves. Right now he sees the beginning of improving the tax system with setting the country’s priorities and combining the Ministry of Finance with the Ministry of Economics, especially because they are in the hands of two different coalition parties. Responsibility for the economic development cannot be separated from collecting the taxes function. However, the minimum untaxed salary in Sweden equals to an average salary in Latvia, so it cannot be untaxed. The deep roots of our problems come from the old, pre-WWII constitution and the weakness of the power institutions, and thus – from the law on parties and their elections.

The current Latvian tax system highlights

Janis believes the Latvian startup tax benefits with almost no taxation on salaries for the first 12-24 months of operation and a rather broad definition of a startup (where only some innovation has to be demonstrated) stands out even globally. In a combination with no corporate taxation until distribution of profits it may prove to be a winning combination for developing this sector rapidly. A relatively moderate taxation of high net-worth individuals would conclude his Top 3 tax benefits of the country, that might facilitate moving of owners and managers of high-tech/IT companies towards Latvia, especially from Belarus IT hub.

[1] A NY Times article about Sudoplatov: https://www.nytimes.com/1996/09/28/world/pavel-sudoplatov-89-dies-top-soviet-spy-who-accused-oppenheimer.html

View Details

Harriet Brown and Grahame Jackson are authors of a podcast International Tax Bites that explains different tax concepts. They both in September 2021 released a book "A Practitioner's Guide to International Tax Information Exchange Regimes", published in September 2021 by www.spiramus.com. Harriet practices tax in the UK, but Grahame – in Gibraltar. We discussed their careers, the podcast, the book and the global tax issues at large.

Gibraltar

We start with discovering Hassans International Law Firm where Grahame is a partner. Having the population in Gibraltar of 28,000 people the size of the firm (300 people) is surprisingly large. The firm works a lot with family structures, but Gibraltar is also a world leader in gaming industry.

Jersey

Harriet is a barrister and Jersey advocate @Old Square Tax Chambers in London, but she also practices in Jersey, Guernsey and the Isle of Man. As Harriet is an author of booksThe Jersey Law of Trusts and The Interaction of EU Treaty Freedoms and the UK Tax Code, quite naturally that we dive deeper into the sea of Jersey trusts. She believes that the said islands also have had quite strict rules on identification of clients. Also the information exchange, trust registers, registers of UBOs and other OECD initiatives are changing the landscape of those jurisdictions.

Their new book

We also speak about the process of creating the new book by Harriet and Grahame, and the topic itself – exchange of information – where the world is moving with it, e.g. will the tax authorities be able to process all that info?

CRS

There was an interesting example mentioned by Harriet that HMRC in the UK encouraged voluntary disclosure before it started to get information from the information exchange (CRS) system, which seemed to work successfully, as many thought that HMRS will get the information anyway. However, in this way people highlighted themselves to the HMRC.

Two approaches to the info obtained

There are two approaches by the tax authorities – once they receive an alarm about a certain issue of a person or entity they dive deeper into CRS and other info received from external sources; whereas under the other approach the authorities actively analyse information received under CRS bank account or other reporting. But Harriet thinks that at least the UK authorities are not there yet to be ready to analyse the Big data proactively.

The Latvian case the EUCJ

Grahame explained that a new directive called DAC7 will extend the reporting obligations to online platforms in 2022. He also points to a ‘foreseeable relevant information’ test as to what the tax authorities may request from a business. We discussed the concepts in a context of a Latvian case where the tax authorities requested a used cars sellers’ full data-base from an online platform and they refused, and the case landed in the EU Court of Justice. The same principle applies for info exchange under the tax treaties.

The podcast

Then we switch to their podcast – International Tax Bites. It is not only for tax professionals, but also businesses who would like to learn the international taxation concepts and for students as well, where Harriet and Grahame are just having a chat on the chosen topic. One of the aims of the hosts is to make a dry topic accessible. Grahame highlighted The Tax Professionals Podcast on career development issues of tax experts. Harriet is a fan of podcasts on true crime and horse riding, which she enjoys while walking her dog. Grahame enjoys podcasts on history, e.g. The Rest Is History when walking to his office and back or cooking.

View Details

Bill Browder

Bill Browder after the murder of his tax lawyer Sergey Magnitskiy gave up his life as a businessman and became a human rights activist. He was a founder and CEO of Hermitage Capital Management, which was the investment adviser to the largest foreign investment fund in Russia until 2005.

He is also an author of the book "Red Notice: A True Story of High Finance, Murder, and One Man's Fight for Justice" – on Magnitskiy case, one of the biggest tax fraud in the world ever. USD 230 m capital gains tax (paid upon the exit from Russia) refund was made by the Russian tax authorities within one day as of filing the request, no questions asked.

• Toronto Star wrote: "A tale that makes the dirty dealings of House of Cards look like Snow White.”
• The Guardian journalist: “It reads like a non-fiction version of a Mario Puzo thriller.”

The Baltics

Bill started the interview with why he accepted the invitation to this podcast – he likes the Baltic States, but also this is an important region to the Magnitskiy case, because the stolen money was flowing through the Baltics.

Reading table

Bill suggested a new book to your reading table – “Red Roulette: An Insider's Story of Wealth, Power, Corruption, and Vengeance in Today's China” by Desmond Shum. Released just in September 2021. CNN has described the book – the book China doesn’t want you to read. It’s about a businessman in China cutting in (sharing proceeds with) members of the China Communist party into the deals of the businessman. His wife was kidnapped for years ago, and a day before publishing the book she was released and asked not to publish it[1].

The tax fraud – how exactly was it possible?

Then we dive into the details of how the fraud actually happened. About a year after Bill was expelled from Russia and the companies were empty (all the assets were sold upon the exit and 230m in taxes - paid), police raided their offices and took all the documents of the companies, and registered the companies on a third person’s name. Then a bunch of fake contracts was created as a result of which the Bill’s former companies owed USD 1 bn to other companies. The ‘bad guys’ took the deals to the courts (the counterparties sued the former Bill’s companies to force them to pay the debt), and the courts confirmed the debt. Based on the debt USD 1 bn in profits turned into no profits on the balance sheets. That was the basis for the tax authorities to make the USD 230 m tax refund.

