LTV Ziņu dienests: Recent Episodes
LTV Ziņu dienests
Latvijas Televīzijas Ziņu dienests piedāvā regulārus ziņu izlaidumus - "Dienas ziņas" pl. 18.00 un "Panorāma" pl. 20.00. Darba dienu rītos sākam īpaši agri un plkst. 6.30 skatītājus modina "Rīta panorāma", bet katru svētdienas vakaru piedāvājam pētnieciskās žurnālistikas raidījumu "De facto". Otrdienas vakari pieder diskusiju raidījumam "Viens pret vienu", bet no pirmdienas līdz ceturtdienai ēterā vērojams raidījums "Šodienas Jautājums".
“Mūsdienās, īpaši orķestra mūzikā, arvien vairāk atgriežas tonalitāte, un, manuprāt, tā ir laba attīstība. Mūzikā jābūt emocijām. Tai kaut kas jāizraisa cilvēkā un jāsagādā klausīšanās prieks,” intervijā Latvijas Televīzijai sacīja komponists Johans de Meijs. Viņš ieradies Latvijā, lai kā rezidējošais komponists piedalītos Starptautiskajā trombonu festivālā.
Organizatoriem, iespējams, nāksies samaksāt honorāru Pitbull par atcelto koncertu, intervijā Latvijas Televīzijai atzina koncerta rīkotāju pārstāvis Ģirts Majors. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tas neietekmēs apmeklētāju tiesības saņemt naudas atmaksu par biļetēm.
Pēc traģēdijas Priekulē Valsts policijā prevencijas nolūkos plāno ieviest alkohola pārbaudes darba dienas sākumā, īpaši amatpersonām, kuras dienesta laikā nēsā ieroci vai vada dienesta transportlīdzekli, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA).
gaidāms notikums, kuru daudzi opermūzikas cienītāji sauc par vienu no nozīmīgākajiem pēdējo gadu laikā Latvijā. Uz vienas skatuves satiksies pasaulslavenais soprāns Kristīne Opolais, amerikāņu tenors Maikls Fabiano un pirmoreiz Latvijā uzstāsies leģendārais Plasido Domingo.Ko nozīmē muzicēt kopā ar vienu no operas vēstures ikonām? Un vai uzstāšanās dzimtenē joprojām rada īpašas emocijas? Par gaidāmo koncertu un sajūtu uz lielākajām pasaules skatuvēm ar Kristīni Opolais un Maiklu Fabiano sarunājās LTV raidījumu vadītājs Gusts Kikusts.***Kristīne Opolais jau sen ierindojas pasaules opermākslas spilgtāko personību vidū. Viņa ir dziedājusi uz prestižākajām pasaules skatuvēm Ņujorkā, Vīnē, Berlīnē, Londonā, Milānā, Bavārijā un daudzviet citur.Maikls Fabiano ir viens no savas paaudzes spožākajiem operdziedātājiem. Viņš uzstājas pasaules vadošajos operteātros un kritiķi viņu uzskata par vienu no pārliecinošākajiem dramatiskajiem tenoriem mūsdienās.Plasido Domingo – pasaules mūzikas leģenda, deviņu “Grammy” balvu laureāts un viens no opermākslas simboliem 20. un 21. gadsimtā – Latvijā uzstāsies pirmoreiz.
“Cilvēku nostāja nav mainījusies – krievi nedrīkst atgriezties,” intervijā Latvijas Televīzijai sacīja neatkarīgā žurnāliste Zarina Zabriska, kas jau trīs gadus dzīvo Ukrainas pilsētā Hersonā un dokumentē Krievijas nežēlīgos uzbrukumus. Viņa norādīja, ka Hersonā valda gan optimisms, gan pesimisms, taču visvairāk – reālisms un apņēmība cīnīties pret Krievijas iebrucējiem.
norādīja, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar žogu un tehniskām sistēmām – būtiska ir arī spēja ātri reaģēt uz apdraudējumiem.
atzina ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Vienlaikus viņš pauda, ka ir jāatrod funkcionāls risinājums, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt braukt vilcieni un lai būtu redzams kāds taustāms rezultāts.
No Latvijas iedzīvotājiem šogad izkrāpti jau 13 miljoni eiro, un krietnu daļu – aptuveni 7,5 miljonus eiro – izkrāpuši telefonkrāpnieki, intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
ASV būs kopā ar Baltiju jebkāda apdraudējuma gadījumā, ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ASV vēstnieks ANO, bijušais prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Maiks Volcs. Viņš uzsver, ka ASV pildīs savus solījumus un atbalstīs Latviju arī turpmāk. Sarunā par drošību, ANO lomu un iespējām izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu ar Maiku Volcu Ņujorkā tikās mūsu filmēšanas grupa – Ina Strazdiņa un Ingus Graudiņš.
, kas vairāk koncentrējas uz ES fondu apguvi nekā uz reāliem rezultātiem, “Rīta Panorāmā” pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS). Viņaprāt, tieši šādas pieejas dēļ valdībai tagad nākas risināt gadiem ilgi uzkrātas un samilzušas problēmas, tostarp kiberdrošības jomā.
Noziedzniekiem Latvijā un Ukrainā “profils ir līdzīgs, tikai mentalitāte atšķiras,” raidījuma #Slazds raidierakstā atklāja Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes operatīvais darbinieks. Kā noritēja policijas operācija Ukrainā, apturot krāpnieku zvanu centru un aizturot tā organizatorus, un kādi ir secinājumi, atgriežoties mājās?
“Latvija šobrīd ir Baltkrievijas hibrīduzbrukumu galvenais mērķis,” “Rīta Panorāmā” sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA). Viņš norādīja, ka robežsardzei nepieciešams papildu atbalsts no NBS, lai novērstu nelegālo migrāciju un mazinātu Krievijas un Baltkrievijas specdienestu sabotāžas riskus.
““Latvijas valsts mežiem” (LVM) ir bijušas rezerves kopijas, kas nav iznīcinātas, pretēji tam, ko daži ir apgalvojuši, un no šīm rezerves kopijām ir iespējams atkopties,” komentējot kiberuzbrukumu LVM, “Rīta Panorāmā” sacīja “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina.
Svētdienas, 21. jūnija, raidījumā #defacto:Izvērtusies asa priekšvēlēšanu cīņa starp partijām, kas cenšas uzrunāt krievu valodā runājošos.Krimināllikumā būs bargāki sodi par būtiskiem postījumiem videi, bet – atkal būs izņēmumi.
Studijā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Svētdienas, 14. jūnija, raidījumā #defacto:Ātro kredītu lēnā reforma. Valdības krišana nobremzē pārmaiņas nebanku kredītu finanšu nozarē.Viens no lielākajiem medicīnas preču piegādātājiem iesaistīts kriminālprocesos četrās dažādās Latvijas slimnīcās.
Pēc svaigākajiem datiem 27 % no Latvijas iedzīvotājiem ir bijuši krāpnieku upuri. Kāpēc tā? Krāpšana kā joma šobrīd ir “jāpieņem uz ilgu laiku, viņa šeit būs,” tāpēc jāmēģina sarežģīt krāpniekiem darbu, raidījuma #Slazds raidierakstā sacīja Latvijas Bankas Finanšu pratības nodaļas vadītāja Aija Brikše.
Studijā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Haoss un kara laikā iespējamā laime. Par Tibetu, Ukrainu, Holivudu un pasauli, kas mainās. Raidījuma #1pret1 saruna ar aktieri un cilvēktiesību aktīvistu Ričardu Gīru.--Chaos and the possibility of happiness in times of war. On Tibet, Ukraine, Hollywood and a changing world. A Latvian Television interview with actor and human rights activist Richard Gere.
Svētdienas, 7. jūnija, raidījumā #defacto:No solījumiem līdz darbiem ir tāls ceļš. Vai nesenie opozicionāri, nonākot valdībā, tiešām izbeigs tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju?Vai no decembra 350 tūkstošiem cilvēku būs iespējams elektroniski parakstīt dokumentus, izmantojot eID karti?
“Apetīte rodas ēdot. Tu redzi, ka tavā kontā ienāk nauda, un tev uzreiz ir sajūta par savu varenību un to, ka neviens nepieķers,” raidījuma #Slazds raidierakstā sacīja psiholoģe, RTU lektore Anete Hofmane.Vai krāpniekiem piemīt vainas apziņa? Kāpēc ir tik grūti noticēt krāpnieku atrunām par to, kādēļ iesaistījās krāpniecības shēmās? Ar psiholoģi Aneti Hofmani analizējam telefonkrāpnieku, kas gaida spriedumu.
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
Kalni, tāpat kā dzīve, ir vienlaikus gan brīnišķīgi, gan biedējoši. Un šoreiz noticis pats ļaunākais. Tā savā pirmajā publiskajā ierakstā kopš traģēdijas Aļaskas kalnos, kur bojā gāja trīs Latvijas alpīnisti, pauda viens no alpīnistu komandas dalībniekiem Valdis Puriņš. Viņu uzskata par pieredzējušāko komandas pārstāvi, jo reiz pēc vairākiem mēģinājumiem viņš jau sasniedzis Denali virsotni. Intervijā LSM viņš atklāja notikušā detaļas un to, kā komanda gatavojās nopietnajam kāpienam. Tuvākajā laikā trīs bojāgājušos Latvijas alpīnistus varētu nocelt no kalna, operācija aizvien turpinās.
Studijā LV PEAK direktore, LU profesore Inna Šteinbuka un Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns.
Vai jauna valdība vienmēr ir labāka par veco? Kuriem vēlēšanu solījumiem ticēt un uz kuriem labāk neuzķerties?
Svētdienas, 31. maija, raidījumā #defacto:Līdz ar krītošiem droniem Latviju sasniedz jauns Krievijas dezinformācijas vilnis.“Rail Baltica” dzelzceļa projektā naudas trūkums mijas ar jau saņemtu miljonu atdošanu Eiropas fondiem.
Studijā LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.
Studijā politikas analītiķe, domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa un politologs, profesors Juris Rozenvalds.
Par ko latvieši vienojas, par ko – kašķējas? Un kā cauri paaudzēm saglabā latvietību? Ņujorkas latviešu organizāciju padomes priekšsēdētāja Anita Batarags.
Studijā Saeimas deputāts, premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS), NA priekšsēdētāja Ilze Indriksone, ZZS valdes loceklis Viktors Valainis un “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Svētdienas, 24. maija, raidījumā #defacto:Jaunas valdības veidošana starp dronu incidentiem un kokrūpnieku skandālu.Rindas rūk, bet rēķins aug. Rīga vēlas ierobežot līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem.
Krāpnieku meklēšana un noziegumu atklāšana viņam ir ikdiena. No fiktīviem direktoriem līdz naudas mūļiem paša bērnu vecumā. Kā uz krāpnieku shēmām raugās Valsts policijas kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes operatīvais darbinieks, un vai viņš notic krāpnieku asarām, kad viņi saka – es jau nezināju, ka apkrāpju cilvēkus?
Studijā Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis un no amata atbrīvotais zemkopības ministrs, Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS).
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Valdības atkāpšanās un kriminālprocess pret augstām valsts amatpersonām vienlaikus satricina Latvijas politisko skatuvi. Ko par to saka partijas līderis, kurš nupat paziņojis, ka no aktīvās politikas aiziet? Raivis Dzintars ir šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viesis.
Studijā militārā uzņēmuma “NEWT21” valdes priekšsēdētājs, bijušais AM valsts sekretārs Jānis Garisons un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle.
Studijā Saeimas deputāts, premjera amata kandidāts Andris Kulbergs (AS), NA priekšsēdētāja Ilze Indriksone un ZZS valdes loceklis Viktors Valainis.
Svētdienas, 17. maija, raidījumā #defacto:Kā iebraukt grāvī ar 4x4? Siliņa mēģina atlaist Sprūdu un zaudē vadības kontroli.Kukulis, kas izbrīna pat rūdītākos “Taureņu pirts” sarunu dalībniekus. Tiesā sāk lietu pret bijušo Rīgas vicemēru Ameriku.Armijas komandieris paziņo par iecerēm plašākai armijas pārveidošanai.
Izkāpt no ēnas un uzkāpt uz skatuves, kuras auditorija pārsniedz 200 miljonus cilvēku. Mūziķe Atvara, kura šogad Latviju pārstāvēja Eirovīzijas dziesmu konkursā, ar mūziku ir saistīta kopš bērnības, un, pateicoties mammai, mūzika viņas dzīvē palika.
Studijā AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, Saeimas deputāts, NA valdes loceklis Jānis Dombrava, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Par ārvalstu droniem Latvijas teritorijā šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Krīzes vadības centra vadītāju pulkvedi Arvi Zīli.
Studijā LU profesors Jānis Ikstens un politoloģe, RSU Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Svētdienas, 10. maija, raidījumā #defacto:Latvijā pašnāvībās dzīvību zaudē vairāk cilvēku nekā autoavārijās. Aināra Šlesera plašo reklāmas kampaņu apmaksā nevis partija LPV, bet gan kāda biedrība.
Gadu desmitiem Uzvaras parks bija vieta, kurp negribējās doties. Īpaši 9.maijā, kad tur skanēja dziesmas krievu valodā un pulcējās tie, kas 2.Pasaules kara beigas svin 9.maijā. Pēc Uzvaras pieminekļa nojaukšanas parks kļuvis par vietu, kur sastopami cilvēku simti. Skeitparks, bērnu laukumiņi, kafejnīca, strūklaka, soliņi, aktīvā atpūta. Iespēju ir neticami daudz. Bet kas ir šī parka īstie kopēji? Un kāpēc dārznieki darbu sāk jau septiņos no rīta?
Studijā Rīgas domes Satiksmes lietu komitejas vadītāja Marta Kotello (“Progresīvie”) un komitejas vadītājas vietnieks Ansis Pūpols (NA).
Kas mainījās Latvijā 1990. gada 4. maijā? Par dzīvi pirms un pēc saruna ar vēsturnieku Mārtiņu Mintauru šīs nedēļas raidījumā #1pret1.
Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV).
Svētdienas, 3. maija, raidījumā #defacto:No Valsts kontroles nākušo prokuratūras administratīvo direktori ar skandālu atstādina no amata. Krievu oligarha Mazepina terminālis Rīgas ostā atkal meklē iespēju izkļūt no sankcijām.
Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Latvijas Okupācijas muzeja direktorei Solvitai Vībai. Dziļi simboliski, kādreizējā Vecrīgas ugunsdzēsēja mazmeita tagad strādā gandrīz blakus vietai, kur reiz atradās vectēva depo. Par savas dzimtas likteni, par unikālajiem muzeja eksponātiem, par Krievijas specdienestu operāciju – Molotova kokteili viņas darba krēslā un brīdi, kad patiešām beidzās Latvijas okupācija. Un kāpēc tieši viņas paraksts ir uz dokumenta, kas paredz, ka no nogāztā Uzvaras pieminekļa nepaliek ne puteklītis.
Studijā “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
- aprīļa, raidījumā #defacto:Drošība, protokols vai ekstra? Kuras valsts amatpersonas izmantojušas lidostu VIP zāles?IT iepirkumu lietā no apcietinājuma izlaistais uzņēmējs Aigars Ceruss intervijā “de facto” stāsta par uzbeku programmētājiem un attiecībām ar drošības iestādēm.
- gada 27. aprīlī no Rīgas uz Čornobiļu devās 10 vagonu liels vilciena sastāvs. Vilciena pavadoņi nākamās 105 dienas pavadīja komandējumā. Viņi evakuēja radiācijas skartos bērnus. Milicijas aplenktas stacijas, autobusu kolonnas, mazi, raudoši bērni un lieli čemodāni. Bet tālāk - garš ceļš ar smagu saindēšanos. Pavadoņi, kuri no bezspēka aizmieg kājās stāvot. Un tika vēlāk uzzina, ka līdz ar bērniem ved arī radiāciju. Un tā mainīs arī viņu dzīvi. Par šo reisu nav atrodams neviens dokuments vai rīkojums. Tas bija slepens.
Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV).
Par naudu, riskiem, mājokļiem reģionos un lēmumiem, kas ietekmē Latvijas ekonomiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.
Studijā Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
programmas mērķis ir ne tikai atgriezties uz Mēness virsmas, bet sagatavot cilvēci ceļam uz Marsu.
“Saeimā ir 100 deputāti, bet cik no viņiem ir eksperti? Kur Saeimas deputāts iegūst tās zināšanas, tos datus, tos faktus, lai pieņemtu labu, kvalitatīvu lēmumu?” Šo jautājumu raidījumā “Rīta Panorāmā” aktualizēja domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers sarunā par pētījumu “Latvijas politikas sistēma: ceļš uz rīcībspēju”.
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris.
Studijā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un LU profesore, LATO valdes priekšsēdētājas vietniece Žaneta Ozoliņa.
Svētdienas, 12. aprīļa, raidījumā #defacto:Mežu politika jau sešus gadus ir bez nozares attīstības dokumenta. Bet tas netraucē mēģināt atkal un atkal panākt jaunāku koku ciršanu; Briseles nauda Latvijas partiju azotē. Cik eiroparlamentārieši tērē birojiem Rīgā? ; Ventspilī fondu nauda mediju digitalizācijai tiek ar vietējo varu saistītai avīzei ;Par dedzināšanu Krievijas interesēs apsūdzētie mudināti veikt diversiju pie Ukrainas vēstniecības Latvijā.
Ukrainā brīvprātīgie turpina būt svarīgi karavīru nodrošināšanā ar viņiem nepieciešamo – sākot no pārtikas un ūdens līdz auto riepām un uzlādes stacijām. Organizācijā “Ar Ukrainu sirdī” aktīvi darbojas arī latviešu atvaļinātais pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns. Latvijas Televīzija ar viņiem devās vienā no apgādes braucieniem Ukrainas austrumos – visu nakti, no rītausmas līdz saulrietam, simtiem kilometru maršrutā.
Studijā sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Studijā RSU docētājs, analītikas grupas “PowerHouse Latvia” vadošais partneris Mārtiņš Vargulis un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Cenas, pārtika, drošība un Hormuza šaurums. Kurš iegūst un kurš zaudē? Par to, kas mainās pasaulē šonedēļ #1pret1 saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktori Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Krievijas karš sniedzas tālāk par Ukrainu, ekskluzīvā intervijā #PasaulesPanorāma šodien norādīja Moldovas prezidente Maija Sandu. Ukrainas kaimiņvalstij dronu incidenti nav sveši. Bet uzbrukumi Ukrainai skar arī Moldovas ūdens un elektroapgādi.
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un viespētniece Dž. Hopkinsa universitātē ASV, “PowerHouse Latvia” pētniece Sintija Broka-Kovalevska.
Informācijas tehnoloģiju iepirkumi un citas skaļas lietas. Ko un kā Latvijā izmeklē Eiropas Prokuratūra?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Eiropas prokuroru Gati Doniku. Raidījumu skatieties plkst. 21.10.
Lielu daļu pašnāvību var novērst. Progresija no domas līdz rīcībai parasti aizņem ilgāku laiku, un šajā laikā var sniegt palīdzību. Kā pamanīt un kā palīdzēt? Plašāk stāsta BKUS bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs
Studijā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (“Progresīvie”) un Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs, NDP loceklis Raimonds Bergmanis (AS).
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Saeimas Budžeta komisijas deputāte, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
, caur kuru Ungārijai tiek piegādāta Krievijas nafta, tad Budapešta atsauks savu veto 90 miljardu eiro aizdevumam Ukrainai, kas nepieciešams, lai kara plosītā valsts spētu funkcionēt. LTV žurnālistei Ilzei Naglai Budapeštā bija ekskluzīva iespēja izvaicāt Ungārijas ārlietu ministru. Sarunā arī par to, kā Budapešta rīkotos, ja tai būtu jāizvēlas starp lēto Krievijas naftu un gāzi un palīdzību NATO partneriem, piemēram Latvijai, Krievijas agresijas gadījumā.
Par latviešu valodu uz ielas, skolās, digitālajā vidē un parlamentā.Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts valodas centra vadītāju Inesi Muhku.
Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Studijā enerģētikas eksperts, SPRK vecākais tirgus uzraudzības eksperts Reinis Āboltiņš un finanšu analītiķis, “CBL Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis.
Seši mēneši tālu prom no mājām – miera uzturēšanas misijā Kosovā. Kādam tā ir pirmā starptautiskā misija. Cits Kosovā atgriežas pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – vietā, kur reiz tika veidota rotas identitāte, kas joprojām ir dzīva.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
projektu, sakot, ka tas nav ticis pārvaldīts atbilstoši valsts interesēm un tas bijis par pamatu dienesta pārbaužu ierosināšanai. Tāpat premjere neizslēdza vēršanos pie Igaunijas un Lietuvas premjeriem, lai kopīgi vērtētu izmeklēšanas rezultātus.
Studijā Latvijas universitātes rektors Gundars Bērziņš un “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Militāras operācijas, tarifu kari. Kā tas ietekmē mūsu dzīvi, cenas un biznesu? Šovakar raidījumā #1pret1 – uzņēmējs Latvijā un Ziemeļamerikā Jānis Bergs.
Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Andris Kulbergs (AS).
Kā ir strādāt ar uzskatos radikāli atšķirīgu politisko oponentu? Un kādēļ Čehija samazina savus aizsardzības izdevumus laikā, kad citas reģiona valstis tos palielina. Arī par to šovakar ekskluzīva LTV saruna ar bijušo NATO ģenerāli, tagad Čehijas prezidentu Petru Pavelu.
Studijā RSU docētājs, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV), kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un ZZS valdes loceklis, Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis.
Konkursā meklē jaunu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru. Raidījumā #1pret1 saruna ar līdzšinējo direktori Māru Lāci.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētnieks Toms Rātfelders, viespētniece Džonsa Hopkinsa Universitātē ASV un analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” vecākā pētniece Sintija Broka-Kovalevska, politologs Andis Kudors un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns prof. Jānis Priede.
Ukrainā piefrontes zonā latviešu brīvprātīgie palīdz ievainotajiem. Viņi nesaņem algu. Un karš te maina dzīves uztveri.
Studijā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš un Saeimas Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis (AS).
Studijā politikas analītiķe, domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa un politologs, profesors Juris Rozenvalds.
Studijā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa un IZM Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.
Epstīna faili, kokrūpnieku lieta un iestādē jauns departaments. Kādus rezultātus varam gaidīt? Šonedēļ raidījumā #1pret1 ģenerālprokurors Armīns Meisters.
Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Studijā Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Sestdien, 14. februārī, Roberts Krūzbergs pārsteidza šorttreka pasauli, olimpiskajās spēlēs 1500 m distancē izcīnot bronzas medaļu. Viņš pēc lielā panākuma Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka nespēj pats noticēt, ko izdarījis, kā arī atklāja to, ka uz starta devies ar otrās pakāpes saišu plīsumu celī.Šī latviešiem ir otrā olimpiskā medaļa Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs un pirmā – pašmāju šorttreka vēsturē. #ZiemasOS2026 #LSM
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Linda Liepiņa.
Vai teātris var pastāvēt bez publiskām kaislībām? Par štata vietām, mākslu un kultūrpolitiku. Raidījumā #1pret1 saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru.
Studijā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs un šīs pašas apakškomisijas deputāts Jānis Dombrava (NA).
Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Sports patiesībā ir ļoti tieši saistīts ar politiku. Un patreiz starptautiskajā sabiedrībā ir funkcionāri, kas tomēr grib pievērt acis uz politisko situāciju, – tas nav iedomājams, intervijā raidījumā “Rīta Panorāma” pauda bijušais bobslejists, Latvijas karognesējs 1992. gada olimpiskajās spēlēs Jānis Ķipurs.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktore, RSU pētniece Una Bērziņa-Čerenkova un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kāpēc saule ziemā šķiet spožāka? Un kāpēc uz kādas ūdenstilpes ledus jūtamies droši, bet cits var būt mānīgs? Šajā ziemā jautājumu ir vairāk nekā siltu cimdu pāru. Vai šis tiešām ir pēdējo gadu lielākais sals, un vai sinoptiķi to varēja paredzēt? JLTV Ziņu dienesta sociālo mediju tiešsaistes saruna ar Tomu Brici.
Ko nozīmē konkurēt godīgi un negodīgi? Kā turpmāk pierādīs karteli? #1pret1 saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Ievu Šmiti.
Studijā Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības komisijas deputāte Ilze Indriksone (NA).
Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis (ZZS).
Brāļi Elvis un Lauris Opmaņi ir profesionāli kalnu slēpotāji. Diendienā, dzīvojot Austrijā, viņi ir ģimene, komandas biedri… Un vissīvākie sāncenši. Un ne tikai sacensībās, bet arī par vietu Olimpiskajās spēlēs. Stāsts par par to, ko tas nozīmē ģimenei un viņiem pašiem.
Studijā Saeimas Ārlietu komisiju deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) un Edvards Smiltēns (AS).
Tieši pirms barikādēm Amerikas prezidentam padomnieki neiesaka piezvanīt Gorbačovam un apsveikt viņu Jaunajā gadā.Par nenoteiktības politiku toreiz un tagad. Otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar Helsinku Universitātes pētnieci, vēsturnieci Unu Bergmani.
Studijā visu trīs koalīcijas partiju frakciju vadītāji – Edmunds Jurēvics no Jaunās Vienotības, Andris Šuvajevs no Progresīvajiem un Harijs Rokpelnis no Zaļo un zemnieku savienības.
stāsta Nikola Stefānija Krištopane.Nikola vairāk nekā desmit gadus dzīvoja vardarbīgās attiecībās, ko pati raksturo kā “paralēlo realitāti”, kur mīlestība bija cieši sajaukta ar bailēm. Vardarbība izpaudās dažādās formās, īpaši emocionāli, un tas pakāpeniski sagrāva drošības sajūtu un pašvērtību.#dzīveinavmelnraksta
izmainīja animācijas vidi?10:30 Vai Eiropas Kinoakadēmijai ir atbildība pret filmu veidotājiem no valstīm, kuras skar karš un ģeopolitiski satricinājumi?13:52 Pēc 25 gadiem Eiropas Kinoakadēmijas priekšsēdētāja amatā ar ko Jūs visvairāk lepojaties?15:59 Kurp virzās Eiropas kino?17:19 Ko Jūs domājat par Latvijas šā gada EKA balvas nominantu “Dieva suns”? Vai EKA pienākums ir aizstāvēt šādu sarežģīto kino?
Viņa ieroči vienmēr bijuši divi - ģitāra un videokamera. Ilmārs Deksnis zemessarga zvērestu deva pirms 35 gadiem.Bija barikādēs. Sargāja no demolēšanas armijas daļu pie Talsiem. Viņa kamera fiksējusi unikālas liecības par pazemes stāviem zem zemes, robežas sargāšanu un kapteiņa Pētera Čevera mežabrāļu bunkura atrašanu Vandzenes mežos. Un kā gan savādāk, ja plecu pie pleca ar Ilmāru uzticību Latvijai solīja arī viens no Čevera vīriem - savulaik izsūtītais Valdis Dzelzgalvis. Par latvietību un savas zemes sajūtu.
Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV) un komisijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
Sacelšanās Irānā un Trampa pretenzijas pret Grenlandi - kādi scenāriji un kā tas var ietekmēt Latviju? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar profesoru Leonu Taivānu.
Studijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Studijā Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ViA padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka.
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
Par drosmi un piesardzību Latvijas attīstības scenārijos. Vai jāmaina Latvijas vēlēšanu formula? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar “Latvijas Formula 2050” valdes locekli, profesoru Mārci Auziņu.
Studijā Latvijas Televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.
PasaulesPanorāma saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Jāni Bērziņu.
Studijā politoloģe, RSU Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle un politologs, profesors Juris Rozenvalds.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un RSU docētājs, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
Studijā Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes un Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.
Artems, Jevgēnija, Valērija ir tikai daži no ukraiņu bērniem, kuri šogad vismaz 10 dienas pavadīja, izguļoties visu nakti un nedzirdot gaisa trauksmi. Viņi atbrauca uz Latviju, lai piedalītos Bērnu slimnīcas fonda rīkotajā nometnē karā cietušajiem. Ar katru nometni ģimeņu stāsti paliek aizvien smagāki. Piedzīvotais - emocionālāks. Daudziem bērniem vairs nav tētu. Citiem nav mammas. Taču viņi ir un paliek bērni, kuriem kaut mirkli tā jājūtas. Un te talkā nāk arī dakteris suns. Kanisterapijas ir vienas no mīļākajām nodarbībām šo nometņu laikā. Jo dažkārt, pieglaužoties baltajam draugam, viņam ausī var iečukstēt pat to, ko nestāsta psihologam.10 dienas bez kara.
atklāja Inese Meldere. 2015. gadā Ineses dēls cieta smagā avārijā. Ārsti deva 99 %, ka viņš neizdzīvos, taču Inese nepārstāja ticēt, ka dēls no komas pamodīsies un turpinās dzīvot. Viņš pamodās un turpina dzīvot.#dzīveinavmelnraksta
sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV), norādot, ka tam jābūt reģionālam risinājumam.
Pēc 32 Jāņa Vanaga gadiem šovasar ievēlēts jauns Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps. Par izmaiņām sabiedrībā, Latvijā un pasaulē saruna ar mācītāju, LELB arhibīskapu Rinaldu Grantu.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Elīza piedzima divu mēnešus par ātru. Viņas sapnis ir staigāt. Pašai. Bet Markusu mēs redzējām tuvplānā Latvijas Televīzijā šovasar dziesmu svētkos. Roka uz sirds. Stāv stalti. Dzied himnu. Tikai mamma zina, ka līdz piecu gadu vecumam dēls pat nestaigāja. Šo bērnu gribas spēks ir neticams. Un vecāku spēja nepagurt – apbrīnojama. Rehabilitācijas centrā “Poga” viņi vingro līdz sviedriem. Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad veltīts viņiem. Tāpēc 3 dīdžeji nedēļu strādās Stikla studijā un atskaņos tikai klausītāju izvēlētas dziesmas. Bet vienu no viņiem vēl pieķeram, skrienot gar Raini. Labdarības maratons “Dod pieci!” šogad sabiedrības uzmanību pievērš kustībai – tās nozīmei, iespējām un bieži vien nepiešķirtajai vērtībai.✋🏼 Tavi 5 eiro = 5 terapijas minūtes — ziedo ar dziesmu tīmekļa vietnē dodpieci.lv#DodPieci2025 #DodIespējuKustēties #DodPieci
stāsta Elīna Baltskara.Elīnai 13 gadu vecumā tika diagnosticēts artrīts, kas būtiski ietekmēja viņas kustību un ikdienas spējas. Bija periodi, kad kustība viņai bija liegta, nācās iziet ārstēšanās kursus, fizioterapiju un citas terapijas formas, lai atjaunotu kustības un mazinātu sāpes.#dzīveinavmelnrakstaLabdarības maratons “Dod pieci!” šogad sabiedrības uzmanību pievērš kustībai – tās nozīmei, iespējām un bieži vien nepiešķirtajai vērtībai.✋🏼 Tavi 5 eiro = 5 terapijas minūtes — ziedo ar dziesmu tīmekļa vietnē dodpieci.lv#DodPieci2025 #DodIespējuKustēties #DodPieci
Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (“Progresīvie”).
Studijā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) un Rīgas domes deputāts Ringolds Balodis (LPV).
“Valsts budžets drošībai ar papildus atbalstu ģimenēm un bērniem” – tā deklarē budžeta pieņēmēji, bet kritiķi ir ļoti vīlušies. Kāpēc?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāju Elīnu Treiju.
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Vairākas reizes gadā Baltijas jūrā notiek dažādas mācības, kuru galvenais uzdevums – atrast un neitralizēt sprādzienbīstamus priekšmetus no Pirmā un Otrā pasaules kara. Tās ir jūras mīnas, kas atrodas jūras dzelmē aptuveni 20 metru dziļumā. Pievienojamies Lietuvas Jūras spēku ūdenslīdēju brigādei un Somijas Jūras spēkiem mīnu meklēšanā un neitralizēšanā pie Latvijas krastiem.
Nekādas lielās prasmes krāpniekiem nav vajadzīgas, jo tagad arī ar mākslīgā intelekta palīdzību var izveidot internetveikalu un dažādu mājaslapu viltojumus, tostarp – mērķētākiem uzbrukumiem. Tā raidījuma #Slazds raidierakstā skaidroja LU EZTF asociētais profesors Pēteris Paikens.
Studijā politikas un ekonomikas analītiķe, domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa un socioloģe, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode.
Studijā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.
“Leģionāri”, “Finlandizācija”, “Visi mani prezidenti” un “Alfas” par policistiem, kuri aplaupa spēļu zāli Jēkabpilī. Par ko ir vērts taisīt izrādi, un kas ir materiāls iedvesmai šodien?Šonedēļ raidījumā #1pret1 gada režisors Valters Sīlis.
Beidzot tas notiek! Latvija 2026. gadā pievienosies orgānu apmaiņas organizācijai “Scandiatransplant”. Tajā iestājas nevis valstis, bet slimnīcas, kurās veic transplantācijas. Šis orgānu apmaiņas tīkls apvieno Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju, Zviedriju un Igauniju. 30 miljoni iedzīvotāji. 2000 transplantācijas ik gadu. Vienots gaidītāju saraksts. Bērni - absolūta prioritāte. Tāpēc mūsu ārsti stažējas Oslo. Jo turpmāk arī Latvijā viss notiks pēc Ziemeļvalstu standartiem!
Investīciju krāpšanas shēmas ir vienas no ienesīgākajām. Krāpnieki iegulda laiku un pamatīgus resursus, lai rūpīgi apstrādātu savus upurus. Krāpnieki nereti ļauj pat gūt nelielu pirmo peļņu, un tā daudzus ievelk, raidījuma #Slazds raidierakstā sacīja VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze. Kā pasargāt sevi un ko darīt, ja esi ne tikai apkrāpts, bet arī pats ierauts krāpniecības shēmā?
Studijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) un parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”).
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone.
Kā darbojas Krievijas specdienesti visā pasaulē? Par laiku pirms un pēc Putina. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Krievijas izcelsmes ASV vēsturnieku Juriju Felštinski.
Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Viņu domāšana nav pietiekami attīstījusies, – tas ir viens no iemesliem, kāpēc jaunieši tik viegli piekrīt kļūt par naudas mūļiem, tiecoties pēc vieglas peļņas. Tā raidījuma #Slazds raidierakstā saka Pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe Diāna Gema. Viņa uzsver, ka pieaugušajiem laicīgi jāpamana pazīmes jauniešu uzvedībā un jāsniedz atbalsts.
Pavasarī žurnāliste Inga Spriņģe paziņoja, ka aiziet no pilna laika darba Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrā “Re:Baltica”. Tā vietā viņa nopietni pieķērās perimenopauzes tēmai, radot jaunu satura vilni sociālajos medijos, kas beigās izaudzis arī līdz pašas rakstītai un pašas izdotai grāmatai.
Studijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas priekšsēdētāja, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska un Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis
Šajās dienās mēs svinam savu brīvību. Bet Ukrainā cilvēki joprojām ziedo dzīvības par savu. Gan karavīri frontē, gan brīvprātīgie, gan mierīgie iedzīvotāji, kuru dzīvi jebkurā brīdī var pārtraukt ienaidnieka raķete vai drons. Kopā ar ukraiņiem cīnās arī karotāji no Latvijas, un mūsu sabiedrība kopumā turpina atbalstīt ukraiņu cīņu, kaut arī rit jau ceturtais kara gads. Mums studijā pievienojas divi no brīvprātīgā atbalsta organizatoriem – Elmārs Pļaviņš, NBS vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskos jautājumos un fonda “Uzņēmēji mieram” vadītāja Laura Skrodele.
Patriotisma nedēļa ir pārdomu laiks, kad atskatāmies uz mūsu vēstures varoņiem, cīnāmies ar šodienas problēmām un raugāmies, ko nesīs nākotnē. Lai kopīgi paraudzītos uz pagātnes, tagadnes un nākotnes izaicinājumiem uz sarunu esam aicinājuši Latvijas Valsts prezidentu (2019-2023) Egilu Levitu.
Nevēloties dienēt padomju armijā, tolaik 25 gadus vecais ventspilnieks Valdis Svarāns ar radinieku Jāni Tēbergu 1965. gada septembrī aizdzina zvejnieku kolhoza “Sarkanā bāka” zvejas traleri uz Zviedriju. Kapteinis, mehāniķis un mehāniķa palīgs bija iesprostoti kajītē. Kuģis uzskrēja uz akmens pie Gotlandes krastiem. Valdis un Jānis lūdza politisko patvērumu. Un viņiem to piešķīra. Visu atlikušo mūžu Valdis Svarāns ir nodzīvojis Zviedrijā, kur mīt arī šobrīd.
Tas ir kā prāta slazds – ja tev šķiet, ka tu esi imūns pret krāpniecību, tu nepievērs uzmanību sarkanajiem karogiem. Tā raidījuma #Slazds raidierakstā skaidro psiholoģe Anete Hofmane. Kāpēc šķietami vienkāršas un atpazīstamas shēmas strādā, un kā atpazīt krāpniecību?
Nedrīkst visus oponentus saukt par Kremļa aģentiem vai Kremļa apstulbotiem, ja tev vienkārši ir cits viedoklis – to “Rīta Panorāmā” uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicinot atgriezties pie racionālas un cieņpilnas diskusijas.
Šī gada jūlijā svinīgā ceremonijā Latvijas Jūras spēki pārņēma komandvadību NATO 1. pastāvīgajā jūras pretmīnu grupā. Šī ir otrā reize vēsturē, kad Latvijas Jūras spēkiem ir uzticēta šī misija, apliecinot sabiedroto uzticēšanos Latvijas Jūras spēku profesionalitātei, kompetencei un spējai nodrošināt stratēģiski nozīmīgu uzdevumu izpildi NATO kolektīvās drošības stiprināšanā.
Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV).
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.
“Es atceros retās reizes, kad tētis man uzrakstīja vēstuli, es vienmēr ļoti priecājos un gaidīju vēl. Tētis teica, ka viņš varētu kādreiz atbraukt ciemos pie mums uz Sibīriju. Viņš tā arī nekad neatbrauca. Man tas sāpēja. Joprojām sāp,“ rubrikā “Dzīvei nav melnraksta“ stāsta Alise Vaivare.
Par fiktīvajiem direktoriem ļoti bieži kļūst cilvēki bez konkrētas dzīves vietas jeb bezpajumtnieki. Par dažiem simtiem eiro viņus savervē, saģērbj, dažkārt pat aizved ceļojumos uz ārzemēm, lai fiktīvus uzņēmumus un banku kontus atvērtu arī tur, raidījuma “Slazds” raidierakstā sacīja VP Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs. Pateicoties šiem “direktoriem” krāpniekiem izdodas atmazgāt miljoniem eiro, un tā ir globāla, nevis tikai Latvijas problēma, saka Filatovs.
“Es nepaspēju mātei pateikt, ka mīlu viņu, un atvainoties par to, ka neīstenoju viņas sapņus par to, kāds varētu būt. Ka es nodarīju tik daudz sāpju — gan emocionālu, gan fizisku. Ka biju atkarīgs no narkotikām. Heroīna lietotāja dzīve ir elle, un viņa to visu redzēja,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Helvijs Sīmanis.
Studijā politikas un ekonomikas analītiķe, domnīcas “Providus” direktore Sanda Liepiņa un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Cik nopietnas ir finanšu likstas Valkas novadā? Kādu vēsti valdībai mērs centās nodot no sankcionētā miljardiera Avena, un par dzīvi Ziemeļlatvijā. Šonedēļ raidījumā #1pret1 Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija)
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV).
Studijā Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).
Uldis Volmārs bija viens no pirmajiem latviešu brīvprātīgajiem, kas devās palīdzēt ukraiņiem pēc tam, ka 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna apmēra karu.Viņš piedalījās Irpiņas atbrīvošanā. Krievijas karaspēks šo pilsētu Kijevas pievārtē bija gandrīz nopostījis. Irpiņas aizstāvjiem izdevās apturēt okupantu virzīšanos uz Ukrainas galvaspilsētu. Pēc tam viņš izlūku - diversantu grupā darbojās tiešā frontes tuvumā. Līdz krievu pozīcijām bija vien 100 - 200 metru.
Krāpniece – it kā burve Izabella – pati tic, ka viņai ir spējas, citādi viņai neizdotos pārliecināt citus – tā saka profesors, psihiatrs Māris Taube. Raidījuma “Slazds” raidierakstā viņš norāda, ka liela daļa sabiedrības Latvijā tic maģiskajam, pārdabiskajam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc strādā krāpniecības shēmas, solot pieburt mīlestību, naudu, laimi un pat loterijas biļetes.
Studijā Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, REA profesors Arnis Sauka un Valsts konkurētspējas komisijas pārstāvis, Hārvarda Universitātes doktorants Arkādijs Zvaigzne.
Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Līga Kozlovska (ZZS).
ierodas pārbaude un atkārtoti konstatē pārkāpumus. Ko un kā Latvijā vēlas mainīt jaunā tiesībsardze Karina Palkova?Tiesībsardze šonedēļ ir raidījuma #1pret1 viešņa
Mēs esam šeit uz palikšanu – tā intervijā LTV, komentējot “Sodra” un “IKEA” zemes darījumu, saka “Ingka Investments” izpilddirektors Pīters van der Pūls. Viņš neslēpj – šāda apmēra zemes iegādes piedāvājumi izskan reti; tas arī bijis viens no iemesliem, kāpēc tas raisījis kompānijas interesi. Investors apzinoties riskus, ko rada agresīvās Latvijas kaimiņvalstis, taču par ieguldījumu drošību un nākotni nešauboties.
Studijā Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un topošais Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš.
Studijā Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Ilze Indriksone un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa.
Studijā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks (JV) un LDDK prezidents Andris Bite.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska un ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Studijā Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns un pensiju sistēmas eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis.
Brīvprātīgo cīnītāju rindās Ukrainā ir arī latviete Dana Liepiņa – jauna sieviete, kurai patīk zīmēt un rūpēties par dzīvniekiem. Jau aptuveni pusotru gadu viņa karo Ukrainā un patlaban palīdz ar droniem noskaidrot pretinieka pozīcijas. LTV par jauno karotāju, kurai iesauka ir “Putniņš”, uzzinājām nejauši. Vienā no Krievijas propagandas kanāliem viņa bija minēta kritušo sarakstos. Sameklēta jaunā sieviete tikai pasmējās par propagandistu apgalvojumiem. “Esmu dzīva un turpinu cīnīties!” sacīja Dana un piekrita plašākai intervijai ar LTV žurnālistu Ģirtu Zvirbuli.
režisore Dace Kokle. Rūķis, Beķeris, Rudzis un Kokle – visi kopā viņi veido raidījumu, kuram šoruden jau 30!
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un LATO valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs.
Studijā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
No Krievijas ielidojušo dronu notriekšana, izmantojot iznīcinātājus, kā tas tika darīts Polijā, protams, nav ilgtspējīgs risinājums, taču NATO strādā pie risinājumiem – atzīst ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers intervijā mūsu kolēģei Ilzei Naglai pirms savas došanās uz Latviju.
Studijā Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA).
Ik gadu vasaras nogalēs pētnieki skaita sikspārņus, kuri gluži kā gājputni lido prom uz siltākiem reģioniem. Raidījuma #Aculiecinieks komanda dodas uz Kurzemes dienvidiem, kur pavada nakti kopā ar sikspārņiem un to pētniekiem.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Studijā ekonomists, profesors, LU rektors Gundars Bērziņš un “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Kāpēc naudu veselības aprūpei sadala netaisnīgi? Vai nozare ņem vērā kontroles ieteikto? Par šo un citu revīziju rezultātiem raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu. #1pret1
Studijā LU profesors Jānis Ikstens un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle.
“Es būšu tā Supe, kura izdzīvos ilgāk. Mans tētis nomira 45 gados, un mana māsa, nesagaidot 45 gadu vecumu.”“Tik Tokā” viņa nestāsta par kleitām vai ceļojumiem. Inese Supe rāda, kā ārstē vēzi.
Studijā ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”), “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
“Trieciens mazajām alus darītavām” – arī tā novērtē ziņu, ka “Valmiermuižu” nopērk lielāks ārvalstu kapitāls. Par Latvijas biznesa vidi, tradīcijām un žūpošanu.Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar uzņēmēju Aigaru Runģi.
Studijā Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāts Andris Kulbergs (AS), Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”).
Kristers, iespējams, ir slavenākais tālbraucējs Latvijā, kura ikdienas gaitām sociālajos medijos seko tūkstošiem cilvēku. Kā tas ir – strādāt par tālbraucēju?
Iepriekš finanšu ministrs norādījis, ka sarunas par budžetu ar koalīcijas partneriem notiek ilgāk nekā parasti. Tas esot saprotami, jo valdībai ir ierobežoti resursi jaunu politisko iniciatīvu risinājumiem. Premjere norāda: koalīcija konceptuāli ir vienojusies par nākamā gada budžetu.Par budžetu, par valdības prioritātēm un paveiktajiem darbiem šorīt skats no opozīcijas: mums uz sarunu pievienojas Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no “Apvienotā saraksta”.
), norādot, ka viņš nolēmis nepagarināt licences regulārajiem pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm.
Studijā Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa un veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu by LTV Ziņu dienests
Somijas prezidents ekskluzīvā intervijā LTV: Esam tuvāk mieram Ukrainā, nekā bijām vakar (oriģinālvalodā) by LTV Ziņu dienests
un NATO gatavību reālām krīzēm šovakar raidījumā #1pret1 saruna ar bijušo Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagad dronu ražotāju Jāni Garisonu.
Studijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Ilgstoša cīņa par pastāvēšanu, kovida laika parādi un alus tirdzniecības ierobežojumi – tie ir galvenie iemesli, kāpēc pašmāju alus darītava “Valmiermuiža” nolēma pārdot akcijas “Cēsu alus”grupai. “Valmiermuižas” īpašnieks neslēpj, ka rūgtums palicis arī par valdības noteiktajiem ierobežojumiem un akcīzes nodokli.
Zilonīte Zuze ziloņu pārim Radžam un Zitai piedzina 1990. gada aprīlī un joprojām viņa ir pirmais un vienīgais Rīgas Zoodārzā dzimušais zilonītis. Sešu gadu vecumā Zuze devās ceļā uz savām jaunajām mājām – Kobes Odžī zoodārzu, kur pavadīti jau 29 gadi. Šogad Zuze svinēja jau savu 35. dzimšanas dienu.
Par zvaigžņoto basketbolu Rīgā, Latvijas izlases sniegumu un ceļu līdz tam. Šovakar raidījumā #1pret1 saruna ar kādreizējo Latvijas izlases galveno treneri Pēteri Višņeviču.
Studijā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs un Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore (NA).
Ziņas par kritušajiem Ukrainā pienāk ik dienu. Aiz tūkstošiem nāvju ir tūkstošiem palicēju – sievas, mātes, tēvi. Kā pārciest zaudējuma sāpes un dzīvot tālāk pēc krituša karavīra nāves?
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) un komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).
. 3. septembra raidījumā aktuālos ģeopolitikas procesus analizējām kopā ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māris Andžānu.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Galvenais, lai miers Ukrainā būtu ilgstošs un lai ukraiņu tauta redz augļus tam, par ko tā ir cīnījusies. Tā intervijā Latvijas Televīzijai saka jaunievēlētais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants.
Studijā LU profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs, ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis.
Studijā RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
- augusts iezīmē ne tikai Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu, bet arī latviešu pretošanās kustības sākumu trimdā. Jau neilgi pēc Otrā pasaules kara, bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši, lietuvieši un igauņi organizēja pirmās demonstrācijas, lai protestētu pret Baltijas valstu okupāciju. Šī drosme un radošums, veidojot paštaisītus plakātus, t-kreklus un pat iecementējoties pie Padomju Savienības vēstniecību vārtiem ASV, turpinājās gadu desmitiem un palīdzēja noturēt Latvijas vārdu pasaules mediju uzmanības lokā. Daudzas interesantas liecības par šiem notikumiem glabā muzejs “Latvieši pasaulē”. Plašāk par to kolēģei Judītei Čunkai stāsta muzeja kuratore Marianna Auliciema.
Mūsdienās ir tik ļoti daudz kairinājumu un tik daudz iespējas “noslīdēt” dzīvei pa virsu. Bet ir tik ārkārtīgi svarīgi pārdomāt par savas dzīves lielajām tēmām, par lielajiem jautājumiem. Īpaši šajos laikos. Tā sarunā ar mūsu kolēģi Oditu Krenbergu saka teoloģijas doktors Juris Rubenis. Viņš pieļauj, ka kādam Latvijā ir dusmas par karu Ukrainā, jo tas liek domāt par būtiskiem jautājumiem, traucē komfortabli baudīt patērniecisku jeb seklu dzīvi. Kā neļauties bailēm un spēt izkristalizēt savas dzīves jēgu? Par Latvijas sabiedrību šodien, vēsturi, lielvaru līderiem un to, ko viņš pats darītu “X” stundā, plašāka saruna ar teoloģijas doktoru Juri Rubeni.
Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēdējo dienu laikā ticies gan ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Eiropas līderiem, Tramps izteicies, ka nākamais solis miera procesā varētu būt Putina un Zelenska divpusējā tikšanās.Izskanējušas vairākas versijas par iespējamo tikšanās vietu: Ungārija, Šveice, Itālija, Turcija. Tās varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā. Ja tā būs, ko no tām sagaidīt? Vairāk sarunā ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Kolu.
Kā tālāk rīkosies Vladimirs Putins, vai viņš piekritīs trīspusējām vai pat četru pušu sarunām, kurās klāt būtu arī Eiropas līderi? Kad tās varētu notikt, un kas notiks pēc tām? Neskaidrību ir ļoti daudz, tomēr dažus no šiem jautājumiem lūgsim komentēt Kristīni Bērziņu, Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju, kura mums pievienojas tiešraidē.
sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Viņa gan piebilda, ka jebkurš jautājums, kas skar Ukrainas teritoriju, ir tikai pašas Ukrainas ziņā.
procesus analizēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
Kijivā ir bažas, ka var tikt lems par Ukrainu bez Ukrainas un to nostādīt nepieņemamu izvēļu priekšā. Nedrīkst pieļaut, ka Putinam ļauj sadalīt pasauli, tā Latvijas Televīzijai Kiijvā teica Viktors Šļinčaks – starptautiskās politikas eksperts, kurš dibinājis vienu no vadošajiem Ukrainas ārpolitikas institūtiem. Viņš arī nesaskata nopietnas pazīmes, ka pamiers varētu būt tuvu, jo tas atkarīgs no Krievijas.Ar Viktoru Šļinčaku sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Klimatiskie apstākļi mainās, un zibens izlāžu intensitāte ar katru gadu pieaug. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, zibens izlāžu intensitāte Latvijā ir trīskāršojusies, “Rīta Panorāmā” norādīja inženieris, zibens novadīšanas iekārtu eksperts Ģirts Dziedātājs.
dalībniekiem Džekiju un Marlonu Džeksoniem, kuri pirms dažām dienām pirmo reizi viesojās Baltijā un uzstājās Tallinā. Par to, kā viņi joprojām izjūt skatuves maģiju, kādi ir viņu spilgtākie atmiņu mirkļi, kā arī par slavas ēnas pusēm, ko publika parasti neredz – plašāk intervijā.
Pasaulē pieaug starptautiskais spiediens uz Izraēlu izbeigt karu Gazas joslā un bažas par palestīniešu stāvokli okupētajās teritorijās. Vairākas Rietumvalstis aicinājušas citas pasaules valstis rīkoties, lai atzītu Palestīnas valsti.Sarunā par Palestīnas atzīšanu raidījumā “Rīta Panorāma” Rīgas Stradiņa universitātes docētājs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders pauda, ka Latvijas Ārlietu ministrijas nostāja ir diezgan loģiska šajā gadījumā, jo mums vissvarīgākais ir mūsu attiecības ar ASV.
Vēlā ceturtdienas vakarā Latvijā ieradās Holivudas aktieris un dziedātājs Roberts Davi, lai jau piektdien, 25. jūlijā, uzstātos “Laima Rendezvous” festivālā Jūrmalā ar savu koncertprogrammu “Robert Davi Sings Sinatra”. Jau gadiem viņš uzstājas ar Frenka Sinatras repertuāru un savu pieeju klasikai.
“Mēs nekad nepiekritīsim šādam tiesas vērtējumam, ka ir kaut kādi mobilizētie Krievijas okupanti, kuri, izrādās, ir upuri. Nē, viņi nav upuri, viņi ir iebrucēji. Viņi ir Krievijas okupanti,” sarunā par tiesvedību ar “TV Rain” raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
pauda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
Aizsardzības budžeta palielināšana līdz 5 % no IKP ir reāli īstenojama jau nākamgad, taču ļoti svarīgi būt tas, kā sabalansēsim budžetu, “Rīta Panorāmā” pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Šajā raidījuma #Slazds jaunākajā epizodē pievērsīsimies reklāmām, kas sola ātru un vieglu peļņu. Kāpēc cilvēki notic viltus solījumiem, kas nav reāli izpildāmi?
stāsts par krāpniekiem, kas rūpīgi izvēloties sarunas laiku, profesionāli manipulējot un izmantojot psiholoģiskos trikus ieguva kontroli pār upura datoru un bankas kontu pieejām. Ļaundaru paņemtais kredīts nu jāatmaksā upurim. Kā noziedzniekiem tas izdevās, un kādēļ ne sakaru operatoriem, ne bankai, ne citiem iesaistītajiem krāpniecību neizdevās apturēt?
darbinieki, kuri par tevi zina visai daudz. Veikla psiholoģiska manipulācija un – tas viss izrādās krāpšana! Kā noziedzniekiem izdevās izvilināt vairākus tūkstošus eiro no jaunās māmiņas, cik rafinētas bija informācijas vākšanas shēmas un kādas tehnoloģijas palīdz krāpniekiem?
sērijā – par romantiskajiem krāpniekiem. Savu stāstu mums uztic Rita, ar kuru krāpnieki sarakstījās un sazvanījās vairāk nekā trīs gadus un... turpina rakstīt joprojām.
atklāsim, kā strādā shēmas, kurās iekrīt jau reiz apkrāptie, kad viņiem sola atgūt visu nozagto... tikai tāda maza detaļa – agri vai vēlu būs jāpiemaksā vēl un nozagto naudu neviens pat negrasās meklēt un atdot.
Krāpnieki izmanto visas iespējas, lai izvilinātu mūsu naudu. Arī darba sludinājumus. Kā jauna darbavieta pārvērtās par krāpšanas ķēdi, kur beigās upuris ne tikai nenopelnīja algu, bet vēl zaudēja vairākus desmitus tūkstošus eiro?
sērijā Kristīnes stāsts – viņa ilgi pretojās krāpniekiem, bet beigās tik un tā zaudēja 10 tūkstošus eiro. Viņas pieredze apliecina, ka pēc četru stundu intensīvas apstrādāšanas, kur draudi mijas ar drošības solījumiem un krāpnieki videozvanā runā skaidrā latviešu valodā, noturēties pretī krāpniekiem nav viegli.
Eiropas Savienības Padome, kurā pārstāvētas dalībvalstis, arvien papildinot sankcijām pakļauto personu sarakstus, tajos iekļāvusi gandrīz 2000 Krievijas pilsoņu, to vidū ir arī tā dēvētie oligarhi, toskait Latvijā labi zināmais Pjotrs Avens un Mihails Fridmans. Kamēr Avens cīnās, lai panāktu sava vārda izņemšanu no sankciju sarakstiem, Eiropas Savienības Tiesa spērusi soli pretējā virzienā, kas oligarhu iekļaušanu sarakstos padarīs vieglāku. Kolēģe Ilze Nagla Luksemburgā sarunājās ar ES Tiesas ģenerāladvokāti Lailu Medinu par tā saukto oligarhu kritēriju, par kuru viņa sagatavojusi viedokli, ko drīzumā, visticamāk, apstiprinās ES Augstākā tiesa.
Viena no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīna Garanča pašlaik ir Latvijā un svētdienas vakarā, 29. jūnijā, Dzintaru koncertzālē dziedās tradicionālā koncertā “Elīna Garanča un draugi”. Bet jūlijā Elīnas solokoncerti “Veltījums” Latvijas koncertzālēs būs mīlestības pilnas atmiņas par mammu – dziedātāju un pedagoģi Anitu Garanču.
. Tomēr sievietes dzīves ceļš līdz panākumiem ir bijis ļoti skaudrs. Dzīve uz ielas, nepamatota turēšana psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kā arī emocionāla un fiziska vardarbība – tam visam izgājusi cauri Lilita. #dzīveinavmelnraksta
Tūkstošiem skolēnu – lieli un mazi – jau pošas uz Rīgu. Daudziem šie būs pirmie Dziesmu un deju svētki. Par ilgi gaidīto vasaras notikumu sezonas noslēdzošajā #Aculiecinieks epizodē.#NācGavilēt
Studijā bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Algu iesaldēšana ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām būtu simbolisks žests, kas piedāvātu īstermiņa ekonomiju. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
"Šobrīd Tramps ļauj tagad abām pusēm vēl pacīnīties. Kurā brīdī viņam tiešām apniks un viņam liksies, ka vairāk nevar - nu es uzskatu, ka pirms rudens tas jau nebūs. Vasara vienmēr ir tas aktīvākais karadarbības laika posms. [...] Kad ir auksts, ir slapjš, dubļi atkal sāksies, tad varbūt nemaz Krievija negribēs tik ļoti cīnīties. Un Ukrainai jābūt maksimāli labākā pozīcijā tad, kad nokļūsim līdz oktobrim un novembrim, lai tad varbūt varētu būt nopietnākas sarunas," sarunā ar mūsu kolēģi Ilzi Naglu saka Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Viņš ir vienīgais, kurš parlamentā kopš 4. maija laikiem ievēlēts astoņas reizes pēc kārtas.Par vēlēšanām, valsts valodu, labu un sliktu politiku raidījumā #1pret1 saruna ar bijušo politiķi Dzintaru Ābiķi.
- gada vasarā Centrālcietumā tika nošauti 99 cilvēki. Vēsturniece Inese Dreimane pēc gadiem ilga pētījuma atdod viņiem vārdus un sejas.
Sankcijas nav spējušas apturēt karu nevis tāpēc, ka tā ir slikta stratēģija, bet tāpēc, ka tā nekad nav tikusi pilnībā īstenota. Tā intervijā Pasaules panorāmai saka Ukrainas bijušais ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Sarunā arī par iespējamo Krievijas reakciju uz Ukrainas slepenajām operācijām, pašreizējo kara fāzi un gauso miera procesu.
Studijā demisionējusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Vai notiks Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcija? Par plaisām sienās un sistēmā raidījuma "Viens pret vienu" saruna ar ķirurgu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Haraldu Plaudi..
Studijā jaunievēlētie Rīgas domes deputāti Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) un Edvards Ratnieks (NA).
Studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politoloģe, RSU Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, balsis saskaitītas, rezultāti zināmi. Kā lielākās partijas vērtē savu sniegumu? Kas ir šo vēlēšanu lielākie pārsteigumi – uzvarētāji un zaudētāji? “Izvēlies nākotni!” pēcvēlēšanu diskusija ar politisko spēku līderiem.
Studijā rezultātus, lielākos pārsteigumus, arī ķibeles ar balsu skaitīšanu kopā ar mums analizē uzņēmuma "Mediju tilts" līdzīpašnieks un politologs Filips Rajevskis.
Dienā, kad dodamies vēlēt nākamos vietvaru deputātus, šorīt studijā analizēt šī gada pašvaldību vēlēšanu partiju piedāvājumus un iespējamo iznākumu esam aicinājuši divus ekspertus: Rīgas Stradiņa universitātes lektori, politoloģi Leldi Metlu – Rozentāli un Latvijas Universitātes profesoru, politologu Juri Rozenvaldu
Kurš iegūs Rīgas atslēgas? Cīņa par varu galvaspilsētā ir viena no lielākajām intrigām šī gada pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanu dienas priekšvakarā LTV1 ēterā astoņu populārāko mēra amata kandidātu debates. Dalībnieku sastāvu noteiks pēc jaunākās SKDS veiktās rīdzinieku aptaujas par partiju popularitāti pirms Rīgas domes vēlēšanām.
Par pašvaldību lomu pārvaldībā, iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības veicināšanā, ekonomikā un izglītībā paris dienas pirms pašvaldību vēlēšanām diskutēs un to vērtēs dažādu nozaru eksperti.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Pirmdien Turcijas pilsētā Stambulā notika Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, abām valstīm apmainoties ar prasībām. Abas puses arīdzan vienojušās turpināt karagūstekņu apmaiņu. Paredzams, ka Krievija un Ukraina varētu apmainīties ar smagi ievainotiem un slimiem gūstekņiem, kā arī gados jauniem karavīriem vecumā līdz 25 gadiem. Tāpat plānots veikt kritušo apmaiņu. Sarunas notika tikai dienu pēc tam, kad Ukraina veica vērienīgu uzbrukumu, kas bija vērsts pret Krievijas militārajiem objektiem; arī Krievija turpinājusi raķešu un dronu uzbrukumus Ukrainai. Turpmāko iespējamo notikumu attīstību šorīt pārrunāsim ar militāro ekspertu, Saeimas ārpusfrakciju deputātu Igoru Rajevu.
Kas notiek ar latviešu valodu un latviskumu Daugavpilī? Par drošību, lojalitāti un prokrieviskumu, kā arī pilsētas budžetu un sabiedrisko transportu, Latvijas Televīzijas debašu ciklā “Izvēlies nākotni!” iztaujājam pašvaldību vēlēšanām Daugavpils valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjus.
Studijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Uldis Augulis (ZZS) un Andris Kulbergs (AS).
Kā Rīgai atgūt Baltijas valstu galvaspilsētu līderpozīciju un kā dzīvi Rīgā padarīt ērtu un patīkamu? Latvijas Televīzijas debašu ciklā “Izvēlies nākotni!” iztaujājam pašvaldību vēlēšanām Rīgas valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjus, kuriem nāksies arī atbildēt uz jautājumu - kam pieder Krima?
Latvijas ekonomikai šogad plāno lēnāko izaugsmi Baltijas valstīs. Vai spējam atrast pareizo attīstības formulu? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar ekonomistu un Latvijas Universitātes rektoru Gundaru Bērziņu.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs.
Kas darāms dzīvojamā fonda attīstīšanā Liepājā, un kāds labums pilsētai no Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa? Šie un citi jautājumi Latvijas Televīzijas debašu ciklā “Izvēlies nākotni!” ar pašvaldību vēlēšanām Liepājas valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjiem.36:53 Novadnieka jautājums#IzvēliesNākotni
Ogres novada pārvaldība un tās kritika. Arī par novada budžetu, izdevumu efektivitāti un saistībām, kā arī par prioritātēm kultūrā un sportā iztaujāsim pašvaldību vēlēšanām Ogres novadā pieteikto sarakstu pārstāvjus Latvijas Televīzijas debašu ciklā “Izvēlies nākotni!”.35:04 Novadnieka jautājums#IzvēliesNākotni
Studijā domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Par iebraukšanas maksu Jūrmalā, māju siltināšanu un tūrisma attīstības politiku. Arī to, kad Jūrmalā būs Latvijas TOP-10 skola. Latvijas Televīzijas debašu ciklā "Izvēlies nākotni!" iztaujājam pašvaldību vēlēšanām Jūrmalas valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjus.35:04 Novadnieka jautājums#IzvēliesNākotni
Kad Jelgavā tiks būvēts otrs tilts, un kā cīnīties pret pilsētas applūšanu? Latvijas Televīzijas debašu ciklā "Izvēlies nākotni!" iztaujājam pašvaldību vēlēšanām Jelgavas valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvjus. Noskaidrosim arī, kura ir viņu mīļākā “Prāta vētras” dziesma!37:15 Novadnieka jautājums#IzvēliesNākotni
Pēc 55 gadu pārtraukuma pasaulē lielākā izstāde atgriežas Japānā. 1970. gadā Japāna kā pirmā no Āzijas valstīm uzņēma “Expo”, kas tolaik kļuva par globālu inovāciju epicentru, sniedzot cilvēkiem iespēju paskatīties uz dzīvi aiz valsts robežām. Arī mūsdienās “Expo” mērķis saglabājas nemainīgs – tas ir kā skatlogs uz mums un nākotni, kuru veidojam kopā.
Studijā Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un demogrāfs, LU profesors Juris Krūmiņš.
Ne tikai par ostas attīstību, bet arī par izklaides un kultūras dzīvi Ventspilī, un arī – kā iesaistīt pilsētniekus lēmumu pieņemšanā? Latvijas Televīzijas debašu ciklā "Izvēlies nākotni!" par šiem un citiem jautājumiem debatē pašvaldību vēlēšanām Ventspils valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvji.
Par atbildību, drošības riskiem un labu pilsoni raidījumā #1pret1 saruna ar socioloģi Ievu Strodi.
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis(ZZS), LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un AEI Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Kā Rēzeknei attīstīties taupības apstākļos, par koncertzāles “Gors” repertuāru un vai Rēzeknes futbola klubam jāspēlē Virslīgā? Par šiem un citiem jautājumiem Latvijas Televīzijas debašu ciklā "Izvēlies nākotni!" debatē pašvaldību vēlēšanām Rēzeknes valstspilsētā pieteikto sarakstu pārstāvji. #IzvēliesNākotni
Studijā LU profesore, LATO valdes priekšsēdētājas vietniece Žaneta Ozoliņa un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Par Ukrainas miera sarunām, Latvijas neatkarības balsojuma 35 gadiem un citām aktualitātēm raidījumā #1pret1 saruna ar bijušo politiķi, Rīgas mēru, 4. maija kluba biedru Andri Teikmani.
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Māris Kučinskis (AS).
Studijā ekonomists, profesors, LU rektors Gundars Bērziņš un ekonomists, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis.
Studijā RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.
Studijā Saeimas Izglītības komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa (ZZS) un komisijas deputāts Česlavs Batņa (AS).
Kukuļņemšana, zādzības vai vardarbība ģimenē? Cik efektīvi darbojas Latvijas tiesas, un kas ir mainījies? Pirms balsojuma parlamentā par otro pilnvaru termiņu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs bija raidījuma #1pret1 studijas viesis.
Studijā satiksmes ministrs Atis Švinka (“Progresīvie”) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Laura Līcīte grupu "Tautumeitas" jau vairāk nekā 10 gadus sauc par savu otro ģimeni. Asnate toreiz man uzrakstīja un jau tad man bija sajūta, ka top kaut kas foršs. Sākotnēji "Tautumeitas" bija kā viņas koncerta eksāmens.
Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Aurēlija Rancāne jau no bērnu dienām sevi saista ar folkloru un folkloras kopām, bet viņu īpaši uzrunāja māsas Asnates ideja, apvienot grupa jaunas sievietes, kas caur dziesmām nestu tālāk folkloras vērtības.
Andris Nelsons un Baiba Skride sadarbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un viņiem ir neizskaidrojama muzikālā saprašanās, kas ļauj abiem uz skatuves justies brīvi un veiksmīgi. Diriģenta Andra Nelsona vadītais Bostonas simfoniskais orķestris, kurā šajā koncerttūrē pievienojusies arī vijolniece Baiba Skride, komponista Dmitrija Šostakoviča daiļradei veltītās 2025. gada Eiropas koncerttūres laikā sniegs koncertus Vīnē, Prāgā, Leipcigā un pirmo reizi – divos vakaros (11. un 12. maijā) ar divām atšķirīgām programmām – arī Rīgā.
Ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīzijas žurnālisti Ilzi Strengu dalās savās pārdomās par komponista Šostakoviča mūziku, uzsverot tās dziļumu un sarežģītību, kā arī spēju atspoguļot sāpīgo pagātni un mūžīgo labo un ļauno spēku cīņu.
Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, turpinām jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Gabriēlas Zvaigznītes ceļš uz grupu "Tautumeitas" sakās caur joku, sakot, ka, ja nepieciešama dalībniece, lai dod ziņu. Pēc gada Aurēlija Gabrielai uzdeva jautājumu, vai viņa vēlas būt daļa no "Tautumeitām".
No rīta līdz vakaram un no zemes līdz debesīm – dabas fotogrāfs Jānis Šatrovskis caur fotogrāfijām un video parāda Latvijas dabas skaistumu. Burtnieka ezera krastu Jānis dēvē par savu prēriju, bet sociālo mediju lietotāji Burtniekus jau nodēvējuši par Latvijas ziemeļblāzmu galvaspilsētu.
Gatavojoties grupas “Tautumeitas” iznācienam uz Eirovīzijas skatuves, sākam jūs iepazīstināt ar grupas dalībniecēm. Annemarija Moiseja grupai “Tautumeitas” pievienojās negaidīti. Ar grupas solistēm viņa bija pazīstama jau vairākus gadus, bet pērnā gada 4. maijā Annemarija kāja uz skatuves jau grupas sastāvā.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.
- maijs pasaules lielākajā daļā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Latvijā šodien valsts augstākās amatpersonas jau no rīta piedalīsies svinīgajā vainagu nolikšanas ceremonijā Rīgas Brāļu kapos.
Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāts Andris Kulbergs (AS).
Par drošību ielās un kibervidē šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
24 stundas, vairāk nekā 50 kilometru un 10 kontrolpunktu. Tas karavīriem jāveic pilnā kaujas ekipējumā tradicionālajā pārbaudījumā “Berešu maršs”.
“4. maijs ar visu to gaišumu un ziediem bija tāds kulminācijas punkts! Mēs bijām uzkāpuši tajā gaišajā stikla kalnā. Tas deva tādu milzīgu enerģiju tālākajam! Pēc tam jau sākās cīņa. Tāpat kā Latvijas dibināšanas laikā,” atzīst Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, kuru 3. maijā ievēlēja par Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieku.
Pagājuši 35 gadi, bet tās dienas saviļņojums joprojām ir tik spēcīgs, it kā tas būtu noticis vakar. 138 deputāti nenobijās no padomju varas draudiem, un nobalsoja – neatkarībai būt! 1990. gada 4.maijs. Ir pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu! “Aculiecinieks. Neatkarībai būt!” uz vēsturisko 4.maiju atskatās divi toreizējās Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Atmiņās kavējas Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, AP priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns un toreizējā tautfrontiete, biedrības biedrības "4. maija deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka.