How the fraud was discovered and the money & assets bought - traced?

Bill also told the story of how Magnitskiy discovered the fraud, and how he traced the money afterwards (there are videos on Youtube on the assets potentially purchased for the money). He also explained how the law needs to be changed (and has been changed recently, e.g. in the UK) in order to allow the authorities to fight against grey money flows around the global finance system. The unexplained wealth order in the UK now says – if the money seems suspicious the person who has the money has to prove it did not come from crime, instead of proving that the money has criminal origin (which sometimes is not possible).

Investigations

In 16 countries there have been criminal investigations on the case, including the US - the Russian bad guys paid USD 6m settlement to the US government in order to avoid the trial there. Latvia and Belgium both convicted and seized the property. France also seized, and Switzerland seized USD 20 m, but paid 16m back. Cyprus opened the investigation, but never lifted a finger. In the UK Bill & his team found more money than in any other place, but the UK never opened a criminal investigation, Bill suspects - because they do not want to stop Russian money to flow into London. Also the European Court of Human Rights decided in favour of Sergey Magnitskiy’s relatives (that Russia has violated the rights to life) – the litigation took 9-10 years, but the decision was without substantial consequences. The judgement can be found here[2].

Magnitskiy Act sanctions

About 35 people who have been involved in the crime are now on the sanctions list of the Magnitskiy act that has been adopted now in many countries, the US being the first, but also in the UK, Canada, the Baltics, etc. They will have trouble travelling, opening bank accounts, etc.

[1] https://www.amazon.com/Red-Roulette-Insiders-Corruption-Vengeance/dp/1982156155

[2] https://hudoc.echr.coe.int/eng#{%22itemid%22:[%22001-195527%22]}

View Details

VAT & Customs boutique

Ronny was modest to relate this great achievement to a lack of competition (at least initially). He was also inspired at the beginning by the UK consultants who said that about 40% of their work is in VAT advice.

More VAT than management

Despite the company management duties Ronny still does client work ca 50-60% of his time. Being in a good shape technically gets the clients’ trust. For the business the international expert groups are also important, like VAT Europe network of friends and participation in the VAT expert group with the European Commission.

Predictions

It was an interesting story how Ronny started to work with VAT – by a chance, like many things happen in our lives. His predictions are that there will be no major changes to the VAT system, also the US will not adopt VAT most likely, and that IT impact in the firm will grow until it’s about 50/50 IT and tax firm. Ronny sees some good IT development also with the tax authorities in Europe, like real time reporting, e-invoicing, but not in Germany. Because of Covid-19 Ronny is working from home already for some 15 months, and many colleagues have become more efficient, because of the time saved for daily travelling, so flexible home offices might stay.

Let’s go criminal

In Germany it is very easy to end up with criminal proceedings regarding a tax offence. For example, if there is a VAT return amendment for above EUR 5k a special unit of criminal investigations decides if it is worth opening criminal proceedings against the management of a firm, even if they just made a mistake, not committed a fraud. For large companies it’s very easy to exceed the thresholds. For example, it took KMLZ some 4-5 years to get the criminal charges dropped where the management of a client just made a mistake. Therefore companies in Germany are paying careful attention to VAT issues. So, during the last years companies have invested heavily into the tax risk assessments and compliance procedures, that is now often digitalised. We also discussed an aftermath and bugs of the new VAT system for e-commerce effective as of 1 July 2021. But overall Ronny was sceptical about any changes to the system that could prevent the fraudsters from doing their stuff.

View Details

We started with a brief chat about Belarus – Joel’s ancestors come from there and Michael remembers his mission to Belarus in mid-90ies to help them with the tax policy issues. Joel used to play some tennis, golf and basketball. Michael is Chelsea supporter and was a bit bitter to remember the disappointment at the recent European Championships finals at the Wembley.

Why tax?

Michael started working with tax because of an inspiring mentor and teacher at the Oxford University. Joel told a similar reason – his professor at the Princeton University, but he also was fascinated by the fact that the subject of his studies could easily be at the front page of a newspaper the next day, because a lot of people care about it. And it is very true still today.

Suggested non-tax reading

A book both Joel and Michael would recommend is A Gentleman in Moscow by Amor Towles [1]. Joel also recalls a historic book Alaric the Goth: An Outsider's History of the Fall of Rome by Douglas Boin that also has a tax angle – Rome granted citizenship also because of collecting inheritance tax.[2] From podcasts Michael admits he sometimes listens to history podcasts like “Revolutions” by Mike Duncan.

The new book

Then we switch to Joel’s received an Ig Nobel Prize for a paper concluding that people find a way to postpone their deaths, if that would qualify them for a lower rate on the inheritance tax. The prize is to "honour achievements that first make people laugh, and then make them think". This might be a summary of why both decided to create the latest book -Rebellion, Rascals and Revenue that consists of different fun facts and historic stories related to taxation from around the world. The stories try to illuminate some of the main principles of taxation in a light and entertaining way. Michael admits that some of the stories in the book have no useful lesson at all, but are included just for fun. Joel adds that the book might also be a gift to people in the tax business to inspire them to prove at cocktail parties that the profession is not as dry as one may think.

Tax stories

If both need to choose a story from the book, Joel told one about the beard tax in Russia, but Michael – a bachelor’s tax in Argentina. Both were intended to change behaviours (shave and get married) rather than to collect revenue. That quite often is still the main reason for many of taxes nowadays.

Helicopter view on taxation now

We also had a chat on some of the typical tax issues still in the current systems. The progressive income tax seems more to be of an ethical and solidarity issue. Both are not fans of wealth taxation as a new tax, but rather countries should look at effectiveness of the current capital gains tax. Eastern Europe does not seem to be so special with their systems, but a relative simplicity of the systems is an advantage. VAT fraud gets a lot of press, but the corporate tax one may be equally important.

VAT vs. Sales tax

Joel thinks that US retail sales tax might be more vulnerable to fraud than VAT. And Michael tells a nice example from the book about how initially consumption of gin was taxed at the retail stage until the government realised that collection of the tax at the wholesale is much easier – this may also highlight an aspect of VAT benefits over the sales tax.