Studijā politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
“2020. gadā milzīgā alkohola reibumā ar nazi pārgriezu sev roku. Gribēju trāpīt vēnās, lai nomirtu. Es nezinu, kāpēc man nedeva šo iespēju – pabeigt šo dzīvi. Varbūt tāpēc, ka man ir meita,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Laura Cepurniece.Laura ir jauniete, kura bērnībā pārcieta gan emocionālo vardarbību, gan seksuālo vardarbību, kad viņai bija 5 gadi. Noraidījums un necieņa no mātes puses būtiski ietekmēja Lauras dzīvi. Līdz pat tam, ka viņa vairākkārt mēģināja aiziet no šīs dzīves. Neskatoties uz grūtībām, viņa gadiem ilgi nodarbojās ar dejām, sportu un mākslu, taču pusaudžu gados sāka cīnīties ar alkohola lietošanu un depresiju. 17 gadu vecumā Laura kļuva par māti un ļoti agri sāka strādāt, cenšoties nodrošināt meitai labāku nākotni. Pieaugot, viņa pārtrauca alkohola lietošanu, meklēja profesionālu palīdzību un turpina cīnīties ar zaudējumiem un sāpēm, tostarp brāļa nāvi. Neskatoties uz ciešanām, Laura apņēmīgi meklē ceļu uz dziedināšanu un labāku dzīvi. Psihiskās veselības palīdzības iespējas:Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” diennakts krīzes tālruņi: 6 7222922 ; 2 7722292 VBTAI Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis (visu diennakti) - 116111 Aicinām ikvienu, kurš bērnībā vai jaunībā ir cietis seksuālā vardarbībā, nevairīties meklēt palīdzību. Ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir līdzīga pieredze, lūdzam vērsties Valsts policijā. Jūsu drosme dalīties notikušajā var palīdzēt nodrošināt taisnīgumu un pasargāt citus!
Studijā labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).
"Ļoti interesanti, ka redzu to, kā nevajag. Es daudz mācos no citiem un man Latvijā patīk, ka es redzu to, kā es nevēlos dzīvot. [...] Es skatos uz cilvēkiem, kas sevi dēvē par turīgiem, bet es tur neredzu laimi un mīlestību," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" saka Gints Valdmanis.Gints ir fitnesa treneris un sociālo mediju satura radītājs, kurš iedvesmo daudzus vīriešus rūpēties par savu fizisko formu un neaizmirst arī par stilu un kosmētikas produktiem. Viņš arī mudina cilvēkus atcerēties par to, ka svarīgākais ir ģimene nevis materiālās vērtības.
Ne vairs ar zirgiem un pajūgiem, kā profesora Jēkaba Prīmaņa laikā, bet gan moderni - ar datoru, 3 D skenēšanu un asinis analīžu paraugu iespējām 2024. gada vasarā uz Piebalgu brauca ārsti un studenti. Tika atkārtota 1936. gadā veikta “cilvēkmērīšanas” ekspedīcija. Un satikti un atkāroti nomērītk pat daži cilvēki, kuri 1936.gadā bija mazi bērni. Bet iegūtie dati pārsteidz gan pētniekus, gan piebaldzēnus!
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš unLatvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras Universitātes doktorants Toms Rātfelders.
Studijā sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš un domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, bet propagandas un pieminekļu cīņas turpinās. Par kureliešiem, leģionāriem un Sarkano laukumu.Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar vēstunieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktoru Uldi Neiburgu.
Studijā Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, REA profesors Arnis Sauka un Valsts konkurētspējas komisijas loceklis, LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs.
“Traumas, lauztas rokas un deguns. Vairākas reizes esmu bijis reanimācijā. Un, kad runāju ar psihologu, viņš pateica, ka esmu dopamīna narkomāns. Vienkārši — tu saņem to sajūtu, tās emocijas, un tas ir pats galvenais,” rubrikā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta Daniils Vesnenoks.Pirms aptuveni trim gadiem Daniils sāka arvien mazāk pievērsties cīņām, jo vairs nespēja apvienot vairākas lietas. Pēc aktīvās sporta karjeras viņš pievērsās cīņu sporta popularizēšanai Latvijā. Tagad viņš pats organizē cīņu pasākumus un sniedz platformu jaunajiem cīkstoņiem. Neskatoties uz organizatoriskajiem pienākumiem, pēc vairāku gadu pārtraukuma viņš šogad atgriezīsies ringā.#dzīveinavmelnraksta
Viņi ir pabijuši pat četrās audžuģimenēs, bet visi no viņiem atsakās. Bērni ar uzvedības problēmām, kuri cietuši no fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības, pasaulei atbild ar to pašu. Zantes ģimenes krīzes centrs darbojas jau 20 gadus. Tikmēr “Foršā māja” ir pilnīgi jauns pakalpojums - droša vide šiem problēmbērniem. Vai viņi ir kādam vajadzīgi? Vai nākamā pietura ir ģimene? Vai cietums? Nevajadzīgie bērni.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
“Es esmu vairākkārt domājusi par pašnāvību. Man ir konstatēta vidēji smaga depresija ar pašnāvnieciskām nosliecēm. Kopumā ir bijuši vismaz septiņi mēģinājumi izdarīt pašnāvību. Pēdējais mēģinājums bija salīdzinoši nesen – februārī. Bet nu laikam, paldies Dievam, ka nesanāca," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Luīze Elizabete Ladiga.Luīze Elizabete, zaudējot māti, kurai bija alkohola atkarība, uzņēmās aizbildniecību pār savām divām nepilngadīgajām māsām. Smagā bērnības pieredze ir atstājusi dziļas pēdas arī viņas pašas dzīvē, un šīs traumas sekas Luīze joprojām pārvar soli pa solim. Lielā atbildības sajūta pret māsām ir kļuvusi par vienu no viņas galvenajiem spēka avotiem cīņā ar mentālās veselības izaicinājumiem. Lai arī tumšie brīži kļūst retāki, priekšā vēl ir ceļš, kas ejams, lai atgūtu līdzsvaru un pilnīgu iekšējo mieru.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
"Mums ir "fronte tēva pagalmā" un liels karš pie mūsu robežām. Tādā brīdī kopīgs princips un pamats ir sevišķi nepieciešams," tā savā pēdējā uzrunā valsts svētkos arhibīskapa statusā teica šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis Jānis Vanags.
Studijā Eiropas Parlamenta deputāti Nils Ušakovs (“Saskaņa”) un Vilis Krištopans (LPV).
Studijā Darba grupas birokrātijas mazināšanai vadītāji – Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Šausmas, bailes un ļoti liela cerība. Losandželosas postošie ugunsgrēki Kīnu ģimenes acīm. Viņu māja vēl stāv, taču janvārī pieredzētie ugunsgrēki viņiem iemācīja daudz jauna pašiem par sevi un par lietām, kas tiešām svarīgas. Kā viena no pirmajām lietām, kas tika glābta, bija vecmāmiņas tautastērps, kas kara laikā tika paņemts no Latvijas.
Studijā ar Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku tika runāts par tirdzniecības konfliktiem un tarifiem, ko uzsācis ASV prezidents Donalds Tramps. Daudzas pasaules valstis reaģē atšķirīgi, piemēram, Ķīna iesaistās tarifu "spirālē", bet Eiropas Savienība mēģina rīkoties ar diplomātiju un pakāpenisku atbildi. Šteinbuka norādīja, ka straujas izmaiņas varētu izraisīt ekonomisko nestabilitāti arī Latvijā, tomēr ir iespēja paplašināt fiskālo telpu, lai pārvarētu šo situāciju.
Studijā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Ar tā palīdzību skolās pilda mājasdarbus, ietekmē klientus un vēlēšanu rezultātus. Protams, arī dzīvi padara ērtāku. Kurš kuru? Cilvēks vai mākslīgais intelekts. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar uzņēmēju un RTU vadošo pētnieku Ēvaldu Urtānu.
Studijā epidemiologs, SPKC riska analīzes un profilakses dep. direktors Jurijs Perevoščikovs, Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, zinātniskā institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētājs Aivars Bērziņš.
Latvijas Radio 2 skan visur - darba vietās un mājās, Latvijā un ārvalstīs. Tas dod māju sajūtu jebkur, kur vien atrodies. Ko par radio saka paši darbinieki, dīdžeji un tā idejas autors maestro Raimonds Pauls? Par to Aculiecinieks Latvijas Radio 2 30 gadu jubilejā.
"Esmu bijis tajā tumšajā vietā, kur es neticu vairs nekam, un eju uz to, lai apkārt viss degtu, lūztu. Tā esmu dzīvojis gadiem," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Artūrs Staprēns jeb Steps.Steps, īstajā vārdā Artūrs Staprēns, ir latviešu reperis, kurš savu pasaules redzējumu pauž gan caur mūziku, gan caur savu tēlu. Ar vairāk nekā 50 tetovējumiem, spilgtu attieksmi un godīgumu, viņš atklāj savas pārdomas un iet pret ierasto sistēmu. Šogad viņš pievienojās NBS rezervistu apmācībai – vēl viens veids, kā sevi pārbaudīt un izkāpt no komforta zonas.#dzīveinavmelnraksta
Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens ("Progresīvie") un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Vitenbergs (NA).
Studijā bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš un Zemessardzes kapteinis Māris Bruža.
Šonedēļ raidījumā #1pret1 par to, kas notiek šodien un, kas mainās Eiropā un Pasaulē, saruna ar ar filozofi Maiju Kūli.
"Kad biju maza, es vienmēr satraucos, ka man nebūs vīra, nekad nebūs laba izglītība un es esmu vienkārši norakstāma. Bet tā nav, jo es esmu mamma, es esmu sieva, un man ir maģistra grāds nodokļu ekonomikā," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Sendlija Jermaļonoka.Sendlija rausta valodu jau kopš trīs gadu vecuma, un šis ceļš nav bijis viegls. Tomēr viņa ir iemācījusies to pieņemt, pārvarēt, kā arī pārvērst par spēka avotu. Šobrīd viņai ir 28 gadi, viņa ir divu mazu bērnu mamma ar maģistra grādu un pieredzi valsts pārvaldē. Viņas dzīves ceļš pierāda, ka stostīšanās nav šķērslis sasniegumiem.
Studijā RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis un ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs.
Gruzijā ielās aizvien iziet iedzīvotāji, kuri nav mierā ar promaskaviskās valdošās partijas “Gruzijas sapnis” izvēlēto valsts attīstības kursu. Liela protesta akcija gaidāma pirmdien, kad tiks atzīmēts 1991. gadā notikušais referendums par neatkarības atjaunošanu. Gruzijas piektā prezidente Salome Zurabišvili aktīvi dodas vizītēs pa Eiropas valstīm, lai situācija Gruzijā tur nezaudētu aktualitāti. Šonedēļ viņa bija ieradusies arī Latvijā un sniedza interviju LTV.
“Mums nevajadzētu uztraukties, bet ir jābūt sagatavotiem,” – tā intervijā LTV norādīja Igaunijas prezidents Alars Kariss, vērtējot drošības situāciju Baltijā. Viņš ir pārliecināts, ka Eiropai vajadzētu savu drošību stiprināt NATO un neatšķelties no ASV.
Studijā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti Uldis Augulis (ZZS) un Andris Kulbergs (AS).
Cik karavīru, dronu un kādas mīnas ir vajadzīgas Latvijas un visas Ziemeļeiropas drošībai?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna bijušo aizsardzības ministru Arti Pabriku (LA).
Studijā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas vadītāja Elīna Egle unAizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.
"Militārais poligons “Lāču sils”. Alūksnes meži. 95 topošie rezervisti apgūst iemaņas, lai iekļautos armijā. Starp pārējiem arī žurnālists Uģis Joksts, NMPD ārsta palīgs Rafaels Ciekurs. Un kardiologs Andrejs Ērglis.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) unSaeimas Aizsardzības, iekšlietu komisijas deputāts Igors Rajevs.
"Es vienkārši kaut kā spītējos pretī tam, lai man viss būtu uzreiz, jo man gribas pašai cīnīties un pēc tam lepoties ar sasniegto. Nevis tā, ka: “Ā, nu, mammīte iedos,” bet gan tā, ka es pati esmu visu panākusi. Bet nebijas arī tā, ka man ir iedota karotīte mutē un viss ir kārtībā. Nē, ne vienmēr," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" stāsta Rūta Dūduma-ĶirseRūta ir latviešu dziedātāja, kas izceļas ar spilgtu balsi džeza un popmūzikā.Rūta ir bijusi vokālās grupas “Framest” dalībniece un sadarbojusies ar vairākiem ievērojamiem Latvijas mūziķiem.
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Kā mainās pasaules kārtība, un vai eiropieši saņemsies?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Studijā Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
Karīna Ješkina sevi dēvē par grāmatu aizgādni. Viņa savāc lietotas grāmatas, meklē tām jaunus lasītājus un tirgo.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA).
Studijā politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras Universitātes doktorants Toms Rātfelders.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Skaidrīte Ābrama (P) un Edmunds Zivtiņš (LPV).
Kuri Latvijai šobrīd ir droši un kuri nedroši partneri? Ko pasaulē var panākt ar spēku un ko – ar diplomātiju? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar atvaļinātu vēstnieku un diplomātu Gintu Jegermani.
Viņš ir noguris, taču laimīgs. Saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu un vēl vairāk nekā 70 nozīmīgus kino pasaules apbalvojumus. Un šobrīd jau atgriezies mājās, lai atpūstos no publiskās uzmanības, turpinātu darbu pie savas jaunās filmas un ēstu vienkāršus, mājās gatavotus ēdienus. Gints Zilbalodis un viņa komanda Oskaru nedēļas virpulī.
Studijā:Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV), NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš, RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis. Attālināti:Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa unEiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA).
Miers Ukrainā un drošība Latvijā. Ko var plānot, ko darīt un ko var tikai minēt?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Kažociņu.
Studijā Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Sākumā nevarēja atrast šoferus, bet tagad viņu čatā ir vairāk nekā 900 cilvēku. Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar "Tviterkonvoja" koordinatori Lauru Pliču-Stankeviču..
Studijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un NBS Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš.
Leģions “Krievijas brīvība” Ukrainas frontē nes nāvi ikvienam, kurš cīnās Krievijas armijas rindās. Krievi pret krieviem. Taču šie karotāji savus tautiešus par tautiešiem nesauc. Tie ir atkritumi, kas jāiznīcina. “Aculieciniekā” unikāla iespēja satikt krievus, kuri karo par Ukrainas brīvību.
Kamēr nav pamiera vienošanās, vēl nevaram runāt par miera uzturēšanas misiju Ukrainā. Sākumā mums jānodrošina, lai Ukrainai pie sarunu galda ar Krieviju un ASV būtu līdzvērtīga vieta. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks, kurš bija ieradies oficiālā vizītē Latvijā. Lietuvas valdības vadītāju izvaicāja Paula Koškina.
Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis, kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
"Godīgi sakot, es neizslēdzu iespēju, ka Ukraina vēl var tikt sakauta. Piemēram, ja ASV izlemj vairs nesniegt militāru atbalstu. Un, ja Krievija turpina cīnīties, kā to tā dara tagad un pat pastiprinot intensitāti, visticamāk, sarunu gaidās. Bet nu ticamākais iznākums šobrīd ir pauze karadarbībā, kas būtu iesaldēta konflikta formātā." sarunā ar Latvijas Televīziju saka Lielbritānijas domnīcas “Chatham House” Krievijas pētnieks Džons Lafs.
Kā vērtēt ASV un Krievijas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas klātbūtnes? Perspektīva no starptautisko tiesību viedokļa šovakar raidījumā “Viens pret vienu”, kur kolēģis Gundars Rēders sarunājās ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.
Studijā ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
ASV klātbūtne Eiropā ir pārvērtēta. Ja Francija un Vācija uzņemtos lielāku vadību, Eiropa savu drošību varētu garantēt pati. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Kremļa opozicionārs Garijs Kasparovs, kurš arī piedalās Minhenes drošības konferencē.
Populārā seriāla “Midsomeras slepkavības” galvenā varoņa vizīte Rīgā un Zaķusalā, Latvijas Televīzijā.Aktieris Nīls Dadžens jeb inspektors Bārnabijs par lomu, kas nelaiž vairs vaļā.
Raidījuma viesi - politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un LU profesore, LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
ASV prezidentam Donaldam Trampam bijusi “gara un ļoti produktīva” telefonsaruna ar Putinu, kuras laikā viņi vienojušies, ka nepieciešams pielikt punktu karadarbībai Ukrainā, tādēļ miera sarunas jāsāk nekavējoties. Pēc tam Trampam bijusi telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Saruna ilgusi aptuveni stundu, taču sīkākas detaļas netiek izpaustas.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs (ZZS).
Kā Trampa un Maska darbi atbalsosies Latvijā? Kas mūsu valstī strādā un kas ir jāmaina?Par šiem un citiem tematiem šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar uzņēmēju Ģirtu Rungaini
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa.
Līdz 30.martam Pedvālē skatāma Inas Strazdiņas un Maksima Peņko fotogrāfiju izstāde. Kara šausmas Ina tver ar mobilā telefona kameru, bet Maksims ir profesionāls fotogrāfs. LTV žurnāliste atzīst, ka katrā braucienā ir brīdis, kad ir nāves bailes un daudzi no satiktajiem kļuvuši par draugiem. Tāpat redzētais žurnālistus vajā joprojām. Un ka pasaule pieļāva milzu kļūdu jau pašā iebrukuma sākumā.
Studijā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure.
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (NA).
"Šodienas jautājums": Par kādiem nosacījumiem bija diskusijas ar "airBaltic" investoru “Lufthansa”? by LTV Ziņu dienests
Ar savu dzeju viņš ir atzinies mīlestībā gan sievai un bērniem, gan savai Latvijai. Bez viņa dzejas rindām nav iedomājami ne Dziesmu un deju svētki, ne latviešu estrāde. Savukārt viņa diplomāta spējas ļāva noslēgt līgumu par padomju savienības karaspēka izvešanu no neatkarīgās Latvijas. Izcilajam dzejniekam Jānim Peteram aizejot mūžībā, viņu piemin Dziesmu svētku virsdiriģents Romāns Vanags, solists un Petera dziesmu izpildītājs Viktors Lapčenoks un Atmodas laika līdzgaitnieks Romualds Ražuks.
Studijā Saeimas Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) un Saeimas Ārlietu komisiju deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Studijā politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Lelde Metla-Rozentāle un politologs Juris Rozenvalds.
Mārtiņa Kazāka statuss Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās mainās dinamiski. Par politisko procesu, izdarīto un iecerēto šovakar #1pret1 nu jau atkal koalīcijas virzītais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Kazāks.
“Kabeļu drošība Baltijas jūrā ir aktuāla ne tikai mūsu reģionam, bet daudz plašākai pasaulei,” – tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena. Ministres ieskatā – valstis plaši sadarbojas, lai nepieļautu sabotāžu. Taču lielākā problēma joprojām ir “ēnu flotes” kuģi, kuri apiet Krievijai noteiktās sankcijas un apdraud kabeļu drošību. Ar Somijas ārlietu ministri sarunājās Ina Strazdiņa.
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
- janvārī atzīmēsim 80 gadus kopš Āuvices nometnes atbrīvošanas. Šīs svinības notiek ar moto – nekad vairs. Taču realitāte ir tāda, ka gūstekņi un spīdzināšana joprojām ir realitāte mūsdienās – Krievijā tiek spīdzināti Ukrainas karagūstekņi, no vairāk nekā gadu ilga "Hamās" gūsta atgriežas Izraēlas iedzīvotāji. Tāpēc droši vien ne viens vien sev uzdod jautājumu – kā izturēt, ja kas tāds notiktu ar mani. Un kas notiek ar tiem, kas atgriežas mājās? Par to ar ievērojamo Izraēlas psihiatru profesoru Ejalu Fručteru (Eyal Fruchter), kurš specializējas pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD) ārstēšanā un pašnāvību novēršanā, un Izraēlas bruņotajos spēkos saniedzis pulkveža pakāpi, sarunājās LTV korespondente Ilze Nagla.
Kad Latvijas Televīzijas šovā “Pārdziedi mani” uzvarēja Maksims Busels, skatītāji gaidīja emociju izvirdumu.Taču Maksims vienkārši teica paldies un to, ka ir noguris. LTV skatītāji tobrīd nemaz nezināja, ka tikmēr citā LTV telpā emocijas iet pāri malām, visi dalībnieki sumina Maksimu un viņš no žūrijas locekles Marijas Naumovas rokām vēlreiz saņem balvu. Izrādījās, ka visus astoņus šova raidījumus filmēja iepriekš. Arī pēdējo. Jo tāda diemžēl ir lielā šovu industrijas specifika. Milzīgā skatuves uzbūve, gaismas, mūziķi, žūrija, skatītāji.....Un pēdējā raidījuma ieraksta beigās nofilmēja pilnīgi visus astoņus šova dalībniekus. Kā uzvarētājus. Katram iedeva balvu, katrs teica savu runu. Astoņi video faili bija kaujas gatavībā. Tiešraidē bija tikai skatītāju balsojums. Reklāmas pauzes laikā to pieplusoja žūrijas vērtējumam, un tapa zināms, kurš ir favorīts. Un tas bija jau ierakstītās Maksima uzvaras uznāciens. Un tas turpinās joprojām..... Raidījumā "Aculiecinieks" par to, ko baltkrievu valodā nozīmē uzvārds Busels, par Maksima ceļu uz skatuvi, par jogas nozīmi, aiziešanu no Krievijas teātra skatuves Ukrains kara dēļ un seriāliem, kuros viņam vienmēr ir akcents. Un, protams, par "Pārdziedi mani"aizkulisēm, bargāko žūrijas locekli un miltiem, bez kuriem nevar nodziedāt tautas dziesmu.
Studijā Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un LTV žurnāliste, kinokritiķe Daira Āboliņa.
Filma "Straume" turpina nest Latvijas vārdu pasaulē. Otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar filmas producentu un scenārija līdzautoru Matīsu Kažu. Runāsim arī par izmantotajām iespējām un tām, kas vēl būs.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”)
Studijā Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Tautas vēlme pēc neatkarīgas valsts bija stiprāka par padomju militāristu plāniem. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks atskatīsimies uz 1991. gada barikāžu laiku caur medicīnas studenta Ērika Vizuļa atmiņām.
Ekonomikas profesors Romans Šeremeta brīdina, ka gadījumā, ja Krievija uzvarēs karā, Rietumu izmaksas būs milzīgas, jo pieaugošie aizsardzības izdevumi sasniegs simtiem miljardu dolāru, lai atturētu no turpmākas agresijas. Viņš uzsver aizsardzības izdevumu atšķirības starp Eiropas valstīm, ko ietekmē to tuvums Krievijai, un uzsver nepieciešamību pārstrukturēt aizsardzības investīcijas kā būtiskas ilgtermiņa drošībai.
Studijā “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs un LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Studijā LU profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Studijā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Kad bija barikādes, viņš parlamentā organizēja aizsardzības štābu. Strādāja par pirmo atjaunotās Latvijas aizsardzības ministru.Par pārmaiņu laikiem pasaulē toreiz un tagad. Raidījumā #1pret1 saruna ar Tālavu Jundzi.
Studijā politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Lielākais triumfs Latvijas kino vēsturē. Un režisors Gints Zilbalodis, kurš ir vēl neatkarīgāks par paša radīto “Straumes” kaķi.Raidījums #Aculiecinieks kopā ar Gintu un "Straumes" komandu dodas uz Holivudu, lai mājās pārvestu "Zelta globusa" statueti un atvērtu jaunu lappusi Latvijas kino vēsturē.
Šonedēļ raidījumā #1pret1 kolēģis Gundars Rēders uz sarunu aicinājis klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), lai runātu gan par vēja parku attīstību Latvijā, gan par enerģētikas nozari, tostarp zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Studijā LU profesors Jānis Ikstens un RSU docents, “PowerHouse Latvia” pētniecības direktors Mārtiņš Daugulis.
Parasta dara diena Rīgas Austrumu slimnīcā. Taču starp daudzajiem pacientiem, kuriem šodien veiks operāciju, viens ir ļoti īpašs. Īpašs sievai un meitiņai, kuras gaida mājās savu tēti. Īpašs karavīriem, kurus viņš apmācīs. Un īpašs Latvijas Mikroķirurģijas centra ķirurgiem. Viņi operēs pirms diviem gadiem smagi ievainotu Ukraiņu armijas apakšpulkvedi. Smago ievainojumu dēļ viņam ir amputēta auss. Un puse sejas ir paralizēta. Viņi darīs visu, lai seja atgūtu mīmiku. Lai atkal var paust emocijas. Un smaidīt.
Bašara al-Asada režīma sabrukums Sīrijā var būt iespēja Tuvajiem Austrumiem izveidot jaunu drošības arhitektūru reģionā. To intervijā Latvijas Televīzijai pauda Izraēlas Nacionālās drošības studiju institūta (INSS) vecākais pētnieks un Izraēlas bijušais vēstnieks Krievijā Arkādijs Milmans. Viņaprāt, Bašara al-Asada režīma sabrukums ir katastrofa Krievijai.
Vita Logina un Sondra Zaļupe. Viņas nepazīst viena otru, bet abas jaunās, uzņēmīgās sievietes vieno vairākas lietas. Onkoloģiska diagnoze. Vēlme nepadoties. Un vēršanās ziedot.lv, lūdzot sabiedrības atbalstu. Vitas gadījumā agrīni atklāts krūts vēzis un specifiskas analīzes ļāva sastādīt ārstēšanas plānu bez ķīmijterapijas. Šīs 3000 eiro vērtās analīzes apmaksāja no ziedotāju naudas.Sondras melanomas gadījumā vispirms viņa saņēma ziņu, ka dzīvot atlicis deviņus mēnešus. Viņai tikko bija piedzimusi meitiņa. Zāles bija pieejamas, bet valsts tās nesedza. Un atkal simtiem pazīstamu un pilnīgi svešu cilvēku pateica – nē, Sondra dzīvos!
"Atdzimšana un atjaunošanās” – tā sauca mācītāju kustību Atmodas laikā un tā sauc grāmatu, kuras autors salīdzina pārmaiņas toreiz un tagad.Par laiku starp laikmetiem. Pirms Ziemassvētkiem raidījumā #1pret1 saruna ar lutera draudzes mācītāju Linardu Rozentālu.
Studijā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) un “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama (P).
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Latvijā dzīvojošā gruzīniete, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas skolotāja Natija Čabukiani.
Kopš maija, kad animācijas filma "Straume" tika izrādīta Kannu kinofestivālā, tās režisors Gints Zilbalodis vairāk laika pavadījis ceļā un dažādās pasaules valstīs, nekā mājās, Latvijā. Ir svarīgi, ka filmas veidotāji ir klāt festivālos un filmas pirmizrādēs visā pasaulē, atzīst "Straumes" producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža. Tomēr tas prasa arī daudz spēka, atzīst viņi abi. Latvijas Televīzijai bija iespēja būt klāt Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanā un vērot kino un balvu industrijas aizkulises - sarunas, nebeidzamas intervijas, fotografēšanos. Un patiesībā - būt uz sarkanā paklāja nav nemaz tik vienkārši.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un "Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Studijā Latvijas vēstniece Gruzijā Edīte Medne un RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
Bija jāpaiet gandrīz simt gadiem no paša notikuma – slepkavības - un divdesmit gadiem no brīža, kad par to no savas vecmāmiņas uzzināja Evita Zaremba-Krīgere. Stāsts par 13 gadus veco ganiņu Mateušu Bratuškinu, kuru par vilka aiznestu aitu saimnieks pakāra kokā, tika stāstīts no paaudzes paaudzē. Pie viņa kapa, kas atradās ārpus baznīcas svētītas zemes, vienmēr lika ziedus un svecītes. Stāsts par izmeklēšanu, par saimnieka atpirkšanos no tiesas, par tiesnesim kukulī doto ērzeli burtiski ieausts dzimtas nostāstos gluži kā Evitas austajās jostās. Un tikai šogad beidzot Mateuša kapu svētīja priesteris un pāri visam notikušajam nolaidies zināms miers.
Šovakar raidījumā #1pret1 saruna ar Eiropas Savienības Tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski. Jāpiebilst, ka saruna tika ierakstīta pirms vairākām dienām, kad Dombrovskis bija Rīgā, bet vēl nebija zināmi vairāki notikumi saistībā ar viņa pārstāvēto “Jauno Vienotību” – par Krišjāņa Kariņa lēmumu pamest valdi un premjeres izteicieniem Saeimā budžeta pieņemšanas laikā.
“Šodienas jautājums”: Vai iespējamas izmaiņas valdošajā koalīcijā? by LTV Ziņu dienests
Šogad kļuvis par Latvijas gada skolotāju. Ko nozīmē pēc dramatiskiem notikumiem dzīvē atrast savu aicinājumu un strādāt par skolotāju Latvijā?Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Liepājas Rietumkrasta vidusskolas skolotāju Jāni Rudzīti.
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Artūrs Butāns (NA).
Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai šodien Tbilisi bija ekskluzīva iespēja uz interviju aicināt Gruzijas prezidenti Salom Zurabišvili, kura, komentējot šīs dienas Konstitucionālās tiesas lēmumu, sacīja, ka nevienu Gruzijā vairs nesargā valsts pamatlikums. Tāpat viņa norādīja, ka valstij pašlaik nepieciešams lielāks Rietumvalstu līderu atbalsts, kuri ar savu klātbūtni Gruzijā varētu mainīt situāciju.
“Šodienas jautājums”: Vai zāļu uzcenojuma reforma nesīs gaidītos rezultātus? by LTV Ziņu dienests
“Cilvēki Kanādā novērtē mūsu klātbūtni Latvijā,” tā intervijā Latvijas Televīzijai saka Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī. Viņa uzsver, ka arī Kanāda ģeogrāfiski ir salīdzinoši tuvu Krievijai un tāpēc apzinās, cik svarīgi ir ieguldīt drošībā. Gan par uzdevumiem Latvijā, gan par to, kā drošība pasaulē atsaucas pašā Kanādā ar ārlietu ministri Melāniju Žolī sarunājās Ina Strazdiņa.
Jau gadu vulkāns posta Grindavīkas pilsētu Islandē. Tikai 5 kilometrus no pilsētas atrodas Islandes slavenākais dabas brīnums – Zilā lagūna. Lagūnas un pilsētas glābšanā, aizsargvaļņu celšanā aicināja palīgā visus ceļu būvniekus un viņu vidū ir arī latvietis Jānis. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" par to, kā vietējie latvieši glābuši tūristus, būvējuši aizsargvaļņus un arī zaudējuši mājas.
Studijā Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA) un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).
Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ramona Petraviča (LPV).
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem būs jauns komandieris. Ko tas mainīs attīstības plānos?Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar Zemessardzes komandieri, brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu.
“Rūpes par drošību un atbalsts Ukrainai ir mūsu valdības prioritāte,” tā sarunā ar Latvijas Televīziju saka Zviedrijas Eiropas Savienības lietu ministre Džesika Rozenkranca. Viņa šodien apmeklēja Rīgu, lai par to visu runātu arī ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži. Zviedrija arī turpina izmeklēt sakaru kabeļu bojājums Baltijas jūrā un neizslēdz sabotāžas iespējamību. Par šo un citiem jautājumiem ministri izvaicāja Ina Strazdiņa.
Studijā NBS komandiera amatam izvirzītais brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.
Cēsu vecpilsēta. No vienas puses - Svētā Jāņa baznīca. No otras - Cēsu pils un tās aizsargmūris. Senajās kartēs šī vieta ir tukša. Bet arheologi atrod senu koka apbūvi, apbedījumus un vērtīgas liecības, kas aizved uz viduslaikiem un apliecina Cēsu senumu. Šeit plāno uzcelt jaunu ēku, tā būs daļa no topošā Konrāda kvartāla. Bet, lai celtniecība varētu notikt, jāveic arheoloģiskā izpēte.
“Šodienas jautājums”: Ko aktierim nozīmē balva par mūža ieguldījumu “Spēlmaņu naktī”? by LTV Ziņu dienests
Studijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir mazāk naudas un vairāk reformu. Vai īstajā laikā? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar dienesta direktori Lieni Cipuli.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Mūsu kolēģis Gundars Rēders vasarā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku rezervistu pamatapmācībās. Par Gundara pieredzēto, uzzināto un sajūtām - raidījumā #Aculiecinieks.
"Šodienas jautājums": Kāds būs projekta “Rail Baltica” turpinājums? by LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Kāda būs jaunā vienotā Latvijas Sabiedriskā medija darbība? by LTV Ziņu dienests
"Šodienas jautājums": Vai tuvākajos gados jārēķinās ar recesiju Eiropas ekonomikā? by LTV Ziņu dienests
Biedrības "Tavi draugi" misija ir atbalstīt tos, kam klājas smagi un kam palīdzība nepieciešama tūlīt un tagad. Jau 11 gadus no Engures līdz Ukrainai. Šonedēļ raidījumā #1pret1 biedrības "Tavi draugi" dibinātājs Ulvis Noviks.
Ikvienu ciemiņu, kas iegriežas viņa mājās, Eglons Brūns vispirms vedina uz dārzu. Vairāk nekā trīs hektāru plašais ābeļdārzs ir Eglona aizrautība, lepnums un mūža darbs. Godinot tēva un citu leģionāru piemiņu, vienu no saviem pirmajiem hibrīdiem Eglons nosauca “Latviešu leģions”.
Studijā ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un politologs, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors.
Studijā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja Kristīne Bērziņa un RSU lektors, analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
“Šodienas jautājums”: Kādi ir VID secinājumi pēc vēstuļu izsūtīšanas 70 000 iedzīvotāju? by LTV Ziņu dienests
Vai Latvija un NATO gatavas cīnīties ar dronu spietiem? Ko mainīs vēsturiski lielākās investīcijas Latvijas aizsardzībā? Aizsardzības ministrs Andris Spruds (“Progresīvie”) raidījumā #1pret1.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
"Karš Ukrainā ir par brīvību un arī par mūsu brīvību un demokrātiski balstītu pasauli. Ja jūs atļaujat kādam ar varu mainīt robežas un pēc tam cenšaties ar viņu vienoties, tad nu, es nezinu, kādu piemēru jūs rādāt," sarunā ar Latvijas Televīziju saka Igaunijas premjers Kristens Mihals.
Vieta, kur sākas un beidzas raidījumi, koncertu un izrāžu ieraksti, viss, ko skatītāji redz ēterā. Vieta, kur glabājas televīzijas un visas Latvijas vēsture. Videotēka. Sagaidot Latvijas Televīzijas 70.jubileju, Aculiecinieks ielūkojas videotēkas smagajos kasešu plauktos un iepazīst cilvēkus, kas par tiem rūpējas.
Studijā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.
Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS).
Moderna arhitektūra un kultūras mantojums. Kā sadzīvot? Par kariem ar būvniekiem un birokrātiem. Otrdien raidījumā #1pret1 Lielās Arhitektūras gada balvas ieguvēja Zaiga Gaile.
Ainažu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā pašlaik ir reģistrēti 49 biedri un viens no viņiem ir Jānis Runcis – brīvprātīgais ugunsdzēsējs jau trešajā paaudzē. Gan Jāņa vectēva un tēva laikā, kad viņš aktīvi darbojās biedrībā, gan tagad brīvprātīgos ugunsdzēsējus ciemā ciena un novērtē. Arī tas esot sava veida emocionālais pacēlums.
"airBaltic" pacelsies vēl nebijušos finanšu augstumos vai būs jālaižas zemē? Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Talsu bērnudārzā “Sprīdītis” šodien ir īpaša diena. Mazie un ne tik mazie mācās par to, kā glābt un glābties. Ja starp viņiem būtu ukraiņu zēns Gļebs, viņš vienīgais zinātu, ka ugunsdzēsēji ir neaizstājami arī tad, kad ir uzlidojumi. Jo viņi pirmie ierodas, lai dzēstu, lai glābtu, lai pārmeklētu drupas. Bet Gļebs šo dārziņu pabeidza pavasarī. Un tagad mācās tepat netālu. Skolā. Latviski, protams.
Studijā Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) un Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
Studijā domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka un politologs, RSU docents, “PowerHouse Latvia” pētniecības direktors Mārtiņš Daugulis.
Kur līdzekļi trūkst? Un kur tos izšķērdē? Vai valsts kādreiz būs gatava? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
Studijā Eiropas Parlamenta deputāti Reinis Pozņaks (AS) un Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”).
1400 dalībnieki. 70 valstis un reģioni. 5 kontinenti. 59 prasmju konkursi un 250 000 skatītāji. Tāda ir pasaules lielākā jauni profesionāļu meistarības konkursa "World Skills Lyon 2024" statistika. Latviju šajā arodu olimpiādē pārstāv seši jaunie speciālisti. Jauni, mērķtiecīgi un, protams, gatavi cīnīties par medaļām.
Studijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs (NA).
Vēl nav izdarīts viss iespējamais, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt, un Rietumvalstīm ir jāpārvar politiskās gribas trūkums to paveikt. Tā intervijā Latvija Televīzijai teica bijušais ASV sauszemes spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess. Kolēģis Gints Amoliņš ar viņu apsprieda gan situāciju Ukrainā, gan Tuvajos Austrumos, un abu militāro konfliktu savstarpējo mijiedarbību.*Neilgi pēc intervijas ar Benu Hodžesu Baltais nams paziņoja, ka ASV prezidents Džo Baidens atcēlis šonedēļ paredzēto ārvalstu vizīti, tostarp uz Ramešteinu, jo Floridai tuvojas postoša viesuļvētra “Miltons”. Trešdien mediji vēstīja, ka šonedēļ paredzētā NATO valstu līderu tikšanās Ramšteinā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenksi pārcelta uz vēlāku laiku.
Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk visstraujāk Eiropas Savienībā. Kas aizgājis šķērsām un, ko labos jaunais valsts budžets? Šonedēļ raidījumā #1pert1 saruna ar datu pētnieku un LDDK Finanšu un nodokļu ekspertu Jāni Hermani.
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Raidījuma viesi: LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza.
- gads, 5. oktobris. Dienas vidus. Hroza, Harkivas apgabals, četrdesmit kilometru no frontes. Krāsmatas, drupas un cilvēku ķermeņi. Hrozā atgriežamies pēc gada. Dienas vidus un tā pati vieta, kur sadega kafejnīca. Strādnieki pabeidz cementēt laukumu. Tuvojas gadadiena. Akmens plāksnēs iekalti visi 59 vārdi, kāds visu laiku nes ziedus, svecītes.
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA).
Cīnoties ar inflāciju, kas Latvijā 2022. gada izskaņā pārsniedza pat 20 %, Eiropas Centrālā banka vairākas reizes cēlusi savas procentu likmes. Inflācija tagad jūtami sabremzējusies, un banka attiecīgi arī reaģējusi, likmes tagad samazinot. Kādi būs Eiropas Centrālās bankas turpmākie soļi, un vai cīņā ar inflāciju nav samazināta Eirozonas ekonomiskā aktivitāte?
Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieci Sintiju Broku un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Delavēras universitātes doktorantu Tomu Rātfelderu.
Pēc gara nacionāļu perioda jau gadu Kultūras ministriju vada "Progresīvie". Kas mainās nozarē, un kāpēc partijā šķelšanās?"Viens pret vienu" saruna ar kultūras ministri Agnesi Lāci (“Progresīvie”).
- gada 28. septembrī vētrā Baltijas jūrā nogrima pasažieru prāmis "Estonia". Prāmī atradās 989 apkalpes locekļi un pasažieri. Viņu vidū – 29 no Latvijas. Dzīvību zaudēja vai bez vēsts pazuda 852 cilvēki.Tajā naktī 22 gadus vecajam Intam Kļaviņam mugurā bija džinsu jaka. Kabatā - nauda, pase un pat atslēga no 1024. kajītes. Viens no sešiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri izdzīvoja "Estonia" katastrofā. Viens no četriem, kuri vēl var par to pastāstīt.Aprit 30 gadi kopš Baltijas jūrā nogrima prāmis, kura avārijas iemesls nav zināms joprojām. Izmeklēšana ir atjaunota. Pie Inta pēdējā pusotra gada laikā viesojās gan izmeklētāji no Zviedrijas un Igaunijas. Gan – bijušais šīs lietas izmeklētājs igaunis, kurš izmeklēšanu tagad veic neatkarīgi.Tātad – arī 30 gadus pēc traģēdijas nav atbildes uz jautājumu – kāpēc nogrima "Estonia"
Studijā LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Kādus priekšlikumus valsts budžetam varam sagaidīt no opozīcijas un ko jaunu “Rail Baltica” projektā atklājusi parlamentārās izmeklēšanas komisija? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāju Andri Kulbergu (AS)
Studijā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” pārstāvis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).
Par taisnīgu pensiju indeksāciju šoruden, un vai valdības nodokļu reforma apdraudēs nākotnes pensijas tiem, kas tagad vēl strādā? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).
Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Visticamāk, mēs nekad neuzzinātu par Gabrielu Mutoru un viņa ģimeni, ja zēnam neatgrieztos ļaundabīgais audzējs - neiroblastoma. Un ja ārstu konsīlijs nelemtu, ka iespējas ārstēt ir. Bet zāles maksā gandrīz pusmiljonu eiro. Ģimene nostājās kameras priekšā, lai lūgtu sabiedrības atbalstu. Tālāk sekoja neticamais - cilvēki ziedoja, cik nu kurš spēja.
Studijā JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Studijā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
- gadā netālu no Pērnavas tika izveidota Lotes zeme. Un šovaras šis tematiskais izklaides parks svin desmito jubileju. Igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka radītā suņu meitene Lote un Izgudrotāju ciems ir iemīļots arī Latvijā. Izgudrotāju ciemā ir 12 mājas, visu, kas redzams, drīkst aiztikt un izmēģināt. Parkā ikdienā tajā darbojas 32 aktieri. Divi no viņiem runā latviešu valodā.Mēs sastopam Mušu Rutu - Karīnu Martinovu un Mušu Maiju - Annu Segliņu. Viena no viņām aktieru atlasē pat melojusi par savu vecumu - tik ļoti gribējies dabūt darbu Izgudrotāju ciemā. Kas te ir tik īpašs, ja katrs divpadsmitais apmeklētājs ir no Latvijas? Šo sestdien Aculieciniekā
Studijā ekonomists, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis un ēnu ekonomikas pētnieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.
"Krievijas iebrukuma Ukrainā saknes ir meklējamas Maskavā nevis Bukarestē vai kādā citā Rietumvalstu galvaspilsētā. Un saknes tam aug no Putina vēlmes valdīt ārpus Krievijas robežām, sagrābt teritoriju, pakļaut citus cilvēkus, kā arī nepieļaut brīvi ievēlētu, demokrātisku valdību Ukrainā," šādu viedokli intervijā raidījumā #1pret1 pauda vēsturnieks un Islandes prezidents (2016-2024) Gudni Johannesons.
Studijā Latvijas universitātes profesors Jānis Ikstens un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Programmu grupas vadītāja Lelde Metla-Rozentāle.
Ilzes un Pētera Līču mājās Saukas pagastā tās ir visur. Gan garās rindās dobēs, gan vairākās siltumnīcās. Drīz būs desmit gadu kopš Līči audzē rozes. Šobrīd te vairāk nekā seši simti šķirņu. Gandrīz visām, izņemot jaunākās, saimniece zina nosaukumus. Hobijs lēnām pārtapa par rožu kolekcijas dārzu un stādaudzētavu “Ārītes”. Saimniecībā ar visu galā tiek pašu ģimene, bez algotu strādnieku palīdzības.
Studijā LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
Par pašmāju un ārvalstu studentiem, par jauno mācību gadu. 3. septembra raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Rīgas Stradiņa Universitātes rektoru, profesoru Aigaru Pētersonu
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA).
Vēsturisks brīdis. 1994. gada 31. augusts. Pēdējie Krievijas armijas ģenerāļi atstāj Latviju. Pusgadsimtu ilgajai padomju okupācijas karaspēka klātbūtnei pielikts punkts. Bija sabrukusi Padomju Savienība, Latvija bija atjaunoja neatkarību un izcīnījusi četrus sarežģītus pārrunu gadus līdz PSRS mantiniece - Krievija - piekrita izvest armiju.
"Es domāju, ka šodien jau mēs redzam, kas ir Krievija un lai Dievs dod, ka Krievija spētu kādreiz samaksāt Ukrainai par to, ko viņi tur ir sagrāvuši, un zaudējumiem, kas Ukrainas tautai nodarīti. Tā kā laikam jau mūsu tā rinda, lai mēs saņemtu kādu kompensāciju par Krievijas armijas un pirms tam padomju armijas nodarīto Latvijā, tā laikam ir tāda reāli, diezgan, maigi sakot, bezcerīga," runājot par Krievijas armijas izvešanu pirms 30 gadiem atminas akadēmiķis, Latvijas aizsardzības ministrs (1991 - 1993) Tālavs Jundzis
"Toreiz jau stāstīja, ka Baltijas jūra bija brīva no atomieročiem. Vai ne? Kā es varu ticēt, ja man rokā bija atomieroču atslēga. Man bija jāsēž kuģa un es to nevarēju atstāt," par laiku, kad notika Krievijas armijas izvešana no Latvijas teritorijas saka atv. viceadmirālis, Latvijas ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots.
"Bija vairāki principi, kas ļāva mums būt tādiem drosminiekiem. Tas, ka Eiropas valsts un Amerikas Savienotās valstis bija ļoti ieinteresētas Krievijas karaspēka aiziešanā. Un tas negadās bieži, kad viņas tik konkrēti un radikāli metās mums palīgā. Tāpat šis karaspēka izvešanas laiks bija tāds Baltijas vienotības triumfa laiks," runājot par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas pirms 30 gadiem atminas Valsts prezidents (1993-1999) Guntis Ulmanis.
"Sarunās par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas nedrīkstēja būt uzvarētājs, jo, ja viena puse uzvar, tad otra ir muļķe. Abām pusēm bija jāpaliek neapmierinātām," runājot par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas teritorijas atminas bijušais Ministru prezidents Valdis Birkavs.
Studijā “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) un komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie")
Studijā “Indexo bankas” valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis un LU rektors, profesors Gundars Bērziņš.
Aicinājums dekriminalizēt narkotiku lietošanu sastopas ar pretestību. Kas tālāk? Par ideju un grūtībās nonākušiem jauniešiem 27. augusta raidījumā #1pret1 saruna ar “OPEN” radošā centra vadītāju Ediju Klaiši..
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un RSU lektors, analītikas un risku vadības grupas “PowerHouse Latvia” direktors Mārtiņš Vargulis.
Kad Juris un Iveta Kažemaki stāvēja pie altāra un viens otram deva laulību solījumu, Juris to papildināja ar vēl vienu teikumu. Viņš topošajai sievai apsolīja arī vienu peoniju dārzu. Šis neparastais un skaistais solījums ir turēts. Abi kopā kopj peonijas un šogad pirmo reizi nolēma dārzu atvērt arī publikai. Bez ieejas maksas vienkārši aicināja baudīt ziedēšanas svētkus.... par apmeklētāju skaitu viņi bija šokā.
Ar jaunu sezonu pie skatītājiem atgriežas raidījums #1pret1. Šovakar kolēģis Gundars Rēders uz sarunu aicinājis dzejnieci Inesi Zanderi.
Sarunā ar Latvijas Televīziju nebinārā persona Nemo, kas uzvarēja šī gada Eirovīzijā, sniedz ieskatu personīgajā un profesionālajā attīstībā, kas ir pārpilns ar atklāsmēm un emocijām. No dziesmu rakstīšanas līdz uzstāšanās uz lielās Eirovīzijas skatuves, Nemo uzsver mūzikas nozīmi kā līdzekli, lai sazinātos ar klausītājiem un atklātu savu patieso būtību.Nemo īpaši izceļ to, cik svarīgi pārstāvēt seksuālo minoritāšu kopienu. Atceras arī savu dzīves ceļu, kad skolā cieta. Nemo secina, ka laiki mainās un sabiedrība jau vairāk pieņem seksuālās minoritātes kopienu.
Ukrainas dziedātājs Andrijs Danilko jeb plašāk pazīstams kā Verka Serdjučka kopš kara sākuma asi nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sarunā ar Latvijas Televīziju tika skarti daudzi svarīgi aspekti, kas attiecas ar Ukrainas iedzīvotāju ikdienu kara apstākļos - par grūtībām, kas saistītas gan ar militārām darbībām, gan to izraisītām sekām - elektroapgādes, ūdens, gāzes piegādes traucējumiem. Intervijā tika uzsvērta arī mākslas un mūzikas loma kā emocionālā atbalsta avots šajos sarežģītajos laikos. Saruna notika krievu valodā, lai bez tulka starpniecības žurnālists un mākslinieks spētu izveidot dziļāku dialogu. Andrijs pats uzsver, ka viņš nerunā agresora valodā, bet gan agresors runā krievu valodā.Andrijs intervijā Latvijas televīzijai uzsver - šis ir netaisnīgs, cinisks un idiotisks karš, ko izraisījis Putins. Viņu kaitina, ka Krievija pieņēmusi nostāju, ka viņi ir upuri.
Kā eiroparlamentārieši aizstāvēs Latvijas intereses? Kādi būs pirmie balsojumi un ar ko nāksies sadarboties? Visi deviņi no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši pirmoreiz kopā vienā diskusijā pēc vēlēšanām.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt ārkārtas vēlēšanas ir milzīga stratēģiskā kļūda, un Marinas Lepēnas vairākums gan parlamentā, gan Elizejas pilī ir liela stratēģiska problēma Eiropas Savienībai tās spējā atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, intervijā LTV pauda domnīcas "Eurasia Group" Eiropas izpilddirektors Mujtaba Rahmans.
Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Toreiz bija saulaina jūnija diena. Modē bija kleitas gaišos pasteļa toņos. Pieciem jauniešiem tā bija viena no svarīgākajām dienām dzīvē. Marta. Indra. Lāsma. Dainis un Guntis pabeidza Nītaures vidusskolu un devās lielajā dzīvē. Cerību pilni, kas viss izsapņotais izdosies.Toreiz viņi piesaistīja mūsu uzmanību, jo bija pats mazākais izlaidums Latvijā – visa klase varēja ērti sasēst vienā zirga pajūgā. Mēs solījām, ka pēc desmit gadiem atkal satiksimies. Un solījumu turam.
Studijā profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Par biznesu, nodokļiem, pavārmākslu un "Michelin" zvaigzni. Šovakar raidījumā #1pret1 saruna ar Ēriku Dreibantu.
Studijā Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA), Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (P) un Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS).
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Bumbiņas, virves un riteņi viņu rokās iegūst citu dzīvību. Šie bērni, jaunieši un pieaugušie žonglē, lec, karājas, brauc uz vienriteņiem un dara daudz ko citu. Viņu lielā aizraušanās ir Rīgas Cirka skola. Tikko piepildītā Rīgas cirka vēsturiskajā arēnā Cirka skolas audzēkņi rādīja fantastiski sarežģītus un žilbinoši trakus priekšnesumus. Kāda ir ikdiena Cirka skolā?
Studijā politologs Andis Kudors un domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Diskusija pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurā piedalās jaunievēlētie un pārvēlētie deputāti.Dalībnieki:Sandra Kalniete (JV)Reinis Pozņaks (AS)Ivars Ijabs (LA)Roberts Zīle (NA)Rihards Kols (NA)Mārtiņš Staķis (P)Vilis Krištopans (LPV)
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Trešajās un reizē arī noslēdzošajās cikla #IzvēliesNākotni debatēs piedalās deviņu politisko spēku pārstāvji. 🇪🇺 Debates aptvers tēmas, kas šobrīd ir aktuālas visiem eiropiešiem – Eiropas drošība un spēja sevi aizsargāt, ekonomiskās konkurētspējas palielināšana, zaļā kursa mērķi, migrācijas un patvēruma politika. Debates vada LTV žurnāliste Anete Bērtule.Uzreiz pēc debatēm gaidāma arī ekspertu diskusija. Ekspertu diskusijā, ko vadīs Odita Krenberga, politiķu sacīto analizēs RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.Otrajās cikla #IzvēliesNākotni debatēs piedalās deviņu politisko spēku pārstāvji. 🇪🇺 Debates aptvers tēmas, kas šobrīd ir aktuālas visiem eiropiešiem – Eiropas drošība un spēja sevi aizsargāt, ekonomiskās konkurētspējas palielināšana, zaļā kursa mērķi, migrācijas un patvēruma politika. Debates vada LTV žurnāliste Anete Bērtule.Uzreiz pēc debatēm gaidāma arī ekspertu diskusija. Ekspertu diskusijā, ko vadīs Odita Krenberga, politiķu sacīto analizēs RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Igors Rajevs un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Pirmajās debatēs piedalīsies visu vēlēšanām pieteikto politisko spēku pārstāvji. 🇪🇺 Debates aptver tēmas, kas šobrīd ir aktuālas visiem eiropiešiem – Eiropas drošība un spēja sevi aizsargāt, ekonomiskās konkurētspējas palielināšana, zaļā kursa mērķi, migrācijas un patvēruma politika. Debates vada LTV žurnāliste Anete Bērtule.🕵️ Uzreiz pēc debatēm kolēģe Odita Krenberga sarunā ar RSU Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli un labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāju Rūtu Dimantu analizēs kandidātu sacīto.
Vēl pirms gada Edgars Rinkēvičs bija ārlietu ministrs, bet jau bija izlēmis, ka pēc pilnvaru beigām vairs nepretendēs ministra amatam, ko bija ieņēmis beidzamos 12 gadus. 11. maijā Rinkēvičs oficiāli tika pieteikts Valsts prezidenta amatam. Augstajam amatam pretendēja arī uzņēmējs Uldis Pīlēns un Eiropas komisijas pārstāvniecības darbiniece Elīna Pinto. Dienu pirms prezidenta vēlēšanām, kuluāros bija skaidrība, ka prezidenta amatā tiks ievēlēts Rinkēvičs.
Studijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Cik tālu jālido Ukrainas raķetēm, par neatkarīgu Palestīnas valsti un, cik drošas ir Apvienoto Arābu Emirātu investīcijas Latvijā? Par šiem un citiem jautājumiem šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar ārlietu ministri Baibu Braži.
Studijā LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Ingrīda Circene (JV).
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Mairita Lūse.
Dzīvespriecīga, dzirkstoša, ar skanīgiem smiekliem – tāda savās populārākajās kino lomās bija aktrise Baiba Indriksone. Tieši tāda viņa bija arī dzīvē – ar smaida bedrītēm vaigos, vienmēr darbīga, izpalīdzīga, labestīga.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Par aktuālo spēku samēru Ukrainas frontē un Latvijas drošības sfērās slepenību. Šie būs tikai daži no šī vakara tematiem, kurus apspriedīsim ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu.
Studijā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un domnīcas “Providus” direktore un un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Šopavasar notika grandioza sanāksme - 150 klimata zinātnieki no 65 valstīm tieši Rīgā diskutēja par globālo sasilšanu un pilsētām. Tik augsta līmeņa Apvienoto nāciju organizācijas pasākums Latvijā nebija rīkots kopš 1991 gada. Viena no konferences rīkotājām un dalībniecēm bija Zinta Zommere. Kanādā dzimusi latviete, kura ir klimata eksperte Apvienoto Nāciju organizācijā un Ņujorkā aizstāv arī Latvijas intereses.
Studijā Saeimas Tautsaimneicības komisijas vadītaja Skaidrīte Ābrama (P) un LPV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
“Es vadīšu procesu tā, lai mēs mierīgi nonāktu līdz vēlēšanām 26. oktobrī, un tad izšķirsies, vai tauta grib Eiropu, vai zaudēs nākotni,” tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai saka Gruzijas prezidente. Viņa arī norāda, ka nav jautājums “vai” viņa uzliks veto “ārzemju aģentu likumam”, bet, kad tas notiks.
Ko nozīmē būt latvietim? Viena no atbildēm ir šī gada Lielā Kristapa rekordistam, kinorežisoram Staņislavam Tokalovam. Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar režisoru Tokalovu.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Atis Švinka (P) un Edvīns Šnore (NA).
Latvijas vārds uz pasaulē lielākās mūzikas skatuves. Soli pa solim līdz sapnim. Ko upurē mākslinieki un kas slēpjas aiz krāšņa priekšnesuma TV ekrānos, pirms ieslēdzas prožektori?Notikumi, kas paliek aizkadrā. "Mani brīdināja, ka nebūs viegli. Ka tā ir gaļas mašīna," tā saka Dons, mūsu pārstāvis šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns.
Lai saglabātu skolas Eiropas Savienības pierobežā, cilvēki ir gatavi gan ar dakšām iet uz Rīgu, gan aicināt ciemos ministri un premjeri. Kā labāk nākotnei? Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Baltinavas vidusskolas direktoru Imantu Slišānu.
Studijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) un Saeimas sekretārs, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS).
Latvijas lielākā vēstniecība atrodas Briselē – tā ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Un lai arī tajā ir 81 darbinieks, kas ir daudz – tā ir otra mazākā aiz Maltas. Salīdzinājumam Lietuvas pārstāvniecībā ir 96, bet Igaunijas 85 darbinieki. Kā notiek Latvijas interešu aizstāvība Briselē? Par to Latvijas Televīzija izvaicāja Latvijas vēstnieci ES Leldi Līci-Līcīti.
Par demokrātiju, drošību un koalīcijas partneriem.Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Studijā veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un LSB valdes locekle, Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienības attīstības direktore Daina Mūrmane-Umbraško.
Studijā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka un domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs, LU profesors Daunis Auers.
Māris Kreicbergs. Viens no lielākajiem Latvijas biškopjiem. Bet daudzi viņu pazīst nevis kā bitenieku, bet kā izcilu dabas fotogrāfu. Jau daudzus gadus viņa aizraušanās, vaļasprieks un neatņemama dzīves daļa ir dabas fotogrāfija.
Studijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Studijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) un komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (AS).
Uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, koku ciršana Latvijas mežos un azartspēles Rīgā. Par skaļi diskutētām tēmām šogad spriedusi Satversmes tiesa.Raidījumā #1pret1 saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu.
Kāpēc dienu pirms kārtējās tiesas sēdes Iveta pameta mājas, nav skaidrs. Nākamajā dienā viņa tiesā satiktos aci pret aci ar savu vajātāju un pāri darītāju Leonu Rusiņu. Iveta par viņu bija uzrakstījusi neskaitāmus iesniegumus. Lūgusi tiesai, lai Rusiņam liedz viņai tuvoties. Jutās apdraudēta dienu un nakti. Viņš dauzījās pie logiem. Līda uz balkona. Sekoja pilsētā. Un tajā svētdienā, atceļā no kapiem, aizšķērsoja ceļu viņas auto. Un nogalināja. Mammas un dēliņa acu priekšā.
Studijā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”) un Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
Studijā “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa.
Par Latvijas sportistiem un neitrāliem agresorvalstu pārstāvjiem Parīzes olimpiādē. Atklāti par politisku spiedienu un vēlmi LOK vadību nomainīt.Raidījumā #1pret1 saruna ar Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Jāni Buku.
Studijā profesors, LU rektors Gundars Bērziņš un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, ViA padomes priekšsēdētājs, VP Valsts konkurētspējas komisijas vadītājs Arnis Sauka.
Studijā Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas ārpolitikas institūta Tuvo austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.
Marina ir pašlaik Latvijā pirmā un vienīgā sieviete loča pozīcijā. Kopā ar kolēģiem maiņas laikā ostā tiek ievadīti un no tās izvadīti aptuveni 17 kuģi. Viens locis maiņā, kura ilgst 24 stundas, strādā ar līdz pat pieciem kuģiem. Brīdī, kad kuģis atrodas reidā un vēlas ienākt Rīgas ostā, pirmais cilvēks, kurš satiekas ar kapteini ir locis – īpaša persona, kura palīdz kapteinim orientēties ostas akvatorijā, kā arī atrast vajadzīgo piestātni.
Studijā valsts kontrolieris Edgars Korčagins, uz laiku atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Saeimas deputāts, bijušais premjera K. Kariņa biroja vadītājs Jānis Patmalnieks (JV).
20 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Vieni saka, ka tik labi, kā tagad, vēl nekad neesam dzīvojuši, bet otri saka, ka šis ir neizmantoto iespēju laiks.Šonedēļ raidījumā #1pret1 saruna ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu.
Studijā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Studijā Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Ja esat atvēris šo grāmatu, savas gaišās cerības un ticību labajam atlieciet tālu prom! Ar šādiem vārdiem sākas Lāsmas Gaitnieces grāmata, kas atspoguļo skandalozākos noziegumus Latvijas vēsturē. Laika posms – no 1947 līdz 1994. gadam. Grāmatā aprakstītas lietas, par ko cilvēki runā vēl šodien. Un ir atklātas arī lietas, kas bijušas mazāk zināmas. Kāpēc žurnālistei un rakstniecei šāda grāmata vispār bija jāraksta?
Par nepieciešamajiem resursiem un to, kā izbeigt karu Ukrainā, saruna ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Vai tiešām Stūra māja ir jāpārdod? Par degmaisījumu savā kabinetā un vēsturi, kas top šodien.Raidījuma #1pret1 viesis - Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība
Studijā LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens un sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Līdz šim gadam visu laiku izcilākā Latvijas kalnu slēpotāja, bija viņas māte Ulla Ģērmane bet viņas meita Dženifera Ģērmane pārrakstīja Latvijas sporta vēsturi. Sportiste no valsts, kur lielu kalnu nav, iekļūst kalnu slēpotāju pasaules Top 10. Mērķtiecība, talants un nenovērtējams vecāku ieguldījums.
“Redzot asaras valstu vadītāju acīs, mēs beidzot sapratām, cik svarīgi jums tas ir,” tā bijušais NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers teica ekskluzīvā intervijā raidījumam “Pasaules Panorāma”.Nīderlandietis. Tieši viņš tolaik bija NATO ģenerālsekretārs, un viņam pirms 20 gadiem bija iespēja aliansē svinīgi uzņemt 7 jaunas dalībvalstis, tostarp Latviju.Tagad, kad Krievija ir sākusi karu Ukrainā, Shefers mudina pēc iespējas stiprināt Austrumu robežu, bet tajā pašā laikā uzsver, ka Krievija, viņaprāt, nesaņemsies uzbrukt NATO, jo pasaulē ir daudz svarīgu spēlētāju, kas to neļaus.
"To, ko mēs uzskatām par kaut kādas uz noteikumiem balstītas kārtības uzturēšanu, Putins uzskata par vājumu, un tāpēc viņa acīs mēs esam vāji, kas tā nebūt nav," raidījumā #ŠodienasJautājums sacīja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Vai “Jaunās vienotības” birojā algas maksātas aploksnēs? Vai Daugavpils mērs dzīvo pāri saviem līdzekļiem un par klientiem draudzīgu Valsts ieņēmumu dienestu. Raidījumā #1pret1 VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Studijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Ramona Petraviča (LPV) un Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Studijā Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš un LTRK padomes loceklis, ekonomists Ģirts Rungainis.
Justīni Reinikovu pusotru mēnesi meklēja brīvprātīgo simti no visas Latvijas. Taču viņas tētis un pamāte meloja. Meitenīte nebija aizgājusi no mājas pagalma. Viņa bija nogalināta. Tagad abi ir uz apsūdzēto sola. Tiesa sākusi skatīt šo lietu, bargākais iespējamais sods ir mūža ieslodzījums. Bet šis nav stāsts par slepkavību. Šis ir stāsts par to, kāda bija mazā Justīne, kuru mēs nekad nesatiksim…
Studijā politologs, RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Igors Rajevs un Atis Švinka (P).
Pēc liecībām par seksuālu uzmākšanos un vardarbību, cik droša vide ir un būs Mūzikas akadēmijā?Starp aicinājumiem atkāpties un atbalsta vēstulēm. Otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar Akadēmijas rektoru Guntaru Prāni.
Ukraiņu bēgļi dienas centrā Jēkabpilī cep saviem tautiešiem - ievainotiem karavīriem, kuri atgūst spēkus rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Kā mazu paldies tiem, kuri ziedojuši veselību, lai citi var dzīvot miera apstākļos. Kopā viņi sanāk reizi nedēļā, piektdienas vakaros. Dienas centrā bēgļi mācas latviešu valodu, bet jau kādu laiku viņi ir daļa no tā sauktā Karbonāžu bataljona.
Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Studijā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) un LTV kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone.
Studijā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka un attālināti – Tuvo Austrumu politikas un kultūras pētnieks Imants Frederiks Ozols.
Gundars Kalve pēdējos divos gados piedalījies cīņās no Irpiņas pie Kijivas līdz austrumu frontei. Ar viņu tikāmies pie frontes Donbasā. Kalve dienē bataljona “Karpatska Sič” starptautiskajā rotā, kur dažādu valstu brīvprātīgie cīnītāji.
Eiropa pašlaik jūtas pārāk komfortabli, lai uzskatītu, ka karš, kas notiek Ukrainā, ir īsts. Tā eiropiešu lēnīgumu gan savu militāro spēju stiprināšanā, gan palīdzībā Ukrainai raksturo Igaunijas bruņoto spēku bijušais komandieris, tagad Eiroparlamenta deputāts Riho Terrass. Viņu izvaicāja Ilze Nagla.
Studijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.
Studijā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS).
Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Vai Rietumi spēs vienoties par lielāku atbalstu Ukrainai? Kas mainīsies pēc ASV prezidenta vēlēšanām? Un vai tiešām amerikāņu investori nesāk biznesu Latvijā birokrātijas dēļ? Šīs nedēļas #1pret1 viesis - ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa (ZZS).
Naktī viņam bija daudz darāmā. Izteiksmīgi izpildīta ārija no runču operu klasikas, skaļi izčaukstināts plastmasas maisiņš un enerģiski patrenkāts zirneklis. Ne tikai lielisks, bet arī slavens! Pateicoties Lienes fotogrāfijām un sacerētajiem īsajiem stāstiņiem, ko viņa raksta Semanuela vārdā. Stāstus Liene publicē "Facebook" kaķu mīļotāju grupā.
Studijā LU rektora amata kandidāte, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU rektora amata kandidāts, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.
Studijā Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Baiba Braže un drošības politikas eksperts Andis Kudors.
Kā uzbūvēs jauno ēku Stradiņos? Kur turpmāk ārstēs traumas, un vai būs jātaisa ciet aptiekas laukos?Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Studijā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) un bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA).
- gada 24. februārī apritēs jau divi gadi kopš Krievijas nežēlīgā iebrukuma Ukrainā. Atskatoties uz diviem kara gadiem, Latvijas Televīzijas ēterā būs skatāma diskusija "Karš Ukrainā. Divi gadi. Kā uzvarēt Krieviju?". Par secinājumiem, paveikto un to, kā uzvarēt Krieviju, kolēģe Anete Bērtule sarunāsies ar:🎙️ Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV);🎙️ Aizsardzības ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie")🎙️ Militāro ekspertu Raimondu Graubi🎙️ Ekonomikas ekspertu Andri Strazdu🎙️ Mācītāju un zemessargu no Kuldīgas Mārtiņu Burki-Burkevicu
Jau pusotru gadu viņa glābj karavīru dzīvības Ukrainā. Tikko piedzīvojusi bezgala smagu zaudējumu - nogalināta viņas kolēģe, mediķe no Vācijas ar segvārdu Snake. Sarmīte ir ticīga un Svētai Trisvienībai konkrēti piekodinājusi, ka mirt negrib. Viņa grib glābt dzīvības un izstāstīt visai pasaulei par Krievijas karaspēka zvērībām. Starp “Ķelmēnu” rupjmaizi, zālēm no Latvijas un čaļiem no “Ganta fonda”, kuri atved sildītājus, lai kādā pamestā privātmājā ierīkotajā kaujas lauka slimnīcā viņa pati nesasaltu ragā - “Karpatska Sič” 3.rotas galvenā kaujas mediķe Sarmīte Cīrule.
Studijā ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja, drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Krievijas vadonis Vladimirs Putins ir "ārkārtīgi bīstams, traks maniaks", kurš var uzbrukt jebkurai kaimiņos esošai Eiropas valstij. Šādu brīdinājumu intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" izsaka bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš aicina Rietumus aktīvāk palīdzēt Ukrainai, lai apturētu Krievijas agresiju.LTV žurnālists Gints Amoliņš tikās ar Ukrainas eksprezidentu Kijivā, kur šonedēļ tika pieminēta pirms 10 gadiem notikusī Pašcieņas revolūcija. Toreiz gandrīz vienlaikus sākās arī Krievijas agresija pret Ukrainu, kas tagad jau divus gadus izpaužas kā pilna mēroga karš pret Ukrainas tautu.
Studijā Latvijas īpašais pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits.
Par nolaupītiem, cietušiem ukraiņu bērniem un bērnu aprūpi Latvijā.Raidījuma #1pret1 viešņa Pusaudžu resursu centra un Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Viņa talants bija tik liels un idejas tik modernas, ka Jura Kulakova mūzika gāja pa priekšu savam laikam. Turklāt pat 20, 30 un 40 gadus pēc sakomponēšanas tā ir tikpat aktuāla kā brīdī, kad “Pērkons” to atskaņoja pirmoreiz. “Viņa mūzikā nav sēnalu, katrs skaņdarbs kļuva par hitu un katrs no tiem ir stāsts pats par sevi. Katrā dziesmā ir kaut kas pilnīgi savs, neatkārtojams un elektrizējošs”. Tā par Juri Kulakovu saka viņa tuvākie domubiedri grupā “Pērkons”. Kāds bija ģeniālais huligāns Juris Kulakovs?
Zaļo un zemnieku savienība neatbalsta skolu tīkla reformas. Par koalīciju un valdības rīcības plānu raidījumā #1pret1 saruna ar ekonomikas ministru, Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju Viktoru Valaini.
Studijā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pagaidu valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis.
Studijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas vietniece Līga Kļaviņa (ZZS).
Kad Sintijas Berkoldes meitiņai neatradās vieta dārziņā Rīgā, viņa pārcēlās uz dzimto Enguri. Tur bērnudārzu varēja dabūt nedēļas laikā. Tagad jau abas viņas meitiņas iet dārziņā, bet ģimenes radītā maizes ceptuve “KuKul” ziemā dod darbu 14, bet vasarā – 20 vietējiem iedzīvotājiem.Kad Kaspars Kārkliņš mācījās Engures vidusskolā, viņš bija vienkārši neciešams skolnieks. Un darīja visu to, pret ko tagad kā Engures vidusskolas direktores vietnieks cīnās. Un, jā, skolā iet viņa bērns. Un septembrī mācības sāks Sintijas meitiņa.Sintija un Kaspars ir tikai divi no engurniekiem, kuri bez vidusskolas savu dzīvi tur nespēj iedomāties. Un tādi ir vairāki simti apkaimes ļaužu. Ministrija redz tikai datus ekseļa tabulā. Bet ar katra bezpersoniskā skaitļa ir dzīva ģimene. Aculiecinieks. Nosargāt vidusskolu. Engures vidusskolas stāsts.
Studijā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA/LRA) un Rīgas domes frakcijas “Progresīvie” vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Atis Švinka (P) un Edmunds Zivtiņš (LPV).
Pēc ažiotāžas ap Tatjanas Ždanokas vārdu – par spiegiem, patriotiem, lojalitāti un darbu opozīcijā.Raidījuma #1pret1 viesis - Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava
Studijā biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš un zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).
Ja katrs savu darbu darītu no sirds, mēs dzīvotu daudz labākā Latvijā. Patriots no matu galiņiem līdz patriotiski notetovētajiem bicepsiem, tiešs, taisnīgs, un bezgala sirsnīgs. Veterinārārsts Kristaps Reķis. Vīrs, tētis, zemessargs, korporācijas biedrs, altīvists. Viņš vienlīdz atbildīgi operē zirgus un suņus. Un tikpat sirsnīgi lasa pasakas bērnudārza “Zvaniņš” audzēkņiem. Pēdējos četrus gadus ir arī Kauguru roņu līderis. Un viena no skaistākā āliņģa autoriem Slokas karjerās. Jo arī ledus peldes ir viņa kaislība.
Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska šodien arī sniedza ekskluzīvu interviju Latvijas Televīzijai. Kā ukraiņi spēj pārdzīvot šo laiku? Kur tauta ņem spēku? To Zelenska kundzei jautāja kolēģe Ina Strazdiņa. Arī par to, cik nozīmīgi Rietumvalstīm turpināt visa veida atbalstu Ukrainai – īpaši militāro.
Kamēr Latvijā starptautiskā konferencē cits pēc cita izskan šķebinoši un sirdi plosoši stāsti par to, kā Krievija nolaupa Ukrainas bērnus, ANO Starptautiskā tiesa, vērtējot karu Austrumukrainā pirms nu jau desmit gadiem, lēmusi, ka, lai arī Krievija, finansējot separātistu kaujiniekus, ir daļēji pārkāpusi konvenciju par cīņu pret terorismu, Ukrainas prasītā kompensācija tai nav jāmaksā. Tāpat tiesa arī atteikusies paust vērtējumu par Krievijas atbildību Malaizijas lidmašīnas MH17 notriekšanā. Plašu ievērību guvis arī šīs pašas tiesas nesenais spriedums lietā par Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā. Arī par notiekošo Tuvajos Austrumos un Tatjanas Ždanokas sadarbību ar Krievijas specdienestiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar ārpolitikas ekspertiem – Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku Mārtiņu Varguli.
“Tik daudz kultūras būvju kā pēdējos 20 gados nav tapušas vēl nekad Latvijas valsts vēsturē,” tā saka autors grāmatai, kurā apkopoti 21. gadsimta nozīmīgākie objekti.Raidījuma #1pret1 viesosis politiķis, diplomāts un arhitekts Jānis Dripe.
“Visizaicinošākais jaunajā darbā būs mainīt Valsts ieņēmumu dienesta kultūru – ikvienam darbiniekam jāsaprot, ka dienests apkalpo sabiedrību,” – tā uzskata Baiba Šmite-Roķe, kuru valdība bez garām diskusijām apstiprinājusi VID ģenerāldirektores amatā. Oficiāli pie jaunajiem pienākumiem Šmite-Roķe ķersies pēc divām nedēļām, bet jau šovakar viņa viesojās pie mums raidījumā “Šodienas jautājums”.
Lai vilcieni pienāktu laikā, tie kursēs retāk – apmēram tā varētu tulkot “ViVi” jeb “Pasažieru vilciena” nodomu no februāra vairākos maršrutos mainīt vilcienu kursēšanas grafiku. Vai jau tiek meklēta nauda veco vilcienu remontam? Arī par Rēzeknes un citu pašvaldību finanšu problēmām un, protams, par koalīcijas vienošanos aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Viņam ir 31 gads. Kopš kara pirmās dienas plecu pie pleca cīnās kopā ar ukraiņiem. Ukrainā viņš ir varonis. Bet radi Latvijā viņu nosoda. Pārcietis smagu ievainojumu, viņš gatavojas atgriezties frontē. Ukrainas bruņoto spēku karavīrs. Jaunākais seržants. Izlūks Alvis Lukša.
Saeimas ārpolitikas debatēs arī šogad dominēja Krievijas iebrukums Ukrainā un tā radītie riski arī mūsu pašu mājās. Opozīcijas deputāti šim tematam pievienoja vēl dažus, tostarp ekonomisko sadarbību ar to pašu Krieviju un Ķīnu. Vai mājās palicēji par dažu deputātu braucienu uz Ķīnu zināja vairāk, nekā paši stāsta, kā notiks diskusija ar kaimiņvalstu parlamentiem par kājnieku mīnu izmantošanu un vai koalīcija varētu tomēr vienoties par Krievijas graudu importa aizliegumu, kam nu jau atbalstu paudis arī valsts prezidents? Saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS).
Visai strauji no sociālajiem tīkliem līdz Saeimai un potenciāli arī kaimiņvalstu parlamentiem izaugusi diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas liedz kājnieku mīnu izmantošanu un arī glabāšanu. Nacionālo bruņoto spēku komandieris paudis, ka NBS ieguvumus no šāda soļa neredz, bet zaudējumus gan, un tomēr virkne opozīcijas politiķu pauduši, ka diskusija jāturpina tik un tā. Kādi ir par, kādi pret un kam mums šajā situācijā būtu jāuzticas? Saruna ar Saeimas aizsardzības komisijas deputātiem Igoru Rajevu un bijušo aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci (NA).
"Uzņēmējiem nauda nekrīt no debesīm un ir jāstrādā lai sameklētu jaunus tirgus, apzinoties, ka virkne no tiem ir ar paaugstinātu risku," - tā raksta mūsu viesis par vizīti Ķīnā, kur uzņēmēji ir reizē ar parlamenta opozīcijas deputātiem. Tikko no lidmašīnas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis "Viens pret vienu".
Finansiāli smagi šis gads iesācies ne tikai Rēzeknē, bet arī citās pašvaldībās. Piemēram, Krāslavā dome likvidējusi 60 amata vienības, un tik un tā trūkst līdzekļu pašvaldības policijas darba pilnvērtīgai nodrošināšanai, savukārt Balvu novadā arī pēc vairāku skolu slēgšanas apsver iespēju piecu darba dienu vietā strādāt vien četras. Vai vietvaras beidzot ķērušās pie novadu reformas rezultātā solītās resursu optimizācijas vai arī tīri fiziski pašvaldībām naudas šogad ir par maz? Saruna ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (JV).
Dienā, kad paust dzelžainu atbalstu Ukrainai Kijivā ieradies jaunais Polijas premjers, iespējams, pat lielāka uzmanība pievērsta Slovākijas premjerministram, kurš paziņojis, ka Ukraina atrodas pilnīgā ASV ietekmē, nav uzskatāma par suverēnu valsti un miera vārdā tai jāatsakās no daļas savas teritorijas. Par plaisām Rietumu vienotībā un par noskaņojumu Ukrainā, Krievijā un NATO, tuvojoties otrajai gadadienai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un bijušo un pagaidām pēdējo Latvijas vēstnieku Krievijā, tagad – mūsu pastāvīgo pārstāvi NATO Māri Riekstiņu.
Māris Silkāns un Einārs Graufelds – tolaik jau pāris gadus strādāja Latvijas Televīzijā un lieliski atceras brīdi, kad viens no kolēģiem – Guntars Šteinbergs, atnācis ar visai vilinošu ideju – iemūžināt šo nakti ar VHS kameru. Tajos gados šāda kamera Latvijā bija retums, jo pārsvarā tika strādāts ar betacam tehniku.
Studijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Sprindžuks (AS).
Pēc nāvējošiem uzbrukumiem Lietuvā tauta jau pulcējās Doma laukumā, bet neesot bijis skaidras idejas – ko darīt tālāk? Un tad viņš teicis – varbūt jāceļ barikādes?Taidījumā "Viens pret vienu" - Augstākās Padomes deputāts Odisejs Kostanda.
Evikas Siliņas valdība novēloti, mēnesi pēc likumā noteiktā termiņa, bet apstiprinājusi rīcības plānu turpmākajiem gadiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sociālie partneri to pagaidām vērtē piesardzīgi, vien atzīstot, ka jūtas uzklausītāki nekā iepriekšējā premjera Krišjāņa Kariņa laikā, bet skaidrs, ka smagākie lēmumi, piemēram, par izmaiņām nodokļu sistēmā vēl tikai priekšā. Kā vērtējamas valdības ieceres, un vēl joprojām, teju divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā – par ekonomisko sadarbību ar Krieviju un arī Ķīnu šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātiem – no koalīcijas studijā viesojās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, savukārt opozīciju pārstāvēja Vilis Krištopans no “Latvija pirmajā vietā”.
Gerda. Tas gan nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem “Azovstaļ” aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Pēc gada Krievijas armijas gūstā. Un šis ir Gerdas stāsts.
“Man ir briesmīgs akcents, diezgan lauzīta krievu valoda, bet es centos pēc labākās sirdsapziņas. Bija vārds, ko es nemācēju pateikt, tāpēc šo vārdu pateicu latviešu valodā un mēģināju vēl ar žestiem parādīt. Uz ko šī māte sadusmojās un pateica – “man tā latviešu valoda ir “te”,” intervijā par agresiju pret ārstiem, kas nerunā krieviski, stāsta BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centra miega medicīnas speciāliste Marta Celmiņa.
Jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem Latvijā notiks nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā Latvijā no visām Eiropas Savienības valstīm bija viena no zemākajām aktivitātēm. Mudinot cilvēkus šogad vēlēšanās iesaistīties aktīvāk, savu “Eiropas tūri” tieši Rīgā uzsākusi parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola.
“Kad esam kopā, sals atkāpjas, un atkāpsies arī Krievija” – tā, pirmo reizi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ierodoties Baltijas valstīs, pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šie viņa vārdi izskanēja vakar, uzrunājot cilvēkus Lietuvā, šodien no paša rīta viņš ieradās Igaunijā, kur teica runu igauņu parlamentā, savukārt pie mums pēc tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām teju stundu atbildēja uz Baltijas valstu žurnālistu jautājumiem. Gan šīs atbildes un vizītes laikā izskanējušo kopumā, gan arī situāciju ap karu Ukrainā kā tādu analizēsim raidījumā. Studijā viesojas Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekle, profesore Žaneta Ozoliņa, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālis Raimonds Graube un arī Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs, Eiropas ārlietu padomes biedrs Andris Strazds.
Dienās, kad Volodimirs Zelenskis devies vizītē pie Ukrainas uzticīgākajiem atbalstītājiem – mums, baltiešiem – Latvijas politiķu vidū turpinās diskusijas par to, vai vietējā un arī Eiropas Savienības līmenī vajadzētu liegt ne vien Krievijas graudu un citu pārtikas produktu importu, bet arī tranzītu. Kā nākas, ka teju divus gadus pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā esam viens no lielākajiem agresorvalsts lauksaimniecības produktu importētājiem; kur mūsu pašu lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem ņemt nepieciešamo darbaspēku un arī par straujo, bet īslaicīgo elektrības cenas lēcienu gada sākumā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar esošo ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un bijušo ekonomikas ministri, tagad Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni (NA).
“Turamies veseli un dodam virsū,” tā sociālajos tīklos raksta mūsu viesis, kurš gatavojas kārtējam palīdzības braucienam uz Ukrainu. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Kuldīgas Svētās Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics.
Ja vēl pirms pāris nedēļām vilciena pasažieri cerēja ieraudzīt stacijā iebraucam tieši kādu no dažiem jaunajiem elektrovilcieniem, tagad šāds skats daudziem raisa bažas, vai izdosies nokļūt galamērķī, pirmkārt jau, laikus, un, otrkārt – vispār. Kādēļ arī pēc ilgstošas testēšanas jaunajiem vilcieniem ir tik daudz tehnisku problēmu, cik ilgi jāgaida, līdz uz vilcienu kustības sarakstu atkal varēs paļauties un ko pasažieriem iesākt līdz tam? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) un AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāju Rodžeru Jāni Griguli.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jau atkal būs jāvērtē Rīgas domes Satiksmes departamenta darbs, tiesa, šoreiz piecus gadus seni notikumi – birojā vērsies viens no esošās koalīcijas deputātiem aizdomās par korupciju ielu uzturēšanas pakalpojuma iepirkumā. Tieši šī iepirkuma rezultātā noslēgto līgumu pildīšana bija viens no nesaskaņu cēloņiem mēra Mārtiņa Staķa vadītajā koalīcijā, tiesa, šajā pēdējā epizodē KNAB pārkāpumus nav saskatījis. Bet ko no šī visa saprast rīdziniekiem un visas Latvijas iedzīvotājiem – vai jau tā nepietiekamie līdzekļi galvaspilsētas ielu remontam tiek vai netiek pārtērēti, un kāpēc Lietuvā un Igaunijā arī galvaspilsētas attīstās straujāk? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar esošo Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV) un arī viņa kādreizējo cīņubiedru, nu jau pusgadu kā opozicionāru – Mārtiņu Kossoviču (P).
Krievijas pilnapmēra iebrukuma pirmajās dienās tā bija viena no izšķirošajām kaujām. Cīņa par Voznesensku, un stratēģiski nozīmīgiem tiltiem. Ja Ukraina zaudētu Voznesesnku, Krievijai pavērtos ceļš uz Odesu un līdz pat Piedņestrai, un iespēja pilnībā okupēt Ukrainas dienvidus, Kijivai pilnībā atņemot piekļuvi Melnajai jūrai. Izšķirīga loma pilsētas aizsardzībā bija vietējai zemessardzei – teritoriālās aizsardzības vienībām.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem šajā gadā nosaucis cīņu ar birokrātiju – problēmu, ko par vienu no galvenajiem šķēršļiem ekonomikas izaugsmei nereti min arī uzņēmēji. Kādi secinājumi par to Valsts kontrolei, kas regulāri revidē gan ministriju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu darbu, un kā sekmējas ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu vētīšana – par to un ne tikai saruna ar jauno Valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.
"Es nosapņoju, ka mēs dabūsim medaļas. Ticiet saviem sapņiem, jo tie piepildīsies," saka Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš. 2024. gada pirmajā raidījumā #1pret1 saruna ar Hariju Vītoliņu.
Ja katrs pats varam vērtēt, vai vēlamies Jauno gadu sākt ar kādu apņemšanos vai šogad tomēr ne, pilnīgi noteikti tādas sagaidām no valdības, kas iepriekš solītos darbus sakās izdarījusi un nu tai jānāk klajā ar jaunām prioritātēm. Bet, vai tās būs prioritātes arī sabiedrības ieskatā, un vai šogad plānotie darbi nebūs krietni grūtāk paveicami par iepriekšējiem – par cilvēku gaidām un politiķu spējām tās piepildīt, par partiju reitingiem un gaidāmajām vēlēšanām saruna ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktoru, sociologu Arni Kaktiņu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.
Dažkārt tā ir cīņa ar laika apstākļiem, dažkārt cīņa pašam ar sevi, bet beigu beigās svarīgākais ir nodrošināt lidostas “Rīga” darbu teju jebkuros laika apstākļos. Lidlauks sadalīts zonās – viena komanda tīra stāvvietas, bet cita – manevrēšanas ceļus un pašu galveno – skrejceļu. Vairāk nekā trīs kilometru garā skrejceļa attīrīšanai tiek dotas vien pāris minūtes, bet pieredzējušajiem sniega tīrītājiem ar to pilnīgi pietiek.
Gada izskaņa jau klāt. Noteikti piekritīsiet, ka tas ir laiks, kad ierasti varam pavilkt svītru un atcerēties – kas un kā izdarīts, kas palicis neizdarīts un ar kādām domām, ar kādiem darbiem iesoļot Jaunajā gadā. Šajā rītā nedaudz atskatīsimies, kāds aizvadītais 2023. gads bijis Latvijas politiskajā arēnā. Uz sarunu mums līdzās pievienojas politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse un politologs, Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.
"Tajā mirklī tiesas zālē manai bērnu nama direktorei jautāja, ko mēs darām," raidījumā "Aculiecinieks" saka šī gada labdarības maratona #DodPieci vēstnesis Kaspars Markševics. Kasparam izdevās izrauties no riska zonas. Vai izdosies arī tiem ielu bērniem, kas šobrīd sastopami pie stacijas, tuneļos un citviet?#IzvēliesIeraudzīt #DodPieci #DodPieci2023
- dienu turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Būtisku pavērsienu frontes līnijā nav jau ilgi un, visticamāk, tuvākajā laikā arī nebūs, bet pārāk ātri pārāk smaga kļuvusi cīņa par rietumu pasaules turpmāko atbalstu Ukrainai. Kādu nākotnes perspektīvu tas iezīmē ukraiņiem un arī mums pašiem, un kāpēc, teju divus gadus tiešsaistē vērojuši Krievijas armijas zvērības, vēl joprojām diskutējam, ko iesākt ar Krievijas graudiem un krievu sportistiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.
Pirmās instances tiesa bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanas noziegumiem piespriedusi sešus gadus cietumā un mantas konfiskāciju. Kā to vērtē esošais Latvijas Bankas prezidents? Arī par inflāciju, bankām, kredītu procentiem un ekonomikas izaugsmi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Mārtiņu Kazāku.
Labdarības maratonu #DodPieci velta riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem.Norakstītajiem un neievērotajiem. Kā tapa un kā dzīvo Zvanniekos? Šonedēļ raidījumā #1pret1 kopienas vadītāja Sandra Dzenīte-Cālīte.
Valdība devusi zaļo gaismu 3,7 miljardus vērtā “Rail Baltica” pamattrases būvniecības līguma slēgšanai. Kavējumu dēļ darbiem jāsākas pēc iespējas ātrāk, bet cik kilometriem pietiks naudas, droši nevar pateikt neviens, tāpat arī – kad un kā dzelzceļa līniju savienos ar Rīgu. Un tāpēc pamatā par “Rail Baltica”, bet arī “AirBaltic” un citām nozares aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) un arī bijušo satiksmes ministru, tagad Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedru Jāni Vitenbergu (NA).
Nedēļas beigās apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi jaunā koalīcija Evikas Siliņas vadībā. Šajā laikā skaļas opozīcijas kritikas pavadībā pieņemta Stambulas konvencija, partnerības regulējums un nākamā gada budžets, savukārt Saeimas visai lielā vienprātībā atbalstīto banku nodevu kredītņēmēju aizsardzībai kritizē Eiropas Centrālā banka, kuras atzinums gan pienācis jau pēc lēmuma pieņemšanas. Kā vērtējams paveiktais, kas jādara turpmāk, un ar ko šī koalīcija atšķiras no iepriekšējās šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājam Harijam Rokpelnim un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas vadītājam Edgaram Tavaram.
Kāda būs jaunā stacija? Vai no tās vispār varēs aizbraukt uz Viļņu, Tallinu vai Berlīni? Ko viņi tur tik ilgi ceļ? Tik daudz jautājumu, tik maz iespēju kaut ko saskatīt aiz žoga, kas ieskauj būvlaukumu un sastatņu meža. Un arī topošās stacijas aprises nepārtraukti mainās. Un drīz te būs tuneļi, kur dienasgaisma vairs neiespīdēs nekad. Tieši tāpēc paši cēlēji katru vakaru būvlaukumu pārlido ar dronu. Fiksējot mirkļus, kas mainās. Katru stundu. Katru dienu.
Kamēr ASV kongresā Vašingtonā un Eiropas savienības līderu samitā Briselē turpinās tirgošanās un šantāžas elementiem pilnas cīņas par turpmāku atbalstu Ukrainai, Vladimirs Putins pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma uzstājies ikgadējā preses konferencē, kurā paziņojis – Krievijas mērķi Ukrainā nav mainījušies, un karš turpināsies, līdz tie tiks sasniegti. Līdzīgu tēzi – turpināt cīņu līdz uzvarai, par spīti starptautiskajam spiedienam, tostarp no tuvākā sabiedrotā – ASV, sola arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu. Arī par notikumu attīstību Tuvajos austrumos saruna ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas direktoru Tomu Rostoku, un attālināti no ASV pievienojies Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Mārtiņš Vargulis.
Starptautiskā skolēnu novērtējuma PISA rezultāti Somijā likuši strauji meklēt risinājumus, lai apturētu zināšanu lejupslīdi – piemēram, paredzot vairāk stundu dzimtās valodas un matemātikas apguvei. Latvijas skolēni somiem pielīdzināmus rezultātus demonstrējuši vien matemātikā, bet dabaszinātnēs un lasīšanā visai pamatīgi atpaliek. Vai arī mēs reaģēsim ar kādiem īpašiem lēmumiem un vai ir izpildāmi iepriekšējie – par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas un augstāku latiņu skolas absolvēšanai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un Skolu vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāju, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu (NA).
"Rīgas laika" 30 gadi. Nosvin bijušajā kompartijas centrālajā ēkā, ko tagad nosaukuši par "muļķu māju". Pazīt melus ir viena no žurnāla funkcijām. Tā saka galvenais redaktors.Raidījuma #1pret1 viesis - filozofs Uldis Tīrons.
Cerībā veicināt banku savstarpējo konkurenci valdība atbalstījusi grozījumus, kas ļaus kredītņēmējiem ērtāk un lētāk pāriet no vienas kredītiestādes pie citas. Vai tas līdzsvaros, banku pašu ieskatā, negatīvo ietekmi no lēmuma par nodevu kredītņēmēju aizsardzībai, un arī par to, vai Latvijai turpmākajos gados pietiks naudas policijai un daudziem citiem doto solījumu pildīšanai un "RailBaltica" projekta īstenošanai, saruna ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Nedēļas nogalē pieņemtais nākamā gada budžets lielāko pieaugumu – papildu 275 miljonus – sola veselības nozarei. Tāpēc, iespējams, ne vienu vien izbrīnījis ģimenes ārstu asociācijas paustais – naudas prakšu uzturēšanai trūkst tik ļoti, ka ārsti apsver no janvāra pieņemt tikai četras dienas nedēļā, piekto dienu atstājot maksas vizītēm. Vai līdz šādai situācijai tiešām varētu nonākt, kādi ir iespējamie risinājumi un arī par ieceri mazināt zāļu cenas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Alisi Nicmani-Aišpuri.
Polijas Nacionālās drošības dienesta vadītājs Jaceks Ševjera uzskata, ka NATO austrumu spārna valstīm ir tikai 3 gadi, lai sagatavotos Krievijas uzbrukumam, jo Krievijas militārā rūpniecība šobrīd strādā trīs maiņās. Vācijas ārlietu padome prognozē, ka mums ir mazliet vairāk laika – 5-9 gadi. Mūsu kolēģe Ilze Nagla izvaicāja ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu par mūsu gatavību Krievijas iebrukumam.
Krievijas gūstā pavadīts gandrīz gads. Karā zaudētas savas ģimenes mājas un dzimtā pilsēta. Okupācijā nomirusi vecmāmiņa. Kaujā kritis vīrs. Ukraina zaudējusi tik daudzus tūkstošus dzīvību. Ir neiespējami pēc tā visa pieļaut, ka sāktos sarunas ar Krieviju, iekams tā nav sakauta. Kamēr nav Ukrainas uzvaras, tikmēr drošībā nebūs ne paši ukraiņi, ne arī citu valstu iedzīvotāji. Par to pārliecināta ir bijusī Ukrainas Azovas pulka karotāja Valērija Subotina.
Ar brīvprātīgo atmīnēju komandu, kura sevi sauc apustuļi “Apustuļi”, ierodamies kādā laukā pie Hersonas un Mikolajivas apgabala robežas. Komandu vada Jurijs. Viņš brīvprātīgi darbojies Ukrainas brīvprātīgo armijā. Ukraina tagad ir viena no mīnētākajām, ja ne mīnētākā valsts pasaulē. Aplēses - 174 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas ir piesārņotas ar mīnām un nesprāgušu munīcijas. Tās ir divas ar pusi Latvijas.
Kam nodokļos jāmaksā vairāk, kam mazāk – tā īsumā varētu raksturot visu dienu Saeimas namā ilgušās debates par nākamā gada budžetu. Bet kas jādara, lai vienu un to pašu līdzekļu pārdales vietā mēs varētu nopelnīt vairāk, ko piešķirt ārstiem, skolotājiem un policistiem, un kā šī mērķa sasniegšanu ietekmēs deputātu lēmums par banku nodevu hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam, par to šovakar diskutēsim, un, kamēr lēmumu pieņēmēji vēl joprojām debatē no Saeimas tribīnes, viņu darbu vērtēs eksperti, studijā Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, uzņēmējs Ģirts Rungainis.
Studijā Saeimas budžeta un finanšu komisijas deputāti Andris Šuvajevs (P) un Artūrs Butāns (NA).
Dziesmu svētkos uz lielā teātra skatuves ar gada labāko amatierteātra izrādi. Par atbalstu kultūrai, vēsturisko mantojumu un dzīves spēku. Raidījuma #1pret1 viešņa - Blomes tautas nama vadītāja Gita Skadiņa.
Studijā zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Tīkli ir kā nāvējošas lamatas, kas piesārņo Baltijas jūru un ikvienu no mums. Katru gadu Baltijas jūrā tiek pazaudēts līdz 10 000 gabalu no tīkliem. Šonedēļ raidījumā "Aculiecinieks" - Operācija "Spoku tīkli"
Pēc teju piecu stundu garām debatēm šodien, bet gandrīz astoņus gadus ilgām diskusijām kopumā Saeima ar 51 balsi no simt atbalstījusi Stambulas konvencijas ratifikāciju. Vai līdz ar to šis temats aizņems arvien mazāk vietas politiskajā dienaskārtībā, vēl redzēsim, bet, tieši otrādi, plašumā vēršas ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu skandāls. Ar ko tas varētu beigties, kā ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un arī par citām politiskajām aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektori Leldi Metlu-Rozentāli.
Pēc teju astoņus gadus ilgām diskusijām Saeima rīt pirmajā lasījumā balsos par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Koalīcijas disciplīnai gan būs jābūt dzelžainai, balsu pārsvars pār konvencijas pretiniekiem ir minimāls, un paredzams, ka rīt no Saeimas tribīnes izskanēs daudz pārmetumu tiem, kas savu viedokli par konvenciju laika gaitā un, iespējams, arī politisko rokāžu rezultātā mainījuši. Vai izdosies politiskajam tirgum ap šo jautājumu beidzot pielikt punktu? Un, ņemot vērā, ka pēc būtības šī ir konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu – kam būtu un kam nebūtu jānotiek pēc tam? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar diviem Saeimas deputātiem – koalīciju pārstāvēja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, bet opozīciju – “Apvienotā saraksta” deputāts Edvards Smiltēns.
Kāpēc bērniem pasliktinās lasītprasme? Vai dzīvi uzlabos retāks skolu tīkls? Raidījuma #1pret1 viesis – Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs.
Aizvadīta Izraēlas un teroristiskā grupējuma “Hamās” īslaicīgā pamiera piektā diena, kas nozīmē, ka drīzumā būtu jābūt jaunām ziņām par gūstekņu atbrīvošanu. Pagaidām vienošanās par uguns pārtraukšanu panākta līdz rītdienai, bet vai iesaistītie varētu vienoties par atkārtotiem pagarinājumiem, un kas notiks pēc laikam jau neizbēgamām pamiera beigām – to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” jautājām Vidzemes augstskolas prorektoram un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoram Mārim Andžānam, kā arī Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītājai Sintijai Brokai.
Pienācis pēdējais brīdis sākt “Rail Baltica” pamattrases būvniecības darbus, ja vēl ceram sliežu ceļu pabeigt līdz Eiropas Savienības noteiktajam 2030. gadam. Bet līgums ar būvnieku vēl aizvien nav noslēgts, vairāku nozīmīgu posmu projektēšana kavējas ne par mēnešiem, bet gadiem, un tas viss komplektā ar milzīgo projekta sadārdzinājumu liek vērtēt, no kā atteikties, un starp variantiem – arī trases savienojums ar Rīgu. Kā mēs šajā situācijā nonācām, un kā no tās tiksim laukā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar esošo satiksmes ministru Kasparu Briškenu (“Progresīvie”) un bijušo satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP).
Edgars Grundbergs jeb Edžus. Kārtīgs puika ar bezgala plašu sirdi un redzesloku. Ļoti mīlēja visu latvisko! Dejoja tautas dejas. Šovasar tika uz saviem pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Un ar tieši tādu pat prieku ballēs dancināja savu māsu un mammu. Tā, ka krekls slapjš līdz pēdējai vīlītei. Spēlēja teātri. Nofilmējās filmā. Bija lielais brālis mazajam Ernestam. Dienā, kad nolika tiesības, tika pats pie sava auto. Ne jau liela un jaudīga, bet tāda, ar kuru tiešām saprast, cik forši ir būt neatkarīgam. Un Spānija....oktobrī studentu apmaiņas programmas ietvaros viņam bija jādodas uz ārzemēm. Bet tam visam svītru pārvilka avārija, kuras iemesli nav noskaidroti joprojām.Edžuka vairs nav. Bet viņa sirds turpina pukstēt un viņa nieres strādā. Viņš kļuva par orgānu donoru trim citiem cilvēkiem. Jo mamma zināja viņa domas par ziedošanu. Un zināja, ko atbildēt ārstiem, kad tiek uzdots ļoti tiešs jautājums. Tāpēc nesāp mazāk. Sāp ļoti. Bet daļa Edgara dzīvo. Viņa abas nieres un sirdi pārstādīja citiem. Sirsniņu - pusaudzei.
Dailes teātra studijā “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis Toms Čevers, “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas pārstāve, teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska un “Spēlmaņu nakts” žūrijas komisijas pārstāve, režisore Māra Ķimele.
Saeimā top atbilde Rēzeknes domes koalīcijai, kas pēc mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas neapmeklē domes sēdes, šādi cenšoties panākt visas domes atlaišanu un līdz ar to – jaunas vēlēšanas. Par pašvaldībām atbildīgā ministre viņu pavadā nevēlas iet un tā vietā rosina atlaist tikai sēdes kavējušos deputātus, sakot – lai viņu vietā nāk tie, kas vēlas strādāt pilsētas labā. Līdztekus tam Saeimas komisijā dzimusi un atbalstu guvusi arī ideja situācijās, kad kvoruma trūkuma dēļ ilgstoši neizdodas noturēt domes sēdes, ļaut tās sasaukt pašvaldību ministram, un tad jau lēmumus drīkstētu pieņemt arī mazākums. Vai ir samērīgi, reaģējot uz vienu situāciju, veikt šādus grozījumus, kas attieksies uz visiem? Kā vērtējama valsts prezidenta virzītā ideja pašvaldību vadītājiem prasīt pielaidi valsts noslēpumam? Saruna ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR) un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedru Māri Sprindžuku (AS).
Pirms desmit gadiem, 2013. gada 21. novembrī, Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā notika pēc upuru skaita lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Raidījuma "Šodienas jautājums" speciālizlaiduma viesi:1) Zvērināta advokāte, vairāku desmitu Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve Jevgenija Tverjanoviča-Bore2) Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks3) Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters4) Tiesībsarga vietniece, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne5) labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta6) attālināti: Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele
Zolitūdes traģēdiju pirms desmit gadiem mēdza saukt arī par “Maximas” traģēdiju, jo tieši lielveikala “Maxima” komplekss 2013. gada 21. novembrī sagruva pār cilvēku galvām. Bojā gāja arī pieci veikala darbinieki. Turklāt pircēji un darbinieki no veikala netika evakuēti, arī skanot trauksmes signalizācijai. Drīz pēc traģēdijas sekoja veikalu tīkla ķēdes boikots, - ļoti daudz iedzīvotāju atteicās iepirkties “Maximā”, un kādu laiku “Maximas” veikali patiesi bija tukšāki. Vēlāk “Maxima” atvainojās par notikušo, un traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem izmaksāja kompensācijas aptuveni deviņu miljonu eiro apmērā. Lai runātu par mācībām, kas gūtas, atskatoties uz pirms desmit gadiem notikušo traģēdiju, Vita Anstrate uz interviju aicināja Karolīnu Zīgmantaiti - “Maxima” grupas valdes locekli un “Maxima” vadītāju Latvijā.
Studijā “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Valstiskuma balvas ieguvējs, Vītolu fonda dibinātājs, mecenāts. Raidījuma #1pret1 patriotu nedēļas viesis Vilis Vītols.
Studijā LU profesore, LATO valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis.
Karavīra dēls. Nepilngadīgs gaisa spēku izpalīgs. Otrā pasaules kara dalībnieks. ASV specdienestu savervēts. Atgriezies Latvijā. Čekas spīdzināts un izsūtīts. Izdzīvojis gulagā Čukotkā. Vēlāk atgriezies. Rūpnīcas vadītājs, ar kura dotajiem betona pamata blokiem ir celtas barikādes Vecrīgā. Un grāmatas “Dzīves komandējums” autors. Imants Priedītis
Cik sašķelta šodien bija Saeima, debatējot par partnerības institūta ieviešanu, tik vienoti deputāti atbalstīja ieceri lielai daļai hipotekāro kredītu ņēmēju ievērojami mazināt pēdējā gada laikā strauji pieaugušos procentu maksājumus. Balsojumā atturējās vien daži “Apvienotā saraksta” deputāti, un teju vienīgie iebildumi no Saeimas tribīnes nevis piebalsoja banku brīdinājumiem par šāda lēmuma sekām, bet pauda – atbalstam vajadzētu būt vēl plašākam. Kādas izmaiņas gaidāmas pirms pēdējā lasījuma, un vai visi kredītiestāžu iebildumi tiešām ir nepamatoti? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums" runājām ar diviem Saeimas budžeta komisijas deputātiem – Andri Šuvajevu (P) un Artūru Butānu (NA), kā arī ar Finanšu nozares asociācijas vecāko juridisko padomnieku Edgaru Pastaru.
Eiropas Komisija rosinājusi sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Simbolisks un emocionāli nozīmīgs solis laikā, kad ukraiņiem kaujas laukā klājas smagi, un bruņoto spēku virspavēlnieks intervijā laikrakstam “The Economist” pat lietojis apzīmējumu “strupceļš”. Vai šāds vēstījums mudinās pastiprināt ieroču piegādes vai varbūt tieši otrādi; kā NATO dienaskārtību ietekmējis karš Tuvajos Austrumos un ko no tā jāmācās mums pašiem? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas vēstniekam NATO Mārim Riekstiņam.
Asas un kaismīgas diskusijas par partnerības institūta ieviešanu. Ko tas mainīs? Šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viešņa – tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Jau nedēļu tiek meklēta Anna Jansone, kuras pazušana un viņas meitiņas Luīzes bojāeja likusi vairāk un skaļāk nekā ierasts runāt par diagnozi “pēcdzemdību depresija”. Ir daudzi, kas nezina, kāpēc un kādos gadījumos tā rodas, cik no malas nesaprotamas un tomēr īstas var būt šīs slimības izpausmes, un kā ar tām cīnīties. Tieši otrādi, šajās dienās redzams, ka vēl joprojām ir sabiedrības daļa, kas netic pēcdzemdību depresijas eksistencei, lai gan, kā vēsta šīs slimības skarto biedrība “Debesmanna”, – cilvēki neizliekas, ka viņiem ir depresija, visbiežāk, viņi izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā. Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatri, veselības ministra ārštata padomnieci Lieni Sīli un psiholoģi, kognitīvi biheiviorālo terapeiti Diānu Zandi.
Notiekošais Tuvajos Austrumos turpina atbalsoties arī Eiropā. Mēneša laikā, kopš “Hamās” teroristu barbariskā uzbrukuma Izraēlai un tās atbildes triecieniem, Francijā reģistrēts vairāk nekā tūkstoš pret ebrejiem vērstu incidentu, un valsts iekšlietu ministrs runā par antisemītisma eksploziju. Un ar šo fonā Francijā, Vācijā un arī citviet Eiropā arvien vairāk diskutē par imigrācijas politikas maiņu. Kādā virzienā iet Eiropas Savienība, ko vēlas panākt Latvija, un par Ukrainas ceļu pretī rietumu sabiedrībai, kuras līderu vidū ir arī pa kādam Putina piekritējam, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar diviem Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā – Sandru Kalnieti (JV) un Robertu Zīli (NA).
Šī gada februārī ļoti daudzus šokēja ziņa, ka Siguldā nogalināts zirgs. Pat ne zirgs – gadu vecs kumeļš Mattilass. Vēl šokējošāk izrādījās tas, ka kumeļš nogalināts gaļas dēļ. Varmākas policija aizturēja. Viens pieaugušais. Divi nepilngadīgi. Bijuši alkohola reibumā. Tagad lietu skata tiesa.
Faktiski visas dienas garumā Saeimas deputāti diskutējuši par Tieslietu ministrijas virzīto partnerības likumprojektu pakotni, kas attiektos arī uz viendzimuma pāriem. Kamēr tieslietu ministre deputātus aicināja uz cilvēcību, no opozīcijas cits pēc cita izskanēja brīdinājumi par virzīšanos tuvāk viendzimuma laulībām, un īpaši daudz pārmetumu saņēma Zaļo un zemnieku savienība, kas iepriekš līdzīgās situācijās iestājusies pret. Ko tad īsti paredz un ko neparedz rosinātās izmaiņas, kas ir vai nav gaidāms pēc to pieņemšanas, un vai un kad tas vispār notiks – studijā partijas “Progresīvie” frakcijas vadītāja priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa un Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs.
Realitāšu sadursme – tā varētu raksturot Saeimas izglītības komisijas sēdi, kurā deputāti, skolu direktori un izglītības eksperti šodien analizēja projekta “Skola 2030” ieviešanas rezultātus. “Uz papīra izskatījās labi, bet...” – tā saka daudzi, un skolu direktoru asociācijas vadītājs projekta ieviešanas vadību raksturo lakoniski – “Totāli sapināmies meistarībā”. Kāda ir reālā situācija, jaunā satura ieviešanai ieejot finiša taisnē, un kas jādara, lai tālākais ceļš būtu gludāks? Saruna ar projekta nu jau bijušo vadītāju Zani Oliņu, Valsts izglītības satura centra vecāko ekspertu, Rīgas 72. vidusskolas direktoru Pāvelu Pestovu un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli.
“Progresīvie” sludina sociāldemokrātisku un zaļu politiku. Ko tas nozīmē, varā nonākot? Raidījuma #1pret1 viesis – partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Saeima spērusi pirmo soli pretī stingrākiem ierobežojumiem alkohola tirdzniecībā. Par to, vai grādīgos dzērienus arī turpmāk būs iespējams iegādāties vakaros, svētdienās un degvielas uzpildes stacijās, deputāti vēl spriedīs, bet no 18 gadiem gan vairs ne, tikai no 20 – šādi teju pilnīgā vienprātībā lēmusi atbildīgā Saeimas komisija. Kad gaidāmi pārējie lēmumi un galīgais balsojums; kā vērtējami alkohola ražotāju un tirgotāju iebildumi pret praktiski visiem ierobežojumiem, un arī mazliet par citu tēmu – par valdības lēmumu virzīt ratificēšanai Saeimā daudz apspriesto Stambulas konvenciju šovakar saruna ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedri Ingrīdu Circeni (JV) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Raivi Dzintaru (NA).
Lai arī Valsts prezidents paudis atzinību tam, ka valdībai ar pašvaldībām ir izdevies vienoties par nākamā gada budžetu, publiski izskanējis, ka pie esošā naudas sadalījuma vairāk nekā desmit vietvarām nākamgad var nākties pat uz mēnesi slēgt visas pašvaldību iestādes, tostarp, skolas un bērnudārzus. Vai šādi draudi tiešām pastāv? Kad būs skaidrība par Rēzeknes domes tālāko likteni un vai atbildība par algu samazinājumu daļai skolotāju ir pašvaldību pusē? Studijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Priežu sili, ēnainas gravas, upes un strauti. Klintis un alas, kuru vēsture ir miljonus gadu sena. Šī ir unikāla vide, kuras galvenā vērtība ir ainava. Vieta, kur daba pati veido dabu. Gaujas Nacionālajam parkam šogad aprit 50!
Studijā Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) un Saeimas deputāts Harijs Rokpelnis (ZZS).
Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Ko mums vēsta Polijas parlamenta vēlēšanu rezultāti un kāds konservatīvisms mums ir vajadzīgs? Raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar politologu Andi Kudoru.
Studijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Česlavs Batņa (AP).
Alpu ledāji. To nākotne vīd drūma. Ledāji kūst tik strauji, ka gadsimta beigās jau 70 % būs nokusuši, un to apturēt vairs nav iespējams. Bet cik biezs ir ledus, kas šobrīd vēl klāj Alpu virsotnes? Lai to noskaidrotu, pirmo reizi Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki veica pētījumus Alpu ledājos. Pirmo reizi tā sauktajos siltajos ledājos, jo līdz šim viņu ekspedīcijas noritēja krietni aukstākos apgabalos - Arktikā un Antarktikā.
Eiropas Parlaments rezolūcijā izteicis savienības kopējo skatījumu uz notiekošo Izraēlā – stingrs nosodījums teroristiem, savukārt Izraēlai – tiesības sevi aizstāvēt, bet starptautisko humanitāro tiesību ietvaros. Bet ko darīt, ja tā nebūs, un vai visi ar šo frāzi maz saprot vienu un to pašu, un arī par Latvijas iekšpolitiku – jaunās valdības pirmo darba mēnesi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Baltijā turpinās spridzināšanas draudu vēstuļu birums – pagājušajā naktī Lietuvā šādas ziņas saņēmuši ap diviem tūkstošiem dažādu organizāciju un uzņēmumu. Gan kaimiņu, gan mūsu pašu drošības dienesti uzsver – draudu līmenis reģionā nav mainījies, tas vēl joprojām ir zems, bet notikumi citur Eiropā un arī aiz tās robežām, protams, rada satraucošu fonu. Kā neļauties bailēm, kas ir tieši tas, ko šādu vēstuļu autori vēlas; un kāpēc tik grūti ir atrast ne vien starptautiskus kibernoziedzniekus, bet arī par slepkavību aizdomās turēto Leonu Rusiņu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Izraēlā nepieredzēta vardarbība. Kādas sekas pasaulē un cilvēku ikdienā? Savulaik pieredzējusi teroraktus, trauksmes sirēnas un tagad atgriezusies Latvijā. Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar ebreju kopienas pārstāvi un sociālo uzņēmēju Diānu Lapkis.
Studijā ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Lai arī Izraēla arvien aktīvāk apšauda Gazas joslu, sauszemes operācija vēl joprojām nav sākusies, tiesa, visticamāk, tas ir tikai laika jautājums. Un laika jautājums arī, kad zināsim oficiālos Polijas parlamenta vēlēšanu rezultātus, bet vismaz pagaidām izskatās, ka valdošās koalīcijas sastāvs varētu mainīties ļoti nozīmīgi. Kā šie procesi ietekmēs Ukrainā un arī Latvijā notiekošo, un kā aizstāvēt robežu, gāzesvadus un citus stratēģiskās infrastruktūras objektus? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu no “Progresīvajiem”.
Slepena eja. Grota bijušajā muižas parkā. Jānis Dubinskis no Krievijas miljonāra atpircis Zentenes pili. To atjaunot palīdz vai visa Zentene! Daudzi vietējie šeit sākuši skolas gaitas. Un 14 gadus slēgtā ēka viņu atmiņās ir smieklu un gaismas pilna. Un tieši tāds ir Jāņa plāns. Iedot šai vietai un apkaimei jaudu!
Sagrauti vecāki, kas savu bērnu nāvi redz kā svētību, apzinoties, ko nozīmētu otra alternatīva pēc teroristu iebrukuma – gūsts Gazas joslā. Šādi sirdi plosoši pieredzes stāsti arvien vairāk parādās medijos, kas strādā Hamāss uzbrukumu piedzīvojušajā Izraēlā. Bet arī Izraēlas atbildes triecieni nesuši milzīgus civiliedzīvotāju upurus, bojāgājušo skaitam abās pusēs jau krietni pārsniedzot tūkstoti, un Eiropas savienība paziņojusi – Izraēlai nenoliedzami ir tiesības uz aizsardzību, bet tās jāīsteno saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību principiem. Vai to maz iespējams izdarīt, ja teroristi blīvi apdzīvotajā Gazā civiliedzīvotājus izmanto kā dzīvo vairogu, šovakar saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu un bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi.
Asākā neapmierinātība ar nākamā gada valsts budžetu šoreiz, vismaz pagaidām, izskanējusi ne no medicīnas vai izglītības, bet gan kultūras darbinieku puses. Aktieriem un profesionālajiem mūziķiem plānotais algu paaugstinājums nesedz pat inflāciju un gadiem milzušās problēmas nerisinās, bet jaunajam Dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju atalgojuma modelim papildu nauda nav piešķirta vispār. Jaunā nozares ministre atzīst – faktiskais kultūras budžets ir krīzes līmenī, bet – ko darīt? Studijā Agnese Logina (Progresīvie).
Partiju apvienība "Jaunā vienotība" tagad vada jaunas koalīcijas valdībā un galvaspilsētā. Par projektiem, sastrēgumiem un pagaidu asfaltu raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi (JV).
Draudīgi e-pasti šodien negaidīti aprāva mācību procesu simtiem Latvijas skolu. Lai arī policija riskus novērtēja kā zema līmeņa, daudz kur notika skolēnu un darbinieku evakuācija, tiesa – ne visur. Vai valstī ir vienota kārtība, kā šādos gadījumos rīkoties? Par to un citiem izglītības nozarē aktuālajiem jautājumiem saruna ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.
Jau līdz septiņiem simtiem pieaudzis bojāgājušo skaits pēc teroristiskā grupējuma “Hamāss” nežēlīgā uzbrukuma Izraēlai. Simtiem mirušo arī pēc Izraēlas atbildes triecieniem, un tā vien šķiet, ka turpmākā notikumu attīstība nesīs vēl daudz upuru tieši civiliedzīvotāju vidū. Ar ko tas viss varētu beigties un kā uz to raudzīties? Saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku.
No Ķīnas un Japānas līdz pat Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai. Tā īsumā varētu raksturot vietas, kurās Jurģis Kairis savas karjeras laikā ir ne tikai piedalījies dažādos aerobātikas čempionātos un izcīnījis godalgotās vietas, bet arī priecējis skatītājus ar elpu aizraujošiem priekšnesumiem aviācijas šovos. 71 gada vecumā joprojām viņš priecē skatītājus visā pasaulē.
Jau otro reizi Satversmes tiesa secinājusi – Saeima nav noteikusi tādu Garantētā minimālā ienākuma līmeni, kas atbilstu valsts pamatlikumam. Toties ar otro reizi deputāti IR apstiprinājuši Augstākās tiesas senatores amatā bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu. Un tieši ar viņu arī šovakar runāsim – par tiesu neatkarību, par likumdošanas procesu un par taisnīgumu – studijā ir nu jau Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova
Studijā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāte Aiva Vīksna (AS).
Uzņēmējos valdība ieklausoties arvien mazāk. Par nodokļiem, viesstrādniekiem, birokrātiem un ambīcijām raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar zivjrūpnieku, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Studijā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
- septembri Ilze Elizabete Romančenko sauc par savu otro dzimšanas dienu. Tieši pirms gada šajā dienā viņas mākslas studijā ienāca viņas audzēkne un uzbruka. Pēc astotā dūriena Ilzei ar pārdabisku spēku izdevās izkļūt uz ielas un lūgt palīdzību. Izrādījās, ka jaunietei ir psihiska saslimšana. Bijušas līdzīgas epizodes. Bet meitenes mamma skolotājai noklusēja par iespējamām problēmām. Uzbrucējai piemērota piespiedu medicīniska ārstēšana slēgtā iestādē. Bet mākslas skolotāja Ilze nav atgriezusies skolā. Un neatgriezīsies.
Cīņu ar naudas atmazgāšanu Latvijā turpmāk vadīs Toms Platacis – iepriekšējās Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas vietnieks, vēlāk arī – pienākumu izpildītājs. Kāpēc parlaments atbalstījis tuvu Znotiņas līdzgaitnieku, ja viņu pašu, par spīti uzvarai konkursā, amatā tomēr neapstiprināja, pārmetot, ka cīnoties, lai Latviju neiekļauj tā dēvētajā finanšu sektora “pelēkajā sarakstā”, iebraukts otrā – pārspīlētas uzraudzības grāvī? Un kādu pienesumu šī jautājuma risināšanā nesusi parlamentārās izmeklēšanas komisija? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar komisijas priekšsēdētāju Vili Krištopanu (LPV) un komisijas deputātu Edmundu Jurēvicu (JV).
Arī otrās instances tiesa bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu atzinusi par vainīgu virknē apsūdzības epizožu, soda mēru samazinot no pieciem uz četriem gadiem vien apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ. Vai tas kaut ko maina koalīcijas uzstādījumos par viena partnera turpmāko sadarbību ar Lemberga vadīto “Latvijai un Ventspilij”, un par ko ir un par ko nav vienošanās attiecībā uz nākamā gada budžetu un plānotajām nodokļu izmaiņām? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar visu trīs valdības partiju pārstāvjiem – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andri Šuvajevu.
Vai visi paņēmieni politikā ir labi, lai veidotu koalīcijas, cīnītos par varu un pildītu apsolījumus vēlētājiem?Raidījumā #1pret1 saruna ar Latvijas Valsts prezidentu (2007 – 2011) Valdi Zatleru.
Līdz ar valdības lēmumu kārtējā – šoreiz 27 dzērājšoferiem konfiscēto auto kolonna drīzumā dosies uz Ukrainu. Prieks, ka varam palīdzēt arī šādi, bet kāpēc autovadītāji Latvijā teju gadu pēc tik stingra soda mēra ieviešanas turpina sēsties pie stūres alkohola reibumā? Cik ilgi vēl atcelti reģionālo pārvadājumu reisi būs ikdiena, un kur ņemsim naudu vērienīgā “Rail Baltica” projekta īstenošanai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar jauno satiksmes ministru Kasparu Briškenu no “Progresīvajiem”.
Neilgi pēc jaunās valdības apstiprināšanas pirmā šķelšanās epizode opozīcijā – līdzšinējais “Apvienotā saraksta” deputāts Igors Rajevs pametis frakciju, kļuvis par neatkarīgo deputātu un attiecīgi saglabās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Un tas liek domāt, ka nu jau arī jaunajai koalīcijai, tāpat kā vecajai, Saeimā varētu būt 54 deputātu balsis, tikai – citas. Citi arī ministri un – Saeimas priekšsēdētāja. Daiga Mieriņa (ZZS) šovakar viesojās raidījuma “Šodienas jautājums” studijā.
Tūkstošiem cilvēku šī vasara pagāja Dziesmu un deju svētku sajūtās.Deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” noslēgumā Daugavas stadionā Rainers Miezītis bildināja savu mīļoto Agniju Klimu. Izskanot dziesmas un dejas “Manai dzimtenei” pēdējām notīm Noslēguma koncertā Mežaparkā, ārsts Kārlis Rācenis zināja, ka šī savā ziņā ir viņa pēdējā deja. Bet skolotāja Anda Kivliša, cīnoties ar vēzi un valsts nevēlēšanos apmaksāt vajadzīgās zāles, vienkārši cerēja nodzīvot līdz svētkiem, lai kora “Ogle” rindās dziedātu Noslēguma koncertā.Vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku. Bet tomēr katram savi dziesmusvētki.
Saeima spērusi pirmo soli pretī tam, lai Latvija denonsētu līgumu ar Krieviju par tiesiskās palīdzības sniegšanu. Tas notiek laikā, kad Krievija, nespējot gūt panākumus kaujas laukā, turpina terorizēt Ukrainu, un arī pagājušajā naktī virs Kijivas apkārtnes notriektas 20 Krievijas raķetes, to atlūzām ievainojot septiņus cilvēkus. Kur kavējas tribunāls Krievijas kara noziedznieku saukšanai pie atbildības, kā krievu uzņēmējiem sekmējas tiesāšanās par viņu iekļaušanu sankciju sarakstos, un cik veiksmīgi Latvijas politiķi risinājuši vietējo Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļauju jautājumu? Studijā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Katastrofālu ainu atklāj Valsts kontroles revīzijas ziņojums par veselības aprūpi onkoloģijas jomā. Iedzīvotāji pārbaudās reti, attiecīgi diagnozes nāk daudz par vēlu; kad tas notiek – zaļais koridors mēdz izrādīties krietni garāks nekā paredzēts; zāles mums ir visdārgākās Baltijā, bet uz vienu pacientu tām tērējam vismazāk, turklāt nereti pērkam tādas, ko ārsti ārstēšanā vairs nemaz neizmanto. Izsenis sliktā situācija ar datu uzskaiti šajā jomā nevis uzlabojas, bet pasliktinās, un galu galā Valsts kontrole secina – onkoloģijas joma Latvijā ir prioritāte bez rezultāta. Ko darīt, un vai veselības aprūpe kopumā būs prioritāte ne vien vārdos, bet arī jaunajai valdībai lemjot par nākamā gada budžetu? Studijā veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Dienu pirms balsojuma par jauno Saeimas priekšsēdētāju sabiedrība par atklātību “Delna” nosūtījusi deputātiem aicinājumu par iecerēto kandidātu – ZZS deputātu Gunāru Kūtri – nebalsot, savukārt premjere Evika Siliņa (JV) paudusi, ka viņam līdz balsojumam jāatvainojas Latvijas sabiedrībai. Šāda reakcija sekojusi pēc Kūtra izteikumiem Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”. Par to un citiem tematiem saruna ar Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Gunāru Kūtri (ZZS).
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Latvijas basketbola izlases galvenais treneris, Pasaules kausa labākais treneris Luka Banki.
Jaunajai valdībai pirmajā darba dienā arī pirmais lēmums – līdz gada beigām mājsaimniecībām tiks par 60 % samazināta maksa par elektrības pieslēguma jaudu. Kas notiks pēc tam – tas un daudz kas cits tiks vaicāts vēl pirms valdības apstiprināšanas, iespējams, visvairāk kritizētajam ministra kandidātam, nu jau Klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim (ZZS).
Cēsu basketbolā Vladimira Kiseļova vārds nav svešs. Nevis tāpēc, ka viņš ir vectēvs diviem no šī brīža Latvijas izlases basketbolistiem Rodionam un Artūram Kuruciem, bet gan tāpēc, ka pilsētā viņš ilgu laiku trenējis jaunos basketbolistus.
Studijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) un attālināti Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").
Studijā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis,“Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens un “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Jurēvics.
Amati, principi, solījumi - vecajā un topošajā koalīcijā. Opozīcijā aizejot, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltens (AS)raidījumā "Viens pret vienu".
Aizdomās par Eiropas fondu naudas izkrāpšanu lielā apmērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis vairāk nekā 20 kratīšanu, tostarp – Valmieras domē, kuras priekšsēdētājs Jānis Baiks ir arī “Jaunās Vienotības” valdes loceklis. Vai tas varētu ietekmēt pēc pāris dienām iecerēto jaunās valdības apstiprināšanu, un vai normāli, ka vēl joprojām sabiedrībai nav zināms tās sastāvs? Par to un dažādiem ar valsts finanšu situāciju saistītiem jautājumiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV).
Studijā diskusija ar Jāni Dombravu no Nacionālās apvienības un Ati Švinku no Progresīvajiem.
Arī politisko rokāžu laikā valsts pārvaldei ir jāturpina funkcionēt, un arī laikā, kad vecais ministrs amatā ir vairāk formāli, bet jaunais vēl nav sācis strādāt, ir lēmumi, kas ir jāpieņem. Un to dara vai arī lemj nedarīt ierēdņi, amatpersonas un citi valsts pārvaldē strādājošie, un šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par to, kā un vai tiek vērtēta viņu atbildība – to ir revidējusi Valsts kontrole. Raidījuma viesi – valsts kontrolieris Rolands Irklis un Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.
Vecās valdības deklarācijā inovācijas pieminētas 27 reizes, bet vai tām ir atbalsts? Ko Latvijā izgudrot, un kam tas derēs? Šīs nedēļas raidījuma #1pret1 viesis – RTU jaunievēlētais rektors Tālis Juhna.
Viens no Saeimas rudens sesijas pirmajiem darbiem būs lemt par latviešu valodas prasmi neapliecinājušo Krievijas pilsoņu turpmāko likteni Latvijā. Iebilstot vien Nacionālajai apvienībai, atbildīgā Saeimas komisija šodien lēma virzīt tālāk Iekšlietu ministrijas priekšlikumu dot vēl divus gadus tiem, kas valodu apņemas apgūt, un likuma grozījumus paredzēts pieņemt steidzamības kārtā. Vai tie tiks iekļauti Saeimas darba kārtībā jau šo ceturtdien, bet pamatā par jaunās koalīcijas veidošanu šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS).
Kamēr vismaz daļa Latvijas skolēnu šodien, visticamāk, rakstīja domrakstu “Kā es pavadīju šo vasaru”, nākamās koalīcijas partijas – “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un Zaļo un zemnieku savienība – ķērušās pie valdības deklarācijas rakstīšanas. Arī, visticamāk, pieminot pa vasaru sastrādāto, jo nav noslēpums, ka šie trīs politiskie spēki tikās, runāja un rakstīja arī tad, kad valdības maiņas procesā šķietami bija pārtraukums. Vai tas nozīmē, ka vismaz šis – pēdējais posms ceļā uz jaunu valdību – tiks pārvarēts raiti, un ko no visiem politiskajās rokādēs iesaistītajiem gaidīt turpmāk? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar politologiem – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.
"Es nevaru paiet bez sāpēm, bet es varu dejot," raidījumā "Aculiecinieks" saka dejotāja un horeogrāfe Vija Vētra. Raidījuma jauno sezonu sākam ar iedvesmojošu stāstu par to, ka pat 100 gadi nav šķērslis kāpšanai uz skatuves, lai dejotu.
Vakars pirms pirmā septembra, kas nozīmē, ka ļoti daudzās mājās šobrīd gatavojas pirmajai skolas dienai. Krietni agrāk nekā pēdējā vakarā gatavošanās sākta arī skolās, pašvaldībās un ministrijā, un tomēr teikt, ka viss gatavs, īsti nevar. Ko darīs skolas, kur trūkst skolotāju, un ko darīs skolotāji, kam trūkst mācību grāmatu, turklāt nu jau trūkst ne tikai tāpēc, ka tās vēl nav uzrakstītas, bet arī – jo uzrakstītās nevar atļauties nopirkt – par to saruna ar izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidentu, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu (NA).
Divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ – tā varētu raksturot jaunās koalīcijas veidošanas procesu, kurš atkal iestrēdzis, un šoreiz – šķietami pirms pašas finiša taisnes. “Apvienotais saraksts” nācis klajā ar savu redzējumu par nākamās valdības sastāvu un atbildības sadales principiem, pēc būtības uzstājot, ka koalīcijā jāiekļauj Nacionālā apvienība, un uzskaitot, kuras ministrijas nedrīkst uzticēt Zaļo un zemnieku savienībai. Vai šie ir vienīgie noteikumi, pie kādiem “Apvienotais saraksts” gatavs darboties jaunajā valdībā? Par to un arī par austrumu robežas izbūvi, un Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski (AS).
Esam daudz dzirdējuši par ekonomisko izrāvienu un dinamisku valsts attīstību. Vai to pašu sola nominētā premjera amata kandidāte Evika Siliņa? Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 saruna ar premjera amata kandidāti.
Kamēr arvien ticamāk kļūst, ka Latvija drīzumā tiks pie jaunas premjeres, tā vien šķiet, ka Igaunijas valdības vadītājai Kajai Kallasai pēc skandāla par viņas vīra biznesa saitēm ar Krieviju par amata saglabāšanu būs jāpacīnās. Pašā Krievijā, Maskavā, savukārt gatavojas Putina sarunām ar Turcijas prezidentu Erdoganu par Melnās jūras labības darījumu, bet Pēterburgā šķietami aizvadītas algotņu grupējuma "Vagner" vadoņa Jevgeņija Prigožina bēres. Par šīm un citām ārpolitikas aktualitātēm saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, RSU lektoru Mārtiņu Varguli.
Latvijas Televīzijas ēterā atgriežas raidījums “Šodienas jautājums”. Premjers Krišjānis Kariņš ir demisionējis, attiecīgi atkāpšanās ceļa vairs nav, jaunai valdībai ir jātop, un tas, šķiet, pamainījis ne vien notikumu attīstības ātrumu, bet arī iesaistīto politisko spēku retoriku. Par topošās valdības sastāvu un to, kāds sabiedrībai būs ieguvums no šīm politiskajām rokādēm visas vasaras garumā, sezonas pirmajā raidījumā saruna ar premjerministra amata kandidāti Eviku Siliņu (JV).
“Patlaban Ukrainai cieš ne tikai no Krievijas apšaudēm, bet arī no terora ostās, kuras Krievija bloķē, lai ukraiņi nevarētu izvest graudus. Kāds būtu risinājums, kāpēc nav šķietamas virzības frontē - par šiem un citiem jautājumiem ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu sarunājās Ina Strazdiņa.
Interview about Kazakhstan's position of Russia's war in Ukraine, relations with Russia, sanctions and sanctions evasion, economy and cooperation with EU.
Visai gara solās būt pirmssvētku diena Saeimā, kur pēdējā sēdē pirms pavasara sesijas beigām jāpagūst lemt gan par Sēlijas poligonu, gan turpmāko kārtību uz valsts robežas un daudziem citiem jautājumiem, ko nevar atstāt uz rudeni. Tiesa, nav izslēdzams, ka Saeimai nāksies sanākt vēl arī vasarā uz kādu ārkārtas sēdi, ja nu gadījumā būs jāapstiprina izmaiņas valdībā. Cik reāla ir šāda iespēja un vai atsevišķu opozīcijas partiju aktivitātes varētu novest ne vien pie ministru, bet arī deputātu nomaiņas? Saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (AS).
Vai valsts joprojām slīd atpakaļ, kas ir iespējami labākā koalīcija un par četriem Valsts prezidenta amatā. Šīs sezonas noslēdzošajā raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Valsts prezidents Egils Levits.
Arī otrās “Jaunās Vienotības” rīkotās piecpusējās sarunas aizritējušas trīspusēji – tāpat kā pagājušās nedēļas nogalē uz diskusiju par darbaspēka trūkumu, arī šodien apspriest valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā neieradās esošie koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, acīmredzot neticot, ka sarunas netiek rīkotas ar mērķi mainīt koalīcijas sastāvu. Bet viņiem un “Jaunajai Vienotībai” šovakar bija iespēja satikties raidījumā “Šodienas jautājums”. Studijā bija Edgars Tavars no “Apvienotā saraksta”, Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības.
Viena no lielākajām finansējuma pārdalēm par labu veselības nozarei nāks no resora, kas pats regulāri ceļ trauksmi par naudas trūkumu – tā ir Izglītības un zinātnes ministrija, kurai nācies savā budžetā atdošanai atrast teju astoņus miljonus eiro. Ejot cauri aprēķinu tabulām, redzams, ka dažām ministrijām šī dalīšanās ir nākusi sāpīgāk nekā citām, bet diezgan droši, ka neviens nevēlētos šādas budžeta pārdales gada vidū atkārtot, un tāpēc jo svarīgāk – cik tālredzīgi tiks sastādīts nākamā gada budžets. Bet kurš to darīs – kādā sastāvā rudenī būs valdība, pagaidām nezinām, un, iespējams, tā līdz galam droši to nezina arī koalīcijas pārmaiņu procesa iniciatori – “Jaunā Vienotība”. Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” viesojās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Sibīrijas izsūtījumā, padomju okupācijā piedzīvoto Guntis Smilgainis fotografējis un filmējis pats.
Unikāli kadri no dienesta padomju armijā. Rindā pēc savas automašīnas. Un neatļautie svētki.
Ja raudzītos tikai uz šī vakara balsojumu par neuzticības izteikšanu premjeram Krišjānim Kariņam, varētu domāt, ka Saeimā un valdībā viss, kā jābūt – opozīcija kā jau kārtīga opozīcija vienoti prasa premjera demisiju, bet koalīcija paceltu galvu iet tālāk. Bet citu ainu atklāja debates pirms šī balsojuma – partijas, kurām pēc prezidenta vēlēšanām pavērusies iespēja izrauties no opozīcijas, kritizē koalīcijas sastāvu un nepaveikto, bet ne pašu demisijas pieprasījumā minēto premjeru; koalīcijas partijas, kuru pozīcijas sākušas svārstīties, paveikto slavē, bet “Jaunā Vienotība” klusē. Kas īsti notiek? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar politologiem – “Providus” direktori un vadošo pētnieci Ivetu Kažoku un sabiedrisko attiecību uzņēmuma “Mediju tilts” direktoru Filipu Rajevski.
Pirmo reizi padomju režīma, iespējams, stindzinošāko noziegumu – tūkstošiem nevainīgu cilvēku deportācijas – oficiālā ceremonijā piemin arī Eiropas līmenī – Eiroparlamentā. Baltiešu centieni to panākt bijuši ilgi, bet tieši Krievijas zvērības Ukrainā beidzot mainījušas rietumu pasaules attieksmi arī pret senākiem tās noziegumiem, jo galu galā šobrīd tie tiek atkārtoti nu jau visas pasaules acu priekšā. Un tieši tāpēc vismaz rietumos tik daudzi jūt līdzi ukraiņu pretuzbrukumam, kurš pagaidām ir tikai sācies un neļauj mums neko daudz nojaust par tā iznākumu. Bet ko varam secināt jau tagad? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām NBS Zemessardzes štāba virsniekam, majoram Jānim Slaidiņam un bijušajām NBS komandierim, atvaļinātam ģenerālmajoram Jurim Maklakovam.
Par Kahovkas dambja katastrofu un ukraiņu pretuzbrukuma pirmajiem rezultātiem. Atgriežoties no Ukrainas, raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš.
Viena no problēmām, ko Jaunā Vienotība min kā pamatojumu saviem centieniem transformēt esošo koalīciju – partneriem neizdodas vienoties, kā risināt trūkstošā darbaspēka problēmu. Un tieši to kā lielāko apdraudējumu Latvijas ekonomikas izaugsmei nosaukuši ekonomikas eksperti, vienlaikus arī kritizējot nepietiekamos ieguldījumus pētniecībā un banku sektoru par pārāk pasīvu uzņēmumu kreditēšanu. Tiesa, ar problēmu uzskaitīšanu nodarbojamies gadiem, bet tas, kas tiešām trūkst, ir risinājumi. Ko pētnieki iesaka politiķiem, neatkarīgi, kādā sastāvā viņi galu galā vienosies strādāt? Studijā Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, LU profesore Inna Šteinbuka.
“Deja vu” laikam būtu precīzākais apzīmējums sajūtai, kas pārņem, sekojot līdzi koalīcijas sarunām numur divi, – partijas tāpat kā rudenī pēc vēlēšanām tiekas cita ar citu, saka, ka runā tikai par darbiem, un vismaz publiskajā retorikā it kā ignorē ļoti kategoriskās pozīcijas, ko jau sarunu sākumā ieņēmuši esošie partneri. Tiesa, šī reize atšķiras ar to, ka intriga ir arī par pašu iznākumu, ne tikai to, cik garš ceļš līdz tam ejams, varianti ir dažādi, un tāpēc, ja pirms nedēļās studijā aicinājām trīs pašreizējās koalīcijas pārstāvjus, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar tiem, ko koalīcijā grib pieaicināt un arī pašiem aicinātājiem – finanšu ministru Arvilu Ašeradenu no “Jaunās Vienotības”, un no pagaidām opozīcijas – Viktoru Valaini (ZZS) un Kasparu Briškenu (“Progresīvie”).
Savulaik Slīteres mežos dzīvojis laupītājs Dāvids, kurš uz augstās kraujas kurinājis ugunskurus, mānīdams jūras braucējus. Kad viņu kuģi uzskrēja uz sēkļa, Dāvids ar savu laupītāju bandu tos aplaupījis... Kad Slīteres mežos zied lakši un mēnesenes, cauri papardēm cilvēka augumā, mēs brienam meklēt laupītāja Dāvida alā paslēptos dārgumus. Jo lielais zelts tā arī neesot atrasts.
Taču pats lielākais dārgums noteikti ir Slīteres dabas parks un tā cilvēki. Vilnis Skuja, Ērika Kļaviņa un daudzi citi dabas pētnieki, kuri parkam veltījuši visu savu mūžu.
Pienāk arvien vairāk liecību par to, ka Krievijas armija apšauda appludināto Hersonu un tādējādi kavē ūdens ielenkto iedzīvotāju evakuāciju. Un tomēr, par spīti draudiem pašu dzīvībai, Ukrainas spēki turpina ar laivām apbraukāt appludinātās teritorijas pamatā upes labajā krastā, kamēr otrā pusē – okupētajā daļā, kur ukraiņi klāt tikpat kā netiek, Krievija appludinātajās mājās iesprostotos pametusi likteņa varā. Jautājums – vai tikai iedzīvotājus, vai arī savus karavīrus? Vai ierakumos upes kreisajā krastā bija zināms, ka drīz tos aprīs tonnām ūdens, un ko šīs plašās teritorijas appludināšana nozīmē ukraiņu pretuzbrukumam. Saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerāli Raimondu Graubi.
skandalozais daudzmiljonu līgums par pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiks apturēts līdz ar šī gada beigām, soda nauda valstij par to nebūs jāmaksā, un konkursa uzvarētājs par saviem pakalpojumiem gada garumā būs saņēmis aptuveni 30 tūkstošus eiro. Tā vien šķiet, ka lielākais zaudētājs šajā stāstā galu galā būs Aizsardzības ministrijas un NBS reputācija un, iespējams, atbildīgās amatpersonas, no kurām vairākas jau zaudējušās amatu un nav vēl zināms, ar ko beigsies KNAB izmeklēšana. Un Valsts kontroles ziņojums par iepirkuma organizēšanu liek domāt, ka izmeklējamā tur netrūkst. Studijā viesojas valsts kontrolieris Rolands Irklis.
Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" runājām par emocijām, raksturu, darbu un bronzu. Viesos Latvijas hokeja izlases rezultatīvākais spēlētājs Rihards Bukarts.
Koalīcijas ministri, no vienas puses, turpina valdībā pieņemt lēmumus, no otras – kā izteicies viens no partneriem – dzīvo uz koferiem, nezinot, cik ilgi valdība šādā sastāvā vēl pastāvēs. Un nekādas skaidrības pie apvāršņa tiešām arī nav – par spīti partneru kategoriskajiem iebildumiem, Jaunā Vienotība turpina publiski runāt par koalīcijas paplašināšanos, vienlaikus iespējamie jaunie partneri saka, ka uzrunāti vēl nav – kas tad īsti notiek un ko gaidīt? Par to šovakar saruna ar trīs koalīcijas pārstāvjiem, – Edmundu Jurēvicu no Jaunās Vienotības, Edgaru Tavaru no Apvienotā Saraksta un Rihardu Kolu no Nacionālās apvienības.
Krievija ir afekta stāvoklī, un izmantojot teroristiskus paņēmienus cenšas psiholoģiski ietekmēt Rietumus un Ukrainu. Tā notikušo Latvijas Televīzijai Kijivā šodien komentēja Mihailo Podoļaks – Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks. Ar viņu apspriedām gan Ukrainas pretuzbrukuma plānus, gan dambja spridzināšanu un Krievijas motīvus.
Ar laikapstākļiem nesaistīta pamatīga viļņošanās Baltijas jūrā – militārās mācības tur sākušas vienlaikus gan NATO dalībvalstis, gan – Krievija. Pēc Somijas pievienošanās aliansei nereti par NATO jūru dēvētā teritorija ir viens no kritiskajiem punktiem reģiona drošībai, tiesa, Ukrainas pieredze rāda – lielākie draudi nāk no gaisa. Cik gatavi esam tos atvairīt jau tagad un cik strauji iespējams šīs spējas stiprināt – arī par Latvijas karavīriem Kosovā, Valsts aizsardzības dienestu un Ukrainas pretuzbrukumu šovakar saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu.