Pillar 1 & 2

On 1 July 2021 the shape of Pillar 1 & 2 was announced (taxation of multinationals in the market countries & global minimum corporate tax) - Michael certainly welcomes those changes and believes it is a big step forward in the international cooperation as suggested in the book. Joel hopes the global minimum tax will address the issue of offshore (non)taxation, but it might not be easy to implement.

[1] https://www.goodreads.com/book/show/34066798-a-gentleman-in-moscow : “A Gentleman in Moscow immerses us in another elegantly drawn era with the story of Count Alexander Rostov. When, in 1922, he is deemed an unrepentant aristocrat by a Bolshevik tribunal, the count is sentenced to house arrest in the Metropol, a grand hotel across the street from the Kremlin. Rostov, an indomitable man of erudition and wit, has never worked a day in his life, and must now live in an attic room while some of the most tumultuous decades in Russian history are unfolding outside the hotel’s doors. Unexpectedly, his reduced circumstances provide him a doorway into a much larger world of emotional discovery.”

[2] https://www.amazon.com/Alaric-Goth-Outsiders-History-Fall/dp/0393635694 : “Denied citizenship by the Roman Empire, a soldier named Alaric changed history by unleashing a surprise attack on the capital city of an unjust empire.”

View Details

Jens Svolgaard – Getting inside ourselves

Bolt

It takes a while to describe the complexity of different disruptive ideas Bolt (an Estonian unicorn with ~3k employees, 50M customers, 1.5m drivers in 40+ countries, 95% of drivers rated 4.9) has already implemented. Bolt scooter rides are now available in more than 100 cities across Europe, that highlights the company’s sustainability focus.

Guitars

David Gilmour (Pink Floyd), Angus Young (AC/DC), Slash (Guns N’ Roses) – are the favourite guitar players of Jens, but the one on his Facebook profile is a replica of 1959, the one Slash used to play.

Personal development

While having a break from business for more than a year Jens started to learn two therapist programmes about the personal development, better understanding of ourselves, that have transformed his life fundamentally. We are not our body and feelings, we have ones. The programmes help to find the wounds, open the lid and work with them. Once you sort these things out it reflects on quality of life and relationships, especially with the ones that matter the most. Jens is sure that if all world leaders would do the intro workshops of the Learning Love Institute program, we would have no wars on the planet. He also recommended some further reading on this and some links.

Books:

• Eckhart Tolle: "The power of Now" & "A New Earth"
• Bessel Van Der Kolk: "The Body Keeps The Score"
• Pete Walker: "The Tao Of Fully Feeling"
• Peter A. Levine: "In An Unspoken Voice"
• John Bradshaw. "Healing The Shame That Binds You"
• Shefali Tsabary: "The Awakened Family"
• Stephen W. Porges. "The Polyvagal Theory"
• Marshall B. Rosenberg: "Nonviolent Communication"
• Krish & Amana Trobe: "The Learning Love Handbooks" 1, 2 and 3

Links:

• https://www.learningloveinstitute.com/
• https://pathretreats.com/
• https://www.baravara.se/
• https://www.hellingerinstitute.com/family-constellations-trainings/

Tax story

In the story part Jens remembers his experience when the corporate structures were driven by tax benefits, and that might lead to some absurd situations from today’s perspective where business decisions were taken depending on tax consequences, like if a person can move to a place where a better business can be done.

Tax issues

It may seem that the tax treaty network of Estonia (61) is pretty decent, but if one compares to the network of the Netherlands (111) where the biggest competitor is based, Jens suggests that Bolt can feel the difference.

Taxing consumption in addition to the consumption tax

OECD Pillar 1 (corporate taxation in the country of consumption, not where the value is created, in addition to the consumption taxes) seems to become an illogical burden on the business of e-commerce as well.

The good and bad

Nevertheless, Estonia, the Netherlands, Denmark, Sweden come to Jens mind when speaking of the best tax systems in the world, including their tax authorities. Jens considers the Digital Services tax as meaningless. The US, Brasil, India and some of the African countries come to Jens mind as the most difficult systems. Jens mentioned an example from the South Africa where an interest on a waived penalty was assessed by their tax authorities.

Choosing outsourced advisors

As the main criteria besides capacity and experience is personalities of the advisors that would create the best synergies, notwithstanding if they work for Big4, or an international or local law firms. Not paying reasonable money for the top quality advice is the dumbest thing you can do in tax.

View Details

For many years both, Dr. Hannes Gurtner and Dr. Clemens Nowotny are tax partners of a leading tax firm in Austria and CEE – LeitnerLeitner. Hannes is specialised on VAT, but Clemens – on international tax, although both are auditors as well. 

Social media, reading, direct contact

We started the conversation about LinkedIn and social media at all – Hannes is not there, because he rather prefers a personal contact. This seems to be a luxury Hannes enjoys – not to check the screens every 5 minutes and dedicate time to the family. It’s an interesting approach – reading mostly technical literature, no focus on social media, just client direct relations. I recently read in a book by a psychologist that this nowadays becomes a privilege of strong personalities, but a correct one – to set borders between work and personal life. 

Teaching as an art

Not only both love teaching, but Hannes compared it to an entertainment, almost like an artist on a stage. One can feel how much both enjoy their profession and do it with all their hearts. 

Why Austria is 14th richest country?

It was revealing to learn that many high net worth individuals move to live in Austria. Clemens well describes – why and is it because of the tax system. In Austria the highest personal income tax bracket is above EUR 60k – 50%; > 1m – 55%. Salaries average from 4k to 17k. Clemens explained why this high tax did not create an emigration of the best brain from Austria, but had quite an opposite effect. 

Schumpeter

We also spoke of Mr. Schumpeter – the Austrian Minister of Finance a century ago. A column in the Economist is named by him. He’s been praised as a champion of innovation and entrepreneurship. We touched upon – could he have an impact on the current tax system in Austria. Also - Wikipedia says Austria is the 14th richest country in terms of GDP per capita – is it partially because of the tax system?