Raidījumā "Aculiecinieks" izdzīvosim šī hokeja pavasara skaistākos brīžus, kad ledus arēnās asaras bija pat rūdītu veču acīs. "Bez līdzjutējiem mēs neesam nekas! Latvijas fani ir labākie pasaulē!" Tā saka Latvijas hokeja izlases puiši un tagad, pēc atgriešanās no Tamperes, tiekas ar lieliem un maziem, lai pateiktu paldies par līdzi jušanu un nenovērtējamo atbalstu.
Studijā Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns.
Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar jaunievēlēto Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
Kā savu lomu saredz trīs pašreizējie Valsts prezidenta amatam nominētie pretendenti? Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs tiešraidē no LTV studijas atbildēs uz LTV Ziņu dienesta žurnālistu Anetes Bērtules un Jāņa Gestes jautājumiem, kā arī savstarpēji diskutēs par šī amata nozīmi, izaicinājumiem un prioritātēm.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Par Latvijas hokeja izlases sasniegumiem pasaules čempionātā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar valstsvienības galveno treneri Hariju Vītoliņu.
Jau vairāk nekā 30 gadus visu viņa brīvo laiku aizņem putni. Sākumā viņš tos tikai vēroja, pēc tam gredzenoja un sāka pētīt. Viņš vāc liecības un glābj zinātnieku privātos arhīvus no iznīcības.
Pēdējo dienu notikumi Austrumukrainā un Krievijas Belgorodas apgabalā liek domāt, ka daudz apspriestais, ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums ir sācies. Kā tas varētu attīstīties? Un kā uz šo notikumu attīstību reaģēt NATO dalībvalstīm, tostarp Latvijai? Par šiem un citiem drošības jautājumiem šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Vispirms viņš Krustpilī slepus novāca padomju simbolu – lielgabalu. Tad pirmais no Latvijas devās karot uz Ukrainu. Pirms mēneša viņš atgriezies, jo paša saimniecībā darbs dzen darbu un viņš zina, ka zeme bez saimnieka aiziet postā. Ukrainas aizstāvis brīvprātīgo bataljona “Karpatskij sič” rindās. Sava vecvectēva zemes mantinieks, karpu audzētājs un tautsaimnieks Jēkabpils pusē zemnieku saimniecībā “Kalves”.
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā diskutē AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Armands Krauze.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis.
Diemžēl izskatās, ka sākas jauns Aukstā kara laikmets. To intervijā Latvijas Televīzijai atzīst mūsu dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas premjerministre. Ar Ingrīdu Šimonīti arī sarunājāmies Tallinā - tur viņa pirms dažām dienām tikās ar Igaunijas un Lietuvas premjerministriem.
Bez maksas būs tikai ceļmallapas. Zārks vai čemodāns?Ar šiem saukļiem pie Saeimas piketēja arī jaunie ārsti. Kas panākts, ko pieprasa un, vai gaidāms mediķu streiks? Raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāju Artūru Šilovu
Par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens.
Ukraiņu ciemati, kur palikuši sirmgalvji, sievietes un bērni. Starptautiskā palīdzība te nonāk reti. Brīvprātīgie no Latvijas nodod pārtiku iedzīvotājiem tieši rokās, jo tā ir garantija, ka palīdzība neiestrēgs lielās starptautiskās palīdzības straumē un neieguls noliktavās.
Studijā veselības ministre Līga Meņģelsone un Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, darba grupas vadītājs Māris Taube.
Studijā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Andris Sprūds (P) un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire (JV).
Jau no šīs dienas vidus līdz rītdienas pusnaktij policija var ierobežot vai slēgt satiksmi Uzvaras parka apkaimē, un, visticamāk, īpaša uzmanība tiks pievērsta arī citām vietām, kur vēl nesen atradās padomju režīma pieminekļi. Gan tajās, gan visur citur Latvijā rīt ir aizliegti agresiju slavinoši svētki un izklaides pasākumi, arī ziedu nolikšana ārpus kapiem var tikt par tādu uzskatīta, un ir pamats domāt, ka policija tiešām centīsies nodrošināt kārtību – ne tikai, bet arī lai nedotu jaunu iemeslu dienesta darbu kritizēt. Par 9. maiju, par slepkavību Jēkabpilī un jauniešu sadursmēm Imantā šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
"Mēs latviešu valodu lietojam tikai tad, lai Kuldī nesaprastu," saka mazās lībietes vecāki. Kuldī - pasaulē jaunākā meitenīte, kuras pirmā valoda ir lībiešu.Un paralēli meitiņai Renāte un Jānis Medņi uzrakstījuši lībiešu valodas mācību grāmatu.
No pēdējā laikā ierastās ziņu plūsmas par Krievijas dronu uzbrukumiem ukraiņu pilsētām un Ukrainas dronu triecieniem pa krievu militāro tehniku visnotaļ pamatīgi izceļas Krievijas paziņojums par divu it kā Ukrainas dronu uzbrukumu Kremlim un nesekmīgu Putina slepkavības mēģinājumu, ko Ukraina savukārt kategoriski noliedz. Ko domāt par šo incidentu, ja tāds tiešām notika un arī ja nenotika; kas gaidāms devītajā maijā un par ukraiņu pretuzbrukumu šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku majoru Jāni Slaidiņu un bijušo NBS komandieri Juri Maklakovu.
“Esmu priecīga, ja pat tas nav īstais vārds, ka Ukrainā ir tik daudz ārzemju žurnālistu,” tā sarunā ar “Pasaules Panorāmu” saka “Amerikas Balss” Austrumeiropas vadītāja cīnītāja par preses brīvību un žurnālistu drošību, ukraiņu žurnāliste Miroslava Gongadze. Viņa strādā pasaules medijam, bet reportē par karu Ukrainā un norāda, ka žurnālistu klātbūtne šajā karā ir izšķiroša, jo tiek dokumentēti arī kara noziegumi, kuri vēlāk būs svarīgi tribunālam.Miroslava ir pasaulē pazīstama ukraiņu žurnāliste, gan ar savu profesionālo darbu, gan ar faktu, ka 2000. gadā Kijivā tika nogalināts viņas vīrs žurnālists Georgijs Gongadze, kurš veidoja kritiskus raidījumus pret tā laika prezidenta Leonīda Kučmas autoritāro režīmu. Tāpēc Miroslava turpina iestāties par žurnālistu aizsardzību visā pasaulē, un arī Ukrainā, kur šajā karā viņi ir vistiešākais mērķis.
Kāpēc neviens nepasargāja sievieti Jēkabpilī, kura ilgi meklēja palīdzību? Kā mainīsies tiesībsargājošo iestāžu attieksme un darbs?Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" izjautājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Līga nav viņas īstais vārds. Bet rētas uz ķermeņa gan. Greizsirdības mākts, viņu sadūra bijušais draugs. Psihiatra ieskatā, bīstams sabiedrībai un sev.Kā ir gadiem dzīvot, zinot, ka varmāka staigā pa pilsētu un tevi meklē?
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs un ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve Evelīna Beire.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Par Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā spriesto un citiem mūsu aizsardzībai svarīgiem jautājumiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci.
Vai Igaunijā gatavi celt nodokļus, būvēt vairāk vēja parku, atzīt viendzimuma laulības? Vai laba izglītība iespējama arī mazās lauku skolās?Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA)un Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva.
Ukraina. Bahmuta. Krievijas raķetes fiksēta lidojumā un pēc mirkļa tā nogalina amerikāņu ārstu un ukraiņu pensionāri, kam viņš palīdzēja. Video ir iesniegts kā pierādījums kara noziegumam. Tas uzfilmēts bija nejauši - ar telefonu. Kā frontē būt noderīgam bez ieroča un spēt palīdzēt vairāk?
Studijā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) un Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS).
Studijā labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Poltovā. Uzreiz pēc kara sākuma pieteicies ukraiņu Pašaizsardzības spēkos. Par gaidāmo pretuzbrukumu, diversantiem un mobilizāciju. Ko no pieredzētā jāmācas Latvijai?Raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar rezerves pulkvežleitnantu Valdi Jurgelānu.
Studijā RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis un politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.
- aprīlī aprit 50 gadi kopš dienas, kad Latvijā notika pirmā veiksmīgā nieres transplantācija. Ārsts, kurš piedalījās šajā operācijā, vēlāk veica simtiem transplantāciju, vadīja nieru transplantācijas nodaļu Latvijā vienīgajā slimnīcā, kur nieres pārstādīja un pārstāda joprojām - Stradiņa slimnīcā.
Jaunākie bezdarba rādītāji apliecina – Latvijas problēma nav darba vietu, bet gan – darba roku trūkums, un tas liek domāt, ka visai skaļā diskusija, ko raisīja premjera izteikumi par pensijas vecuma celšanu, politiskajā dienaskārtībā būs vēl ilgi. Bet ar diskusijām vien nepietiek, pārmaiņas var nest vienīgi konkrēti lēmumi, pie kuriem, kā redzams, visai strauji grasās ķerties tikai nupat izveidotā Igaunijas valdība. Kam jānotiek pie mums attiecībā uz pensijas vecumu, migrāciju, nodokļiem un to iekasēšanu? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekānu, profesoru Gundaru Bērziņu un ēnu ekonomikas pētnieku, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētāju un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru Arni Sauku.
Internetā ievietots video, kurā redzams, kā krievu armijas karavīri dzīvam ukraiņu karagūsteknim nogriež galvu, kārtējo reizi atgādina par prātam neaptveramo nežēlību un brutalitāti, ko ukraiņi jau krietni ilgāk nekā gadu piedzīvo katru Krievijas sāktā kara dienu. Tikmēr starptautisko mediju pirmajās lapās nonāk arvien jauni fragmenti no nopludinātajiem ASV militārajiem dokumentiem, par kuru autentiskumu arī šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru, LU asociēto profesoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, RSU lektoru Mārtiņu Varguli.
Par koru un virsdiriģentu kariem pirms Dziesmu svētkiem. Par Krievijas kultūras produktiem uz Latvijas skatuvēm un mediju nākotni. Šodien raidījumā #1pret1 saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).
Apvienotā saraksta dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns pēc ilgstošām spekulācijām publiski apstiprinājis, ka kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Viņam esot simtprocentīgs sava politiskā spēka atbalsts, bet koalīcijas partneri ar savu vērtējumu pagaidām nesteidzas. Līdzīgi kā par Valsts ieņēmuma dienesta vadītāju, kuras nomaiņu jau pirms nedēļas prasīja Apvienotais saraksts, bet “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība vismaz publiski uz šo partneru prasību reaģējusi visai atturīgi. Bet ko tad īsti pārmet Ievai Jaunzemei, un ko viņa uz to var atbildēt? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas vadītāju Edgaru Tavaru.
23 gadi. Vairāk nekā 370 tūkstoši sekotāju “Youtube”. Bet influenceres slavas baudīšanas vietā – trimda. Jo viņa negribēja klusēt par politiku.Natašas piedzīvojumi. Skaties raidījumā #Aculiecinieks!
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Ko darīt ar mazajām lauku skolām? Kur atrast jaunus skolotājus? Vai valsts ģimnāzijās vajag iestājeksāmenus? Raidījumā #1pret1 saruna ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV).
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava (NA) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Uldis Augulis (ZZS).
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (JV) un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (A/P).
Kā karalaukā palīdzēt tiem, kam nepalīdz neviens? Kad ir jāpārvar bailes, drosmi dod mīlestība. Karā pamestais dzīvais privātīpašums un tie, kas uzņemas glābšanas risku. Šo sestdien raidījumā "Aculiecinieks" par to, kā darbojas frontes dzīvnieku konvojs.
Studijā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Līga Kļaviņa (ZZS).
Viens no Moldovas drošības apgrūtinājumiem ir fakts, ka Moldovas teritorijā atrodas arī starptautiski neatzītā, par tautas republiku pašpasludinātā separātiskā Piedņestras republika, kurā Krievija jau ilgstoši tur teju divus tūkstošus karavīru lielu armiju. Piedņestrā patlaban dzīvo ap pusmiljona cilvēku. Bet šeit arī dzirdam, ka kopš Krievijas sāktā kara daudzi Piedņestras iedzīvotāji ir lūguši Moldovas pilsonību, jo, baidās no iespējama iesaukuma, vai jebkādas iesaistīšanās karā pret Ukrainu.
“Valsti viņi uzskata par nabagmāju.” Tā raksta mūsu raidījuma viešņa, atsakoties no “Gada vēsturnieka” nominācijas, protestējot pret politiķu attieksmi un finansējumu vēstures zinātnei. Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 vēsturniece Ineta Lipša.
Studijā NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Darija un ievainotais karavīrs Sergejs precēsies šovasar. Bet Romāns savu Natašu apprecēja burtiski zem lodēm. Šonedēļ raidījumā #Aculiecinieks stāsts par karu un mīlestību.
Algotņu grupējuma “Vagner” dibinātājs Jevgēnijs Prigožins, zaudējis agrāko Vladimira Putina labvēlību, savus karotājus varētu no Ukrainas sūtīt atpakaļ uz Āfriku – tā, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, ziņo aģentūra “Bloomberg”. Vai šāda šķelšanās Putinam pietuvināto lokā ir cēlonis vai sekas tam, ka prognozētā Krievijas uzbrukuma kulminācija īsti nav redzama un pat smagi apšaudītā Bahmuta vēl joprojām turas, un arī par spiegu tīkliem ārpus Krievijas šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Latvijas vēstnieku Maskavā, tagad – speciālo uzdevumu vēstnieku Māri Riekstiņu.
Pagājušajā gadā audzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai, respektīvi, savā ikdienā nevar atļauties to, kas daudziem no mums šķiet neatņemama dzīves sastāvdaļa. Un, visticamāk, šogad nebūs labāk – par spīti degvielas cenu kritumam, inflācija vēl joprojām ir augsta, un attiecīgi turpinās arī Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to, kārtējo reizi ceļot procentlikmes un tādējādi sadārdzinot kredītus, un tas par spīti aizokeāna un ne tikai satricinājumiem finanšu sektorā. Vai banku akciju cenu kāpums ASV un Eiropas biržās ir iemesls atviegloti uzelpot, vai arī tam vēl par agru, un kāpēc Latvijā, citējot politiķus, bankas nepilda savas funkcijas – to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.
Krimas tatāru kopienas līderis: Putina vizīte Krimā izskatījās nožēlojami (Saruna oriģinālvalodā) by LTV Ziņu dienests
Šonedēļ apritēs simt dienas, kopš darbu sākusi premjera Krišjāņa Kariņa otrā valdība. Par tās pirmo lielo darbu – šī gada valsts budžetu – prezidents Egils Levits, to izsludinot, saka – tas nav nevainojams, bet valsts vajadzības un iespējas esot sabalansētas saprātīgi. Bet ko galu galā pateiks koalīcija par pašu Egilu Levitu, un vai viņš varētu būt prezidents arī otru termiņu tikai tāpēc, ka par citu gluži vienkārši neizdosies vienoties – arī to, bet ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Universitātes profesoram, Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētājai Leldei Metlai-Rozentālei.
Cilvēks, kurš piedzimis citāds – bez kājām un bez rokām. Kļuvis par pasaulslavenu iedvesmotāju un saka, ka dzīvei nav limitu, nav robežu. Par depresiju, ģimeni un sevis pieņemšanu.***A person who was born different - without legs and without arms. He has become a world-famous inspirer and says that life has no limits, no boundaries. About depression, family and self-acceptance.
Ķīnas prezidents Sji Dziņpins ieradies Maskavā vairāku dienu vizītē, kuras mērķi un potenciālais iznākums ir plaši apspriests jau kopš tās izziņošanas. Skaidrs, ka Putins no šīs tikšanās cer iegūt pēc iespējas vairāk, bet vai šādām cerībām ir pamats – par to bija šaubas jau iepriekš, un Starptautiskās Krimināltiesas izdotais aresta orderis tās ir tikai vairojis. Bet kāda īsti ir tā nozīme, apzinoties, ka Putins diez vai vieglu roku ceļos uz valstīm, kurās varētu tikt aizturēts, un kā tulkot Ķīnas līdera nodomu pēc vizītes Kremlī runāt arī ar Zelenski? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieku, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Mārtiņu Varguli.
Kas notika ar latviešu leģionāriem kara pēdējās dienās Vācijā? Kā viņi izspruka no Berlīnes aplenkuma? Tiekamies ar vienu no pēdējiem dzīvajiem leģionāriem Lielbritānijā. Skarbā dzīve gūstekņu nometnēs un pēckara gadi Lielbritānijā.
Par situāciju izglītības nozarē raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns (NA).
Par pacientiem, naudu un izdegšanu otrdien raidījumā #1pret1 saruna ar ģimenes ārsti Lindu Reicli.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti Igors Rajevs(AS)un Edmunds Zivtiņš (LPV).
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un LDDK prezidents Andris Bite.
Hersonietis Volodimirs Makuha visus okupācijas mēnešus savās mājās slēpa un glabāja ne tikai Ukrainas, bet arī Latvijas karogu. Par spīti nopietnajām briesmām, ja tiktu atklāts.
Studijā Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa un onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes locekle Olga Valciņa.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā pērn nozīmēja drošības situācijas sarežģīšanos visā Austrumeiropas reģionā. Tas nozīmē – vairāk darba arī Latvijas drošības dienestiem. Tai skaitā Satversmes Aizsardzības birojam, kura uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana, drošības situācijas analīze un valsts noslēpuma aizsardzība. Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Satversmes Aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.
Studijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Te izskatās kā manā dzimtajā Donbasā! Tā par bijušās Slokas papīrfabrikas teritoriju saka ukrainis Valērijs Olenijčuks. Viņš ar brāli grasās šo vietu pārvērst par lielāko festivālu laukumu Latvijā. Izlaušanās istaba kādreizējā bunkurā viņiem jau ir. Plānos - viesnīca un vairākas skatuves.
Studijā ģimenes ārsts, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Pulveris ir jātur sauss – tā intervijā Latvijas Televīzijai šodien teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons, komentējot Krievijas draudus Baltijas jūras reģionam. Viņš pauda -Krievija apdraud visu eiroatlantisko kopienu, un Kremlis gatavs uzņemties lielus politiskos un militāros riskus. Ukrainu Zviedrija gatava atbalstīt, cik ilgi nepieciešams.
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo pērn bijis mazāk nekā jebkad, savukārt sabiedrībā izplatītā pārliecība, ka pret ukraiņiem Latvijā vērsts daudz naida noziegumu, ir mīts – tā lasāms Valsts policijas ziņojumā par aizvadīto gadu, un tomēr policijas priekšnieks to sauc par vienu no sarežģītākajiem gadiem dienesta pastāvēšanas vēsturē. Kāpēc? Vai topošais šī gada budžets sola ko labāku, un kā neaizpildīto vakanču likvidēšana palīdzēs atslogot ar lietām pārkrautos izmeklētājus – par to un ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku.
Kad Latvijā sauca “Irbe kā mūris!”, čehiem bija savs varonis – “Dominators”. Tagad asi aizstāv Ukrainu. Vai NHL vadībai jāatkāpjas? Kāpēc Čehija nav gatava boikotēt olimpiskās spēles? Un ko viņš teiktu, ja satiktu Putina atbalstītāju Ovečkinu? Par to raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Čehijas hokeja leģendu Dominiku Hašeku.
Raidījumā “Šodienas jautājums” viesojas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) un LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Līdzīgi kā pēc “Spēlmaņu nakts”, arī “Lielā Kristapa” ceremonijā īpašu uzmanību piesaistījusi gada aktrise, tiesa, šoreiz ne ar to, ka balva viņai piešķirta, bet gan no tās atsakoties. Kā un vai uz to būtu jāreaģē aktrises piesauktajam kultūras ministram, un vai viņa vadītajai ministrijai jāiejaucas Ogres pašvaldības publiskajā konfliktā ar novada vēstures un mākslas muzeju – par to un ne tikai šovakar diskutējām raidījumā “Šodienas jautājums”. Uz sarunu aicinājām Ogres mēru, bet viņš ir ārpus valsts, kultūras ministrs savukārt devies atvaļinājumā, tādēļ Nacionālo apvienību pārstāvēja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un no opozīcijas studijā bija Antoņina Ņenaševa no “Progresīvajiem”, kas pēc minētajiem notikumiem ar muzeju Saeimā cenšas panākt Ogres domes darbības izvērtējumu.
Bijušais pasaules šaha čempions Garijs Kasparovs pēc aiziešanas no lielā šaha 2005. gadā kļuva par politisko aktīvistu un Kremļa opozicionāru. Viņš atzīst, ka Rietumiem sapratne – kamēr Putins būs pie varas, tikmēr miera nebūs – nāk ļoti lēni. LTV žurnāliste Ilze Nagla izvaicāja Gariju Kasparovu arī par daudzu atteikšanos no krievu valodas un krievu kultūras.
Kā tas ir – nonākt gūstā Krievijā? Un kā strādā Krievijas melu mašīna? Šīs nedēļas raidījumā #Aculiecinieks sarunājamies ar Azovas pulka karavīru Dmitriju Andruščenko. Šīs nedēļas raidījums klausāms oriģinālvalodā.
Bija skaidrs, ka karš nav novēršams. Tā, atceroties pēdējo nedēļu diplomātiskās aizkulises un dažādu valstu izlūkdienestu informāciju pirms 2022. gada 24. februāra, kad Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Viņš todien atradās Kijivā un pirmos attālos sprādzienu blīkšķus dzirdēja nepastarpināti un tad ar nelielu laika nobīdi CNN tiešraidē, ko vēroja viesnīcā. “Tajā brīdī nekādas īpašās emocijas vairs nav, jo, pirmkārt, tu mēģini saprast, ko darīt,” atminas ministrs. Gan par starptautiskajiem centieniem iebrukumu novērst, gan par Rietumu sabiedroto reakciju un atbalstu Ukrainai, arī par Latvijas mājasdarbiem un vēsturiskajiem secinājumiem, par Krievijas pasaules redzējumu, un kāpēc šis nav tikai Putina karš, Edgars Rinkēvičs stāsta plašākā intervijā LTV Ziņu dienestam.
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Raidījuma "Šodienas jautājums" viesi - NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Sākoties karam 2014. gadā, kijiviete aizbrauca uz Donbasu kā brīvprātīgā, pēc tam uzrakstīja grāmatu. Par toreiz pieredzēto un jauno kara ikdienu raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Tamāru Dudu.
Kamēr Vladimirs Putins Maskavā stāsta, ka Krievija darījusi visu, lai saglabātu mieru, un karš ir tikai un vienīgi Rietumu vaina, Hersonā autobusa pieturā kārtējā krievu armijas raķešu uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un ievainoti vēl vairāki desmiti. Vai šī – Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienas nedēļa – nesīs jaunu teroraktu vilni pār Ukrainu, un kā uz ASV prezidenta pastaigu pa Kijivu gaisa trauksmes laikā raugās pašā Amerikā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, Vidzemes augstskolas prorektoru Māri Andžānu un ASV ārpolitikas pētnieku, politikas zinātnes doktoru Mārtiņu Hiršu.
Par valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar iekšlietu ministru Māri Kučinski.
Viņi dzīvo vieni, bet uz pansionātu negrib doties, tāpēc nereti diena, kad pagalmā iebrauc mobilā duša, ir mēneša lielākais notikums. Par patiesām rūpēm un pateicību skatieties raidījuma #Aculiecinieks jaunākajā sērijā.
Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.
Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Kāpēc Ukrainai vajag jaudīgākas raķetes un lidmašīnas? Par korupcijas skandāliem Kijivā, un ko Zelenska komanda domā par Krievijas oligarhiem? Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Mihailo Podoļaku.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts Andris Šuvajevs (P).
Valsts budžeta projekts sācis savu ceļu Saeimā. Visticamāk, viegli neies, opozīcija jau norādījusi uz virkni nepildītu priekšvēlēšanu solījumu, un, iespējams, uz kādām izmaiņām vēl cer arī atsevišķi koalīcijas pārstāvji, kuru vadītās nozares esošais piedāvājums naudas sadalījumam ne tuvu neapmierina. Ko nepiešķirtie miljoni nozīmēs veselības aprūpei, un kas nozarei un tās vadībai atbildams uz premjera nu jau gadiem atkārtoto kritiku par neefektīvu sistēmu? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām veselības ministrei Līgai Meņģelsonei un Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājam Jevgēņijam Kalējam.
Arnoldam Jurim Vītoliņam ir kolosāla ģimene - trīs meitas, mazbērni. Iespējams, ka tieši šī kopības sajūta ļāva izglābt viņa dzīvību. Tas notika dzimtas mājās pirms vairākiem gadiem - pēkšņas sāpes krūtīs, samaņas zudums un apstājusies sirdsdarbība. 🖥️ Raidījumu #Aculiecinieks skaties šeit: https://youtu.be/FJC4ID_Bx3A
Satversmes tiesa ar nolēmumu par privāto augstskolu tiesībām mācīt ne valsts valodā pēc būtības pateikusi, ka tās to drīkst darīt angliski, bet ne krieviski. Kāpēc tā, un vai pēdējā gada centieni mazināt krievu valodas ietekmi Latvijā atspoguļojas arī Satversmes tiesas dienaskārtībā? Tāpat arī par politisko ietekmi un spriedumu, pēc kura tā laika tiesas vadītāja jutās neomulīgi, ejot pa ielu, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar esošo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu.
Ja valdībā budžeta projekts tapa bez lielām, vismaz publiskām domstarpībām, paredzams, ka Saeimā tā apspriešana būs krietni skaļāka – no opozīcijas izskan aicinājumi mazināt dažādus nodokļus, netaupīt krīzes apstākļos un dot vairāk līdzekļu veselības un izglītības nozarēm, kas visai skaļi izrāda neapmierinātību ar plānoto valsts naudas sadalījumu. Vai vajadzēja un vai varēja citādi, kur šajā budžetā iekodēts solītais ekonomikas izrāviens, un kāpēc aizvadītajā mēnesī Latvija piedzīvojusi augstāko inflāciju eirozonā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku un bankas “Luminor” galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu.
Kara sankcijām pakļautā baņķiera Pjotra Avena privātkolekcijas izstāde Ogrē ir atcelta. Izstādes iniciators joprojām uzskata - tā atbilst nacionālajām interesēm. Kāpēc?Otrdien raidījuma #1pret1 viesis - Ogres novada mērs Egils Helmanis. Tiksimies plkst. 21.10.
Konkurences padomes lēmums par karteļa vienošanos trīs pasažieru pārvadātāju vidū tiks pārsūdzēts – tā paziņojis “Liepājas autobusu parks”, radot pamatu bažām, ka iespējas atgūt radītos zaudējumus ievērojami attālinās. Bet vai zaudējumi vispār ir nodarīti? Arī par to šodien diskutēja Saeimas deputāti. Savukārt, runājot par valsts budžeta projektu, – kāpēc tieši pirms sūtīšanas uz Saeimu tas no mediķiem izpelnījies apzīmējumu “nāves spriedums” valsts apmaksātai veselības aprūpei, bet pedagogus mudinājis atsākt sarunas par streiku? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem – Viktoru Valaini (ZZS) un Skaidrīti Ābramu (P).
Pirmo nedēļu darbā aizvadījusi amatā atjaunotā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Pagājis teju pusgads, kopš rudenī pēc ilgstošām nesaskaņām viņu atstādināja tā laika finanšu ministrs Jānis Reirs, bet Saeimas vēlēšanas abu pozīcijas mainīja, un galu galā bez agrākā amata palicis tieši Reirs. Tiesa, arī jaunais ministrs nācis ar saviem uzstādījumiem. Kā sokas ar to ieviešanu, tostarp – VID attieksmē pret nodokļu maksātājiem, un vai tiešām korupcijas gadījumi dienestā palikuši pagātnē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.
Starptautiskās olimpiskās komitejas plānu pavērt Krievijas sportistiem ceļu uz dalību olimpiskajās spēlēs var apturēt nevis sporta federācijas, bet tikai citu valstu sportistu protesti un atteikšanās piedalīties sacensībās kopā ar Krievijas sportistiem. Tā uzskata viens no sporta pasaulē zināmākajiem latviešiem – hokejists, treneris un un divkārtējs olimpisko spēļu dalībnieks Artūrs Irbe. Viņaprāt, centieni jebkādi iedabūt Krieviju olimpiādē liecina, ka nauda sportā runā daudz skaļāk, nekā sasniegumi un mērķi.
Uzņēmuma “Labie koki” arboristiem dažas reizes gadā ir liels izaicinājums - izrakt un pārstādīt ļoti lielus kokus. Šoreiz tie ir divi brāļi - dižskābarži, kuri aug vietā, kur plānots uzstādīt Rīgas panorāmas ratu. Tehnika lūzt, cilvēki nogurst, zeme sasalst, bet ar ceturto mēģinājumu tas izdodas. Par kokiem, kurus izdodas glābt un kokiem, kuri cilvēku dēļ mirst - “Aculieciniekā”.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts Andris Sprūds (“Progresīvie”) un Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu un Ārlietu komisiju deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”).
Daugavpils - iespēju vai nespēju pilsēta? Par savu dzimto vietu filmas autore izpelnās uzslavas un draudus. Ko karš mainīs cilvēkos? Raidījumā #1pret1 sarunājamies ar Vladislavu Romanovu.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) un Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).
"Perhaps for the first time in history, when someone else is fighting for Poland's freedom, and we have to take this very seriously." This is what Polish Foreign Minister Zbigniew Rau said when explaining Poland's desire to help Ukraine. Poland, together with the Baltic states, is currently the most visible support for Ukraine in the European Union. Ina Strazdiņa asked the Polish Minister of Foreign Affairs about the ability to continue this path and Ukraine's concerns about Europe's caution.
The West must not skimp on military aid to Ukraine, including the need for fighter jets and long-range missiles to repel Russian aggression. This is what Estonian Foreign Minister Urmas Reinsalu said in an interview with Latvian Television.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.
Atkal uz Donbasa frontes zonu – no Latvijas atgādāts īpašs busiņš graužas cauri dubļainajiem ceļiem, kur tas tiek izmantots ļoti nepieciešamām palīdzības piegādēm un cilvēku evakuācijai. No pirmā acu uzmetiena vienkāršs, bet tas ir aprīkots ar bruņām. Bijušais inkasentu auto.
“Esmu optimistisks par Zviedrijas procesu ceļā uz NATO,” saka Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Billstrēms, kurš šodien ieradies vizītē Latvijā. Sarunā ar “Latvijas Televīziju” viņš norāda, ka turpinās pārrunu process ar Turciju, kas patlaban visaktīvāk bloķē Zviedrijas virzīšanos tālāk. Attiecības ar Ankaru saasinājis arī nesenais incidents Stokholmā, kad ekstrēmisti pie Turcijas vēstniecības sadedzināja musulmaņu svētos rakstus. Par to, kā risināt šo spriedzi un vai Zviedrija būtu gatava ļaut Somijai iestāties NATO pirmajai, ar Zviedrijas ārlietu ministru sarunājās Ina Strazdiņa.
Diena pēc Vācijas, ASV un citu valstu solījumiem piegādāt ilgi gaidītos tankus Ukrainā pagājusi ar gaisa trauksmi visā valsts teritorijā. Liela daļa Krievijas raķešu notriektas, bet, kā allaž, ir būtiski trāpījumi, ir ievainotie un ir bojāgājušie, un tā tas turpināsies, kamēr vien turpināsies karš. Vai jaunākie sabiedroto lēmumi tuvinās tā beigas, kas būs nākamais jautājums, par ko atkal diskutēsim mēnešiem, un arī par Saeimas ārlietu debatēm, kas šodien izskanēja lielā vienprātībā, visticamāk, arī tādēļ, ka ne visu Saeimas frakciju deputāti kāpa tribīnē paust savu viedokli – par to un ne tikai šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu jāpārbauda deputātu kandidātu sniegtās ziņas? Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Centrālās vēlēšanas komisijas priekšsēdētājas amata kandidāti Kristīni Saulīti.
No metalurģijas kompleksa “Azovstaļ” pazemes bunkuriem viņi iznāca tikai tad, kad to lika Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Daļa “Azov” kaujinieku, kuri līdz pēdējam cīnījas par Mariupoles aizstāvību, joprojām ir Krievijas gūstā, daļa – atbrīvoti gūstekņu apmaiņā. Ne visi par piedzīvoto gatavi runāt un ne visu var stāstīt. Viens no varonīgajiem Mariupoles aizstāvjiem, kurš pērn septembrī atgriezies no gūsta un tagad izgājis rehabilitāciju Lietuvā, 23. janvārī viesojās Latvijas Televīzijā un sniedza plašāku interviju kolēģim Gundaram Rēderam raidījumā “Vienu pret vienu”.
Jau šovasar paredzēts sākt jauniešu uzņemšanu Valsts aizsardzības dienestā. Saeimas komisija turpina izskatīt uzlaboto Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, un šodien izskanējis, ka jauniešiem civilā dienesta izpildi varētu nodrošināt tikai aizsardzības resora iestādēs. Raidījumā "Šodienas jautājums" par tematu diskutē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) un deputāts Atis Švinka (Progresīvie).
"Šodienas jautājums": Kā vērtēt Eiropas atbalstu Ukrainai ?Studijā Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava un Latvijas vēstnieks Francijā Eduards Stiprais.
Komponistam Raimondam Paulam 12. janvārī palika 87! Kā jau ierasts, savā dzimšanas dienā maestro kāpj uz skatuves. Koncerts dzimšanas dienā jau ir tradīcija - šoreiz kopā ar Latvijas Radio bigbendu, solistēm Elzu Rozentāli un Diānu Rudāni, kā arī aktieri Andri Keišu.
"If Ukraine receives much more heavy weaponry that would allow it to liberate occupied territories and withstand new Russian offensives, which we are likely to expect soon, then there is a chance that Ukraine can win militarily and can dictate the terms of any deal," in interview with Latvian Television says Deputy Director and Head of the Foreign Policy Programme Kristi Raik.
Arī Eiropas Parlaments ar savu rezolūciju pievienojies aicinājumiem pēc starptautiska tribunāla Putina un viņa līdzgaitnieku tiesāšanai. Balsojums bija pārliecinošs, 472 deputāti par un tikai 19 pret, tiesa, viņu vidū pārstāvēta arī Latvija Tatjanas Ždanokas personā. Bet, protams, šī ir tikai kārtējā rezolūcija bez īpašas ietekmes vismaz īstermiņā, un nav šaubu, ka pirmkārt Ukrainai no rietumiem vajag ieročus – vairāk un pamatīgākus nekā līdz šim, un šķietami nebeidzamo diskusiju par Vācijas tanku piegādi Volodomirs Zelenskis kritizējis arī Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Arī par tur pārrunāto šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājamies ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru Māri Andžānu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru un RSU Eiropas Studiju fakultātes docentu Kārli Bukovski.
Kāda būs VARAM rīcība azartspēļu jautājumā? Par šo un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS).
Šajās dienās atceramies barikāžu laikus. Latvijas tautas pretestību un darbošanos X stundā koordinēja Latvijas Tautas fronte. Raidījuma #1pret1 viesis – toreizējais LTF priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
"Šodienas jautājums": Kā sakārtot Civilās aizsardzības sistēmu?Studijā Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas vadītājs Igors Rajevs (AS) un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Raidījumā "Šodienas jautājums": Kurās veselības nozares jomās nepieciešamas sistēmiskas reformas? Studijā veselības ministre Līga Meņģelsone.
"Skats pirms Ziemassvētkiem. Mēs sēžam nodaļā, skatāmies jauno pacientu datortomogrāfijas bildes un domājam "nevar būt!" Pirms diviem gadiem sēdējām ar tādām pašām bildēm un tādā pašā situācijā," stāsta pneimonoloģijas virsārste Zaiga Kravale. Latvijā plosās gripas epidēmija. Smagi inficētie nonāk slimnīcā. Gripas laiks. Skaties raidījumā #Aculiecinieks.
Raidījuma "Šodienas jautājums" viesi - LOC Onkoķirurģijas klīnikas Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas vadītājs Andrejs Pčolkins un RAKUS padomes loceklis Valts Ābols.
Par aktualitātēm tieslietu jomā raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri.
Vai beidzot policistiem būs normālas darba telpas, neaizklapēs ugunsdzēsēju depo? Laba izglītība izmeklētājiem un pabeigta robežas izbūve? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis – iekšlietu ministrs Māris Kučinskis.
Raidījuma "Šodienas jautājums" studijā viesojas NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs.
Saeima pēc svētku pārtraukuma atsāk darbu. Sākusies ziemas sesija. Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.
Tumsa, migla, nogurums, ķibeles ar auto un muitas birokrātija. Tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras brīvprātīgie šoferi, “tviterkonvoja” dalībnieki. 62. “tviterkonvoja” piedzīvojumi.Video skaties mūsu Youtube kontā un vietnē Replay.lsm.lv
Par spīti tam, ka jaunajā valdībā ir divas partijas no vecās koalīcijas un arī premjers tas pats, vairāki iepriekšējā sasaukuma plāni, satiksmes jomas terminoloģijā runājot, šķiet, tiks noņemti no sliedēm. Finanšu ministrija nobremzējusi ieceri par astoņiem miljoniem pirkt zemi zem Biķernieku trases, un jaunais satiksmes ministrs lielo ostu pārstāvjiem prasīs viedokli par viena koalīcijas partnera asi kritizēto ostu reformas virzību. Cik būtiskas izmaiņas tajā gaidāmas, vai pa sliedēm vēl pārvadās kravas un kad uz tām redzēsim jaunos vilcienus? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām satiksmes ministram Jānim Vitenbergam (NA).
Šovakar "Šodienas jautājums": par ko liecina gripas un Covid-19 izplatības rādītāji?Studijā RAKUS infektoloģijas galvenā speciāliste, RSU profesore Ludmila Vīksna un RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Liels izaicinājums būs mazināt energocenas, apkures rēķinus un panākt energo neatkarību. Jauns gads, jauna ministrija un jauns klimata un enerģētikas ministrs. Raimonds Čudars - otrdienas raidījuma "Viens pret vienu" viesis.
Rīgas Austrumu slimnīcas vadība sākusi, citējot, “uz sadarbību vērstas sarunas” ar onkologiem, kuri īsi pirms gadu mijas paziņoja par iespējamu kolektīvo atlūgumu. Jaunā nozares ministre mēneša laikā konfliktu atrisināt uzdevusi slimnīcas padomei, bet mediķu izvirzītās prasības liek domāt, ka bez pašas ministres iejaukšanās varētu arī neiztikt – bez slimnīcas iekšējo jautājumu risināšanas tiek prasīts arī palielināt atalgojumu, kam ir nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, un arī mainīt esošo slimnīcas valdi, kuras attieksme ārstiem jau ilgstoši neesot pieņemama. Kā līdz šādai krīzei nonāca, un kā no tās tikt ārā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Imantu Paeglīti, un Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītāju Armandu Sīviņu.
Ukraina turpina cīņu par savu zemi, gads iesācies ar precīzu trāpījumu pa mobilizēto apmetni okupētajā Doneckas apgabalā, pie mums savukārt veselības nozare, šķiet, attaisnojusi politiķu bažas par tās “smagumu” – par kolektīvu atlūgumu runā onkoloģijas speciālisti Austrumu slimnīcā, un šonedēļ ar milzu aizkavēšanos beidzot jāsākas arī šī gada budžeta sarunām. Ko gaidīt no tām un ne tikai? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Latvijas Universitātes profesoram, Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājam Mārtiņam Daugulim.
Raidījumā "Šodienas jautājums": Kas sagaida Latvijas ekonomiku nākamgad? Studijā Latvijas Bankas ekonomists, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds un Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Raidījumā "Šodienas jautājums": vai Krieviju var izslēgt no ANO? Studijā Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns.
Raidījumā "Šodienas jautājums": ko nozīmē iecere pārskatīt programmu "Skola 2030"? Studijā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Sarmīte Cīrule ir vienīgā vispārējās aprūpes māsa no Latvijas, kas tagad ārstē ievainotos karavīrus frontē Ukrainā.Viņas sajūtas un pašas filmētie video. Skaties sestdien raidījumā #Aculiecinieks.
Ukraina ziņo, ka šajos desmit kara mēnešos Krievija zaudējusi jau vairāk nekā simt tūkstošus karavīru. Šie dati, protams, nav pārbaudāmi, bet par to, ka kritušo skaits ir milzīgs, šaubu īsti nav, līdz ar to Putina rīkojums krietni papluinīto armiju vēl palielināt liek domāt par jaunu mobilizācijas vilni Krievijā. Vai ir jebkāds pamats domāt, ka tas vai jebkas cits varētu krievu sabiedrību sašūpot tā, lai pieliktu punktu karam Ukrainā, un kāpēc mums vēl vajadzīgas diplomātiskās saites ar Krieviju? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.
Visai piesardzīgi Ārvalstu investoru padome komentējusi jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, sakot – jauns nosaukums komplektā ar vecajiem darbiniekiem pats par sevi vien pārmaiņas nenesīs. Bet pārmaiņas mēs gaidām ļoti – gan konkurētspējīgas energoresursu cenas, gan drošību par to, ka šie resursi vispār būs pieejami. Kā un cik ātri spēsim to panākt, un vai šīs nenoliedzami prioritātes ēnā nepaliks klimata mērķi un Eiropas zaļais kurss? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar jauno enerģētikas un klimata ministru Raimondu Čudaru (JV).
Ukrainas militārā vadība brīdina par Krievijas jaunu uzbrukumu nākamā gada sākumā. Ukraiņiem trūkst militārās tehnikas. Par sabiedroto spēju palīdzēt un drošību reģionā raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baibu Braži.
Katra jauna diena no pēdējām trīssimt, kurās Ukraina varonīgi un pašaizliedzīgi cīnās par savu zemi, nesusi arvien jaunas šausminošas liecības par Krievijas noziegumiem. Un katra diena nesusi arī cieņu un izbrīnu par ukraiņu spēku stāties tam visam pretī un izturēt. Šodien, kara 300. dienā raidījuma “Šodienas jautājums” speciālizlaidums – par visu, kas noticis kopš 24. februāra un arī turpmākajām prognozēm. Studijā viesojās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (“Progresīvie”) un pediatre, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Dana Isarova.
Kādas sekas būs korupcijas skandālam Eiropas Parlamentā? "Šodienas jautājumā" viesojas Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (A/P) un Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs (“Saskaņa”).
Ukrainas bērni Latvijā dzīvo bez kara trokšņa, bet ilgojas pēc mājām. Savukārt citiem mazuļiem dzimšanas apliecībā jau ierakstīta Rīga.Kara bērni – sestdien raidījumā #Aculiecinieks. Tiksimies 18.20.
Par veselības nozarē veicamajiem darbiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar jauno veselības ministri Līgu Meņģelsoni.
Viens no jaunās valdības steidzamajiem darbiem būs nākamā gada valsts budžeta veidošana. Patlaban skaidrs, ka vismaz pirmos gada mēnešus pavadīsim ar tehnisko budžetu. Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar jauno finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.
Laikā, kad miljardiem cilvēku seko līdzi pasaules kausam futbolā Katarā, otrdien raidījuma #1pret1 viesis - kādreizējais Latvijas izlases futbolists, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.
Par kara gaitu Ukrainā raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē NBS Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Kurā no iekšlietu dienestiem situācija ir viskritiskākā? Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar iekšlietu ministra amata kandidātu Māri Kučinski.
Kristīna sešus gadus bija blakus savam ar vēzi slimajam vīram. Tagad viņa palīdz citiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā. Stāsts par būšanu blakus - Kristīnas un hospisa stāsts.
Vai mūsu pašu bruņotajos spēkos beidzot ir skaidrība par to rīcībā jau esošo ekipējumu un bruņojumu, vai no armijas noliktavām vairs nekas nevar tā vienkārši pazust, un kā notiks Valsts aizsardzības dienesta ieviešana? Studijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) un aizsardzības ministra amata kandidāte Ināra Mūrniece (NA).
"Šodienas jautājums": kam šobrīd jābūt prioritātei veselības nozarē?Studijā Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra.
Savulaik atteicies no ekonomikas ministra krēsla Kariņa valdībā, izstājies no partijas “KPV LV”, kritizējis Covid-19 ierobežojumus. Tas bija 13. Saeimas laikā, kāda būs varas koalīcija nākamajos četros gados? #1pret1 viesis - Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītājs Didzis Šmits.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, cik spēcīga solās būt jaunā valdība? Studijā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens.
Raidījumā "Šodienas jautājums": Kā tiks atrisināta situācija saistībā ar “TV Doždj”? Studijā LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis.
Latviešu polārpētnieki ieradušies pētīt ledājus inuītu zemē Kanākā. Ar kādām grūtībām un izaicinājumiem viņi saskārās?
Kā jau bija gaidāms, Saeimas sēdē šodien tika skatīti un ar vairākuma balsīm arī atbalstīti iepriekš Juridiskajā komisijā noraidītie priekšlikumi par jaunas – Klimata un enerģētikas ministrijas – un arī ministru biedru amata izveidi. Vai paši grozījumi un arī to pieņemšanas process atbilst valsts pamatlikumam, ļoti iespējams, būs jāvērtē Satversmes tiesai, kurā sola vērsties potenciālās opozīcijas partija ZZS. Bet vai un kāds galu galā no šī visa būs ieguvums, un kā topošās valdības plāni jāpielāgo gaidāmajai recesijai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Saeimas budžeta un arī Nacionālās drošības komisijas deputātu Māri Kučinski (AS) un Tautsaimniecības komisijas deputātu Aināru Šleseru (LPV).
Dati par aizvadīto ceturksni rāda – pirmo reizi ilgākā laikā iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar šo pašu laiku pirms gada krities. Tas, visticamāk, iezīmē sākumu ekspertu prognozētajai ekonomikas lejupslīdei, kas visspilgtāk izpaudīsies nākamgad, iespējams, līdz minimumam samazinot jau tā ierobežotās iespējas palielināt budžeta finansējumu, kur tas nepieciešams. Ko tas nozīmē aizsardzībai, iekšlietām, zinātnei, veselībai un citām prioritārajām jomām, un kas turpmākajos četros gados jādara ar nodokļiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Andu Čakšu (JV) un šīs pašas komisijas deputātu Andri Šuvajevu (“Progresīvie”).
Šajās dienās piemin ebreju holokausta, ukraiņu holodomora upurus. Par nežēlību, vienaldzību un cilvēcību toreiz un tagad raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori, publicisti Lolitu Tomsoni.
Arī pirms otrā lasījuma Saeimas Juridiskā komisija, kurā balsu vairākums ir opozīcijai, nobalsojusi pret grozījumiem, kas paredz izveidot jaunu Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ieviest ministra biedra amatu. Visticamāk, tāpat kā iepriekš, arī šoreiz likumprojekti kaut kā nonāks līdz plenārsēdei, kur topošajai koalīcijai ir vairākums, bet vai ir kļuvis skaidrāks, kuriem ministriem tad galu galā būs biedri un no kurām partijām? Par to un citām aktualitātēm valdības deklarācijas tapšanas procesā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Uģi Mitrevicu no Nacionālās apvienības, Edgaru Tavaru no “Apvienotā saraksta” un Eviku Siliņu no “Jaunās Vienotības”.
Kamēr politiķi, rakstot nākamās valdības deklarāciju, diskutē, kurās jomās visvairāk nepieciešami papildu ieguldījumi, Fiskālās disciplīnas padome brīdina – Latvijai dziļākais šīs krīzes punkts vēl tikai priekšā, nākamgad iespējama ekonomikas lejupslīde, un ar tēriņiem jābūt piesardzīgiem. Vai šādos apstākļos vispār iespējams sasniegt Valsts prezidenta uzstādīto mērķi – ekonomikas izaugsmē apsteigt Lietuvu un Igauniju, un kā situāciju ietekmēs vēl lielāka procentlikmju celšana, par ko šo pēcpusdien atkal izteikusies Eiropas Centrālās bankas prezidente? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju Uldi Rutkasti un Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bankas “Citadele” ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.
Kas ir tie cilvēki, kuri sevi pēc nāves novēl Latvijas medicīnai? Un kāpēc topošajiem ārstiem joprojām svarīgi preparēt īstu ķermeni?
Par smagi nākušajiem kompromisiem, jauno valdību veidojot, un sarežģītajiem uzdevumiem, kas tai būs jāpaveic, šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar premjera amatam nominēto Krišjāni Kariņu.
"Spēlmaņu nakts" noskaņās raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Dailes teātra direktoru Juri Žagaru, Valmieras drāmas teātra direktori Evitu Sniedzi-Ašeradenu un režisoru Klāvu Melli.
Saeimas vēlēšanās Latgalē pārliecinoši uzvar opozīcijas partijas - vai pārsteigums? Kā karš un graudu krīze ietekmē lauksaimniekus? Viņa apstrādātie lauki stiepjas gar pašu Latvijas robežu. Lielsaimnieks no Baltinavas - Guntars Bartkevičs.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas RTU pētnieks, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Par jaunās valdības veidošanas procesu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis Uģis Mitrevics.
Viņš sargāja Rīgas 2. teātri, kad tajā pasludināja Latvijas Republiku, bet pēc gada, pretēji Zemitāna pavēlei, kopā ar studentu rotu noturēja Rīgu. Unikālas Fridriha Zommera-Vasarieša piezīmes, kas tagad ir dzimtas īpašums. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks.
Tikai trešajā nedēļā pēc jaunā Saeimas sasaukuma sanākšanas parlamenta darbs lēnām iekustējies. Viens no pirmajiem lēmumiem – vairs neveidot deputātu grupas, kuru mērķis iepriekš bijis veicināt sadarbību ar Baltkrievijas un Krievijas parlamentiem. Lēmums gan nebija vienbalsīgs, pret nobalsoja visi desmit partijas Stabilitātei deputāti. Bet vēl daudz mazāk vienprātības joprojām valdības veidošanas procesā. Lai arī darbs pie deklarācijas rakstīšanas sācies, virkne domstarpību vēl joprojām nav atrisinātas, un koalīcijas partneri publiski apmainās ar epitetiem, kas liek nopietni apšaubīt viņu spēju kopā strādāt. Kas ir šīs nokaitētās gaisotnes pamatā, šovakar saruna ar politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka un Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kādas sekas būs incidentam Polijā. Studijā Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, RSU asociētais profesors Māris Andžāns un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Latvijas pamatlikums Satversme – sena, lakoniska un joprojām vieda. Nav augstāka likuma par to. Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālās pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju. Un arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. Šajā rudenī aprit simt gadu, kopš pieņemts un spēkā stājies Latvijas pamatlikums, kas nosaka valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Kā deputāti pirms simt gadiem izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu? Kāpēc to nosauca par Satversmi? Kas izstrādāja Satversmi? Un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi?“Sapnis par valsti. Satversme” ir pirmais no trim dokumentālajiem stāstiem, kam sekos dokumentāls vēstījums par pirmo Saeimu un Valsts prezidenta institūtu.
Atmodas laikā viņa uzrunas iedvesmoja tūkstošus. Kas iedvesmo un kas sadusmo Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju 2022. gada patriotu nedēļā? Raidījuma "Viens pret vienu" viesis – Dainis Īvāns.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kā Latvija patlaban stiprina savas aizsardzības spējas. Studijā NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, cik dinamiski spēs strādāt jaunā koalīcija? Studijā “Jaunās Vienotības” pārstāvis Arvils Ašeradens, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Andris Kulbergs.
Bīstami apstākļi un vajāšana – ar to jārēķinās ukraiņu bēgļu glābējiem Krievijā. Tiem, kuri palīdzējuši bēgļiem, tagad pašiem nākas bēgt. Bēgļu glābēji Krievijā. Šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks.
Ukrainas karaspēks turpina atbrīvot okupētās teritorijas Hersonas apgabalā, virzoties tuvāk un tuvāk reģiona centram. Kas viņus gaida tur, gan joprojām ir stipri neskaidrs – ASV Kara pētījumu institūta ieskatā, Krievijas paziņojums par atkāpšanos diez vai ir slazds, un tomēr Ukraina uz šo situāciju vēl joprojām raugās ļoti piesardzīgi, un Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks paudis, ka Krievija vēlas Hersonu pārvērst drupās. Vai ir pamats ASV minējumiem, ka šis varētu būt “iespēju logs sarunām”, un kādēļ iestrēgušas valdības veidošanas sarunas tepat pie mums? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Ar katru gadu mūsu – Latvijas iedzīvotāju – kļūst mazāk, un tā tas būs arī turpmāk – tā rāda visdažādākās prognozes, gan nepasakot, vai un kur šī iedzīvotāju skaita lejupslīde apstāsies – pie pusotra miljona, miljona, varbūt pusmiljona, vai galu galā pie nulles. Lai šādu – latviešu nācijai apokaliptisku scenāriju nepieļautu vai vismaz pēc iespējas novilcinātu, tapis apjomīgs dokuments – Tautas ataudzes stratēģija. Vai tajā piedāvāti īstie risinājumi un galvenais, vai un kad tie tiks ieviesti? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar “Demogrāfisko lietu centra” vadītāju un premjera padomnieku demogrāfijas jautājumos Imantu Parādnieku (NA), kā arī demogrāfi, Baltijas Starptautiskā Ekonomikas politikas studiju centra asociēto pētnieci Zani Vārpiņu.
VID vadībai bija jāaiziet pēc darbinieku mēģinājuma safabricēt krimināllietu un izspiest kukuli - kā tas notika? Un cik caurspīdīgs ir koku bizness - Latvijas ekonomikas dzinējspēks? Kokrūpnieks no Kurzemes - Andris Ramoliņš "Viens pret vienu".
Amerikas Savienotajās Valstīs iedzīvotāji izdara izvēli vidustermiņa vēlēšanās, kas daudzkārt pieminētas arī kontekstā ar ASV atbalstu Ukrainai. Tiesa, par spīti tostarp ukraiņiem nelabvēlīgai priekšvēlēšanu retorikai, maz ticams, ka pie jebkāda iznākuma aizokeāna ieroču piegādes tuvākajā laikā varētu apsīkt. Un pārliecība par nelokāmu atbalstu arī turpmāk ir ļoti svarīga šajā laikā, kad ziemas priekšvakarā Ukraina cīnās ne tikai ar okupantu armiju, bet arī Krievijas raķešu izraisītajiem elektrības, ūdenspadeves un siltumapgādes pārrāvumiem. Vai miljoniem Kijivas iedzīvotāju tiešām draud pagaidu evakuācija? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Kārli Bukovski.
Kā rit jaunās valdības veidošanas sarunas un vai piedāvātajā atbildības jomu sadalījumā var būt izmaiņas? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē “Jaunās Vienotības” pārstāve Evika Siliņa, “Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.
Vadimam un Lilijai ir četri adoptēti bērni – ar smagām traumām, kas gūtas bioloģiskās ģimenēs. Šīs nedēļas raidījumā "Aculiecinieks" - dzemdības ar sirdi.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" šodien pārraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur visas dienas garumā norisinājās starptautiska konference par ekonomiku, kas šobrīd globālā līmenī piedzīvo ļoti smagus laikus, cits pēc cita krīt inflācijas rekordi, Eiropas centrālā banka reaģē, rekordtempā ceļot procentlikmes, tas savukārt dalībvalstu vadītājiem rada bažas par ne vien inflācijas, bet visas ekonomikas bremzēšanos. Un tomēr Eiropas centrālā banka saka – būs jāceļ vēl. Vai varam būt droši, ka no šiem soļiem tiešām būs vairāk ieguvumu, nekā zaudējumu – šovakar saruna ar Eiropas centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu.***
Vai spriedze Krievijas sabiedrībā pieaug? Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Saeimas darbus un nedarbus, jaunās valdības veidošanas gaitu var komentēt arī ar karikatūru. Mūsu viesa skatu uz Putina Krievijas agresiju žūrija šogad ierindojusi starp labākajiem pasaulē. Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – karikatūrists Gatis Šļūka.
Jaunievēlētās 14. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") rosinās parlamentā veidot grupas sadarbībai ar visiem Latvijas reģioniem – Vidzemi, Rīgu, Latgali, Zemgali un Kurzemi. Par to Smiltēns paziņoja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".
Valsts prezidents turpina norādīt, ka atbildība par enerģētikas politiku Latvijā ir sadrumstalota un trūkst vienota redzējuma, kā jautājumus risināt ilgtermiņā. Par šo un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).
Šis ir izcilā ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejas gads. Fonds "Viegli" viņa dzimtajās mājās veido muzeju un radošuma centru. Un Amerikā satiek Purvīša meitu. Simtgadīgās Marionas Vitans pēdējā intervija.
- Saeima savā pēdējā sēdē no 500 uz 620 eiro palielinājusi minimālo algu un liegusi turpmāk Eiroparlamenta vēlēšanās kandidēt Tatjanai Ždanokai un, protams, arī visiem citiem, kuri vēl pēc barikāžu laika bijuši kompartijā. Jau nākamnedēļ uz savu pirmo sēdi sanāks jaunais parlaments un vajadzētu būt, ka jau nākamnedēļ būs lielāka skaidrība arī par potenciālo valdības sastāvu. Par ko varētu būt asākās diskusijas ministru portfeļu sadalē, un kā attiecību dinamika jaunajā koalīcijā atšķirsies no līdzšinējās, šovakar saruna ar diviem politologiem, studijā domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka un Latvijas universitātes profesors, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.
Lai arī domstarpības attiecības uz Progresīvajiem vairs nekavē jaunās valdības veidošanu, skaidru jāvārdu par sadarbību turpmāko četru gadu garumā no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēl neesam sadzirdējuši. Apņēmība gan ir jūtama no visiem iesaistītajiem, un sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš saka – ja šie trīs politiskie spēki vispār var vienoties par kopīgu darbu, tam ir jānotiek jau šonedēļ. Par kuru no Jaunās Vienotības piedāvātajiem sadarbības pamatprincipiem vēl nav vienprātības un kā to rast – kamēr oficiālās sarunas vēl divpusējā formātā, šeit nu jau tradicionāli pārstāvēti visi trīs politiskie spēki – Evika Siliņa no Jaunās Vienotības, Didzis Šmits no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.
Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola intervijā Latvijas Televīzijai: "Es gribu, lai Krievija pārtrauc iebrukumu un civiliedzīvotāju bombardēšanu." Šovakar, 26. oktobrī, Eiropas Parlamenta prezidente ierodas Latvijā, lai jau rīt tiktos ar valsts augstākajām amatpersonām.***European Parliament President Roberta Metsola told Latvian Television: "I want Russia to stop the invasion and bombing of civilians." Tonight, October 26, the President of the European Parliament is coming to Latvia to meet with the country's top officials tomorrow.
Daudziem par pārsteigumu “Saskaņa” nepārvar piecu procentu barjeru. Kur palika vēlētājs un kas notiks ar partiju? Raidījumā #1pret1 viesos Andrejs Klementjevs.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, kā darbojas tā dēvētās netīrās bumbas? Studijā NBS pulkvedis, bijušais aizsardzības atašejs Ukrainā Ēriks Naglis un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Rietumi devuši skaidru atbildi Kremļa apgalvojumiem par it kā Ukrainas plāniem pielietot tā dēvēto netīro bumbu – “ja situācija eskalēsies, pasaule redzēs jums cauri” – tā Maskavai saka ASV, Lielbritānija un Francija. Vai tikpat skaidri bijuši arī pret Krieviju reāli vērstie soļi starptautisko tiesību jomā; kad no aicinājumiem veidot tribunālu Putina tiesāšanai tiksim līdz darbiem, arī par "Amnesty international" ziņojumu un citām aktualitātēm vietējā politikā šovakar saruna ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.
Būt vienotiem pašlaik ir svarīgāk kā vēl nekad un to pierāda arī pastāvīgā un palielinātā NATO klātbūtne ne tikai Baltijas valstīs, bet arī debesīs virs Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Neskatoties uz to, ka debesīs virs Baltijas valstīm ir mazāk komerciālo lidmašīnu, nekā tas bija pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā, tomēr Baltijas gaisa patrulēšanas misijā iesaistītajiem darba ir vairāk. Dodamies uz Šauļu militāro bāzi, lai ielūkotos tajā, kā savu ikdienu pavada Lietuvā dislocētie Ungārijas Gaisa spēki.
Sīkām, bet zīmīgām niansēm bagāta bijusi aizejošās Saeimas priekšpēdējā sēde – no darba kārtības izņemts Valsts aizsardzības dienesta likums, atstājot lemšanu par to jaunā sasaukuma ziņā, savukārt uz brīdi iekļauts un tad atkal izslēgts – Civilās savienības likums, tādējādi izgāžoties mēģinājumam to pieņemt pirms jaunā parlamenta sanākšanas, kurā balsu vairākuma šādai iniciatīvai, visticamāk, nebūs. Vai šīs epizodes kā saistāmas ar paralēli ritošo valdības veidošanas procesu, un kāpēc tā gaitā tik uzkrītoši tiek ignorēts, politiķu pašu vārdiem, zilonis istabā? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar politologiem – Mārtiņu Dauguli un Leldi Metlu-Rozentāli.
Vai “Amnesty International” ziņojums par Latviju balstās uz pierādījumiem vai tikai liecībām? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Ivars Ruskulis un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Tas ir pirmais Latvijas “vienradzis” – vairāk nekā miljardu vērts uzņēmums. Dibinātāji tagad domā par jaunām idejām un paši investē Latvijā. Par biznesa izaugsmi un krīzes menedžmentu šīsnedēļas raidījumā “Viens pret vienu” sarunājāmies ar līdzšinējo “Printful” izpilddirektoru un līdzdibinātāju Dāvi Siksnānu.
Tuvojas ziema – kā tas ietekmēs situāciju Ukrainā? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis un LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
Vai, sadārdzinot kredītus, mazināsies inflācija? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Trīs zinātnieki apvieno zināšanas un attīsta jaunu augsto tehnoloģiju nozari. Orgāni uz čipa.
Noslēdzies, politiķu pašu vārdiem, otrais koalīcijas veidošanas sarunu raunds. Šīs nedēļas laikā vēlēšanu uzvarētāji – Jaunā Vienotība – vēlreiz tikusies ar trim citām partijām, detalizētāk nekā iepriekš diskutēts par darāmajiem darbiem, konstatēts, kur domas sakrīt, kur atšķiras, bet vēl joprojām nav skaidri atbildēts uz jautājumu – kāds sastāvs tad turpmākos četrus gadus vadīs valsti. Vai kāds arguments vienā vai otrā pusē vēl ir palicis nepateikts, un, ja ne, kāds pamats ar šo lēmumu vilcināties – arī par to, bet ne tikai šovakar saruna ar tiem trīs politiskajiem spēkiem, par kuru vēlmi sastrādāties šobrīd šaubu īsti nav – studijā Arvils Ašeradens no Jaunās Vienotības, Edvards Smiltēns no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.
Raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par to, kā ātri uzlabot krīžu pārvaldību valstī. Sarunas viesi - valsts kontrolieris Rolands Irklis un iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (A/P).
“Nedrīkst vilkt garumā” - tā mūsu raidījuma viesis, kamēr sarunas par koalīcijas veidošanu ir iestrēgušas. Kā to risināt? Šonedēļ raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Apvienotā saraksta līderis Uldis Pīlēns.
Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule par to, cik veiksmīgi rit jaunās koalīcijas veidošana, sarunājās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Krievija kārtējo reizi nodemonstrējusi savu terorista seju – kad neizdodas gūt panākumus kaujas laukā un nosargāt turpmākiem iebrukumiem būtisku infrastruktūru, krievu armija dara to, ko māk vislabāk – nogalina civiliedzīvotājus. Šaujot par parkiem un bērnu laukumiem, pa gājēju pilnām ielām un daudzdzīvokļu namiem, un Kremlis vairs pat neslēpjas aiz absurdiem aizbildinājumiem, bet tieši otrādi atklāti saka - būs vēl. Kādai ir jābūt pasaules reakcijai uz šodien piedzīvoto un kas mūsu visus, bet galvenokārt jau Ukrainu, gaida turpmāk – šovakar garākā sarunā nekā ierasts jautāsim Eiropas parlamenta viceprezidentam Robertam Zīlem, NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājam Jānim Sārtam un bijušajam Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālim Raimondam Graubem.
Dobeles zinātnieki pagriež dārzkopību par 180 grādiem. Aplikācija, kas atpazīst ābeļu kraupi, drons, kas noziņo, cik liela ir ābolu raža, un cidonijas citronu izmērā. Mākslīgais intelekts, kas nāk selekcionāriem palīgā.
Kā pēc neiekļūšanas 14. Saeimā notiek pašizvērtējums apvienībā “Attīstībai/Par!”? Kādas kļūdas ir pieļautas? Par šo un citiem tematiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Ukraina dodas pretuzbrukumā – ko varam sagaidīt? Raidījumā Šodienas jautājums" par tematu diskutē Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš un bijušais NBS komandieris, atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš.
Partija "Progresīvie" Saeimā būs pārstāvēta pirmo reizi. Partija sola zaļu, sociāldemokrātisku politiku bez slēptām ietekmēm. Raidījumā #1pret1 saruna ar partijas "Progresīvie" premjera amata kandidātu Kasparu Briškenu.
Raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par secinājumiem pēc pirmajām koalīcijas sarunām. Anete Bērtule uz sarunu aicinājusi trīs partiju pārstāvjus - Eviku Siliņu no Jaunās Vienotības, Edgaru Tavaru no Apvienotā saraksta un Nauri Puntuli no Nacionālās apvienības.
Vai nākamā koalīcija spēs ieviest būtiskas reformas? Raidījumā "Šodienas jautājums" par jaunievēlēto Saeimas sasaukumu diskutē politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka un politoloģe, RSU lektore Lelde Metla-Rozentāle.
Svētdien, 2. oktobrī, aizvadīta Jāņa Dombura vadīto diskusija ar 14. Saeimā iekļuvušo politisko partiju vai to apvienību pārstāvjiem. Diskusijā piedalās to politisko spēku pārstāvji, kuri saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem, ir pārvarējuši 5% barjeru iekļūšanai Saeimā.
- oktobris būs atbildīga diena gan vēlētājiem, gan vēlēšanu rīkotājiem. Tādēļ Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa šovakar aicināta uz sarunu raidījumā #ŠodienasJautājums.
“Cilvēki, kuri tagad stāv garās rindās uz Kazahstānas, Gruzijas, Somijas un citu valstu robežām, bēgot no mobilizācijas, nav patiesi, jo ir veidojuši bāzi Krievijas sāktā kara atbalstam.” Tā intervijā Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai – Gintam Amoliņam un Ingum Graudiņam saka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš atbalsta Latvijas lēmumu slēgt robežas Krievijas pilsoņiem un uzsver, ka tikko aizvadītie pseidoreferendumi okupētajās Ukrainas teritorijās ir progandas izkārtnes.
Lai arī rietumu pasaule lielā vienprātībā kritizē safabricētos okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto pseidoreferendumu rezultātus, ļoti iespējams, ka jau šonedēļ Kremlis paziņos par Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas pievienošanu Krievijai. Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis paudis, ka tas pārvilks svītru jebkādām sarunām ar Maskavu, un, visticamāk, jau pavisam drīz uzzināsim, vai un kādā formā tad Kremlis reaģēs uz triecieniem pa it kā Krievijā iekļautajām teritorijām. Vai šo reakciju ir pamats gaidīt ar bažām – šovakar saruna ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku un Latvijas transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārI SigitU StrubergU.
Kur novedīs Putina rīkojums par mobilizāciju Krievijā? Kā Latvijas politiķi un vēlētāji gatavojas parlamenta vēlēšanām? Raidījumā #1pret1 saruna ar Valsts prezidenti (1999-2007) Vairu Vīķi-Freibergu.
Anete Bērtule raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājās ar Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāju Krišjāni Feldmanu (Konservatīvie) un pie frakcijām nepiederošo Didzi Šmitu. Runājām gan par papildu atbalstu apkures un elektrības cenu kompensēšanai, gan arī par Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes dabasgāzes terminālim.
Kā Eiropas Savienībai rīkoties attiecībā uz Krievijas pilsoņiem, kas atsakās pakļauties daļējai mobilizācijai un doties karot uz Ukrainu? Un kad būs nākamās Eiropas Savienības sankcijas? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Eiropas Parlamenta deputāti Ivars Ijabs (A/P) un Sandra Kalniete (JV).
Svētdien, 25. septembrī, aizvadītas piektās priekšvēlēšanu debates, kurās diskutēsim par ārlietām, valsts aizsardzību, iekšējo drošību un likumsargāšanu.
Debatēs piedalījās: 📣Edmunds Zivtiņš un Raimonds Rublovskis (“Latvija pirmajā vietā”) 📣Andrejs Pagors un Andris Vurčs ("Latvijas Krievu savienība") 📣Kristaps Eklons un Ieva Ilvesa (“Attīstībai/Par!”) 📣Liene Gātere un Andris Sprūds (“Progresīvie”) 📣Elizabete Krivcova un Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”) 📣Rihards Kozlovskis un Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) 📣Edvīns Šnore un Rihards Kols ("VL-TB/LNNK") 📣Gunārs Kūtris un Armands Krauze ("Zaļo un zemnieku savienība") 📣Artis Velšs un Igors Rajevs (“Apvienotais saraksts – LZP, LRA, LP”) 📣Vilis Sruoģis (“Stabilitātei!”) 📣Juris Rancāns un Gatis Eglītis (Konservatīvie) 📣Raimonds Lazdiņš (“Katram un katrai”)
Arvien vēl, pēc gandrīz 28 gadiem, cenšas saprast, kāpēc nogrima prāmis “Estonia”. Prāmja pasažiera stāsts. Skatieties šo sestdien raidījumā #Aculiecinieks
Vai mediķu streiks tiks apturēts? Raidījumā "Šodienas jautājums" par tematu diskutē Saeimas ārpusfrakciju deputāte Anda Čakša (JV) un Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (A/P).
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās pārstāvji no partijām "Republika", "Apvienība Latvijai" un "Nacionālās apvienība".
Krievijas pilsoņi paniski izpērk lidojuma biļetes uz Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī stāv rindā pie Somijas robežas, pēc tam, kad Vladimirs Putins ANO starptautiskās miera dienas rītā Krievijā izsludinājis mobilizāciju. Pagaidām daļēju, bet acīmredzami tas ir satricinājis plašu sabiedrību, jo karš vairs neskar tikai attālāku Krievijas reģionu iedzīvotājus, bet nu arī pilsoņus Maskavā un Sanktpēterburgā. Kas tur šobrīd notiek? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām Latvijas vēstniekam Krievijā Mārim Riekstiņam.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Aldis Gobzems (“Katram un Katrai”) un Edmunds Jurēvics("Jaunā Vienotība").
Kā valstij un katrai mājsaimniecībai atrast labāko enerģijas avotu? Par gaidāmo ziemu un enerģiju vēlēšanu programmās raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar profesori Dagniju Blumbergu.