1896 tax reform

Austria had a tax reform in 1896. There was a high distrust in the system & evasion before the reform. “It was the high rates that dug the grave for the Austrian tax morale.” The reform introduced the ability-to-pay principle; lowered taxes on businesses and real estate, commissions by taxpayers – intermediaries between taxpayers and authorities; stricter penalties (3x –> 9x), more rights by taxpayers to defend and reach a fair result. The reform lasted for 15 years, with a substantial increase of taxes collected. Some authors say it was a break-though in the Austrian tax system. One taka-away might be that politicians are looking for short term results (3-4 years), whereas tax policy should be a long term play. 

VAT fraud still killing the economy

In many CEE countries the tax authorities more often attack exporters rights to apply 0% VAT on the sales, based on the murky answers by the foreign buyer to their tax authorities – we discussed with Hannes - could these attacks ever end, e.g. with the new VAT system approaching soon in the EU? He admits that it kills the economy that 0.1% fraudsters cause the authorities to scrutinise 99.9% of the others with heavy compliance burden. Hannes rather sees technology advancement as a solution, but it needs a unified approach. 

View Details

Mair Linzen manages to chair both the largest law firm of Israel (Herzog, Fox & Neeman) and its best tax practice, as recognised by many independent reviews. 

Links with Latvia

We started the conversation with a fact that not many in Israel now the Baltic states and Latvia, but there is a lot in common. Meir’s spouse is from Latvia and he told about a lot of significant connections between those two countries – it was a miracle how a person with Latvian origins helped to preserve Hebrew language, for example. Also, Latvian chocolate factory Laima belonged to a Jewish family before the World War. The government forced them to sell Laima and with that money the family established a similar factory in Israel – so their chocolate to a large extent has Latvian roots. Musician Mischa Maisky was born in Riga, and there are some good examples of Israeli politicians with the Latvian roots. 

For your reading table

Meir has an extensive variety of interests besides the work – reading (non-fiction, especially on history), classical music, travelling. For your reading table Meir suggested Israeli writers Amos Oz, and two Nobel Prize winners in literature - Shmuel Agnon and Isaac Bashevis Singer.

Immigration boost to the economy

When about 1 million people came from the ex-Soviet Union when it collapsed many thought it will destroy the economy of Israel, but quite the opposite happened. Now the IT sector is booming to a large extent thanks to the 2nd generation of those immigrants. 

Tax story

The tax story this time has a funny element – will not spoil the fun – you have to listen to it for yourself. 

How fair is progressive income tax

We also discussed how fair is the progressive income taxation. Meir kindly shared his view that the more educated and paid have a certain responsibility for the less well paid. Also in the times like with the Covid-19 crisis the governments took most of the burden. In times like that the less educated are also less protected, have less choices. He explained this moral responsibility through his own example – professionals may work through a company and pay 23% on dividends, while the secretary would pay 35-40%. Thus Meir chose to work as an individual and pay 50% tax. Any country needs a well-functioning government, state defence, health-care and education systems. The balance of the progressive income taxation is that there is a rule of thumb that people should be left with at least 50% of their income. 

On meaningful tax incentives

Post-war Seoul built a part of the city by granting tax incentives for moving there. Meir mentioned some examples of tax incentives in Israel that can impact behaviour – for those living in the periphery, for technological companies, big US multinationals that have presence in Israel pay only 4% of corporate tax. 

Cat and mouse game will go on

Meir predicts that despite the latest transparency and fair taxation initiatives people and businesses will use their rights to pay as little tax as the law permits, with a help of creative tax lawyers. For the quality tax lawyers any structure so far already went hand in hand with its economic substance – in that sense the latest OECD initiatives are nothing new. 

View Details

VAT commentaries

Tomasz Michalik in not only a top tier tax partner of a top tier tax firm in Poland, but also an author of a more than 1000 pages book on commentaries to the Polish VAT law. Tomasz also described in short the essence of the VAT revolution for e-commerce as of 1 July 2021 throughout the EU – what are the main ideas and impact for consumers and businesses. One major change he highlighted is that the traders from outside the EU will not be able to sell to EU consumers without VAT under the roof of small value items. The other major change will be that internet sales platforms will be deemed for VAT purposes as buyers and sellers of goods sold through the platforms. 

The future of the profession

An interesting fact mentioned by Tomasz was that roughly more than ½ of decisions of the tax authorities are challenged in courts. So, his prediction is that tax disputes and compliance will only increase workload of tax professionals, despite simplification and automation of certain processes. Especially regarding tax compliance soon we may experience that tax advisors become assistants to IT teams, especially regarding compliance. 

Tax story

An interesting story by Tomasz was about coffee. Some time ago in Poland cappuccino was regarded a milk (7% VAT), not coffee (23% VAT) drink, because of the local statistics code as proportionally there is more milk than coffee in a cup, although everybody understands it’s a coffee drink. The courts confirmed such an approach, and the law had to be changed. We also exchanged a couple of small stories about hyper-inflation during the difficult part of the Polish history. 

Charity, arbitration or automation for the poor

We discussed that in both our countries there is a problem that many important tax issues do not ger resolved in tax payer’s favour just because a person cannot afford to hire a tax lawyer. In essence the person is denied his/her fundamental right of access to the court. For that reason Janis was suggesting that a charity or automation of tax dispute documents could be a solution, whereas Tomasz was expanding the idea towards a special arbitration created for such purposes. 

Golf vs. tennis

Tomasz recharges his batteries by playing tennis. We exchanged some interesting information on how these two sports are similar and different. 

Firm vs. personal values

Tomasz shared that the firm is involved in the legislative process, because it cares about the environment it works in, not in order to fix something for someone. Also for Tomasz personally it’s important to share the knowledge so the businesses can have a better tax environment. In case of winning EUR 10 mil. In a lottery Tomasz would use it on books. This is in line with a great MDDP initiative to create book lending places at the countryside. 

View Details

Moving to the Netherlands

The fascinating story of Itzik’s life and career at this podcast starts like many life events - by chance. Itzik started teaching at universities because a professor got ill and needed a substitute. Then he moved to study international tax in Leiden, the Netherlands when in the first LLM program there were just 5 students.

Relations

Itzik suggests that relationships are built for reason, season or lifetime. Investing into people with whom you would like to have relations for the rest of your life shaped his life and career. But how to build relations at the end of 90ies when there was no social networks, just phone and e-mails? That’s when he decided to move to the Netherlands.