Arī Latvijā līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs sola noteikt energocenu griestus. Kā tieši tas varētu ietekmēt rēķinus, valdība gan pagaidām neatklāj, jo diskusijas par detaļām turpināsies vēl līdz nākamajai nedēļai. Un, iespējams, tieši tad varētu atsākties arī pagaidām iepauzētā diskusija par sašķidrinātās dabasgāzes termināli Skultē, kura ekonomisko dzīvotspēju vēl joprojām vērtē neatkarīgi auditori. Vai laikā, kad, piemēram, Vācijā rit darbs pie veselu trīs šādu termināļu būvniecības, Latvijas projekts būs īstenojams bez valsts garantijām? Ja ne, vai tādas jādod? Un kā gāzes un elektrības cenas varētu ietekmēt Eiropas Savienības kopīgie lēmumi? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām bijušajam Eiropas enerģētikas komisāram Andrim Piebalgam.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Kaspars Briškens ("PROGRESĪVIE") un Jūlija Stepaņenko ("SUVERĒNĀ VARA").
Ar panākumiem turpinās Ukrainas pretuzbrukumi valsts dienvidos, Hersonas apgabalā, kur, pēc ASV Kara studiju institūta ziņām, Krievijas armija spiesta atkāpties uz labāk nocietinātām pozīcijām. Vienlaikus, kā jau tika prognozēts, Krievija par zaudējumiem kaujas laukā atriebjas ar triecieniem pa ne militāriem mērķiem, un pēdējo 24 stundu laikā apšaudītas vairāk nekā 30 apdzīvotas vietas Ukrainā, tostarp – infrastruktūras objekti Zaporižjā. Vai šādu nežēlību ar vienīgo mērķi terorizēt un sēt bailes ir iespējams apturēt kā citādi, kā vien šaujot pretī, tostarp, arī pāri Krievijas robežai? Par to un prognozējamo turpmāko kara gaitu šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Valentīns Jeremejevs ("Tautas varas spēks"). Partijas “Vienoti Latvijai” pārstāvis duelī nepiedalās, jo partija paudusi, ka pirms vēlēšanām nepiedalās nevienā no debatēm un raidījumiem.
LTV priekšvēlēšanu debates #IzvēliesNākotni. Partiju pārstāvji diskutē par enerģētiku, tautsaimniecību un nodokļu politiku.
Debatēs piedalās:
Raimonds Čudars, Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) Ivars Zariņš, Igors Pimenovs (“Saskaņa”) Jānis Dinēvičs, Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) Skaidrīte Ābrama (“Progresīvie”) Andris Kulbergs, Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”) Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) Pāvels Kuzmins (“Stabilitātei!”) Normunds Grostiņš (Latvijas Krievu savienība) Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”) Aivars Strakšas (“Katram un katrai”).
Sestdien, 17. septembrī, norisinās diasporas priekšvēlēšanu debates. Kas svarīgi ārvalstīs mītošajiem tautiešiem un kā partijas viņus uzrunās? Deputātu kandidāti un diasporas pārstāvji tiekas priekšvēlēšanu debatēs Bonnā, Vācijā.
Debatēs piedalās: Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā vienotība”) Daiga Mieriņa (“Zaļo un Zemnieku savienība”) Elizabete Krivcova ("Saskaņa") Rihards Kols (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK) Andris Šuvajevs (“PROGRESĪVIE”) Vita Anda Tērauda (“Attīstībai / PAR”) Ieva Jākobsone-Bellomi (“Apvienotais saraksts”)
Esam viduvēji, ar pārāk maz izcilībām, tāpēc skolēnu zināšanu kvalitāte ir problēma, saka izglītības eksperte Mārīte Seile. Ja paraugās uz diagnosticējošo darbu un eksāmenu rezultātiem, piemēram, matemātikā. Tad 3. klasē tie ir ļoti labi, 6. klasē sliktāki, 9. klasē vēl sliktāki, 12. - pavisam slikti. Un tas liek vaicāt – vai pie vainas eksāmeni? Vai skolēnu zināšanas no klases uz klasi pasliktinās? Eksperte uzsver – prioritātei jābūt skolotāju atbalstam – ceļot algas – un vidusskolu stiprināšanai.
"Tutas lietas" nav tikai raidījums bērniem. Tās ir rotaļlietas, drēbes un izpārdoti koncerti. Bet aiz katras Tutas dziesmas stāv Amsterdamā dzīvojošā komponiste un dziedātāja Laura Polence.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība)un Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
Nepilnu nedēļu pēc ziņām par Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policistu aizturēšanu aizdomās par apsūdzību safabricēšanu un kukuļa izspiešanu, finanšu ministrs lēmis atstādināt no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Viņa to sauc par kārtējo ministra agresijas izpausmi pret sevi un gatava savu taisnību ne pirmo reizi pierādīt tiesā. Studijā finanšu ministrs Jānis Reirs no Jaunās Vienotības
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Edgars Kramiņš ("Tautas kalpi Latvijai") un Dainis Močs ("Stabilitātei!"). #IzvēliesNākotni
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, vai Ukrainas veiksmīgais izrāviens turpināsies. Anete Bērtule sarunājās Jāni Slaidiņu un Juri Maklakovu.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") un Aleksandrs Kazačkovs ("Saskaņa"). #IzvēliesNākotni
“Valstī radīta sistēma, kur dominē procedūras, reglamenti un politiski lēmumi, bet ne jēga un kvalitāte,” saka mūsu raidījuma viešņa. Par mācību saturu, brīvlaiku un tā garumu pirms skolotāju streika šonedēļ raidījumā #1pret1 sarunājāmies ar Zani Oliņu.
Raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu (S) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (A/P!). Runājām par to, ka rīt, 14. septembrī, beigsies 20 dienu termiņš, kurā Daugavpils domei jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā grafiks par padomju režīmu slavinošo objektu demontāžu šajā pašvaldībā.
- Saeimas deputātu kandidātu priekšvēlēšanu duelis, kurā piedalās Andrejs Krasņikovs ("Kristīgi progresīvā partija") un Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"). #IzvēliesNākotni
Labvakar, cienījamie skatītāji, ēterā Šodienas jautājums un Ukraina nu jau oficiāli ziņo par atbrīvotām teritorijām ne vien valsts austrumos, bet arī dienvidos, Hersonas apgabalā. Krievija uz ukraiņu panākumiem atbildējusi ar triecieniem elektroapgādes infrastruktūrai, savukārt Kremļa propagandas kanālos arvien biežāk izskan aicinājums pēc vispārējas mobilizācijas, lai novērstu sakāvi. Ko varam sagaidīt no kaujas laukā pazemotas Krievijas un vai Eiropas savienība būs gatava krievu tūristu vīzu jautājumā spert arī pēdējo soli – šovakar saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru Māri Andžānu.
No 12. septembra darba dienu rītos LTV1 ēterā uzreiz pēc “Rīta Panorāmas” – spraigi deputātu kandidātu priekšvēlēšanu dueļi! Šorīt norisinājās pirmais duelis, kurā piedalījās Krišjānis Feldmans no partijas "Konservatīvie" un Artis Pabriks no "Attīstībai/Par". #IzvēliesNākotni
Kādu valsts attīstības scenāriju pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām piedāvā politiskie spēki? Svētdien, 11. septembrī, diskutēsim par izglītību, zināti, kultūru un sabiedrības saliedētību.
IzvēliesNākotni
Debatēs piedalīsies: 📣Ilze Stobova un Līga Krapāne (“Latvija pirmajā vietā”) 📣Inna Djeri (“Latvijas Krievu savienība”) 📣Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) 📣Antoņina Ņenaševa un Agnese Logina (“Progresīvie”) 📣Anna Vladova un Edgars Kucins (“Saskaņa”) 📣Arvils Ašeradens un Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) 📣Rūdolfs Kalvāns un Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) 📣Kristīne Vāgnere-Davidova un Daiga Mieriņa (“Zaļo un zemnieku savienība”) 📣Česlavs Batņa un Vairis Nartišs (“Apvienotais saraksts – LZP, LRA, LP”) 📣Ina Barkanova un Igors Tereško (“Stabilitātei!”) 📣Anita Muižniece un Dāvis Stalts (Konservatīvie) 📣Inga Lūce un Solvita Zvidriņa (“Katram un katrai”)
3x3 kustība ir kā slimība – aplipina, ievelk un neatlaiž. Un tad neatliek nekas cits, kā izbrīvēt vienu nedēļu vasarā, lai izkāptu no ikdienas un līdz ausīm iegrimtu latvietībā. Gabaliņš Latvijas. Bērzaine Vācijā.
Eiropas centrālā banka uz aizvien nerimstošo inflāciju un eiro vērtības svārstībām reaģējusi ar lielāko procentlikmju paaugstinājumu vēsturē. Iedzīvotājiem tas nozīmēs lielākus ikmēneša kredītmaksājumus, un tātad vēl smagāku kopējo finanšu situāciju, ko jau tā daudziem padarījuši nepanesamu gāzes, elektrības un citu pakalpojumu rēķini. Līdzīga situācija, protams, daudzviet Eiropā, un jaunā Lielbritānijas premjere Liza Trasa lēmusi uz ilgāku laiku iesaldēt elektroenerģijas cenas. Kā rīkoties Latvijas valdībai, lai palīdzētu pārziemot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, un kad beidzot dzirdēsim kādas labas ziņas? To raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām ekonomistiem - Dainim Gašpuitim no SEB bankas un Pēterim Strautiņam no "Luminor".
Izglītības ministre sola vēl meklēt veidus, kā novērst pedagogu streiku, lai gan arodbiedrība jau gatavo streika pieteikumu. Kā notiekošo komentē Saeimā – par izglītības nozari atbildīgā komisija? Par to turpināsim runāt raidījumā “Šodienas jautājums” – studijā Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) un šobrīd bezpartejiskā šīs pašas komisijas deputāte, iepriekš – Konservatīvo izglītības ministre Ilga Šuplinska.
Ukrainai ir ļoti labs izlūkdienests, kas ļoti labi strādā. Viņi izpētījuši, ka Krievija paplašina karaspēka rindas, piesaistot taigas cilvēkus, kuri prot šaut. [...] Maskavā jau tagad pa ielām iet invalīdi, kuri stāsta par pieredzēto karā ar Ukrainu.
Šī vakara raidījumā "Viens pret vienu" viesis - ekspolitiķis Juris Bojārs.
Valdība lēmusi, ka obligātais militārais dienests Latvijā būs, tiesa, to sauks citādi, par Valsts aizsardzības dienestu, un pirmais iesaukums – jau nākamā gada janvārī. To gan paredzēts komplektēt no brīvprātīgajiem, savukārt jau gada otrajā pusē gaidāms arī pirmais obligātais iesaukums 2004. gadā dzimušajiem. Tiesa, ar piebildi – tikai vīriešiem, sievietēm dalība dienestā būs brīvprātīga. Kādēļ tā, vai ieguvumi no dienesta atsvērs iespaidīgās izmaksas, un vai ir samērīgs plānotais sods tiem, kas no dienesta mēģinās izvairīties? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar Saeimas deputātiem - Mariju Golubevu (A/P)un Valēriju Agešinu (S).
Kremlis nu jau neslēpti, vairs neaizbildinoties ar tehniskām problēmām, paziņojis, ka gāzes piegādes Eiropai agrākajā apjomā netiks atjaunotas, kamēr vien spēkā būs pret Krieviju noteiktās sankcijas. Eiropa saka, ka tiks galā arī bez Krievijas gāzes, vienlaikus šī resursa cena turpina augt, piemēram, Vācija lēmusi par jaunu atbalsta plānu iedzīvotājiem un uzņēmējiem 65 miljardu eiro vērtībā, un arī Latvijā izskan, ka ar līdz šim lemto šai ziemai varētu nepietikt. Vai un kāds rezerves plāns top valdībā laikā, kad pašvaldības cita pēc citas izziņo jaunos – vēl vairāk paaugstinātos apkures tarifus? Par to raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (NA).
Aizvadītas pirmās priekšvēlēšanu debates, kurās ar politisko partiju pārstāvjiem, kuri kandidē uz iekļūšanu nākamajā Saeimā, diskutējām par sabiedrības veselību, sociālo aizsardzību un nevienlīdzību.
Putina Krievija ir kauns visai krievu tautai. Tā saka eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Un atzīst – Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ šī ziema būs pārbaudījums Rietumu demokrātijas principiem - robežu neaizskaramībai, tautu tiesībām būt neatkarīgām un pašām lemt savu likteni. Taču spēju uzturēt šos principus spēkā un pārvarēt grūtības stiprina jautājums – vai mēs būtu gatavi būt ukraiņu vietā? Ja nē – mums nav tiesību sūkstīties. Ar eksprezidenti sarunājās Odita Krenberga.
Pīļu medību sezonas atklāšana ir svētki medniekiem, bet pamatīgs darbs medību inspektoriem. Viņi Latvijā ir tikai pieci. Kāda ir medību inspektora ikdiena, skatieties raidījuma "Aculiecinieks" sezonas pirmajā sērijā.
Lai arī jaunais mācību gads nupat tikai sācies, pirmā lielā pārbaudījuma rezultāti būs zināmi jau nākamnedēļ – izdosies vai ne politiķiem vienoties ar pedagogu arodbiedrību, lai no septembra vidus plānotais beztermiņa streiks tomēr nenotiktu. Visi iesaistītie pauduši, ka iespējams tas ir, tomēr reāla virzība uz kompromisu līdz šim izpalikusi – vai ir pamats domāt, ka kaut kas varētu būtiski mainīties.
Šovakar saruna ar Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu un studijā arī skolu direktoru asociācijas vadītājs, viņš arī Siguldas valsts ģimnāzijas direktors un jāpiebilst, ka arī deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības Rūdolfs Kalvāns.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci par to, kādas cerības tomēr rast kompromisu, ar ko rēķināties vecākiem, ja pedagogu streiks nenotiks, un kādēļ šogad pedagogu trūkst vēl vairāk nekā pērn.
"Mūsu ceļš kopā ar Gorbačovu varbūt bija tāds zināmā mērā kopīgs - kā saspēle līdz lielajai akcijai “Baltijas ceļš”," intervijā Latvijas Televīzijai saka bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
Spilgta darbošanās, ko citi tikpat spilgti un pretrunīgi komentē. Šogad organizē koncertus Ukrainas atbalstam, gājienu no Brīvības pieminekļa un tagad aicina ziedot Latvijas "Bayraktar".
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir mūziķis Ralfs Eilands.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” kolēģe Anete Bērtule sarunājās ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Gunāru Valdmani. Raidījumā runājām par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas pēc diviem gadiem atradīsies Skultē.
Savu sezonu atsāk raidījums "Šodienas Jautājums". Vēl aizvien esam priekšvēlēšanu gaidās, vēl aizvien uztraucamies par rēķiniem rudenī, un, protams, vēl aizvien turpinās Krievijas karš Ukrainā. Iesāksim šo sezonu tāpat kā iepriekšējo pabeidzām – studijā NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Bijušās Augstākās Padomes deputātu vairākums jau pavasarī publiski pauda savu attieksmi pret monumentu Pārdaugavā - tas ir jānojauc! Kas mainīsies un kam jāmainās Latvijā? Par to šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" runājām ar 4. maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čebotarenoku.
Bioniskā pop māksliniece - tā sevi dēvē Latvijā dzimusī britu dziedātāja un modele Viktorija Modesta. Šobrīd viņa bauda atzinību. Viktorijas dzīves gājums nav bijis viegls - dzimstot tika savainota viņas kāja. Viņa piedzīvoja vairākas operācijas un 20 gadu vecumā pieņēma lēmumu par kājas amputāciju. Tagad viņa ar savām neparastās kāju protēzēm iedvesmo neskaitāmus cilvēkus visā pasaulē.
Viņa balsī klausās jau vairākas paaudzes. Tagad viņš aktīvi piedalās Ukrainas atbalsta koncertos un gatavojas lielās jubilejas tūrei. Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" viesojas mūziķis Igo.
Mēs zinām, ko nozīmē dzelzs priekškars un cīnīsimies, lai nekad atkal tajā nenonāktu! Par to, kāpēc pasaulei ir izšķirīgi palīdzēt Ukrainai, kā vērtēt lielo valstu – Francijas un Vācijas lomu, un, vai Polija ir gatava sevi aizstāvēt – šovakar raidījumā “Pasaules Panorāma” ekskluzīva intervija ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu.
Kāpēc Latvijā nobremzē obligātu bērna kopšanas atvaļinājumu otram vecākam? Kāds atbalsts nepieciešams ģimenēm ar bērniem jaunajā apkures sezonā? Raidījumā "Viens pret vienu" viesojās organizācijas "Mammām un Tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Jau otro reizi šogad Krievijas lidaparāts – šajā gadījumā robežsardzes helikopters Mi-8 neatļauti šķērsojis Igaunijas gaisa telpu. Tikmēr Lietuvas virzienā Kremlis raidījis draudus par nopietnām sekām, ja netiks atjaunots sankciju dēļ apturētais metālu tranzīts uz Kaļiņingradu. Vai šīs un citas sīkās, bet sabiedrību satraucošās epizodes ir tukša iebiedēšanas taktika vai kas vairāk, un kā rietumu atbalstu Ukrainai varētu ietekmēt Krievijas īstenotā šantāža ar badu – šīs sezonas pēdējā raidījumā saruna ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām vienlaikus vairāk nekā simt miljoni cilvēku bijuši spiesti pamest vietu, kur jūtas visdrošāk, kur dzimuši paši un viņu bērni, vietu, kur mēs katrs ik vakaru atgriežamies un uz kā balstām visu pārējo – savas mājas. Pasaules bēgļu dienu Latvija šogad ir sagaidījusi ar citādu skatījumu uz šo globālo problēmu nekā agrāk, jau četrus mēnešus arī pie mums ierodas daļa no nu jau teju sešiem miljoniem no kara šausmām bēgošo ukraiņu, un šoreiz gan sabiedrība, gan valsts vadība ir paudusi nepārprotamu vēlmi palīdzēt. Tomēr entuziasms un resursi plok, arvien mazinās arī pašu ukraiņu cerības drīz atgriezties mājās, un arvien skaidrāks, ka jādomā par ilgtermiņa risinājumiem. Vai tas notiek, šovakar saruna ar Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāru Dmitriju Trofimovu un attālināti mums ir pievienojusies migrācijas un integrācijas pētniece, biedrības Gribu palīdzēt bēgļiem pārstāve Agnese Lāce.
Latgali mēdzam dēvēt arī par Zilo ezeru zemi - te viena pie otras atrodas vairāk nekā 1200 ūdenstilpes. Un katram ezeram šeit ir savs stāsts - cits ir plašāks, cits noslēgtāks un mežu ieskauts. Viņu vidū ir arī Drīdzis, kas tiek uzskatīts arī par vienu no tīrākajiem ezeriem Baltijā. Lai noskaidrotu, kādus noslēpumus slēpj ezers, trīs dienas tas tika mērīts un analizēts izmantojot īpašu dronu, kas nevis lido, bet gan peld un zem ūdens spēj parādīt to, ko cilvēka acs, iespējams, neredz.
Vācijas, Francijas un Itālijas līderi, ilgstoši kritizēti par vilcināšanos ar ieroču piegādēm un kara kontekstā neviennozīmīgiem vēstījumiem, Krievijas armijas nodarītos postījumus apskatījuši klātienē, sola atbalstīt ukraiņus, cik ilgi vien būs nepieciešams. Bet, iespējams, visvairāk nepieciešams ir tieši tagad. Ja iepriekš Ukraina vēstīja par simt kritušajiem karavīriem ik dienu, pēc pēdējām ziņām kauja par Donbasu katras 24 stundas prasa 200 līdz 500 ukraiņu dzīvību. Vai mēneša beigās gaidāmais NATO samits nesīs ilgi gaidīto pagrieziena punktu šajā karā, un kādēļ Eiropas austrumu flanga stiprināšana varētu nebūt tik vērienīga, kā šeit Baltijā ceram? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāju Žanetu Ozoliņu un Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.
Krievijas dabasgāzes gigants “Gazprom”, kas iepriekš jau apturējis gāzes piegādes tādām Eiropas valstīm kā Polija, Bulgārija un Nīderlande, paziņojis par samazinātām piegādēm arī Itālijai un Vācijai. Uz laiku vai pastāvīgi, to vēl nezinām, bet skaidrs, ka pamazām Eiropa virzās un tiek virzīta prom no Krievijas gāzes un vēl daudz straujāk tas notiek ar naftu, un cena par šo ceļu pretī enerģētiskajai neatkarībai no Kremļa ir arvien jauni un jauni inflācijas rekordi. Ar ko vēl jārēķinās, vai diskusijas par atbalstu iedzīvotājiem virzās pareizajās sliedēs un kas tad īsti notiek ar Krievijas ekonomiku – vai arī tur iedzīvotājiem ir satraukums par to, kā samaksāt par pārtiku, apkuri un degvielu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Bankas ekspertu, Eiropas Ārlietu padomes dalībnieku Andri Strazdu un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ierodas ASV Bufalo universitātes viceprezidents un nodibina šeit jaunu augstskolu, lai latvieši varētu konkurēt Rietumu biznesa pasaulē. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Rīgas Biznesa skolas dibinātājs Voldemārs Innus.
Vārdi “okupācija”, “genocīds” un “deportācijas”, ko ik gadu 14. jūnijā lietojam, pieminot komunistiskā režīma upurus, šogad skan citādi. Skaļāk, skarbāk, reālāk, jo tā vairs nav tikai traģiska vēsture, tā ir arī traģiska tagadne. Būs pagājuši jau četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad jūnija beigās Spānijas galvaspilsētā Madridē tiksies NATO dalībvalstu līderi. Ko no šī samita gaidīt Baltijai, ko no tā gaidīt Ukrainai un arī Somijai un Zviedrijai, kas paudušas vēlmi pievienoties aliansei? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži.
Cenu pieaugums ne tikai veikalu plauktos un degvielas uzpildes stacijās, bet arī apkures un citos rēķinos – ar to šogad jārēķinās. Un daudziem iedzīvotājiem tas būs grūti paceļams. Vai un kāds plāns top valdības gaiteņos, to skaidro raidījumā "Šodienas jautājums". Raidījuma viesi - labklājības ministrs Gatis Eglītis un finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis.
Baltās samojedu kucītes ir Ingrīdas Supes lielās mīlestības. Ingrīda par balto, skaisto suni sapņoja septiņus gadus. Šis būs stāsts par kanisterapiju un dzimtas mājām.
Pretēji gaidītajam, tikai viens no divu lielu izmeklēšanas dienestu vadītājiem šodien saņēmis deputātu akceptu darbu turpināt. Lai arī pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas atkārtotu virzīšanu šim amatam publiski iebildumi no koalīcijas līdz šim nav izskanējuši, lēmumprojekts par viņas apstiprināšanu no Saeimas dienaskārtības šodien pēkšņi pazuda. Tikmēr līdzšinējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Straumi, lai arī bez Konservatīvo balsīm, bet ar opozīcijas palīdzību, deputātu šodien amatā pārapstiprināja, un viņš arī šovakar studijā.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, Latvijas universitātes profesori Sanitu Osipovu. Runājām gan par Civilās savienības likumu un tā nozīmi, gan par citiem aktuāliem jautājumiem.
Ar jaunu dziesmu, kas reizē ir vēstījums Putinam, klajā nācis dziesminieks no Čikāgas. Par vēstījumu un grupas "Čikāgas piecīši" leģendāro ceļu šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar Armandu Birkenu.
Lai kā vasarīgais laiks mudinātu domāt par ko citu, nākamā apkures sezona, kurai būs vajadzīga arī gāze, būs jau pēc dažiem mēnešiem. Cik tai būs gatavi siltumenerģijas ražotāji un cik siltuma rēķinu maksātāji – par šo tematu raidījumā “Šodienas jautājums”. Kolēģe Anete Bērtule uz sarunu aicinājusi divus bijušos ekonomikas ministrus - Jāni Vitenbergu un Ralfu Nemiro.
Gan par aktuālajiem notikumiem uz starptautiskās politiskās skatuves, gan mūsu pašu nepadarītajiem darbiem vienotas un atbildīgas sabiedrības veidošanā saruna raidījumā “Šodienas jautājums”. Pie kolēģes Anetes Bērtules viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Mazā skolēnu skaita dēļ no 1. septembra Vecvārkavā vidusskolas vairs nebūs. Darbosies pamatskola. Tās direktore tic, ka katrs bērns ir pelnījis vislabāko.
Saeima galīgajā lasījumā tomēr nepieņēma iepriekš divos lasījumos apstiprināto Civilās savienības likumu, kas ļautu reģistrēt attiecības, tostarp viendzimuma pāriem. Gan ne tādēļ, ka deputātu vairākums būtu balsojis pret, bet kvoruma trūkuma dēļ – 46 Saeimas deputāti, no kuriem vairums atradās sēžu zālē, balsojumā nepiedalījās. Daļa no viņiem pret šo likumu bija pēc pārliecības, bet daļa šādu rīcību pamato ar aizdomām par balsu pirkšanu. Kas tad īsti noticis likumprojekta skatīšanas gaitā un kas notiks tālāk? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar trīs Saeimas deputātiem – Krišjāni Feldmanu (Konservatīvie), Jāni Iesalnieku (NA) un Igoru Pimenovu (“Saskaņa”).
Pēc Ukrainas vēstītā, Krievijas armija kontrolē jau 70 procentus valsts austrumos esošās Severodoneckas pilsētas, turklāt iedzīvotāju evakuācija no ložu krustugunīs nonākušā Luhanskas apgabala vairs nenotiek pastāvīgo apšaužu dēļ. Tomēr līdztekus ne tik labām ziņām no frontes, ir arī cerīgākas vēstis – Amerikas savienotās valstis un arī Vācija paziņojusi par svarīgu ieroču piegādi Ukrainai. Bet kāpēc vēl tagad, tuvojoties kara simtajai dienai, ir jārunā par nepietiekamu bruņojumu Ukrainas armijas pusē, kāda ir kopējā situācija frontē, un cik būtisks papildinājums mūsu pašu gaisa telpas aizsardzībai būs Spānijas solītās raķešu sistēmas, šovakar saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, Aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi.
Iekšējā drošība, robeža, bēgļi. Jomu ar līdz šim politiski vāji risinātām problēmām koalīcija uztic pagaidām bezpartejiskam ministram. Vai izdosies ko uzlabot? Raidījumā "Viens pret vienu" runājām ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu
Pagājušajā naktī, nepilnus divus mēnešus pēc piektās sankciju paketes apstiprināšanas, Eiropas Savienības līderi smagās un asās diskusijās tomēr vienojušies par jaunām sankcijām, kas paredz beidzot vērsties pret Krievijas naftas importu. Tas gan netiks apturēts pilnībā, bet ierobežojumi būs būtiski, un Eiropas Komisijas prezidente sola līdz gada beigām panākt samazinājumu par 90%. Bet vai tas arī viss, un pēc šī soļa sankciju laukā gaidāms ilgstošs klusums, un vai Eiropas Savienība ir gatava iesaistīties sarunās ar Krieviju vai Baltkrieviju, lai atjaunotu pasaulei tik nepieciešamās graudu piegādes no Ukrainas? Šovakar par to raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
Ukrainas austrumos kaujas no Severodoneckas pievārtes pārcēlušās uz pilsētas ielām – tā pavēstījis Luhanskas apgabala gubernators, ziņojot, ka jau 60 procentiem pilsētas dzīvojamo ēku nodarīti kritiski postījumi. Bet, kamēr cīņa par šo pilsētu tikai pieņemas spēkā, Kremlis lieki laiku netērē un uz laiku okupētās teritorijas aktīvi cenšas tuvināt Krievijai, kā rezultātā Ukrainas vicepremjerei nācies izplatīt aicinājumu iedzīvotājiem nepieņemt Krievijas pilsonību. Kā šobrīd tiek apstrādāti Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju prāti, un kas notiek mūsu pašu sabiedrībā, šovakar saruna ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētnieci Elīnu Langi Lonatamishvili un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.
Desmitos no rīta darbu sāk Rundāles pils franču dārza strūklaka, bet dārza kopēji pie darba ķeras daudz agrāk. #Aculiecinieks ielūkojas tur, kur apmeklētājiem ieeja pagaidām liegta.
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis uzrunu Latvijas parlamentam sāka ar pateicības vārdiem par stingro atbalstu Ukrainai jau no kara pirmajām dienām. Un tāds tiešām ir bijis, turklāt ne vien emocionāli, starptautiskajā arēnā un militārajā jomā, bet arī uzņemot no kara šausmām bēgošos cilvēkus – daudzi no viņiem tika izmitināti ģimenēs, citi – viesnīcās, un ar lepnumu teicām, ka pie mums bēgļi no Ukrainas sporta zālēs nedzīvo. Bet karš turpinās jau ceturto mēnesi, Latvijā reģistrēti 30 tūkstoši Ukrainas bēgļu, un kļuvis skaidrs, ka sākotnējo sistēmu ilgāk vairs nevaram atļauties. Kā rīkoties tālāk?
Atbildi uz šo jautājumu valdības vadītājs sagaida no jaunā iekšlietu ministra, kurš šovakar mūsu studijā – nu jau bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, tagad – iekšlietu ministrs Kristaps Eklons.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu un NBS rezerves pulkvedi, militāro analītiķi Igoru Rajevu. Runājām par to, kāda ir pašreizējā situācija Ukrainas kara frontē, sākoties kara ceturtajam mēnesim.
Vai “Gazprom” lobists Šrēders zaudēs savas privilēģijas? Vai Eiropas Savienībā pēc kara sākuma vispār var rēķināties ar Vācijas līderību? Otrdien raidījumā #1pret1 sarunāsimies ar Latvijā dzimušo Vācijas parlamenta deputāti Zandu Martenu
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par to, cik gatava Latvija ir rudenim, kas nepielūdzami pienāks ar vēl lielāku dzīves dārdzību? Kolēģe Anete Bērtule iztaujāja Ilzi Indriksoni.
Labvakar, cienījamie skatītāji, ēterā Šodienas jautājums un trīs mēnešus pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā notiesāts pirmais no tūkstošiem krievu karavīru, kuri šajā laikā ne vien piedalījušies ne ar ko neattaisnotā uzbrukumā mierīgas kaimiņvalsts teritorijai un tās aizstāvjiem, bet arī aukstasinīgi un neticami nežēlīgi nogalinājuši, spīdzinājuši, izvarojuši civiliedzīvotājus, tostarp bērnus. Apsūdzība slepkavībā, atzīšanās un spriedums – mūža ieslodzījums – 21 gadu vecā Krievijas seržanta tiesas prāva neaizņēma pat nedēļu, bet cik daudzas no tūkstošiem krimināllietu par kara noziegumiem beigsies šādi un vai virzāmies tuvāk tam, lai taisnīga tiesa tiktu spriesta arī šo zvērību pasūtītājiem – arī par to, bet ne tikai šovakar saruna ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli
Lai aizbrauktu uz Usmas ezerā esošo Moricsalu vajag laivu un īpašu atļauju. Kopš 1975. gada šeit drīkst ierasties tikai zinātnieki un salas saimnieki no Dabas aizsardzības pārvaldes. Ir daudz senu mītu un fotogrāfiju, kas dod vaļu fantāzijai un salai pārvelk noslēpumu plīvuru. Latvijā senākajam rezervātam – 110!
"There will be more security!" Alars Kariss, the President of Estonia, tells Latvian Television. And our colleague Gints Amoliņš met with him to talk about NATO enlargement, as well as about the experience of Ukraine, Russia and Estonia with Soviet-era monuments.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskusija par Zviedrijas un Somijas vēlmi pievienoties NATO, kā arī situāciju Ukrainā. Raidījuma viesi - LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga.
Atbilstīgi jaunākajiem reitingiem Saeimas vēlēšanās gaidāma spraiga cīņa starp ļoti daudziem politiskajiem spēkiem par iekļūšanu parlamentā. Ko varam gaidīt politikā turpmāk – to raidījumā "Šodienas jautājums" vērtē profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens un politoloģe, domnīcas “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Nacionālā apvienība aicina premjeru Krišjāni Kariņu vēlreiz apdomāt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisijas pieprasījumu. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).
Pēc Ziemas kara, finlandizācijas un gadu desmitiem ievērotas neitralitātes Somija gatava iestāties NATO. Kas mainās pie ziemeļu kaimiņiem un visā Baltijas jūras telpā? Otrdien raidījuma #1pret1 viesis – Somijas ekspremjers Aleksandrs Stubs.
After the Winter War, finnishization and decades of neutrality, Finland is ready to join NATO. What is changing in the northern neighbors and in the whole Baltic Sea region? On Tuesday, the guest of the show #1pret1 is the former Prime Minister of Finland Alexander Stubb.
Pēc Nacionālās apvienības ultimāta demisionē iekšlietu ministre. Premjers nacionāļiem pārmet šantāžu un draud, ka trešdien atlaidīs arī ekonomikas ministru. Kā turpmāk strādās koalīcija? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars un apvienības “Jaunā Vienotība” valdes loceklis Arvils Ašeradens.
Psihologa palīdzība nepieciešama arī karavīriem. Traumatisks ir ne tikai pats karš, bet karavīram traumatiska var būt arī atgriešanās civilajā vidē. Ukrainā, Zaporižjā, tikāmies ar kara psiholoģi. Par pielāgošanos un atiešanu no kara.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runāsim par to, kāda šajā ļoti saspringtajā, turklāt priekšvēlēšanu laikā ir politiķu atbildība par to, kā Latvijā dzīvosim turpmāk, šovakar saruna ar trīs Saeimas deputātiem, no koalīcijas Krišjānis Feldmans (Konservatīvie), Juris Pūce (Attīstībai Par), savukārt lielāko opozīcijas partiju Saskaņa pārstāv Regīna Ločmele.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" meklēsim atbildi uz jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka pie pieminekļa Pārdaugavā slavina Krieviju. Studijas viesi - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
According to UNESCO data more than 127 cultural sites have been damaged or destroyed as a result of hostilities in Ukraine to date. The war has affected both historic buildings, museums and their collections. Some of which date back to the 11th century, with the scale of these crimes are continuing to grow. Our colleague Ieva Strazdiņa spoke to the president of the World Heritage Protection Organization "Blue Shield" - Professor Peter Stone to find out what lessons can be learned from current the situation in Ukraine.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" kolēģe Anete Bērtule ar ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Māri Andžānu runās gan par Somijas un Zviedrijas ceļu uz NATO, kā arī par aktuālo Ukrainā.
Raidījumā #ŠodienasJautājums kolēģe Anete Bērtule iztaujās iekšlietu ministri Mariju Golubevu par to, kā Latvijā aizvadīta šī diena, kurai tiesībaizsardzības iestādes gatavojās īpaši.
Ieraudzīt un atcerēties uz mūžu. Tik spilgtu iespaidu uz tolaik 17 gadīgo Aleksandru Janševsku atstāja 1919. gada pavasarī Liepājas ielās redzētie Latviešu brīvprātīgā bataljona karavīri un pie viņu formām piespraustās kokardes. Redzētais viņu mudināja atstāt kādu liecību, kas saglabājusies joprojām.
Raidījumā "Šodienas jautājums" par notiekošo Ukrainā un Krievijā diskusija ar sociālās atmiņas pētnieku, komunikācijas zinātņu doktoru Mārtiņu Kaprānu un politikas zinātnes doktoru, pētnieku Mārtiņu Hiršu.
“Latvija un Latvijas tauta, jūs pat nevarat iedomāties, cik lielu palīdzību sniedzat, sākot no bēgļu atbalsta centra līdz pilnīgiem ikdienas sīkumiem” - tā raksta mūsu raidījuma viešņa, kam Ukrainā dzīvo vistuvākie radinieki. Dana Isarova - "Viens pret vienu".
Kontekstā ar jaunākajām ziņām par triecienuzbrukumu rūpnīcai “Azovstal” īpaši absurdi izklausās rietumvalstu prognozes, ka 9. maijā Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu jau trešo mēnesi kara plosītajai Ukrainai. Vienkāršība, ar kādu, uzspļaujot jebkādām starptautiskajām normām, Krievija iebrukusi miermīlīgā kaimiņvalstī un visas rietumu pasaules acu priekšā pazemo, spīdzina un brutāli nogalina tās iedzīvotājus, liek vēl vairāk novērtēt Latvijas vēsturiskās izvēles, no kurām vienu – neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu – atzīmēsim rīt. 4. maija priekšvakarā raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Valsts prezidents Egils Levits.
Nedēļu pirms Ukrainas un arī Latvijas kontekstā daudz pieminētā 9. maija Putinam pietuvināto retorika liecina – Kremlis apzinās, ka nekādu uzvaru, ko sabiedrībai lepni demonstrēt šajā dienā, Krievijas armijas kontā nebūs. Bet vai šis zīmīgais datums varētu tikt izmantots, lai izsludinātu mobilizāciju, kā to prognozē Lielbritānija, ko sagaidīt no Kremļa attiecībā uz Mariupolē aplenkto evakuāciju un gāzes piegādēm Eiropai? Par to šovakar sarunājāmies ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.
Liepājas cietokšņa lielgabalu tālšāvēju otrā baterija. Vairāk nekā 130 gadu veca un līdz mūsdienām saglabājusies lieliskā stāvoklī. Kādus stāstus glabā šīs biezās sienas?
Šovakar raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par to, cik naudas būs nepieciešams atbalsta pasākumiem inflācijas ietekmes mazināšanai Latvijā. Viesis - finanšu ministrs Jānis Reirs (JV)
Šovakar raidījumā "Šodienas Jautājums" ar LNAA Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un RSU programmas “Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas” vadītāju, lektori un pētnieci Elīnu Vrobļevsku runājām par to, ko 2 mēnešus pēc kara sākuma sapratusi Krievijas sabiedrība un, vai Krievija turpmāk dzīvos alternatīvā realitātē.
Vēlme cīnīties par savu zemi. Kas ir savējie un kas ir svešie? Toreiz, nacionālo partizānu laikos, un tagad. Šonedēļ raidījumā #1pret1 sarunāsimies ar zemnieku, zemessargu un vēsturnieku, kurš tikko kā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, Zigmāru Turčinski.
Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutējām ar diviem Saeimas deputātiem - Juri Pūci (A/P) un bezpartejisko Vjačeslavu Dombrovski. Runājām par ekonomisko situāciju Latvijā, inflācijas radītajiem riskiem un to, kā panākt ekonomikas attīstību.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runāsim par Francijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus gaidīja ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī citas valstis. Raidījuma viesi būs Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas - Sandra Kalniete un Ivars Ījabs.
Laikā, kad liela daļa pasaules mīkstina ceļošanas ierobežojumus, tikai likumsakarīgs ir jautājums, kad aviosabiedrības atgriezīsies pie pirmskrīzes rādītājiem. Par šo un arī par Krievijas kara ietekmi uz aviāciju, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
Ļoti daudzas ukraiņu ģimenes, bēgot no kara, savu valsti nepamet. Vien dodas tālāk no sagrautajām mājām. Viņus izmitina citās Ukrainas pilsētās. “Aculieciniekā” reportāža no Dnipro pilsētas bēgļu centra “Harmonija”, kas devis pajumti 134 bēgļiem un viņu mājdzīvniekiem-suņiem, kaķiem un papagaiļiem.
Divus mēnešus pēc iebrukuma Ukrainā histērija Kremļa propagandas kanālos aug, nebeidzamo diskusiju dalībnieki pinas pretrunīgos skaidrojumos par armijas neveiksmēm, savukārt vēstījumi par tās panākumiem neatpaliek no zinātniskās fantastikas. Bet tā ir tikai medaļas viena puse. Aizkaitinājums par pašu militāro nespēju ik dienu tiek koncentrēts arvien jaunos šausminošos kara noziegumos, tā, piemēram, šodien kopš marta sākuma aplenktās Mariupoles tuvumā atrasti 30 metru gari masu kapi, uz kuriem okupanti ar kravas auto veduši nogalināto mariupoliešu līķus. Par jaunāko Mariupolē un spēku samēru, sākoties cīņai par Donbasu, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Juri Dalbiņu un NBS rezerves pulkvedi Igoru Rajevu.
Krievijas armijai uzdots slēpt pastrādāto kara noziegumu pēdas. Vai un kā tas ietekmēs izmeklēšanas par Krievijas pastrādātajām zvērībām un vai varam gaidīt, ka kara noziegumos vainotie tiešām sēdīsies uz apsūdzēto sola? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Cilvēki Latvijā, pasaulē, katrs, kā māk un var, palīdz Ukrainas tautai. Latvijas mikroķirurgi Kijivā veic sarežģītas operācijas, lai glābtu ievainotos. Šīs nedēļas raidījumā “Viens pret vienu” viesojās mikroķirurgs Olafs Libermanis.
Kaujas par Donbasu – kāda būs notikumu attīstība? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi un Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītāju Kārli Bukovski.
16 gadus prāmis “Isabelle” kursēja maršrutā Rīga - Stokholma. Taču pandēmija, cenu lēciens degvielai un ģeopolitiskā situācija likusi uzņēmumam “Tallink” pieņemt lēmumu par maršruta slēgšanu. Prāmis Tallinas ostā kļuvis par bēgļu viesnīcu. Un tagad 2100 Ukrainas kara bēgļi “Isabelle” sauc par savām mājām.
Šovakar raidījumā “Šodienas Jautājums” runāsim par Ukrainā esošo cilvēku noskaņojumu, palīdzības sniegšanu Ukrainai un arī to, ko gaidīt no turpmākās kara gaitas. Kolēģe Anete Bērtule sarunāsies ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Ilgvaru Kļavu.
Šodien "Šodienas jautājumā" studijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P). Runāsim par Ukrainai sniegto militāro atbalstu, Somijas, Zviedrijas pievienošanos NATO, kā arī citiem jautājumiem.
Agrāk viens no ietekmīgākajiem Krievijas žurnālistiem, pēc Putina nākšanas pie varas pārcēlās uz Ukrainu un turpina strādāt. Par agresora zvērībām, Putina galu un Ukrainas jau panākto morālo uzvaru.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" par to, kā mazināt riskus enerģētikas jomā, par dabasgāzes rezervju veidošanu un plāniem celt savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli runājām ar bijušo Eiropas Savienības enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un RTU pētnieku, Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektoru Gunāru Valdmani.
Gan atteikšanās no Krievijas energoresursiem, gan Eiropas Savienības vienotība sankciju jautājumā - šie ir raidījuma “Šodienas jautājums” temati. Anete Bērtule iztaujā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Robertu Zīli.
Priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga sapņoja Saldū uzcelt baznīcu un atjaunoja Maltas Ordeņa palīdzības dienesta darbu. Taču Maltas Ordeņa bruņinieku uzveica kovids. Viņu izvadīja no izsapņotās un uzceltās baznīcas, palīdzības dienests turpina darbu, barojot ar zupu trūkumcietējus un sniedzot psiholoģisku atbalstu Ukrainas kara bēgļiem. Mākslinieks, fotogrāfs, dzejnieks un operas “Suitu sāga” libreta autors Gatis Mārtiņš Bezdelīga savu vārdu ir paliekoši ierakstījis Latvijas vēsturē. Bet viņa draugiem un līdzgaitniekiem viņa ļoti pietrūkst. Gads bez Bezdelīgas.
Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu - par atteikšanos no Krievijas gāzes, atbalstu iedzīvotājiem, pieaugot dzīves dārdzībai, un citiem tematiem.
Pēc tam, kad pasauli šokējušas video un arī izdzīvojušo liecības par Krievijas karavīru zvērībām Kijivas pievārtē, Kremlis acīmredzami nolēmis nepieļaut, ka ieraugām tā armijas pastrādātos noziegumus citviet Ukrainā. Mariupoles vadība ziņo, ka pilsētā parādījusies mobilā krematorija, kurā Krievijas armija dedzina nevis paši savus kritušos, kā tika uzskatīts iepriekš, bet gan brutāli noslepkavotos mierīgos iedzīvotājus. Tā ir jaunā Aušvica, raksta pilsētas mērs. Par prātam neaptveramo šī kara brutalitāti un arī potenciālajiem attīstības scenārijiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, aizsardzības ministra padomnieku Raimondu Graubi un arī Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Kasparu Pudānu.
Pasaulē populārākais mūsdienu ukraiņu rakstnieks, tikmēr Krievijā kopš Krimas okupācijas viņa darbi ir aizliegti. Tagad viņš saka, ka karš turpināsies, kamēr Putins būs dzīvs. Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Andrejs Kurkovs.
Lai arī prātam neaptveramas zvērības Krievijas armijas izpildījumā vērojam jau teju pusotru mēnesi, tieši mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana Bučā rietumvalstu līderiem, šķiet, likusi vēl skaidrāk saskatīt, kāds ir Kremļa režīms un tā komandētais karaspēks. Eiropas valstis cita pēc citas paziņojusi par Krievijas diplomātu izraidīšanu, savienības līderi sola ar Ukrainas prezidentu tikties Kijivā un sankcijas beidzot vērst arī pret daļu Krievijas eksportam tik būtisko energoresursu, tiesa, vēl joprojām ne pret naftu un gāzi. Baltijas valstis gan varētu iet vēl soli tālāk, un Latvija runā arī par nacionāla mēroga sankcijām. Pret ko tās tiktu vērstas un kā norit jau esošo sankciju ieviešana? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” izvaicājām tieslietu ministru Jāni Bordānu (K).
Krievija kārtējo reizi novērsusi bažas, ka rietumvalstu līderi un sabiedrība pieradīs pie kara Ukrainā. Ja pēc pirmā mēneša šķita, ka esam redzējuši visu – līdz zemei nolīdzinātas pilsētas, bumbas uz dzemdību nama un pansionāta, marodierismu un mierīgo iedzīvotāju mocīšanu, badināšanu, izvarošanu, šī nedēļas nogale nesusi jaunus asinis stindzinošus foto un video kadrus no okupantu armijas pamestās Bučas – ielas pilnas aukstasinīgi nogalinātu cilvēku – ar sasietām rokām uz muguras un lodes caurumu galvā. Kara noziegumi, genocīds pret ukraiņu tautu un noziegumi pret cilvēci – šādus apzīmējumus esam dzirdējuši no daudziem rietumvalstu, arī Latvijas līderiem, bet tie visi ir juridiski termini, kas, lai cik absurdi tas neliktos, arī šajā situācijā vēl jāpierāda. Kādā mērā un cik ātri tas iespējams? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām Eiropas Savienības Tiesas tiesnesei Inetai Ziemelei.
Karadarbība Ukrainā likusi atstāt mājas miljoniem cilvēku un doties bēgļu gaitās. No valsts ļauts izbraukt sievietēm ar bērniem, bet vīriešiem ir jāaizstāv valsts. Par savām pagaidu mājām Valmieru sauc jaunie ukraiņu hokejisti. Ukrainas krāsas uz Valmieras ledus.
Raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski(JV) par līdz šim ieviesto sankciju ietekmi un jaunām sankcijām, kas tiks vērstas pret Krieviju, kā arī atteikšanos no Krievijas energoresursiem.
Raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par Krievijas sāktā kara ietekmi uz globālo ekonomiku. Raidījuma viesi - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazākš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir Reinis Pozņaks. Viņš ir viens no cilvēkiem, kurš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktīvi iesaistījies palīdzības sniegšanā ukraiņiem.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājumā" sarunājāmies ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Andri Sprūdu. Runājām par to, kāda būs abu pušu taktika Ukrainas-Krievijas sarunās.
Šīs nedēļas pirmajā "Šodienas jautājums" raidījumā par to, kāds varētu būt Ukrainas-Krievijas sarunu rezultāts, kā arī par Rietumvalstu palīdzību Ukrainai sarunājāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Ukrainā, militārajā hospitālī Kijivā strādā Latvijas mikroķirurgi – Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris. Ar viņiem tikāmies, kad pilsētu centās aplenkt Krievijas armija. Tikšanās notika nevis militārajā hospitālī, kur viņi veic sarežģītas operācijas, cenšas glābt karavīru rokas un kājas - tur mums pieeju drošības apsvērumu dēļ liedza. Tikāmies ārpus hospitāļa uz īsu interviju, pirms spēkā stājas nakts komandantstunda. Par misiju, par darbu, apstākļiem un vajadzībām.
Šis mēnesis, kuru Krievijas armija pavadījusi ar neticamu nežēlību bez jebkāda iemesla graujot, iznīcinot un nogalinot, bet Ukraina – varonīgi un vienoti aizstāvot savu zemi, vienlaikus maksājot par to prātam neaptveramu cenu – šis mēnesis kārtējo reizi apliecinājis laika relativitāti. Ja pirmās kara dienas šķita bezgalīgas, tagad ar pārsteigumu jāsecina – tiešām šis neprāts ilgst jau veselu mēnesi. Un tas tā ir no mūsu pozīcijām. Tie, kas atrodas Ukrainā, īpaši – visus elles lokus izgājušajā Mariupolē – sociālajos tīklos raksta – ir sajūta, ka citas dzīves, dzīves, kurā no debesīm nekrīt raķetes, nekad nav bijis. Kam jānotiek, lai ukraiņi varētu sākt savu dzīvi būvēt no jauna, kā vērtēt šo mēnesi kara un ko gaidīt turpmāk? Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu un militāro ekspertu, Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Ēriku Nagli.
Par situāciju Ukrainā un Latvijas drošību raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.
Dienu pirms Krievijas pamešanas uz viņa dzīvokļa durvīm ar baltu krāsu uzpūsts burts "Z" – Kremļa agresijas simbols. Kā krievu sabiedrība reaģē uz karu, un kā pasaule un “Russkij mir” sadzīvos tālāk? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis – kinokritiķis Antons Doļins.
Kā ar Krievijas elitei ieviesto sankciju piemērošanu sokas Latvijā? Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un FKTK vadītāja Santa Purgaile.
Kāds ir Ukrainas sabiedrības noskaņojums šajā trauksmainajā karadarbības laikā? Raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Oleksandru Miščenko un politologu, asociētu profesoru no Kijivas Oleksandru Kurbanu.
Trīsgadīgās Skārletas diagnoze dzīvi sagrieza kājām gaisā. Leikēmija. Deviņus mēnešus ilga ķīmijterapija un sen gaidītā ziņa - "vēža šūnu nav". Deviņi mēneši slimnīcā starp izmisumu un cerībām.
Šodien "Šodienas jautājumā" studijā militārais analītiķis, atvaļināts NBS pulkvedis Igors Rajevs un bijušais NBS komandieris, atvaļināts ģenerālmajors Juris Maklakovs. Ar kungiem runājām par Krievijas spēju turpināt karu, kā arī situāciju debesīs virs Ukrainas.
Šodien "Šodienas jautājumā" runājām par Krievijas taktiku informācijas karā. Studijas viesis - NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts
“Eiropa pret Ukrainu agrāk izturējusies līdzīgi Kremlim - kā pret Krievijas provinci,” tā raksta mūsu raidījuma viesis. Vai Eiropas solidaritāte un atbalsts tagad ir pietiekams? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Igaunijas prezidents (2006-2016) Tomass Hendriks Ilvess.
"Europe has treated the Kremlin like a Russian province in the past," says a guest of our program. Is European solidarity and support for Ukraine enough now? The guest of this week's "One on One" program is the President of Estonia (2006-2016) Toomas Hendrik Ilves.
"Šodienas jautājumā" šodien viesos Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, RSU lektors Mārtiņš Vargulis. Runājam par to, kas liks Krievijai apstāties?
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojas RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošais pētnieks Dzintars Jaunzems un Latvijas bankas eksperts, Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds. Runājām par Krievijas uzbrukumu stratēģiju atomelektrostacijām, kā arī par Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.
"Neviens savu valsti neatdos, tas ir vairāk nekā skaidrs. Cilvēki šeit zina, ko darīt," saka Latvijas Televīzijas sastaptie ukraiņi. Ukrainā ir 40 miljoni iedzīvotāju. Dažas dienas pirms zvērīgā Krievijas iebrukuma mēs satikām četrus no viņiem. Viņu darbavietas, mājas, skolas lādiņi vēl nebija iznīcinājuši.
Krievija pēc 7–10 dienām mēģinās iesaldēt karu Ukrainā, prognozē pētniecisko žurnālistu grupas “Bellingcat” izpilddirektors Kristo Grozevs. Kā šādu prognozi var saistīt ar kara norisi Ukrainā? “Šodienas jautājuma” studijā Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš un bijušais NBS komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.
Par sankcijām Krievijai, atbalstu Ukrainai un Latvijas drošību raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Vai Rietumi pietiekami atbalsta Ukrainu? Un ko vēl darīt, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēt savu neatkarību? Par šiem un citiem tematiem raidījumā "Šodienas jautājums" Anete Bērtule sarunājās ar diviem ārpolitikas ekspertiem – Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsektretāri Sigitu Strubergu.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā valsts augstākās amatpersonas daudzkārt atgādinājušas – vienota tauta ir stipra tauta, šķelšanās un naidošanās ir tieši tas, kas vajadzīgs ienaidniekam. Spriedze Latvijas sabiedrībā šobrīd ir liela. Kā nesašķelt Latvijas cilvēkus, kā panākt, lai ikkatrs saprot, ka saliedētība ir mūsu visu interesēs, – par to raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājas socioloģe, SKDS Sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode un kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs.
2014./2015. gada ziemā kaujās par Doneckas lidostu dispečeru tornī zem pastāvīgas Maskavas atbalstīto kaujinieku uguns 242 dienas vairāki desmiti Ukrainas karavīru aizstāvēja savas pozīcijas. Latvijas Televīzija apmeklēja Ukrainas armijas posteņus pie Doneckas lidostas. Apmeklējums sakrita dienu pirms Krievija sāka jauno karu pret Ukrainu. Un jau atkal Ukrainas tautai un armijai jāparāda viss, uz ko tā ir spējīga.
Jau vairāk nekā nedēļu Ukrainā notiek aktīva karadarbība. Rietumvalstis Ukrainai piegādā ieročus, bet NATO atsakās slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai pati netiktu ierauta karadarbībā. Vienlaikus pret Krieviju tiek izvērstas vēl nebijuša mēroga ekonomiskās sankcijas. Par visu plašāk - Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta ziņu speciālizlaidumā
Par Krievijas iebrukumu Ukrainā, pašreizējo situāciju un tās iespējamo attīstību intervija ar publicistu un mūsu Atmodas līderi Daini Īvānu.
“Ukrainas tauta šobrīd ir Ukrainas armijas acis un ausis. Līdz ar to viņiem ir labākā izlūkošanas sistēma pasaulē, jo viss iedzīvotāju kopums ir viņu pusē,” – tā šodien, izceļot Ukrainas bruņoto spēku drosmi un pretestību, cīnoties ar Putina karaspēku, sacīja ASV ģenerālis Marks Milijs. Jautājums tikai, cik ilgi iespējams turēties pretī agresoram, jo nu jau līdztekus brutālam uzbrukumam aizvien pastiprinās arī hibrīdkarš ar propagandu, draudiem un māņiem cenšoties ietekmēt cilvēku prātus. Par to visu raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar bijušo Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Ko Putina sāktais karš nodarījis un nodarīs Krievijai? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.
Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par sankciju ieviešanu pret Krieviju, kā tās ietekmēs cilvēkus Krievijā, kā arī kā karš Ukrainā var ietekmēt Latvijas ekonomiku.
Raidījuma viesi - Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, LU profesors Gundars Bērziņš un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Apsūdzības bijušajiem ministriem Ilzei Viņķelei un Aināram Šleseram - kur beidzas politiskā un sākas kriminālatbildība? Arī par politiķu tiesībām izbalsot Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneša amatam. Šīs nedēļas raidījuma "1pret1" viesis - ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Ukrainai veiksmīgi izdodas aizsargāt savas teritorijas, tomēr Krievija, iespējams, maina stratēģiju un arvien biežāk izmanto smago bruņojumu. Ko gaidīt no Putina režīma? Raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Vairāk nekā divu stundu garās debatēs kolēģi Gundars Rēders un Anete Bērtule ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem diskutē par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Raidījumā viesojas Valsts prezidents Egils Levits, NBS Komandieris Leonīds Kalniņš, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un citi.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" Anete Bērtule par aktuālo ģeopolitisko situāciju sarunājās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), kurš pašlaik atrodas Kijevā.
Runājot par sankcijām, daudz tiek pieminēta Eiropas patērētā Krievijas dabasgāze – cik par to maksāsim un vai tā būs pieejama. Bijušais Eiropas enerģētikas komisārs Andris Piebalgs Latvijas Televīzijai teic – visas savas sviras cenas paaugstināšanai Krievija jau ir likusi lietā un vairāk veidu, kā dabasgāzes cenu Eiropai celt viņiem īsti nav. Bet – kas notiks, ja Krievija nolems dabasgāzi uz Eiropu neeksportēt vispār?
Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis Krievijas lēmumu atzīt tā dēvēto Donbasa tautas republiku neatkarību un aicinājis Krieviju pilnībā ievērot ANO Hartu. Krievija par šo paziņojumu paudusi neapmierinātību, norādot, ka šādi izteikumi neatbilst Gutērreša statusam un pilnvarām. Bet kāda tad ir ANO loma šajā situācijā – to Anna Ūdre vaicāja Latvijas vēstniekam ANO Andrejam Pildegovičam.
LTV Ziņu dienesta ziņu speciālizlaidums “Krīze Ukrainā”. Kolēģis Gundars Rēders diskutē ar Valsts prezidentu (2007-2011) Valdi Zatleru, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas vietnieku Robertu Zīli (NA), Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedi Igoru Rajevu un režisoru Viesturu Kairišu. Attālināti diskusijā piedalīsies arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš, kinorežisors Vitālijs Manskis un citi.
Izskatās, ka Putins absolūti nebaidās no Eiropas, – viņš nebaidās no sankcijām un nebaidās no bruņojuma,” - tā ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīziju saka amerikāņu vēsturniece, rakstniece un Pulicera balvas laureāte Anne Aplbauma.
Kremļa kontrolētā ziņu aģentūra “RIA Novosti” paziņojusi, ka nogalināti pieci ukraiņu diversanti, kas kaujas mašīnās it kā mēģinājuši šķērsot Krievijas robežu. Eksperti brīdina – Krievijas sabiedrība ar šāda tipa vēstījumu palīdzību arvien aktīvāk tiek gatavota karam, un, kā uzsver ASV, Ukrainas pierobežā notiek būtiskākā militārā mobilizācija kopš Otrā pasaules kara. Un tomēr rietumvalstu līderi atkal un atkal iesaistās sarunās ar Kremļa līderi, vēl joprojām cerot šādi asinsizliešanu novērst. Vai Eiropa ir gatava arī stingrākiem soļiem? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem Latvijas eiroparlamentāriešiem – Sandru Kalnieti un Ivaru Ijabu.
“Dialogs ar valsti, kas grib pagriezt vēsturi atpakaļ un atjaunot impēriju, nav iespējams,” tā sarunā ar Latvijas Televīziju saka Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa norāda, ka šis ir izšķirošs brīdis Rietumiem parādīt savu spēku, jo no tā būs atkarīga arī mūsu tālākā drošība.
Nevis kā vieglāk, bet, kā labāk. Viss, ko viņš darīja, bija perfekti - tā nebija tikai maltīte. “Tas nav tikai ēdiens, tā ir arī harizma, tā ir kvalitāte un tāds bija Mārtiņš Rītiņš,” saka šefpavārs Elmārs Tannis. Atceroties Mārtiņu Rītiņu. Par pavārmākslas maestro un spožo personību viņa mācekļu acīm.
Investējot un attīstot savienojamību, kā arī papildinot galamērķu skaitu un, līdz ar to, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu, starptautiskā lidosta "Rīga" izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā. Vienlaikus, investējot drošā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā, plānots veicināt lidostas konkurētspēju reģionā, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
“Viena glāze vīna nav par mani,” saka Svetlana Lēvalde atceroties savus pusaudzes gadus. Viņa sāka dzert 14 gadus vecumā un dzēra pamatīgi – vairāk par pārējiem kompānijas biedriem. Ar laiku iedzeršana pārvērtās 2 nedēļu “plostā” – tad jau Svetlana bija precējusies un viņai bija piedzimis dēls. Atceroties to laiku Svetlana saka, ka, ja toreiz būtu tik aktīvas bāriņtiesas kā tagad, bērna aprūpes tiesības viņai, visticamāk, būtu atņemtas. Tagad jau ilgus gadus Svetlana alkoholu nelieto vispār. Kā viņai izdevās pārtraukt dzert un vai izdevās arī atjaunot attiecības ar dēlu? Svetlana ar savu dzīvesstāstu dalījās sabiedrisko mediju pētījumā par alkohola postu Latvijā “Zeme, kur dzer” un piedāvājam to noskatīties/noklausīties pilnībā.
Publiskie izteikumi par viendzimuma pāru tiesībām un arī prasību vakcinēties aizšķērsojuši ceļu uz Augstākās tiesas senātu bijušajai Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai. Par spīti Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta kopsapulces atbalstam, nepieciešamās Saeimas deputātu vairākuma balsis Osipovai neizdevās iegūt. Demokrātija vai, tieši otrādi, trieciens tai? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem konstitucionālo tiesību ekspertiem – zvērinātu advokātu Edgaru Pastaru un arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, pēc tam arī Saeimas deputātu, tagad – Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāju Gunāru Kūtri.
Pretēji prognozētajam šī diena tomēr pagājusi bez jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā, turklāt Kremlis paziņojis par Ukrainas pierobežā izvietoto spēku atvilkšanu saistībā ar militāro mācību beigām. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs gan paudis, ka tieši otrādi – sapulcēto karavīru skaits arvien pieaug, un, pēc ASV prezidenta teiktā, Ukrainu ielenkuši nu jau vairāk nekā 150 tūkstoši Krievijas karavīru. Ko zinām un ko varam vien minēt šajā situācijā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošo pētnieku Tomu Rostoku un Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieku Mārci Balodi.
“Vienīgais drošības garants ir Latviju mīlošs, cienošs un izglītots cilvēks.” Tā 2014. gadā "Viens pret vienu" sacīja mūsu raidījuma viešņa. Par sociāliem burbuļiem un vērtību revīziju šīsnedēļas raidījumā sarunājāmies ar dzejnieci un dramaturģi Māru Zālīti.
Par pakāpenisku atteikšanos no kovida izplatības ierobežojumiem un valdības īstenoto taktiku krīzes pārvarēšanā raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar diviem Saeimas deputātiem – Krišjāni Feldmanu no Jaunās konservatīvās partijas un Juri Pūci no “Attīstībai/Par”.
Koalīcijas partijas vienojušās par Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu būtisku mīkstināšanu no marta un finiša taisnē ir arī diskusija par teju pilnīgu to atcelšanu no aprīļa. Līdzīgi lēmumi jau ir pieņemti vai arī vēl tiek plānoti arī citur Eiropā, nereti izskanot argumentam, ka iedzīvotāju brīvības pandēmijas gaitā ierobežotas nepamatoti. Cik pamatoti ir šādi apgalvojumi un kā mainījies sabiedrības skatījums uz demokrātiju un citām tā dēvētajām Eiropas pamatvērtībām? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli.
- gada 9. janvārī Rīgā, Saharova ielā, 1987. gadā dzimis vīrietis bez vadītāja apliecības un 2,8 promiļu reibumā, uz regulējamas pārejas pie zaļās gaismas gājējiem notrieca Penku ģimeni – astoņus gadus veco Emīliju, viņas mammu un mammas mammu – Emīlijas vecmāmiņu. Dzērājšoferis aizbrauca no notikuma vietas un viņu aizturēja vēlāk, pateicoties aculieciniekiem. Tiesa viņam noteica drošības līdzekli – apcietinājumu. Visas notriektās guva smagas traumas. Vecmāmiņa joprojām atrodas slimnīcā. Emīlija ir mirusi. Meitenītes tētis Uģis Penka atsakās samierināties ar faktu, ka 30 neatkarības gados Latvijā tik daudzi joprojām nav sapratuši, ka dzert un braukt vienkārši nedrīkst. Viņš negrib, ka meitas bojāeja ir tikai kārtējais cipariņš statistikā. Uģis Penka aicina veikt izmaiņas likumos, paredzot gan daudz bargākus cietumsodus dzērājšoferiem, gan ikviena līdzbraucēja atbildību. Šis ir Emīlijas tēta Uģa stāsts.
Kādas ir Latvijas finanšu sistēmas kapitālā remonta sekas un jaunās Finanšu izlūkošanas dienesta prioritātes? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai.
Drīzāk mārketinga elements, nekā jēgpilnas izmaiņas. Tā par dažu valsts pārvaldes reformas pasākumu saka Valsts kontrole pēc revīzijas. Savukārt Valsts kanceleja, kas par reformu atbildīga, tam nepiekrīt un saka, ka lielāko daļu darba esam paveikuši. Ir vai nav notikusi valsts pārvaldes reforma? To šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” vaicājām valsts kontrolierim Rolandam Irklim.
Ierobežojumi, slimošanas, augstas enerģijas cenas. Kā šajos laikos darbojas uzņēmums, kas līdz šim veiksmīgi iekarojis ārvalstu tirgus? Raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar AS "MADARA Cosmetics" līdzīpašnieku un valdes locekli Uldi Iltneru.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājumā" ar PVO Latvijas biroja vadītāju Uldi Mitenbergu un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu runājām par ierobežojumu mazināšanas stratēģiju un sertifikātu turpmāku izmantošanu.
Raidījumā "Šodienas jautājums" par lielākajiem riskiem iekšējā drošībā un to, kā var attīstīties Krievijas konflikts ar Rietumiem runājām ar Satversmes Aizsardzības biroja direktoru Egilu Zviedri.
Kopš 90. gadiem Latvijas ieslodzījuma vietās ieplūst norvēģu zināšanas, bet kopš 2000. gadu sākuma arī finansējums. Viņi uzskata, ka viss sākas ar ieslodzījuma vietu darbiniekiem. Jo humānāk izturēsies pret cietumā nonākušajiem, jo lielāka iespēja novērst dažādus incidentus un, galu galā, panākt, ka vēlāk ieslodzītais veiksmīgi iekļaujas atpakaļ sabiedrībā. Kas tas īsti ir šī norvēģu pieeja, ko teorijā sauc par dinamisko drošību? Braucām skatīties uz viņu akadēmiju, kur studenti mācās un jau paralēli strādā ieslodzījuma vietās.
Raidījumu #Aculiecinieks skaties šeit: https://youtu.be/lvdDPJWTJ6A
Par Krievijas izvirzītajām “drošības prasībām” un Rietumu centieniem diplomātiskā ceļā mazināt spriedzi, ko Krievija izraisījusi pie Ukrainas robežām, raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu.
Jebkādai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs smagas ekonomikas un politiskas sekas – šādu politisko vēsti Ukrainai šonedēļ aizveda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Taču līdztekus politiskam vēstījumam, Eiropas Savienība gatavo Ukrainai steidzamu finansiālu palīdzību, jo bažās par augošo militāro spriedzi, to pamet arī investori. Kāda ir šī situācija - Kijevā Valdi Dombrovski izvaicāja Gints Amoliņš.
Ukraine does not want war, but is preparing for a Russian invasion, according to Ukrainian Prime Minister Denys Shmyhal in an interview with Latvian Television. He emphasized that Ukraine currently has one of the largest armies in Europe. Gints Amoliņš questioned Prime Minister Denys Shmyhal about the threat of conflict, the support of allies, and Ukraine's goal to join the European Union and NATO.
Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Tagad projekta realizācijai vēl jāsaņem valdības atbalsts. Raidījumā “Šodienas jautājums” par projektu diskutē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.
Par karavīru apmācības operāciju Ukrainā, obligāto militāro karadienestu un aizsardzības budžetu – raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu.
Dānija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas atcēlusi teju visus Covid-19 ierobežojumus, turklāt – pašā omikrona uzliesmojuma pīķī. Līdzīgu ceļu grasās iet arī Somija, savukārt kaimiņos Lietuvā jau rīt varētu lemt par tā dēvētā zaļā režīma izbeigšanu. Rosinājumi rīkoties līdzīgi arvien skaļāk izskan arī Latvijā, turklāt ne vien no opozīcijas, bet arī koalīcijas partijām. Vai kaimiņvalstu un, iespējams, arī gaidāmo vēlēšanu spiediens varētu pārmākt ekspertu aicinājumus ar ierobežojumu mīkstināšanu vēl nedaudz nogaidīt? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātiem – Ilmāru Dūrīti (A/P) un Edgaru Tavaru (ZZS).
Kaut arī Covid-19 pacientu skaits slimnīcās ir krietni pieaudzis, tas vairs nepalielinās tik strauji, kā tas bija, piemēram, vīrusa deltas varianta uzliesmojuma laikā. Kā omikrons ietekmē slimnīcu darbu? Par šo un citiem jautājumiem raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš un Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
100% kaitējums par letālu iznākumu un maksimālā kompensācijas summa - 142 290 eiro. Tā rakstīts pašlaik sabiedriskajai apspriešanai nodotajos Ministru kabineta noteikumos, kas regulēs, kā iedzīvotājiem kompensēs vakcinācijas pret kovidu dēļ radušos veselības kaitējumus. Advokāts Ronalds Rožkalns uzskata, ka noteikumi nav pacientu interesēs. Drīzāk uzrakstīti tā, lai maksimāli apgrūtinātu tiesības pieteikties uz atlīdzību.
Amūras tīģeri ir Rīgas zoodārza lepnums. Taču skaistie dzīvnieki to kopējiem dažkārt sagādā arī lielas rūpes. Kad tīģerieni Katrīnu sabiedēja troksnis, no viņas trim mazuļiem izdzīvoja tikai viens - Klifs Grants. Un arī - tikai pateicoties kopēju rūpēm un režīmam, kad mazo tīģerbēbi ar pudelīti baroja ik pēc divām stundām. Toties tagad zoodārzā mīt Klifs Granta meita Taiga un viņai ir ļoti nopietna interese par precinieku Augustu. Bet Augusts...Augusts ir Zoodārza jaunā seja. Viņš burtiski dievina stikla sienu, apmeklētājus un selfijus! Tīģera gadā-Rīgas zoodārza tīģeri!
"The Baltic States and Finland are good markets that need to be filled. I could say that co-operation with the Latvian national airline opens the door to Northern Europe for us," Adnan Kazim, Emirates’ Chief Commercial Officer , told Latvian Television.
Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule par drošības riskiem, iespēju palielināt aizsardzības budžetu un atjaunot obligāto militāro dienestu sarunājās ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, deputātu Rihardu Kolu (NA) un Saeimas Eiropas lietu komisijas sekretāru, deputātu Igoru Pimenovu ("Saskaņa").
Raidījumā “Šodienas jautājums” par 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksu ebreju kopienai runājām ar Saeimas deputātu, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāju Mārtiņu Bondaru (A/P) un Saeimas deputātu Edvīnu Šnori (NA).
Stabiņus, veloceliņus, daudz sniega un tīrīšanas pašvaldības struktūrās cilvēki ir pamanījuši. Bet, vai jaunais Rīgas budžets līdzēs restartam nepalikt pusratā? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret viens" viesis - Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Raidījumā “Šodienas jautājums” ar ģimenes ārstu, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvi Aini Dzalbu un epidemiologu Ņikitu Trojanski runājām par straujo omikrona izplatību un nepieciešamību ieviest jaunus drošības pasākumus.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par energokrīzes radītajiem izaicinājumiem un ģeopolitisko situāciju. Studijas viesis - Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA).
Drošības situācija, Krievijai pulcējot spēkus pie Ukrainas robežas, ir nemainīgi slikta, Latvijas Televīzijai pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš patlaban atrodas Briselē. Viņš pievakarē līdz ar citiem Eiropas Savienības kolēģiem attālināti tikās ar ASV valsts sekretāru. Dienaskārtībā jautājums arī par papildu spēku nosūtīšanu uz NATO austrumu flangu, tostarp Baltiju. Un, pēc ministra teiktā, ceļojot uz Ukrainu, Latvijas iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Ministru izvaicāja Gints Amoliņš.
15 gadu vecumā Dita Ozola Elizejas laukos Parīzē nejauši satika neticami skaistu suni ar zilām acīm. Un viņa zināja, ka reiz viņai arī būs tāds suns. Tagad Ditas audzētie haskiji starptautiskās izstādēs kļuvuši par čempioniem, bet kucēnus gaida šķirnes mīļotāji visā pasaulē. Taču haskiju nedrīkst ņemt tie, kuri nav gatavi katru dienu doties vismaz 10 kilometru garās pastaigās un piedot sunim to, ka viņš neatbilst filmu radītajam iespaidam. Haskijs ir klaiņotājs, dzimis brīvībai un piedzīvojumiem. Haskijs-tas ir dzīvesveids.
Plašu ievērību izpelnījies britu premjera Borisa Džonsona lēmums atcelt lielāko daļu Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, kad vīrusa izplatība valstī vēl joprojām ir augsta. Tiesa, jau vairākas nedēļas jaunatklāto gadījumu skaits Lielbritānijā ir strauji mazinājies, kamēr pie mums – tieši otrādi. Vai slimnīcas, laboratorijas, ģimenes ārsti un arī valdība ir gatava februārim, kas pēc ekspertu prognozēm būs kulminācijas brīdis omikrona uzliesmojumā Latvijā? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
Pagājusī diennakts nesusi vēl neredzētu skaitli Latvijas Covid-19 statistikā – vairāk nekā 5000 inficēto. Labā ziņa – slimnīcās pacientu īpaši vairāk nekļūst, sliktā – epidemiologu ieskatā, ilgi tas tā neturpināsies, un būs nepieciešams lemt par jauniem ierobežojumiem, lai novērstu medicīnas sistēmas pārslodzi. Vai šajā, nu jau vēlēšanu gadā, varam sagaidīt šādus izlēmīgus soļus no valdības, kura, par spīti mokošajam izveidošanas procesam un daudzajām nesaskaņām, kļuvusi par ilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar diviem politologiem – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānu, profesoru Jāni Ikstenu un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāju Mārtiņu Dauguli.
Par neatkarības ideju apcietināts Rīgā 1974. gadā. Pēc diviem gadiem izbrauc no Padomju Savienības, tālāk strādā kā “Radio Brīvā Eiropa" žurnālists Minhenē. Par Atmodas, barikāžu laiku dzelzs priekškara abās pusēs raidījumā “Viens pret vienu” saruna ar bijušo “Radio Brīvā Eiropa” žurnālistu, Liepājas bīskapu emeritus Pāvilu Brūveru.
Šodien apstiprināti jauni - augstāki siltumenerģijas tarifi vairākās Latvijas pilsētās. Ko darīt, lai Latvijas iedzīvotāji pēc iespējas mazāk sajustu straujo energoresursu cenu kāpumu, raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas deputāti Arvils Ašeradens (JV) un Uldis Augulis (ZZS).
Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka jau februārī Baltkrievijas un Krievijas bruņotie spēki piedalīsies kopīgās operatīvajās mācībās Ukrainas un Polijas robežas tuvumā. Tikmēr Kijeva tieši Baltkrievijas izlūkdienestam pārmet pret Ukrainu vērstā hibrīduzbrukuma rīkošanu, tā laikā Ukrainas Ārlietu ministrijas mājaslapā parādījās uzraksts “baidieties un gaidiet sliktāko”. Vai ar šo visu fonā vēl iespējams sekmīgi turpināt sarunas par Ukrainas konflikta deeskalāciju? Un cik bažīgām jābūt Baltijas valstīm, redzot Zviedrijas spertos piesardzības soļus Gotlandē? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Ivita Krevica ir septiņu bērnu mamma. Viņai pietiek mīlestības gan Ievai, Inesei, Jānim un Ilzei, gan audžubērniem – Nikam un Marinai. Taču neviens no viņiem nevarēja iedomāties, kā mainīsies viņu dzīve, kad ģimenē ieradīsies Ance. Tobrīd zīdainītis, kas pārcietis neiedomājamu vardarbību. Mazulītes stāvoklis bijis tik kritisks, ka medicīnas dokumentos fiksēta arī doma par dzīvību uzturošo aparātu atslēgšanu. Bet Ance... izvēlējās dzīvot. Un, kopš daudzi atsaucīgi Latvijas iedzīvotāji saziedojuši līdzekļus cilmes šūnu terapijai, parādījusies arī neliela cerība, ka meitenītes stāvokli izdosies stabilizēt vai uzlabot.
Raidījumu skatieties šeit: https://youtu.be/zO0N4DzsLLk
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par valsts iespējām kompensēt energoresursu cenu kāpumu, kā arī pašvaldību un ministrijas domstarpībām azartspēļu jautājumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (AP)un Ādažu novada domes priekšsēdētāju, LPS valdes pārstāvi Māri Sprindžuku (LRA).
Raidījumā "Šodienas jautājums" ar Saeimas deputātiem no Nacionālās Drošības komitejas Māri Kučinski (ZZS) un Juri Rancānu (JKP)runājām par nākamā SAB vadītāja izvēles procesu.
“Valdība jau vairākus mēnešus seko līdzi energoresursu cenu kāpumam un ir gatava dinamiski reaģēt," tā apgalvo premjers. Kādi ir jauni priekšlikumi pārziemošanai un ilgtermiņā? Šovakar raidījumā "Viens pret vienu" viesis bija ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Raidījumā "Šodienas jautājums" ar Latvijas vēstnieku ASV Māri Selgu un Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu runājām par to, ko varam sagaidīt no ASV un Krievijas sarunām.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par ASV un Krievijas amatpersonu tikšanos Ženēvā. Raidījuma viesi: Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un RSU docents, ārpolitikas pētnieks pētnieks Māris Andžāns.
Kristīne Rāte jau 13 gadus ziemās peld. Viņa nopietni pievērsusies ziemas peldēšanai un daudzajās sacīkstēs iegūtās medaļas neskaita. Tā ir maza māņticība, lai uzvaras turpinātos. Kopā ar domubiedriem Kristīne nodibinājusi ziemas peldēšanas klubu “Raganas roņi” un šoziem āliņģi uztur kārtībā katru dienu. Cik auksts ir ūdens āliņģī, kāpēc neiesaka vilkt cimdus peldoties, kā pareizi sākt peldēt ziemā - par to visu raidījumā “Aculiecinieks”
Pandēmijas dēļ valdība krietni palielinājusi neparedzētiem tēriņiem pieejamos līdzekļus. Valdība šodien par 300 miljoniem palielināja budžeta līdzekļus neplānotiem gadījumiem. Sākotnēji šā gada budžetā šādiem tēriņiem atvēlēja nedaudz virs 80 miljoniem eiro. Par valsts finansēm atbildīgo ministru izvaicājam raidījumā “Šodienas jautājums”.
Vēl 100 jauno pedagogu Latvijas skolām plāno piesaistīt ar jaunu kampaņu. Taču skaidrs, ka ar to nebūs līdzēts, lai risinātu trūkstošo pedagogu problēmu. Iespējamos risinājumus un citus aktuālos nozares tematus raidījumā “Šodienas jautājums” pārrunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) un LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
“Šajā laikā mēs visi mazliet jūtamies kā ieslodzīti," intervijā saka mūsu raidījuma viešņa. Par iekšēju un ārēju brīvību raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Iļģuciema sieviešu cietuma kapelāni, dzejnieci Rudīti Losāni.
Tieši nedēļu pirms iepriekš plānotajām ārkārtējās situācijas beigām diennaktī reģistrēti 1628 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, apstiprinot – saslimstības pieaugums, ko redzējām pēc Ziemassvētkiem, arī pēc gadumijas brīvdienām, nekur nav pazudis, tieši otrādi. Pieaudzis arī ar šo vīrusu hospitalizēto skaits – 566. Ar šo informāciju fonā koalīcijas partijas visu šo dienu diskutēja par to, kādu ierobežojumu režīmā dzīvosim pēc 11. janvāra, un nu ir skaidrs, ka ārkārtējā situācija turpināsies vēl vismaz līdz februāra beigām. Vai tiek plānoti vēl kādi soļi, un, ja jā, kad un kādi? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar JKP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedru Krišjāni Feldmanu un premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” biedri, pie frakcijām nepiederošo deputāti Andu Čakšu.
Latvijā atlikusi tieši nedēļa līdz ārkārtējās situācijas beigām, un nerimst diskusijas par to, kāda būs dzīve pēc 11. janvāra. Veselības ministrija rosina ārkārtējo situāciju pagarināt par trim vai četrām nedēļām, un koalīcijas partijas par to spriedīs sanāksmē. Par omikrona izplatību un iespējamo ārkārtējās situācijas pagarināšanu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne un PVO Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.
Pagājušajā gadā Rietumu pasauli divas reizes satrauca Krievijas militāru spēku koncentrēšana pie Ukrainas robežas. Otrajā reizē izvietotais Krievijas karaspēks joprojām tur atrodas, uzturot spriedzi. Rietumu brīdinājumi par ļoti sāpīgām ekonomiskajām sankcijām, kas skartu Krieviju, ja tā iebruktu Ukrainā – neko nav atrisinājuši. Vai jaunajā 2022.gadā šī situācija varētu normalizēties un kā – par to mana kolēģe Ilze Nagla izvaicāja Latvijas vēstnieku NATO Edgaru Skuju.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" kolēģe Anete Bērtule par epidemioloģisko situāciju, nākotnes prognozēm un nepieciešamajiem ierobežojumiem sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju profesoru Ģirtu Briģi un epidemiologu Ņikitu Trojanski.
Raidījumā “Šodienas jautājums” kolēģe Anete Bērtule sarunājās ar NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku. Runājām par to, kā veicināt balstvakcināciju,
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par Satversmes tiesas politisko neatkarību un Covid-19 ierobežojumu atbilstību Satversmei. Šī vakara viešņa - Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Raidījumā "Šodienas jautājums" viesojās Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste un "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Runājām par nabadzības risku, inflāciju, kā arī augošajām elektroenerģijas cenām un citiem jautājumiem.
“Viss tas, kas mani besī ārā, viņām nāks par labu!” Tā saka Valdis Melderis – “Radio Skonto” ētera personība un pieprasīts pasākumu vadītājs. “Būrī” mēs viņu intervējām no cita skatupunkta – kā tēti. Valdis ir trīs meitu tēvs, un, ņemot vērā, ka pēc diploma viņš ir arī psiholoģijas skolotājs un skolu psihologa asistents, vēlējāmies dzirdēt, kā viņu ģimenē sadzīvo dažādas paaudzes. Kopā ar tēti intervijā piedalījās divas meitas – Elīza Aija un Lueta Laura. “Bērni tevi ļoti tur formā,” saka Valdis un arī atzīst, ka ir virkne lietu, ko viņš tagad dara vai vērtē citādi. Meitu iespaidā. “Man liekas, kamēr bērni nāk ar mani runāties, kamēr mums ir, par ko runāt, tikmēr, es teiktu, mēs saprotamies,” secina Valdis.
Dzīves un politiskās pieredzes rūdīti cilvēki, kā arī jaunienācēji politikā, kuriem amats - Eiropas Parlamenta deputāts, ir pirmais ieraksts viņu CV. Gan būmeri, gan mileniāļi pārstāvēti arī Eiropas Parlamentā (EP) un dažkārt tieši paaudžu atšķirības, nevis piederība konkrētai politiskajai grupai, nosaka attieksmi debatēs un balsojumos. Ko nozīmē būt jaunam cilvēkam politikā? Vai rutinēts darbs neaplauž cerību spārnus, vēloties pārveidot labāku pasauli? Par to šajā “Būrī” kolēģe Ilze Nagla iztaujā divus EP deputātus - Jaku Madisonu no Igaunijas un Niklasu Ninasu no Vācijas.
Vācu prese ziņo, ka NATO ātrās reaģēšanas spēkos paaugstināta kaujas gatavība. Pats NATO ģenerālsekretārs pavisam oficiāli paudis, ka Kremlis uz Ukrainas pierobežu pārvieto arvien vairāk spēku, un nu jau arī Vladimirs Putins atklāti pateicis, ka Krievija ir gatava īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. Vai jau tiktāl sakāpināto situāciju vēl maz iespējams atrisināt mierīgā ceļā, un par kādu militāro sadarbību vienojušās Baltijas valstis? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P).
Arī šogad, pandēmijas laikos, tapuši darbi, par kuriem publika kaismīgi diskutējusi, arī augstu novērtējusi. Šīs nedēļas raidījumā #1pret1 viesojās seriāla “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un grāmatas “Grosvaldi” autore Kristīne Želve.
Tuvojoties gada nogalei, valdība negaidīti mīkstinājusi vairākus iepriekš noteiktos ierobežojumus. Par ar kovidu saistītajiem ierobežojumiem, Saeimas lēmumiem un citiem tematiem raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.
Par spīti pašvaldību un arī regulatora brīdinājumiem, koalīcijas partijas vismaz pagaidām nav vienojušās par vēl papildu atbalsta pasākumiem gāzes un elektrības cenu pieauguma kompensēšanai, tātad tas, kas plānā, ir OIK samazinājums un sadales tarifa daļēja subsidēšana, 20 eiro mēnesī vakcinētajiem iedzīvotājiem virs 60 gadu vecuma, vēl 10 eiro aizsargātajiem lietotājiem un plašāks mājokļa pabalsta saņēmēju loks. Cik daudzām mājsaimniecībām šie pasākumi tiešām palīdzēs pārlaist šo ziemu, un cik daudziem būs jātiek galā pašiem, kā arī par pašvaldību gatavību nākt talkā saviem iedzīvotājiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar labklājības ministru Gati Eglīti (JKP) un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski (LZS).
Pirms desmit gadiem viens neveiksmīgs lēciens dīķī salauza Mareka Odumiņa kakla skriemeļus. Taču ne dzīvotgribu. Rehabilitācijas centrā viņš sāka gleznot. Ar otu mutē. Šogad labdarības maratonā “Dod pieci!” izsolīs Mareka gleznotos lavandas laukus. Un vēl viņš šogad apprecējās! Par šķēršļiem un mīlestību, kas ceļ tiem pāri.
Daudzi eiropieši, kad dodas eksotiskos ceļojumos uz citiem kontinentiem, ir gana atvērti arī jaunām izjūtām ēdienu un garšu ziņā. Ķiplokā un laimā apcepti sienāži, vārītas spāres vai vaboļu kāpuru gaļas bumbiņas.... Pārvarot sākotnējos aizspriedumus, vairumam nākas atzīt - garšo labi! Ēdiena baudīšana nav tikai izsalkuma mazināšana – tai tiešām jābūt baudai. Kāpēc mēs esam sajūsmā par steiku no netālajā pļavā auguša liellopa, bet kotlete no apstrādātas kāpuru gaļas šķiet pretīga pat domās? Ieradumam un tradīcijām, nenoliedzami, ir milzīgs spēks. Vēl jo vairāk, ja runa ir par pārtiku. Cik gatavi eiropieši ir pieņemt domu, ka samērā tuvā nākotnē nāksies krietni mainīt ēšanas paradumus, par to kolēģe Ilze Nagla diskutē ar divām Eiropas Parlamenta deputātēm - Esteri de Langi no Nīderlandes un Asitu Kanko no Beļģijas.
Nākotnes pārtikai jābūt tādai, kas ir godīgi sadalīta uz visas planētas, jo šobrīd viena planētas daļa pārēdas, bet citi – cieš badu. Tā saka Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas fonda pārstāve. Pārtikas ražošana un lauksaimniecība pašreizējos apjomos rada neatgriezenisku kaitējumu dabai. Vai daļa cilvēces būs gatava mainīt savus paradumus arī ēšanas ziņā? Sarunā ar “Būri” Elīna stāsta, ka patiesībā šobrīd uz planētas Zeme ēdam vienveidīgi – pārsvarā piecu dzīvnieku gaļu un 12 augus. Nākotnes pārtikai jābūt pēc iespējas dažādai. Cik liela nozīme tajā būs dažādiem kukaiņiem un kāpuriem kā olbaltumvielu avotam? “Rietumu kultūrā nebūs viegli,” saka Elīna. Ja austrumu kultūrā kukaiņu ēšana jau ir ierasta, tad Rietumeiropā tomēr tie asociējas ar riebumu un bailēm – pat nāves bailēm. Par nākotnes pārtiku un nākotnes dārziem plašāk sižetā!
Raidījumā "Šodienas jautājums" kolēģe Anete Bērtule ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieku Jāni Kloviņu un References laboratorijas vadītāju ārstu Sergeju Ņikišinu runāja par omikrona paveidu, kā arī Covid-19 un ūdelēm.
Raidījumā "Šodienas jautājums" par pedagogu trūkumu Latvijā runājām ar LIVA vadītāju Rūdolfu Kalvānu un izglītības ministres padomnieku Jāni Ozolu (JKP).
Augstās enerģijas cenas šoziem sagādā milzums rūpju uzņēmējiem un mājsaimniecībām. Valdībai pārmet nepietiekamu reakciju. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
Raidījumā "Šodienas jautājums" par elektrības cenām un ierobežojumiem pēc svētkiem runājām ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).
Šovakar raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par sabiedrības noskaņojumu un tā atskaņām gaidāmajās vēlēšanās. Raidījuma viesi -SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš un Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.
Divas desmitgades viņš dažādos veidos cīnījies pret padomju režīmu. Un pēc neatkarības atgūšanas – vēl trīs desmitgades cīnījies par to, lai viņa pretošanās padomju režīmam, tiktu atbilstoši atzīta no valsts puses. Šonedēļ šī cīna noslēdzās. Ar īpašu Saeimas lēmumu pretošanās kustības dalībnieka statuss piešķirts Leo Hiršsonam.
Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir tikai 50! Bet jau pašlaik valsts var lepoties ar daudzām lietām, kas nav citur – augstākā ēka, lielākā lielizmēra lidmašīnu flote un… pasaules mēroga kultūras un biznesa izstāde, kas pirmo reizi notiek kādā no Tuvo Austrumu valstīm. Šis būs stāsts par pasākumu, kura atklāšana tika pārcelta par gadu un, kas, gluži kā valsts, tapa vietā, kur bija tikai tuksnesis, kopīgi apvienojot idejas un redzējumu par nākotni.
Cilvēki, kuru darbs ikdienā saistīts ar informācijas tehnoloģijām un datu apstrādi, ir krietni piesardzīgāki, izmantojot sociālos tīklus un dažādas lietotnes, nekā vidusmēra lietotāji. Vai nu viņu tur nav vispār, vai arī tie ir slēgti profili, pieejami tikai reāliem draugiem un ar ļoti pārdomātu saturu. To “Būra” duelī apliecināja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka un apstiprina arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” vadītāja Baiba Kaškina. “Cilvēkiem slieksnis sava privātuma vajadzībai ir ļoti atšķirīgs,” saka Baiba un aicina visus sociālo tīklu lietotājus šajā vidē pret visu un visiem raudzīties ar zināmu aizdomu līmeni. Sarunā ar “Būri” Baiba stāsta par riskiem, kādi var būt, pārāk atklājot savu privāto informāciju internetā, un par ko padomāt, pirms veikt kādu ierakstu, lai nekļūtu par interesantu mērķi kiberuzbrucējiem. Un viņa īpaši uzsver – aizmiršanas iespēja internetā ir diezgan nereāla.
Nozog mūsu bankas kartes datus un inficē datoru ar vīrusu. Uzlauž sociālo tīklu kontus un nozog epastu paroles. Iejaucas ASV vēlēšanu sistēmā un aptur naftas cauruļvada darbu. Kibernoziedznieku darbības amplitūda ir plaša – tāda pati kā digiālās pasaules piedāvātās iespējas. Kā eiropiešus un uzņēmumus labāk aizsargāt pret arvien pieaugošajiem kiberdraudiem, diskutē un lemj arī Eiropas Parlamentā (EP). Neraugoties uz progresu, kas panākts ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kiberdrošības spējas visā ES joprojām ir nevienlīdzīgas ar nepietiekamu aizsardzību pret kiberdraudiem.
Par to pie Ilzes Naglas diskutē ir EP deputāts Barts Grothuiss no Nīderlandes un Latvijas deputāte Sandra Kalniete . “Ātrums, ar kādu attīstās un izplešas kaitnieciskās tehnoloģijas ir tāds, ka likumdevēji nepārtraukti cenšas to panākt”, saka Kalniete, bet norāda – ka vajadzētu apsteigt.
Bez garām diskusijām Saeima izdevusi kriminālvajāšanai bijušo "Saskaņas" deputātu Jāni Ādamsonu, kam prokuratūra inkriminē toskait spiegošanu. Vienlaikus krietni vairāk juridiska un arī politiska rakstura strīdu izcēlies par deputāta Alda Gobzema atkārtoto aizturēšanu nedēļas sākumā. Vai policija bija tiesīga tā rīkoties? Un, ja ne, vai likumā kas jāmaina? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar diviem Saeimas deputātiem – Juri Jurašu (JKP)un Valēriju Agešinu (S).
Vācijā beigusies 16 gadu ilgusī Angelas Merkeles ēra, kanclera amatā viņu nomainījis sociāldemokrāts Olafs Šolcs. Vai tā dēvētās luksofora koalīcijas vadītās Vācijas balss izskanēs citādi jautājumos par Krieviju, migrāciju un citiem Eiropas Savienībai un arī Latvijai būtiskiem jautājumiem? Un kādi secinājumi pēc Putina un Baidena sarunas? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, RSU docentu Māri Andžānu un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu.
Par pārdzīvoto, izslimojot Covid-19, un par to, ko likt svētku galdā, lai saglabātu možu garastāvokli, šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar gastroenterologu, profesoru Anatoliju Danilānu.
Aizvien satraucoši ir mirstības rādītāji – šodien saņemtas ziņas par 24 ar Covid saistītiem mirušajiem. Un kopš pandēmijas sākuma dzīvību zaudējuši 4300 Covid pacienti. Kāpēc mirstība pie mums ir augstāka nekā kaimiņvalstīs? Raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāju Andri Skridi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Līgu Kozlovsku.
Nu jau gandrīz droši, ka arī Latvijā ir ienācis Covid-19 omikrona paveids. Vai tas nes līdzi kādus būtiskus riskus, vēl nezinām, izpēte notiek, bet arī ar līdzšinējiem vīrusa variantiem ir pieticis, lai Latvijā ar Covid-19 būtu miruši jau krietni vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku. Šo salīdzinoši augsto mirstību nu vērtē arī pašu nozares profesionāļu vidū, tiesa, arī tur pandēmijas laikā iezīmējušās būtiskas viedokļu atšķirības, kas, iespējams, daļai iedzīvotāju sajaucis galvu vēl vairāk. Par šobrīd aktuālo pandēmijā un arī pašā Latvijas Ārstu biedrībā šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar tās vadītāju Ilzi Aizsilnieci.
“Tas ir cilvēka raksturā – baidīties no svešā. Un tas nav tikai latviešiem vai eiropiešiem raksturīgi – tā ir visā pasaulē.” Tā saka Džagriti Kakare – zobārste no Indijas, kura jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo Latvijā. Šeit viņa ieradās ģimenes apsvērumu vadīta – Džagriti vīrs Mohits ir ķirurgs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Viņiem ir divi bērni – abi dzimuši Latvijā. “Pa pusei latvieši,” saka Džagriti, kura uzskata, ka bērnu dzimtā kultūra ir tā, kur viņi piedzimuši. Džagriti ikdiena ir ļoti noslogota – viņa ir zobārste RSU Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikā, strādā ar studentiem, taču viņa atrod laiku, lai tiktos ar draugiem, lai svinētu gan Latvijas, gan Indijas tradicionālos svētkus un lai palīdzētu gan kolēģiem, gan saviem tautiešiem. “Mūsu kultūra tāda ir – jāizpalīdz visiem, ne tikai savējiem,” saka Džagriti.
Eiropas Parlamentam (EP) ar vairāk nekā 700 deputātiem no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuri pārstāv dažādas nācijas, reliģijas un kultūras, savā ziņā būtu jābūt kā multikulturālisma citadelei – demonstrējot sabiedrībai spēju pieņemt atšķirīgo. EP deputāts no Vācijas Romeo Francs pārstāv romu etnisko minoritāti, ko Vācijā sauc par sintiem. Romi jeb čigāni ir lielākā etniskā minoritāte Eiropā un joprojām tā ir viena no visvairāk diskriminētajām un izolētākajām etniskajām grupām. Deputāts Francs uzskata, ka institucionālais rasisms pret cilvēkiem ar čigānu izcelsmi pašlaik Eiropā arvien izplatās. Arī EP, kur sastopas dažādu etnisko un reliģisko piederību pārstāvji, viņš saskāries ar pret sevi vērstu naida runu un rasisma izpausmēm no galēji labējo politiķu puses. Par to plašāk viņš stāsta intervijā LTV korespondentei Briselē Ilzei Naglai.
Jau 11 gadus Elīna Rimša ir katoļu kopienas Chemin Neuf māsa. Un jau trīs gadus viņa kalpo misijā Āfrikā. Uz baznīcu viņa gājusi ar vecmāmiņu svētdienās, bet pati īstu satikšanos ar Dievu piedzīvoja tikai, kad kopā ar draudzeni apmeklēju Pasaules jauniešu dienas Spānijā. Iepazina kopienu Chemin Neuf un sajuta aicinājumu savu dzīvi, darbu un sirdi veltīt kalpošanai. Šogad vasarā Elīna salika mūža solījumu – pieņēma apzinātu un svarīgu lēmumu visu dzīvi veltīt baznīcai un Dievam.
Dienu pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā, kuras laikā publiskajā telpā izskanēja vairāki skaļi signāli gan no alianses vadības, gan Kremļa, pēdējo pārstāvji tikušies arī klātienē – Stokholmā, Eiropas drošības un sadarbības sanāksmes laikā aptuveni pusstundu garu sarunu aizvadījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Kāds bija šīs sarunas mērķis un kā aizvadītajās dienās paustais varētu ietekmēt Krievijas turpmāko rīcību Ukrainas pierobežā? Par to un citiem tematiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.
“Darīsim visu, lai pieliktu punktu šādai Baltkrievijas uzvedībai.” Tā par migrācijas spiediena izraisīšanu uz robežas intervijā Latvijas Televīzijai saka Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels. Runājot par migrāciju uz Eiropu kopumā, viņš norāda – tā neapstāsies, bet tā ir jākontrolē. Ar Eiropas Savienības augstāko ārlietu amatpersonu NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Rīgā tikās Gints Amoliņš.
Intervijas valoda: angļu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka Eiropas Savienībai ir laiks domāt par obligātu vakcināciju. Un dažas valstis jau domā. Šādu lēmumu jau ir pieņēmusi Austrija, vēl šogad par to varētu balsot Vācijas parlaments un arī Grieķija, kur prasību plānots attiecināt uz iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem. Kā mēs plānojam aizsniegt vairāk nekā 100 tūkstošus nevakcinēto šajā vecuma grupā, vienlaikus sekmējot arī plašu iedzīvotāju revakcināciju? Par to un citām aktualitātēm šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
“Krievijas aktivitātes pie Ukrainas robežas rada nopietnas bažas visai aliansei,” - tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai saka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Vņš rīt Stokholmā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un šīs dienas Rīgā arī izmantojis, lai konsultētos ar partneriem. Ar Entoniju Blinkenu tikās LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.
Intervijas valoda: angļu.
Kā notiekošo uz mūsu austrumu robežām vēro Ziemeļatlantijas alianse NATO? Par hibrīdkara paņēmieniem, troļļiem un lielo brāli šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Jaunais koronavīrusa paveids omikrons atklāts jau 19 valstīs. Par aktuālo situāciju raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar Stradiņa slimnīcas infektologu Ugu Dumpi un Imunizācijas valsts padomes vadītāju Daci Zavadsku.
NATO valstu ārlietu ministri diskutēt par alianses turpmākās attīstības virzieniem Latvijā ierodas laikā, kad ne vien ik dienu redzam jaunus mēģinājumus no Baltkrievijas puses nelegāli iekļūt Eiropas Savienībā, bet arī arvien satraucošākas kļūst ziņas par Krievijas bruņošanos Ukrainas pierobežā. Cik gatava reaģēt ir NATO, un kā šobrīd notiekošais mainīs sarunas par alianses nākotni? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar NATO ģenerālsekretāra vietnieci Baibu Braži.
Pēdējā desmitgadē nav zināms neviens Gaujas Nacionālajā parkā sekmīgi izligzdojis ūpis. Iespējams, tas saistīts ar katru gadu augošo tūrismu un cilvēku došanos dabā. Ūpji bieži vien ligzdo uz zemes, tomēr regulāra traucējuma dēļ ligzdu var pamest. Lai to mainītu, latviešu ornitologi izdomājuši oriģinālu un neparastu mākslīgo ligzdu, ko piestiprināt augstu kokos – uz pusēm pārzāģētu metāla mucu.
Šogad jau uzstādītas 90 šādas ligzdas. Un lai nākamā gada laikā visā Latvijā uzstādītu vēl 150, ornitologi lūdz palīdzību. Viņiem ļoti nepieciešamas lielas metāla mucas, kurās glabāti netoksiski, ar ūdeni izskalojami šķidrumi. Ja varat ko piedāvāt, lūgums rakstīt putni@lob.lv
“Ne visiem ir jābūt vecākiem.” Tā saka Ilze Mūrniece, kura 24 gadu vecumā, strādājot par auklīti Vācijā, nosolījās – vismaz 10 gadus nekādu bērnu! 30 gadu vecumā gan viņas domas mainījās, bet toreizējais Ilzes partneris bērnus nevēlējās. Attiecības pajuka, un 37 gadu vecumā Ilze iepazinās ar tagadējo dzīvesbiedru. Un pēc gada kļuva par māmiņu pirmajam dēlam, vēl pēc vairākiem gadiem – otrajam. Ilze ļoti viegli runā par bērnu tēmu savā dzīvē – pasmejas par to, ja kāds viņu uzskata par vecu mammu, un atceras, kā “atfutbolējusi” radu jautājumus par to, kad tad viņai beidzot būs bērns. “Bērni – tas ir pilna laika darbs, bet tomēr arī baigi lielais prieks,” viņa saka un savās pārdomās par dzīvi un izvēlēm dalās ar “Būra” skatītājiem.
Vecais kontinents noveco. To veicina zemā dzimstība un garāks vidējais dzīves ilgums. Darbspējīgā vecuma cilvēku kļūst arvien mazāk un palielinās to eiropiešu skaits, kurus būs jāuztur pensiju sistēmai vecumdienās. To par pamatīgu izaicinājumu atzīst teju visas Eiropas Savienības valstis. Ja nav iespēju būtiski palielināt dzimstību, vai vienīgais risinājums būs arvien palielielināt pensionēšanās vecumu vai samazināt pensijas? Par ideju ieviest dažādu paaudžu pensiju sistēmu, par pensijas vecumu aplielināšanu un migrācijas politiku, šajā “Būrī” ar Ilzi Naglu Briselē diskutē Eiropas Parlamenta deputāts no Vācijas Deniss Ratke.
Šovakar raidījumā #ŠodienasJautājums ar Saeimas deputātiem Mārtiņu Bondaru (A/P) un Uldi Auguli (ZZS) runājām par par budžeta pieņemšanas procesu.
Raidījumā "Šodienas jautājums" ar RSU lektori Leldi Metlu-Rozentāli un LU profesoru Jāni Ikstenu runājām par 2022. gada valsts budžetu.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par turpmākajiem Covid-19 izplatības scenārijiem, kā arī ierobežojumiem. Raidījuma viesis -epidemiologs Ņikita Trojanskis.
“Mēs esam laimīga paaudze, jo esam piedzīvojuši ļoti īsā laika periodā ārkārtīgi lielas, radikālas pārmaiņas. Un tā ir kā vērtība, jo tu spēj orientēties kaut kādā noteiktā pasaules tvērumā, kas šodien palīdz stabili stāvēt.” Šādus sava pamatskolas skolotāja vārdus spilgti atceras Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics. Bieži dēvēts par dziedošo mācītāju, viņš ir arī zemessardzes kapelāns un instruktors. Mārtiņš pieder paaudzei, kas skolas laikā bijuši gan oktobrēni, gan pionieri. “Atmodas laikā mana pasaule apgriezās kājām gaisā,” saka Mārtiņš. Viņa dzīvē ienāca padomju gados noklusētie stāsti par ģimenes traģēdijām kara laikā un izsūtīšanu. Tagad viņš sevi sauc par simtprocentīgu Latvijas patriotu un intervijās izteicies, ka nacionālajos jautājumos varot būt arī skarbs. Piederība noteiktai zemei Mārtiņam ir ārkārtīgi svarīga, tāpat kā patriotisms ikdienā, nevis vienu nedēļu gadā – un darbos, ne vien vārdos.
Pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā pēc 2019. gada vēlēšanām, virkne galēji labējo populistu partiju ir izveidojušas jaunu grupu - “Identitāte un demokrātija”. Tajā apvienojušies 73 deputāti no dažādām valstīm un partijām – tostarp, Francijas “Nacionālās apvienība”, Itālijas “Līga”, Vācijas “Alternatīva Vācijai”, arī Igaunijas Konservatīvās tautas partija. Partijas, kas vēlas mazāk Eiropas Savienības un saredz Eiropu tās dažādībā un atšķirībā. “Nacionālisms un egoisms nedrīkst gūt virsroku, ja runājam par ES nākotni”, tā izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.
Par nacionālisma ideju dzīvotspēju ES, žurnāliste Ilze Nagla “Būrī” iztaujā Martonu Ģoņģoši - EP deputātu no Ungārijas, kurš ir arī viceprezidents Ungārijas politiskajai partikai “Jobbik”, kas tradicionāli tiek uzskatīta par labējo partiju, kā arī no Latvijas ievēlēto Nilu Ušakovu, kurš ir arī partijas “Saskaņa” valdes loceklis.
Lai arī Covid-19 izplatības rādītāji Latvijā turpina kristies, situācija vēl joprojām ir ļoti nopietna, aptuveni tāda, kā pirms nepilna gada piedzīvotā uzliesmojuma pašā smagākajā punktā, un, ja atceramies, toreiz vakcinēts nebija vēl neviens. Šobrīd vakcinācijas aptvere tuvojas divām trešdaļām Latvijas sabiedrības un tomēr pagājušajā nedēļā ar Covid-19 miruši vidēji teju 30 cilvēki dienā. Un lai arī absolūtais mazākums, bet starp viņiem arī vakcinētie. Vai nav pienācis laiks uzstājīgāk runāt par balstvakcināciju? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" diskutējām ar Imunizācijas valsts padomes locekli un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekli Aini Dzalbu un Stradiņa slimnīcas Plaušu ķirurģijas centra vadītāju Daci Žentiņu.
Lai darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā (ES) garantētu minimālo algu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, Eiropas Parlaments (EP) sācis darbu pie priekšlikuma par vienotiem principiem kā ES valstīs aprēķināt minimālo algu. “Eurostat” dati liecina, ka 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 9,4% Eiropas strādājošo un Covid-19 pandēmija šo situāciju vēl vairāk saasinājusi. Tas uztrauc daļu EP deputātu, kuri atbalsta ideju par vienotiem kritērijiem minimālās algas noteikšanā dalībvalstīs. Tiesa, ne visās ES valstīs vispār eksistē tāds jēdziens kā “minimālā alga” – piemēram, Zviedrijā, kur jau izsenis par atalgojumu arodbiedrības vienojas ar darba devējiem.
Par minimālās algas noteikšanas riskiem un ieguvumiem, šoreiz kolēģes Ilzes Naglas saruna ar diviem EP deputātiem - Agnesi Jongeriusu no Nīderlandes un Nikolausu Festu no Vācijas. Interesanti, ka pie viena galda viņi nesēdās un interviju sniedza katrs atsevišķi.
Strādāt par minimālo algu ne vienmēr nozīmē, ka darba ņēmējam nav citu variantu. 22 gadus vecais liepājnieks Aleksandrs Vabelis šobrīd saņem mazāk par minimālo algu, bet ir ļoti apmierināts gan ar savu darbu, gan dzīvi. “Nauda nav pats svarīgākais,” Aleksandrs saka intervijā “Būrim”. Darba režīms viņam ļautu strādāt papildus, bet patlaban viņam pietiek ar to, kas ir. Aleksandrs neslēpj, ka šādi strādāt un izdzīvot viņam ļauj gan ļoti izdevīgs īres līgums, gan arī drošības spilvens jeb iekrājumi no laika, kad strādāja un pelnīja vairāk. Runājot par ikdienas izdevumiem, Aleksandra prioritāte ir kaķis! Par mājas mīluļa vajadzībām viņš parūpējas vispirms, bet vai ko jaunu vajag pirkt pašam sev – trīskārt apdomās. “Es nevaru spontāni nopirkt lidmašīnas biļetes uz Parīzi vai Barselonu,” viņš saka, bet tā esot viņa izvēle šādi dzīvot, un Aleksandrs pašlaik neko mainīt nevēlas.
120 pacientu klātienē vai konsultējot pa telefonu dienā! Tāda ir Balvu ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas prakses jaunā ikdiena. Paralēli vakcinācijai pret kovid un mājas vizītēm baltajā aizsargtērpā. Jo aizdomīgu plaušu karsoņu gadījumā savus “vecīšus” ārste nepamet.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par iespējamajiem migrantu krīzes risinājumiem. Studijā sarunājāmies ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti (JV) un Ivaru Ijabu (A/P).
Mēs visi redzam, cik strauji tagad aug degvielas, elektrības un gāzes cenas. Nākotnē Eiropas Savienības “zaļais kurss" varētu dzīvi padarīt vēl dārgāku. Kādai jābūt Eiropas un Latvijas zaļajai politikai? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Eiroparlamenta deputāts, kādreiz vairāku valdību ministrs, ekonomists Roberts Zīle.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, ko dara ES diplomāti, lai risinātu migrantu krīzi pie Baltkrievijas robežas. Raidījumā viesojās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par obligātās vakcinēšanās juridiskajiem aspektiem. Raidījuma viesi - advokāts Edgars Pastars un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane.
Beidzoties ilgajām operācijām Afganistānā, Latvijas karogs kopš vasaras līdz ar citām NATO valstīm tagad plīvo Kosovā – zemē, kas ir piedzīvojusi asiņainu karu un pirms 13 gadiem pasludināja neatkarību no Serbijas. Raidījumā "Aculiecinieks" stāsts par to, kādēļ Latvijas karavīri pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir Kosovā un par viņu uzdevumiem un ikdienu sena strīda sašķeltajā Balkānu zemē.
“Ja lielveikali pateiktu, ka no citām valstīm kartupeļus vairs neiepirks, es priecātos, bet jādzīvo tādos apstākļos, kādi ir, un pašiem jātiek galā – ar to es rēķinos.” Tā, tiekoties ar “Būra” filmēšanas grupu, spriež zemnieks Guntars Salmanis. Viņš jau 20 gadus Smārdes pagastā nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu. Tiek galā pašu spēkiem – palīdz sieva un pieci bērni. Guntars atzīst, ka piedāvāt vietējā tirgū kartupeļus ir grūti, jo tos audzē daudzi. Un ne viens vien pircējs saka: “Kāpēc tavi kartupeļi ir tik dārgi, ja lielveikalā var nopirkt par 20 centiem kilogramā?”
Vairumam šķiet, ka audzēt kartupeļus ir salīdzinoši vienkārši, taču tā nebūt nav. Guntars mēģinājis audzēt arī citus dārzeņus, tomēr atgriezies tikai pie kartupeļiem. “Ir jādomā ne tikai par to, lai pārdotu, bet arī par peļņu,” saka zemnieks. Lai cik grūti dažbrīd arī būtu, Guntars saka, ka pašreizējo dzīvi ne pret ko nemainītu, un jūtas patiesi laimīgs.
Vairāk paļauties uz sevi un nebūt tik atkarīgiem no citām valstīm. To Covid-19 pandēmijas iespaidā vēl skaudrāk apjautušas Eiropas Savienības amatpersonas un aktualizē startēģiskās autonomijas jautājumu kā īpašu tirdzniecības un rūpniecības politiku. “Daudzās lietās mēs esam pārāk atkarīgi no pārējās pasaules,” tā LTV žurnālistei Ilzei Naglai atzīst Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs. Kā piemēru minot plaši izskanējušo pusvadītāju deficītu, kas joprojām būtiski ietekmē daudzas nozares un liek valstīm meklēt citus risinājumus.
Vai Eiropas Savienība spētu pati sevi apgādāt ar visu nepieciešamo un kā krīžu gadījumos neapstādināt veselas ekonomikas nozares, piemēram, autobūvi? Par to šajā reizē diskutē divi Latvijas eiroparlamentārieši - Ivars Ijabs un Inese Vaidere.
Īpaši nemierīga pagājusī nakts bijusi uz Polijas robežas, kuru no Baltkrievijas puses mēģināja šķērsot virkne migrantu grupu, un divām tas arī izdevies. Poļu premjers notikušajā vaino Putinu, pie kura ar aicinājumu apturēt migrantu spiešanu Eiropā vērsusies arī Vācijas kanclere Angela Merkele, tikmēr Krievija un Baltkrievija pārmetumus noraida un kritizē rietumus par nehumānu attieksmi pret migrantiem. Kas notiks tālāk un cik droša par savu robežu var justies Latvija? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” sarunājāmies ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju, bijušo premjeru Māri Kučinski (ZZS) un Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, RSU profesoru Andri Sprūdu.
Kāpēc valdības krīžu brīžos loka aizsardzības ministra vārdu? Par Covid-19 kravām, robežžogu un jaunajām bruņu mašīnām raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (A/P)
Daugavpils Covid saslimstības ziņā patlaban ir pirmajā vietā Latvijā. Kumulatīvais rādītājs tur ir 2912 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Latvijā vidēji tas ir 1485. Vai atsevišķos reģionos ierobežojumu atcelšana nav pāragra un vai Latgales lielākā – Daugavpils slimnīca ir gatava mājsēdes pārtraukšanas iespējamajām sekām? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs un Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.
Latvijā obligāto militāro dienestu likvidēja 2006. gadā, Lietuvā – 2008.gadā. Taču pēc Krievijas agresijas Ukrainā, 2015. gadā Lietuvā obligāto militāro dienestu atjaunoja. Jauniesaucamo saraksti tiek veidoti nejaušas atlases kārtībā un pēc teritoriālā principa – ik gadu armijā uz 9 mēnešiem iesauc apmēram 3000 puišu. Bet Igaunija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas konsekventi pieturējusies pie obligātā militārā dienesta, paralēli tam attīstot profesionālās armijas vienības. Un pērn Igaunijā sasniegts līdz šim lielākais jauniesaukto skaits militārajā dienestā! Turklāt, lielākā daļa jauniesaukto pieteikušies dienestam brīvprātīgi - arī 54 sievietes, kas jauniesaukto vidū ir rekords.
Par dažādo attieksmi pret obligāto dienestu LTV korespondente Briselē Ilze Nagla iztaujāja Eiropas Parlamenta deputāti no Lietuvas Rasu Juknevičieni, kura savulaik bijusi arī aizsardzības ministre un deputātu no Igaunijas Riho Terras – bijušo Igaunijas Aizsardzības spēku komandieri.
To, ka rutīnas darbs birojā nav domāts viņai, Margarita Bunkše sapratusi jau sen. Dzimusi Rīgā, augusi ASV. Tur arī studējusi angļu valodu un filozofiju. Viņas dzīvi izmainīja kāda vasara, kad Margarita devās pastrādāt uz Jeloustonas nacionālo parku. Darba pieredzē apceļojusi teju visu ASV, strādājusi arī Havaju salās un Nepālā. Tagad Margarita atgriezusies dzimtenē un ir dižkareive NBS Štāba bataljonā Rīgā.
“Man patīk šī stabilitāte,” tagad saka Margarita, kura pieradusi ļauties avantūrām un doties pretī nezināmajam. Smejot gan atzīst, ka nav izskaidrojams, kā viņa nonāca un palika Rīgā, jo vispār brauca skriet maratonu Grieķijā. Lai gan Margarita visai miglaini atceras trauksmaino barikāžu laiku, jo tolaik bija maza meitene, viņai atmiņā tomēr spilgtas epizodes no Zaķusalas – mamma strādāja Latvijas Televīzijā. Patriotisms, kas virmoja gaisā līdz ar ugunskuru dūmiem, un spēcīgā kopības sajūta. “To es novēlu arī šodien – atcerēties savu patriotismu,” saka NBS dižkareive.
Sākusies pēdējā nedēļa, ko pavadām stingru ierobežojumu režīmā. Jau rīt valdībā gaidāms konkrēts lēmums par to, kā dzīvosim pēc 15. novembra. Vismaz šobrīd izskatās, ka, ciktāl tas attiecas uz vakcinēto sabiedrības daļu, tad diezgan brīvi. Vai nesperam pārāk platu soli brīvības virzienā laikā, kad ar Covid-19 stacionēto skaits sasniedzis visu laiku augstāko atzīmi? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātu Arvilu Ašeradenu (JV) un RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju, profesoru Ģirtu Briģi.
Gaidījām skursteņslauķi, skatos-skuķis atbrauc! Arī tā smejoties saka Skrīveru un apkaimes ļaudis, raksturojot Līgu Ondzuli. Līga ir Latvijā vienīgā sieviete skursteņslaucītāja. Un darbu viņa dara kopā ar savu tēti. Tā tētis Jānis varot pavadīt laiku kopā ar meitu un atdot to parādu, ko savulaik ilgajās ugunsdzēsēja gaitās laupījis ģimenei, esot dežūrās.
Dedzīga latviete un dedzīga eiropiete. Tā sevi raksturo Marta Rībele. Studējusi politikas zinātni un Eiropas lietas, strādājusi žurnālistikā, tagad Marta visas šīs zināšanas apkopo, vadot Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Martas erudīciju un atsaucību novērtē arī Latvijas žurnālisti, kuri raksta un informē par Briselē vai Strasbūrā notiekošo. Viņa allaž palīdzēs, atradīs, ieteiks. Marta nešaubās, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pareizs lēmums, bet sabiedrībai jābūt ieinteresētai līdzdarbībā un vairāk jāizprot, kā izmantot visas sniegtās iespējas, ko mums piedāvā ES.
Toskait – materiālos labumus. Marta piekrīt, ka var un vajag diskutēt par to, kur un kā Latvija iegulda milzu finansiālos līdzekļus, ko saņem no ES, jo pašreiz šī nauda nav veicinājusi ekonomisko vienlīdzību sabiedrībā. Bet jāatceras, ka to lemj nevis Briselē, bet Rīgā.
Mūsu cilvēks NATO. Tā varam teikt par Latvijas diplomāti Baibu Braži, kura kopš 2020. gada maija ir šīs pasaulē spēcīgākās militārās alianses ģenerālsekretāra vietniece.
Tas nav amats tāpēc, ka katrai dalībvalsij kāds “vienkārši pienākas” – nav būtiski, ka esi no Latvijas, galvenais ir tava profesionalitāte. Tāpat arī šis amats nenozīmē kādus īpašus labumus Latvijai.
Baiba Braže ir viena no latviešiem, kuri pēdējos gados nokļuvuši augstos amatos starptautiskās institūcijās un pierādījuši savu spēku. Par Latvijas spēku Eiropā un ietekmi NATO, viņu Briselē iztaujāja kolēģe Ilze Nagla.
Raidījumā #ŠodienasJautājums ar deputātiem Viktoru Valaini (ZZS) un Mārtiņu Bondaru (A/P) runājām par deputātu kvotām un deputātu vakcināciju.
Kā tas ir, domāt ar savu galvu, uzticēties savām autoritātēm - valdībai, Dievam? Mūsu nākamais viesis pēdējo grēksūdzi dodas uzklausīt aizsargtērpā. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs
Raidījumā #ŠodienasJautājums ar SIA "Veselības centrs 4" vadītāju Māri Rēvaldu un Veselības ministru Danielu Pavļutu runājām par privātā sektora mediķu piesaisti Covid-19 ārstēšanai.
Darīt to, kas tev pašam patīk un izdodas. Tieši tik vienkārši par savu nodarbošanos saka Pēteris Mičuls. Viņš ir florists un dekorators. Šķietami parastas nodarbošanās. Bet tomēr fakts, ka to dara vīrietis, ne vienu vien mulsina. Sācis ar adventes vainagu veidošanu jau pamatskolā un vēlāk piepelnījies studenta gados, šodien Pēterim šī aizraušanās pārtapusi arī biznesā, lai gan tas joprojām ir vairāk kā hobijs.
Viņš gatavo ziedu pušķus un dekorus, kurus pašam pat grūti atkārtot – katrs ir kā unikāls mākslas darbs! Pēteris saka, ka zina vēl kādus 4-5 amata brāļus Latvijā, lai gan pasaulē tas nav nekāds retums – vīrieši šajā profesijā. Pēteri nemulsina kāda aizspriedumi vai stereotipi par viņa nodarbošanos un darbs ar ziediem nav viņa vienīgā nodarbošanās – paralēli Pēteris strādā arī sabiedriskajā ēdināšanā.
Piemēru, par vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām - arī veicot identiskus darba pienākumus, min visbiežāk, runājot par dzimumu līdztiesības tēmu. Vai tas joprojām balstīts pieņēmumā par vīrieti kā “mamuta nesēju” un, ka viņam vienkārši pienākas vairāk? Atalgojuma nevienlīdzība ir sena un plaša problēma - arī modernajā 21. gadsimtā un attīstītās rietumu demokrātijās. Eiropas Savienībā sievietes pelna par 14,1% mazāk nekā vīrieši (2019.gads, CSP dati), bet Latvijā šī plaisa ir lielāka - sievietes pelna vidēji par 22% mazāk nekā vīrieši (2020. gads, CSP dati). Tajā pašā laikā eksperti atzīst, ka izglītības līmenis sievietām Latvijā ir augstāks. Eiropas Komisija arī izstrādā direktīvu par atalgojuma pārredzamību, ar ko cer samazināt darba samaksas slepenību un atklāt atalgojuma nevienlīdzību.
Par vienādu atalgojumu un par Covid-19 pandēmijas sāpīgo ietekmi uz dzimumu līdztiesībuas jomu, šajā “Būra” diskusijā Strasbūrā ar mūsu kolēģi Ilzi Naglu runā Eiropas Parlamenta deputāte no Zviedrijas Alise Baha Kunke un viņas kolēģis no Luksemburgas Marks Angels.
Šovakar raidījumā #ŠodienasJautājums ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi runājām par Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmējiem, nodokļu nomaksu pandēmijas laikā un nodokļu režīmu izmaiņu ietekmi.
Informēt un izglītot sabiedrību! Tā ir žurnālista darba misija. Un ja tā padomā – tieši tāds pats vadmotīvs ir arī skolotāja darbam. Tādēļ varbūt ir gluži loģiski, ka starp programmas “Mācītspēks” sagatavotajiem jaunajiem skolotājiem ir virkne spalvas brāļu. Viņu vidū arī Inga Paparde, kura 20 gadus drukātajā presē ziņojusi un komentējusi galvenokārt sociālos un veselības jautājumus. Nu jau otro mācību gadu Inga ir vēstures skolotāja Daugavgrīvas vidusskolā.
Kremlis vēsturi izmanto kā hibrīdkara ieroci, lai radītu nesaskaņas – par to pārliecināta Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Lietuvas Rasa Juknevičiene, kura savulaik bijusi Lietuvas Aizsardzības ministre.
“Un viņi šim procesam pielej eļļu. Īpaši valstīs, kur viņiem ir laba augsne to darīt,” viņa piebilst, runājot par 9.maija svinēšanu. Lietuvā šāda augsne nav un tur 9.maijs arvien populārāks kļūst kā Eiropas diena.
Savukārt Igaunijā absolūti pareizs savulaik bijis lēmums par tā dēvētā “bronzas Aļoša” pieminekļa aizvākšanu no pilsētas centra uz militāro kapsētu Tallinas nomalē. To sarunā ar LTV korespondenti Briselē atzīst bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, ģenerālis un tagad EP deputāts Riho Terras. “Kapsētā politikas nav, vien klusa piemiņa,” viņš norāda.
“Visu bērnību augu ar apziņu, ka Otrais pasaules karš bija Krievijas aizstāvēšanas karš un mans vectēvs, kurš to izgāja līdz pat Berlīnei, bija īsts varonis, jo aizstāvēja dzimteni.” Tā saka Darja Tihomirova, kuru dzīves ceļš pirms 18 gadiem atveda uz Latviju un būtiski mainīja viņas uzskatus par 9. maiju. Vectēvs viņas sirdī joprojām ir varonis, bet, dzīvojot Latvijā un iekļaujoties vietējā sabiedrībā, Darja uzzinājusi šī kara otru pusi un vairs neuzskata, ka 9. maijs būtu diena, kas Latvijā jāsvin.
Pateicoties viņai, mēs tagad lepojamies ar paralimpieti Rihardu Sniku – tieši Darja ir invalīdu jāšanas sporta aizsācēja Latvijā, trenē Rihardu un vada Paralimpiskās iejādes sekciju. Viņas pārdomas par 9. maiju un 16. martu, par vēsturi un cilvēku likteņiem tajā, kā arī par gudriem politiķiem šodien noskatieties šajā sižetā. Paldies Darjai par šo iedvesmojošo sarunu!
Šovakar raidījumā #ŠodienasJautājums ar Nacionālā veselības centra vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču runāsim par to, kā sokas ar riska grupu uzrunāšanu un vakcinēšanu.
Šīs dienas raidījumā "Šodienas jautājums" ar premjera partijas pārstāvi, bijušo veselības ministri, Saeimas deputāti Andu Čakšu (JV) un Jauno ārstu asociācijas valdes locekli Artūru Šilov runājām par veselības ministra demisijas pieprasījumu, mediķu mobilizāciju un veselības sadaļu nākamā gada budžetā
Mājsēde ir ieviesta, ierobežojumi spēkā. Kādas pārmaiņas ir ieraudzījuši un gaida mediķi? Raidījuma "Viens pret vienu" viesis - NMPD Speciālās brigādes ārsts, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Šovakar raidījumā "Šodienas Jautājums" par aktualitātēm uz austrumu robežas, Covid-19 ierobežojumu kontroli, viltotajiem sertifikātiem sarunājāmies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (A/P).
Viņš varēja būt žurnālists un, iespējams, strādāt ziņās, jo savulaik bija praksē LTV Ziņu dienestā. Studējis komunikāciju “Turībā”, tagad Jānis Bukšs savas komunikācijas prasmes izmanto kā pārdošanas projektu vadītājs - uzņēmumā, kas ir vadošais pasaules mēroga lietu interneta jeb IoT sniedzējs autoparku, aktīvu un mobilā darbaspēka pārvaldības risinājumu jomā.
Jāņa CV ir pietiekami garš un raibs, kas apliecina viņa vēlmi atrast darbu, kurā var līdzsvarot vēlmes, prasmes un iespējas. Jānis uzskata, ka Latvijā jauniešiem darba tirgū ir milzīgas iespējas un neslēpj izbrīnu par lielo bezdarbnieku skaitu. “Jaunietis nav lētais darbaspēks,” viņš saka, bet uzsver, ka milzīgas ambīcijas tomēr vajag salāgot ar realitāti. “Jābūt iespējai sākt un augt!”.
Kāds ir bijis viņa ceļš līdz pašreizējam darbam, plašāk klausieties šeit.
Jauniešu bezdarbs nav tikai Latvijas problēma. Atsevišķās Eiropas Savienības (ES) valstīs bezdarbnieki, kuri ir vecumā līdz 25 gadiem, veido vairāk nekā trešdaļu no kopējā darba meklētāju skaita. Jauniešu iespējas darba tirgū smagi skāra 2008. gada finanšu un ekonomikas krīze, bet tagad – pandēmija.
“Jaunus cilvēkus nedrīkst izmantot,” sarunā ar mūsu kolēģi Briselē Ilzi Naglu saka Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Itālijas Brando Benifei. Viņš uzsver, ka daudzviet jauniešiem nākas strādāt ar nestabiliem pagaidu darba līguma nosacījumiem, uz nepilnu slodzi vai ilgstošā praksē par ko nemaksā nemaz vai maksā simboliski.
Par to, vai sevi attaisnojusi Jauniešu garantijas programma un kā jāmaina nodarbinātības politika, šajā reizē diskutē arī EP deputāte no Nīderlandes Kima van Sparrentaka.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par aktuālo situāciju NMPD un slimnīcās, par dzīvi pēc 1500 Covid-19 pacientu robežas pārsniegšanas, tālākajiem scenārijiem un gatavību tiem. Studijas viesis - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
“Viņiem te vispār nebūtu jābūt!” Tā par nevakcinētajiem Covid pacientiem, kuri pārpilda Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīniku, saka tās vadītājs. Kamēr ārsti un māsas ir izolatorā un aprūpē smokošos kovidvīrusa skartos, palīdzību gaida arī insulta, infarkta un traumu pacienti. “Aculiecinieks” par nakti uzņemšanas nodaļā.
Velkot visai tiešas paralēles ar vakcinācijas gaitu Eiropas Savienībā (ES) un to, cik atšķirīgi ir rādītāji dažādās ES valstīs, var arī prognozēt, cik sekmīga būs valstu rīcība sasniedzot ambiciozos klimetneitralitātes mērķus. To šajā “Būra” diskusijā Briselē atzīst Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Nils Ušakovs un Fransisku Gerreiru no Portugāles.
Ja cilvēki netic zinātnei un nav gatavi vakcinēties, kāpēc, lai viņi ticētu zinātnieku teiktajam par klimata izmaiņām un risinājumiem, kādus jāievieš, lai dzīvotu zaļāk? Vai klimata mērķu sasniegšana, tāpat kā vakcinācijas aptvere, iezīmēs būtisku atšķirību starp ES rietumvalstīm un austrumiem un radīs vēl lielāku ekonomisko plaisu?
Kas jāmācās no pandēmijas, lai ES Zaļā vienošanās un cīņa pret klimata pārmaiņām neizgāžas populistisku politiķu dēļ – par to šajā diskusijā.
Mūsdienu elektroauto ražošanā laiku varētu iedalīt “līdz un pēc Teslas” parādīšanās. Ambiciozā ASV uzņēmēja Īlona Maska uzņēmums radīja apvērsumu auto industrijā un aizsāka jaunu ēru. “Tesla Model 3” joprojām ir vislabāk pārdotais elektroauto pasaulē. Latvijā tas ir 5.vietā starp populārākajiem reģistrētajiem elektroauto, bet izteikts līderis pie mums ir “BMW i3”.
Viens no Teslas īpašniekiem Latvijā ir Raitis Čerņavskis, kurš savu mašīnu padarījis arī par soctīklu zvaigzni – atraktīvā veidā stāstot, kas viņam patīk un kas “besī” braucot ar šo auto. Raitis godīgi atzīst, ka iegādāties elektroauto, viņu nemudināja rūpes par vidi, bet vilinošas šķita pieejamās ekstras un bonusi – ka Rīgā drīkst pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, ka drīkst novietot autostāvvietās bez maksas, ka ir nodokļu atlaides... Pagaidām viņš neuztraucas arī par elektrības cenu sadārdzināšanos, jo mājās ir saules paneļi.
Bet Raitis nespēj iedomāties situāciju, kā vienas daudzstāvu mājas pagalmā kādā Rīgas guļamrajonā vai garāžu kooperatīvā varētu notikt daudzu elektroauto uzlāde.
Pēdējā diennakts pirms jauno ierobežojumu stāšanās spēkā nesusi mums veselus divus negatīvos rekordus – teju 3000 jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu un teju 200 šī vīrusa dēļ stacionēto 24 stundu laikā. Vai slimnīcas visā Latvijā tiešām ir gatavas pārslodzei, kas netika novērsta? Cik būtisku situācijas uzlabojumu sagaidām pēc “lokdauna” beigām? Un vai pa šo mēnesi izdosies vakcinēt pietiekami daudz senioru? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
Valdība šodien oficiāli pieņēmusi lēmumu par tā dēvēto “lokdaunu” līdz novembra vidum ar komandantstundu no plkst. 20.00. Atcelti visi pasākumi, aktivitātes, pulcēšanās un darbu drīkstēs turpināt vienīgi pirmās nepieciešamības preču veikali un pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to ir aptuveni skaidrs, kā dzīvosim nākamo mēnesi. Bet kas notiks pēc tam? Vai politiķi un sabiedrība ir morāli gatavi tam, ka arī pēc “lokdauna” beigām Covid-19 izplatība aizvien būs augsta un slimnīcas pārpildītas? Un vai pa šo laiku būs izdevies pārliecināt vakcinēties pietiekami lielu sabiedrības daļu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas Universitātes profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru un RSU asociēto profesoru Klāvu Sedlenieku.
Paredzams, ka jau nedēļas laikā Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās sasniegs un pārsniegs pusotru tūkstoti, kas līdz šim dēvēts par mūsu spēju robežu. Plānotais “lokdauns” to novērst vairs nevar, bet ir cerība, ka ar to izdosies nepieļaut jau minētā pacientu skaita dubultošanos, kad slimnieki būtu jāizgulda moduļu tipa būvēs blakus stacionāriem un arī vairs neizmantotās slimnīcu ēkās. Un gan pie šādas notikumu attīstības, gan jau tagad galvenais jautājums ir – kā piesaistīt mediķus darbam šādos praktiski kara apstākļos? Ko reāli slimnīcām nozīmē jau minētie scenāriji un ikdienā dzirdamā statistika? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāju Jevgēniju Kalēju un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli Ilzi Kreicbergu.
“Krīzes laikā ir vajadzīgs ļoti spēcīgs līderis. Kariņam apkārt dancojošie ministri šantažē gan premjeru, gan viens otru.” Tā vēl pavasarī komentēja mūsu raidījuma viesis. Par politiku, krīzi un Latvijas ceļu mūsdienās šīsnedēļas raidījumā "Viens pret vienu" runājām ar kādreizējo Ministru prezidentu Valdi Birkavu.
Ne katrs par saviem ceļojumiem raksta blogu. Vēl mazāk ir tādu, kuri par saviem ceļojumiem var uzrakstīt grāmatu. Bet Zane Eniņa var. Liela daļa viņas dzīves paiet ceļojot – bieži vienatnē, ar mugursomu plecā, ļaujoties piedzīvojumiem un jaunai pieredzei. Iespējams, ka daudzi Zani nedaudz apskauž – par to, ka viņa tā var visu atstāt un aizbraukt uz vairākiem mēnešiem, piemēram, uz Dienvidameriku. Un īstenot sapni par nokļūšanu Antarktīdā ar operāciju “Pingvīns” – ar pūļa finansējuma kampaņu.
Tas daudzos raisīja sašutuma vētru – saka, kā tā var prasīt naudu ceļojumam? Bet gan Zanes draugi un paziņas, gan sveši cilvēki atsaucās un Zane nokļuva Antarktīdā. Zanes ceļošanas pieredze ir iedvesmojoša un iedrošinoša – tam nevajag milzu naudu, bet nedaudz drosmes un apņēmības. “Cilvēki jebkurā pasaules malā ir laipni un ar žestiem un smaidu var sarunāt visu”, saka Zane.
Ceļošana nekad vairs nebūs tāda kā līdz pandēmijai. Par to vienisprātis vairums nozares ekspertu. Pandēmijas laikā būtiski mainījās cilvēku ceļošanas iespējas un paradumi. Pieprasīta kļuvusi ceļošana ar vilcieniem un autobusiem un nereti vilcienu biļetes ir dārgākas nekā avio.
Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā, dzelzceļš ir definēts kā videi draudzīgākais pārvietošanās līdzeklis. Avio industrija, savukārt, tiks aplikta ar papildus izmaksām un tas ietekmēs arī biļešu cenas.
Kāpēc valstis šajā krīzē tomēr atbalsta savas nacionālās aviokompānijas un kā mūsu nākotnes pārvietošanos Eiropā ietekmēs “Rail Baltica”, par to “Būrī” ar LTV korespondenti Briselē diskutē divi EP deputāti no Latvijas, kuri abi darbojas EP Transporta komitejā – Andris Ameriks un Roberts Zīle.
Brīdī, kad Latvija kļuvusi par visas pasaules līderi Covid-19 izplatības tempa ziņā, valdība nolēmusi tomēr lemt par jauniem ierobežojumiem. Tādiem, ko jau ilgstoši prasīja mediķi, epidemiologi un citi sabiedrības veselības speciālisti, tomēr politiķi vēl nebija gatavi ieviest. Vai un kas mainījies nedēļas laikā, un ar ko sabiedrībai jārēķinās turpmāko mēnesi? Šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" par to diskutējām ar Saeimas deputātiem – Arvilu Ašeradenu (JV) un Juri Rancānu (JKP).
Izlasīti 40 tūkstoši latviešu tautas ticējumu. No tiem atlasīti 1900, kuros minēti ārstniecības augi. Kopskaitā vairāk nekā 200 sugas. Izrādās, ka tikai 25 procentiem ticējumos pieminēto augu ir zinātniski pierādīta ārstnieciskā iedarbība. Folklorā un augu valstībā vēl ir daudz neatklātā, kas var noderēt farmācijā. Latvijā tapis pirmais pētījums etnobotānikā.
Sievietes un mediķi. Pēc ekspertu novērojumiem, pandēmijas laikā tieši pret šīm grupām būtiski palielinājusies naida runa internetā. Ģimenes ārste no Ādažiem Gundega Skruze-Janava ir spilgts pierādījums tam. Kad pērnā gada decembrī viņa sniedza profesionālu komentāru LTV raidījumā “Rīta Panorāma” par sejas masku nepieciešamību arī mazākiem bērniem, tas izraisīja naida runas plūdus viņas sociālajos tīklos – gan publiskus ierakstus, kurus redz arī citi lietotāji, gan privātas ķengu un draudu vēstules, tostarp, aicinot fiziski izrēķināties ar viņu. Gundega nekavējoties vērsās policijā. Pēc laika tika ierosināta krimināllieta par goda un cieņas aizskaršanu internetā, taču nekādas tālākas virzības pagaidām nav.
Gundega cer, ka lieta nebeigsies “ne ar ko” un vainīgie sodu saņems, jo tikai tā var cerēt, ka kaut kas mainīsies. “Ja tev ir naids un nesodāmības izjūta, tad tikai padod kādu, kam uzbrukt”, saka Gundega.
Ādas krāsa, seksuālā orientācija, etniskā vai sociālā izcelsme, politiskie uzskati, invaliditāte – šie un vēl citi iemesli kļūst par naida runas iemesliem. Eiropas Komisija solījusi, ka naida runai un naida noziegumiem jākļūst par ES līmenī regulētiem noziegumiem? Vai un ko tas mainītu? Par to kolēģe Ilze Nagla Briselē iztaujā EP deputāti no Zviedrijas Alisi Bahu Kuhnki. Pirms darba EP, Alise bijusi TV žurnāliste un arī Zviedrijas kultūras un demokrātijas ministre.
Gan dēļ savas ādas krāsas un izcelsmes, gan arī tāpēc, ka sieviete un žurnāliste, viņa saskārusies ar naida runu internetā un saņēmusi arī dažādus draudus. ”Jo vairāk mēs lietojam naida runu un ar to saistītos vārdus, jo vairāk pieaug arī vardarbība reālajā dzīvē”, pārliecinājusies Alise.
Saeimā iesniegto valsts budžeta projektu atbildīgajā komisijā sāks izskatīt nākamotrdien. Vai Saeima iesniegtajā budžeta piedāvājumā varētu ko mainīt? Kas tajā labs, un kas – ne tik labs, par to raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Saeimas deputātiem Krišjāni Feldmanu (JKP) un Edgaru Tavaru (ZZS).
Ārkārtējās situācijas laikā ieviestie ierobežojumi skar arī kultūras pasākumu rīkotājus. Vēl tikai šonedēļ teātros, koncertzālēs un citās kultūrvietās pasākumus var apmeklēt kā iepriekš, tikai ar sejas masku. Taču jau no nākamās nedēļas būs spēkā prasība par izrāžu un koncertu apmeklētāju sēdināšanu ar lielāku distanci. Mazāks apmeklētāju skaits nozīmē arī mazākus ieņēmumus. Kā kultūrai pārdzīvot kārtējo Covid krīzi? Par to “Šodienas jautājumā” saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli.
Tā ir strauji augoša, Latvijā dibināta, bet globāla kompānija, kurā savu naudu ieguldījis arī britu miljardieris un kosmosā lidotājs Ričards Brensons. Par biznesa riskiem, veiksmi, konkurenci un uzņēmējdarbības garu Latvijā. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - "Printify" līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Berdigans.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par Covid-19 situāciju, mediķu neuzticību valdībai un mediķu algām. Viesi: Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Pašlaik eitanāzija ir atļauta tikai četrās Eiropas Savienības valstīs – Beļģijā, Nīderlandē, Luksemburgā un, kopš šā gada marta, arī Spānijā. “Spānija ir ļoti reliģiska valsts, taču tajā pat laikā tur tika legalizēta eitanāzija, jo viņi atdala šos jautājumus - mani reliģiskie uzskati nedrīkst būt par pamatu politiskiem lēmumiem”, tā sarunā ar LTV korespondenti Briselē Ilzi Naglu saka Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Ivars Ījabs, piebilstot, ka sabiedrībās vairāk uz ES austrumiem, uztvere ir citādāka.
Bet kāda ir Beļģijas pieredze ieviešot eitanāziju un kā šādas iespējas esamība ietekmē cilvēku izvēles, jautāsim Assitai Kanko, kura EP pārstāv Beļģiju.
Diskutēt drīkst, bet ieviest – nē. Tā par eitanāziju Latvijā saka Gunita Berķe – onkoloģijas pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” vadītāja. Gan caur savu personisko pieredzi, gan ilgus gadus darbojoties šajā organizācijā, Gunitai nācies iepazīt daudz sāpju un ciešanu, taču viņa saka, ka reti saskārusies ar cilvēkiem, kuri šo iemeslu dēļ vēlas aiziet no dzīves.