A hug of life

In 1996 while still living in Israel Itzik missed his bus he normally took every morning to work. And that bus had a bomb and no passengers who took that bus survived. Needless to say this event shaped many of his decisions in his life.

Legacy and hunger

Once you have reached many of your aims one may more start thinking about the others – what do I leave behind? Itzik refers to a motivational speaker Les Brown who said “You have to be hungry in order to be successful”. And at that time Itzik felt comfortable, not hungry. Those two issues started to bother Itzik and he decided he would quit the job and tax and would need to do something else that would help others.

Art of giving attention

When an opportunity knocks on your door, don’t doubt, because it knocks only once. So, that’s how Itzik turned to business consulting, networking and his bestselling book - The Attention Switch - How to Pay with this Secret Ingredient to Attract,. Influence, Deeply Connect and Get the Success You’ve always Wanted (that you can buy on www.attentionswitch.com). It’s all about listening, not telling. It’s influenced by the book of Dale Carnegie How to Win Friends and Influence People.**Itzik thinks that subconsciously people find relations with people they like to deal with. We also spoke of Benjamin Franklin effect – try the podcast to learn about it.

People are people, everywhere

The frequent travels (when it was still possible) did not indicate too many cultural differences for Itzik, rather similar patterns of human behaviour. Relationship and knowledge is what nobody can take away from you. The less (and smarter) you work, the more money you make.

Voldemort for lawyers

Lawyers are afraid of mentioning the s.. word. Cause they don’t sell. Really? And what is the unselling process? And life is short – pay attention to those people you like, and don’t do things you don’t enjoy! And be authentic to yourself – tell whatever you think to whomever you want, with all the consequences.

View Details

Russian classics

With both prominent tax experts from Russia - Viktor Machekhin and Roustam Vakhitov we start the chat with what was education and taxation like during the Soviet times. The discussion unwinds when Viktor dives into Gogol’s Dead Souls, Saltykov-Shchedrin’s History of a Town and other Russian classics that are actually tax-based stories. The outcome of the latter story seems very relevant for today’s governments, after 2.5 centuries – just let people do what they like to do and they will be happy to pay their taxes. Mikhail Bulgakov’s quote from The White Guard “Everyone knows that tax inspectors are monsters“ cannot be related to the modern tax collectors’, though.

Learnings from tax-related historical events

If the country has fair tax authorities, at least you understand what you are paying for, says Roustam. He also recalled how the Netherlands was created – partially due to Spanish aggressive tax collection from traders. Even more famous story is the Boston Tea Party that was also partially a tax event. So – tax authorities and governments should keep the taxpayers fairly and happy as much as possible.

Crazy taxes then and now

There is a new book “Rebellion, rascals and revenue” by Michael Keen and Joel Slemrod on historical events around taxes. One of the stories is about India in 19th century where there were taxes for wearing jewellery, moustache or even covering their breasts when going outside. We discussed some older examples from Russia and what our grandchildren might think about some of the current taxes. Such Russian examples are taxes on smoke (a house with one chimney was one taxable unit; for that reason some people made saunas without external chimneys – so called black saunas) and beard. Nowadays the tourist tax and a payment for hardware where copyrighted art can be copied into (while people are normally streaming) seem quite illogical examples. Viktor remembers that during Soviet times there was a tax for men who after certain age do not have children.

Russian business today - more compliant

Roustam sees that a modern Russian business plays more or less by the same rules as the European ones. Even more, we discussed in what areas the tax authorities are regarded by many experts as technologically and intellectually advanced, thus making the Russian businesses to follow the advancement. An efficient tax dispute resolution system also adds to the trend of having a modern approach to resolving tax issues in Russia lately. In addition to that the Russian tax reform was successful in calling foreign companies (including the ones at offshores) and assets back home by introducing the CFC (Controlled Foreign Corporation) and amnesty legislation a longer while ago.

The Baltics

Roustam likes the flexibility of the Baltic tax systems, that in smaller countries the changes can be achieved faster, and thus a more modern and competitive approach can be overtaken quicker. He mentions also tax certainty and ability to discuss matters quite openly with the tax authorities as a priority to set up there as well.

View Details

Constant personal growth

Professor Maisto even now when seemingly he has achieved everything in his life continues to learn. He tries to get his pilot license. And that probably is a fair description of such great minds – they never stop learning. Mr. Maisto likes them both - the practice and academic work, perhaps he feels a bit more more as a practitioner rather than academic, because the the problem solving ability comes to light more easily meaning that you see more easily the practical outcome of your work. Mr. Maisto suggests to start a career with a broader view, like he did with the initial studies of European and anti-trust law.

A special recognition by Amsterdam

An award by the mayor of Amsterdam to Mr. Maisto highlights his contribution towards the International Bureau of Fiscal Documentation and the importance of the organisation to the city.

Motivation still to be very active

He likes to be informed about most of the firm’s cases, but if he needs to pick the most interesting ones then he likes to be involved in tax audits, especially on international aspects, and tax litigation, of course, including the EU Court of Justice. Also meeting many different people, also celebrities, make the profession of a tax lawyer attractive.

Keys to success of the firm

As of 1991 when the professor established the firm together with three other partners they were betting on a natural growth – carefully selected home-grown talents that eventually become partners. Also it’s important to have a good mix of practitioners and academics on board of the firm. The firm has so called applied university where they do the research that is eventually applied in practice. The firm also has an internal tax academy from May to November for 15 students taught (whole Friday and ½ Saturday) by all the firm members. The firm also has bi-weekly internal meetings on EU tax, tax treaties, M&A, VAT, and local tax.

Two weaknesses of the tax system

In the first instance courts judges are dealing with tax only part time. By the way, on average Italian tax cases are heard for 10 years through all the court instances, and over ½ million tax cases are pending to be heard at the 1st instance courts. Professor Maisto also praises the systems where in court hearings all the case aspects are discussed in depth. Now in Europe a good change is a possibility of an arbitration on international tax treaties thus avoiding the local litigation.

Story of creativity in tax practice

Perhaps a learning for Latvia (and maybe other systems) from the Italian litigation system could be that in tax litigation there is an attorney general who also provides an independent opinion, like in the EU Court of Justice. The role of this position is also reflected in the tax story picked up by Mr. Maisto on how he in a creative way got around a provision in the law strictly stating the roles of persons in court hearings.

Keys to success of a life

In the professor’s view you have to be strict to your duties, work that you love and are passionate about and only then enjoy your life. Because passion and love are the keys to success of a person and of a life. Only then when you enjoy the life you can feel more comfortable with yourself. However, for younger generation he suggests to be less strict in observing this rule, in order to develop ideas and hobbies.

View Details

The only way for a small country

Hobbies. In this episode Kaido explains about break-dancing that it will be in Paris Olympic games and how to measure who is a better dancer. We spoke about crypto-currencies, that it’s now still a bit like when Estonia got back its independence and there were not that many regulations, but it’s here to stay.

Authorities. My attempt to get a story about movie Tenet that was filmed in Estonia failed, but Tanel shared insights on how tax authorities got as business-friendly and IT-advanced as they are now. He says that the authorities realised that being business-friendly generates more money for the state, and Estonia is not the place where investors can be ripped off. A small country cannot afford acting otherwise. And the IT systems of the tax authorities are top notch. 95% of VAT payers get their VAT refund in 5 days.

Startups. Kaido thinks that the only way for a small country to get bigger is to support IT business that does not recognise physical borders. Government simply does not interfere with this natural progress of the IT sector and its unicorns. Estonians praise Latvian tax system of reduced taxation of startup employees and just one year stock option plan possibility.

The Baltics. A way to look at the differences is that Estonia and Latvia has this deferred corporate tax model (20% upon profit distribution), whereas Lithuania has a conventional (15%) system with R&D incentives. Latvia has a largest Russian-speaking community in the EU. Estonians are becoming more like Scandinavians – calm, nice to deal with. Lithuania is a bigger market, but also bigger competition. It also may depend on industry – say, road transport and fintech industry is more developed in Lithuania. But overall the cultural differences are not that significant.

Tax disputes and fraud. If the tax authorities understand there is no such strong evidence as they initially thought, they can agree on the tax assessment amount that corresponds to that evidence. In order to have less VAT fraud companies can go online and check information about turnover and employment taxes paid, that is updated on a quarterly basis. This helps also for public procurement purposes. In Estonia criminal liability is normally possible, if the breach is intentional and the amount of unpaid taxes exceeds EUR 40,000.

View Details

On football

We started the conversation with.. football. One guess why the football related tax scandals occurred might be a bad choice of external tax consultants. This presents a wider problem – the tax is so complex that for ordinary people (also football players in this sense) is difficult to choose if the structure presented by a consultant is too aggressive. 

Tax story

The Accountant is the movie that comes to Karl’s mind when thinking of a tax story. This made his friends wonder is a tax is really that exciting, and for me this made a new entry to my list of movies to watch. The trailer looks good. 

In the law school tax seemed to be boring

Even Karl admits that his perception at the law school was that tax is a boring topic.. until he saw an add by Maersk. There he quickly realised that tax in practice is different to what you learn at law school. You better understand the business there, meet many people from around the world, solve some super-challenging international issue. Thereafter he never wanted to do something else. 

The tax systems and authorities

When speaking of cultural differences and the best systems from around the world Karl highlights Asian and African countries that apply a lot of withholding taxes that are detrimental to business and economy in general. He also highlighted the UK HMRC as the most professional and skilled tax authority it’s a pleasure to work with. Even in disagreements their position is understandable and the dispute resolution system is well-designed. Their guidelines are written in a way so that non-tax people would understand as well. 

On transformation of the company from black to green

It was fascinating to hear how Orsted transformed from having black business with coal-heated plants and oil & gas business to the green energy leader. Now it is the most sustainable energy company and second most sustainable company in the world, including transparency in tax matters. Karl believes that transparency will be a license to operate in many areas in the future. Karl mentioned also Repsol tax report as an example of being transparent. I wonder why in our country still it’s possible to win public procurements and receive Covid-19 support without paying full taxes properly. 

Then and now, and the future

Comparing to 2007 when Karl started at Maersk importance of a tax department has increased dramatically within any business. It’s a board level issue today. And tax has become an ethical, not only a legal issue. But what is a fair share many are talking about? Besides, we are seeing an end to offshore structures, at least for companies in Europe. And we will see changes in international taxation of businesses on internet. Regarding environmental taxation we see that heavy polluters pay low CO2 taxes, taxation favours oil & gas industry. Polluters have to start paying the price of what it costs to pollute. His fear about the future of taxation is a further complication of transfer pricing and unilateral measures taken by individual countries that could lead to double taxation.

View Details

On football

We started the conversation with.. football. One guess why the football related tax scandals occurred might be a bad choice of external tax consultants. This presents a wider problem – the tax is so complex that for ordinary people (also football players in this sense) is difficult to choose if the structure presented by a consultant is too aggressive. 

Tax story

The Accountant is the movie that comes to Karl’s mind when thinking of a tax story. This made his friends wonder is a tax is really that exciting, and for me this made a new entry to my list of movies to watch. The trailer looks good. 

In the law school tax seemed to be boring

Even Karl admits that his perception at the law school was that tax is a boring topic.. until he saw an add by Maersk. There he quickly realised that tax in practice is different to what you learn at law school. You better understand the business there, meet many people from around the world, solve some super-challenging international issue. Thereafter he never wanted to do something else. 

The tax systems and authorities

When speaking of cultural differences and the best systems from around the world Karl highlights Asian and African countries that apply a lot of withholding taxes that are detrimental to business and economy in general. He also highlighted the UK HMRC as the most professional and skilled tax authority it’s a pleasure to work with. Even in disagreements their position is understandable and the dispute resolution system is well-designed. Their guidelines are written in a way so that non-tax people would understand as well. 

On transformation of the company from black to green

It was fascinating to hear how Orsted transformed from having black business with coal-heated plants and oil & gas business to the green energy leader. Now it is the most sustainable energy company and second most sustainable company in the world, including transparency in tax matters. Karl believes that transparency will be a license to operate in many areas in the future. Karl mentioned also Repsol tax report as an example of being transparent. I wonder why in our country still it’s possible to win public procurements and receive Covid-19 support without paying full taxes properly. 