“Dzīvot līdz pēdējam – tā ir dabiska vēlme”, saka Gunita. Viņa nepiekrīt viedoklim, ka par paliatīvo aprūpi runā kā par pēdējo pieturu un uzsver, ka Latvijā nedziedināmi slimu cilvēku aprūpē iztrūkt hospisi – vietas, kur saņemt visa veida palīdzību, būt apstākļos kādus pats vēlas un ar sev tuviem cilvēkiem. Cieņpilni aiziet no dzīves. “Tuviniekiem reizēm ir visgrūtāk”, atzīst Gunita.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par nu jau kārtējo gadījumu, kad ielūkojoties vietās, kas parasti sabiedrības acīm ir slēptas, atklājas ļoti nepatīkama aina. Ieslodzījums karcerī kā soda veids pāraudzināmajiem bērniem un pusaudžiem, konstanta pazemošana un pat fiziska vardarbība no vienaudžu puses, par ko vadība zina, bet vien plāta rokas. Vai ar direktora maiņu pietiks, lai ievietošana sociālās korekcijas iestādē “Naukšēni” jauniešiem ar uzvedības problēmām būtu iespēja mainīt savu dzīvi uz augšu, nevis otrādi, šovakar diskutējām ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci no Jaunās konservatīvās partijas, un Valsts Bērnu tiesības aizsardzības inspekcijas vadītāju Jāni Ābeli.
Agnese Užāne jau vairākus gadus saimnieko Matkules pusē, “Saulēs”. Viņas māju rotā no stikla pudelēm celta siena un stikla balkons, savukārt pagalmu - neparasti mākslas objekti un pašcelta, no māla un koka bluķiem būvēta pirts. To visu Agnese un viņas ģimene radījusi, izmantojot un atjaunojot dažādus ikdienā šķietami nevajadzīgus materiālus un priekšmetus. Aiz katra jaunizveidotā objekta ir savs stāsts un to, kā viņai izdodas to pamanīt, izstāstīt un iedvesmoties kam aizvien jaunam, Agnese atklāj šajā “Aculiecinieka” epizodē.
“Es vēlētos, lai mans stāsts kaut nedaudz aizkustina vislielākos viendzimuma laulību pretiniekus, jo tas ir par pilnīgi visiem cilvēkiem.” Tā saka talantīgā čelliste Māra Botmane. Kāzu ielūgumi jau bija nodrukāti, un viņa ar savu dzīvesdraugu, mūziķi Jāni Tretjuku gatavojās kuplām kāzām 2019. gada 1. augustā. Taču kāzu vietā jūnijā nācās rīkot Jāņa bēres.
Seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzība ir būtiska prioritāte Eiropas Savienībā (ES). LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) kopienas bloka dalībvalstīs piedzīvo milzīgas atšķirības gan tajā, kādas ir šo cilvēku likumiskās tiesības, gan tajā, kāda ir sabiedrības attieksme. Nesen Eiropas Parlaments (EP) pienēma rezolūciju, aicinot ES likvidēt pamattiesību īstenošanas šķēršļus ar kuriem saskaras LGBT kopienai piederošie iedzīvotāji. Vai Latvijā šādu EP rezolūciju kāds ņems vērā? “Eiropas Parlaments ir spēcīga balss Eiropā, bet mēs nedrīkstam kaut ko ar varu uzspiest Latvijai vai Polijai”, tā sarunā ar kolēģi Ilzi Naglu Strasbūrā saka EP deputāts no Luksemburgas Marks Angels. Vinš dzīvo valstī, kur premjers ir gejs un laimīgi precējies. Diskusijā piedalās arī EP deputāts no Polijas Roberts Bedrons –viņš nekad nav slēpis savu seksuālo orientāciju un katoliskajā Polijā bijis gan parlamenta deputāts, gan vēlāk arī pilsētas mērs! Roberts savulaik bijis Rīgā pirmajā Baltijas praidā, bet Marks – šovasar notikušajā. Un viņi ir vienisprātis, ka Latvijā pārmaiņas ir ļoti redzamas, toskait arī sabiedrības attieksmē pret LGBT.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par to, vai valdībā lemtajam Covid-19 ierobežošanas plānam būs atbalsts Saeimā?
Viesi: Saeimas deputāti Anda Čakša (JV) un Andrejs Klementjevs (S).
Šodien raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par to, vai valdība spēs vienoties un spert konkrētus soļus Covid-19 krīzes risināšanai?
Viesi: premjera parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV), tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns (JKP)
Strauji pieaug Covid-19 inficēto skaits. Kā ar situāciju tiek galā mediķi, kādus ierobežojumus jānosaka un kā cilvēkiem sevi pasargāt? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - ģimenes ārsts, imunizācijas padomes loceklis Ainis Dzalbs.
Par spīti medicīnas nozares aicinājumiem pēc straujas, izlēmīgas, rīcības valdība pēc šodien notikušās Krīzes vadības padomes sēdes vēl nav nākusi klajā ar paziņojumu, kādus soļus varētu spert, lai novērstu jau drīzumā prognozēto veselības aprūpes sistēmas sabrukumu.
Šīs dienas raidījumā "Šodienas jautājums" sarunājāmies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Aktrise Ieva Florence-Vīksne šā gada pavasarī tika atzīta par Latvijas ietekmīgāko influenceri! Ievas galvenā darbības platforma ir “Instagram”, jo viņai ļoti patīk strādāt ar foto. Savulaik viņa to saskatījusi kā iespēju parādīt sevi kā aktrisi – Latvijā aktieriem nav aģentu un katram pašam jādomā, kā sevi piedāvāt tirgū. Pamazām šī aizraušanās pārvērtusies par darbu, un tagad Ievas kontam IG seko jau teju 58 tūkstoši cilvēku un ir virkne sadarbības līgumu. “Tik daudz cilvēku katru dienu redz, ar ko tu nodarbojies – tas pat ir nedaudz baisi,” saka Ieva. Viņa savu sadarbību ar reklāmdevējiem neslēpj – norāda ar attiecīgajiem tēmturiem pie ierakstiem un nekad neveido saturu par lietām, kurās nav kompetenta.
Influencerus kā svarīgu kanālu gados jaunākas auditorijas sasniegšanai un uzrunāšanai, izmanto arī Eiropas Parlamentā (EP).
Komunikācijas eksperti atzīst, ka influenceri spēj veiksmīgi “iztulkot” vēstījumus un izplatīt tos savā valodā auditorijai, kas viņiem seko un uzticas. Ir labi, ja influenceri mudina jaunus cilvēkus iet un piedalīties vēlēšanās. Bet, ja aicina balsot par konkrētu partiju vai politiķi? Kur novilkt robežu starp cilvēka pārdomām un to, kad viņš jau darbojas kāda politiskā spēka labā?
Par to kolēģe Ilze Nagla Briselē iztaujāja EP deputāti no Latvijas Daci Melbārdi, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Bet par EP aktivitātēm influenceru piesaistē plašāk skaidroja Petra Rusinova, kura EP koordinē darbu ar influenceriem sociālajos medijos.
Raidījumā "Šodienas Jautājums" runājām par stingrākiem Covid-19 ierobežojumiem. Raidījuma viesis - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA)
Jau astoto gadu uzņēmums “cemety.lv” par pašvaldību līdzekļiem digitalizē to teritorijā esošās kapsētas. Tiek izveidots digitāls kapsētas plāns jeb karte, kas ir noderīgs rīks kapu apsaimniekotājiem, savukārt ikviens iedzīvotājs, ievadot meklēšanas rīkā meklētā cilvēka vārdu un uzvārdu, var atrast precīzus datus par apbedījuma vietu un apskatīt to arī fotogrāfijā. Šī informācija ir bezmaksas. Tā ģimenes papildina ciltskokus un uzzina tuvāku un tālāku radinieku likteni. Atrod pazudušus tuviniekus un draugus. Kapsētu digitalizētāji
“Tas, ka kāds cilvēks šajā brīdī nevēlas vakcinēties, nepadara viņu automātiski par “antikvakseri”. Un tas mums kā sabiedrībai ir jāsaprot!” Tā uzskata Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju kontroles dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja, pediatre Dana Isarova. Ārpus sava darba laika viņa sociālajos tīklos nenogurstoši atbild uz jautājumiem, skaidro un sniedz cilvēkiem zinātnē balstītu informāciju par vakcīnām un medicīnu. Dana saka, ka, runājot par cilvēkiem, kuri joprojām nevakcinējas, stingri jānošķir tiešām “antivakseri” no šaubīgajiem. Šaubīgo un tādu, kuri nepārtraukti pārdomā un atliek Covid-19 potes saņemšanu, esot būtiski vairāk, un tāpēc ir svarīgi runāt ar viņiem, skaidrot un pārliecināt.
Lūkojoties kartē, attālums no Islandes līdz Bulgārijai ir gana liels. Bet teju graujošs tas ir statistikas datos par Covid-19 vakcināciju Eiropa Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. No 90,7% vakcinētajiem iedzīvotājiem Islandē līdz 22% Bulgārijā. Latvija ar teju 50% sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, diemžēl ir pavisam blakus Bulgārijai – pa vidu mums ir tikai Rumānija (33,1%). Nedaudz augstāk Horvātija, Slovēnija, Slovākija, Polija, Igaunija. Par ko liecina sabiedrības krasi atšķirīgā attieksme pret vakcinēšanos pārtikušajās Skandināvijas un rietumvalstīs un bijušajās Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs?
Par to LTV korespondentei Briselē Ilzei Naglai “Būra” projekta ietvaros bija ļoti interesanta diskusija ar diviem Eiropas Parlamenta deputātiem - Veroniku Trillē-Lenuāru no Francijas, kura pārstāv “Renew Europe” politisko grupu un Petaru Vitanovu no Bulgārijas, kurš pārstāv EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu.
Raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par to, kas jādara, lai tiktu galā ar Covid-19 saslimstības pieaugumu. Raidījuma viesis - Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par situāciju, kas izveidojusies ar plānoto žogu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Kristiāna Brektes mākslas darbu un citiem tematiem. Raidījuma viešņa - iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P)
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir pilsētplānošanas eksperts, Rīgas domes projektu vadītājs Viesturs Krūmiņliepa. Runājām par pilsētvides/transporta labajiem un sliktajiem piemēriem Latvijā, kā arī par to, kas mainās pilsētā.
Raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par noteiktu profesiju darbinieku vakcināciju. Raidījuma viesi - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Šodien raidījumā "Šodienas jautājums" ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu un Saeimas deputātu un Budžeta komisijas locekli Vjačeslavu Dombrovski runājām par 2022. gada valsts budžetu.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki Kristaps Lamsters, Jānis Karušs, Pēteris Džeriņš un Jurijs Ješkins pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas Svalbāras arhipelāgā Norvēģijā, lai ledāju valstībā turpinātu iesāktos pētījumus. Pandēmija bija apturējusi lielu daļu pasaules zinātnisko ekspedīciju uz polārajiem reģioniem. Zinātnieki apmetās tajā pašā Polijas polārajā stacijā, kur iepriekš. Tā pieder Nikolaja Kopernika Universitātei Toruņā. Šoreiz bāzē vienlaikus mita četru valstu - Polijas, Latvijas, Norvēģijas un Taivānas pārstāvji.
First discussion is perfectly civilized asks whether Europeans will be willing to cut back on meat production and consumption in order to reduce climate-changing emissions and other environmental damage.
Joining Ilze Nagla in Brussels are MEPs Esthere de Lange from the Netherlands (European Peoples Party), and Francisco Guerreiro from Portugal (Greens/European Free Alliance).
Katru reizi, ēdot gaļu, mēs pasūtām kādam citam nogalināt mūsu vietā. Tā saka Raimonds Martinovs, Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošais solists. Viņš pirms 10 gadiem izvēlējās kļūt par veģetārieti, bet pēdējos divus gadus ir vegāns. “Gaļa nāk no fabrikas,” tā Raimondam paskaidroja bērnībā, un šī atbilde tolaik apmierināja. Vēlāk viņš aizdomājās – kā var mīlēt dzīvniekus un tajā pašā laikā tos ēst? Raimonds uzsver, ka tie, kuri saka, ka bez gaļas nevar dzīvot, neēd jau jēlu gaļu, bet gan ceptu, vārītu, sutinātu, grilētu, izmantojot dažādas garšvielas un piedevas, bet tā jau varam apēst arī savu mīļo mājdzīvnieku – suni vai kaķi. “Es šaubos, ka kāds no mums paliktu vienaldzīgs, ja redzētu to, kas notiek kautuvēs,” viņš saka un piebilst, ka laimīgas gotiņas redzamas tikai reklāmās. Par Raimonda Martinova izvēli un dzīves filozofiju, kā arī sabiedrības attieksmi pret gaļas neēdājiem, plašāk klausieties šajā raidierakstā.
Covid izplatības ziņā Latvija patlaban ir viena no Eiropas valstīm, kurā tā ir visaugstākā. Eiropas Slimību un profilakses centra dati liecina, ka nedēļas laikā no 12. vietas esam pakāpušies jau uz sesto. Ko rāda epidemiologu prognozes, un kā slimības izplatību ietekmē vīrusa delta paveids? Raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar epidemiologu Juriju Perevoščikovu.
Vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā turpinās lēnā tempā. Kā motivēt iedzīvotājus saņemt poti pret bīstamo vīrusu? Par vakcinācijas procesu raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču.
Kāpēc potēt pirmo un kad trešo vakcīnas poti? Dažādu valstu pieejas un jautājums, kāpēc cilvēki netic zinātnei? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir epidemiologs un blogeris Ņikita Trojanskis.
Raidījumā "Šodienas jautājums" par valdības lēmumiem un ekspertu ieteikumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai saruna ar RSU profesoru Ģirtu Briģi.
Raidījumā “Šodienas jautājums” diskusija par aktuālo Covid-19 situāciju, ierobežojumiem un vakcinācijas gaitu. Raidījuma viesi - Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) un Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP).
1986.gada 20.septembrī, pārbaudes laikā, sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts. Bojā gāja 11, ievainoti tika 13 cilvēki. Tilta pārbaudi veica Rīgas Politehniskā institūta speciālisti. Visticamāk, liktenīgā kļūda tika pieļauta, sastādot tilta pārbaudes plānu. Konstrukcijas tika pārslogotas. Sekoja tiesvedība, kas beidzās ar neko. Daugavas ūdeņos līdz ar autovadītājiem bojā gāja arī pārbaudes vadītājs. Šogad aprit 35 gadi kopš Latvijā lielākās tilta traģēdijas. Bet ir vīri, to notikumu aculiecinieki, kam tā joprojām ir dzīvā atmiņā. Viņiem šī traģēdija mainīja dzīvi!
"Бардак в концлагере" - так известный российский публицист и журналист Артемий Троицкий характизивает происходящее в России. В интервью LTV Троицкий правящий в Кремле режим срванил с гигантским баобабом, бороться с которым будет очень сложно.
Turēt būros, piespiedu kārtā pavairot un nežēlīgi nogalināt zvēriņus ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids. Tā šodien sprieda Saeimas vairākums, sākot izskatīt likumprojektu, kas Latvijā aizliegtu audzēt kažokzvērus. Par ierosinājumu ierobežot kažokzvēru audzēšanu un citiem dzīvnieku aizsardzības jautājumiem raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts un biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere.
Raidījumā “Šodienas jautājums” ar Saeimas deputātiem Andu Čakšu (JV) un Edgaru Tavaru (ZZS) runājām par izskanējušo demisijas pieprasījumu veselības ministram, kā arī par Covid-19 ierobežojumiem un citām aktualitātēm.
“Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm". Autora rindas skanējušas intīmās sarunās, čekas cietumos un Dziesmusvētku estrādē. Par mūža gājumu 85 gadu garumā.
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - dzejnieks Knuts Skujenieks.
Raidījumā “Šodienas jautājums” ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas valdes locekli Haraldu Plaudi runājām gan par trešo vakcīnas devu pret Covid-19, gan par to, kā ierobežot slimības izplatību.
Šīs dienas raidījumā "Šodienas jautājums" ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP) un LIZDA vadītāju Ingu Vanagu runājām par skolēnu testēšanu un pedagogu vakcināciju.
Nowadays, we can say that we often take a similar position with the Irish in Brussels on various issues, and there is also a rather large Latvian diaspora in Ireland. Although we are relatively far away and in a completely different geographical context, Ireland understands Latvia.
"2001.gada 11.septembris – diena, kas pirms divdesmit gadiem uz visiem laikiem mainīja pasauli un tūkstošiem cilvēku dzīves, teroristu nolaupītām lidmašīnām ietriecoties Ņujorkas Dvīņu torņos, Pentagonā un nokrītot Pensilvānijas laukos.
Šie būs to cilvēku pieredzes stāsti, kas traģiskajiem notikumiem ir bijuši ļoti tuvu un par tiem spilgtas atmiņas glabā vēl šodien."
Turpinot augt saslimstībai ar Covid-19, Veselības ministrija prognozē, ka oktobra sākumā stacionēto Covid-19 pacientu skaits varētu būt ap 800, un tas būs brīdis, kad nāksies pārplānot veselības aprūpi un atteikties no atsevišķiem pakalpojumiem, raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts. "1500 stacionētie pacienti ir sāpju robeža, pēc kuras var iestāties totāla pārslodze," sacīja ministrs.
Raidījumā “Šodienas jautājums” ar Saeimas deputātiem Ojāru Ēriku Kalniņu (JV) un Raimondu Bergmani (ZZS) runājām par par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Lukašenko specoperācija un žogs, kura vēl nav, hibrīdkarš un cilvēktiesības. Kas notiek uz robežas?
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viešņa - iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P).
Šī vakara raidījumā #ŠodienasJautājums runājām ar Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāju Artūru Šilovu un ģimenes ārstu Aini Dzalbu. Saruna par jautājumiem, kas skar vakcināciju pret Covid-19.
11 gadu cietumā – šādu spriedumu Baltkrievijas tiesa piespriedusi baltkrievu opozicionārei Marijai Koļesņikovai. Viņa ir viena no galvenajām organizatorēm plašajām demonstrācijām, kas pērn aizsākās pēc prezidenta vēlēšanām un kurās iedzīvotāji pieprasīja Aleksandra Lukašenko atkāpšanos. Tikmēr arī Afganistānā situācija saglabājas saspringta. Ārvalstu notikumus raidījumā "Šodienas jautājums" komentē ārpolitikas eksperts Andris Sprūds.
Dabas skaitīšanā tiek saskaitītas jau zināmās alas, bet, kartēšanas laikā, atrod arī jaunas, līdz šim nezināmas alas un alu sistēmas. Ģeologs Dainis Ozols parāda jaunāko atradumu - alu Bezdelīgu klintīs un pēc tam dodamies arī uz Latvijā garāko alu sistēmu, kas savulaik, lai slēptu atradumu, nosaukta par Lielo X alu.
Šodien raidījumā #ŠodienasJautājums runājām par lēmumu atlikt likumprojektu par obligātu vakcināciju, kā arī turpmāko ieceres virzību. Studijas viesi - Saeimas deputāti Juris Rancāns (JKP) un Jānis Dombrava (NA).
Līdz ar 1. septembri Latvijas Televīzijas ēterā atgriezies raidījums "Šodienas jautājums". Šajā reizē runājām par par to, kādos gadījumos mācības būs attālināti, kā arī kā sokas ar pedagogu vakcināciju.
Studijas viesi: Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols (JKP) Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns
Vairāk nekā 16 miljonu eiro sods lielākajiem būvniekiem par karteļa vienošanos. Objekti no lielveikaliem līdz Mežaparka estrādei. Kā tas ir noticis? Vai zaudējumi būs arī nodokļu maksātājiem un pasūtītājiem? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis
Raidījums "Viens pret vienu" uzsāk darbu jaunā izskatā un lielajā Ziņu studijā.
Sintija Martinsone lielāko vasaras daļu pavada, staigājot gar jūru. Taču viņa neatpūšas. Viņa skaita. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte meklē un novēro putnus. Īpaši vienu no mazākajiem pludmales iemītniekiem - tārtiņu. Jau četrus gadus Dabas aizsardzības pārvaldes pētnieki un brīvprātīgie novērotāji veic piekrastē ligzdojošo putnu monitoringu. Šogad pirmo gadu gandrīz visa Latvijas piekrastes josla būs noieta un novērota. Šīs reizes raidījumā "Aculiecinieks" par to, kā notiek šis monitorings un kas visvairāk traucē piekrastē ligzdojošajiem putniem.
Women in Afghanistan are the most at danger or most at-risk population of the country, warns organizations that have worked in the field of human rights so far. Latvian Television contacted Afghan women's rights activist Arzo Naubahar, who is following what is happening in Afganistan, but is currently in London.
Nāk 1. septembris, sākas jaunais mācību gads. Maskas un testi, vakcinācija un ventilācija, kā tas būs? Vai šogad būs vieglāk?
Jaunās raidījuma "Viens pret vienu" sezonas pirmā raidījuma viešņa - izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP)
Zemessardzei jau kopš tās dibināšanas 1991. gada augustā ir bijusi īpaša loma Latvijas vēsturē. Par zemessargiem kļūst patriotisku jūtu vadīti un tas ir aicinājums, kas izveidojies par dzīvesveidu. 1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.
Pēdējā nedēļā Kabulā bija sajūta, ka būtu pagājis mēnesis. Tā ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Ieva Hertela, latviete, kuru šonedēļ evakuēja no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas, kur pie varas nācis “Taliban” režīms. Ceturtdien vakarā Ieva atgriezās Latvijā. Par situāciju Kabulā un evakuācijas apstākļiem Ievu Hertelu izvaicāja Latvijas Televīzijas žurnālists Gints Amoliņš.
Starptautiskās koalīcijas spēki, kuru sastāvā ilgus gadus bija arī Latvijas karavīri, atkāpušies no Afganistānas, kur islāma fundamentālistu grupējums “Taliban” izmantojis iespēju, lai pēc 20 gadiem atgrieztos pie varas.
Lai apspriestu šīs situācijas cēloņus un sekas, LTV raidījums “Pasaules panorāma” aicinājis uz diskusiju starptautiskās politikas ekspertus. Raidījumā piedalās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, valsts aizsardzības un patriotisma fonda “Namejs” priekšsēdētājs, ilggadējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības speciālists Arvīds Brāļs, kurš Kabulā palīdzējis veidot IT sistēmas valsts kasei.
China has recalled its ambassador to Lithuania to draw a red line and as a warning to other countries that might consider closer and more formal ties with Taiwan, says Sino-Lithuanian relations expert, Associate professor at Vilnius University Dr. Konstantinas Andrijauskas. With LTV he discussed how did Taiwan came to forefront of Lithuanian politics, current government’s value driven foreign policy, and what might or might not be the consequences.
A chance to take a break but the storm is not weathered yet, says Deputy Interior Minster of Lithuania Arnoldas Abramavicus as no migrants have been detained on Lithuanian border with Belarus over the recent days. In an interview with LTV he discussed 300 euro offer for migrants to return home voluntarily, the pace of reviewing asylum requests and building the barbed wire fence on border with Belarus.
Es šobrīd koncentrējos uz to, ko es varu izdarīt labāk – kā es varu būt labāks basketbolists, kā es varu būt labāks cilvēks. Šovasar es esmu gatavs ieguldīt kārtīgu darbu, lai atgādinātu visiem, uz ko es esmu spējīgs, un būtu vēl labāka sevis versija, intervijā LTV sacīja basketbolists, Dalasas "Mavericks" uzbrucējs Kristaps Porziņģis.
Tāpat kā Latvija maijā, Lietuva un Baltkrievija apmainījušās ar paziņojumiem par gandrīz visu diplomātu izraidīšanu. Minska to paziņoja otrdien, Viļņa atbildēja vakar. Aleksandra Lukašenko režīms kritizē Lietuvas lēmumu piešķirt oficiālu statusu opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas birojam. Tajā Latvijas Televīzijai norāda – šis solis ir gan politiski, gan praktiski svarīgs. Raidierakstā intervija ar S. Cihanouskas pārstāvi starptautiskajos jautājumos Valēriju Kovaļevski.
Sākumā revolūcija un pēc tam karš. Politiski notikumi, kas krasi mainīja dzīvi. Šis būs stāsts par Marinu, par viņas jaunajām mājām Latvijā, un par spītīgu apņemšanos kļūt par daļu no tās. Pie Marinas Žiļinas ciemos ierodamies piektdienas pēcpusdienā, Agro resursu un ekonomikas institūtā, Stendes pētniecības centrā, Talsu novadā. Jau divus mēnešus šīs Graudu tehnoloģijas un agroķīmijas laboratorija ar mērinstrumentiem, kolbām, mēģenēm, dažnedažādām iekārtām ir viņas pasaule.
Mūsu viesis to sauc par "īpašu kara formu". Pēc nogurdinošas Covid-19 sezonas Latvijas laukos un pilsētās, šīs sezonas noslēdzošā raidījuma viesis - mākslas vēsturnieks, ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem Covid-19 izplatības rādītājs noslīdējis mazliet zem 100 un ļāvis Latvijai pāriet no augsta uz vidēja riska zonu. Valdība uz to reaģējusi, atgriežoties pie tā dēvētā luksofora principa, kas nozīmē, ka no 1. jūlija par ierobežojumiem vairs nelems valdības sēdēs, bet tie mainīsies automātiski atkarībā no saslimstības rādītājiem. Tiesa, gana smagi lēmumi ministriem tik un tā būs jāpieņem jau tuvākajās nedēļās. Un tie attieksies gan uz sabiedrības motivēšanu vakcinēties, gan, ja ar to pietiekami labi nesekmēsies, arī uz vakcināciju kā obligātu prasību atsevišķu nozaru darbiniekiem. Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju Ģirtu Briģi un LU profesoru sociālajā psiholoģijā Ivaru Austeru.
Dati par pagājušajā nedēļā pret Covid-19 vakcinētajiem apliecina – potēšanas temps Latvijā būtiski krītas. Ja tā pīķī runājām par vairāk nekā 100 000 vakcinēto nedēļā, pēdējās septiņās dienās tie bijuši 77 000, turklāt trīs ceturtdaļas no viņiem saņēma otro devu, tātad no jauna sapotēti vien nepilni 19 000 Latvijas iedzīvotāju. Procesa organizētāji sola pārējos uzrunāt aktīvāk, mērķtiecīgāk. Kā tas notiks? Un vai ir plānots vērsties arī pie sabiedrības skeptiskākās daļas? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar NVD Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāju Evu Juhņēviču.
Nereti tā liekas kā maza un trokšņaina ierīce, kas mēdz pārtraukt kā silto vasaras vakaru putnu dziesmas, tā arī ziemas spelgoni. Daudziem tas ir traucēklis, bet citi šai viedajai ierīcei var pateikties par savas dzīvības glābšanu. Bezpilota gaisa kuģis nu jau tiek uzskatīts par tādu pašu glābēju aprīkojuma daļu, kā, piemēram, cirvis vai motorzāģis.
"We cannot change the regime, but we can offer refuge to the Belarusian people," said Lithuanian Prime Minister Ingrida Simonite, commenting on one of her country's biggest challenges - relations with neighboring Belarus. This was one of the main topics during the Lithuanian Prime Minister's first official visit to Latvia. Concerns were also raised about the safety of the Astravec nuclear power plant and the desire to stop its energy flow in the Baltics.
Raidījumā “Šodienas jautājums” ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologu, Latvijas Universitātes profesoru Ugu Dumpi runājām par to, kāda varētu būt Covid-19 situācija vasarā un rudenī, kā arī par ierobežojumiem un vakcināciju.
Pēc jaunākajiem datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā veido jau ceturto daļu no iekšzemes kopprodukta. Tas ir augstākais rādītājs teju pēdējo 10 gadu laikā. Uzņēmēju organizācijas uzskata – nodokļu izmaiņas, kam būtu jāstājas spēkā jau no nākamā mēneša, situāciju tikai pasliktinās. Valdība gan ir citās domās, norādot, ka Covid krīzes laiks spilgti parādījis, cik liela sabiedrības daļa strādā, neveidojot praktiski nekādu sociālās drošības spilvenu, un tas ir jālabo. Kādu ceļu iesim? Un vai tas palīdzēs vairot nodokļu ieņēmumus? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Ati Zakatistovu un Saeimas deputātu Vjačeslavu Dombrovski.
Mainīt pensiju sistēmu, palielināt ienākumus senioriem, reformēt ģimenes valsts pabalstus. Kurus solījumus «restartētā» valdība ar jaunajiem ministriem izpildīs?
Raidījuma "Viens pret vienu" šīs nedēļas viesis - jaunais labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Raidījumā “Šodienas jautājums” par ārpus laulības savienības esošo pāru tiesisko un sociālo aizsardzību. Viesi: Saeimas deputāti Ilmārs Dūrītis (A/P) un Edgars Tavars (ZZS)
Šodienas jautājums šovakar par ierobežojumu izmaiņām no rītdienas. Viesi: Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis un Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas vadītāja, kultūrtelpas “Hanzas Perons” vadītāja Ieva Irbina .
Jau pirmdien uz savu pirmo NATO samitu Briselē ieradīsies ASV prezidents Džo Baidens. Viņa priekštecis – Donalds Tramps - radīja NATO sabiedrotajiem ne mazums galvassāpju un nepatīkamu brīžu – gan pieprasot vairāk maksāt, gan negaidīti paziņojot par ASV spēku izvešanu no Vācijas, gan privātās sarunās apsverot iespēju, ka ASV varētu izstāties no NATO. Tāpēc Džo Baidens alianses mītnē tiek sagaidīts ar īpašu prieku un atvieglojumu. Taču atslābt nav pamata – uzskata NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže.
"Gadi ir aizgājuši un uz ko vairs apvainoties? Dabiski, ka sāpīgi ir viss tas, ka visa dzīve ir izpostīta, bet ko lai dara? Neko jau nevar izdarīt..." saka politiski represētā Olita Medne, kura uz Sibīriju tika izsūtīta 1941. gada jūnijā.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” pievērsāmies ārpolitikas aktualitātēm – Krieviju un tās interesēm, spiegiem un Baltkrievijas jautājumu. Viesis – Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Šodienas jautājumā par ierobežojumiem vakcinētajiem/nevakcinētajiem, iedzīvotāju motivēšanu vakcinēties. Viesi: Saeimas deputāti Anda Čakša (JV), Andrejs Klementjevs (S)
Vai Saeima Varakļānu dēļ par mata tiesu no atlaišanas? Vai visas krīzes ir garām pēc pašvaldību vēlēšanām un «pārbīdēm» koalīcijā? Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Šodienas jautājumā runājām par dažādām politikas aktualitātēm, piemēram, aizvadītājām pašvaldību vēlēšanām, partiju reitingiem, cilvēku motivēšanu vakcinēties. Viesi: parlamentārieši Krišjānis Feldmans (JKP) un Edgars Tavars (ZZS).
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu (A/P) runājām par nozares aktualitātēm un darbu valdībā.
Noslēdzot 2021. gada pašvaldību vēlēšanu ciklu, svētdienas vakarā atskatīsimies uz vēlēšanu dienu, priekšvēlēšanu laiku un nedaudz ieskatīsimies nākotnē - ko pašvaldībām nesīs to jaunā vadība.
Kam pievērst uzmanību, vērtējot partiju līdz šim paveikto? Ko ņemt vērā, izdarot savu izvēli pašvaldību vēlēšanās? Dienu pirms vēlēšanām diskusiju par pašvaldību nākotni vadīs Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnāliste Anete Bērtule.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” par pārmaiņām valdībā un prioritātēm jaunajā amatā sarunājāmies ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP).
Daugavpils novadu reformā ieguva valstspilsētas statusu. Tā ir lielākā pilsēta Latgalē un otrā lielākā valstī. Tajā dzīvo vairāk nekā 90 000 iedzīvotāju. Pilsētas plānotais budžets izdevumos pārsniedz 126 miljonus eiro, no tiem 57 miljoni ir valsts dotācijas. Uz 15 deputātu vietām Daugavpils domē pretendē 154 kandidāti jeb vairāk nekā 10 uz vienu deputāta krēslu.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Pēc pašvaldību vēlēšanām Liepāja saglabās valstspilsētas statusu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām Kurzemes lielākajā pilsētā, kad, pēc daudzu domām, politiskā priekšvēlēšanu kampaņa bija netīrākā, kāda piedzīvota, šoreiz priekšvēlēšanu periods ir kluss. Pēc pašvaldību vēlēšanām Liepāja turpinās saglabāt valsts pilsētas statusu un sākotnējās runas par Liepājas novadu paliks aizmirstībā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Administratīvi teritoriālajai reformai ir jāsekmē valsts attīstība un jānodrošina iedzīvotāju labklājība. Vai šī novadu reforma sasniegs savus mērķus un vai pēc pašvaldību apvienošanās neviens netiks aizmirsts?
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par pārmaiņām valdībā. Viesi – Gatis Eglītis (JKP), Arvils Ašeradens (JV) un Māris Možvillo (KPV LV).
Jelgavas mēra amatā jau 20 gadu darbojas Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Andris Rāviņš, kurš grasās turpināt darbu šajā amatā. Opozīcija viņu salīdzina ar Baltkrievijas vadoni Aleksandru Lukašenko, bet pagaidām nav spējusi pārliecināt jelgavniekus, ka pilsētas vadībā nepieciešamas svaigas vēsmas.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Jūrmalā šajās pašvaldību vēlēšanās ir sīvākā konkurence uz 15 domnieku krēsliem starp visām Latvijas lielajām pilsētām jeb valstspilsētām, kā tās tagad dēvē. Uz vienu vietu domē pretendē 13 kandidāti. Jūrmalā – pilsētā ar gandrīz 100 miljonu eiro lielu ikgadējo budžetu – agrāk bija raksturīga bieža vadības maiņa, bet pēdējā sasaukumā stabili nostrādājusi Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas” koalīcija.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aizturēta augsta līmeņa policijas amatpersona. Kas var noskaidroties izmeklēšanā? Par policijas prestižu un citiem noziegumiem. Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Saeimas deputātiem Jāni Dombravu (NA) un Juri Pūci (AP) runājām par Varakļānu novadu un Satversmes tiesas lēmumu.
Viena no lielākajām gaidāmo pašvaldību vēlēšanu intrigām ir saistīta ar Ogres novadu, kur uz 23 vietām domē konkurē 12 saraksti. Līdz ar reformu tajā nu būs ne tikai Ogres novads, kādu zinājām līdz šim, bet arī Lielvārde, Ķegums un pat Ikšķile, kurā jauno partnerību nemaz negribēja.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Valmieras novads būs otrs lielākais novads, apvienojot Valmieras pilsētu, Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu, Rūjienas un Strenču novadus. Valmieras novadam galvenais izaicinājums būs līdzsvarot pilsētas un lauku intereses, kā arī izveidot lielajai teritorijai atbilstošu pārvaldības modeli. Kopumā jaunajā novadā būs 54 642 iedzīvotāji, kopējais budžets 112 miljoni eiro, dotācija no izlīdzināšanas fonda – 9,7 miljoni eiro. Vēlēšanām pieteikti 9 saraksti.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu runājām par jau šajā nedēļas nogalē gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Tukuma novads ir viena no tām pašvaldībām, kura šī sasaukuma laikā piedzīvoja varas maiņu. Novadu reformas laikā vislielākās kaislības bija par Kandavas novada pievienošanu Tukumam. Iedzīvotāji pulcējās pat vairākos piketos. Viena daļa Kandavas novada iedzīvotāji vēlējās saglabāt savu novadu. “Kurzemes Šveices” pievienošanu Zemgalei viņi uzskatīja par pazemojumu. Uz protesta akcijām iedzīvotājus mudināja arī novada vadība, kuras partija nav pārstāvēta valdošajā koalīcijā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Apvienojot pašreizējo Cēsu, Amatas, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Pārgaujas, Līgatnes un Priekuļu novadus, līdz ar novadu reformu taps jauns – Cēsu novads. Cēsu pilsētā, kura kļūs par novada centru un kurā dzīvo visvairāk balsotāju – ap 16 tūkstošiem –, par dzīvi pārāk nesūdzas. Uzrunātie cēsinieki pastāstīja, ka ar dzīvi pilsētā ir apmierināti. Šeit ir skaisti parki, labiekārtotas atpūtas vietas. Bet, jautājot par novadu reformu, viņi vērtēja, ka, visticamāk, pašā pilsētā nekas būtiski nemainīšoties.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Visi ir pieraduši pie parastām taisnstūra veida dobītēm, bet Artūram Daukulim bija vēlme pamēģināt kaut ko citādāku un tā teikt atšķirties no tā lielā pūļa. Tā radās doma izveidot kaut ko interesantu, ģeometrisku, ko būtu iedvesmojusi daba. Šoreiz raidījumā "Aculiecinieks" ieskats divu jaunu rīdzinieku mazdārziņā Lucavsalā.
Jēkabpils ir mazākā no Latvijas lielajām pilsētām, taču pēc vēlēšanām pašvaldības iedzīvotāju skaits dubultosies: jauno Jēkabpils novadu veidos Jēkabpils pilsēta kopā ar pieciem līdzšinējiem novadiem tās apkārtnē. Pilsētas domi satricinājuši skandāli, novadi – jaunpienācēji – cer atšķaidīt gaisotni.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Kantrimūzika, pilsdrupas un motokross. No šiem trīs vārdiem ikvienam būtu jāsaprot, ka runa ir par Bauskas novadu. Tas reģionālajā reformā kļūs par pusi lielāks, apvienojoties ar Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadiem. Tas būs pat nedaudz lielāks nekā padomju laiku Bauskas rajons, jo kopā ar Vecumniekiem Bauskai tiks pievienoti Valles un Kurmenes pagasti. Pēc šīs apvienošanas novada budžets būs aptuveni 60 miljoni eiro un tajā dzīvos vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šodienas jautājums - par hokeju ar skatītājiem, atvieglojumiem vakcinētajiem utt. Viesi: VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) un opozīcijas deputāts Edgars Tavars (ZZS).
Attiecības ar Baltkrieviju normalizēsies tad, kad Baltkrievija atbrīvos politieslodzītos, izbeigs mediju vajāšanu un tiks organizētas vēlēšanas. Tā uzsver no Minskas izraidītais Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis. Viņš skaidro, ka pašlaik Latvijas diplomāti turpina aktīvi strādāt gan ar baltkrievu pilsonisko sabiedrību un opozīciju, gan oficiālajiem kanāliem, lai gan vairāk – ne augstākajā līmenī. Ar vēstnieku sarunājās mans kolēģis Toms Pastors.
Deputātu strīdi un varas maiņa pašvaldībās nav nekas neparasts, tomēr nesaskaņas ir pirmais, kas asociējas ar četriem Ziemeļkurzemes novadiem, kas jau pēc dažām nedēļām apvienosies jaunajā Talsu novadā. Eksperti norāda, ka pēdējos četros gados pieredzējušiem pašvaldību deputātiem nācās sadzīvot ar jauniem dalībniekiem, kam raksturīgs populisms, tāpēc cits rezultāts nemaz neesot bijis iespējams. Taču, viņuprāt, kopdzīve četriem novadiem „ar raksturu” ir iespējama.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Ventspils savu valsts pilsētas statusu saglabās arī pēc novadu reformas. Ar 37 000 iedzīvotāju tā ir sestā lielākā Latvijas pilsēta. Ventspils budžets šogad ir 81 miljons eiro un 2,7 miljoni – salīdzinoši nelielais ieguvums no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī piedalās septiņi saraksti ar kopā 88 kandidātiem. Domē iekļūs 13 deputāti. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās balsot aizgāja mazāk par pusi jeb 47,5% no visiem balsstiesīgajiem.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šodienas jautājumā ar Saeimas Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu (NA) un opozīcijas deputātu Borisu Cileviču (S) turpinājām runāt par situāciju Baltkrievijā.
Novadu apvienošana savā ziņā nozīmē pat simbolu un identitātes zaudēšanu. Lai gan mārupieši par dzīvi nesūdzas, vien sagaida jaunu ietvju izveidi gar auto ceļu malām, viņiem jārēķinās, ka savā pulkā uzņemtie Babītes iedzīvotāji ir gatavi pat novada karoga pārzīmēšanai.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
No purva pierobežā līdz pat jūras piekrastei – tā topošo Dienvidkurzemes novadu, kuru veidos līdzšinējie novadi, kas ieskauj Liepājas pilsētu, raksturo laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnāliste Linda Kilevica. Vēlēšanām jaunajā Dienvidkurzemes novadā iesniegti astoņi kandidātu saraksti. Jaunizveidotajai novada domei būs neskaitāmi izaicinājumi, īpaši ceļu infrastruktūra mazāk apdzīvotās lauku teritorijās un citi. Jauno Dienvidkurzemes novadu pārvaldīs 19 deputāti.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Cik prātīgi valsts ir iztērējusi vienu miljardu eiro Covid-19 krīzes laikā? No testiem līdz maksājumiem lauksaimniekiem un "airBaltic". Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis.
Šodienas jautājumā ar A/P Saeimas frakcijas vadītāju Mariju Golubevu un JKP deputātu Gati Eglīti runāsim par skatītājiem hokeja spēlēs, to, kā valdībai veicas ar Saeimas uzdevuma izpildi, un paturpināsim par Baltkrieviju un karogiem.
Rēzeknes novads ir viena no tām pašvaldībām, kurai nebūs sava attīstības centra. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc novadam negribēja pievienoties blakus esošās pašvaldības. Pēc apvienošanās Rēzeknes novads, kas teritorijas ziņā tā jau ir ievērojams, kļūs vēl lielāks.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Jelgavas novads ir ģeogrāfiski izstiepts un liels, bez novada centra. Centrs katrā pagastā ir savs, un tādēļ novada domes administrācija atrodas Jelgavā. Līdz reformai Jelgavas novadā ietilpa 13 pagasti. Pirms reformas novads bija strikti pret tā pievienošanu Jelgavas pilsētai, un to arī izdevās izcīnīt. Tomēr pēc reformas izmaiņas būs – un Jelgavas novads kļūs visādā ziņā tikai lielāks. Visi ar to nav apmierināti.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par aktuālo ārpolitikas lauciņā. Viesis: ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Skeitparki un slidotavas visos pagastos, jauni gājēju un velosipēdistu celiņi, investoru piesaistes programma novadam, kā arī kvalitatīvi sociālie un kultūrvides pakalpojumi iespējami tuvāk dzīvesvietai. Šādus solījumus partiju programmās var izlasīt jaunā Ropažu novada iedzīvotāji. Pēc pašvaldību reformas novada robežas ievērojami paplašinājās, tāpēc iedzīvotāji ir skeptiski par to, kā izdosies nodrošināt tikpat pieejamus pakalpojumus kā līdz šim.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
LTV Ziņu dienesta komanda turpina izvaicāt pašvaldību deputātu amata kandidātus pirms 5. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un šīs debates būs veltītas Siguldas novadam. Pēc reformas Siguldai un tās esošajam novadam klāt nāks pašreizējie Mālpils, Krimuldas un Inčukalna novadi. Iedzīvotāju skaits - vairāk nekā 32 000.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
In Estonia, the prevalence of Covid is declining every week, the number of people vaccinated is increasing, and this is the basis for a gradual easing of restrictions. However, in the autumn we must be ready for the worst again - this is what Estonian Health Minister Tanel Kiik says in an interview with Latvian Television.
Bērnu slimnīcas Vecāku mājai šogad 10 gadu jubileja. Šo gadu laikā tajā vienu, dažas naktis vai pat mēnešiem ilgi dzīvojuši izmisuši tēti un mammas, lai būtu pēc iespējas tuvāk saviem slimajiem bērniem. Jo ne intensīvajā terapijā, ne blakus priekšlaikus dzimušam mazulim nakšņot nedrīkst. 3 ģimenes dalās ar savu pieredzi. Viņu vidū arī mūziķu ģimene Māra Upmane-Holšteina un Jānis Holšteins-Upmanis par to, cik svarīga tieši Covid ierobežojumi laikā viņu ģimenei bija iespēja sanākt visiem kopā, kamēr dēla Ezras iārstēšanas kursa laikā viens vecāks bija slimnīcā, bet otrs - mājās ar mazo Hannu un Ronju. Un vēl - šī ir vieta, kuru uztur tikai par ziedojumiem. Vai ar tiem pietiek, lai segtu mājas izmaksas? Par visu plašāk “Aculieciniekā”.
Turīgajā Pierīgā grūti atrast iedzīvotājus, kurus neapmierina pašvaldības darbs. Ne velti tieši infrastruktūras, jauno bērnudārzu, skolu un veloceliņu dēļ viņi šo pašvaldību izvēlējušies par savu dzīves vietu, pat ja darbs ir Rīgā. Tieši to LTV “Tautas panorāma” novēroja Ķekavā. Taču iedzīvotāji ir prasīgi un gaida visu ēku siltināšanu, zaļus parkus un pat zaļumballes.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šī ir vieta, kur gaisma dzimst Daugavā, – tāds ir Aizkraukles novada moto. Aizkraukles novadam nu pievienojas 5 lielas pašvaldības. Tā ir Jaunjelgava, Nereta, Koknese, Skrīveri un Pļaviņas. Kopējais iedzīvotāju skaits būs 30 000. Bet ieņēmumi – 40 miljoni, un apmēram 7 miljoni nāk kā dotācija no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Ar labiekārtošanas darbiem topošā Aizkraukles novada pašvaldības galā tiek, taču uzmanība vairāk jāpievērš ekonomiskās dzīves jautājumiem un jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamība, bet klātpienācējiem ir arī bažas – vai novadu apvienošanās dēļ viņu pagasti nepārvērtīsies par nomali.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par jau rīt gaidāmo Pasaules čempionātu hokejā. Viesis: Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis.
Sakopta pilsēta ar attīstītiem tūrisma maršrutiem novadā, rūpes par jaunajām ģimenēm, atbalstot bērnudārzus un pilnveidojot sporta un atpūtas vietas. Tomēr arī Madonā un Madonas novadā, līdzīgi kā daudzviet citur, vietējiem ļoti rūp ceļu kvalitāte. Daļai iedzīvotāju nozīmīgas ir arī jaunas darbavietas un atbalsts mazajiem uzņēmumiem. Pēc pašvaldību reformas līdzšinējais Madonas novads kļuvis par trīs mazākiem novadiem bagātāks. Lubānas novads, Cesvaines novads un Ērgļu novads iekļausies Madonas novadā. Tas kļūs par aptuveni trešdaļu lielāks pēc iedzīvotāju skaita.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Jaunais Dobeles novads, kurš tiks izveidots apvienojot pašreizējos Dobeles, Auces un Tērvetes novadus, pēc savām robežām būs vienāds ar Dobeles rajonu. Šeit pilsētā no rajona laikiem pat ir saglabājusies shēma, kā tas izskatījās. Atliek vienīgi nomainīt nosaukumu no “rajons” uz “novads”. Atkalapvienotajā Dobeles novadā būs vairāk nekā 28 000 iedzīvotāju un novada budžets pārsniegs 41 miljonu eiro.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Izraēlas un palestīniešu konfliktu. Viesis: Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andris Sprūds.
Vairums Limbažu novada iedzīvotāju atceras, ka Limbažu, Alojas un Salacgrīvas novadi reiz jau bijuši apvienoti – kā Limbažu apriņķis. Vieni teic, ka reforma ir atgriešanās pie ierastā, otri – ka labāk tomēr būtu saglabāt pašreizējos novadus. Apvienojot pašreizējo Limbažu, Alojas un Salacgrīvu novadu, taps jaunais Limbažu novads. To par savējo sauks vairāk nekā 25 ar pusi tūkstoši iedzīvotāju. Pēc pašvaldību vēlēšanām Tukuma, Alojas, Limbažu un Ogres novadi vairs nebūs Rīgas plānošanas reģionā. Rīgas reģionā palikšot pašvaldības ar līdzīgākām interesēm un vajadzībām, kā arī tikšot līdzsvarots iedzīvotāju daudzums reģionos.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Rēzeknes pilsētas domē šogad, tāpat kā pirms četriem gadiem, jāievēlē 13 deputāti. Iepriekšējās vēlēšanās interese Rēzeknes pilsētas domē iegūt deputāta mandātu bija krietni lielāka. Proti, 2017. gadā vēlēšanās piedalījās 11 saraksti, bet šogad – pieci. Rēzeknes pilsēta pēc administratīvi teritoriālās reformas iegūs valstspilsētas statusu un savas robežas nemainīs. Iedzīvotāju skaits pilsētā – vairāk nekā 27 tūkstoši.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Tā bija viena no lielākajām Saeimas frakcijām, tagad ir rūpīgi jāskaita līdzi, kurš atbalsta Kariņa valdību, kurš nē, kurš ir par lūšiem un kurš par stabilitāti. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - viens no partijas veidotājiem, tagad frakcijām nepiederošs deputāts Artuss Kaimiņš.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par par atvieglojumiem vakcinētajiem un vakcinācijas aptveri. Viesis: Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P).
Saldus novads sevi sauc par medus pilienu Kurzemē. Un tā iedzīvotāji tiešām ar dzīvi pašvaldībā ir gana apmierināti. Vienīgā darvas karote ir kultūras centra trūkums, ko no jaunās pašvaldības pieprasa vēlētāji.
Raibs kā suitu tautas tērps pēc reģionālās reformas ir Kuldīgas novads. Nu tajā ietilpst arī Alsunga un Skrunda. Par pašu Kuldīgu daudz jautājumu nav – nevar neredzēt daudzos remontus, košos kārniņu jumtus, kas pilsētu aizveduši līdz UNESCO, un tūristu barus, kas pilsētas budžetā ienes daudz naudas. Taču tādu pašu ieinteresētību nu sagaida arī jaunie novadi.
Vizuāli viss iet uz labo pusi – ceļus labo, sporta centrus renovē, veido rotaļlaukumus bērniem. Kopumā pilsētiņas un pagasti kļūst glītāki un sakoptāki. Tikai viena nelaime – arvien mazāk paliek vietējo iedzīvotāju, kas par šo sakoptību priecātos, mazāk jauniešu, kas sportotu atjaunotajos stadionos, un mazāk bērnu smieklu jaunajos rotaļlaukumos; – jo nav darba! Tādēļ jaunieši un jaunās ģimenes dodas uz lielajām pilsētām vai ārvalstīm. Tik pretrunīgas sajūtas ir topošā Augšdaugavas novada iedzīvotājiem.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par situāciju valdībā un koalīcijā. Viesi: koalīcijas politiķi Raivis Dzintars (NA), Arvils Ašeradens (JV) un Krišjānis Feldmans (JKP)
Savā novadā viņi jūtas laimīgi, lai gan atzīst, ka algas varētu būt lielākas un saimnieciskā dzīve – rosīgāka. Pašvaldībai jāgādā, lai gados jauni cilvēki nebrauktu prom. Un ir svarīgi sakārtot arī ceļus. Tādas pārdomas nodarbina dzīvotājus Krāslavas novadā. Pēc novadu reformas Krāslavas novads kļūs lielāks – pašreizējam novadam pievienosies Dagdas novads un trīs pagasti no Aglonas novada. Vairāk būs arī iedzīvotāju – 21 tūkstotis. Un vairāk būs arī līdzekļu, ar ko novads varēs saimniekot. Tie ir apmēram 40 miljoni eiro, tostarp 9 miljoni būs dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Ir palikušas trīs nedēļas līdz pašvaldību vēlēšanām. Šīs vēlēšanas ir pavisam citādākas nekā iepriekšējās – vēlam deputātus jau jaunajos novados. Jaunveidojamā Ludzas novadā iedzīvotāju skaits būs nedaudz vairāk kā 22 000. Līdzšinējo 48 deputātu vietā jaunajā Ludzas novadā būs 15 deputātu vietas, uz kurām pretendē 80 kandidāti no pieciem sarakstiem. Jaunajā Ludzas novadā apvienosies pašreizējās četras pašvaldības: Ludzas, Kārsavas, Zilupes un Ciblas.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Priekšvēlēšanu debašu ciklā pienākusi Salaspils novada kārta. Salaspils novads darbu pēc teritoriālās reformas sāks savās esošajās robežās. Strauji augošajā Salaspilī un tās novadā ar vairāk nekā 24 000 iedzīvotājiem būs jāievēl 15 deputāti. Par šīm vietām cīnās 114 deputāti. Salaspils saistās ar memoriālu, botānisko dārzu un saukta arī par galvaspilsētas guļamrajonu. Rīgas tuvums tiek uzskatīts gan par Salaspils plusu, gan par mīnusu.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Rīgas 6.vidusskolas skolotājas Kadrijas Beirotes audzināmā klase rudenī, kad mācības vēl notika klātienē, piekrita eksperimentam – nedēļu mēģināt iztikt bez viedtālruņa. Kādas pārmaiņas nedēļas laikā piedzīvoja 3.d klases skolēni un kas viņu dzīvēs mainījies, kopš mācības notiek internetā?
Kopš gada sākuma skolotāja savu klasi viņa satiek tikai datora ekrānā. Saviem trešklasniekiem Kadrija māca gandrīz visus mācību priekšmetus.
Ādažu novada un Carnikavas novada apvienošanu to tagadējā vadība atzīst par loģisku soli, lai gan Carnikavas novada pašvaldība ar iebildumiem vērsās Satversmes tiesā. Kopīgajā novadā apvienosies aizvien augoša Pierīgas pašvaldība ar daudzām ražotnēm un piejūras teritorija ap Carnikavu. Kopīgā novada nākotnei tapis attīstības plāna projekts līdz pat 2037. gadam.
Priekšvēlēšanu debašu ciklā pienākusi Olaines novada kārta. Pēc pašvaldību reformas tas būtiski nemainīsies - klāt nākusi neliela meža teritorija, iztaisnojot robežas. Novadā ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju un no tiem vairākums dzīvo pašā Olaines pilsētā. Novads ir augošs un viens no tiem, kur iedzīvotāju skaits palielinās - pieaugums ir straujākais valstī.
Gulbenes novads ir viens no tiem, kurš pēc pašvaldību reformas nemainīja savas robežas. Uz pašvaldību vēlēšanām gājēji vietējie nav sevišķi naski. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās piedalījās tikai 38% balsstiesīgo iedzīvotāju, kas ir ceturtais zemākais rādītājs Latvijā. Kā jau daudzās pašvaldībās, arī Gulbenē viens no svarīgākajiem darāmajiem darbiem vietējiem šķiet infrastruktūras sakārtošana.
Šīs nedēļas noslēdzošajā raidījuma “Šodienas Jautājums” epizodē runājām par aktuālajiem jautājumiem, kas saistās ar Covid-19 – ierobežojumiem, atvieglojumiem vakcinētajām personām utt. Viesi: RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis un antropologs Klāvs Sedlenieks.
LTV Ziņu dienesta komanda attālināti dodas izvaicāt Balvu novada deputātu kandidātus. Vēlamies uzzināt viņu redzējumu par novada nākotni. Balvu novads pēc pašvaldību reformas būs krietni paplašinājies - tiek pievienoti arī Viļakas, Baltinavas un Rugāju novadi. Rugāju novadā šī pievienošanās ir apstrīdēta un vēl tiek gaidīts Satversmes tiesas vērtējums. Ja viss notiks tā, kā tas ir iecerēts, tad jauno Balvu novadu par savām mājām sauks gandrīz 19 000 cilvēku.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
LTV Ziņu dienesta komanda attālināti dodas izvaicāt Preiļu novada deputātu kandidātus. Vēlamies uzzināt viņu redzējumu par novada nākotni. Jaunajā Preiļu novadā būs apvienoti līdzšinējie Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadi. Novada administratīvais centrs būs Preiļu pilsēta. Preiļi atrodas pašā Latgales vidienē - aptuveni stundas braucienā no Rēzeknes un Daugavpils.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
LTV Ziņu dienesta komanda attālināti dodas izvaicāt Smiltenes novada deputātu kandidātus. Vidzeme ir ar salīdzinoši mazu, attālinātu lauku reģionu, ar zemu iedzīvotāju blīvumu un ar lielu attālumu starp apdzīvotām vietām, kā arī sarūkošu iedzīvotāju skaitu. Šādu kopainu iezīmē "Vidzemes plānošanas reģiona pārskats 2020", kas iznācis gada nogalē. Smiltenes novads sevī apvienos ne tikai Smilteni, bet arī Apes un Raunas teritorijas. Novada attīstības centrs atradīsies Smiltenes pilsētā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par neiecietību un ierobežojumiem pandēmijas laikā. Viesis – Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.
Līdz ar novadu reformu Līvānu novads nav mainījies. Jau pirms tam apvienojās vairāki pagasti. Priekšvēlēšanu cīņas galvenā intriga ir tā, ka ilggadējais pašvaldības vadītājs startē no citas partijas nekā iepriekšējos sasaukumos. Pirms lemšanas par novadu reformu Saeimā vairāki Sutru iedzīvotāji vāca parakstus, lai Sutrus pievienotu atpakaļ pie Preiļiem. Ja raugās kartē, Sutri ir kā neliels piedēklis pie Līvānu novada. Attālums līdz Preiļiem ir mazāks nekā līdz Līvāniem. Savulaik Sutru pagasts ietilpa Preiļu rajonā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Alūksnieši savu novadu sauc par Ziemeļvidzemes pērli. Bet, vai domājot par tūristiem, pašvaldība nav aizmirsusi par saviem iedzīvotājiem? Cilvēki satraukušies par darbavietu trūkumu, un vēl kāda īpaša sāpe sportiskajiem alūksniešiem – vietvara tā arī nav uzcēlusi solīto sporta centru. 📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Ventspils novadam nav viena konkrēta centra, un tāpēc novada dome atrodas Ventspils pilsētā. Taču uz valdības priekšlikumu, ka loģiskāk būtu apvienot novadu ar pilsētu, no abām pusēm skanēja skaļi protesti. Un tagad viss ir palicis pa vecam – atsevišķi pilsēta un atsevišķi novads. Ventspils novads ir ar ļoti plašu teritoriju, bet ar sarūkošu un nelielu iedzīvotāju skaitu – aptuveni 11 tūkstoši. Un tas ir aptuveni trīsarpus reizes mazāk nekā Ventspils pilsētā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" pievēršamies darbiem un situācijai Latvijas galvaspilsētā. Par piebūvi Nacionālajam teātrim un golfa laukumiem Rīgas mežos. Vai Staķa Rīga atšķiras no Ušakova Rīgas? Raidījuma viesis - Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām Covid-19 parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Viesi: Saeimas deputāti Rihards Kozlovskis (JV) un Viktors Valainis (ZZS).
Saulkrastu novads bijis viens no apspriestākajiem novadu reformas gaitā. Saulkrastu un Sējas novadiem bija plānots pievienot Skultes pagastu. Taču no Limbažu novada atdalītā Skultes pagasta iedzīvotāji ar skaļiem protestiem iebilda reformai un jauno novada versiju saistīja ar politiķu vēlmi saglabāt ilgstošo Nacionālās apvienības vadību šajā piekrastes teritorijā. Satversmes tiesa martā lēma, ka Skultes pievienošana jaunajam novadam ir nepamatota. Rezultātā jaunais Saulkrastu novads ir viens no mazākajiem Latvijā.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Valkas novads paliks līdzšinējās robežās, jo sākotnēji paredzēto Rūjienas un Naukšēnu novadu pievienošanu neizdevās īstenot – pret to iebilda šo novadu iedzīvotāji. Runājot par Valku, vispirms tiek akcentēta Valka kā robežpilsēta, kā dvīņu pilsēta ar igauņu Valgu, bet Valkas novadā ir arī pieci lauku pagasti – Ērģemes, Valkas, Vijciema, Zvārtavas un Kārķu pagasts.
📌Aicinām ne tikai sekot līdzi debatēm, bet arī iesūtīt sev interesējošus jautājumus kandidātiem. Tos varat sūtīt uz Ziņu dienesta Whatsapp numuru – 20553333 vai arī rakstot e-pastu uz velesanas@ltv.lv.
Plašāku informāciju un #TautasPanorāma video materiālus iespējams atrast šeit: https://www.lsm.lv/velesanas2021/
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Covid-19 aktuālo situāciju, mediķu aicinājumu Saeimai un valdībai nepieļaut strauju saslimstības ar Covid-19 pieaugumu. Viesis: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas Infektoloģijas profila virsārste Gunta Laizāne.
Skolotāja Eva Mežule, sākoties pandēmijai, kopā ar vīru pārcēlās uz dzīvi mežā. Tagad viņa tiešsaistes stundas saviem pirmīšiem vada no mājas, kurā smaržo malkas krāsns un liepziedu tēja, bet aiz loga ziņkārīgi veras briedis.
“Ekrāns pats par sevi nav ne slikts, ne labs. Ekrāns ir darbarīks, ko mēs izmantojam un kā jebkuru darbarīku, mēs to varam izmantot dažādos nolūkos dažādos veidos. Mēs varam to izmantot produktīvi, un mēs to varam izmantot arī bīstamā veidā.” Tā saka bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs. Skolas vecuma bērniem arvien biežāk tiek novērotas grūtības koncentrēties, nosēdēt uz vietas un bremzēt savu uzvedību, ko speciālistu vērtējumā var veicināt pārlieka ekrānierīču lietošana jau agrīnā vecumā. Par ko mums signalizē šādas tendences un kas jāņem vērā, veidojot veselīgus digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumus bērniem, - saruna ar Ņikitu Bezborodovu.
Miega trūkums mums ļoti ietekmē domāšanu, domāšanas spējas un arī uzdevumu veikšanas spējas, bet mēs paši to pat neapzināmies. To uzsver Marta Celmiņa bērnu un jauniešu miega speciāliste. Laiks, ko bērni pavada viedierīcēs, bieži ir uz miega rēķina un ietekmē miega kvalitāti. Tas savukārt ietekmē pārējo dzīves kvalitāti.
Centra “Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma ir pārliecināta, ka bērnam pirmsskolas vecumā priekš attīstības nav nepieciešamas ekrāna ierīces. Vērtīgo laiku, ko bērns varētu pavadīt pētot un iepazīstot pasauli aktīvā veidā, “nozog” šīs ierīces un bērna attīstībai tas noteikti nav labi. Viņa arī aicina visus reāli izvērtēt, cik daudz laika savas dzīves atdodam viedierīcēm – tas noteikti ir mazliet vairāk, nekā mums gribētos.
Lai arī vecāki nereti uzskata, ka televizors ir bērniem nekaitīgākā ekrānierīce, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas optometriste Kristīne Kalniča – Dorošenko skaidro, ka nekādu pierādījumu šādam pieņēmumam nav. Bērnu redzes speciāliste sarunā uzsver, ka televizora, viedtālruņa, datora vai planšetes ekrāni paši par sevi redzi nebojā, acīm kaitē nepareiza to lietošana. Kā maksimāli mazāk kaitēt savai redzei?
Mūsdienu vecākiem, kuri auguši citā vidē, ir grūtības atpazīt un noteikt, kas ir normāla viedierīču lietošana, kad ir par daudz un kad jau tā kļuvusi problemātiska, - secina pusaudžu mentālās veselības speciālists, psihologs Emīls Ūdris: “Tāpēc nereti vecāki varbūt pat īsti nezina, kā un cik daudz viņiem jāiesaistās jaunieša viedierīču lietošanas regulēšanā.” Kāpēc pusaudžu ikdienā joprojām liela nozīme ir regulācijai un vecāku noteiktām robežām un kāpēc īpaša nozīme šajā vecumā ir savstarpējai sarunai?
Raidījumā “Šodienas Jautājums” šovakar diskutējām par mediķu atalgojumu un finansējumu veselības nozarei. Viesi: Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece un Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Whatever you call it - an opportunity passport, a vaccination certificate or a green certificate - you are also working on the possibility of resuming the free movement of people in Europe. A digital green certificate is being developed in Brussels, which will certify that a person is immune to the new coronavirus and is healthy and therefore free to visit another European country.
"Лучше ужасный конец, чем ужас без конца", - так описывает нынешнюю ситуацию основатель и генеральный директор издания "Медуза" Галина Тимченко.
Рига стала домом для нового СМИ в 2014 году, когда Тимченко уволили с должности главного редактора российского портала Lenta.ru. Тогда у нее началась новая жизнь. В рубрике "У жизни нет черновика" она признается, что чувствует себя некомфортно, когда вовзращается в Москву, в место, где родилась.
ℹ В конце апреля российские власти объявили "Медузу" иностранным агентом, что практически парализует работу зарегистрированного в Латвии издания. Как они попали в этот список? И что теперь будут делать?
Jaunieši reti ir tie, kuri sūdzas par dzirdes traucējumiem – visbiežāk tie ir vecāki, kas pamana, ka jaunietis nedzird. Vai arvien biežāk pārprasa: ko tu teici? Galvenais iemesls, kāpēc rodas dzirdes traucējumi, reizēm – pat daļējs dzirdes zudums – ir pārāk skaļš troksnis. Tā kā jauniešiem patīk klausīties skaļu mūziku, bet mūsdienās arvien biežāk tā skan austiņās, nevis klātienes koncertā, tas ir viens no iemesliem, kas var pasliktināt dzirdi.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringologs Kristaps Dambergs brīdina, ka dzirdes zudums ir nopietns kaitējums veselībai, visbiežāk – neatgriezenisks –, jo zāles pret zaudētu dzirdi vēl nav izdomātas. Svarīgi izvēlēties pareizās austiņas un nepārsniegt ieteicamo skaļumu!
Par to, kā audzināt bērnus digitālajā laikmetā zinātnieki joprojām nav vienojušies. Tehnoloģijas attīstās straujāk par pašu cilvēku, un pētnieki netiek līdzi tik strauji.
“Vairs nevajag pazīt nevienu burtu, nevajag lasīt, nevajag runāt, nevajag staigāt un nevajag mācēt ēst ar karoti. Pilnīgi pietiek, ja proti skatīties uz šiem attēliem un kustināt pirkstiņu,” Eiropas Komisijas 2018. gada pētījumā “Mazi bērni un digitālās tehnoloģijas”, kur piedalījās 21 valsts, atklāto skaidro viena no pētījuma līdzautorēm Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene
Raidījumā “Šodienas Jautājums” šovakar diskutējām par koalīcijas spēju sadarboties. Raidījuma viesi - Saeimas deputāti Krišjānis Feldmans (JKP) un Arvils Ašeradens (JV).
Cyprus is one of the European countries that will open its doors to tourists from next Monday, 10 May, meaning that vaccinated people will be able to travel to Cyprus and will not have to spend days in quarantine. This was confirmed in an interview with Latvian Television by the Minister of Foreign Affairs of Cyprus NNikos Christodoulides, who is visiting Latvia today.
Aizvadīta pirmā diena, kad vakcinācija pret Covid-19 atvērta visai sabiedrībai. Saņemta arī pamatīga, teju 80 tūkstošu "Pfizer" vakcīnu krava, tuvākajās nedēļās plānotas vēl tādas pašas. Un var teikt, ka ir visi priekšnosacījumi, lai vakcinācija beidzot ritētu straujā, vienmērīgā tempā. Vai tā būs? Vai gribētāju plūsma neapsīks? Un kā uzrunāsim šaubīgos, īpaši seniorus, kam saslimšana ir visbīstamākā? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" iztaujājām veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
"Lai bērni spēlējoties var ne tikai spēlēties, bet arī apgūt krāsas, mazliet no bioloģijas, iepazīt dārzeņus. Tāpēc viņi ir maksimāli pietuvināti reālajam dzīvei. Gan krāsa, gan izmērs," saka rokdarbniece Ilze Haka. Vispirms viņas adītie dārzeņi tapa bērniem Holandē, tagad Latvijā. Smiltenietes Ilzes Hakas neparastie dārzeņi.
North Macedonia must become part of the family of European Union member states, says Nikola Dimitrov, the Deputy Prime Minister for European Affairs. He toured the capitals of the European Union to strengthen support for the start of accession talks after 17 years of waiting, and recently visited Latvia. Northern Macedonia, if we remember, settled the name dispute with Greece two years ago, but now Bulgaria is blocking negotiations.
Šīs nedēļas noslēdzošajā raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par vakcināciju pret Covid-19. Viesi: Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča un veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.
Raidījumā “Šodienas Jautājums pievērsāmies ekonomikas jautājumam gan par Covid-19 krīzes atbalstu, gan par to, cik ilgi šo atbalstu vēl varēs sniegt. Viesi: finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Pēc nežēlīgā un demonstratīvā nozieguma Purvciemā ir daudz jautājumu. Arī par to, kas notiek Latvijas futbola aizkulisēs. Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" saruna ar Ilggadējo un bijušo Latvijas Futbola federācijas prezidentu Gunti Indriksonu.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Covid-19 ierobežojumiem un saslimstību. Viesi: Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P), Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja vietniece Anda Čakša (JV)
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par situāciju koalīcijā, Covid-19 ierobežojumiem un krīzes laika atbalstu ekonomikai. Viesi: Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars un “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
- gada 26. aprīļa naktī nogranda sprādziens Černobiļas atomelektrostacijas 4. blokā. Radioaktivitāte 200 reižu pārsniedza Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu. Tā bija lielākā kodolkatastrofa miera apstākļos. Ivars Kalada un Jānis Kristapovičs divi no 6 000 Latvijas iedzīvotāju, kurus kā armijas rezervistus padomju vara mobilizēja katastrofas seku likvidēšanai.
China tries to intimidate Western companies and governments to refrain from criticizing Beijing but it’s a two way street and can not last long, says Frank Jüris, China expert and Research Fellow of the Estonian Foreign Policy Institute. Some western companies in China have recently found themselves between a rock and a hard place as they manoeuvrer between Communist party’s pressure and Western public opinion. Companies such as H&M, Adidas and others have expressed concern over reported used of of Uyghur forced labor in cotton production. A boycott campaign has been launched in Chin against these brands, their logos even censored on tv.
"The task of the Baltics is to keep the case of the Kremlin's oppositionist Alexei Navnney at the international level," said Estonian Foreign Minister Eva-Maria Liimets. She admits that if necessary, Estonia would consider offering asylum to Navalny. Referring to the illumination that came to light about the actions of Navilny's allies Leonid Volkov to deceive all three Baltic parliaments, the Minister admits that the disinformation is of great concern in Estonia.
The pandemic has forced countries and companies to reassess the future of global supply chains. Western companies have begun to consider shifting production from China to other countries. There are several reasons for this - including the pandemic's highlighted dependence on China, demographics and other countries becoming investment targets, says Dean Cheng, the Heritage Foundation's expert on China. On top of that evergrowing issue is becoming human rights and treatment of Uyghur minority.
Raidījumā #ŠodienasJautājums šodien runājām par protestiem Krievijā, situāciju ar Navaļniju, par Ukrainu, kā arī par viltus Volkovu. Viesi: Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, Saeimas Ārlietu komisija vadītājs Rihards Kols (NA).
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par ilgtermiņa sekām veselībai pēc Covid-19 pārslimošanas. Viesi: Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, kardiologs Andris Skride (A/P) un pneimonologs, LĀB valdes loceklis Alvils Krams.