Then and now, and the future

Comparing to 2007 when Karl started at Maersk importance of a tax department has increased dramatically within any business. It’s a board level issue today. And tax has become an ethical, not only a legal issue. But what is a fair share many are talking about? Besides, we are seeing an end to offshore structures, at least for companies in Europe. And we will see changes in international taxation of businesses on internet. Regarding environmental taxation we see that heavy polluters pay low CO2 taxes, taxation favours oil & gas industry. Polluters have to start paying the price of what it costs to pollute. His fear about the future of taxation is a further complication of transfer pricing and unilateral measures taken by individual countries that could lead to double taxation.

View Details

Wim shares his vision on:

• how has the tax advice changed since Wim was a head of tax of a multinational company comparing to now when he is a head of a global advisory firm;  

• why did he choose tax advice as a profession;  

• where he sees a benefit of Tax Stories podcast;  

• his book - On a Journey. A vision of International Tax Management;

• what is the difference between working for a multinational company vs a global advisory firm;

• and of course - WTS Global.

View Details

How has the tax advice changed since Wim was a head of tax of a multinational company comparing to now when he is a head of a global advisory firm?

The conversation started with.. my beloved John Grisham & The Firm, of course. How the non-transparent world of the times of The Firm changed to substance-over-form, transparency and data leakage. This has transformed the needs to manage the tax risks within companies – from complex rules still possible to explain to concepts now (like a fair share and a general anti-avoidance debates) that are more reputation and common sense based.

Why tax?

That is exactly why Wim loves tax - because of its complexity and because its an international practice area. And tax is a premium place to learn about mechanics of a business – supply chain, funding, acquisition, operation. Just one conversation with a senior of a multinational company more than 25 years ago telling this truth inspired Wim to choose the profession.

Why Wim agreed to the interview?

On the same note Wim picks up why he likes the idea of Tax Stories podcast – with experienced people sharing their thoughts others might be as inspired as he was when being at the crossroads 25 years ago: “if there is just one person who just picks up one line of the podcast, I will be happy.”

“On a Journey. A vision of International Tax Management”[1]

It’s an old pilgrimage route to Santiago de Compostella that is described in the book together with Wim’s thoughts on tax management during that long journey. A nice dinner and chatting with friends and people met on the journey gave space to think broadly about the bigger questions that matter in everyone’s life. Also for me as an external advisor it was interesting to learn in the book what a head of tax of a large multinational firm is thinking about.

In-house vs. outsourcing

Being inhouse means to deal with risk management, governance, project management – coordinating international situations with advisors and stake-holders. “Peter, are you willing to give up the tax code,” Wim asked once when hiring an inhouse for a role of an international tax manager in charge of 25 countries, because in a role like that a person becomes more a project manager, not so much an expert advisor. Whereas the outsourced consultants should help the in-house to make a decision. Different worlds, but both fascinating.

The best kept secret

Wim also has been teaching within a business management program @ CEDEP / INSEAD in Fountainebleau, France for a consortium of 25 large multinational companies, where a Tax Leadership program has now been set up as well, for both tax practice leaders of WTS member firms and their clients.

WTS Global

The network with Fidal law firm in France joining recently is crossing ~5000 tax experts mark globally – in more than 100 countries, with more than ½ billion in tax advice revenues. The network has built a TP centre in Manila, AI centre in Berlin, a US & digital hub in Amsterdam to help US and global (esp. digital) platforms to set up in Europe, the training facilities for the clients, a strong presence in Africa for setting up there. One of the interesting projects together with a client is an app to help with legal reorganisations, which just raised USD 3.6m to bring it to the next level. An audit is where WTS will never go and that makes it different from Big4. Many of the WTS member firms have emerged from people who wanted to do something different and with an entrepreneurial and innovative spirit became successful quickly. Now those firms unite in a global success story. The next two regions on Wim’s travel lists are Ruanda and the Baltics which says a lot about importance of the businesses there. And the politics or cultural differences do not play that important role once you focus on people relations.

[1] You can buy your copy here: https://en.knopspublishing.be/shop/boeken/publiek-recht/on-a-journey-a-vision-of-international-tax-management/

View Details

You can hear that the guests are amazing personalities, not only top tax and business professionals. I hope that stories of the guests and sharing my experiences of over 25 years in tax consulting will help you to see the ideas of:

• what you as a person can do differently,
• how your business can be improved,
• what we all can do to improve tax systems in the countries we live in.

We will spread the light on cultural and historical sides of taxation from all over the world. I hope to open the doors for challenging everything we currently have, including:

• what is the purpose of what we as humans do in everyday lives,
• what corporate structuring ideas the others have,
• why the systems are as they are?

Tax scandals break out now more than ever – be it an offshore, a VAT fraud or abuse of a corporate structure. Many of them end up in books and movies – let’s dive into the details!

My hope is that the podcast will not only educate and entertain you, but also make the world to be a better place. I’m Janis Taukacs and these are my Tax Stories.

View Details

Bold move

Philippos did a bold move in his career three years ago. After being a tax partner in the leading law firm in Cyprus for many years he became a business consultant and coach. We spoke about his feelings and reasoning behind this jump from a stable, highly remunerated environment with a responsibility for the family with three kids into uncertainty, excitement and adventure. Philippos admits he is happier, but it’s not easier now. 

Happiness

Then we float away from tax for a while to speak about Philippos’ new book MARVEL of Happiness. MARVEL is a motivational acronym that stands for Meaning, Autonomy, Relatedness, Values, Experience and Learning. Those principles are relevant at least for team and business leaders. Whereas the book on happiness is a broader try to help anyone feel better in their lives. It’s a combination of philosophy, personal stories, psychology. We also spoke on the reasons why lawyers suffer from depression on average four times more than others, why they are gifted with a blessing and a curse, why many of them become even addicted to cocaine.   

Moral side of tax

Philippos reveals that creativity of designing tax structures gave him joy of working with tax. This is no surprise, as his creativity can bee seen in his podcasts, books, even songs he has composed. And a cherry on the cake was the client satisfaction. On the other hand with the structures come a moral dilemma of potentially reducing the country’s tax revenues, in the country you live and would like to be prosperous.. A similar moral dilemma is in a tax litigation when a lawyer cannot really tell at the beginning if the client is a tax fraudster or not, if he does not want to represent fraudsters. 