Latvijā būtu jāaizliedz lūšu medības. Ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu un tagad par to jālemj Saeimai. Bet viedokļi dalās par un pret. Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" diskutējām ar Latvijas mednieku savienības vadītāju Jāni Baumani un dabas ekspertu Vilni Skuju.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raitu Krišjāni diskutējām par Covid-19 saslimstības pieaugumu.
"Germany is currently drafting a new law to fight the third wave of Covid-19," German Ambassador to Latvia Christian Held told Latvian Television. In Germany, the number of infections is growing rapidly. However, the ambassador estimates that if the current pace of vaccination continues, everyone who wanted to will have received their pots by the summer, and that gives hope.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi. Sarunājāmies ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un SPKC direktora vietnieku sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintaru Mozgi.
Šonedēļ raidījuma #Aculiecinieks komanda viesojas pie Vitālija Filipēnoka, kurš ir Zilupes Jēzus Sirds draudzes mācītāja. Stāstīsim par to, kā tapa dāvana Romas pāvestam Franciskam - šaha galdiņš, kas pašlaik atrodas Vatikānā.
Rioting in the Northern Ireland city of Belfast continues between gangs mainly from the Protestant pro-British unionists and predominantly Catholic Irish republicans.
Interview with John Brewer, Professor of Post Conflict Studies, Queen's University Belfast, say's
Raidījumā “Šodienas Jautājums” turpinām runāt par aktuālo saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā un pasaulē. Šīs dienas raidījuma viesis - Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Patlaban galvenais vakcinācijā pret Covid-19 ir dot iespēju potēties pret koronavīrusu arī tiem, kas to vēlas. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" pauda bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņaprāt, vajadzētu atmest principu "jums pienākas, jums pagaidām nepienākas" vakcīna pret Covid-19, jo tiem cilvēkiem, kuri vēlas vakcinēties, tāda iespēja ir jādod pēc iespējas ātrāk, bet tie, kas nevēlas ir jāatstāj mierā, ar domu, ka viņi varētu pārdomāt savu izvēli.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” šovakar runājām par vakcināciju pret Covid-19. Viesi: Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
Šajā pavasarī - 16. aprīlī - komponists Pēteris Vasks svin 75.jubileju. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un pianists Reinis Zariņš 17. aprīļa koncertā interneta tiešsaistē vienkopus pulcē komponistus Pēteri Vasku, Arturu Maskatu un Andreju Selicki – skanēs kormūziku un klaviermūziku ar vairākiem pirmatskaņojumiem.
Saeimas opozīcija pieprasa Krišjāņa Kariņa demisiju un izveido parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu valdības darbu Covid-19 krīzes laikā. Cik nopietni pārmetumi un kāds ir komisijas mērķis?
Šīs nedēļas raidījuma viesi - viens no prasības iesniedzējiem Viktors Valainis (ZZS) un premjera frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis (JV).
Raidījumā “Šodienas Jautājums” diskutējām par pedagogu vakcināciju un izglītības jomas aktualitātēm. Viesi: LIZDA vadītāja Inga Vanaga un Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV)
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Covid-19 ierobežojumu kontroli. Viesis – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Nodrošināta dzīve un gādīgs vīrs Lielbritānijā, uzvara skaistumkonkursā. Krāšņi tērpi un pielūdzēji, bet pāri tam - bezmiega naktis, jo ģimenē aug bērns ar autismu un smagu garīgo atpalicību. 13 gadus vecā Kamēlija.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par ierobežojumiem tirdzniecībā. Viesi: Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Today, the Minister of Foreign Affairs of Spain Arancha González Laya paid a visit to Latvia to mark the centenary of diplomatic relations between Spain and Latvia. She met with the country's top officials and discussed bilateral relations, foreign policy and events in Russia and Ukraine. At present, the NATO battle group in Ādaži also includes more than 300 Spanish soldiers, but due to the restrictions of the pandemic, the Minister did not visit the soldiers this time.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkeviču (JV). Runājām par aktuālo ārpolitikas lauciņā.
Kādas intereses saduras reformējot Latvijas ostas? Vai «airBaltic» būs nepieciešami vēl miljoni no valsts budžeta? Vai par Covid-19 krīzes naudu ceļus remontēs jo projām ar apzinātu brāķi?
Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P) runājām gan par vakcināciju pret Covid-19, gan par tempu, kādā tas notika aizvadītajās Lieldienu brīvdienās.
- gadā, kad Latvijas medicīnā bija liels notikums – atklāja jauno Tuberkulozes slimnīcu, Andra Cīrule bija maza meitene. Bet savā ziņā viņas ceļš medicīnā jau bija nolikts un iezīmēts. Jo viņas krusttēvs Naums Magalifs bija tieši plaušu ārsts. Tagad viņa portrets veras uz krustmeitu, kura vada slimnīcu, kurā viņš reiz strādāja. Tuberkulozes slimnīcai šogad – piecdesmit gadi. Tās vadītājai Andrai Cīrulei - 30 darba gadu jubileja. Un vēl viņa atzīta par Gada cilvēku medicīnā. "Aculieciniekā " arī par gluži neticamiem brīžiem - piemēram, veiktu plaušu izmeklējumu pērtiķim un operāciju zāli, kur filmēta viena no pēdējo gadu izcilākajām latviešu filmām - "Kriminālās ekselences fonds".
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par vakcināciju pret Covid-19. Viesi: Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča un Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P) runājām par Latvijas gatavību masveida vakcinācijai pret Covid-19.
One year ago, airBaltic was on its way to have new record results for the year 2020. Latvian national carrier received international awards for being an outstanding airline and a successful business coming from Latvia. The Covid-19 virus changed the situation, but not only for airlines - for example airBaltic is losing 3,5 million euro per week. About past and with a clear view to the future - Latvian Television spoke with the President and CEO of airBaltic Mr. Martin Gauss.
Padomju režīma operācija «Прибой» jeb «Krasta banga». No Baltijas izsūta vairāk nekā 90 000 «tautas ienaidnieku». Kā deportācijas ietekmēja cilvēku likteņus, noskaņojumu un kādas bija pretestības formas līdz pat atmodai? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Vēsturnieks Gints Zelmenis.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Saeimas lēmumiem un, vai Covid-19 laikā tie nav zaudējuši savu aktualitāti, jo nepieciešams pārapstiprināt Ministru kabineta lemto. Viesi – Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) un deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Šīs nedēļas pirmajā “Šodienas Jautājums” epizodē runājām par Covid-19 ietekmi uz sporta jomu Viesi: Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas vadītājs Gints Kuzņecovs un Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP)
Kurzemes mežos militārais mantojums sastopams visai bieži. Taču veicot mežistrādes darbus Brocēnu pusē, mežziņus pārsteidzis kāds labi saglabājies bunkurs, kas te visticamāk atrodas kopš 1945. gada. Meža ielokā, līdz kuram jābrien labs gabals pa traktora izbrauktajām risēm, slīdot kājām pa aizejošās ziemas sniegu, atklājies pārsteigums, kurš joprojām ir labi maskēts.
Šīs nedēļas noslēdzošajā “Šodienas jautājums” epizodē runājām par Covid-19 ierobežojumiem un, kā tie ietekmē kultūras nozari. Tāpat runājām arī par atbalsta pasākumiem kultūras nozarei un plānoto datu nesēju nodokli. Raidījuma viesis – kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
"A murderer without a soul" is what Joe Biden has effectively called Vladimir Putin. It was just the culmination of the difficult relationship of the US Democrats with the Putin, who seemed to like Republican Trump. Relations are at a low point, even at dead-end - the US is waiting for Putin to leave, but Russia – for Biden’s departure - and courtesy in this relationship is even less than it was during the Cold War, says professor at Cardiff Unviersity, Cold War historian Sergey Radchenko.
Can sharp rhetoric escalate into an armed US-China conflict in the coming years? As Ben Hodges, the former US Army Commander in Europe, emphasized for the "Pasaules Panorama", this cannot be ruled out. Speaking about Biden's position towards Russia, the retired general and now Pershing Chair in Strategic Studies for the European Policy Analysis Center (CEPA) sums up - direct language only helps, because if you are being pushed around by a bully, you punch him right in the nose.
Cik ilgi vēl tirdzniecības joma sakārsies ar ierobežojumiem? Par šo un citiem jautājumiem šodien runājām raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (PCL).
Piepūties kā balons, krūtis izriezis un – uz priekšu! Tam nav bail ne no kā! Tāds ir mednis riesta laikā. Meklējot partneri, šie masīvie putni kļūst kareivīgi un mēdz uzbrukt. Tāpēc tos dēvē arī par trakajiem medņiem. Gadās, ka šie īpaši sargājamie putni ieklīst arī apdzīvotās vietās. Dabas aizsardzības eksperti uzsver – tas tāpēc, ka sarūk medņu ierastā dzīves telpa.
Viens no pirmajiem pasaulē, Latvijas parlaments pārgāja uz darbu attālinātā režīmā. Tagad deputāti balso no mājām, un vienā dienā var notikt pat septiņas ārkārtas plenārsēdes. Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viešņa ir Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA)
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Saeimas deputāti Andu Čakšu (JV) un deputātu Krišjāni Feldmanu (JKP) runājām gan par mediķu algu jautājumu, gan par ierobežojumiem, kas pieņemti, lai mazinātu Covid-19 izplatību.
No šodienas plāno sākt vakcinēt hronisko slimību pacientus. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) informē, ka ģimenes ārstiem prioritāri jāvakcinē seniori un tad - hroniskie slimnieki. Par hronisko slimnieku vakcināciju pret Covid-19 un vakcinācijas tempiem runājām arī šodien raidījumā “Šodienas Jautājums”. Raidījuma viesos – veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Pirmie pavasara vēstneši klāt. Šur tur dzirdami cīruļu treļļi un piesaulītē zied pirmās sniegpulkstenītes. Un pavisam noteikti pavasaris jau ienācis puķkopja un selekcionāra Jāņa Rukšāna saimniecībā Raiskuma pagastā. Tur no ziemas miega izlīduši un pumpurus atver neredzētu krāsu un toņu krokusi. Selekcionāra krokusu kolekcijā šobrīd ir ap 1700 botānisko paraugu. Speciālisti no citu valstu botāniskajiem dārziem atzinuši - šī ir lielākā un labākā krokusu kolekcija pasaulē. Jānis Rukšāns ar šķirnēm neaizraujas. Viņu interesē savvaļas sugas un to formas.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” šovakar runājām par pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību. Mūsu viesi - bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs un psihiatrs Māris Taube
На этой неделе исполняется семь лет с тех пор, как Россия незаконно аннексировала украинский Крымский полуостров. Крым превратился в «полуостров страха», - говорит Рефат Чубаров, лидер крымскотатарского меджлиса. В эксклюзивном интервью «Панораме мира» лидер крымских татар говорит, что за эти годы ситуация в Крыму стала еще хуже, чем в советское время.
Sīrija šajā laikā ir cietusi gan milzīgus cilvēku upurus, gan arī zaudējusi iespaidīgas seno civilizāciju kultūras vērtības. Un tā ir ne tikai Sīrijas, bet visas pasaules vēstures traģēdija. Piemēram, otra lielākā Sīrijas pilsēta Alepo ir pasaulē vecākā visilgāk nepārtraukti apdzīvotā pilsēta, kurā ir milzums vēsturisku liecību – senais 12 kilometru garais tirgus, ielas, nami, dievnami. Un tur vairākkārt pēc bombardēšanas ir strādājis arī franču arhitekts Bruno Delands, kurš specializējas karā apdraudētā un sapostītā kultūras mantojuma saglabāšanā. Mēs sazinājāmies ar Bruno, un es vaicāju viņam, kas tagad notiek Alepo un citur Sīrijā, vai sagrauto vērtību atjaunošana turpinās.
Ja atceramies, ASV un Eiropas Savienība prezidenta Donalda Trampa laikā bija nonākušas asos tirdzniecības strīdos, kas beidzās ar to, ka ASV Eiropai un Eiropa ASV precēm, piemēram, amerikāņu džinsiem vai Franču vīnam, pat lidmašīnu iepirkumiem, noteica augstākus ievedmuitas tarifus, līdz ar ko viss sadārdzinājās. Bet tagad, nākot pie varas Džo Baidenam, izskatās, ka ledus sāk strauji kust. Kādas izmaiņas jau notikušas un kādas vēl gaidāmas, vaicājām Eiropas tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim.
Pašreizējā situācijā, kad Latvijā atkal redzams Covid-19 saslimstības pieaugums, būtu jādomā par ierobežojumu pastiprināšanu. Šādu viedokli šorīt "Rīta Panorāmā" pauda Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Noklausies visu sarunu ar infektologu!
Šodien raidījumā “Šodienas jautājums” pievērsāmies aktuālajai situācijai ar Covid-19. Studijas viesis – Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pirms sarunas ar Evu Juhņēviču saņēmām ziņu, ka vakcinācijas birojs reorganizēts iedzīvotāju un nozares kritikas dēļ. Birojs reorganizēts, bet jautājumi paliek. Šonedēļ raidījumā "Viens pret vienu" viesis - Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāju Daci Zavadsku un Zāļu valsts aģentūras eksperti Zani Neikenu diskutējām par lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar “AstraZeneca” vakcīnu.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar jaunievēlēto Satversmes tiesas tiesnesi Anitu Rodiņu. Runājām gan par parlamenta nevienprātību jaunā tiesneša balsojumā, gan par Rodiņas prioritātēm Satversmes tiesas tiesneses amatā.
Mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis ikdienā darbojas ap tik smalkām matērijām kā smadzenes un nervi. Tā ir milzīga koncentrēšanās un niansēta jutība. Bet pilnīgs pretstats ir ārsta aizraušanās. Tā ir vide, kur valda raupjums un liels spēks. Ārsts ir arī zemessargs.
Šīs nedēļas noslēdzošajā “Šodienas Jautājums” raidījumā runājām par iedzīvotāju attieksmi pret ierobežojumiem, uzticību valdībai un valdības komunikāciju. Raidījuma viesi - sociālpsihologs Ivars Austers un sociologs Arnis Kaktiņš.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi ("Par!"/"Progresīvie") runājām par to, cik pilns ir sabiedriskais transports Rīgā, kā arī ar citiem drošības pasākumiem un Covid-19 ierobežojumiem.
Ten years ago, nature surpassed the most advanced human technologies in one of the most developed countries. At that time, the news of a nuclear accident in Japan shook the world. The tsunami caused by a strong earthquake, which broke into the Fukushima nuclear power plant, damaged the cooling system and was followed by explosions, melting in reactors and a huge release of radiation into water and the atmosphere. Our colleague Ina Strazdiņa talked to Yoshinori Fukushima, Deputy Editor of the newspaper "Mainichi Shimbun".
Pope Francis, who received the Covid-19 vaccine, went outside the Vatican within a historic historic visit to Iraq, the first since the pandemic began. Not only epidemiological, but also conventional security measures during the Pope's visit were the strictest experienced - so, sharing the impressions and experiences in Iraq, the Vatican correspondent Philip Pullella told Latvian Television, for whom this was the 134th trip with the Pope.
Tas notika pirms gada. Latvijā pirmo reizi izsludināja ārkārtēju situāciju. Kā iet biznesam? Vai valdības politika palīdz ekonomikai pārziemot un gatavoties solītajam izrāvienam? Šī vakara raidījuma "Viens pret vienu" speciālizlaiduma viesi - Normunds Bergs, Gunārs Ķirsons, Jānis Naglis, Inna Šteinbuka un Edmunds Valantis.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” ar ekspertiem diskutējām par veselības nozares gatavību Covid-19 iespējamajam trešajam vilnim un ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem. Raidījuma viesi - Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (A/P) un Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs
Raidījumā "Šodienas Jautājums" šovakar sarunājāmies ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Ar Valsts prezidentu Egilu Levitu runājām par gaidāmajām izmaiņām ierobežojumos un citiem ar Covid-19 apkarošanu saistītajiem jautājumiem.
Padomājiet par tautu, esiet vienoti un pārtrauciet partiju savstarpēju stīvēšanos valdībā. Mēs nedrīkstam atslābt cīņā ar vīrusu. Un tikai kopā spēsim šo laiku pārvarēt.
Didzis Pučs nesauc sevi par kolekcionāru, bet par radiotehniķi. Viņš prot salabot jebkuru ierīci un noķert jebkurus radioviļņus. Taču viņa kolekcija ir unikāla. Tajā ir Latvijā pirmais televizors. Pirmais radio. Pirmais printeris, pirmā skaņas karte, pirmā satelītantena. Viņš ir neaizstājams eksperts un palīgs režisoriem, kuri savās filmās grib radīt autentisku vēsturisko vidi, izmantojot tā laika tehniku. Tāpēc viņa kolekcijas priekšmeti redzami gan pašmāju, gan Holivudas filmās. Un vēl viņš zina labas skaņas vērtību. Un to, cik tā ir dārga un kāda ir tās patiesā cena.
Today, the Hungarian Minister of Foreign Affairs and Trade Peter Szijjarto paid a visit to Latvia. He met with several officials in Riga and talked about bilateral relations, foreign affairs, security policy and other issues, as well as the protracted Covid-19 crisis. Hungary is among the European countries that has started vaccinating the population the fastest, including the Russian-made Sputnik vaccine.
Šīs dienas raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par Covid-19 ierobežojumiem un, kad tos varētu pārskatīt. Raidījuma viesi - Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) un Saeimas Sociālo lietu komisijas vadītāja vietniece Anda Čakša (JV)
Šīs dienas radījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar veselības ministru Danielu Pavļutu. Ar ministru runājām par iespējamo Covid-19 trešo vilni un vai esam tam gatavi.
Pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs 90.to jubileju pandēmijas dēļ sagaidīja karantīnā, bet, kaut pēdējo gados cienījamais vecums atstājis pēdas arī viņa veselībā, Gorbačovs turpina strādāt, rediģejot grāmatas un rakstus. Rudenī Maskavā pirmizrādi piedzīvoja režisora Alvja Hermaņa iestudētā izrāde par Gorbačovu, kuru apmeklēja arī pats bijušais PSRS līderis. Gatavojoties izrādei, Hermanis arī tikās ar Grobačovu.
"In the autumn, we hope to return to a more normal life," said our neighbor, the Speaker of the Lithuanian SeimasViktorija Čmilytė-Nielsen, while staying in Latvia this week. She shared Lithuania's experience, as of all the Baltic States, Lithuania now has the relatively lowest number of infections per day - more than 400, while in Latvia - over six hundred and in Estonia - over a thousand.
Vīrusam mutējot nav izdevīgi radīt smagāku saslimšanu, bet gan kļūt lipīgākam, un šāds scenārijs pamazām pasaulē sāk piepildīties. Kā to ierobežot, ko var paveikt un ieteikt zinātnieki? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - profesors Jānis Kloviņš.
Šodien raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par par Covid-19 izplatību valstī un iespējamo “trešo vilni”. Šī vakara viesi – Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Ģirts Briģis un veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.
There has been a significant increase in the number of people with Covid-19 in Estonia, and according to Estonian President Kersti Kaljulaida, the only way out is through vaccination. However, the people of our neighboring country also have different attitudes towards it, and the President calls for trust in scientists. It has previously been said that Estonia would not have given up the Russian-made Sputnik vaccine if it had been approved by the European Medicines Agency.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” šajā pirmdienā runājām par vakcināciju pret Covid-19 ģimenes ārstu praksēs un iedzīvotāju vēlmi vakcinēties. Kolēģe Anete Bērtule par šo tēmu sarunājās ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu un Nacionālā veselības dienesta eksperti Līgu Gaigalu.
Emīla ģimene ir gandrīz droša, ka izslimojuši Covid-19 dažus mēnešus pirms Latvijā oficiāli atklāts pirmais saslimušais. Tagad jau gadu puika cīnās ar diabētam līdzīgu saslimšanu. Neskaitāmas analīzes, krišana bezsamaņā, ārstu apmeklējums un atbilžu meklēšana. Zēns bez diagnozes.
В России после поддержки протестов Алексеем Навальной еще одним моментом напряжения может стать поминальная служба по Борису Немцову в эту субботу. Тогда исполнится ровно шесть лет с тех пор, как российская оппозиция была убита у кремлевских стен. Обычное многотысячное поминовение в этом году будет пропущено, но люди по-прежнему собираются на место убийства у мемориала, установленного сторонниками Немцова, с которого милиция сняла все цветы за неделю до годовщины. При каких условиях в этом году состоится мемориал Немцова и чем политики помнят его современников
Šovakar raidījumā “Šodienas Jautājums” sarunājāmies ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktori Lieni Cipuli. Runājām gan par aktuālo situāciju ar Covid-19, gad par slimnīcu noslodzi.
Šī vakara raidījumā “Šodienas jautājums” ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni un Latvijas Bankas ekonomistu Oļegu Krasnopjorovu runājām gan par Covid-19 krīzes ietekmi uz bezdarba rādītājiem, gan par to, cik ātri cilvēki vispār spēj atrast darbu.
"While the situation in the world is reminiscent of the gloomy script of a Hollywood fiction genre film, we shouldn't be too scared, because experience shows that viruses can be overcome," said Jeffrey W. Almond, a professor at Oxford University in a conversation with LTV. He himself has worked in research laboratories and is now following the development of Covid-19 worldwide. Colleague Ina Strazdiņa contacted the professor in a further conversation and first asked how the current range of vaccines was evaluated and how hopeful it is in the fight against the virus.
Skolas ciet, bez draugiem, garas stundas vienatnē, neziņa par nākotni. Tas var radīt arī izmisīgu sajūtu skolniekiem, nav viegli arī vecākiem un skolotājiem. Kā palīdzēt? Šonedēļ raidījumā “Viens pret vienu” sarunājāmies ar pusaudžu psihoterapeitu Nilu Saksu Konstantinovu.
Raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par valdības atbalstu pensionāriem, infrastruktūras projektiem un citam tēmām. Raidījuma viesi - Saeimas deputāti Atis Zakatistovs un Gatis Eglītis (JKP).
- februāra raidījums "Šodienas jautājums", kurā diskutējām par ar Aivara Lemberga lietas spriedumu saistītiem jautājumiem. Raidījuma viesi - prokurors Juris Juriss un advokāts Aldis Alliks.
Ulla Rozenberga ir endokrinoloģe. Taču šis laiks ir Covid-19 laiks un jauno laiks. Un tieši desmit minūšu laikā Ulla pieņēma izaicinājumu vadīt vienu no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Covid-19 nodaļām. Ko šī slimība nozīmē, Ulla labi zina. Viņa to izslimojusi arī pati.
“Es kļuvu nekas”, tā Karīna atceras savas dzīves tumšāko posmu – nokļūšanu bērnunamā. Pirms tam laimīga dzīve ar mammu, kura savu meitu dievināja. Taču mammai saasinājās psihiska saslimšana un viņa par meitu nevarēja parūpēties, tāpēc Karīna nokļuva internātskolā un tad bērnunamā. Un lai gan tagad uz jautājumu - “Vai esi laimīga?”, Karīna atbild ar pārliecinošu “Jā!”, viņa savas dzīves rētas dziedē joprojām. Sarunā ar “Dzīvei nav melnraksta” Karīna atzīst, ka tomēr nevēlētos neko mainīt savā iepriekšējā dzīvē, jo - vai bez šīs pagātnes viņai būtu tagadējā dzīve? Viņa ir mamma diviem maziem bērniem un audžumamma pusaudzei. Karīnai ir stingra pārliecība, ka jebkuram bērnam pats svarīgākais ir augt ģimenē un, ka daudzas ģimenes, kurām atņem bērnus, “var salabot”. Par nokļūšanu bērnunamā un par mammas atgūšanu, par mācīšanos piedot citiem un pieņemt sevi - paldies Karīnai Pētersonei par atklātību šajā sarunā.
Raidījumā “Šodienas Jautājums” runājām par vakcināciju pret Covid-19. Par Vakcinācijas tempu, procesa organizāciju un citiem tematiem. Uz jautājumiem, kas saistīti ar šo tematu, atbildes sniedza Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča.
In Estonia, the restrictions on Covid-19 have so far been more lenient than in Latvia, but recently the situation has begun to deteriorate and more stringent measures are being considered. In an interview for Latvian Television, Foreign Minister Eva-Maria Liimets pointed out that Estonia had tried to keep the public as open as possible.
Šīs dienas raidījumā "Šodienas Jautājums" sarunājāmies ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP). Runājām par to, kuri ir klātienes mācībām drošie novadi, kā arī, kādi ir kritēriji klātienes mācību atsākšanai.
Divi miljardi no Eiropas atveseļošanās naudas un 500 eiro katram Latvijas bērnam. Vai mākam ņemt to, kas mums pienākas, un dot tiem, kas pelnījuši? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesi - finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis un Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.
Raidījumā "Šodienas jautājums" runājām par skaistumkopšanu un ierobežojumiem. Šī vakara raidījuma viesi - Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Diskusiju raidījumā "Šodienas jautājums" diskutējām par par amatpersonu vakcināciju. Attālināti raidījumam pievienojās veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P)un JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans.
Viņš visu mūžu pētījis klavieres, to raksturu, skaņu un dvēseli. Pēc daudziem gadiem un darbnīcām visā pasaulē Dāvids Kļaviņš ir atgriezies Latvijā, kur tagad top viņa unikālās klavieres. Melnbaltās skaņas zinātnieks. Skaties raidījumā #Aculiecinieks.
It is too early to judge when the closed Baltic borders due to Covid-19 could be opened, but the countries are in touch all the time. This was stated in an interview with Latvian Television by Lithuanian Foreign Minister Gabrieļus Landsbergis. He noted that Lithuania also continues to adhere to strict restrictions and will not abandon them. In foreign policy, Landsbergis hopes for more effective action by the European Union, which would influence the events in both Belarus and Russia. Ina Strazdiņa spoke with the Lithuanian Minister of Foreign Affairs.
Raidījumā "Šodienas jautājums" kolēģe Anete Bērtule par valdības lēmumiem, Covid-19 ierobežojumiem un vakcināciju pret Covid-19 sarunājās ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
- februāra diskusiju raidījums "Šodienas Jautājums", kurā ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) un Saeimas deputātu Andreju Klementjevu ("Saskaņa") runājām par epidemioloģisko drošību un vakcināciju sociālās aprūpes centros.
Lauvas tiesa no Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna finansējuma aizies privātajā sektorā, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), tādējādi noraidot izskanējušās bažas, ka vairumu finansējumu novirzīs valsts pārvaldē.
Protesti Krievijā. Vai Putina vara ir patiešām apdraudēta? Pasaules reakcija un attīstības scenāriji. Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" piedāvājam sarunu ar vienu no protestu dalībniekiem režisoru Vitāliju Manski un Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.
Valdības vadītājs pēc Ministru kabineta sēdes šovakar atzina – Covid-19 tik ātri nepazudīs. Un mums ir jāatrod veids, kā iepirkties, mācīties un arī saņemt pakalpojumus droši. Vai tas nozīmē, ka nu jau pēc teju divu mēnešu pārtraukuma darbu varētu atsākt skaistumkopšanas nozare? Par to šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV).
Līdz ar nedēļas sākumu jaunas izmaiņas arī mūsu ikdienā – veikalos atļauts pulcēties vēl mazākā skaitā nekā līdz šim, un pie tiem dažbrīd pat veidojas rindas, bet toties brīdinājuma lentas no pārtikas un higiēnas preču veikalu plauktiem pazudušas. Atkal atvērtas grāmatnīcas, savukārt skolas gan vēl joprojām slēgtas visiem skolēniem par spīti pirms nedēļas paustajam solījumam atsākt klātienes apmācības mazākajiem bērniem. Kādus lēmumus varam gaidīt turpmāk un vai lielāka brīvība maz iespējama, ja esošos ierobežojumus daļa sabiedrības neievēro? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar koalīcijas partiju pārstāvjiem – Raivi Dzintaru (NA) un Arvilu Ašeradenu (JV).
Latviete Liene Svoka un jordānietis Tamirs Basams Jakubs Alsalaite ir ģimene. Satikušies un iemīlējušies laikā, kad Liene kristīga labdarības projekta “Zvaigzne Austrumos” ietvaros mācīja angļu valodu bēgļu bērniem Jordānijā. Abi apprecējās un sagaidīja Leo - savu pirmo dēlu. Pērn visiem trīs bija jauns galamērķis – Saūda Arābija, kurp veda Tamira darba gaitas. Taču Covid-19 jeb jaunais koronavīruss, kas principā apstādināja visu pasauli, viņu ģimeni izšķīra. Tamirs nevarēja izkļūt no valsts, kas pēkšņi pilnībā slēdza savas robežas. Liene palika mājās viena ar divgadnieku un gaidāmo otro dēliņu vēderā.
Pašlaik noteiktie pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā būtu jāsaglabā. Taču vēl būtiskāk ir tas, lai iedzīvotāji valstī noteiktos drošības pasākumus arī ievērotu, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina infektologs Uga Dumpis.
Ārkārtas stāvoklī valstij ir lielāka rīcības brīvība, un Satversme to pieļauj, bet arī ārkārtas stāvoklī Satversme turpina darboties, brīvības ierobežošana ir jāizsver, intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Krievijā līdz šim aizturēti kopumā jau vairāki tūkstoši opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāju. Pēc tiesas lēmuma, kas Navaļnijam piespriesto nosacīto cietumsodu aizstāj ar reālu, arī Latvija atkārtoti pieprasījusi viņu atbrīvot, aicinot Krieviju ievērot tās starptautiskās saistības. Vai Krievijā gaidāmas pārmaiņas? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds un Saeimas Ārlietu komisijas priekšēdētājs Rihards Kols.
Pēc skaļa paziņojuma par grāmatnīcas slēgšanu Vecrīgā - kā izdzīvo bizness, kā darbinieki? Un vai Covid laiku palīdz pārvarēt lasīšana? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir uzņēmēja un grāmatizdevēja Vija Kilbloka.
Pētījumi par Covid-19 seku mazināšanu šodien tika apspriesti Saeimā. Kādi secinājumi ir izdarīti un ko no tā, ko līdz šim par pandēmiju izraisījušo sērgu ir izpētījuši zinātnieki, varētu izmantot politiķi, pieņemot lēmumus turpmākajā cīņā ar vīrusu? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Andri Skridi (A/P) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju Jāni Kloviņu.
Ekonomikas ministrija skatīšanai valdībā virzīs priekšlikumu atļaut sēklu un stādu tirgošanu, kas patlaban ir aizliegta. Tāpat ministrija piedāvās atļaut atsākt darbu grāmatnīcām. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Lai gan situācija saistībā ar Covid-19 stabilizējusies, tomēr nevarētu teikt, ka esam apmierinošā stāvoklī - tas vēl arvien ir samērā slikts, intervijā "Rīta Panorāmā" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Viens no svarīgākajiem dokumentiem Latvijas Republikas vēsturē. Tā sauktā Aristīda Briāna nota. Ar to 1921. gada 26. janvārī Sabiedroto valstu Augstākas padomes prezidents paziņo - Latvijas valsts atzīta de iure! Šo lēmumu gaidīja vairāk nekā divus gadus. Starptautisku atzīšanu Latvijas valdība un diplomāti centās panākt kopš valsts proklamēšanas brīža 1918. gadā 18. novembrī. Jautājums par Latvijas de iure atzīšanu raisījās jau Parīzes miera konferencē 1919. gadā, kad lielvalstis pēc Pirmā pasaules kara beigām sprieda par pēckara Eiropas robežām, teritoriāliem strīdiem un jauno valstu atzīšanu. Taču toreiz Latvijas lūgumu noraidīja. Latviju plosīja Neatkarības karš, līdz 1920. gada augustā izdevās noslēgt Miera līgumu ar Padomju Krieviju.
Gadījumā, ja Latvijā sāks izplatīties jaunie, daudz lipīgākie Covid-19 infekcijas paveidi, slimnīcās varētu nonākt 2–3 reizes vairāk slimnieku nekā patlaban, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
“Varam pieņemt, ka aptuveni katrs otrais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs vakcinēties kaut vai tūlīt. Bet vakcīnu pagaidām nav, toties ir vakcinācijas birojs. Un tā uzdevums ir visu sagatavot tā, lai tiklīdz jaunas vakcīnu piegādes nonāk Latvijā, tās bez kavēšanās saņemtu visi, kam tās prioritāri ir paredzētas. Bet kā un pats galvenais – kad mēs varam cerēt saņemt savu vakcīnas devu? Kāds ir vakcinācijas plāns un ko tas sola? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Vakcinācijas projekta biroja vadītāju Evu Juhņēviču.
Nesen Valsts prezidents izmantoja salīdzinājumu, ka krīzes laikā valsts ir kā kuģis vētrā. Un, lai mēs veiksmīgi tiktu no vētras laukā, valdībai uz kuģa ir jāstrādā saskaņoti kā komandai. Taču redzam, ka pašas komandas iekšienē ir visai vētraini notikumi. Pēc tam, kad nomainīta veselības ministre, tiek spriests arī, vai nebūtu laiks atstādināt labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV) vai varbūt izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), vai vispār pat kādai partijai pamest šo valdību. Svarīgākais, protams, ir, lai valdība spēj nevis vienkārši pastāvēt, bet lai tā būtu rīcībspējīga, lai tā sekmīgi strādā pašreizējos apstākļos. Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Krišjāni Feldmanu un KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Māri Možvillo.
Saeimā top likums, ar kura palīdzību tā veidotāji cer ieviest Latvijā tādu sistēmu, kas ļautu izsekot, kādas intereses, kādi uzņēmumi, kādi cilvēki ir ietekmējuši tā vai cita lēmuma pieņemšanu. Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Saeimas deputātiem – Inesi Voiku (A/P) un Raimondu Bergmani (ZZS).
"Aizejot karā" - tā savu kļūšanu par veselības ministru komentē pats politiķis. Bet vai pietiek munīcijas? Par rezervēm, rekrūšiem un kaujas disciplīnu šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" sarunājāmies ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
Kā allaž, nedēļas sākumā par Covid-19 izplatības tendencēm ir vēl grūti spriest. Brīvdienās ir testēts maz, bet rādītājs, kas saglabājas nemainīgi kritisks, ir slimnīcās stacionēto Covid pacientu skaits. Kamēr tas nekritīsies, par būtiskiem atvieglojumiem mūsu vēl arvien ļoti, ļoti ierobežotajā ikdienā mēs nevaram runāt. Šai situācijai ieilgstot, īpaši svarīgi ir, lai valsts atbalsts sasniegtu visus, kuri ir palikuši bez ienākumiem. Vai tas notiek? Un, ja nē, tad kādēļ nē un ko mainīt? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un Latvijas Bankas padomes locekli, bijušo finanšu ministru Andri Vilku.
Islandē dzīvojošā latviete Andžela Zumente strādā policijā, kur šobrīd pastiprināti pievērš uzmanību tieši Covid karantīnas pārkāpējiem. Un vēl Andžela pati ir smagi pārslimojusi Covid-19, vīrusa sekas jūtot joprojām.
Valdība vienojusies, ka jaunāko klašu skolēni pirmdien skolās tomēr vēl neatgriezīsies un mācības atsāks attālināti. Šāda kārtība bija spēkā arī pagājušā mācību gada pavasarī. Cik tam gatavi ir mazo skolēnu vecāki? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš un vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Visi Covid-19 slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst, taču būtu daudz drošāk, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus ar šo vīrusu, jo tā ir viltīga slimība, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Pirms trīsdesmit gadiem, lai aizstāvētu brīvību, cilvēki Rīgā cēla barikādes. Par lēmumiem un šaubām, provokācijām un atbildību tā laika premjerministrs Ivars Godmanis - šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis.
Šodien noslēdzas Elitas Krūmiņas pilnvaru termiņš valsts kontrolieres amatā. Viņas vietu turpmāk ieņems Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas līdzšinējais vadītājs Rolands Irklis. Raidījumā "Šodienas jautājums" diskusija par Valsts kontroles vadības maiņu, darba rezultātiem un nākotni.
Šomēnes Covid-19 gadījumi konstatēti kopumā 80 sociālās aprūpes iestādēs Latvijā. Gadījumi, kas saistīti ar sociālās aprūpes iestādēm, veido 10–11% ik dienu. Vai pandēmijas krīze aprūpes centros risināta savlaikus? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē labklājības ministre Ramona Petraviča un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Vairāk nekā 10 gadus viņi bija prom no Latvijas, lai izcirstu savu ceļu pasaules zinātnē. Kad pērn Rīgā, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas amatpersonām, Šveices un Vācijas universitāšu un pētniecības centru vadībai, tika atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centrs, Kristaps Kļaviņš un Antons Sizovs vadīja savu zinātnieka ikdienas dzīvi Austrijā un ASV. Pirms pusgada abi jaunie zinātnieki atgriezās Latvijā, lai kļūtu par pētniecības grupu līderiem tieši Baltijas Biomateriālu ekselences centrā. Kāpēc Latvijai svarīgs un nepieciešams šāds zinātnes centrs, kā abi jaunie zinātnieki atrada savu ceļu un kas aizrauj un izaicina ķīmijā? Skatieties “Aculieciniekā”.
Valdība beidzot pielikusi punktu garajām diskusijām, kuru laikā arī “paklupa” nu jau bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). Ministru kabinets atbalstījis jaunā ministra iesniegto Covid-19 vakcinācijas plānu. Vai tajā ir atbildes uz visiem līdz šim neskaidrajiem jautājumiem un kāpēc pie tā nevarēja nonākt ātrāk? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministru Danielu Pavļutu (A/P).
Pagājusī diennakts iezīmējusies ar jaunu nepatīkamu rekordu. Covid-19 slimnieku stacionāros ir vairāk nekā jebkad iepriekš – 1224 pacientiem slimības gaita izvērtusies tik smaga, ka ar ārstēšanos mājās vairs nepietiek. Mediķiem tas ir kārtējais apliecinājums, ka atelpas nebūs vēl ilgi, tomēr par spīti smagajam darbam tik riskantajos apstākļos daļa ārstniecības personu vēl joprojām kavējas pieņemt lēmumu par vakcinēšanos. Vai situācija uzlabojas un kā pārliecināt tos, kuri oficiālo iestāžu paustajam netic? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes locekli Grigoriju Semjonovu un Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Ilmāru Dūrīti (A/P).
Šobrīd jau droši varam teikt, ka Covid-19 sekas redzam ne tikai pārpildītajās slimnīcās un savā ierobežojumiem pilnajā ikdienā, bet arī absolūti nepielūdzamajā statistikā par mirušo skaitu valstī. Decembrī tas bijis par 27% lielāks nekā šajā pašā periodā pirms gada. Absolūtos skaitļos tas ir par 673 cilvēkiem vairāk, tātad neskaitāmas priekšlaikus aprautas dzīves un ģimenes traģēdijas. Kāpēc neesam nosargājuši ievainojamākos un vai šobrīd darām visu, lai maksimāli izmantotu tās iespējas, ko sniedz vakcīnas? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Andri Skridi (A/P) un Latvijas jauno ārstu asociācijas vadītāju Artūru Šilovu.
Kā Levits, Kariņš, Viņķele, Gobzems un citi Latvijas politiķi darbojušies krīzē? Un kāpēc mediķi tik gausi uz vakcinēšanos? šīs nedēļas un 2021. gada pirmā raidījuma "Viens pret vienu" viesis - bijušais politiķis, slimnīcas vadītājs, ārsts, eksprezidents Valdis Zatlers.
Apritējušas tieši 100 dienas, kopš oficiāli pie darba stājusies jaunā Rīgas domes vadība. Pārmaiņu koalīcija – kā viņi paši sevi dēvēja. Kādas būtiskas pārmaiņas galvaspilsētā jau notikušas un kādas vēl gaidāmas? Par to šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Rīgas vicemēri Lindu Ozolu (JKP) un Rīgas domes opozīcijas deputātu Oļegu Burovu (GKR).
Varētu teikt, ka šīs nedēļas raidījums "Aculiecinieks" ir kā eksperiments. Mēs piedāvājām Rīgas domes deputātiem uz vienu dienu kļūt par darbiniekiem kādā no Rīgas pašvaldības uzņēmumiem. Vai deputāts varēs aizpildīt pieteikumu piketam vai nogādāt bezpajumtnieku patversmē?
Video skaties šeit: https://youtu.be/rszQt2rkwnk
Valsts policija arī turpmāk, iesaistot visus nepieciešamos resursus, stingri kontrolēs Covid-19 ierobežojumu ievērošanu, toskait mājsēdes prasību brīvdienās, raidījumā "Šodienas jautājums" apliecināja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atlaiž veselības ministri Ilzi Viņķeli. Kā tas ietekmēs cīņu pret Covid-19 un valdības turpmāko darbu? Raidījuma "Šodienas jautājums" speciālizlaidums.
Premjers Krišjānis Kariņš ir izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei, norādot uz problēmām ar vakcīnu pieejamības plānu. Viņķele apliecina – pēc premjera prasības atkāpsies no amata.
Par esošo Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu efektu varēs spriest nedēļas otrajā pusē vai nākamnedēļ, šorīt intervijā "Rīta Panorāmā" sacīja Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis. Noklausies visu šī rīta interviju, kurā runājām par aktuālo situāciju saistībā ar Covid-19!
Gada pēdējā dienā Jaunā konservatīvā partija aicināja uz sarunu premjeru Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli, lai saņemtu skaidrojumu par plānu Covid-19 izskaušanai. Partija uzskata, ka valdības pēdējo nedēļu laikā pieņemtie lēmumi pandēmijas ierobežošanā ir bijuši nepietiekami. Par koalīcijas sadarbību un vienotību Covid-19 pandēmijas laikā raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē Saeimas frakciju vadītāji – Daniels Pavļuts (A/P) un Juris Jurašs (JKP).
Šobrīd, 4,5 gadus pēc vēsturiskā balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, atlicis vien nedaudz, līdz Apvienotā Karaliste atkal tiešām būs pati par sevi. Šis periods pagājis mokošās diskusijās par to, kā tad tālāk veidot attiecības starp britiem un pārējām Eiropas valstīm. Par šo un citiem tematiem, atskatoties uz aizvadīto gadu starptautiskajā arēnā, šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar RSU Eiropas studiju fakultātes dekānu, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu.
Valdība pieņēmusi jaunus lēmumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, toskait gaidāmajās svētku dienās tiks noteikta tā sauktā mājsēde. Kā tas varētu uzlabot situāciju un kāpēc netika lemts par vēl stingrākiem pārvietošanās ierobežojumiem? Par to raidījumā "Šodienas jautājums" runājām ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (A/P).
Vakcīna pret Covid-19. Šodien publiskajā telpā varēja redzēt daudzus mediķus, kas ar patiesu atvieglojumu sagaidīja šo adatas dūrienu. Bet vienlaikus pietiekami liela daļa vēl domā – vakcinēties vai nē. Un dažādās sociālo tīklu diskusijās skepsei par vakcīnu piepulcējies arī satraukums – vai tad visiem, kas gribēs vakcinēties, devas pietiks. Par to raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar Imunizācijas valsts padomes vadītāju, asociēto profesori Daci Zavadsku un Zāļu valsts aģentūras vadītāju Svenu Henkuzenu.
Šis bijis īpašs gads Staļģenes doktorātā, jo tā ir viena no pirmajām vietām valstī, kur ieviesti Covid-19 siekalu testi. Tie notiek bez tieša kontakta, analīžu trauciņus izsniedzot un saņemot pa logu. Aiņa Dzalba doktorātā šobrīd strādā jau visa ģimene: “Ar sievu ilgi kopā strādājam. Esam piesaistījuši meitu – studenti. Mēs esam viņu noformējuši kā reģistratori, viņa nāk mums palīgā.”
Gadījumā, ja cilvēku kustība nemazināsies, tad varētu rosināt stingrākus pārvietošanās ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Vakcīna pret Covid-19 nav bīstama un ir drošāka nekā citas metodes, taču nezināmais ir tas, cik noturīga būs imunitāte, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors Jānis Kloviņš.
- gadā katram sava jauna pieredze. Daudzas lietas mēs turpinām piedzīvot pirmo reizi arī kopā. Par pandēmijas laiku un jaunā gada cerībām, sarunājāmies ar Vairu Vīķi-Freibergu.
"Neviens pacients Latvijā vairs nevar būt drošs, ka laicīgi saņems visu nepieciešamo palīdzību," tā šorīt "Rīta Panorāmā", runājot par mediķu darbu Covid-19 pandēmijas laikā, sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Noklausies visu interviju!
Jaunās konservatīvās partijas balsošana par dažādiem kandidātiem Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanās, kas beidzās bez rezultāta, bija “taktisks risinājums”, intervijā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atklāja JKP pārstāvošais Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans. “Ir izdevies novērst oligarhu stutēto pseidoliberālo spēku virzītās kandidātes nonākšanu Satversmes tiesā,” sacīja Feldmans. Savukārt Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, skaidrojot “Jaunās Vienotības” lēmumu neatbalstīt Ineses Nikuļcevas kandidatūru, atzina: ja ne Inesi Lībiņu-Egneri, tad nevienu citu kandidātu neatbalsta.
"Ar nožēlu jāsaka, ka ar katru dienu tuvojamies kara laika medicīnai. Mani patiešām biedē tas, kas notiks Ziemassvētkos un Jaunajā gadā." Tā šorīt "Rīta Panorāmā", runājot par mediķu darbu Covid-19 laikā, sacīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis. Noklausies visu interviju!
Rīgas Stradiņa Universitātes Zinātniskajā centrā “Kleisti” mikrobiologi un virusologi izpētījuši “latviešu” Covid-19. No slimniekiem ņemtie paraugi - uztriepes, asinis, urīns un fēces - atklāj gan antivielu līmeni, gan to, kurā ķermeņa daļā vīruss atklājams visilgāk. Izrādās, ka apmēram 10 procentiem covid pacientu antivielas neizstrādājas vispār! Iespējama atkārtota inficēšanās. Un iespējama pat jauna diagnoze, jo pēc pārslimota vīrusa var sekot cita saslimšana - hroniskā noguruma sindroms.
Atkal un atkal jauni un vēl stingrāki ierobežojumi mūs gaida Covid-19 vīrusa izplatības dēļ. Par to šodien lemts gan valdībā, gan Rīgas domē. Tagad samazinātas iespējas izpausties arī tiem, kuri gribēja pret ierobežojumiem protestēt, jo svētdien plānotā protesta akcija ir aizliegta. Tāds stingrs un arī demokrātiskas izpausmes slāpējošs lēmums Rīgas domē ir pieņemts, secinot, ka slimības izplatības risks starp dalībniekiem ir pārāk liels. Par šo un citiem tematiem šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (AP/P).
Pēc pāris salīdzinoši mierīgām dienām jaunākie Covid-19 rādītāji atgādina, ka situācija vēl joprojām ir kritiska. Pirmo reizi vairāk nekā 1000 reģistrētu saslimšanas gadījumu vienā dienā. Un varam tikai iedomāties, ko tas pēc aptuveni nedēļas nozīmēs mūsu jau tā pārpildītajām slimnīcām. Bet bažas rada vēl kāda statistikas aile – ar Covid-19 inficējušies 11% jeb katrs desmitais no valsts sociālo aprūpes centru klientiem. Un vīruss izplatās arī pašvaldību un privātajās aprūpes iestādēs. Kā zināms, šajās iestādēs liela daļa klientu ir Covid-19 riska grupā. Kā ar to cīnīties? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Šīs nedēļas raidījumā "Viens pret vienu" skaidrojām, ko zinām un ko vēl nezinām par jaunajām Covid-19 vakcīnām? Raidījuma viesis - Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, infektoloģe Dace Zavadska.
Raidījumā "Šodienas jautājums" sarunāsimies ar NMPD direktori Lieni Cipuli un Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes locekli Renāru Putniņu.
Šī diena nākusi ar epidemiologu prognozi, ka vēl līdz gada beigām stacionēto Covid-19 pacientu skaits pārsniegs tūkstoti. Tas, prognozējot pandēmijas gaitu Latvijā, līdz šim ir iezīmēts kā ļaunākais scenārijs. Bet kas sekos pēc tam? Par to raidījumā “Šodienas jautājums” runājām ar veselības ministri Ilzi Viņķeli (A/P).
Gļotsēnes. Maz izzinātas un maz zināmas Latvijā. Pēdējos gados atklātas daudzas jaunas gļotsēņu un neparasto sēņu sugas. Tās atrod nevis zinātnieki ar bioloģijas doktora vai profesora grādu, bet gan amatieri - interesenti, kuri savu aizrautību - dabas pētīšanu – pacēluši līdz zinātnes līmenim. Ar dabas pētnieci Julitu Klušu tiekamies Rīgā, pie Lāčupītes. Ikdienišķs sēņotājs uz mežu nāktu ar grozu un nazīti. Bet Julitai to aizstāj fotoaparāts ar makro lēcu. Viņa meklē neparastas sēnes un tās, kuras tikko var saskatīt.
Ja Latvijā Covid-19 izplatība nemazināsies un veselības aprūpes sistēmā situācija būs kritiska, tad mēs diemžēl nonāksim arī līdz pacientu šķirošanai, izvēloties, kuriem primāri sniegt palīdzību, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sacīja Rīgas Stradiņa slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis.
Vai un kā izpildīt Satversmes tiesas lēmumu par visu ģimeņu aizsardzību? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas deputāti Marija Golubeva (A/P) un Jānis Dombrava (NA).
Rīgas Austrumu Klīniskajā universitātes slimnīcā ārstē ļoti dažādas slimības, arī Covid-19. Vai paspēj ārstēt visus pacientus? Šovakar raidījuma "Viens pret vienu" viesis – RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam oficiāli izvirzīta Saeimas deputāta Artūra Toma Pleša kandidatūra. Par darba prioritātēm apstiprināšanas gadījumā, notiekošo partijā "Latvijas attīstībai" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veicamajiem darbiem raidījumā "Šodienas jautājums" saruna ar ministra amata kandidātu Artūru Tomu Plešu.
Valsts prezidents Egils Levits raidījumā "Šodienas jautājums", komentējot valdības darbu, norādīja uz “mutes disciplīnas” trūkumu ministriem. Levits sacīja, ka ministri ir vienas komandas sastāvdaļa un atbildīgi būs visi kopā. Savukārt valdības vadītājam ir japalūdz, lai ministrs paiet malā, ja kāds nesaprot savu uzdevumu.
Zeltiņos ciemojamies vēl rudenī, kad atbilstoši vietas nosaukumam koki siekiem vien sijā zeltainas lapas. Dabas dzīvīgums ir neparasts kontrasts, salīdzinājumā ar militāro vidi, kāda šeit savulaik radīta un, kuras atblāzma redzama vēl šodien.
Zeltiņu raķešu bāze bija viens no visslepenākajiem objektiem ne tikai Latvijas Republikā, bet arī visā PSRS un līdzīgi kā citos šādos gadījumos apkārtnes parastie iedzīvotāji par to zinājuši maz, vien kādreiz klīdušas runas, ka te varētu būt radiācija un no tās baidījušies.
Latvijā reģistrēts jauns ar Covid-19 saslimušo rekords. Un tas sola vēl lielāku stacionēto skaita pieaugumu turpmākajās nedēļās, lai gan jau šobrīd Covid-19 pacientu slimnīcas ir tik daudz, ka nācies ierobežot plānveida medicīniskās palīdzības sniegšanu visā valstī. Vai ar to pietiks un kad gaidīto efektu varētu dot vakcinēšana? Raidījumā diskutē PVO Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P).
Šodien pēc teju 78 stundu ilgas sēdes Saeima beidzot pieņēmusi nākamā gada budžetu. Acīmredzami šis tiešām sarežģītais laiks paģēr arī īpaši garas diskusijas. Bet vai iznākums tāpēc ir kvalitatīvāks? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē Saeimas deputāti – Anda Čakša un Andrejs Klementjevs.
Satversmes tiesas spriedumu par viendzimuma pāru tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu vieni sauc par vēsturisku, citi sašutumā aicina uz referendumu un jauniem Satversmes grozījumiem. Par tradīcijām, iecietību un demokrātiju Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
Šodien valsts atbalstam var sākt pieteikties Covid-19 otrajā uzliesmojumā cietušie uzņēmumi, toskait tie, kuriem valstī noteikto ierobežojumu dēļ darbu nācās pārtraukt pavisam jau pirms trim nedēļām. Vai atbalsts nenāk novēloti, vai tas ir gana apjomīgs un aizsniegsies līdz visiem, kam nepieciešams? Raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē ekonomisti – Pēteris Strautiņš un Mārtiņš Āboliņš.
Kā mazajiem bērniem, kuri turpina mācīties klātienē, nodrošināt klasē katram trīs kvadrātmetrus vietas? No šodienas tā ir obligāta prasība. Daļai skolu to ir izdevies nodrošināt pilnā mērā vai vismaz pašiem mazākajiem bērniem, bet ir arī tādas izglītības iestādes, kas ir lēmušas arī sākumskolas posmā mācības organizēt attālināti. Izaicinājumu netrūkst, kā jau daudzās dzīves jomās šobrīd, bet tam visam vēl klāt arī pedagogu arodbiedrības aicinājums izglītības ministrei atkāpties no amata. Vai šajā situācijā ir iespējams mierīgs atrisinājums? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
Latvijā ūdeļu saimniecībās inficēšanās ar jauno korona vīrusu nav konstatēta. Pārtikas un veterinārais dienests pastiprināti uzrauga kažokzvēru audzētavas, kurām jāievēro stingri biodrošības pasākumi. Kāpēc tieši ūdeles slimo ar Covid-19, zinātniekiem pagaidām nav pilnībā skaidrs.
Mūsu kolēģe Judīte Čunka sarunājās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekānu, profesoru Kasparu Kovaļenko.
Šis ir laiks, kad pasaule, vismaz liela tās daļa, ir slēgta. Arī tā, kas sevī iemieso brīvības ideju. Aizlidot uz ASV nekad nav bijis ļoti vienkārši, tam vienmēr bija jāsagatavojas. Bet Covid-19 laiks ir uzcēlis augstāko žogu, kāds ar okeāna otru krastu mums jebkad ir bijis. ASV būtībā ir slēgušas robežas visiem iebraucējiem, ja vien nav īpaši svarīgs iemesls, bet īsi pirms prezidenta vēlēšanām ASV izdarīja izņēmumu un valstī nolēma ļaut ierasties žurnālistiem no visas pasaules.
Covid-19 pandēmijā mediķus no ierindas nereti izved tas, ka pacienti nesniedz korektu informāciju par saslimšanu ar Covid-19. Uz to LTV raidījumā “Šodienas jautājums” norādīja Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs, aicinot pacientus būt godprātīgiem. Būt atbildīgiem pret sevi un citiem aicināja arī Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece. Viņa mudināja onkoloģijas pacientus neatlikt vizīti pie ārsta, bet, ja tomēr tas tiek darīts, informēt par to ārstniecības iestādi, lai šajā laikā pakalpojumu varētu saņemt citi pacienti.
Kaut arī situācija ar Covid-19 izplatību ir nedaudz stabilizējusies, Latvija vēl nav fāzē, kurā ir vērojams inficēto skaita samazinājums. Turklāt joprojām arvien lielākam Covid-19 slimnieku skaitam nepieciešama hospitalizēšana. Veselības ministre Ilze Viņķele šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” atkārtoti pauda pārliecību, ka ārkārtējās situācijas termiņu, visticamāk, būs jāpagarina. Viņķele vienlaikus uzsvēra, ka tas, kā tiksim galā ar slimības izplatību un kā šogad varēsim svinēt gada nogales svētkus, ir atkarīgs no tā, cik rūpīgi sabiedrība ievēros valstī noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus.
Tēlnieks runā skarbi - kamēr Šveicē spriež par «helikoptera naudu» 7000 franku katram pilsonim, tikmēr mūsu valdītāji domā, kā nomušīt tos, kas vēl kustas. Vai radošie un valdītāji panāks izlīgumu? Un kas ir pelnījis pieminekli Rīgas centrā? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Saeima šodien turpināja darbu pie nākamā gada budžeta, tikmēr viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – nosaukusi to par brāķi. Par budžeta projektu un iecerētajām nodokļu izmaiņām raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas deputāti Gatis Eglītis(JKP)un Dana Reizniece-Ozola(ZZS).
Covid-19 pandēmijas situācija Latvijas teātrus skārusi smagi, rosinot meklēt jaunus ceļus ārpus ierastajiem rāmjiem. Par situāciju šobrīd un nākotnē, "Spēlmaņu nakts" ceremoniju un citām nozares aktualitātēm raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka un Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Latvijā situācija ar Covid-19 patlaban ir nestabila, bet valdības ieviestie ierobežojumi noteikti darbojas, norāda Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis. Par to ar viņu plašāka saruna šodienas "Rīta Panorāmā".
Skolotāja dabiskā misija - skola kā gara gaismas bāka. Iespējams, kādam šie vārdi šķiet banāli un rožaini, bet vairāk nekā 200 kilometrus no Rīgas vietējā vidusskola un tās darbinieki pilnībā atbilst šiem vārdiem. Raidījums "Aculiecinieks" dodas uz Rēzeknes novada Nautrēnu vidusskolu.
19.novembrī Dailes teātrī zīmīgs notikums – teātra simtgades dienā pirmizrādi piedzīvja Māras Zālītes īpaši teātra jubilejai rakstītā luga “Smiļģis”, bet pirmizrāde aizvadīta bez skatītājiem – tie ir noteiktie pandēmijas ierobežojumi. It kā pats, ar leģendām apvītais režisors, Eduards Smiļģis arī šo notikumu būtu režisējis – sarunās atklāj aktieri. Viņi ir laimīgi, ka var spēlēt uz skatuves arī tik sarežģītā laikā.
Baltkrievijā jau mēnešiem norisinās protesti, kas katru nedēļas nogali ielās pulcē tūkstošiem cilvēku. Arī Latvijas sabiedrība līdzpārdzīvo, šausminās par Baltkrievijā notiekošo un jautā – kā to varētu izbeigt? Bet vienlaikus izrādījies, ka mūsu imigrācijas sistēma no Lukašenko režīma bēgošajiem ir tikpat nelabvēlīga, kāda tā savulaik tika izveidota, cenšoties nepieļaut citu bēgļu ieplūšanu Latvijā. Vai kaut kas jāmaina un kas? Un kad tas varētu notikt? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze un kustības "Viegli palīdzēt" pārstāve Inese Vaivare.
- gadadienu svin Latvijas Radio koris. Covid dēļ koncerti ir pārcelti, bet vai iespējams dziedāt koros ar divu metru distanci? Un ko darīt ar latviešiem tik svarīgajiem Dziesmu svētkiem? Latvijas Radio kora diriģents un Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents Kaspars Putniņš 1:1. Latvijas gadadienas speciālizlaidums jaunajā Mežaparka estrādē.
Latvijas Republikas prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas tautai par godu Latvijas proklamēšanas 102.gadadienai.
Covid-19 krīze ļaus atmest visu lieko un nostāties uz moderni organizētas sabiedrības ceļa, uzskata gleznotājs un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" viņš uzsvēra, ka krīze dod iespēju izrauties no komforta.
Šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” runājām par problēmām, ar ko pēdējā laikā sastapusies valdošā koalīcija. Dažas no tām šīs valdības dienaskārtībā ne pirmo reizi – ministra demisija, diskusija par budžetu, bet jauns izaicinājums, visticamāk, būs nesenais Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz viendzimuma pāru tiesībām, kas varētu mainīt toni, kādā šis Saeimas sasaukums līdz šim runājis par konkrēto jautājumu. Vai ar to visu izdosies tikt galā? Par to raidījumā diskutēja Saeimas deputāti – Daniels Pavļuts (A/P) un Raivis Dzintars (NA).
Pēc 700 smagiem verdzības gadiem arāju un nabagu tauta proklamē savu valsti. Vai tā bija? Kādi vēsturiski mīti bija parocīgi pirms 200, 100 gadiem un kādi dzīvo šodien? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir vēsturnieks Toms Ķikuts.
Grāmatu “Meklējot taisnīgumu. Vardarbības vēsture Baltkrievijā” jeb “Baltā taisnīguma grāmatu” sastādījusi un publicējusi virkne baltkrievu nevalstisko cilvēktiesību un žurnālistu organizāciju. Grāmatā apkopoti 145 žurnālistu pierakstīti stāsti, kur ikdienas cilvēki runā par piedzīvoto vardarbību protestu laikā Baltkrievijā, kad guva smagas fiziskas un psiholoģiskas traumas.
Represijas Baltkrievijā turpinās arī šobrīd, un pēc cilvēktiesību organizāciju aplēsēm var runāt par 17 000 arestu un vismaz sešiem bojāgājušajiem.
President of the European Commission Ursula von der Leyen spoke with LTV's Ilze Nagla about the current situation in Europe with regard to coordinated action against the coronavirus and other matters. It is her first substantial interview with Latvian media since taking the position of EC President in July 2019.
Vai piepildīsies epidemiologu un mūsu visu cerības par Covid-19 situācijas stabilizāciju un varbūt pat uzlabošanos? Par to varēsim sākt piesardzīgi spriest, iespējams, šīs nedēļas laikā. Bet viens ir skaidrs – tuvākās nedēļas noteikti vēl nebūs vieglākas mediķiem. Kāda ir ārstu ikdiena šobrīd, cik nopietna ir pārslodze un kādas sajūtas tīri cilvēcīgi? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs un RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Šī ir Dailes teātra simtgades nedēļa – teātri dibināja 1920. gada 19. novembrī. Ideju par savu teātri īstenoja Eduards Smiļģis ar Raini un Aspaziju, Jānis Muncis, Felicita Ertnere un Burhards Sosārs. Dailes teātrim arī jubilejas laiks ir pārbaudījums – pandēmijas ierobežojumu dēļ, izrādes nenotiek, bet kolektīvs strādā - mēģina Māras Zālītes īpaši jubilejai rakstīto lugu “Smiļģis. Ar teātra radošo direktoru un režisoru Viesturu Kairišu tikās žurnāliste Ilze Strenga.
Ja cilvēki Latvijā nepietiekami rūpīgi ievēros Covid-19 ierobežojumus un infekcijas izplatība nemazināsies, var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāmā" atzina veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!"). Viņa arī neizslēdza striktākus pulcēšanās ierobežojumus – cilvēki nedrīkstētu atrasties ārpus mājām bez nopietna pamatojuma.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļas izolatorā viņas bija divas. Liene Liepa no Talsiem un Diāna Šteinberga no Kuldīgas. Diagnoze abām viena - Covid-19. Saasinoties slimības gaitai, Lieni pārveda uz Rīgu, kur viņa mira. Par aprūpi, par to, cik ļoti trūka pat tik elementāras lietas kā silta tēja vai atbalsts pēc kritiena, Liene vairs nevar pastāstīt. Bet Diāna nespēj klusēt. Aculiecinieks. Palātā ar Covid-19.
"Covid-19 skaitļi runā paši par sevi. Tas nozīmē, ka mēs tomēr visi kopā kā sabiedrība kaut ko nedarām pareizi." Tā šorīt "Rīta Panorāmā" sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktors un ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis. Intervijā pārrunājām aktuālo situāciju Latvijā saistībā ar Covid-19.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” arī pie pašreizējā minimālā pasažieru skaita varēs “pārziemot” nākamo gadu bez papildu valsts atbalsta, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Tomorrow, the leader of the Belarusian opposition Svetlana Tihanovska will arrive in Latvia to participate in the international security and political forum "Riga Conference 2020", as well as to discuss the current situation in Belarus with the Latvian Foreign Minister, President and Prime Minister. Despite the fact that the authoritarian leader of Belarus, Alexander Lukashenko, has not shown a willingness to engage in dialogue with the opposition and continues to violently suppress peaceful protesters, the population has been taking to the streets for almost a third month. Opposition leaders outside Belarus are also continuing their active work. Anna Udre contacts leaders Tikhanovska before she arrives in Latvia to find out what the situation is in Belarus and what the opposition's future plans are.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts prognozē, ka nākamā globālā cīņa pret dezinformāciju būs saistīta ar Covid-19 vakcīnu un nepieciešamību vakcinēties, kad tā būs pieejama.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) ar Covid-19 saslimuši 40 karavīri, savukārt 182 tiek novēroti, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica NBS komandieris Leonīds Kalniņš. "Būtu ļoti dīvaini teikt, ka bruņotie spēki nodrošina Latvijas valsts aizsardzību attālinātā režīmā. Mēs to nevaram izpildīt, tāpēc nevaram arī izslēgt gadījumus, kad karavīri inficējas ar Covid-19," viņš sacīja.
Divas reizes no pēdējas vietas sarakstā ievēlēts Rīgas domē, tagad paziņo par izstāšanos no partijas «Latvijas attīstībai», jo neesot gaidījis, ka būs tik liela savu interešu lobēšana un stādīšana augstāk par valsts un tautas interesēm. Par kriminālo un ekselento Latvijas politikā, joprojām deputāts - šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis Māris Mičerevskis
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) uzskata, ka Covid-19 ierobežojumu turpināšana un aicinājums no valdības Ziemassvētkus svinēt tikai ģimenes lokā ir pavisam reāla situācija. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis savukārt raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra, ka ierobežojumi nebūs efektīvi, ja cilvēki necentīsies saprast situāciju un ievērot šos aicinājumus, kas jau bija pirms tam.
Covid-19 dēļ atkal izsludinātās ārkārtas situācijas laikā valsts sniegs atbalstu dīkstāves pabalstu veidā, subsidējot darbavietas un sniedzot atbalstu apgrozāmiem līdzekļiem, un uzņēmēji varēs kombinēt – daļu darbinieku sūtīt dīkstāvē, bet par daļu darbinieku saņemt subsīdijas algām, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) un ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Līksnas meteorīts nokrita 1820. gada 12. jūlijā vai 30. jūnijā pēc vecā stila starp pl. 17.00 - 18.00. Vairāki liecinieki redzēja kā lidojusi kvēlojoša un rēcoša bumba, un kad tā pazuda skatienam, atskanējuši lielgabala šāvieniem līdzīgi dārdi. Virs Kalupes tas sasprādzis vismaz 3 daļās. Viens debesu akmens fragments nokritis 50 metru attālumā no 2 zemniekiem, kuri strādājuši tīrumā netālu no Lazdānu sādžas.
Valdība rīt lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī Covid-19 izplatības dēļ. Kāpēc ārkārtējās situācijas izsludināšana būtu vai nebūtu vajadzīga? Raidījumā “Šodienas jautājums” par to diskutē Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Elīna Dimiņa.
Ārpolitikas epicentrā šodien – ASV prezidenta vēlēšanas. Daudzi tām ar aizrautību seko. Par vēlēšanu norisi un iespējamo iznākumu raidījumā “Šodienas jautājums” diskutējām ar ārlietu ekspertiem – Andri Sprūdu un Mārtiņu Hiršu.
Par to, ka Latvijā atkal ir jāizsludina ārkārtējā situācija, valdībai šodien tomēr gala lēmumu pieņemt vēl nav izdevies. Lai gan premjers un daļa ministru uzskata, ka ir jāķeras pie teju vai galējā līdzekļa, lai straujo vīrusa uzliesmojumu noslāpētu, lēmums ir atlikts līdz piektdienai. Vai ārkārtējo situāciju vajag vai nē? Un kādi ir argumenti? Raidījumā “Šodienas jautājums” diskutē Saeimas deputāti – Ainars Latkovskis (JV) un Juris Rancāns (JKP).
Ārsti paši saka - sajūta kā pirms apokalipses, raugoties uz inficēto un slimnīcās stacionēto cilvēku skaitu Latvijā. Cik droši ir mediķiem, un cik gatava ir sistēma? Šonedēļ raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Pagājuši divi gadi, kopš uz savu pirmo sēdi sapulcējās pašreizējais Saeimas sastāvs. Šī nedēļa ir piemērots brīdis, lai izvērtētu to, kas notiek mūsu valsts politikā, jo Saeimas deputāti savos amatos nu jau būs pavadījuši pusi no vēlētāju uzticētā pilnvaru laika. Kā ir veicies? Raidījumā “Šodienas jautājums” intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA).
Kā ir slimot ar Covid-19, vislabāk pastāstīt var paši pacienti. 44 gadus vecais Kristaps par slimību publiski raksta vietnē Twitter, un viņa ikdienai Latvijas Infektoloģijas centra palātā seko vairāki tūkstoši cilvēku. Publicitāte nesusi arī augļus – sazinoties caur Twitter, Kristapam speciāli izgatavota pēc viņa skices veidota atslēga skābekļa balona atvienošanai. Plašāk stāsta Māris Klūga.
Āboliņu ģimene savulaik pameta dzīvi Limbažos, lai pārceltos uz senču mājām Gaujas ielokā, kur sākta saimniekot ekstensīvi. Tas nozīmē - pēc iespējas vairāk domājot par dabas daudzveidības saglabāšanu, nevis peļņu. Šeit top parkpļava jeb kokāju pļava - unikāla dzīvotne, kas atzīta par šī gada biotopu. Tajā ir vieta gan dižkokiem, gan zālei, gan lopiem, gan draiskajiem zirgiem Hermanim un Nāburgam. Atzīmējot Latvijas Dabas fonda 30 gadu jubileju, dodamies uz Ziemeļvidzemi. Lai skatītu vismaz nelielu fragmentu no tā, cik skaists savulaik bijis kilometriem garš posms gar Gauju.
Valdības lēmums pagarināt attālinātās mācības vecāko klašu skolēniem daudzās skolās bija gaidīts. Ņemot vērā Covid-19 izplatību, tas ir saprotams. Taču daudziem pedagogiem un vecākiem neizpratni radījis izglītības un zinātnes ministres paziņotais, ka visu mācību materiālu skolotājiem vēl nav, un tas pats attiecas uz digitālajiem rīkiem tiešsaistes mācību procesa nodrošināšanai. Par izglītības iestāžu darbu Covid-19 apstākļos raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka un IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.
Saeima šodien konceptuāli atbalstījusi nākamā gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Kaut arī vairāku profesiju pārstāvji saņems solīto algu pieaugumu, opozīcija kritizē, ka plānotās nodokļu izmaiņas daļai iedzīvotāju liks savilkt jostu. Par budžetu un nodokļu izmaiņām raidījumā "Šodienas jautājums" diskutē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (A/P) un komisijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs).
Valdība šodien noteikusi stingrākus ierobežojumus un apstiprinājusi Covid-19 ierobežošanas plānu, kas nosaka konkrētus soļus, kas tiks īstenoti, piemēram, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugs vai samazināsies. Par situāciju šobrīd un turpmāko rīcību saistībā ar Covid-19 ierobežošanu raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar veselības ministri Ilzi Viņķeli.
Pasaulē dažādi tulko pāvesta Franciska teikto par homoseksuālu cilvēku tiesībām. Kā to sapratusi Latvijas katoļu vadība? Arī par citām tēmām - šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis ir Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Pašreizējā brīdī runāt par to, ka valstij vairs nebūtu jāpalīdz ekonomikai, ir pāragri. Valsts joprojām var atļauties palīdzēt uzņēmējiem un cilvēkiem pārvarēt krīzi, bet nauda ir jāiegulda gudri, šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Par Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz ekonomiku raidījumā LB prezidents diskutē ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Edmundu Valanti.