Tax story

It was connected with a Russian money in a structure that ignored all the latest tax developments that introduced all sorts of anti-avoidance provisions and continued to do the business like in the good old times. They kept on paying EUR 30k/year for maintaining a corporate infrastructure for paying hundreds of millions in dividends through a Cyprus holding. Until there came a complex two page letter from the Russian authorities, and a head of the Russian tax office was an ex Big4 tax expert. It took about a month of sleepless nights to figure out what to reply. If the Russian administration would prove the Cyprus holding is not a beneficial owner of the dividends received from Russia, the Russian authorities could disregard the tax treaty benefits. In money terms that would be EUR 20 mil. more in tax per year. So, no wonder the Russians were panicking. 

The game has changed

Tax anti-avoidance rules have changed Cyprus business environment. Transparency, a register of beneficial owners (in a combination with a criminal liability for non-disclosure), potential enquiries from the tax authorities of countries of the operating business have an impact on the structures, which mostly create an economic substance in Cyprus as a result of it all. Fiduciary services industry in Cyprus is shrinking. 

Aristotle about liturgy instead of income tax

Aristotle argued that a true wealth consists of doing good. There was no income tax at that time, but there was liturgy – payments by the rich for a specific purpose, be it a bridge or a school. It probably cannot be implemented now 1:1, but it reminds that people are happy to pay, if they see a connection to how the money is spent. Thus the rich were quite often paying even more than requested. Maybe nowadays the large multinationals like Uber or Tesla, for instance, could contribute to the development of transportation systems. Why the rich also now cannot contribute not only money, but also expertise to a particular public good (apart their charities) thus bypassing all the bureaucracy? Even with the existing taxes people, of course, will be happier to pay, if they know where exactly it ends up, and the government keeps the promise of channelling the tax to its purpose. Even better – if people could choose the project to be covered by the taxes they pay. Also Thomas Piketty has stated that the future of taxation lies in taxation of the accumulated wealth that grows faster than state budgets. Currently not quite popular idea, though. 

Enjoyed the pace of the chat as well, like being in a nice restaurant outside with a view at Limasol bay area on a sunny day. 

View Details

After thinking if I could invite anyone in the world for an interview, Rita de la Feria was on the top of the list. She is among Top50 of the most influential tax people in the world by the International Tax Review magazine. So, I did not believe my eyes after I saw her reply: „To be completely honest with you, I have been refusing all similar requests.. Having said this, I would like to do this for you.“ And the hour chat with Rita turned out to be not only educating, pleasant and sometimes even fun (did you know that Star Wars Episode I opens by saying that there is a dispute on taxation of trade routes), but one of the most interesting hours spent in my professional career. We spoke about the Minority Report movie as well, BTW. 

On the current system

If one push personal income tax too high, people will stop working. If you push too much on corporate tax, companies will invest in another country. Rita beautifully explains here why VAT is the best tax, if well designed – it should not intervene in the business. In reality VAT systems are often messed up, also in the EU, but it is still the best tax we’ll have also in the future. Special taxes on digital economy most likely are going nowhere. BEPS and other anti-avoidance rules have a short life span, because very good tax lawyers find a way, are always a step ahead of policy makers. Of course, actions that were ok 7-10 years ago are not ok anymore, but mainly for reputation purposes. Companies still have incentives to move in order to pay less taxes, so one has to eliminate the incentives, instead of the anti-avoidance rules. 

On the future

So, where the tax systems will go? Most likely after the pandemic the desperation of countries for investments will be even bigger, so tax competition will increase. So, the digital unilateral taxes are unfortunately here to stay. Ritas’ vision of a corporate system is to tax profits based on where the customer is, like it is applied for VAT. It would prevent tax competition as well – for companies it then would not make sense to move themselves or their IP to a another country, as it would not impact their tax base. In that sense OECD Pillars 1 & 2 are going in the right direction, but they should not change it just for digital economy, cause everything now is becoming a digital economy. This consumer country profit taxation model would basically kill the need of offshores for tax reasons – let’s see how many of the billions will stay there for non-tax reasons then.

On offshores

She sees the way of fighting the tax evasion in pooling administrative resources and the new technologies, like already used in Portugal (the only in the EU), Russia and Israel, e.g. to track transactions as they are happening. When this was introduced in Portugal hospitality industry during its downturn, the revenues in the industry increased by more than 40%! So, administrations have to invest in IT. 

On playing God

A problem with the current system is maintaining and with small fixes of everything that we used to have, instead of a constant questioning of the system, trying from scratch. 

On VAT exemptions

Rita believes that that the latest research across many countries and industries shows that the exemptions mainly benefit the retailers and the rich, as the VAT reduction is often not passed on to prices. As the rich would buy the items anyway the state is not collecting the money it could. Whereas the full VAT rate would end up in the state that could grant distribution to the poorest. Thus she does not support a wider use of the exemptions. Moreover, there are many disputes on what is subject to the exemptions. 

On disallowing 0% VAT for Intra-community sales

The tax authorities penalize the seller for the crime that may happen in the future, committed by someone else in another country, totally outside the control of the seller. It just does not make sense, especially considering that tax penalties have certain features of criminal penalties under the European Convention of Human Rights and the court practice! Surreal from the criminal law perspective, but happening in the daily practice! 

View Details

In this episode Kart Kelder, a tax expert from Estonia with education and work experience in Austria and other countries shares her views about tax issues of wealthy individuals, when a simple holding company may not be enough, is the setup needed abroad or in your own country? We also discussed cultural differences between working in the East and West, and why she prefers the East. Her studies of Art law in NY Sotheby’s Institute come handy in her daily work as well, so her favourite tax related stories come from this area. For example, when a judge needs to decide if a bird without feather and legs is a bird, he makes his decision on a conclusion that “it’s still pleasing to see, and it gives you a feeling of a bird, so it has to be a bird”. She saw tax as a way to play on an international level. We also spoke about the future of offshores and the chances of tax authorities to get access to their assets, about creative ways of using offshores.